KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas fonda izveidi mazajiem lietojumiem augu aizsardzības līdzekļu jomā

              Kopsavilkums

Regula (EK) Nr. 1107/2009 reglamentē augu aizsardzības līdzekļu (AAL) laišanu tirgū un ietver īpašus noteikumus par tā dēvēto mazo lietojumu piemērošanu un atļaušanu. Tie ir tādi AAL lietojumi, kas augu aizsardzības nozarē ekonomiski nav ilgtspējīgi, taču ir ļoti svarīgi audzētājiem. Regulā prasīts, lai Komisija sniegtu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas fonda izveidi mazajiem lietojumiem, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu. Šā ziņojuma mērķi ir:

sniegt informāciju par situāciju saistībā ar mazajiem lietojumiem atbilstīgi dalībvalstu un ieinteresēto personu organizāciju ziņojumiem; iepazīstināt ar stratēģiju, kas piedāvāta Regulā (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz mazajiem lietojumiem; iepazīstināt ar rīcības iespējām, kas apsvērtas sākotnējā pētījumā, kuru finansējusi Komisija; informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par Komisijas secinājumiem saistībā ar iespējamo tiesību akta priekšlikumu par Eiropas fonda izveidi mazajiem lietojumiem.

Mazie lietojumi galvenokārt ir saistīti ar mazāk nozīmīgiem kultūraugiem, kuru kopējā vērtība ir aptuveni EUR 70 miljardi gadā, kas ir 22 % no ES kopējā augkopības apjoma. Aplēsts, ka tiešā ietekme uz lauksaimniecības nozari (t. i., augkopībai nodarītie zaudējumi un papildu audzēšanas izmaksas lauksaimniekiem) ir vairāk nekā EUR 1 miljards gadā. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu mazos lietojumus uzskata par tik svarīgiem, ka jau šodien šā jautājuma risināšanā ir iesaistīti struktūrfondu līdzekļi un darbaspēks aptuveni EUR 8 miljonu vērtībā.

Komisija norāda, ka mazo lietojumu problēmas galvenie iemesli ir šādi:

trūkst ekonomisko stimulu, lai pieteiktos AAL atļaujas piešķiršanai; AAL mazajiem lietojumiem kā ekonomiskie stimuli pieejami nevienmērīgi, un vajadzības atšķiras starp dalībvalstīm; reglamentējošās iespējas, ar ko darbības jomu paplašināt uz trešām personām, ir grūti pieejamas un sarežģīti izmantojamas; trūkst informācijas par esošajām iniciatīvām citās dalībvalstīs.

Komisija ir apsvērusi četrus darbības risinājumus:

1)    nekāds Komisijas finansējums;

2)    ES ekspertu grupas mazo lietojumu jomā atkārtota izveide;

3)    Komisijas daļējs finansējums koordinācijas platformai (tehniskajam sekretariātam), kurā ietilpst neatkarīgs centrālais sekretariāts, kas koordinē darbu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

4)    Komisijas daļējs finansējums koordinācijas platformai (tehniskajam sekretariātam) un konkrētiem projektiem.

Dalībvalstu un ieinteresēto personu viedokļu apkopošana liecināja par skaidru prasību izveidot saskaņotu darbību Eiropas līmenī (atbalstīja 96 % FCEC veiktā vispārīgā apsekojuma respondentu; 4 % norādīja “nezinu”). Par 1. un 2. risinājumu netika pausta interese. Lai gan politikas veidotāji lielākoties atbalstīja 3. risinājumu, audzētāji un augu aizsardzības nozare pārliecinoši izvēlējās 4. risinājumu.

Ņemot vērā to, ka Eiropas līmenī ļoti svarīgi ir atrisināt mazā lietojuma problēmu, ievērojot to, ka dalībvalstīs jau ir ieviesti valstu pasākumi, un ievērojot to, ka pašlaik notiek vairākas pamatlīmeņa ieinteresēto personu aktivitātes, Komisija ierosina izveidot koordinācijas grupu.

Komisija uzskata, ka īstermiņā un vidējā termiņā būtu pietiekami izveidot koordinācijas platformu, kuru Komisija gatavojas finansiāli atbalstīt, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 76. panta 1. punktu. Tiklīdz platforma būs izveidota un sāks darboties, Komisija novērtēs tās darbību, kā arī sasniegtos rezultātus un varēs ierosināt citus piemērotus pasākumus.

SATURS

1.           Ievads                                                                                                                      5

1.1.        Ziņojuma pamatojums un ES tiesiskais regulējums                                            5

1.2.        Ziņojuma mērķis                                                                                                     6

2.           Augu aizsardzības līdzekļi un mazie lietojumi                                          6

2.1.        Problēma                                                                                                                 6

2.2.        Mazo lietojumu saimnieciskā nozīme                                                                    8

2.3.        Spēkā esošās iniciatīvas ES līmenī un dalībvalstīs                                                9

2.4.        Mazie lietojumi trešās valstīs                                                                                  10

3.           Mazo lietojumu stratēģija atbilstīgi regulai (EK) nr. 1107/2009        10

3.1.        Augu aizsardzības līdzekļu saskaņota pieejamība                                               10

3.2.        Stimuli nozarei                                                                                                        11

3.3.        Atļauju darbības jomas paplašināšana                                                                 12

3.4.        Skaidrības uzlabošana                                                                                            12

3.5.        Eiropas fonds mazajiem lietojumiem                                                                    12

4.           Aplūkotie politiskie risinājumi                                                                      12

5.           Secinājumi                                                                                                                         14

              1.       Ievads

              1.1.    Ziņojuma pamatojums un ES tiesiskais regulējums

Eiropas Savienībā augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009. Šajā regulā, ar ko 2011. gada 14. jūnijā atcēla Padomes Direktīvu 91/414/EEK, paredzēta visaptveroša riska novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra darbīgajām vielām un produktiem, kuru sastāvā ir minētās vielas.

Darbīgās vielas, kas izmantojamas kā augu aizsardzības līdzekļi, novērtē un apstiprina ES līmenī, turpretī atsevišķus augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir minētās vielas, attiecībā uz konkrētiem kultūraugiem un kaitēkļiem novērtē un apstiprina dalībvalstis, ievērojot saskaņotus noteikumus.

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 uzsvērti tā dēvētie “mazie lietojumi”, kas ir augu aizsardzības līdzekļu lietošana audzēšanas platībās, kuras ir pārāk mazas, lai nozare ieguldītu pieteikumā rentablas produkta atļaujas saņemšanai. Mazie lietojumi galvenokārt attiecas uz mazāk nozīmīgiem vai ļoti nenozīmīgiem kultūraugiem (tostarp uz lielāko daļu dārzeņu, augļu, dēstu un ziedu), un ir aprēķināts, ka to kopējais apmērs sasniedz EUR 70 miljardus gadā, kas ir 22 % no visa ES augkopības apjoma.

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 26. punktā mazais lietojums definēts šādi:

““mazais lietojums” ir augu aizsardzības līdzekļa lietošana attiecīgā dalībvalstī augiem vai augu produktiem, kurus:

- šajā dalībvalstī neaudzē lielās platībās; vai

- audzē lielās platībās, – lai apmierinātu ārkārtēju augu aizsardzības vajadzību;

Ja nozare neiesniedz pieteikumu par konkrētu produkta lietojumu, nevar sniegt novērtējumu un atļauju, kā rezultātā vairākos gadījumos trūkst augu aizsardzības risinājumu. Šis atļauto augu aizsardzības līdzekļu trūkums galvenokārt skar mazāk nozīmīgus kultūraugus, taču attiecas arī uz nozīmīgākiem kultūraugiem mazāk izplatītu kaitēkļu vai slimību gadījumā.

Mazo lietojumu problēma skar arī bioloģisko lauksaimniecību, jo no novērtēšanas un atļaujas piešķiršanas nav atbrīvots neviens augu aizsardzības līdzeklis, tostarp tie, ko var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Lielāko daļu dalībvalstu interesē mazo lietojumu jautājumi, un diskusiju laikā pirms Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pieņemšanas liels skaits dalībvalstu un dažas ieinteresētās personas aicināja ieviest stimulus Eiropas fonda veidā, lai koordinētu Eiropas darbības mazo lietojumu jautājuma risināšanā. Eiropas Komisija 2011. gadā finansēja sākotnējo pētījumu saistībā ar šo ziņojumu[1], kas ir pieejams tās tīmekļa vietnē[2].

              1.2.    Ziņojuma mērķis

Ziņojuma mērķi ir:

sniegt informāciju par situāciju saistībā ar mazajiem lietojumiem atbilstīgi dalībvalstu un ieinteresēto personu organizāciju ziņojumiem; iepazīstināt ar stratēģiju, kas piedāvāta Regulā (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz mazajiem lietojumiem; iepazīstināt ar rīcības iespējām, kas apsvērtas sākotnējā pētījumā, kuru finansējusi Komisija; informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par Komisijas secinājumiem saistībā ar iespējamo tiesību akta priekšlikumu par Eiropas fonda izveidi mazajiem lietojumiem.

              2.       Augu aizsardzības līdzekļi un mazie lietojumi

              2.1.    Problēma

Augu aizsardzības risinājumi mazajiem lietojumiem bija nepietiekami jau pirms 1991. gada, kad ar Direktīvu 91/414/EEK tika noteikts pirmais ES tiesiskais regulējums attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem. Ar minēto direktīvu jau tika ieviesti divi galvenie noteikumi, lai palielinātu augu aizsardzības līdzekļu pieejamību lauksaimniekiem un palielinātu saskaņošanu Eiropas Savienībā. Šie noteikumi attiecās uz iespēju a) kādā dalībvalstī savstarpēji atzīt citā dalībvalstī piešķirtas atļaujas un b) paplašināt esošo atļauju darbības jomu uz mazajiem lietojumiem samazinātas dokumentācijas veidā.

Tomēr, neraugoties uz Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem, situācija mazo lietojumu jomā neuzlabojās. Tas jo īpaši bija saistīts ar:

to darbīgo vielu būtisko samazinājumu, kuras apstiprinātas ES līmenī, kas izrietēja, piemēram, no esošo darbīgo vielu pārskatīšanas programmas, kuru veica laikā no 1993. līdz 2009. gadam. Šīs programmas rezultātā tika atsaukti apmēram 70 % darbīgo vielu, kas bija tirgū pirms 1993. gada; vienkāršošanas līdzekļu ļoti ierobežoto izmantošanu attiecībā uz mazajiem lietojumiem, kā paredzēts Direktīvā 91/414/EEK (t. i., savstarpēja atzīšana un mazo lietojumu darbības jomas palielināšana); stimulu trūkumu nozarei iesniegt dokumentāciju mazo lietojumu atļaušanai[3].

Tā kā atļaujas piešķir dalībvalstis un nav ES mēroga pārskata par mazajiem lietojumiem, ir grūti sniegt aplēses par to lietojumu kopējo skaitu, kam trūkst kultūraugu aizsardzības risinājumu. FCEC apzināja vairāk nekā 1400 gadījumu (kultūraugi un kaitēkļi) bez neviena atļauta augu aizsardzības līdzekļa, un šis saraksts nav pilnīgs. Turklāt Komisija apkopoja datus par 4 kultūraugiem 4 dalībvalstīs, un tās analīze skaidri liecina par pieejamo efektīvo kultūraugu aizsardzības atļauju skaita būtisku samazinājumu attiecībā uz mazāk nozīmīgiem kultūraugiem laikposmā no 1990.–2010. gadam, kā uzskatāmi parādīts 1. diagrammā.

No 209 kaitēkļiem un slimībām, kas apzinātas četriem minētajā pētījumā izmantotajiem kultūraugiem, 30 kaitēkļu un slimību kontrolei nebija pieejams neviens augu aizsardzības līdzeklis. Turklāt attiecībā uz 161 kaitīgu organismu vismaz vienā no četrām pētījumā iesaistītajām dalībvalstīm nebija pieejams neviens atļauts augu aizsardzības līdzeklis. Šie rādītāji uzskatāmi parāda mazo lietojumu problēmu un risinājuma nepieciešamību. Tomēr tie arī apstiprina, ka dalībvalstis ne vienmēr izmantoja visas Direktīvā 91/414/EEK paredzētās iespējas priekšrocības, kad risinājumi bija citās dalībvalstīs vai kad tie bija pieejami attiecībā uz citiem kultūraugiem.

Nepietiekamai kultūraugu aizsardzībai pret kaitīgajiem organismiem var būt ietekme dažādos līmeņos. Tā apdraud ļoti kvalitatīvu, daudzveidīgu un augstvērtīgu pārtikas kultūraugu ilgtspējīgu ražošanu ES. Augu aizsardzības risinājumu nepietiekamībai potenciāli var būt negatīva iedarbība uz cilvēku veselību un vidi augu aizsardzības līdzekļu iespējamās nelikumīgās lietošanas dēļ. Turklāt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu trūkuma dēļ cita starpā var ciest arī ES lauksaimniecības nozares konkurētspēja.

Neraugoties uz ieinteresēto personu līmenī pieejamo ekonomisko datu mazo apjomu, FCEC pētījumā sniegta norāde par ekonomisko ietekmi saistībā ar to, ka trūkst augu aizsardzības risinājumu nelieliem lietojumiem. Aplēsts, ka tiešā ietekme (t. i., augkopībai nodarītie zaudējumi un papildu audzēšanas izmaksas lauksaimniekiem) ir vairāk nekā EUR 1 miljards. Aplēsts, ka netiešā sociālekonomiskā ietekme un ietekme uz vidi ir EUR 100 miljonu diapazonā. Šajā ietekmē ietilpst vietējais bezdarbs un bioloģiskās daudzveidības zudumi (piemēram, tādos reģionos kā Dienvideiropā, kuros konkrēti tradicionālās ražošanas veidi, piemēram, aromātisko kultūraugu audzēšana, vairs nebūtu iespējami). Šie rādītāji attiecas uz kopējo platību vairāk nekā 9 miljonu hektāru apmērā.

              2.2.    Mazo lietojumu saimnieciskā nozīme

Termins “mazais lietojums” var radīt iespaidu, ka arī tā ekonomiskais aspekts ir nenozīmīgs, taču situācija ir pilnīgi pretēja. Patiesībā mazie lietojumi attiecas uz augstvērtīgiem speciālajiem kultūraugiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem, dekoratīvajiem augiem, dēstu kultūrām (dēstīšanai paredzētiem stādiem) un aromātiskajiem augiem. Šajā ziņojumā visus šos kultūraugus uzskata par mazāk nozīmīgiem, lai gan daži no tiem dažās dalībvalstīs ir nozīmīgi. Šie speciālie kultūraugi novērtēti aptuveni EUR 70 miljardu vērtībā gadā, kas ir 22 % no lauksaimniecības nozares kopējā ražošanas apjoma[4]. Augļu un dārzeņu nozare viena pati veido apmēram EUR 45 miljardus ES 27 valstīs[5], kopā saražojot 70 miljonus tonnu dārzeņu un 40 miljonus tonnu augļu gadā. Dekoratīvo augu tirgus vērtība ir aplēsta EUR 27 miljardu apmērā gadā. Mazo lietojumu saimnieciskais sadalījums ES ir parādīts 2. diagrammā.

Augļu un dārzeņu audzēšanas platības ES 27 valstīs, kuru zonālais sadalījums ir parādīts 3. diagrammā, ir attiecīgi apmēram 4,6 miljoni ha un 1,8 miljoni ha, kas kopā ir apmēram 17 % no ES kopējiem ražošanas apjomiem.

 

2.3.      Spēkā esošās iniciatīvas ES līmenī un dalībvalstīs

Lielāko daļu dalībvalstu interesē mazo lietojumu jautājums, un tās vairākus gadus ir meklējušas risinājumus gan valsts līmenī, gan ES ekspertu grupā mazo lietojumu jomā.

2.3.1.   Valstu fondi

Valstu fondi bieži tiek ieviesti, lai atbalstītu mazo lietojumu darbības jomas paplašināšanu un finansētu iedarbīguma un atlieku daudzuma noteikšanas izmēģinājumus mazo lietojumu jomā. Dalībvalstu piešķirtā gada budžeta apmērs svārstās no EUR 40 000 līdz EUR 1 000 000, pamatojoties uz valsts, privāto vai jaukta veida finansējumu, neskaitot slēptās personāla un pakalpojumu izmaksas. No visa dalībvalstīs pieejamā kopējā gada finansējuma ir aplēšams, ka aptuveni EUR 8 miljoni tiek izlietoti pētījumu projektos. Šis finansējums ir veltīts konkrētiem valstu projektiem, neīstenojot nekādu ES veikto dažādo darbību saskaņošanu.

FCEC veiktā apsekojuma laikā 15 dalībvalstis norādīja, ka mazos lietojumus uzskata par tik svarīgiem, ka jautājuma risināšanā izmantoti struktūrfondu līdzekļi un darbaspēks. Taču neviens neuzskata, ka pieejamie līdzekļi ir pietiekami, lai problēmu atrisinātu valsts līmenī. Turklāt 10 dalībvalstīs līdzekļi nav pieejami.

2.3.2.   ES ekspertu grupas

ES ekspertu grupas mazo lietojumu jomā, ko Komisija organizēja no 2002.–2009. gadam, sastāvā ietilpa:

1)         koordinācijas komiteja, kurā bija izraudzītu dalībvalstu politikas pārstāvji, divi koordinatori un Komisija. Koordinācijas komiteja bija atbildīga par vispārējo politiku un tehnisko grupu darba vadību;

2)         divas tehniskās grupas attiecībā uz Dienvideiropu un Ziemeļeiropu. Katru grupu vadīja koordinators (viens no Francijas un viens no Nīderlandes), un tajās ietilpa visu dalībvalstu pārstāvji. Arī ieinteresētās personas (ražotāju pārstāvji, lauksaimnieki, NVO, pesticīdu nozare) tika aicinātas apmeklēt tehniskās grupas. Šo grupu uzdevums bija iegūt mazo lietojumu tehniskos risinājumus, apzinot problēmas, apmainoties ar informāciju, nosakot vispārējas prioritātes un organizējot darba dalīšanu. Šo darbību rezultātā tika izstrādāti projekti par datu apmaiņu, brīvprātīgu savstarpējo atzīšanu un datu radīšanu.

Pateicoties ekspertu grupu iniciatīvai, dalībvalstis attīstīja divpusējo un daudzpusējo sadarbību.

Ekspertu grupas, lai gan tās uzskatīja par labu platformu ideju apmaiņai un darba dalīšanai, nepanāca pietiekamu risinājumu nodrošināšanu mazo lietojumu jomā. Šā iemesla dēļ un tā kā Komisijas nozīme valstu atļauju piešķiršanā bija ļoti ierobežota, Komisijas nolēma pārtraukt iniciatīvu 2009. gadā. Pēc tam dažas dalībvalstis turpināja izvērst valstu vai reģionālās iniciatīvas, piemēram, tehniskās darba grupas, kas veica koordināciju starp valstu iestādēm un tādām ieinteresētajām personām kā audzētāji, nozare, pētniecības centri un popularizācijas dienesti.

              2.4.    Mazie lietojumi trešās valstīs

Mazie lietojumi šodien ir starptautiski atzīts prioritārs temats, kam nepieciešami risinājumi.

ESAO Pesticīdu programma 2007. gadā izveidoja ekspertu grupu mazo lietojumu jomā (EGMU), kurā tās locekļi[6] mēģina izvērst starptautisku sadarbību un izstrādāt tehniskos ieteikumus nolūkā sekmēt mazajiem lietojumiem paredzētu pesticīdu reģistrāciju.

Dažas valstis ieviesa valstu iniciatīvas mazo lietojumu jomā, jo īpaši ASV, Austrālija un Kanāda.

Amerikas Savienotajās Valstīs USDA CSREES (ASV Lauksaimniecības departamenta Kooperatīvais valsts pētniecības, izglītības un popularizācijas dienests) sadarbībā ar Vides aizsardzības aģentūru 1963. gadā izveidoja tā dēvēto programmu “IR 4” (starpreģionālais pētījumu projekts Nr. 4), lai palīdzētu apkopot atlieku daudzuma noteikšanas un iedarbīguma datus[7], atbalstot mazā lietojuma pesticīdu reģistrāciju vai atkārtotu reģistrāciju un pielaides noteikšanu mazā lietojuma ķimikāliju atlieku daudzumam neapstrādātās lauksaimniecības precēs.

Programma “IR 4” ir kooperatīvs valsts un nozares pasākums, un tā federālais budžets ir aptuveni EUR 8 miljoni gadā. Tam pieskaita ieinteresēto personu finansējumu un ieguldījumu, kas sasniedz apmēram divkāršu budžeta apmēru. “IR 4” ziņoja par vairāk nekā 550 atļauju, kas realizētas no 2008. gada līdz 2011. gada vidum.

3.         Mazo lietojumu stratēģija atbilstīgi regulai (EK) nr. 1107/2009

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū paredzēti vairāki noteikumi, kas nodrošina, ka lauksaimniecības un dārzkopības daudzveidību neapdraud augu aizsardzības līdzekļu pieejamības trūkums.

Kopumā šie noteikumi apvienoti integrētā stratēģijā, kuras pareiza un pilnīga piemērošana varētu pakāpeniski samazināt mazo lietojumu problēmu.

              3.1.    Augu aizsardzības līdzekļu saskaņota pieejamība

Lai vienkāršotu procedūras, saskaņotu augu aizsardzības līdzekļu pieejamību un samazinātu darba slodzi dalībvalstīm saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanu, tādējādi paātrinot atļauju izsniegšanas procesu, Regulā (EK) Nr. 1107/2009 tika ieviesta augu aizsardzības līdzekļu zonālās novērtēšanas sistēma, sadalot Eiropas Savienību trijās zonās (ziemeļu, centra un dienvidu zonā), kurās dalībvalstīm savstarpēji jāatzīst augu aizsardzības līdzekļa novērtējums un atļauja, ko piešķīrusi kāda no zonas dalībvalstīm. Konkrētos lietojumos, tostarp ļoti svarīgos mazo lietojumu piemērošanas gadījumos siltumnīcās, sēklu apstrādē vai apstrādē pēc ražas novākšanas, vienas dalībvalsts piešķirtu atļauju var izmantot citā dalībvalstī neatkarīgi no zonas, kurai tā pieskaitāma.

Ja lauksaimniecības prakses ir salīdzināmas, atļauju savstarpējā atzīšana ir obligāta īsos, noteiktos termiņos, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu ātrāku nokļūšanu tirgū un saskaņotāku pieejamību, jo īpaši mazo lietojumu jomā. Šī sistēma, ko sauc arī par “zonu sistēmu” (40. pants), noteikti veicina saskaņošanu, jo atbilstīgi tai dalībvalstīm vienā zonā (vai pieteikumiem par lietojumiem siltumnīcās, sēklu apstrādi un apstrādi pēc ražas novākšanas – visā ES) ir jāveic viens novērtējums.

Vienīgā savstarpējā atzīšanā paredzētā atkāpe ir iespēja dalībvalstij noraidīt augu aizsardzības līdzekļa atļauju, ja, pamatojoties uz tās konkrētajiem vides vai lauksaimniecības apstākļiem, tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgais līdzeklis rada nevēlamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Koordinēšanas darbības zonās un ES mērogā jau tiek veiktas, un ir plānotas jaunas darbības, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi tiek īstenoti pilnībā. Gaidāms, ka zonu sistēmas pilnīga un pareiza īstenošana spēcīgi un pozitīvi ietekmēs mazos lietojumus.

Saskaņā ar šo darbību ļoti svarīga ir informācijas apmaiņa par tām augu aizsardzības līdzekļu atļaujām, kas ir novērtēšanā vai kas jau ir piešķirtas. Šā iemesla dēļ Komisija izstrādā ES datubāzi, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Komisiju, dalībvalstīm un trešām personām nolūkā palīdzēt Komisijai, dalībvalstīm un nozares pieteikumu iesniedzējiem ievērot savas juridiskās saistības un turklāt arī informēt plašu sabiedrību.

              3.2.    Stimuli nozarei

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ietverti arī divi galvenie noteikumi, kas ir stimuls nozarei izstrādāt risinājumus mazo lietojumu jomā.

Vienkāršota procedūra maksimālo atlieku līmeņu noteikšanai

Saistībā ar apstiprināšanas procedūru nozare ir mudināta pieteikties uz visu paredzēto maksimālo atlieku līmeņu noteikšanu, tostarp ne tikai nozīmīgiem lietojumiem, bet arī mazajiem lietojumiem (Regulas (EK) Nr. 1107/2009 11. panta 2. punkts un 12. panta 6. punkts).

Maksimālo atlieku līmeņu noteikšanas pieteikumus vērtē paralēli darbīgās vielas apstiprināšanai, lai ietaupītu laiku un resursus visos līmeņos. Mērķis ir panākt, ka darbīgās vielas apstiprināšanas laikā var noteikt tik daudz maksimālos atlieku līmeņus, cik vien iespējams, un paātrināt attiecīgo lietojumu atļauju izsniegšanas procesu dalībvalsts līmenī.

Datu aizsardzības termiņa pagarināšana

Datu aizsardzību (59. pants) pagarina par 3 mēnešiem katrā mazo lietojumu atļaujas pagarināšanas reizē maksimāli līdz trim papildu gadiem, izņemot gadījumus, kad atļaujas pagarināšana nav saistīta ar jaunu datu par atlieku daudzumu iesniegšanu. Šim noteikumam vajadzētu pozitīvi ietekmēt daudzus mazo lietojumu pieteikumus.

              3.3.    Atļauju darbības jomas paplašināšana

Regulas 51. pantā definēti vienkāršoti noteikumi trešajām personām, atļauju turētājiem, valsts vai zinātniskajām struktūrām, profesionālajām lauksaimniecības organizācijām vai lietotājiem, lai lūgtu paplašināt esošo atļauju darbības jomu uz mazajiem lietojumiem, kas atļaujā vēl nav ietverti. Līdzīgi noteikumi jau darbojās atbilstīgi Direktīvai 91/414/EEK.

Turklāt šis pants ļauj dalībvalstīm veikt pasākumus, lai sekmētu vai mudinātu iesniegt šādus pieteikumus. Regulā nav sīkāk precizēts, kādi šie pasākumi varētu būt, un tāpēc tā atstāj būtisku brīvības pakāpi un iniciatīvu dalībvalstīm.

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 saglabāti vienkāršošanas noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 91/414/EEK, un stiprināta dalībvalstīm piedāvātā elastība, lai vislabāk un visefektīvāk izmantotu noteikumus par paplašināšanu. Šī palielinātā elastība dalībvalstīm tagad ļauj veikt pasākumus, lai sekmētu vai mudinātu iesniegt pieteikumus par esošo atļauju darbības jomas paplašināšanu uz mazajiem lietojumiem. Tas, piemēram, var attiekties uz samazinātu nodevu režīmu, uz paātrinātām pieteikumu novērtēšanas procedūrām, uz informētības palielināšanas shēmām ieinteresētajām personām, uz stimula apturēšanu izmantot citus pasākumus un jo īpaši uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem.

              3.4.    Skaidrības uzlabošana

Viens no galvenajiem šķēršļiem, novērtējot mazo lietojumu problēmas apmēru, ir tāda saskaņota mazo lietojumu saraksta trūkums, ko izmantot vispārēju risinājumu meklēšanā.

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 šajā ziņā paredzēta pārskatāmības uzlabošana, nosakot dalībvalstīm pienākumu izveidot mazo lietojumu sarakstu valsts līmenī.

              3.5.    Eiropas fonds mazajiem lietojumiem

Nepieciešamība un iespējas izveidot fondu ir jāizpēta Komisijai (sk. tālāk 4. punktu) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 51. panta 9. punktam.

              4.       Aplūkotie politiskie risinājumi

FCEC veiktajā pētījumā apzināti četri risinājumi, kas radās, pateicoties dalībvalstu un ieinteresēto personu ieguldījumiem. To diapazons ir plašs — no nekāda Komisijas finansējuma līdz būtiskam finansējumam, ko sniedz strukturēts un atzīts Eiropas fonds.

     1)    Nekāds Komisijas finansējums

Šajā risinājumā Komisija mazo lietojumu darbībās tieši nepiedalās. Gaidāms, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 noteikumiem, kā aprakstīts šā ziņojuma 3. punktā, būs labvēlīga ietekme, un tie būtu pilnībā jāīsteno pirms jebkādas turpmākas darbības apsvēršanas.

     2)    ES ekspertu grupa mazo lietojumu jomā

Šajā risinājumā ietilpst bijušās ES ekspertu grupas atkārtota izveide, kā aprakstīts šā ziņojuma 2.3.2. punktā. Komisija divas reizes gadā nodrošina sanāksmju telpu, atlīdzina ceļa izdevumus vienam delegātam no katras dalībvalsts un dienas naudu koordinatoriem.

Tiešās izmaksas aplēstas EUR 44 000 diapazonā gadā uz Komisijas rēķina, neiekļaujot līdzekļus, kas nepieciešami Komisijai, lai piedalītos sanāksmēs un veiktu turpmākos pasākumus.

(Darbības: valsts līmenī gūtās informācijas un pieredzes apmaiņa un divpusējo projektu uzsākšana starp dalībvalstīm.)

     3)    Komisijas daļējs finansējums koordinācijas platformai (tehniskajam sekretariātam)

Šis risinājums ietver 2. risinājumu, kam pievienoti divi pilnslodzes ekvivalenti tehniskajā sekretariātā ārpus Komisijas. Komisija daļēji subsidē šo sistēmu. Sekretariāts ir juridiska persona, kas sniedz ziņojumus koordinācijas komitejai, kurā ietilpst dalībvalstis, līdzfinansējošās ieinteresētās personas un Komisija.

3. risinājuma īstenošanai vajadzīgais budžets ir aplēsts apjomā no EUR 0,5 miljoniem līdz EUR 0,7 miljoniem gadā, ko kopīgi sedz Komisija un dalībvalstis. Komisijas līdzfinansējumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 76. panta 1. punktu, varētu īstenot dotācijas veidā saskaņā ar Finanšu regulas VI sadaļu (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012).

(Darbības: papildus 2. risinājumā norādītajām darbībām darba koordinēšana mazā lietojuma jomā starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, datubāzes izveide un uzturēšana mazo lietojumu jomā, saskaņošanas veicināšana (piemēram, kultūraugu grupas un kaitēkļu grupas definīcijas, ieteikumu izstrāde.)

     4)    Komisijas daļējs finansējums koordinācijas platformai (tehniskajam sekretariātam) un konkrētiem projektiem

Piedāvātais 4. risinājums ietver 3. risinājumu un papildus nodrošina ierobežotu ES finansiālo atbalstu projektiem iedarbīguma un drošības datu radīšanas, dokumentācijas novērtēšanas un atsevišķu mazo lietojumu atļaušanas jomā.

Budžets, kas aplēsts EUR 1,2–6 miljonu apmērā gadā, būtu nepieciešams atkarībā no finansēto projektu skaita. Šajā risinājumā izmaksas sadalītu starp trim ieinteresēto personu grupām (nozare, audzētāji un Komisija/dalībvalstis).

(Darbības: līdzīgi kā 3. risinājumā, kā arī mazo lietojumu datu radīšana dokumentācijas iesniegšanai zonas līmenī, ar paredzamu ES mēroga ietekmi.)

              5.       Secinājumi

Dalībvalstu un ieinteresēto personu viedokļu apkopošana liecināja par skaidru prasību izveidot saskaņotu Eiropas rīcību (atbalstīja 96 % FCEC veiktā vispārīgā apsekojuma respondentu; 4 % norādīja “nezinu”).  Par 1. un 2. risinājumu netika pausta interese. Lai gan politikas veidotāji lielākoties atbalstīja 3. risinājumu, audzētāji un augu aizsardzības nozare pārliecinoši izvēlējās 4. risinājumu, jo tie atbalstīja fonda izveidi, kas būtu papildinājums jau ievērojamajam finansiālajam atbalstam, kuru Eiropas Savienībā sniedz valstu līmenī (saskaņā ar aplēsēm EUR 8 miljoni).

Turklāt Komisija uzskata, ka 4. risinājums pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 76. panta 1. punkta piemērošanas jomu un liktu grozīt spēkā esošo juridisko pamatu, kas nav risinājums īstermiņā un vidējā termiņā.

Dalībvalstu paustā galvenā neatliekamība bija koordinācijas un informācijas apmaiņas nepieciešamība ES ekspertu mazo lietojumu jomā kopīgā platformā. Ieinteresētās personas norādīja, ka atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu jau esošajiem datu radīšanas avotiem.

Komisija atzīst, ka šāda koordinācijas platforma būtu labvēlīga, lai sekmētu sinerģiju un izvairītos no pasākumu dublēšanās, kā arī lai nodrošinātu, ka valstu līdzekļi tiek ieguldīti efektīvi.

Komisija īstermiņā un vidējā termiņā ir gatava atbalstīt šādas neatkarīgas koordinācijas platformas izveidi un finansiāli piedalīties tajā (apsvērto politikas risinājumu 3. risinājums), pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 76. panta 1. punktu. Pirmā analīze liecina, ka finansējums EUR 350 000 gadā būtu pietiekams, lai veiktu 3. risinājumā apsvērtos nepieciešamos pasākumus.

Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā posmā nav nepieciešams īpašs tiesību akta priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par fondu mazajiem lietojumiem. Tomēr Komisija uzraudzīs nākamajos gados panākto progresu un varēs ierosināt piemērotus pasākumus atkarībā no koordinācijas platformā līdz šim gūtās pieredzes, kā izklāstīts iepriekš.

Komisija ir pārliecināta, ka koordinācijas platformas izveide, kā arī Regulā (EK) Nr. 1107/2009 piedāvāto un šā ziņojuma 3. punktā aprakstīto jauno noteikumu pilnīga un pareiza īstenošana dos būtisku ieguldījumu mazo lietojumu problēmas mazināšanā.

Papildus ierosinātajai koordinācijas platformai mazo lietojumu jomā un saskaņā ar jaunāko uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Septītajā pētniecības pamatprogrammā[8] Komisija atbalstīs ERANET integrētai augu aizsardzībai ar īpašu atsauci uz mazajiem lietojumiem (IPM ERANET). ERANET ir pētniecības koordinācijas instrumenti, ar ko dalībvalstis var koordinēt savus valsts pētniecības pasākumus un galu galā finansēt kopīgos projektus. Tie sniedz dalībvalstīm un asociētajām valstīm nozīmīgas iespējas apmainīties ar informāciju, apvienot līdzekļus un vienoties par kopīgām pētniecības pieejām konkrētās jomās. IPM ERANET sāks darboties 2014. gada pirmajos mēnešos ar mērķi izveidot sinerģiju un nodrošināt integrētas augu aizsardzības ieviešanu augstā līmenī maza lietojuma kultūraugiem, ko audzē Eiropas lauksaimnieki. Koordinācijai starp šo ERANET un ierosināto koordinācijas platformu būs ļoti būtiska nozīme, un galu galā tai būs labvēlīga ietekme, lai atrisinātu nākotnē gaidāmos kultūraugu mazā lietojuma jautājumus. 

Komisija arī aicina pilnībā iesaistīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai sekmīgi īstenotu Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atrastu ES mērogā dzīvotspējīgus risinājumus mazāk nozīmīgu kultūraugu kaitēkļu problēmām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš integrētas augu aizsardzības prakses īstenošanai, kā arī darbīgajām vielām ar zemu kaitīguma pakāpi, bioloģiskajiem pesticīdiem un pamatvielām saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.

[1] Pētījumu veica Pārtikas ķēdes novērtēšanas konsorcijs (turpmāk tekstā — FCEC).

[2]  http://ec.europa.eu/food/plant/protection/evaluation/study_establishment_eu_fund.pdf.

[3]  Datu radīšana un datu novērtēšana saistībā ar mazajiem lietojumiem var izmaksāt vairāk nekā EUR 200 000.

[4]     Norādītās vērtības ir aplēses, kas iegūtas no Eurostat datiem, kuros nav nodalīti mazāk nozīmīgi un nozīmīgi kultūraugi. Daži augļu vai dārzeņu kultūraugi, piemēram, āboli, ir nozīmīgi lielākajā daļā dalībvalstu, un daži aramzemes kultūraugi, piemēram, rīsi, tiek uzskatīti par mazāk nozīmīgiem lielākajā daļā dalībvalstu, kurās audzē rīsus.

[5]    Pētījums tika veikts pirms Horvātijas iestāšanās ES.

[6] Apvienotā Karaliste, ASV, Austrālija (priekšsēdētāja), Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Vācija, Eiropas Komisija, FAO, EPPO, IBMA, ASV “IR 4” un nozare.

[7] Atbilstīgi “IR 4” ir izveidoti 25 praktiskās pētniecības centri visā Savienoto Valstu teritorijā, un tie iesaistīti 100 pētījumos ik gadu, kuros tiek veikts aptuveni 650 lauka izmēģinājumu.

[8] Septītās pamatprogrammas īpašā programma “Sadarbība”: “Pārtika, lauksaimniecība, zivsaimniecība un biotehnoloģijas”, temats KBBE.2013.1.4-02: Integrated Pest Management (IPM) ERANET, uzaicinājums iesniegt priekšlikumus: FP7-ERANET-2013-RTD.