KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2012. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām

1. Ievads

Dalībvalstis ir atbildīgas par stabilu un noturīgu līdzsvaru starp flotes zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, un tām jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu šo līdzsvaru. Šī prasība kopējā zivsaimniecības politikā[1] ir spēkā kopš 2002. gada, un tā ir saglabāta arī jaunajā KZP[2], kas pieņemta 2013. gada decembrī. Šāds līdzsvars palīdz īstenot KZP mērķus, jo īpaši sasniegt MSY, lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības ir vides ziņā ilgtspējīgas un saderīgas ar mērķi nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā.

Šā ziņojuma pamatā ir dalībvalstu ziņojumi par to īstenotajiem centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Dalībvalstīm ziņojumu sagatavošanā ir vēlams ievērot Komisijas vadlīnijas[3]. Ir izmantoti arī saskaņā ar datu vākšanas sistēmu[4] (DVS) savāktie dati (I pielikums). Dalībvalstu ziņojumus ir novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK)[5].

Dalībvalstu flotes kapacitātes analīze liecina, ka centieni panākt līdzsvaru ar pieejamajām zvejas iespējām ir bijuši auglīgi, tomēr vēl ir ļoti daudz jādara, lai nodrošinātu krājumu pārvaldību saskaņā ar MSY mērķi.

Ziņojumā par 2011. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru Komisija ieviesa virkni elementu, lai uzlabotu līdzsvara analīzi. Minētajā ziņojumā bija nosaukti vairāki indikatori, kas rāda zvejas flotu darbības ilgtspēju un dzīvotspēju[6], piemēram, to, vai flotes:

- ir atkarīgas no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz MSY,

- strādā bez zaudējumiem,

- ir ekonomiski ilgtspējīgas,

- tiek izmantotas nepilnīgi,

- ir neaktīvas.

Minētie indikatori ir izmantoti arī šā ziņojuma sagatavošanā. Turklāt ir ieviests indikators “augsta bioloģiskā riska apdraudēti krājumi, kurus ietekmē flotes segments”, jo pastāv bažas, ka minētais aspekts līdz šim ir atstāts novārtā.

Maksimāli pieļaujamā kapacitāte

Katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tās zvejas kapacitāte tilpības (GT) un jaudas (kW) izteiksmē vienmēr būtu vienāda ar vai mazāka par maksimāli pieļaujamo kapacitāti un dzinēju jaudu, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1380/2013[7]. Pašreizējie ieraksti ES flotes reģistrā liecina, ka visas dalībvalstis ir ievērojušas minētos parametrus. Kopumā ES flotes zvejas kapacitāte ir bijusi par 16,4 % mazāka par maksimāli pieļaujamo kapacitāti tilpības izteiksmē un par 10,4 % mazāka dzinēju jaudas izteiksmē (2. pielikums).

Saskaņā ar ES zvejas flotes reģistra datiem 2012. gada 31. decembrī flotē bija 76 023 kuģi ar kopējo zvejas kapacitāti 1 578 015 GT un 5 807 827 kW. Flotes tika samazinātas par 1,6 % kuģu skaita ziņā, bet tilpība un dzinēju jauda samazinājās attiecīgi par 2 % un 1 %, ieskaitot tālākajos reģionos reģistrētus kuģus (3. pielikums).

Pārvaldības instruments, ko 2012. gadā visbiežāk izmantoja zvejas kapacitātes samazināšanai, bija ekspluatācijas pārtraukšana ar publisko atbalstu (4. pielikums). No 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. jūlijam aptuveni 3700 kuģu, kuri izbeidza zveju, saņēma EZF maksājumus 464 miljonu euro apmērā (5. pielikums).

Dalībvalstu ziņojumu un kapacitātes indikatoru pilnīgums un kvalitāte

Komisija ir saņēmusi visu attiecīgo 22 dalībvalstu ziņojumus. ZZTEK ir norādījusi, ka ziņojumu konsekvence, pilnīgums un kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kopumā ir uzlabojusies (1.A un 1.B pielikums). Analīzes vadlīnijas, kuras izstrādājusi Komisija, izmanto vairāk dalībvalstu, lai gan ir dažas dalībvalstis, kas šīs vadlīnijas joprojām neizmanto.

Pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar DVS, Kopīgais pētniecības centrs (JRC) saskaņā ar ZZTEK norādījumiem ir aprēķinājis to tehnisko, ekonomisko un bioloģisko indikatoru vērtības, kas attiecas uz flotes kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru (6. pielikums). Analīzē iekļauti 434 flotes segmenti, par kuriem ir pieejami vismaz viena indikatora dati. Tie aptver 97 % no 2011. gadā veikto izkrāvumu deklarētās vērtības. ZZTEK ir sniegusi norādījumus par to, kā interpretējamas šīs indikatoru vērtības, kas balstās uz DVS datiem, un Komisija šā ziņojuma sagatavošanā ir ievērojusi šos norādījumus.

Flotes kapacitāte dalībvalstīs

Šajā iedaļā ir sniegts pārskats par flotes stāvokli katrā dalībvalstī, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumu un ZZTEK secinājumiem, kas balstās uz DVS datiem.

Beļģija ziņoja, ka tās flotes kapacitāte kopš 2003. gada ir sarukusi par 30 % kW izteiksmē un par 38 % GT izteiksmē.  Flotes kapacitāte šķiet sabalansēta ar zvejas iespējām. Neizmantotā kapacitāte ir neliela, un tikai dažas zvejas iespējas netiek apgūtas.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka flote, kurā darbojas 18–40 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali, grunts traleri un seineri, ir atkarīga no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz MSY. 24–40 m gari kuģi, kas zvejo ar rāmja trali, ietekmē divus bioloģiskā riska krājumus. 18–24 m gari grunts traleri un grunts seineri un 12–18 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali 2011. gadā nav darbojušies ekonomiski ilgtspējīgi.

Bulgārija ziņoja, ka kopš pievienošanās ES zvejas flote ir samazinājusies kuģu skaita (-7 %), tilpības (-14 %) un jaudas (-6 %) izteiksmē. Kapacitātes izmantojums 2012. gadā visos segmentos ir uzlabojies, taču par 12 m īsāku kuģu segmentā tas joprojām ir ļoti zems. Atsevišķu kuģu aktivitāte kopumā ir palielinājusies par 220 %.

Attiecīgā valsts iestāde jau ir veikusi neaktīvo kuģu skaita samazināšanas pasākumus, un patlaban nodarbojas ar to izslēgšanu no valsts reģistra.

Mazāko kuģu (īsāki par 12 m) darbība nav nesusi peļņu; ir plānots turpināt izslēgt šādus kuģus un aizstāt tos ar lielākiem kuģiem, kas zvejo pelaģiskās zivis.

Bulgārija ir secinājusi, ka tās flotes kapacitāte nedaudz pārsniedz zvejas iespējas.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka 12–18 m gari kuģi zvejai ar dreifējošiem un nostiprinātiem tīkliem un kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus, nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi; neaktīvā flote joprojām ir ļoti liela (gandrīz 1200 kuģu), un aktivitātes līmenis flotē, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus, ir ļoti zems. ROFTA vērtības 2011. gadam šķiet ārkārtīgi zemas. Bioloģiskie indikatori nav pieejami.

Kipra kopš 2004. gada ir samazinājusi flotes kapacitāti (-65 % GT izteiksmē un -20 % kW izteiksmē). Kuģu izmantojums visās flotēs bija zems (mazāk par 53 %), izņemot grunts traleru floti, kas darbojas starptautiskajos ūdeņos. 2011. gada ekonomisko datu analīze vēl nebija pabeigta, bet 2010. gada dati liecināja par pārmērīgu kapitalizāciju.

Nesen ir samazināta flote, kuru veido “grunts traleri, kas zvejo teritoriālajos ūdeņos”, un Kipra nebija varējusi veikt pilnīgu novērtējumu, taču bija secinājusi, ka mazapjoma piekrastes zvejniecībā līdzsvars, visticamāk, nav panākts un ka flotē, kurā darbojas 12–24 m gari kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus, varētu būt izdevies sasniegt līdzsvaru.

Kipra nav sniegusi uz DVS balstītus datus, tāpēc ZZTEK pārskats nav pieejams.

Vācijas ziņojumā norādīts, ka kuģu skaits nepārprotami samazinās: no 2315 kuģiem 2000. gadā tas sarucis līdz 1549 kuģiem 2012. gadā. Samazinājuma temps palēninās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies četri Vācijas zvejas flotes segmenti. 2012. gadā flote tika samazināta par 31 kuģi, un kapacitāte attiecīgi saruka par 598 GT (-0,93 %) un 2242 kW (-1,51 %). Lielākais samazinājums absolūtos skaitļos tika panākts, izslēdzot no flotes 16 kuģus, kas zvejo ar žaunu tīkliem un ir īsāki par 12 m. Flote, kurā darbojas kuģi zvejai ar rāmja trali, un citu traleru flote (≤ 40 m) ir samazinājusies par vairāk nekā 4 % katra.

Vācija ir secinājusi, ka pastāv līdzsvars starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām, lai gan daži darbības indikatori ir zemi zvejas sezonālā rakstura dēļ. Ekonomiskie indikatori ir negatīvi, taču Vācija uzskata, ka amortizācijas faktiskās izmaksas ir mazākas nekā amortizācijas oficiālās izmaksas, tāpēc aprēķini, kas rāda flotes ekonomisko nelīdzsvarotību ilgtermiņā, nav pamatoti.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka lielākā daļa flotes segmentu ir atkarīgi no pārzvejotiem krājumiem, taču bioloģiskie indikatori rāda, ka apdraudētus krājumus ietekmē tikai 24–40 m gari grunts traleri un seineri. Šķiet, ka 10–12 m gari kuģi zvejai ar pasīviem zvejas rīkiem, 12–18 m gari grunts traleri un seineri, 24–40 m gari kuģi zvejai ar nostiprinātiem tīkliem un par 40 m garāki traleri un seineri nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi. Ir pamats domāt, ka flote, kurā darbojas par 12 m īsāki kuģi zvejai ar pasīviem zvejas rīkiem un 18–24 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali, netiek pilnībā izmantota, un to nevar izskaidrot ar attiecīgo zvejniecību sezonālo raksturu. Attiecīgais izmantojuma rādītājs 2011. gadam ir 65 %.

Dānija pārvalda zvejas iespējas, izmantojot individuālas nododamas kvotas un kuģu kvotu daļas, un tādā veidā ir panākts kuģu skaita, tilpības un dzinēja jaudas samazinājums.  Ir pamats uzskatīt, ka lielākajā daļā flotes segmentu 2011. gadā kuģi nav pilnībā izmantoti, izņemot 12–24 m garus kuģus zvejai ar rāmja trali un par 40 m garākus grunts tralerus un seinerus.

Lielākajai daļai kuģu, kuru garums ir mazāks par 12 m, ir raksturīga pārmērīga kapitalizācija. Lielākā daļa citu kuģu savā darbībā ir gandrīz panākuši ekonomisko līdzsvaru. 2005.–2011. gadā daudzās flotēs kārtējie ieņēmumi pastāvīgi bija zemāki par ieņēmumiem, kas sedz izmaksas, un nav skaidrs, kā šie kuģi ir turpinājuši darboties.

Ekonomiskie indikatori un kuģu izmantojuma indikatori liecina par nelīdzsvarotību, jo īpaši attiecībā uz kuģiem, kas īsāki par 12 m un darbojas Ziemeļjūrā.

Par 10 m īsāki kuģi, kas izmanto grunts traļus un vadus, 10–12 m gari kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus, un 12–18 m gari kuģi, kas zvejo ar rāmja trali, nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi un ir atkarīgi no pārzvejotiem krājumiem.

Neraugoties uz ievērojamu kapacitātes samazinājumu iepriekšējos gados, Igaunija ir ziņojusi par nelīdzsvarotību – galvenokārt saistībā ar traleriem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 m. 2012. gadā attiecīgā flote tika samazināta par 4 kuģiem. Gan dzinēju jauda, gan bruto tilpība segmentā samazinājās par 6 %. Ir daudz (aptuveni 1300) mazu kuģu, kas piekrastē zvejo reņģes, asarus un plekstes, bet nav skaidrs, vai šo kuģu darbībā ir panākts līdzsvars.

Igaunija savā ziņojumā nav izmantojusi tādu pašu segmentāciju, kāda ir flotes reģistrā. Igaunija ir ieviesusi individuālu nododamu kvotu sistēmu, kas varētu palīdzēt līdzsvara uzlabošanā. Igaunijas ekonomiskā analīze liecina, ka visu garuma klašu kuģi kopš 2010. gada zvejo ekonomiski ilgtspējīgi.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka flote, kurā darbojas 10–12 m gari kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus, ir atkarīga no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz MSY.

Grieķija līdzsvara novērtējumu nav iesniegusi, tā nav nedz novērtējusi savu flotes politiku, nedz sniegusi datus saskaņā ar DVS. Grieķijas ziņojumā teikts, ka zvejas darbības un izmantojamo bioloģisko krājumu stāvoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījies. Salīdzinot 2011. gada un 2012. gada ziņojumā iekļautos datus, konstatēts flotes samazinājums par 632 kuģiem. Laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim flote ir samazināta par 3019 kuģiem (15,84 %) un kapacitāte sarukusi attiecīgi par 21,57 % bruto tilpības (GT) izteiksmē un par 21,71 % dzinēju jaudas (kW) izteiksmē.

Grieķija DVS datus nebija iesniegusi, tāpēc ZZTEK un JRC nevarēja aprēķināt un novērtēt atbilstošos indikatorus.

Spānija 2012. gadā ir turpinājusi samazināt zvejas kapacitāti. No flotes reģistra 2012. gadā izslēgti 429 kuģi, no kuriem 147 ir saņēmuši valsts atbalstu. 2012. gadā aktīvi darbojās gandrīz 85 % flotes. Spānija uzskata, ka zināma nelīdzsvarotība pastāv mazapjoma flotēs, kuras zvejo valsts piekrastes ūdeņos (1280 neaktīvu kuģu), bet flotē, kura zvejo starptautiskajos ūdeņos (32 neaktīvi kuģi), ir panākts līdzsvars, vai arī tās kapacitāte ir mazāka par to, kas vajadzīga, lai apgūtu pieejamās zvejas iespējas.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka vienīgie DVS dati, kas pieejami par Spāniju, ir 2011. gada ekonomiskie dati. Tie liecina par neviendabīgu situāciju, proti, daudzas flotes ir sliktā ekonomiskā stāvoklī, dažu flotu ekonomiskais stāvoklis ir labs un dažu – viduvējs.

Somijas flote laikā no 1995. līdz 2012. gadam ir pakāpeniski samazinājusies. 2012. gadā tilpība ir palielinājusies (galvenokārt segmentā, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem), bet dzinēju jauda sarukusi. Somija uzskata, ka tās flotē ir panākts pieņemams līdzsvars starp kapacitāti un zvejas iespējām. Somija savā ziņojumā nebija izmantojusi ZZTEK vadlīnijas, un tajā nebija iekļauti arī nekādi citi indikatori, ar kuriem varētu novērtēt kapacitāti salīdzinājumā ar zvejas iespējām.

ZZTEK nav konstatējusi skaidru tendenci ekonomisko indikatoru izmaiņās. Tehniskais indikators rāda, ka kuģu vidējais izmantojums ir zems vai ļoti zems. Bioloģiskie indikatori nav pieejami.

Francija uzskata, ka lielākajā daļā zvejniecību darbojas stabilas flotes, kas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām. Tas panākts, vairākus gadus pēc kārtas veicot flotu pielāgošanu. Daudzi kuģi zvejo ārpuskvotas sugas, kuru bioloģiskais novērtējums nav pieejams, un tāpēc nav iespējams aprēķināt ne bioloģisko indikatoru, ne tehniskā indikatora vērtības. 2012. gadā Francija ir pārtraukusi 192 kuģu ekspluatāciju, no tiem 74 kuģi bija reģistrēti aizjūras teritorijās. No 192 kuģiem 46 kuģu ekspluatācija tika pārtraukta, izmantojot publiskos līdzekļus (6 no tiem Francijas Gviānā).

Par lielāko daļu flotu, kas darbojas Vidusjūrā, bioloģiskie indikatori nebija pieejami. Flotes, kas darbojas Atlantijas okeānā, ir atkarīgas no pārzvejotiem krājumiem, izņemot pelaģiskos tralerus, kuru garums pārsniedz 40 m. Ekonomiskie dati vairumā gadījumu nebija pieejami vai bija neskaidri.

Īrija ziņoja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zvejas kapacitāte ir palielinājusies par 1,29 % GT izteiksmē un par 2,25 % kW izteiksmē, tomēr flote joprojām atrodas atskaites līmeņa robežās. Ekonomiskie indikatori liecina, ka flotu saimnieciskās darbības rādītāji pēdējos gados ir uzlabojušies, nu tās darbojas rentabli gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un pārmērīga kapitalizācija ir novērsta.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka flotes, kurās darbojas kuģi zvejai ar āķu jedām (10–18 m), par 18 m garāki grunts traleri un seineri un par 24 m garāki pelaģiskie traleri, ir atkarīgas no pārzvejotiem krājumiem un ietekmē 6 bioloģiskā riska krājumus. Tehniskais indikators liecina, ka kuģu izmantojums ir zems. Ir daudz neaktīvu kuģu (13 %–40 %).

Itālijas ziņojumā norādīts, ka 2012. gadā kuģu skaits flotē ir samazinājies par 2,23 % un flotes kapacitāte ir sarukusi par 5,8 % GT izteiksmē un 3,5 % kW izteiksmē. Itālija savā ziņojumā nebija izmantojusi vadlīnijas, un tajā nebija iekļauti arī nekādi citi indikatori, ar kuriem varētu novērtēt kapacitāti salīdzinājumā ar zvejas iespējām. Datu trūkuma dēļ Itālija savu flotu līdzsvaru nebija varējusi novērtēt. 

ZZTEK pārskatā norādīts, ka 12–24 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali, 24–40 m gari grunts traleri un seineri un par 40 m garāki kuģi zvejai ar riņķvadu nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi, taču daudzu citu flotu rentabilitātes rādītāji ir labi. Kuģu izmantojuma indikatori liecina par to, ka līdzsvars ne vienmēr ir panākts. Bioloģiskie indikatori daudzos gadījumos nebija pieejami. Pieejamie bioloģiskie indikatori liecināja par pārzveju.

Lietuvas flote 2012. gadā ir samazināta par 3 kuģiem. Kapacitāte ir samazinājusies par 18 025 GT (55 %) un 19 982 kW (53,9 %). Flotes galvenokārt izmanto krājumus, kas nav pārzvejoti, un to kapacitāte ir līdzsvarā ar mencas austrumu krājumu Baltijas jūrā, reņģes un brētliņas krājumiem. 2011. gadā flotes kopumā darbojās ar peļņu.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka kuģu izmantojums visās flotēs ir zems, izņemot 24–40 m garus pelaģiskos tralerus. Pelaģiskie traleri, kuru garums pārsniedz 40 m, ietekmē vienu bioloģiskā riska krājumu.

Latvija kopš 2004. gada ir samazinājusi flotes kapacitāti par 20 % kuģu skaita ziņā, par 24 % GT izteiksmē un par 31 % kW izteiksmē. Latvija uzskata, ka visos flotes segmentos kapacitātes izmantojuma indikatori neuzrāda būtisku nelīdzsvarotību un ka zvejniecības ir ienesīgas.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka flotes, kurās darbojas par 10 m īsāki kuģi, kas izmanto daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus, un 12–18 m gari pelaģiskie traleri, ir atkarīgas no pārzvejotiem krājumiem. Arī kuģu izmantojums šajās flotēs ir zems.

Malta ziņoja par neapmierinošiem flotes darbības rezultātiem 2011. gadā. Ekonomisko un sociālo datu trūkuma dēļ secinājumus par 2012. gadu izdarīt nebija iespējams. Maltas iestādes patlaban pārbauda flotes reģistra informācijas pareizību. 

ZZTEK pārskatā norādīts, ka lielākā daļa flotu, kuru dati bija pieejami, nav ekonomiski ilgtspējīgas, izņemot flotes, kurās darbojas 12–18 m gari kuģi zvejai ar riņķvadu un 18–24 m gari kuģi, kas izmanto citus aktīvos zvejas rīkus. Kuģu izmantojums visās flotēs ir zems. Bioloģiskie indikatori lielākoties nav pieejami.

Nīderlandes ziņojumā teikts, ka tās flotes kapacitāte praktiski ir līdzsvarā ar zvejas iespējām un ka bioloģiskie indikatori liecina par to, ka zvejniecības izmanto krājumus, kuri nav pārzvejoti.  Ekonomiskie indikatori rāda, ka Nīderlandes pelaģiskās zvejas flote nedarbojas ar peļņu. Grunts zvejas flote, kurā darbojas par 24 m garāki kuģi, ir rentabla, un tās ienesīgums ir uzlabojies.

ZZTEK pārskats liecina, ka visas flotes, par kurām bija pieejami bioloģiskie indikatori, visā visumā ir atkarīgas no pārzvejotiem krājumiem. Par 40 m garāki pelaģiskie traleri un 18–24 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi, savukārt citas flotes uzrāda labus rezultātus.

Polija ziņoja, ka 2012. gadā no flotes ir izslēgti 8 kuģi (250 GT un 980 kW). Tā nav varējusi noteikt, vai ir panākts līdzsvars. Polija uzskata, ka visa flote ir darbojusies ekonomiski ilgtspējīgi, izņemot 12–18 m garus kuģus zvejai ar āķu jedām.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka 12–18 m gari kuģi zvejai ar āķiem peļņu negūst. Kuģu izmantojums ir zems visās flotēs, izņemot par 40 m garāku grunts traleru un seineru un par 40 m garāku pelaģisko traleru segmentu. Bioloģiskie indikatori nav pieejami.

Portugāle ir secinājusi, ka tās flotes kapacitāte ir līdzsvarā ar pieejamajām zvejas iespējām. Tomēr tehniskie indikatori liecina, ka kuģu izmantojums flotē, kurā darbojas kuģi zvejai ar riņķvadu, ir salīdzinoši zems.

Bioloģiskie indikatori vairumā gadījumu nav pieejami. ZZTEK pārskatā norādīts, ka flotes, kurās darbojas par 12 m īsāki kuģi zvejai ar āķu jedām, par 12 m īsāki kuģi zvejai ar dragām un 10–12 m gari kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus, nedarbojas ar peļņu.  Kuģu izmantojuma rādītāji daudzās flotēs ir slikti.

Rumānijas ziņojums liecina, ka kuģu izmantojums ir ļoti zems un tie ir atkarīgi no pārzvejotiem krājumiem.

Ir pieejami tikai ierobežoti bioloģiskie un ekonomiskie dati. ZZTEK ir secinājusi, ka kuģu izmantojuma rādītāji ir slikti.

Zviedrijas ziņojumā teikts, ka 2008.–2012. gadā kuģu skaits ir samazinājies par 12 %. Flotes izmanto krājumus, kuros notiek ilgtspējīga zivju ieguve, un tās šķiet ekonomiski ilgtspējīgas. Dažos segmentos joprojām ir zināma nelīdzsvarotība.

ZZTEK ir novērtējusi, ka par 18 m īsāki kuģi zvejai ar nostiprinātiem tīkliem nedarbojas ekonomiski ilgtspējīgi. Deviņas flotes ir atkarīgas no pārzvejotiem krājumiem, bet indikators, kas uzrāda apdraudētus krājumus, nebija zināms. Par daudzām flotēm nebija pieejami pietiekami dati.

Slovēnija ziņoja, ka kuģu izmantojums daudzos segmentos ir slikts, un skaidroja, ka tas ir saistīts ar migrējošiem krājumiem un sezonālu zveju, nevis nelīdzsvarotību. 2012. gadā Slovēnijas flote ir samazinājusies par 35 % GT izteiksmē un par 16,83 % kW izteiksmē. Kopējie izkrāvumi 2011.–2012. gadā ir sarukuši par 54 %. Par 6 m īsāki kuģi zvejai ar dreifējošiem un nostiprinātiem tīkliem nav darbojušies ekonomiski ilgtspējīgi, bet pārējo segmentu darbība šķiet ilgtspējīga.

ZZTEK ir novērtējusi, ka flotes, kurās darbojas par 12 m īsāki kuģi grunts zvejai ar nostiprinātiem tīkliem un 24–40 m gari pelaģiskie traleri, nenes peļņu, bet flote, kurā darbojas 12–18 m gari kuģi zvejai ar riņķvadu, darbojas rentabli un ilgtspējīgi. Kuģu izmantojuma rādītāji ir zemi. Bioloģiskie indikatori nav pieejami.

Apvienotās Karalistes ziņojumā teikts, ka ir pieaugusi to kuģu kapacitāte, kuri zvejo gliemjus un vēžveidīgos (īpaši ķemmīšgliemenes), bet visā visumā grunts traleru flotu kapacitāte ir sarukusi. Apvienotā Karaliste nav nedz aprēķinājusi indikatoru vērtības, nedz arī izdarījusi secinājumus par līdzsvaru starp flotes kapacitāti un tās zvejas iespējām.

ZZTEK pārskatā norādīts, ka lielākā daļa flotu ir ekonomiski ilgtspējīgas, izņemot floti, kurā darbojas par 10 m īsāki un 12–18 m gari kuģi zvejai ar rāmja trali un par 10 m īsāki kuģi zvejai ar āķu jedām. Bioloģiskie indikatori vairumā gadījumu nav pieejami, taču ir zināms, ka 18–40 m gari grunts traleri un seineri ietekmē piecus augsta bioloģiskā riska krājumus. Daudzu mazāko kuģu (īsāki par 18 m) izmantojuma rādītājs ir zems.

Flote, kurā darbojas 40 m gari kuģi zvejai ar riņķvadu, ir atkarīga no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz MSY.

Secinājumi

Lai gan darāmā vēl ir daudz, kopš 2002. gada ir panākts zināms progress, tuvinot flotes zvejas kapacitāti pieejamajām zvejas iespējām. Flotu segmentos ir vērojamas dažādas tendences, un tāpēc situāciju attiecībā uz līdzsvaru starp kapacitāti un zvejas iespējām visā ES nav iespējams vispārināt.

Vairākos krājumos tiek zvejots, pārsniedzot MSY apjomu, un vairāki flotes segmenti ir ekonomiski atkarīgi no šiem krājumiem. Daudzās dalībvalstīs kuģu izmantojums ir zems. Komisija, izvērtējusi ZZTEK analīzes rezultātus, uzskata, ka dalībvalstīm joprojām aktīvi jāturpina koriģēt flotes kapacitāti, lai palīdzētu sasniegt MSY mērķi, kas izvirzīts jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā.

Dalībvalstu pienākums salāgot flotu zvejas kapacitāti ar zvejas iespējām ir saglabāts, un jaunajā KZP šī prasība ir pat pastiprināta. Papildus jau pastāvošajiem pienākumiem dalībvalstīm savos ziņojumos būs jāiekļauj rīcības plāns flotes segmentiem, kuros konstatēta strukturāla nelīdzsvarotība. Rīcības plānā dalībvalstīm jānosaka korekcijas mērķvērtības un instrumenti līdzsvara sasniegšanai. Tajā jāiekļauj arī skaidrs rīcības plāna īstenošanas grafiks.

Šis papildu pienākums var palīdzēt (un paātrināt) līdzsvara sasniegšanu. Rīcības plāni nodrošinās lielāku pārredzamību pār dalībvalstu mērķvērtībām un nelīdzsvarotības novēršanas pasākumiem, un termiņš, kādā jāpanāk līdzsvars, ļaus ciešāk uzraudzīt dalībvalstu panākumus plāna īstenošanā.

Jaunajā KZP noteikts, ka gadījumos, kad ir pierādīts, ka dalībvalstu centieni panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām ir nepietiekami, ir iespējams apturēt vai pārtraukt attiecīgo Savienības finansiālo palīdzību, kas attiecībā uz dažiem izdevumiem dalībvalstij piešķirta no jaunā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Turpmākie dalībvalstu ziņojumi un rīcības plāni tiks izmantoti, lai uzraudzītu situāciju šajā sakarībā.

Apvienojot stingrākus dalībvalstu pienākumus un saistītos finansiālos nosacījumus, laika gaitā vajadzētu izdoties flotes kapacitāti pakāpeniski pielāgot zvejas iespējām. Komisija turpinās cieši uzraudzīt attiecīgo progresu, ņemot vērā KZP vispārīgos mērķus un jo īpaši zvejas kapacitātes pārvaldības uzdevumus.

1.A pielikums. Informācijas kvalitāte

1. Kvalitatīvā un aprakstošā informācija

Tabulā parādītas iedaļas to dalībvalstu ziņojumos, kuras iesūtījušas nepilnīgu informāciju. Attiecīgās iedaļas ir atzīmētas ar krustiņu (X).  

|| Saikne starp flotēm un zvejniecībām || Flotes attīstība || Zvejas piepūles samazināšanas shēmu apraksts || Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme || Flotes pārvaldības sistēmas novērtējums || Flotes pārvaldības sistēmas uzlabošanas plāni || Norāde par iekļaušanas/izslēgšanas shēmas ievērošanu || Administratīvo procedūru izmaiņas || Līdzsvara novērtējums

DE || || || || || || || || || X

FI || || || || || || X || || || X

IE || || || || || || X || || ||

IT || X || X || X || X || || X || || X || X

LT || || || || X || || X || || ||

PO || || || || || X || || || ||

SE || || || || || || X || || ||

UK || || || || || || || || || X

Avots: Ziņojuma STECF-13-11 “Pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” 3.2. tabula.

2. Kvantitatīvā informācija

Lai novērtētu flotes atkarību no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz MSY, ir vajadzīgi zivju krājuma kvantitatīvie novērtējumi. Vidusjūrā un Melnajā jūrā bioloģisko novērtējumu tvērums lielākajā daļā gadījumu vēl nav pietiekams, lai analizētu katras flotes bioloģisko ilgtspēju. Tas attiecas arī uz daudzām flotēm, kas izmanto krājumus ICES VI, VII, VIII un IX apgabalā.

Dažas dalībvalstis nebija sniegušas informāciju par ienākumu no materiālajiem pamatlīdzekļiem (return on fixed tangible assets, ROFTA) un par attiecību starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas (CR/BER)([8]), vai arī tā bija nepilnīga. Lielākā daļa dalībvalstu sniedza informāciju par neaktīvo kuģu skaitu, taču šī informācija nebija pilnīga.

Lielākā daļa dalībvalstu bija iekļāvušas tehniskā indikatora vērtības (vidējais kuģa jūrā pavadīto dienu skaits, kas dalīts ar maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu flotē), taču šī informācija nebija pilnīga. Septiņas dalībvalstis savos ziņojumos tehniskā indikatora vērtības nebija norādījušas.

1.B pielikums. Informācijas kvalitāte ([9])

Dalībvalstu punktu skaits procentos no maksimālā punktu skaita; izmaiņas pa gadiem.

Avots: Ziņojuma STECF-13-11 “Pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” 3.1. tabula.

Tabulā redzams, ka kopš 2008. gada dalībvalstu ikgadējie ziņojumi par floti ir uzlabojušies gan pilnīguma, gan datu kvalitātes ziņā.

2. pielikums

2.1. tabula. Atbilstība iekļaušanas/izslēgšanas maksimālajai robežai 31.12.2012. (izņemot tālākos reģionus)

|| GT || kW

GT || Maks. GT || A/B || kW || Maks. kW || C/D

A || B || C || D

31.12.2012. || 31.12.2012.

BEL BGR CYP DEU DNK ESP EST FIN FRA GRC IRL ITA LTU LVA MLT NLD POL PRT ROM SVN SWE UK || 15 053 7 071 4 248 63 618 64 348 364 354 15 149 16 146 152 452 80 693 60 141 165 370 27 186 33 797 7 998 128 886 25 573 86 840 628 653 30 652 201 092 || 18 962 7 517 11 021 71 117 88 762 391 602 21 713 18 290 178 261 85 688 77 568 173 717 73 529 46 627 14 965 166 859 39 139 95 077 1913 728 43 386 231 106 || 79,39 % 94,07 % 38,54 % 89,46 % 72,49 % 93,04 % 69,77 % 88,28 % 85,52 % 94,17 % 77,53 % 95,20 % 36,97 % 72,48 % 53,44 % 77,24 % 65,34 % 91,34 % 32,83 % 89,70 % 70,65 % 87,01 % || 47 794 60 950 45 782 146 086 228 563 822 115 46 325 169 972 695 496 468 894 183 820 1 020 785 34 389 51 231 76 660 276 357 75 865 297 913 6 185 9 188 173 440 805 930 || 51 586 60 654 47 803 167 078 313 333 886 578 52 641 182 334 769 739 478 398 210 083 1 071 389 73 484 58 759 95 776 350 736 90 583 315 650 6 410 9 503 210 829 909 141 || 92,65 % 100,49 % 95,77 % 87,44 % 72,95 % 92,73 % 88,00 % 93,22 % 90,35 % 98,01 % 87,50 % 95,28 % 46,80 % 87,19 % 80,04 % 78,79 % 83,75 % 94,38 % 96,49 % 96,69 % 82,27 % 88,65 %

Σ 31.12.2012. || 1 551 948 || 1 857 547 || 83,55 % || 5 743 740 || 6 412 487 || 89,57 %

Avots: ES Flotes reģistrs – flotes pārvaldība – iekļaušanas/izslēgšanas režīms – statistika, 15.10.2013.

3. pielikums

3.1. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu flotes dinamiku 2012. gadā (izņemot tālākos reģionus)

|| GT || kW || || ||

N || GT || kW || N || GT || kW || Δ N(%) || Δ GT (%) || Δ kW (%)

31.12.2011. || 31.12.2012. || Δ 2011–2012

BEL BGR CYP DEU DNK ESP EST FIN FRA GRC IRL ITA LTU LVA MLT NLD POL PRT ROM SVN SWE UK || 86 2 336 1 080 1 580 2 786 9 571 923 3 332 4 640 16 658 2 092 13 063 151 731 1 054 740 790 7 110 502 184 1 368 6 453 || 15 326 7 373 4 213 64 294 64 503 373 465 14 281 16 028 153 998 83 807 59 571 175 393 45 216 34 725 7 996 135 585 33 379 86 826 934 1 002 29 642 202 317 || 49 135 61 307 45 329 148 277 232 469 841 788 38 915 171 167 701 022 483 390 182 307 1 056 757 54 357 52 684 77 489 288 415 82 890 299 565 7 714 10 763 170 472 810 306 || 83 2 366 1 074 1 550 2 743 9 257 1 360 3 241 4 571 16 006 2 249 12 736 147 715 1 043 848 798 7 048 195 174 1 392 6 427 || 15 059 7 061 4 247 64 236 65 177 362 781 15 157 16 386 151 972 79 638 65 173 164 668 27 186 33 789 7 998 145 271 33 399 85 992 628 623 30 637 200 937 || 47 554 61 336 45 664 147 292 230 131 819 429 46 570 170 681 694 670 461 531 197 648 1 019 161 34 389 51 203 76 660 331 306 81 944 296 196 6 153 8 812 173 377 806 120 || -3,5 % 1,3 % -0,6 % -1,9 % -1,5 % -3,3 % 47,3 % -2,7 % -1,5 % -3,9 % 7,5 % -2,5 % -2,6 % -2,2 % -1,0 % 14,6 % 1,0 % -0,9 % -61,2 % -5,4 % 1,8 % -0,4 % || -1,7 % -4,2 % 0,8 % -0,1 % 1,0 % -2,9 % 6,1 % 2,2 % -1,3 % -5,0 % 9,4 % -6,1 % -39,9 % -2,7 % 0,0 % 7,1 % 0,1 % -1,0 % -32,8 % -37,8 % 3,4 % -0,7 % || -3,2 % 0,0 % 0,7 % -0,7 % -1,0 % -2,7 % 19,7 % -0,3 % -0,9 % -4,5 % 8,4 % -3,6 % -36,7 % -2,8 % -1,1 % 14,9 % -1,1 % -1,1 % -20,2 % -18,1 % 1,7 % -0,5 %

Σ || 77 230 || 1 609 874 || 5 866 515 || 76 023 || 1 578 015 || 5 807 827 || -1,6 % || -2,0 % || -1,0 %

Avots: ES Flotes reģistrs – paplašināta meklēšana, 15.10.2013.

4. pielikums

4.1. tabula. Zvejas darbību izbeigšanai atvēlētie EZF līdzekļi (2007.–31.05.2013.)

|| %S || NS || %R || NR || %(S+R) || S+R

BE || 30,3 % || 9 || 0,0 % || 0 || 30,3 % || 9

BG || 5,2 % || 57 || 0,0 % || 0 || 5,2 % || 57

CY || 42,3 % || 14 || 0,0 % || 0 || 42,3 % || 14

DE || 0,0 % || 0 || 0,0 % || 0 || 0,0 % || 0

DK || 31,9 % || 69 || 0,0 % || 0 || 31,9 % || 69

EE || 4,1 % || 16 || 6,4 % || 10 || 10,5 % || 26

EL || 44,0 % || 1011 || 0,0 % || 0 || 44,0 % || 1011

ES || 21,7 % || 755 || 0,1 % || 2 || 21,8 % || 757

FI || 0,0 % || 0 || 0,0 % || 0 || 0,0 % || 0

FR || 23,4 % || 534 || 0,2 % || 1 || 23,6 % || 535

IE || 80,8 % || 46 || 0,0 % || 0 || 80,8 % || 46

IT || 50,3 % || 958 || 3,8 % || 10 || 54,1 % || 968

LT || 9,7 % || 32 || 0,3 % || 1 || 10,0 % || 33

LV || 41,8 % || 149 || 3,0 % || 10 || 44,9 % || 159

MT || 35,2 % || 20 || 0,0 % || 0 || 35,2 % || 20

NL || 22,1 % || 23 || 0,0 % || 0 || 22,1 % || 23

PL || 3,7 % || 73 || 0,1 % || 5 || 3,9 % || 78

PT || 10,8 % || 68 || 0,0 % || 0 || 10,8 % || 68

RO || 0,3 % || 5 || 0,3 % || 8 || 0,7 % || 13

SE || 22,9 % || 30 || 0,5 % || 1 || 23,4 % || 31

SI || 10,4 % || 10 || 0,6 % || 1 || 11,0 % || 11

UK || 7,5 % || 97 || 0,0 % || 0 || 7,5 % || 97

ES KOPĀ || 17,6 % || 3976 || 0,5 % || 0 || 18,1 % || 3976

Avots: Dalībvalstu dati, kas pamatojas uz Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD oficiālu pieprasījumu iesniegt summārus EZF datus par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. maijam.

%S: līdzekļi (procentos), kas EZF līdz šim atvēlēti kuģu nodošanai sadalīšanai;

NS: sadalīšanas gadījumu (sadalīto kuģu) skaits;

R%: līdzekļi (procentos), kas EZF atvēlēti kuģu novirzīšanai citām darbībām;

NR: citām darbībām novirzīto kuģu skaits;

%S + %R: kopējie līdzekļi (procentos) par nodošanu sadalīšanai un novirzīšanu citām darbībām.

5. pielikums

EZF saistības (01.01.2007.–31.07.2012.)

Pasākums || Darbību skaits || Kopējās izmaksas || Valsts ieguldījums || EZF ieguldījums || EZF atvēlētie līdzekļi salīdzinājumā ar kopējām dalībvalstu saistībām (%) || EZF atvēlētie līdzekļi salīdzinājumā ar EZF kopējo piešķīrumu (%)

1.1. Zvejas darbību izbeigšana || 3 691 || 840 586 705 || 364 754 604 || 475 112 883 || 19,61 % || 11,04 %

Darbība Nr. 1: nodošana sadalīšanai || 3 653 || 822 180 366 || 357 863 531 || 463 597 617 || 19,13 % || 10,78 %

Darbība Nr. 2: novirzīšana ar zveju nesaistītām darbībām || 38 || 18 406 340 || 6 891 074 || 11 515 266 || 0,48 % || 0,27 %

1.2. Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana || 47 809 || 303 379 641 || 118 971 042 || 184 404 717 || 7,61 % || 4,29 %

Darbība Nr. 1: Dati Nr. 1: zvejnieku skaits/dienas || 41 450 || 264 640 631 || 101 271 726 || 163 365 023 || 6,74 % || 3,80 %

Darbība Nr. 1: Dati Nr. 2: attiecīgie kuģi (vajadzības gadījumā) || 6 359 || 38 739 010 || 17 699 317 || 21 039 694 || 0,87 % || 0,49 %

1.3. Ieguldījumi zvejas kuģos un selektivitātē || 2 052 || 83 147 676 || 12 234 523 || 20 304 471 || 0,84 % || 0,47 %

Darbība Nr. 5: energoefektivitātes uzlabošana || 490 || 50 508 625 || 7 403 213 || 12 447 674 || 0,51 % || 0,29 %

Darbība Nr. 6: selektivitātes uzlabošana || 264 || 7 647 446 || 1 143 544 || 1 840 787 || 0,08 % || 0,04 %

Darbība Nr. 7: dzinēja nomaiņa || 523 || 17 053 672 || 2 668 272 || 4 180 453 || 0,17 % || 0,10 %

Darbība Nr. 8: zvejas rīku nomaiņa || 777 || 7 937 932 || 1 019 495 || 1 835 557 || 0,08 % || 0,04 %

1.4. Mazapjoma piekrastes zveja || - || - || - || - || 0,00 % || 0,00 %

1.5. Sociālekonomiskās kompensācijas flotes pārvaldībai || 2 709 || 90 568 443 || 23 412 874 || 40 487 961 || 1,67 % || 0,94 %

Dati Nr. 3: kopējais zvejnieku skaits, uz ko attiecas agrīna aiziešana no zvejas nozares || 2 709 || 90 568 443 || 23 412 874 || 40 487 961 || 1,67 % || 0,94 %

Kopējie dalībvalstīm atvēlētie EZF līdzekļi || 60 818,00 || 2 823 214 370,52 || 762 634 778 || 1 157 287 915 || 47,77 % || 26,90 %

Trūkstošās dalībvalstis: BE (tikai līdz 2012. gada 1. jūnijam), FR (nav pieejams sadalījums).

Kopējie EZF līdzekļi, par ko saistības uzņēmušās dalībvalstis                   2 422 797 726,39 Kopējais EZF piešķīrums                                                                                              4 302 229 775,00

6. pielikums

ZZTEK izmantotie indikatori

Ilgtspējīgas ieguves indikators ir paredzēts, lai parādītu, cik lielā mērā flotes segments ir atkarīgs no pārzvejotiem krājumiem. Šajā rādītājā nav ņemts vērā tas, ka daži krājumi, no kuriem gūst jauktas dažādu sugu nozvejas, var būt vairāk vai mazāk pārzvejoti vai noplicināti, un nav ņemts vērā arī tas, cik lielā mērā resursu izmantošanu ietekmē citas flotes.

Ir izmantoti divi “ekonomiskās ilgtspējas indikatori”. Ienākums no materiālajiem pamatlīdzekļiem (ROFTA) (šajā gadījumā aizstāj peļņu no ieguldījumiem) rāda ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti. Tā ir neto peļņa, dalīta ar kapitālieguldījumu vērtību. Ja šī attiecība ir lielāka nekā bezriska procenti, ko var iegūt citur, tad flote ir labā ekonomiskajā stāvoklī un var aizstāt lielos pamatlīdzekļus, kad tas kļūst nepieciešams. Ja ROFTA ir mazāks par šo attiecību, tas nozīmē, ka šādi ieguldījumi nav finansiāli izdevīgi, jo, ieguldot līdzekļus citur, būtu iespējams gūt lielāku peļņu. Bezriska procentu likmes, kas izmantotas atsaucei, ir norādītas ZZTEK ekspertu grupas ziņojuma 4.3. tabulā (STECF-13-28).

Attiecība starp “kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas” (CR/BER) rāda īstermiņa dzīvotspēju. Ja tās vērtība ir mazāka par viens, kuģi nevar segt ekspluatācijas izmaksas, un tiem nāksies pārtraukt zveju, kad izbeigsies nauda; ja tās vērtība ir lielāka par viens, kuģi var segt ekspluatācijas izmaksas, taču tas nenozīmē, ka tie gūst pietiekamus ienākumus, lai varētu aizstāt lielos pamatlīdzekļus.

Ir izmantoti divi parametri, lai novērtētu, vai kuģi ir “pilnībā izmantoti”. “Tehniskais indikators” ir attiecība starp vidējo jūrā pavadīto laiku un ilgāko praktiski iespējamo zvejas laiku attiecīgajā zvejas darbībā. Šī vērtība ir viens, kad visi kuģi zvejo, cik vien praktiski iespējams, kaut arī zvejas sezona var būt īsa. Vērtības, kas ir mazākas par viens, norāda, ka flotes segmenti zvejo mazāk, nekā varētu. Par zīmi, ka flote ir ievērojamā mērā neizmantota, parasti tiek pieņemta robežvērtība 70 % apmērā. Tomēr daži kuģi var visu gadu vispār nezvejot, un tad tie ir “neaktīvi”. Ja zvejas flotē ir daudz neaktīvu kuģu, tas liecina par to, ka flote nav līdzsvarā ar resursiem.

[1]               Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. pants.

[2]               Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 1. punktu.

[3]               Sk. “Guidelines for an improved analysis of the balance between fishing capacity and fishing opportunities”, 2008. gada 1. marta redakcija.

[4]               Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 60/01, 5.3.2008., 1. lpp.

[5]               Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), “Galveno flotes segmentu līdzsvara indikatoru novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” (STECF-13-28), pieejams tīmekļa vietnē http://stecf.jrc.ec.europa.eu/reports/balance.

[6]               Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par 2011. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, COM(2103) 85 final, 2012. gada 18. februāris, 3. nodaļa.

[7]               Sk. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumu par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 354/22, 28.12.2013., 58. lpp.

[8]               Ieņēmumi, kas sedz izmaksas (break even revenue, BER), ir ieņēmumi, kuri vajadzīgi, lai segtu fiksētās un mainīgās izmaksas tā, ka nerodas zaudējumi un netiek gūta peļņa. Kārtējie ieņēmumi (current revenue, CR) ir flotes segmenta kopējie darbības ienākumi, ko veido ienākumi no izkrāvumiem un ar zveju nesaistīti ienākumi. Sk. arī VI pielikumu.

[9]               Avots: Iepriekš minētais Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējums par līdzsvara indikatoriem, 85. lpp.