KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Regulas (ES) Nr. 472/2013 piemērošanu /* COM/2014/061 final */
KOMISIJAS
PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par
Regulas (ES) Nr. 472/2013 piemērošanu 1.
IEVADS Ekonomikas
un finanšu krīzē atklājās vairāki ES ekonomikas
pārvaldības un uzraudzības trūkumi. Ieviešot Eiropas
ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu un sešus tiesību aktus, ko
dēvē par “sešnieku”, vairums uzraudzības nepilnību tika
efektīvi novērstas. Ņemot vērā paaugstināto
varbūtību, ka ekonomikas un budžeta politika vienotas valūtas
zonā var radīt domino efektu, bija vajadzība ieviest
stingrākus mehānismus. Šādiem nolūkiem likumdevējs
pieņēma Regulu (ES) Nr. 472/2013 un Regulu (ES) Nr. 473/2013[1].
Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti specifiski procesi, kas
saistīti ar stingrāku eurozonas dalībvalstu uzraudzību
programmu īstenošanas laikā un pēc tam, piešķirot
oficiālu raksturu iepriekšējai ad hoc pieejai un izveidojot
saikni starp finansiālo palīdzību un Līgumā noteikto
regulējumu attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu
dalībvalstīs. Šīs tā saucamās “divnieku” regulas stājās
spēkā 2013. gada 30. maijā. Regulā
(ES) Nr. 472/2013 (turpmāk „regula”) izklāstīti noteikumi
par stingrāku uzraudzību, makroekonomikas korekciju programmām
un uzraudzību pēc programmas darbības beigām,
saskaņā ar kuriem Komisija un Padome var veikt konkrētajam
gadījumam atbilstošu zināmu uzraudzību, kas papildina citus
esošos daudzpusējās uzraudzības procesus. Veicot minēto
uzraudzību, Komisija un Padome var secināt, ka dalībvalstīm
ir jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu konkrētus
riskus, ko šī dalībvalsts rada eurozonas finanšu stabilitātei;
minēto pasākumu mērķis būtu nekavējoties atjaunot
stabilu ekonomisko un finansiālo stāvokli un vajadzības
gadījumā atjaunot dalībvalsts spēju finansēt pašai
sevi finanšu tirgos. Regula
tika izveidota, lai pašreizējo praksi, ko izmanto, lai eurozonas
dalībvalstīs ieviestu finanšu palīdzības programmas,
pielāgotu Līguma institucionālajai sistēmai un
tādējādi vienlaikus nodrošinātu labāku šo principu
piemērošanu visās dalībvalstīs. Ar monitoringu un
uzraudzību saistītā iejaukšanās pakāpe būs
atkarīga no tā, cik smags ir finansiālais stāvoklis
attiecīgajā dalībvalstī. Ar regulu atļauts arī
vienkāršot dublējošos ziņošanas pienākumus
attiecībā uz īpašiem gadījumiem, kad dalībvalsts
saņem finansiālo palīdzību. Saskaņā
ar regulas 19. pantu Komisija līdz 2014. gada janvārim un
pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei
ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā
gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Minētajā
ziņojumā inter alia novērtē: a) šīs regulas
efektivitāti; b) progresu, kāds panākts dalībvalstu
ekonomikas politikas ciešākas koordinēšanas nodrošināšanā
un saimnieciskās darbības noturīgā konverģencē
saskaņā ar LESD; c) to, kā šī regula ir veicinājusi
Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas
īstenošanu. Būtu
jāatzīmē, ka regulas pārskatīšanas mērķis ir
sniegt pārskatu par tās īstenošanu kopš tās
stāšanās spēkā. Ar šajā pārskatā sniegto
informāciju par dalībvalstu ekonomikas panākumiem programmas
ietvaros nav paredzēts dublēt vai aizvietot regulāros misiju
pārskatus, kas tapuši saskaņā ar minētajām
programmām. Regula
ir tikai nesen stājusies spēkā, tāpēc šobrīd
iespējas veikt pamatīgu novērtēšanu ir stipri ierobežotas.
Turpretī “sešnieka” un “divnieka” tiesību aktu pārskatīšana
2014. gada beigās ļaus veikt pilnīgāku un
padziļinātāku regulas efektivitātes izvērtējumu. 2. REGULAS (ES)
Nr. 472/2013 PIEMĒROŠANA 2.1.
Regulas īstenošana Regulas 2. panta
5. punkts un 7. panta 12. punkts pilnvaro Komisiju
informatīvā nolūkā publicēt divus finansiālās
palīdzības instrumentu sarakstus: i) tādu instrumentu sarakstu,
kuri paredzēti finansiālās palīdzības sniegšanai
piesardzības pasākumu veidā, un atsevišķi ii) tādu
instrumentu sarakstu, attiecībā uz kuriem Eiropas Stabilizācijas
mehānisma (ESM) noteikumi neparedz makroekonomikas korekciju programmu.
Šajā sakarā Komisija 2013. gada oktobrī pieņēma
paziņojumu[2].
Kopš
regulas stāšanās spēkā nevienai no eurozonas
dalībvalstīm vēl nav tikusi piemērota pastiprināta
uzraudzība saskaņā ar 2. pantu un neviena no eurozonas
dalībvalstīm vēl nav noslēgusi jaunu makroekonomikas
korekciju programmu. Tomēr
saskaņā ar regulas 16. pantu dalībvalstīm, kuras
saņem finansiālo palīdzību laikā, kad stājas
spēkā minētā regula, piemēro šīs regulas
noteikumus. Līdz ar to regula attiecas uz tām eurozonas
dalībvalstīm, uz kurām 2013. gada 30. maijā
attiecās finansiālās palīdzības instruments. Brīdī,
kad stājās spēkā minētā regula, Grieķija,
Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra saņēma
finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām
dalībvalstīm, EFSM, ESM, EFSI vai citām starptautiskajām
finanšu iestādēm, piemēram, SVF. Saskaņā ar šo regulu
tika pieņemti jauni lēmumi, ar ko pielāgoja esošās
makroekonomikas korekciju programmas. Četras
dalībvalstis saņem finansiālu palīdzību saistībā
ar makroekonomikas korekciju programmu, tādējādi rosinot regulas
7. panta piemērošanu. Grieķija Grieķija
ir noslēgusi divas ekonomikas korekciju programmas. Pirmā bija
sīki izklāstīta 2010. gada 26. maijā Padomes
Lēmumā 2010/320/ES un vairākas reizes pēc tam grozīta.
Otrā ekonomikas korekciju programma tika īstenota ar Padomes 2011. gada
12. jūlija Lēmumu 2011/734/ES, kurā jaunākie
grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2013/6/ES[3].
Īrija Īrijas
ekonomikas korekciju programma tika īstenota 2011. gada
februārī ar Padomes Lēmumu 2011/77/ES. Sākot ar 2013. gada
9. jūliju, saskaņā ar regulas 7. panta 5. punktu
ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/373/ES[4]
makroekonomikas korekciju programmai ir pieņemti atjauninājumi. Portugāle Portugāles
ekonomikas korekciju programma ar Padomes Lēmumu 2011/344/ES tika
īstenota 2011. gada 20. maijā. Sākot ar 2013. gada
9. jūliju, saskaņā ar regulas 7. panta 5. punktu
ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/375/ES[5]
makroekonomikas korekciju programmai ir pieņemti atjauninājumi. Kipra Kipras
ekonomikas korekciju programma tika īstenota ar Padomes 2013. gada 23. aprīļa
Lēmumu 2013/236/ES neilgi pirms regulas stāšanās
spēkā. Kopš tā laika skaidrības un juridiskās
noteiktības labad saskaņā ar regulas 7. panta 2. punktu
makroekonomikas korekciju programma ir apstiprināta ar Padomes 2013. gada
13. septembra Lēmumu 2013/463/ES[6]. Spānija
saņēma finansiālu palīdzību finanšu iestāžu
rekapitalizācijai. Tas nozīmē, ka regulas noteikumi par
makroekonomikas korekciju programmu uz Spāniju neattiecas. Tomēr,
tiklīdz pašreizējā finansiālās palīdzības
programma beigsies, attiecībā uz Spāniju saskaņā ar
regulas 14. pantu tiks veikta uzraudzība pēc programmas
darbības beigām. 2.2.
Regulas efektivitāte Regulas
galvenais mērķis ir stiprināt to dalībvalstu monitoringu un
uzraudzību, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu
stabilitātes grūtības. Tās mērķis ir izveidot
pārredzamas, efektīvas, racionālas un prognozējamas
uzraudzības procedūras attiecībā uz dalībvalstīm,
kuras tiek pastiprināti uzraudzītas, kurās norisinās
makroekonomikas korekciju programma un uzraudzība pēc programmas
darbības beigām. Regula
ir spēkā kopš 2013. gada 30. maija. Tik īss laikposms
apgrūtina regulas efektivitātes izvērtēšanu, jo nepietiek
liecību, uz kurām šādu novērtējumu balstīt. Konkrētāk,
daudzi regulas noteikumi attiecas uz posmu, kurā programmas ir
izstrādātas un pārrunātas. Attiecībā uz
pašreizējām programmām minētie posmi noslēdzās
pirms regulas stāšanās spēkā. Par šiem iepriekšējiem
posmiem regulas efektivitāti saskaņā ar 19. pantu nevar
novērtēt. Turklāt
nav iespējams izvērtēt regulas efektivitāti
attiecībā uz pastiprinātu uzraudzību, jo vēl nevienai
eurozonas dalībvalstij nav bijusi piemērota pastiprināta
uzraudzība. Šo pašu iemeslu dēļ regulas efektivitāti
vēl nav iespējams izvērtēt attiecībā uz
uzraudzību pēc programmas darbības beigām. Šobrīd
efektivitāti var vērtēt tikai attiecībā uz
pašreizējām makroekonomikas korekciju programmām. Šo programmu
mērķis ir ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu
ekonomisko un finansiālo stāvokli, kā arī dalībvalsts
pilnīgu pašfinansēšanas spēju finanšu tirgos. Līdz šim
pašreizējās makroekonomikas korekciju programmas ir
palīdzējušas sasniegt šīs regulas mērķus. Tomēr
Grieķijas, Portugāles un Kipras programmu īstenošana, kas
pašlaik norisinās, nodrošinās svarīgus rādītājus
un liecības nākamai pārskatīšanai par to, kā
izvērtēt efektivitāti. Tāpat tuvojas brīdis, kad
beigsies Īrijas un Spānijas finansiālās
palīdzības programmas, kā rezultātā būs pieejamas
jaunas liecības, lai vēlāk veiktu detalizētāku
efektivitātes izvērtējumu par uzraudzību pēc
programmas darbības beigām. Rūpīga
visu eurozonas dalībvalstu uzraudzība kalpos tam, lai
nekavējoties atrisinātu jebkādu iespējamo
nestabilitāti, kas var rasties, un novērstu kaitīgo ietekmi uz
EMS vai uz Savienību plašākā nozīmē. 2.3. Panāktais
progress attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas politikas
ciešākas koordinēšanas nodrošināšanu un saimnieciskās
darbības noturīgo konverģenci saskaņā ar LESD Regula
(ES) Nr. 473/2013 un „sešnieks” tiks izvērtēti
pārskatīšanas gaitā 2014. gadā. Paredzams, ka
šāda pārskatīšana sniegs vispusīgāku informāciju
par progresu, kas panākts attiecībā uz koordināciju un
konverģenci. Ar
Regulu (ES) Nr. 472/2013 ir izveidota sistēma, kas paredzēta,
lai pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību eurozonas
dalībvalstīs, kurās ir vai kurām draud nopietnas
grūtības. Cita starpā tā paredz ciešāku
koordināciju tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas
makroekonomikas korekciju programmas, un nosaka vispārējo
sistēmu uzraudzībai pēc programmas darbības beigām. Turklāt
regula nodrošina pastiprinātu ekonomikas uzraudzību, lai nodrošinātu
ekonomikas politikas atbilstību, jo īpaši starp LESD paredzēto
Savienības daudzpusējās uzraudzības sistēmu un
iespējamiem finansiālās palīdzības saņemšanas
politiskajiem nosacījumiem, un, lai izvairītos no ziņošanas
pienākumu dublēšanās. Šim nolūkam regulā ir
iekļautas atbilstības klauzulas attiecībā uz
Stabilitātes un izaugsmes paktu, Regulu (ES) Nr. 1176/2011[7]
un dažiem Regulas (ES) Nr. 473/2013 noteikumiem[8].
Eurozonas dalībvalstis, uz kurām attiecas šī regula,
nolūkā izvairīties no ziņošanas pienākumu
dublēšanās, ir atbrīvotas no dažiem pienākumiem. Regulā
nav ietverti pārejas noteikumi dalībvalstīm, kas izbeidz
programmu un attiecīgās finansiālās palīdzības
saņemšanu (piem., Īrija) ikgadējo makroekonomikas
uzraudzības ciklu laikā. Lai atvieglotu šo dalībvalstu
pilnīgu reintegrāciju ekonomikas koordinēšanas mehānismos,
Komisija nekavējoties piemēros standarta uzraudzības
instrumentus dalībvalstīm, kuras veiksmīgi īstenojušas
ekonomikas korekciju programmas. 3.
NOVĒRTĒJUMS PAR PANĀKUMIEM, KAS GŪTI SAISTĪBĀ AR
EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM Ņemot
vērā to, ka Regula (ES) Nr. 472/2013 ir tikai nesen
stājusies spēkā, ir pāragri vērtēt tās
īstenošanas ietekmi uz ekonomiskajiem apstākļiem. Lai
novērstu neaizsargātības un finanšu nestabilitātes
izraisošos faktorus, visās dalībvalstīs, uz kurām attiecas
regulas saturs, ir veiktas strukturālas reformas. Īrijas un Kipras
problēmas sakne galvenokārt bija banku nozarē. Attiecīgi
Īrijā minētā nozare tika reorganizēta,
rekapitalizētas dzīvotspējīgās bankas un
pārtraukta to banku darbība, kas nebija
dzīvotspējīgas. Turklāt tiek veiktas stingras banku
spriedzes pārbaudes, lai pienācīgi novērtētu
aktīvu portfeļus. Banku pārstrukturēšana un darbības
izbeigšana ir veikta arī Kiprā, kā arī ātra
saistību un aktīvu īpatsvara samazināšana agrīnā
stadijā. Turklāt abas valstis veic un arī turpinās veikt
darba un produktu tirgus reformas. Darba tirgus reformas ietver
nodarbinātības rīcības plāna īstenošanu un izglītības
un mācību programmu reformu Īrijā, kā arī algu
indeksācijas pārtraukšanu līdz 2014. gadam
privātajā sektorā Kiprā. Produktu tirgus reformas cita
starpā ir privatizācijas programmas dažādās
enerģētikas un transporta nozarēs un konkurences tiesību
piemērošana (Īrija). Turklāt abas valstis uzsāka un
joprojām veic reformas, lai konsolidētu valsts finanses un
samazinātu finansiālo spiedienu. Grieķija
ir īstenojusi būtisku fiskālo konsolidāciju un veikusi
nopietnas darba un produktu tirgus reformas, piemēram, atvieglojot jaunas
uzņēmējdarbības uzsākšanas formalitātes un vienkāršojot
sarežģītās licencēšanas procedūras, kā arī
veicot reformas pensiju, veselības aprūpes un nodokļu
sistēmās, lai sekmētu korekciju, konkurētspēju un
izaugsmi. Liels valsts parāds, strukturālā neelastība un
apgrūtinoša institucionālā kārtība joprojām rada
bažas. Visbeidzot,
Portugāle saskārās ar strukturālo neelastību un augstu
valsts parāda līmeni. Lai risinātu šos nestabilitāti
izraisošos faktorus, tika īstenotas vairākas reformu paketes.
Piemēram, tika samazināti bezdarba pabalsti, veiktas privatizācijas
programmas, tika palielināta mazumtirdzniecības konkurence un
samazināti šķēršļi ienākšanai profesionālo
pakalpojumu jomā. Turklāt tika paplašināta PVN bāze un
likvidēti vairāki ienākuma nodokļa atvieglojumi. Detalizētu
un rūpīgu izvērtējumu par situāciju programmas
valstīs var atrast pārskata misiju rezultātos, kas
publicēti izdevumā “Eiropas ekonomika” un ir pieejami Eiropas
Komisijas tīmekļa vietnē šādā adresē: http://ec.europa.eu/economy_finance/assistance_eu_ms/index_en.htm. 4.
SECINĀJUMS Šajā
paziņojumā ir aprakstīti daži “divnieka” Regulas (ES) Nr. 472/2013
galvenie aspekti. Vērienīga fiskālā konsolidācija
apvienojumā ar tālejošām strukturālajām reformām
un finanšu nozares sakārtošana, kas atbalstīta ar ārējo
finansiālo palīdzību, – visbiežāk, izmantojot
makroekonomikas korekciju programmas, – ir palīdzējušas novērst
finanšu tirgus satricinājumus un pēc tam stabilizēt tirgus. Ņemot
vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Regula (ES) Nr. 472/2013
līdz šim ir bijusi piemērota sistēma monitoringa un
uzraudzības stiprināšanai eurozonas dalībvalstīs,
kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes
grūtības. Šķiet,
ka “divniekā” iekļautie noteikumi un procesuālās normas
visās eurozonas dalībvalstīs ļauj ieviest
saskaņotākas darbības. Tomēr, kā paskaidrots šajā
paziņojumā, šī regula ir spēkā īsu laika posmu,
kas ierobežo liecību daudzumu, uz ko balstīt šo
novērtējumu. Pastiprināta uzraudzība, piemēram,
joprojām ir jāpārbauda, bet regula izveido sistēmu, kurai
būtu jārada iespēja ciešāk uzraudzīt eurozonas
dalībvalstis, kurās ir vai kurām draud finanšu
grūtības. Uzraudzība pēc programmas darbības
beigām vēl ir jāpārbauda. Sistemātisks
un rūpīgs izvērtējums, pamatojoties uz gūto pieredzi,
notiks nākamajā šīs regulas pārskatīšanā, kas
tiks veikta vienlaicīgi ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 un “sešnieka”
tiesību aktu pārskatīšanu. [1] OV L 140, 27.5.2013. [2] OV C 300, 16.10.2013. [3] OV L 48, 21.2.2013. [4] OV L 191, 12.7.2013. [5] OV L 192, 13.7.2013. [6] OV L 250, 20.9.2013. [7] Eiropas Parlamenta un
Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par
to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko
nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.). 8 Tomēr Regulas (ES)
Nr. 473/2013 1. līdz 5. pants un 13. līdz 18. pants
netiek piemērots.