1. Ievads

Pamatojoties uz Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumiem, pēdējos 15 gados ES ir pakāpeniski pilnveidojusi Eiropas tiesiskuma telpu un ES tieslietu politiku. Pirms 2009. gada darbībai šajās jomās bija raksturīga institucionālā sistēma, kas atšķīrās no sistēmas citās ES politikas jomās. Eiropas Parlamentam un Padomei tad vēl nebija vienlīdzīgu pilnvaru, bet prioritātes galvenokārt noteica Eiropadome, pieņemot dažreiz ļoti sīki izstrādātas piecgadu programmas (Tamperes, Hāgas un Stokholmas programma).

Pašlaik, pēc ES līgumos veiktajiem grozījumiem, jo īpaši — pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī, ES tieslietu politika ir pietuvojusies citiem ES politikas virzieniem. Eiropas Parlaments un Padome abi īsteno likumdošanas pilnvaras lielākajā daļā jomu, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās. 2014. gada 1. decembrī beigsies galīgais pārejas posms. Tad tiks atcelti pašreizējie ierobežojumi, kuri noteikti attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas veikto tiesas kontroli un attiecībā uz tām Komisijas pilnvarām uzsākt pārkāpuma procedūras, kuras tai piešķirtas kā Līguma uzraudzītājai attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Komisija turpinās nodrošināt pienācīgu ES tiesību aktu īstenošanu tiesiskuma jomās.

Tā kā Eiropadomes Stokholmas programmas[1] un tai sekojošā Komisijas rīcības plāna[2] termiņš beidzas 2014. gada beigās, ir pienācis laiks apzināt gūto progresu un noteikt turpmākās problēmas un to risināšanas veidus.

Šajā ziņojumā noteiktas politiskās prioritātes, kuras jāsasniedz, lai līdz 2020. gadam panāktu turpmāku progresu ceļā uz pilnībā funkcionējošu vienotu Eiropas tiesiskuma telpu, kas vērsta uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi.

Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija iesaistīja plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši izmantojot “Assises de la Justice”[3] konferenci, un saņēma daudzus rakstiskus viedokļus. Apspriedes notika arī Eiropas Parlamentā[4], Padomē[5] un Reģionu komitejā[6].

Komisijas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, ir paredzētas, lai veicinātu stratēģisko pamatnostādņu izstrādi, ko Eiropadome veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 68. pantu, un palīdzētu Eiropas Parlamentam īstenot stratēģiskās izvēles attiecībā uz Eiropas tiesiskuma telpas turpmāku pilnveidošanu.

2. Līdz šim panāktais progress — Eiropas tiesiskuma telpas pamats

ES ir veikusi pasākumus, lai izveidotu pamatu “brīvības, drošības un tiesiskuma telpai bez iekšējām robežām”. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, pateicoties ciešai sadarbībai ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ir sasniegts ievērojams progress virzībā uz labāk funkcionējošu, vienotu Eiropas tiesiskuma telpu.

Savstarpējas uzticēšanās veicināšana

ES tieslietu politika tiek īstenota tā, lai tiktu pilnveidota Eiropas tiesiskuma telpa, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos, veidojot saiknes starp dažādām dalībvalstu tieslietu sistēmām. Lai nodrošinātu, ka starp dalībvalstu tiesību sistēmām izveidotās saiknes ir strukturāli stabilas, ir jāveic atbilstoši juridiski aizsardzības pasākumi. Krimināltiesību jomā savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm ir stiprināta, pakāpeniski izveidojot visā ES tiesību kopumu, kas paredz tiesības uz taisnīgu tiesu un kurā nosaka vienotus ES minimālos standartus, lai aizsargātu personas, kuras ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā[7]. Arī cietušo stāvoklis visā kriminālprocesā ir uzlabots, nodrošinot obligātās tiesības, atbalstu, konsultācijas un aizsardzību cietušajiem un viņu tuviem radiniekiem.

Tiesiskums izaugsmei — ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē

Pēdējos gados, īpaši finanšu un valsts parāda krīzes iespaidā un saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, ES tieslietu politika ir kļuvusi arī par ekonomikas atveseļošanas, izaugsmes un strukturālo reformu balstu[8]. ES ir veikusi pasākumus un pakāpeniski veidojusi uzticēšanos, kas nepieciešama uzņēmējiem un patērētājiem, lai izmantotu vienoto tirgu, kas patiesi darbojas kā vietējais tirgus. Ir samazināts administratīvais slogs un izmaksas — tagad vienā dalībvalstī pasludinātu spriedumu var atzīt un izpildīt citā dalībvalstī, neveicot starpprocedūras (“eksekvatūra”[9] ir pakāpeniski atcelta gan civillietās, gan komerclietās). Datu aizsardzības jomā pašlaik iepriekšējās sarunās starp Eiropas Parlamentu un Padomi tiek apspriesti jaunie Eiropas noteikumi, ar kuriem kā ar vienotu noteikumu kopumu tiks aizstāti esošie 28 valstu tiesību akti, kas regulē personas datu aizsardzību. Ar Patērētāju tiesību direktīvu, kas pilnībā stāsies spēkā visās 28 ES dalībvalstīs 2014. gada jūnijā, tiks palielināta patērētāju aizsardzība, vienlaicīgi nodrošinot uzņēmējiem priekšrocības, kuras sniedz vienotu pamatnoteikumu kopums, un ievērojami samazinot ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas tiem tirgotājiem, kuri darbojas ES mērogā. Pirmais pasākums virzībā uz ES “glābšanas un atlabšanas” kultūras īstenošanu, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un privātpersonām, ir to esošo Eiropas noteikumu grozīšana, kuri attiecas uz pārrobežu maksātnespēju.

Valstu tieslietu sistēmu neatkarības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas pasākumi ir daļa no ekonomikas korekciju programmām un Eiropas semestra. ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā palīdz dalībvalstīm un ES iestādēm, sniedzot objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par valstu tieslietu sistēmu efektivitāti.

ES iestādes veica arī pasākumus, lai labāk aizsargātu ES finanšu intereses un nodokļu maksātāju naudu pret krāpšanu. Šā darba ietvaros tika izstrādāts Komisijas priekšlikums par Eiropas Prokuratūras izveidi, kas būtu iestāde, kuras pienākums būtu nodrošināt, ka pret ES budžetu vērsti noziedzīgi nodarījumi tiek efektīvi izmeklēti un ka par tiem tiek veikta kriminālvajāšana, vainīgās personas tiek tiesātas un nauda — atgūta.

Tiesiskums pilsoņiem — tiesiskuma vienkāršošana pilsoņiem

ES veica pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilsoņi var pilnībā izmantot tiesības pārvietoties, pirkt preces un pakalpojumus, kā arī dzīvot citā dalībvalstī. Pilsoņiem būtu pilnībā jāizmanto ES pilsonība visas dzīves laikā un jājūtas labi jebkurā ES vietā. Tas tika panākts, atvieglojot pilsoņiem juridisko jautājumu risināšanu ES dalībvalstīs, piemēram, pārrobežu mantojuma un laulības šķiršanas lietās, un ierosinot samazināt izmaksu ziņā ietilpīgo papīra formā sastādīto dokumentu apriti dalībvalstīs, atceļot novecojušās formalitātes saistībā ar dokumentu apzīmogošanu (Apostille) vai prasību iesniegt sertificētus tulkojumus.

Pamattiesību aizsardzība

Kā līgumu uzraudzītāja Komisija rīkojās, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota ES Pamattiesību harta (“Harta”), tostarp ES pilsoņu tiesības, un tiesiskums. Juridiski saistošā Harta ir kļuvusi par visu ES iestāžu “kompasu”. Komisija rīkojās arī, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas ES tiesību aktos noteiktās īpašās tiesības, jo īpaši tiesības uz līdztiesību, kā arī personas datu aizsardzība un patērētāju aizsardzība. Tas ietvēra arī darbību dzimumu līdztiesības stiprināšanas jomā, atbalstot sieviešu dalību lēmumu pieņemšanas procesā.

3. Problēmas — uzticēšanās, mobilitātes un izaugsmes stiprināšana Savienībā

Lai gan līdz šim ir gūti ievērojami panākumi virzībā uz pilnībā vienotu Eiropas tiesiskuma telpu, daudz darāmā būs arī pēc pārejas perioda beigām, proti, 2014. gada 1. decembra.

Uzticēšanās. ES tieslietu politika jāveido, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos. Lai gan ES ir izveidojusi nozīmīgus savstarpējas uzticēšanās pamatus, tās stiprināšana jāturpina, lai nodrošinātu, ka pilsoņi, juristi un tiesneši pilnībā uzticas tiesu nolēmumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie ir pieņemti. Lai lietās starp dalībvalstīm varētu izmantot tādus ES instrumentus kā Eiropas apcietināšanas orderis vai noteikumi par tiesību normu kolīziju, ir jāpanāk augsta līmeņa savstarpēja uzticēšanās starp dažādu dalībvalstu tiesu iestādēm. Savstarpēja uzticēšanās starp tiesām un iestādēm palīdz tām atzīt un izpildīt vienai otras lēmumus un veicina tiesu pieejamību saskaņā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs. Būtisks savstarpējās uzticēšanās priekšnoteikums ir tieslietu sistēmu[10] neatkarība, kvalitāte un efektivitāte un tiesiskuma principa ievērošana[11]. Ļoti svarīgs uzticēšanās komponents ir tiesību aktu jomā panāktā progresa ieviešana vietējā mērogā. Tāpēc tiesību akti, par kuriem vienošanās ES līmenī jau ir panākta, ir jātransponē un reāli jāpiemēro. Lai nodrošinātu tiesu labāku pieejamību visās dalībvalstīs, tam ir nepieciešami arī efektīvi izpildes nodrošināšanas instrumenti valstu līmenī.

Mobilitāte. Eiropas iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto tiesības, kas viņiem piešķirtas ar ES līgumiem. Pašlaik gandrīz 14 miljoni ES pilsoņu dzīvo nevis tajā dalībvalstī, kuras valstspiederīgie tie ir, bet gan kādā citā dalībvalstī (pieaugums no 12,1 miljona 2009. gadā)[12]. ES pilsoņi aizvien vairāk ceļo[13], mācās, balso[14], strādā, izmanto veselības aprūpi, precas[15], dzemdē bērnus, pērk īpašumus, šķir laulību[16] un mirst[17] dalībvalstī, kurā viņi nav dzimuši. Pat nepametot savas mājas, patērētāji[18] pērk preces un pakalpojumus pāri robežām, tostarp tiešsaistē. Neraugoties uz progresu tiesību izmantošanas jomā, ES pilsoņi joprojām saskaras ar šķēršļiem. Viņiem joprojām rodas praktiskas un tiesiskas grūtības, mēģinot izmantot citā dalībvalstī tās pašas tiesības, kuras tiem ir savā izcelsmes dalībvalstī. ES ir izlēmīgi jāvēršas pret šiem šķēršļiem, vienlaikus turpinot cīnīties pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši laikā, kad izskan kritiski viedokļi par ES pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties. ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot jebkurā ES dalībvalstī ir viena no ES tiesību aktos paredzētajām pamatbrīvībām un ES integrācijas stūrakmens. Turklāt robežu neesamība digitālajā vidē ir dzinulis ES pievērsties mijiedarbībai starp materiālo tiesību normām.

Izaugsme. Ar ES tieslietu politiku ir jāturpina atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, izaugsmi un bezdarba novēršanu. Ir jāveic strukturālas reformas, lai nodrošinātu, ka tieslietu sistēmas spēj nodrošināt tiesiskumu ātrā, uzticamā un drošā veidā, kas jo īpaši palīdzētu samazināt tiesvedības ilgumu, tādējādi atbalstot citu politikas virzienu efektivitāti. Uzņēmējiem un patērētājiem jābūt pārliecinātiem, ka viņi varēs saprātīgā laikposmā visā ES reāli nodrošināt līgumu izpildi un izšķirt strīdus tiesas ceļā vai, ja iespējams, ārpustiesas ceļā, nesaskaroties ar dažādajiem šķēršļiem, kuri viņiem pašlaik joprojām traucē. Digitālās ekonomikas izaugsmei arī ir nepieciešama uzticēšanās un iedzīvotāju paļāvība – pašlaik, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, iedzīvotāji ir norūpējušies par viņu personas datu lielapjoma apstrādi un iegūšanu.

4. Problēmu risināšana — konsolidēšana, kodificēšana, papildināšana

Lai risinātu problēmas, kuras konstatētas virzībā uz pilnībā funkcionējošu Eiropas tiesiskuma telpu, nākamajos gados ES tieslietu politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš gūto sasniegumu konsolidēšanai un vajadzības gadījumā ES tiesību aktu un prakses kodificēšanai un esošās sistēmas papildināšanai ar jaunām iniciatīvām. Atkarībā no problēmas veida turpmākajā ES tieslietu politikā jāizmanto šo metožu apvienojums, pamatojoties uz katra atsevišķa gadījuma analīzi un ietekmes novērtējumu.

Piemērojot jebkuru no šīm metodēm, ES pilnībā jāņem vērā fakts, ka tieslietu sistēmu daudzveidība un tradīcijas ES ir jāsaglabā, ka ir jāievēro subsidiaritāte un proporcionalitāte, kā arī vajadzība stingri pamatot ar ES Pamattiesību hartu katru ES darbību un īpaši ES rīcību tieslietu politikas jomā.

4.1. Konsolidēšana

Turpinot īstenot ES tiesiskuma programmu, pirmkārt un galvenokārt ES jākonsolidē gūtais progress, nodrošinot, ka tiek aizstāvētas pamattiesības un ka ES tiesību aktos piešķirtās tiesības kļūst par realitāti. Instrumenti, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī,  dalībvalstīm ir jātransponē, reāli jāīsteno un jāizmanto. Ja minētās tiesības netiek ievērotas, ir jābūt pieejamai efektīvai tiesiskajai aizsardzībai.

i) Pamattiesību aizstāvēšana

ES jācenšas nodrošināt, ka tā priekšzīmīgi piemēro Hartu. Tāpēc visām Eiropas iestādēm un dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus, ir jāveicina Hartas un sekundāro tiesību aktu, kuri vērsti uz tādām konkrētām tiesību jomām kā personas datu aizsardzība, dzimumu līdztiesība, pilsoņu tiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu vai bērnu tiesības, efektīva piemērošana, Efektīvai minēto tiesību aizsardzības nodrošināšanai visā ES ir izšķiroša nozīme, lai panāktu pilsoņu uzticēšanos pienācīgai Eiropas tiesiskuma telpas darbībai. Tas attiecas arī uz to personu tiesībām, kuras pieder pie minoritātēm, vai to personu tiesībām, kuras ir īpaši neaizsargātas, piemēram, bērni, noziedzīgos nodarījumos cietušie un personas ar invaliditāti. Turklāt jāpauž nepārtraukta vienota apņēmība apkarot ksenofobiskus un rasistiskus naidu kurinošus izteikumus un noziedzīgus nodarījumus ES. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras sniegtās konsultācijas un pieredze ir svarīgs ieguldījums ES politikas izstrādē, tostarp attiecībā uz krimināllietām.

ES arī jāturpina darbs, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darba samaksu, pensijām un līdzdalību darba tirgū, tostarp augstākā līmeņa vadītāju amatos. Ar šādu darbību jāpalīdz nodrošināt, ka Eiropā tiek pilnībā izmantots viss pieejamais talantu kopums.

ii) Efektīvas tiesiskas aizsardzības nodrošināšana

Tiesības bez efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nav reālas. ES jācenšas nodrošināt, ka tiek ievērotas tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzību tiesā, ja tiek pārkāpti ES tiesību akti (Hartas 47. pants), tostarp gadījumos, kad iedzīvotājiem, izmantojot valstu procedūras, ir pārmērīgi grūti panākt to tiesību ievērošanu, kuras tiem pārrobežu lietās ir piešķirtas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Lai turpmāk atvieglotu strīdu ātru izšķiršanu, dalībvalstīm jāveicina Eiropas Savienībā izstrādāto cita veida ārpustiesas tiesiskās aizsardzības mehānismu izmantošana, ar kuriem strīdus var atrisināt ātri, efektīvi un ar mazākām izmaksām. Šādi mehānismi un instrumenti ir, piemēram, mediācija, strīdu alternatīva izšķiršana, strīdu izšķiršana tiešsaistē, SOLVIT, Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, kā arī Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, par ko nesen panākta vienošanās.

Var izmantot arī administratīvu pārbaudi, valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbu, kā arī līdztiesības atbalsta struktūru procedūras. Īpaši liela nozīme ir ciešai sadarbībai starp valstu iestādēm vai administratīvām struktūrām, lai efektīvi nodrošinātu noteiktas ES tiesības, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties vai tiesības uz personas datu aizsardzību. Lai labāk novērstu patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumus visā ES, ir jāstiprina sadarbība starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Ir jānodrošina tiesībaizsardzības iestāžu neatkarība, ja tas ir paredzēts ES tiesību aktos, kā tas ir noteikts, piemēram, attiecībā uz datu aizsardzības iestādēm.

Labi funkcionējošām tieslietu sistēmām, kuras izskata administratīvas lietas, ir izšķiroša nozīme ES tiesību aktu efektivitātes nodrošināšanā.

iii) Tiesiskā apmācība

ES tiesību aktu ietekme uz Eiropas iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu ir tik liela, ka katram valsts līmenī strādājošam juristam — advokātiem un tiesu izpildītājiem, no vienas puses, un tiesnešiem un prokuroriem, no otras puses, — ir jāpārzina ES tiesību akti un jāspēj interpretēt un reāli izpildīt ES tiesību aktus līdztekus attiecīgā praktizējošā jurista valsts tiesību aktiem. Savienības decentralizētajā tiesību sistēmā valstu tiesnešiem bieži jākļūst par “Savienības tiesību aktu tiesnešiem”, lai varētu izpildīt savus pienākumus.

Tāpēc ar juristu apmācību ES tiesību aktu jomā ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ES tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos starp valstu tiesu sistēmām un veicinātu juristu sadarbību un uzticēšanos pāri robežām.

2011. un 2012. gadā vairāk nekā 130 000 juristu tika apmācīti par ES tiesību aktiem. Mācībās piedalījās ceturtā daļa no visiem ES tiesnešiem un prokuroriem. Tagad ir pienācis laiks apmācībā pāriet uz nākamo līmeni un aktīvi iesaistīt tiesu darbiniekus un juristus ES tiesību aktu īstenošanā arī no paša sākuma. Ir jākonsolidē un jāpaplašina Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla pieredze, lai aptvertu visus jaunos tiesnešus un prokurorus. Ir pilnībā jāizmanto arī e-mācību potenciāls.

ES pilnībā jāizmanto esošie tīkli, lai atvieglotu praktizējošu juristu apmācību un palīdzētu sasniegt mērķi — līdz 2020. gadam apmācīt ES tiesību aktu jomā 50 % praktizējošu juristu, t. i., kopā 700 000 juristu. Komisija ir gatava atbalstīt šos pasākumus — 2014.‒2020. gada tiesiskuma finanšu programma atspoguļo nozīmi, kādu Komisija piešķir apmācībām. No programmas kopējā budžeta, kas ir 378 miljoni euro, 35 % ir paredzēti, lai atbalstītu visām ar tieslietām saistītajām profesijām paredzētus kvalitatīvus Eiropas apmācību projektus un lai palīdzētu dalīties ar paraugpraksēm tādās jomās kā mācību programma vai interaktīva apmācību metodoloģija.

iv) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (e-tiesiskums) veicina tiesu pieejamību pilsoņiem un uzņēmējiem.

Tāpēc jāturpina pilnveidot E-tiesiskuma portālu[19] un citus attiecīgos portālus, ar kuru palīdzību iedzīvotāji un uzņēmēji tiek informēti par to tiesībām, piemēram portālu “Tava Eiropa”[20], lai tie kļūtu par darbības rīkiem, kas veicina tiesu pieejamību, samazina birokrātiju un nevajadzīgas procedūras dalībvalstīs, jo īpaši civillietās un komerclietās. Ar e-tiesiskuma portālu var arī atvieglot pārrobežu sadarbību, piemēram, nodrošinot pilsoņiem un juristiem visās ES oficiālajās valodās tulkotus dokumentu modeļus un veidlapas. Ar valsts reģistru savstarpēju savienošanu ES līmenī jānodrošina, ka juristi, pilsoņi un uzņēmēji var piekļūt vajadzīgajai informācijai citā dalībvalstī. Šādi reģistri ietver uzņēmumu, zemes un maksātnespējas reģistrus, kā arī testamentu reģistrus.

E-tiesiskuma rīku sniegtās priekšrocības neaprobežojas tikai ar pārrobežu kontekstu. Tieša elektroniska saziņa starp pilsoņiem, juristiem, uzņēmējiem un tiesām kļūst par realitāti visā Eiropas tiesiskuma telpā, un ES ir jāatbalsta iniciatīvas šajā jomā. Notiekošo strukturālo reformu un modernas valsts pārvaldes izveides kontekstā valstu tieslietu sistēmu digitalizēšana kļūst par galveno instrumentu, lai nodrošinātu efektīvas valstu tieslietu sistēmas.

ES jāsekmē tādu elektronisko rīku izmantošana, kuri var sniegt reālas papildu priekšrocības pilsoņiem, uzņēmējiem, juristiem un tiesām, tostarp lai piekļūtu citu dalībvalstu tiesu judikatūrai.

v) Operatīvā sadarbība

Juristiem visā Eiropā jāstrādā kopā, lai ātri un droši apmainītos ar informāciju un saņemtu atbalstu no kolēģiem. Operatīvās sadarbības veicināšanai starp visām iesaistītajām personām ir izšķiroša nozīme, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos.

Tādi esošie mehānismi un tīkli civillietās un krimināllietās kā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ir jāstiprina un to potenciāls ir pilnībā jāizmanto, tostarp tiešsaistē.

Aģentūrai Eurojust ir pilnībā jāpiedalās procesā, izmantojot tajā notiekošo reformu, jo tā joprojām būs nozīmīga ES iestāde kriminālvajāšanas koordinēšanai arī pēc Eiropas Prokuratūras izveidošanas, kura vismaz sākumposmā vērsīs savas darbības uz cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses. Attiecībā uz citiem starpvalstu noziegumiem Eurojust būs galvenā nozīme, un tāpēc jāturpina stiprināt tās efektivitāte. Šajā kontekstā maksimāli jāizmanto kopēju izmeklēšanas grupu potenciāls.

4.2. Kodificēšana

Ar esošo tiesību aktu un prakšu kodificēšanu var atvieglot tiesību aktu pārzināšanu, izpratni un izmantošanu, veicināt savstarpēju uzticēšanos, kā arī konsekvenci un juridisko noteiktību, vienlaicīgi veicot vienkāršošanu un mazinot birokrātiju. Vairākos gadījumos esošo ar tiesiskumu vai attiecīgo ES Tiesas judikatūru tiesiskuma jomā saistīto ES tiesību aktu noteiktu daļu kodificēšana var sniegt labumu, nodrošinot tiesību aktu konsekvenci un skaidrību pilsoņiem un tiesību aktu izmantotājiem kopumā:

· civiltiesības un komerctiesības. Kopš 2000. gada ES ir pieņēmusi ievērojamu daudzumu noteikumu civillietās un komerclietās, kā arī attiecībā uz tiesību normu kolīzijām. ES jāpārbauda, vai esošo instrumentu kodificēšana varētu būt lietderīga, īpaši tiesību normu kolīziju jomā;

· patērētāju tiesības. Pēc Patērētāju tiesību direktīvas un ar to saistītā acquis patērētāju tiesību aktu jomā darbības vispārējas novērtēšanas ir jāizpēta un jānovērtē kodificēšanas iniciatīvas, kuru pamatā ir esošie tiesību akti. Mērķis ir uzlabot patērētāju izpratni par viņu tiesībām, vienkāršot direktīvas, kuras daļēji pārklājas, un palīdzēt uzņēmumiem piemērot vienu un to pašu noteikumu kopumu dažādos kontekstos;

· krimināltiesības. Pašlaik ES tiesību akti, kuri attiecas uz procesuālām tiesībām krimināllietās, ir ietverti daudzos dažādos instrumentos, kuri ir pakāpeniski izstrādāti un pieņemti pēdējos gados. Lai turpinātu stiprināt vienlīdzīgus nosacījumus un aizdomās turēto personu tiesību aizsardzības konsekvenci, būtu jāpārbauda, vai ir vajadzība procesuālās tiesības krimināllietās kodificēt vienā instrumentā.

Lai atvieglotu uzticēšanos un savstarpēju sadarbību, ir jāpievērš uzmanība arī ES Tiesas judikatūrai attiecībā uz noteikumiem un principiem, kuri valsts pārvaldes iestādēm jāpiemēro, īstenojot ES tiesību aktus.

4.3. Papildināšana

Tieslietu politika ir dinamiska joma, kuru īpaši ietekmē pilsoņu un uzņēmēju augošā mobilitāte. Tāpēc vajadzības gadījumā var tikt izstrādātas iniciatīvas, lai papildinātu esošo tieslietu politiku un tiesību aktus. Tas vienmēr jādara ar mērķi veicināt savstarpēju uzticēšanos, atvieglot pilsoņu dzīvi un veikt turpmāku ieguldījumu izaugsmē. Šādu papildu iniciatīvu nepieciešamība un pievienotā vērtība būs jānovērtē tikpat rūpīgi kā citās ES politikas jomās. Turklāt vienmēr būs jāņem vērā dalībvalstu tieslietu sistēmu un tradīciju daudzveidība. Izvēlētās pieejas — piemēram, savstarpēja atzīšana, piemērojamo tiesību aktu noteikšana, tradicionāla saskaņošana, saskaņots izvēles materiālo vai procesuālo tiesību režīms — būs atkarīgas no attiecīgā jautājuma.

Savstarpējas uzticēšanās veicināšana. Savstarpējas uzticēšanās priekšnoteikums ir tieslietu sistēmu neatkarība, kvalitāte un efektivitāte. Esoši vai potenciāli trūkumi būtu jānovērš, lai pilsoņi un uzņēmumi var pilnībā paļauties uz attiecīgo tieslietu sistēmu. Pārliecība, ka abu pušu procesuālās tiesības tiek aizsargātas, ir izšķirošs elements savstarpējas uzticēšanās nodrošināšanā gan civillietās, gan krimināllietās. Jāpārbauda, vai ir vajadzība stiprināt procesuālās tiesības civillietās, piemēram, attiecībā uz dokumentu paziņošanu vai pierādījumu iegūšanu, un, lai nodrošinātu, ka bērna intereses tiek izvirzītas kā primārs apsvērums. Lai veicinātu sekmīgu sadarbību krimināllietās, jāturpina stiprināt instrumentu savstarpēja atzīšana, pamatojoties uz līdz šim veikto darbu tādās jomās kā finansiālu sankciju, konfiskācijas rīkojumu un diskvalifikācijas atzīšana. Pēc Eiropas Prokuratūras izveides, prakse parādīs, vai ir jāveic papildu pasākumi.

Ieguldījums ekonomikas izaugsmē. Iespējams, būs vajadzīgas arī tieslietu politikas papildu iniciatīvas, lai turpinātu veicināt izaugsmi, piemēram, sperot nākamo soli virzībā uz ES “glābšanas un atlabšanas” kultūras īstenošanu attiecībā uz maksātnespēju. Visas dalībvalstis var izvēlēties ieviest minimālos standartus materiālo maksātnespējas tiesību jomā, lai ļautu dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri piedzīvo finansiālas grūtības, veikt pārstrukturēšanu agrīnā posmā. Attīstoties tehnoloģijām, īpaši tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu (kā mākoņdatošanas tirgū), ir jāmodernizē ES civiltiesību normas. Šā uzdevuma izpildē varētu palīdzēt skaidrākas un konsekventākas civiltiesību un līgumtiesību sistēmas izveide, tostarp izmantojot fakultatīvas sistēmas, kuras atbilst subsidiaritātei un valstu tiesību sistēmu daudzveidībai, nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlaicīgi aizsargājot patērētāju intereses. Patērētāju aizsardzības tiesību izpildes nodrošināšana joprojām ir valstu ziņā, lai gan pieaug pārrobežu iepirkšanās apjoms. Izpildes pastiprināšana vai esošo patērētāju aizsardzības tiesību aktu skaidrošana varētu palīdzēt stiprināt patērētāju uzticēšanos.

Pilsoņu dzīves atvieglošana. Lai katrs pilsonis pilnībā izmantotu tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un lai veicinātu mobilo ES pilsoņu labāku integrāciju uzņēmējvalstī, var pārbaudīt, vai ir vajadzība pieņemt noteikumus, kuri papildina ES līgumos minētās pilsoņu tiesības. Lai izvairītos no situācijām, kad pilsoņi saskaras ar problēmām, piemēram, attiecībā uz civilstāvokļa aktiem, ES līmenī būtu jānovērtē, vai ir vajadzība veikt turpmākus pasākumus (piem., izstrādāt noteikumus par uzvārdu atzīšanu), lai papildinātu esošos priekšlikumus par šo publisko dokumentu pieņemšanas atvieglošanu, kuriem ir sevišķa praktiska nozīme, ja pilsoņi vai uzņēmēji izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties. Krimināllietās cietušie ne vienmēr saņem pietiekamu kompensāciju, jo īpaši no likumpārkāpēja. Būtu jāpēta, kā šo situāciju labot. Turklāt romu integrēšanas valstu stratēģijām jāpārtop konkrētos pasākumos valstu un vietējā līmenī. Tas ietver ES līdzekļu izmantošanas optimizāciju un centienus labāk nodrošināt ES līdzekļu piešķiršanu tieši romu iekļaušanai.

Aktīvai darbībai starptautiskajos forumos un sadarbībai ar ES partneriem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi un uzņēmēji tiek aizsargāti attiecībās ar trešām valstīm. Mērķim vajadzētu būt, lai sasniegumi tiesiskuma jomā attiecībā uz tiesību aizsardzību un standartu noteikšanu ES līmenī, piemēram, personas datu aizsardzības jomā, rod atbalstu un virza ES attiecības ar trešām valstīm. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektīvu tieslietu sistēmu veicināšanai, jo īpaši paplašināšanas procesā iesaistītajās valstīs un kaimiņvalstīs. Daudzpusējā līmenī tiks pievērsta uzmanība efektīvākai sadarbībai ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, kurā ES pauž vienotu viedokli civiltiesību un komerctiesību jomā.

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas nozīmīgumu vispārējā pamattiesību sistēmā visā Eiropas tiesiskuma telpā, ES pievienošanās procesā šai konvencijai – par kuru Komisija risināja sarunas no 2010. līdz 2014. gadam, pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, – ir jāpārvar pēdējie šķēršļi. Kad Tiesa būs sniegusi savu atzinumu par šo sarunu rezultātiem, ES, pilnībā ņemot vērā šo atzinumu, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ātri pabeigtu minētās sarunas un beigtu ratifikācijas procesu visās ES dalībvalstīs ar nolūku izpildīt līgumos ietvertās saistības.

5. Secinājums

ES tieslietu politika ieņem arvien nozīmīgāku vietu ES integrācijas procesā, un daudzi pilsoņi reāli izjūt šīs politikas sekas. Tai ir ievērojama nozīme to kopējo vērtību īstenošanā, pamatojoties uz kurām ir izveidota Savienība, kā arī ekonomikas izaugsmes stiprināšanā un citu ES politikas virzienu efektivitātes palielināšanā. Pienācīgi izstrādāta ES tieslietu politika var nodrošināt, ka privātpersonas un uzņēmēji, īpaši tie, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, reāli gūst labumu no uzticamas un pilnībā funkcionējošas vienotas Eiropas tiesiskuma telpas.

Šajā ES tiesiskuma programmā laikposmam līdz 2020. gadam noteiktas Komisijas nostādnes attiecībā uz ES turpmāko gadu darba politisko virzienu; tās tagad tiks apspriestas Eiropas Parlamentā un Padomē, kā arī iesaistot sabiedrību plašākā mērogā. Šo apspriežu rezultātam būtu jāietekmē arī stratēģiskās pamatnostādnes, kuras Eiropadomei jānosaka saskaņā ar LESD 68. pantu.

Lai minētās nostādnes īstenotu dzīvē, visām ES iestādēm un visām dalībvalstīm būs jāiegulda pastāvīgi un mērķtiecīgi centieni, kā arī pilnībā būs jāiesaistās visām ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsoņiem — tieslietu sistēmas tiešajiem lietotājiem, kā arī tiesu iestādēm un juristiem. Šādai iesaistei ir izšķiroša nozīme tādu risinājumu izstrādē, kuri atbilst reālajām praktiskajām problēmām pilsoņu un uzņēmēju ikdienas dzīvē un viņu gaidām. Tā rezultātā pēc 2020. gada ES tiesiskuma un pilsoņu tiesību jomā robežas vairs nedrīkstētu pastāvēt.

[1]               Stokholmas programma “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”, OV C 115, 4.5.2010.

[2]               “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns”, COM(2010) 171 galīgā redakcija, 20.4.2010.

[3]               Assises de la Justice — Tieslietu politikas veidošana Eiropā turpmākajiem gadiem, 2013. gada 21. un 22. novembris; sēžu rezultāti, apspriežu dokumenti un rakstiskie viedokļi pieejami vietnē http://ec.europa.eu/justice/events/assises-justice-2013/index_en.htm.

[4]               Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kā arī vairākās sanāksmēs tā komiteju ietvaros, jo īpaši Juridiskajā komitejā (JURI), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), Konstitucionālo jautājumu komitejā (AFCO) un Cilvēktiesību apakškomitejā (DROI).

[5]               Tieslietu un iekšlietu padomes divās oficiālajās un divās neoficiālajās sanāksmēs, kā arī darba grupu līmenī (Sadarbībai krimināllietās izveidotajā policijas un tiesu iestāžu koordinācijas komitejā (CATS), Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupā (FREMP) un civillietu darba grupās).

[6]               Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijā (CIVEX).

[7]               Katru gadu ES notiek vairāk nekā 8 miljoni kriminālprocesu.

[8]               Galveno pamudinājumu attiecībā uz “tiesiskumu izaugsmei” deva Padomes Spānijas prezidentūra 2010. gadā (Padomes secinājumi par tiesu iestāžu sadarbību saimnieciskās darbības atbalstam, 23.4.2010.) un Īrijas prezidentūra 2013. gadā http://eu2013.ie/media/eupresidency/content/documents/EU-Pres_Prog_A4.pdf, 21. lpp.

[9]               Eksekvatūra — starptautisko privāttiesību jēdziens, kas attiecas uz prasību pieņemt tiesas lēmumu, ar kuru atļauj izpildīt šajā valstī ārvalstīs pieņemtu spriedumu vai tiesas izlīgumu.

[10]             Komisijas paziņojums “Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” COM(2013)160 un Komisijas paziņojums “The 2014 EU Justice Scoreboard” COM(2014)155.

[11]             Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” COM(2014)155.

[12]             Precīzāk, 13,7 miljoni ES pilsoņu nav tās dalībvalsts valstspiederīgie, kurā viņi dzīvo (pieaugums no 12,1 miljona 2009. gadā) (Eurostat dati).

[13]             Eiropa ir pasaules lielākais ceļojumu tirgus, kurā katru gadu pārdod vairāk nekā 550 miljonus ceļojumu; tas ietver arī ceļojumus ārpus ES. Avots: Eurostat dati, kas ietverti dokumentā SWD(2013) 263 final.

[14]             To citā dalībvalstī dzīvojošo pilsoņu daļa, kuri reģistrēti balsošanai šajā valstī 1994. gadā bija 5,9 %. 2009. gadā šis skaitlis jau bija palielinājies līdz 11,6 %.

[15]             Aptuveni 16 miljoniem (13 %) no 122 miljoniem laulību Savienībā ir pārrobežu raksturs. No 2,4 miljoniem laulību, kuras tika slēgtas Savienībā 2007. gadā, 300 000 laulībām bija pārrobežu raksturs. Avots: SEC(2011) 327.

[16]             Eiropā ir aptuveni 16 miljoni starptautisku pāru, un katru gadu vismaz 650 000 no tiem saskaras ar jautājumu, kā sadalīt īpašumu, kad viņu laulība vai partnerattiecības beidzas. Avots: SEC(2011) 327.

[17]             Aptuveni 450 000 Eiropas ģimeņu katru gadu risina starptautiska mantojuma jautājumus. Šo mantojumu vērtība ir vairāk nekā 120 miljardi euro. Avots: SEC(2009) 410.

[18]             Eiropā ir vairāk nekā 500 miljoni patērētāju. Patērētāju izdevumi, kas veido līdz 56 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina par milzīgo patērētāju ietekmi uz Eiropas ekonomikas virzību. Avots: 2012. gada Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programma, COM(2012) 225.

[19] https://e-justice.europa.eu/

[20] http://europa.eu/youreurope/