KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Regulas (ES) Nr. 472/2013 piemērošanu

1. IEVADS

Ekonomikas un finanšu krīzē atklājās vairāki ES ekonomikas pārvaldības un uzraudzības trūkumi. Ieviešot Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu un sešus tiesību aktus, ko dēvē par “sešnieku”, vairums uzraudzības nepilnību tika efektīvi novērstas. Ņemot vērā paaugstināto varbūtību, ka ekonomikas un budžeta politika vienotas valūtas zonā var radīt domino efektu, bija vajadzība ieviest stingrākus mehānismus. Šādiem nolūkiem likumdevējs pieņēma Regulu (ES) Nr. 472/2013 un Regulu (ES) Nr. 473/2013[1]. Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti specifiski procesi, kas saistīti ar stingrāku eurozonas dalībvalstu uzraudzību programmu īstenošanas laikā un pēc tam, piešķirot oficiālu raksturu iepriekšējai ad hoc pieejai un izveidojot saikni starp finansiālo palīdzību un Līgumā noteikto regulējumu attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu dalībvalstīs. Šīs tā saucamās “divnieku” regulas stājās spēkā 2013. gada 30. maijā.

Regulā (ES) Nr. 472/2013 (turpmāk „regula”) izklāstīti noteikumi par stingrāku uzraudzību, makroekonomikas korekciju programmām un uzraudzību pēc programmas darbības beigām, saskaņā ar kuriem Komisija un Padome var veikt konkrētajam gadījumam atbilstošu zināmu uzraudzību, kas papildina citus esošos daudzpusējās uzraudzības procesus. Veicot minēto uzraudzību, Komisija un Padome var secināt, ka dalībvalstīm ir jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu konkrētus riskus, ko šī dalībvalsts rada eurozonas finanšu stabilitātei; minēto pasākumu mērķis būtu nekavējoties atjaunot stabilu ekonomisko un finansiālo stāvokli un vajadzības gadījumā atjaunot dalībvalsts spēju finansēt pašai sevi finanšu tirgos.

Regula tika izveidota, lai pašreizējo praksi, ko izmanto, lai eurozonas dalībvalstīs ieviestu finanšu palīdzības programmas, pielāgotu Līguma institucionālajai sistēmai un tādējādi vienlaikus nodrošinātu labāku šo principu piemērošanu visās dalībvalstīs. Ar monitoringu un uzraudzību saistītā iejaukšanās pakāpe būs atkarīga no tā, cik smags ir finansiālais stāvoklis attiecīgajā dalībvalstī. Ar regulu atļauts arī vienkāršot dublējošos ziņošanas pienākumus attiecībā uz īpašiem gadījumiem, kad dalībvalsts saņem finansiālo palīdzību.

Saskaņā ar regulas 19. pantu Komisija līdz 2014. gada janvārim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Minētajā ziņojumā inter alia novērtē: a) šīs regulas efektivitāti; b) progresu, kāds panākts dalībvalstu ekonomikas politikas ciešākas koordinēšanas nodrošināšanā un saimnieciskās darbības noturīgā konverģencē saskaņā ar LESD; c) to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.

Būtu jāatzīmē, ka regulas pārskatīšanas mērķis ir sniegt pārskatu par tās īstenošanu kopš tās stāšanās spēkā. Ar šajā pārskatā sniegto informāciju par dalībvalstu ekonomikas panākumiem programmas ietvaros nav paredzēts dublēt vai aizvietot regulāros misiju pārskatus, kas tapuši saskaņā ar minētajām programmām.

Regula ir tikai nesen stājusies spēkā, tāpēc šobrīd iespējas veikt pamatīgu novērtēšanu ir stipri ierobežotas. Turpretī “sešnieka” un “divnieka” tiesību aktu pārskatīšana 2014. gada beigās ļaus veikt pilnīgāku un padziļinātāku regulas efektivitātes izvērtējumu.

2. REGULAS (ES) Nr. 472/2013 PIEMĒROŠANA

2.1. Regulas īstenošana

Regulas 2. panta 5. punkts un 7. panta 12. punkts pilnvaro Komisiju informatīvā nolūkā publicēt divus finansiālās palīdzības instrumentu sarakstus: i) tādu instrumentu sarakstu, kuri paredzēti finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā, un atsevišķi ii) tādu instrumentu sarakstu, attiecībā uz kuriem Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) noteikumi neparedz makroekonomikas korekciju programmu. Šajā sakarā Komisija 2013. gada oktobrī pieņēma paziņojumu[2].

Kopš regulas stāšanās spēkā nevienai no eurozonas dalībvalstīm vēl nav tikusi piemērota pastiprināta uzraudzība saskaņā ar 2. pantu un neviena no eurozonas dalībvalstīm vēl nav noslēgusi jaunu makroekonomikas korekciju programmu.

Tomēr saskaņā ar regulas 16. pantu dalībvalstīm, kuras saņem finansiālo palīdzību laikā, kad stājas spēkā minētā regula, piemēro šīs regulas noteikumus. Līdz ar to regula attiecas uz tām eurozonas dalībvalstīm, uz kurām 2013. gada 30. maijā attiecās finansiālās palīdzības instruments.

Brīdī, kad stājās spēkā minētā regula, Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra saņēma finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, ESM, EFSI vai citām starptautiskajām finanšu iestādēm, piemēram, SVF. Saskaņā ar šo regulu tika pieņemti jauni lēmumi, ar ko pielāgoja esošās makroekonomikas korekciju programmas.

Četras dalībvalstis saņem finansiālu palīdzību saistībā ar makroekonomikas korekciju programmu, tādējādi rosinot regulas 7. panta piemērošanu.

Grieķija

Grieķija ir noslēgusi divas ekonomikas korekciju programmas. Pirmā bija sīki izklāstīta 2010. gada 26. maijā Padomes Lēmumā 2010/320/ES un vairākas reizes pēc tam grozīta. Otrā ekonomikas korekciju programma tika īstenota ar Padomes 2011. gada 12. jūlija Lēmumu 2011/734/ES, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2013/6/ES[3].

Īrija

Īrijas ekonomikas korekciju programma tika īstenota 2011. gada februārī ar Padomes Lēmumu 2011/77/ES. Sākot ar 2013. gada 9. jūliju, saskaņā ar regulas 7. panta 5. punktu ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/373/ES[4] makroekonomikas korekciju programmai ir pieņemti atjauninājumi.

Portugāle

Portugāles ekonomikas korekciju programma ar Padomes Lēmumu 2011/344/ES tika īstenota 2011. gada 20. maijā. Sākot ar 2013. gada 9. jūliju, saskaņā ar regulas 7. panta 5. punktu ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/375/ES[5] makroekonomikas korekciju programmai ir pieņemti atjauninājumi.

Kipra

Kipras ekonomikas korekciju programma tika īstenota ar Padomes 2013. gada 23. aprīļa Lēmumu 2013/236/ES neilgi pirms regulas stāšanās spēkā. Kopš tā laika skaidrības un juridiskās noteiktības labad saskaņā ar regulas 7. panta 2. punktu makroekonomikas korekciju programma ir apstiprināta ar Padomes 2013. gada 13. septembra Lēmumu 2013/463/ES[6].

Spānija saņēma finansiālu palīdzību finanšu iestāžu rekapitalizācijai. Tas nozīmē, ka regulas noteikumi par makroekonomikas korekciju programmu uz Spāniju neattiecas. Tomēr, tiklīdz pašreizējā finansiālās palīdzības programma beigsies, attiecībā uz Spāniju saskaņā ar regulas 14. pantu tiks veikta uzraudzība pēc programmas darbības beigām.

2.2. Regulas efektivitāte

Regulas galvenais mērķis ir stiprināt to dalībvalstu monitoringu un uzraudzību, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības. Tās mērķis ir izveidot pārredzamas, efektīvas, racionālas un prognozējamas uzraudzības procedūras attiecībā uz dalībvalstīm, kuras tiek pastiprināti uzraudzītas, kurās norisinās makroekonomikas korekciju programma un uzraudzība pēc programmas darbības beigām.

Regula ir spēkā kopš 2013. gada 30. maija. Tik īss laikposms apgrūtina regulas efektivitātes izvērtēšanu, jo nepietiek liecību, uz kurām šādu novērtējumu balstīt.

Konkrētāk, daudzi regulas noteikumi attiecas uz posmu, kurā programmas ir izstrādātas un pārrunātas. Attiecībā uz pašreizējām programmām minētie posmi noslēdzās pirms regulas stāšanās spēkā. Par šiem iepriekšējiem posmiem regulas efektivitāti saskaņā ar 19. pantu nevar novērtēt.

Turklāt nav iespējams izvērtēt regulas efektivitāti attiecībā uz pastiprinātu uzraudzību, jo vēl nevienai eurozonas dalībvalstij nav bijusi piemērota pastiprināta uzraudzība. Šo pašu iemeslu dēļ regulas efektivitāti vēl nav iespējams izvērtēt attiecībā uz uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

Šobrīd efektivitāti var vērtēt tikai attiecībā uz pašreizējām makroekonomikas korekciju programmām. Šo programmu mērķis ir ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomisko un finansiālo stāvokli, kā arī dalībvalsts pilnīgu pašfinansēšanas spēju finanšu tirgos. Līdz šim pašreizējās makroekonomikas korekciju programmas ir palīdzējušas sasniegt šīs regulas mērķus.

Tomēr Grieķijas, Portugāles un Kipras programmu īstenošana, kas pašlaik norisinās, nodrošinās svarīgus rādītājus un liecības nākamai pārskatīšanai par to, kā izvērtēt efektivitāti. Tāpat tuvojas brīdis, kad beigsies Īrijas un Spānijas finansiālās palīdzības programmas, kā rezultātā būs pieejamas jaunas liecības, lai vēlāk veiktu detalizētāku efektivitātes izvērtējumu par uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

Rūpīga visu eurozonas dalībvalstu uzraudzība kalpos tam, lai nekavējoties atrisinātu jebkādu iespējamo nestabilitāti, kas var rasties, un novērstu kaitīgo ietekmi uz EMS vai uz Savienību plašākā nozīmē.

2.3.        Panāktais progress attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas politikas ciešākas koordinēšanas nodrošināšanu un saimnieciskās darbības noturīgo konverģenci saskaņā ar LESD

Regula (ES) Nr. 473/2013 un „sešnieks” tiks izvērtēti pārskatīšanas gaitā 2014. gadā. Paredzams, ka šāda pārskatīšana sniegs vispusīgāku informāciju par progresu, kas panākts attiecībā uz koordināciju un konverģenci.

Ar Regulu (ES) Nr. 472/2013 ir izveidota sistēma, kas paredzēta, lai pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību eurozonas dalībvalstīs, kurās ir vai kurām draud nopietnas grūtības. Cita starpā tā paredz ciešāku koordināciju tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programmas, un nosaka vispārējo sistēmu uzraudzībai pēc programmas darbības beigām.

Turklāt regula nodrošina pastiprinātu ekonomikas uzraudzību, lai nodrošinātu ekonomikas politikas atbilstību, jo īpaši starp LESD paredzēto Savienības daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem finansiālās palīdzības saņemšanas politiskajiem nosacījumiem, un, lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās. Šim nolūkam regulā ir iekļautas atbilstības klauzulas attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, Regulu (ES) Nr. 1176/2011[7] un dažiem Regulas (ES) Nr. 473/2013 noteikumiem[8]. Eurozonas dalībvalstis, uz kurām attiecas šī regula, nolūkā izvairīties no ziņošanas pienākumu dublēšanās, ir atbrīvotas no dažiem pienākumiem.

Regulā nav ietverti pārejas noteikumi dalībvalstīm, kas izbeidz programmu un attiecīgās finansiālās palīdzības saņemšanu (piem., Īrija) ikgadējo makroekonomikas uzraudzības ciklu laikā. Lai atvieglotu šo dalībvalstu pilnīgu reintegrāciju ekonomikas koordinēšanas mehānismos, Komisija nekavējoties piemēros standarta uzraudzības instrumentus dalībvalstīm, kuras veiksmīgi īstenojušas ekonomikas korekciju programmas.

3. NOVĒRTĒJUMS PAR PANĀKUMIEM, KAS GŪTI SAISTĪBĀ AR EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM

Ņemot vērā to, ka Regula (ES) Nr. 472/2013 ir tikai nesen stājusies spēkā, ir pāragri vērtēt tās īstenošanas ietekmi uz ekonomiskajiem apstākļiem.

Lai novērstu neaizsargātības un finanšu nestabilitātes izraisošos faktorus, visās dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas saturs, ir veiktas strukturālas reformas. Īrijas un Kipras problēmas sakne galvenokārt bija banku nozarē. Attiecīgi Īrijā minētā nozare tika reorganizēta, rekapitalizētas dzīvotspējīgās bankas un pārtraukta to banku darbība, kas nebija dzīvotspējīgas. Turklāt tiek veiktas stingras banku spriedzes pārbaudes, lai pienācīgi novērtētu aktīvu portfeļus. Banku pārstrukturēšana un darbības izbeigšana ir veikta arī Kiprā, kā arī ātra saistību un aktīvu īpatsvara samazināšana agrīnā stadijā. Turklāt abas valstis veic un arī turpinās veikt darba un produktu tirgus reformas. Darba tirgus reformas ietver nodarbinātības rīcības plāna īstenošanu un izglītības un mācību programmu reformu Īrijā, kā arī algu indeksācijas pārtraukšanu līdz 2014. gadam privātajā sektorā Kiprā. Produktu tirgus reformas cita starpā ir privatizācijas programmas dažādās enerģētikas un transporta nozarēs un konkurences tiesību piemērošana (Īrija). Turklāt abas valstis uzsāka un joprojām veic reformas, lai konsolidētu valsts finanses un samazinātu finansiālo spiedienu.

Grieķija ir īstenojusi būtisku fiskālo konsolidāciju un veikusi nopietnas darba un produktu tirgus reformas, piemēram, atvieglojot jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanas formalitātes un vienkāršojot sarežģītās licencēšanas procedūras, kā arī veicot reformas pensiju, veselības aprūpes un nodokļu sistēmās, lai sekmētu korekciju, konkurētspēju un izaugsmi. Liels valsts parāds, strukturālā neelastība un apgrūtinoša institucionālā kārtība joprojām rada bažas.

Visbeidzot, Portugāle saskārās ar strukturālo neelastību un augstu valsts parāda līmeni. Lai risinātu šos nestabilitāti izraisošos faktorus, tika īstenotas vairākas reformu paketes. Piemēram, tika samazināti bezdarba pabalsti, veiktas privatizācijas programmas, tika palielināta mazumtirdzniecības konkurence un samazināti šķēršļi ienākšanai profesionālo pakalpojumu jomā. Turklāt tika paplašināta PVN bāze un likvidēti vairāki ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Detalizētu un rūpīgu izvērtējumu par situāciju programmas valstīs var atrast pārskata misiju rezultātos, kas publicēti izdevumā “Eiropas ekonomika” un ir pieejami Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē šādā adresē:            http://ec.europa.eu/economy_finance/assistance_eu_ms/index_en.htm.

4. SECINĀJUMS

Šajā paziņojumā ir aprakstīti daži “divnieka” Regulas (ES) Nr. 472/2013 galvenie aspekti. Vērienīga fiskālā konsolidācija apvienojumā ar tālejošām strukturālajām reformām un finanšu nozares sakārtošana, kas atbalstīta ar ārējo finansiālo palīdzību, – visbiežāk, izmantojot makroekonomikas korekciju programmas, – ir palīdzējušas novērst finanšu tirgus satricinājumus un pēc tam stabilizēt tirgus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Regula (ES) Nr. 472/2013 līdz šim ir bijusi piemērota sistēma monitoringa un uzraudzības stiprināšanai eurozonas dalībvalstīs, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības.

Šķiet, ka “divniekā” iekļautie noteikumi un procesuālās normas visās eurozonas dalībvalstīs ļauj ieviest saskaņotākas darbības. Tomēr, kā paskaidrots šajā paziņojumā, šī regula ir spēkā īsu laika posmu, kas ierobežo liecību daudzumu, uz ko balstīt šo novērtējumu. Pastiprināta uzraudzība, piemēram, joprojām ir jāpārbauda, bet regula izveido sistēmu, kurai būtu jārada iespēja ciešāk uzraudzīt eurozonas dalībvalstis, kurās ir vai kurām draud finanšu grūtības. Uzraudzība pēc programmas darbības beigām vēl ir jāpārbauda.

Sistemātisks un rūpīgs izvērtējums, pamatojoties uz gūto pieredzi, notiks nākamajā šīs regulas pārskatīšanā, kas tiks veikta vienlaicīgi ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 un “sešnieka” tiesību aktu pārskatīšanu.

[1] OV L 140, 27.5.2013.

[2] OV C 300, 16.10.2013.

[3] OV L 48, 21.2.2013.

[4] OV L 191, 12.7.2013.

[5] OV L 192, 13.7.2013.

[6] OV L 250, 20.9.2013.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

8 Tomēr Regulas (ES) Nr. 473/2013 1. līdz 5. pants un 13. līdz 18. pants netiek piemērots.