KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu /* COM/2014/037 final */
1. IEVADS Eiropas Komisija
2012. gada jūlijā sniedza ziņojumu ar vispārīgu
novērtējumu par Rumānijas panākto progresu piecus gadus
pēc sadarbības un pārbaudes mehānisma (SPM) darbības
uzsākšanas[1].
Komisija atzīmēja, ka daudzi vajadzīgie elementi jau ir
panākti un ka SPM ir devis milzīgu ieguldījumu reformas
īstenošanai Rumānijā. Ziņojuma galvenais temats bija
reformas īstenošana. Ziņojums, tā metodoloģija un
secinājumi tika apstiprināti arī Ministru padomes
secinājumos[2]. Ziņojumu
ietekmēja arī 2012. gada jūlija notikumi
Rumānijā, kas lika uzdot konkrētus jautājumus par
tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību Rumānijā. Komisija 2013. gada
janvārī šiem jautājumiem veltīja starpposma ziņojumu[3].
Ziņojumā tika secināts, ka Rumānija ir īstenojusi
vairākus, bet ne visus Komisijas ieteikumus saistībā ar
minētajiem jautājumiem. Komisija arī norādīja, ka ir
nepieciešams paātrināt tās ieteikumu īstenošanu
attiecībā uz tiesu sistēmas reformu, integritāti un
korupcijas apkarošanu. Šajā
ziņojumā ir novērtēts progress, ko Rumānija kopš
minētajiem ziņojumiem panākusi divās galvenajās SPM
jomās — saistībā ar tiesu iestāžu reformu un korupcijas
apkarošanu. SPM vēsture līdz šim rāda, ka progress nav
viennozīmīgs — panākumus vienā jomā var mazināt
vai iznīcināt neveiksmes citās jomās. 2013. gada
decembrī pieņemtie parlamenta lēmumi kalpoja kā
atgādinājums tam, ka reformas galvenie principi un mērķi
joprojām tiek apstrīdēti – lai atgādinātu šos
principus, bija nepieciešama Konstitucionālās tiesas
iejaukšanās. Līdz ar to ir jo īpaši grūti
novērtēt reformas ilgtspējību un spriest par to,
kādā mērā tā tiek atbalstīta pašā
valstī, lai nodrošinātu kopumā pozitīvu tendenci. Ir vērts
pieminēt, ka 2012. gada sarežģītie apstākļi
nemazināja daudzu Rumānijas iestāžu un privātpersonu
apņēmību turpināt nostiprināt līdz šim gūtos
panākumus. Komisija uzskata, ka SPM uzraudzības process, ES
piešķirto līdzekļu sniegtās iespējas un
konstruktīva iesaistīšanās no Komisijas un daudzu
dalībvalstu puses joprojām ir vērtīgs atbalsts reformai
Rumānijā. Nākamais ziņojums tiks sniegts aptuveni gada
laikā.
2. SITUĀCIJA
SAISTĪBĀ AR REFORMU PROCESU RUMĀNIJĀ
2.1. Tiesu iestāžu sistēma Tiesu
iestāžu neatkarība un tiesiskums bija atsevišķs temats 2012. gada
jūlija ziņojumā un saistībā ar to 2013. gada
janvārī pieņemtajos dokumentos.[4]
Šis jautājums ir atkārtoti ticis skarts arī pašā
Rumānijā notiekošajā diskusijā, tiesu iestādēm
liekot lielāku uzsvaru uz šo savas darbības aspektu. Tas,
iespējams, ir ietekmējis tiesu iestādēm
izrādītās uzticības palielināšanos Rumānijā[5]. Tiesu
iestāžu neatkarība un tiesiskums Konstitucionālā
iekārta Lai gan, stingri
ņemot, Konstitūcija un Konstitucionālā tiesa nav daļa
no tiesu iestāžu sistēmas, tās ir tiesiskuma pamatelementi.
Konstitucionālās tiesas autoritātes apstrīdēšana —
kā 2012. gada vasarā — vairs nav atkārtojusies, un tās
nozīmīga arbitra loma ir diezgan liela mērā
nostiprinājusies. Tiesai joprojām būs galvenā loma,
aizstāvot tādu pamatprincipu ievērošanu kā varas
dalīšana, tostarp jebkādās turpmākajās diskusijās
par grozījumiem Konstitūcijā. Šogad
atsākoties debatēm par konstitūciju, kā tas tiek
sagaidīts, būs svarīgi arī nodrošināt, ka Tiesnešu
augstākajai padomei tiek dota iespēja sniegt komentārus par
visām tiesu sistēmai būtiskajām jomām. Jo īpaši
būs jāparūpējas par to, lai netiktu pieļautas
izmaiņas, kas palielinātu iespēju politiķiem ietekmēt
tiesu sistēmas vadību vai apstrīdēt tiesu iestāžu
neatkarību vai pilnvaras. Tāpēc valdības apņemšanās
konsultēties ar Venēcijas komisiju ir būtisks signāls, ka
Rumānija jebkādus turpmākus grozījumus
Konstitūcijā gatavojas balstīt uz Eiropas normām.
Rumānijas iestādes ir arī paudušas nodomu pastāvīgi
informēt Eiropas Komisiju. Tiesu
iestāžu neatkarību apdraudošais spiediens 2012. gada
vasarā un rudenī Komisija saņēma daudzus protestus no tiesu
iestādēm par tiešu kritiku no politiķu puses un politiski
motivētiem plašsaziņas līdzekļu uzbrukumiem, kas
vērsti pret atsevišķiem tiesnešiem, prokuroriem un viņu
ģimenes locekļiem, kā arī pret tiesu un prokuratūru
iestādēm[6].
Šādu uzbrukumu skaits un spēks kopš 2012. gada šķiet
samazinājies, tomēr šādi piemēri vēl mēdz
būt. Tostarp ir arī gadījumi, kad tiesu iestādes un
tiesneši tikuši tiešā veidā kritizēti pēc tiesas
nolēmumiem par nozīmīgiem politiskajiem darbiniekiem. Tas ir
pretrunā daudzās citās dalībvalstīs ierastajai
praksei, kur varas dalīšanas un tiesu iestāžu neatkarības
principa ievērošana — saskaņā ar noteikumiem vai paražām —
ierobežo to, kādā mērā politiķi var komentēt
tiesas nolēmumus. Tiesnešu
augstākā padome ir galvenā tiesu iestāžu neatkarības
aizstāve, un tā ir veikusi šo uzdevumu sistemātiski un
profesionāli, kas ir palīdzējis iedzīvotājiem un
politiķiem šo jautājumu uztvert nopietnāk. Tas kļūst
par aizvien svarīgāku Tiesnešu augstākās padomes uzdevumu,
un šo lomu nostiprināt palīdzētu skaidra un publiski pieejama
procedūra, kas reglamentētu to, kā Tiesnešu augstākā
padome reaģē šādos gadījumos. Tiesnešu augstākā
padome varētu arī meklēt citus veidus, kā
pierādīt institucionālu atbalstu tiesu iestāžu
neatkarības īstenošanai praksē, šādos apstākļos
atbalstot atsevišķus tiesnešus[7]. Arī
tieslietu ministrs ir vadījis lietderīgu iniciatīvu, lai
izveidotu dialogu starp plašsaziņas līdzekļiem un tiesnešiem.
Palīdzēt uzlabot attiecības var gan labāka
savstarpējā sapratne, gan tiesu iestāžu profesionāla
attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr gūt
panākumus būs grūti, ja pie varas esošās personas
turpinās ar kritiku vērsties pret tiesnešiem un tiesu nolēmumiem.
Tiesu
nolēmumu ievērošana Tas ir
saistīts ar nozīmīgu varas dalīšanas un tiesiskuma aspektu
— tiesu nolēmumu ievērošanu. Šeit ir daudz dažādu
līmeņu. Tiesas nolēmumu nepildīšana vai gadījumi, kad publiskās
pārvaldes iestādes nepamatoti apstrīd tiesas nolēmumus,
nozīmē tiesas nolēmumu saistošā rakstura
apstrīdēšanu. Tā ir
problēma, kas skar valsts augstākās struktūras. Kopš 2012.
gada jūlija tiesu iestādēm vairāk nekā vienu reizi ir
nācies vērsties Konstitucionālajā tiesā pēc tam,
kad parlaments nevēlējās anulēt mandātu
saskaņā ar tiesas galīgo nolēmumu par parlamenta deputāta
neatbilstību. Visnesenākais Konstitucionālās tiesas
nolēmums šajā jautājumā tika pieņemts 2013. gada
novembrī, tomēr Senāts vēl nav attiecīgi
rīkojies. Iecelšana augsta
līmeņa amatos Iecelšana amatos
tiesu sistēmā ir viens no elementiem, kas visskaidrāk liecina
par tiesnešu un prokuroru neatkarību. SPM process ir parādījis,
cik liela nozīme ir skaidrām, objektīvām un
pārdomātām procedūrām, kas reglamentē šādu
iecelšanu amatos[8]
— lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai, ir
būtiski, lai iecelšana amatos nebūtu politiski motivēta un lai
to veiktu personas, kam piemīt augsta līmeņa
profesionalitāte un integritāte. Pagājušajā
gadā situācija ir bijusi dažāda[9].
Augstākās tiesas vadītāju iecelšanas gadījumā
nekas neliecināja par iejaukšanos šajā procesā. Prokuroru
iecelšanas gadījumā situācija ir sarežģītāka —
šim procesam, kurš tika uzsākts 2012. gada septembrī, bija
pamatīga politiskā pieskaņa, kuru nespēja mainīt
arī vēlāk veiktās izmaiņas procedūrā. Tas,
iespējams, mazināja dažu kandidātu motivāciju pieteikt savu
kandidatūru. Galīgajā kandidātu saraksta priekšlikumā
bija dažas personas, kuras veiksmīgi darbojušās korupcijas
apkarošanas jomā. Tomēr kopējais iznākums nebija tādas
pārredzamas procedūras rezultāts, kas ļautu
izvērtēt kandidātu īpašības un nodrošinātu
patiesu konkurenci. Komisija pauda nožēlu par lēmumu nepiemērot
stabilu procedūru, norādot, ka tas uzliek amatos ieceltajām
personām pienākumu pierādīt savu apņēmību
turpināt šo iestāžu darbu cīņā pret korupciju. 2013. gada
rudenī aktuāls kļuva vēl viens sarežģīts
jautājums saistībā ar nodaļas vadītāja un
vadītāja vietnieku iecelšanu Valsts korupcijas apkarošanas
direkcijā. Pagaidu amatos ieceltie pagaidu vadītāji tika atkal
pēkšņi atcelti, un iecelšanu amatos veica tieslietu ministrs, kurš
pilnībā neievēroja procedūru, saskaņā ar kuru tam
jākonsultējas ar Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas
vadītāju. Pēc sabiedrības un Tiesnešu augstākās
padomes (TAP) paustās kritikas notika otrs, noteikumiem atbilstošs un
vairāk uz vienošanos vērsts process, kura rezultātā
pastāvīgos amatos tika iecelts cits personālsastāvs.
Arī laiks, kad tas notika, radīja sabiedrībā bažas par
saistību starp Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas lēmumiem par
politiķiem un publiski pausto politisko kritiku pret atsevišķiem
prokuroriem[10].
Tiesiskais regulējums Jaunie juridiski kodeksi Pēc jaunu
juridisko kodeksu izstrādes procesa Rumānijā tika sniegti
vairāki SPM ziņojumi. 2012. gada jūlija SPM
ziņojumā uzsvērts, ka notiek Rumānijas tiesiskā
regulējuma būtiska modernizēšana. Lai gan īstenošanas
process nav bijis viegls, jo īpaši laikā, kad bija jāuztur
paralēlas sistēmas, arvien vairāk ir jūtams, ka
vadošās tiesu iestādes sadarbojas ar Tieslietu ministriju, lai
atvieglotu pāreju. Veicot sagatavošanās darbus pirms jauno
Kriminākodeksu stāšanās spēkā, notika centieni
mācīties no iepriekšējās pieredzes[11].
Tieslietu ministrija ir arī nodrošinājusi papildu budžetu un amata
vietas, lai atbalstītu jauno kodeksu īstenošanu. Lietderīgi bija
tas, ka procesam tika noteikti mazliet ilgāki, toties reāli
izpildāmi termiņi. Jaunais
Kriminālprocesa kodekss, kas jāsāk īstenot
februārī, ir ļoti svarīgs pasākums — visi noteikumi
ir tieši piemērojami, un ar kodeksu tiek ieviestas divas jaunas
institūcijas – "tiesību un brīvības tiesnesis" un
"pagaidu palātas" tiesnesis. Tāpēc ir jo īpaši
svarīgi, lai problēmas, cik vien iespējams, tiktu
paredzētas iepriekš un atrisinātas. Kad jaunie kodeksi būs
stājušies spēkā, būs svarīgi regulāri
uzraudzīt jauno noteikumu faktisko ietekmi un īstenošanu. Vēl
neatrisināta problēma ir jauno kodeksu nestabilitāte dažus
mēnešus pirms to stāšanās spēkā. Ir identificētas
vairākas juridiskās problēmas, kuru risināšanai var
būt vajadzīgi grozījumi kodeksos, vai arī pirms
stāšanās spēkā būs jāpieņem likums par
Kriminālprocesa kodeksa piemērošanu[12].
Turklāt decembrī Rumānijas parlaments nobalsoja par
vairākiem strīdīgiem grozījumiem Kriminālkodeksā,
kurus Konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionāliem
(skatīt turpmāk). Tiesu prakses konsekvence Kodeksu
ieviešana ir arī būtiska iespēja risināt jautājumu par
tiesu prakses konsekvenci. Nekonsekvence un paredzamības trūkums
tiesu praksē vai likumu interpretēšanā joprojām rada
nopietnas bažas darījumdarbības aprindās un plašākā
sabiedrībā. Augstākā
kasācijas instance un tiesa ir veikusi vairākus noderīgus
pasākumus šā jautājuma risināšanai. Jaunajos
procesuālajos kodeksos apelācijas otrās instances tiesā
atkal fokusējas uz savu primāro – kasācijas – funkciju, un tiek
pastiprināta Augstākās tiesas nozīme tiesu prakses
konsekvences uzlabošanā. Ar prejudiciālā nolēmuma
procedūru tiks ieviesta jauna procedūra, kas ļaus iesniegt
jautājumus Augstākās tiesas interpretējoša nolēmuma
pieņemšanai, kas būs saistošs gan attiecīgajai tiesai, gan
turpmākos gadījumos. Augstākā tiesa un Tiesnešu
augstākā padome veikušas nozīmīgus pasākumus šajā
sakarā gan apmācības ziņā, gan attiecībā uz
pamatotu tiesas spriedumu publicēšanu, tostarp sniedzot visu citu valsts
tiesu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem piekļuvi tiesas lēmumiem.
Nākamajam solim vajadzētu būt nodrošināt, ka visi tiesas
lēmumi ir pieejami juridisko profesiju pārstāvjiem un
plašākai sabiedrībai[13].
Joprojām
dažviet jūtama nevēlēšanās sekot augstāko tiesu
praksei vai vadlīnijām, un tas kavē tiesu sistēmas
normālu darbību. Tā rezultātā radusies
nenoteiktība mazina uzticību tiesu sistēmai, radot
neefektivitāti un neapmierinātību gan uzņēmumu, gan
iedzīvotāju vidū. Tiesu vadītājiem vajadzētu
vairāk darīt, lai vērstu savu kolēģu uzmanību uz
konsekvences nozīmīgumu, jo īpaši apstrīdot lietas,
kurās pieņemtie lēmumi šķiet atšķiramies no
Augstākās tiesas prakses. Savukārt Augstākajai tiesai ir
jānodarbojas ar lietām, kurās nekonsekventus lēmumus,
iespējams, pieņēmusi pati Augstākā tiesa. Vēl viens
grūtību avots, kas kavē likumu vienādu piemērošanu, ir
saistīts ar tiesiskā regulējuma kvalitāti un
stabilitāti. Lielais skaits ārkārtas rīkojumu vai
parlamenta procedūru, kuros nav ievērots pārredzamības minimums,
bieži vien neatstāj pietiekami daudz laika, lai varētu veikt
pienācīgu novērtējumu, konsultācijas un sagatavošanos,
pat ja izteikta steidzamība nepastāv. Rezultātā tiesneši,
prokurori, advokāti, uzņēmumi, administrācijas un
iedzīvotāji, kam jāpilda likums, nezina, kā pareizi
rīkoties, tiek pieļautas kļūdas, un pastāv augstāks
risks, ka radīsies iespējas interpretēt likumu dažādos
veidos. Tiesu sistēmas strukturālā reforma Tiesu
sistēmas attīstības stratēģija (2014.-2018. g.) Tieslietu
ministrija strādā pie Tiesu sistēmas attīstības
stratēģijas (2014.-2018. gadam) izstrādes.
Stratēģijas mērķis ir stiprināt esošās reformas
un tiesu iestādes un palielināt uzticību tiesu sistēmai.
Vispārējie mērķi — efektivitātes palielināšana,
iestāžu stiprināšana, integritāte, kvalitāte,
pārredzamība un tiesas pieejamība — ir saskaņā ar citās
dalībvalstīs un Eiropas mērogā notiekošo darbu.
Mērķis ir pieņemt stratēģiju un to papildinošu
darbības plānu 2014. gada februārī. Šādai
iniciatīvai ļoti būtiska ir cieša sadarbība starp
valdību un tiesu iestādēm, un tieslietu ministram ir izdevies
izveidot dialogu starp institūcijām. Vienprātība
palīdzēs arī uzturēt stratēģijas autoritāti.
Būtu svarīgi procesā iesaistīt arī citas
juridiskās profesijas, piemēram, advokātus, notārus un
tiesu izpildītājus. Jebkādas
turpmākas tiesu sistēmas reformas svarīgs elements būtu
palielināt tiesu iestāžu vadības iespējas pieņemt
labāk pārdomātus lēmumus, balstoties uz uzticamu datu
vākšanu par tiesu sistēmas darbību, izpēti un
ilgtermiņa plānošanu. Citas dalībvalstis, lai iegūtu
informāciju par sistēmas vājajām vietām, ir
izmantojušas arī tādu praksi kā tiesas pakalpojumu
lietotāju aptaujas un personāla aptaujas. Darba slodzes
pārvaldība un tiesu iestāžu darba efektivitāte Pārmērīga
noslogotība dažās tiesās un prokuratūrās ir
atzīta par ieilgušu problēmu, kuru vēl saasina neskaidrības
par kodeksu ietekmi. Labvēlīga ietekme var būt
vairākām lietderīgām tendencēm tiesu
sistēmā, tostarp specializācijai, labākai tiesas darbinieku
izmantošanai un tiesas pasākumiem, lai novērstu nevajadzīgu
kavēšanos. Tomēr ir
svarīgi arī paraudzīties uz ilgstoši neatrisināto
jautājumu[14]
saistībā ar pieejamo resursu pārdalīšanu, pārstrukturējot
"tiesu plānu". Tomēr šādu izmaiņu veikšanai
būtu vajadzīgi grozījumi tiesību aktos, un, neraugoties uz
Tieslietu ministrijas atsaucību, parlamenta atbalsts joprojām
nešķiet stabils. Tiesu
iestāžu integritāte Tiesnešu
augstākā padome ir uzsvērusi, ka savā politikā
nepieļaus pielaides saistībā ar integritātes
problēmām tiesu sistēmā, un ar Inspekcijas
palīdzību tiek izstrādāta saskaņotāka un
pamatīgāka pieeja. Svarīgi, ka tas atspoguļosies arī
Augstākās tiesas administratīvās nodaļas
konsekventā pieejā. Rezultātā ir ierosināts liels
skaits lietu[15],
bet, šķiet, būs vajadzīga turpmāka uzraudzība, lai
noteiktu, vai preventīvā ietekme ir pietiekama.
2.2. Integritātes sistēma
Integritātes
sistēma ir viens no galvenajiem SPM elementiem. Tā balstās uz
iestādēm un noteikumiem, un tai jānodrošina, ka gaidītie
rezultāti ir skaidri formulēti un tiek pienācīgi
īstenoti. Tā lielā mērā balstās arī uz to,
lai politiķi un sabiedrība atzītu, ka integritāte ir
svarīgs princips ierēdņu darbā un ka pārkāpumi
šajā jomā nedrīkstētu palikt bez sekām. Integritātes
valsts aģentūra un Integritātes valsts padome Iepriekšējā
gada laikā Integritātes valsts aģentūra (IVA)
turpināja nostiprināt savā darbā gūtos panākumus[16].
Tomēr joprojām pastāv šķēršļi un
atšķirības panākumu ziņā, kādi gūti
neatbilstību, interešu konfliktu un nepamatoti iegūtu
līdzekļu jomās. IVA un tās vadība ir
saskārušās ar vairākiem uzbrukumiem un kritiku, kas bieži
šķietami sakrita ar IVA lietām pret vadošiem politiskajiem
darbiniekiem. Integritātes valsts padome ir pierādījusi sevi
kā pārraudzības struktūra, kas spēj izskaidrot IVA
pilnvaras un vajadzības gadījumā publiski iejaukties. IVA ir ieguvusi
lielāku atpazīstamību kā iestāde, kopš valdība
atbalstot ir piešķīrusi līdzekļus, lai nodrošinātu
tās efektīvu darbību. Galvenais faktors ir tās
attiecības ar citām aģentūrām, un IVA ir
noslēgusi vairākus darba nolīgumus, kas reglamentē šīs
attiecības — lai arī dažas no tām ir sekmīgākas
nekā citas. IVA nolēmumi bieži tiek apstrīdēti tiesā,
bet dati liecina, ka vairāk nekā 80 % gadījumu, kad tikuši
apstrīdēti IVA nolēmumi par interešu konfliktu, tiesas ir
apstiprinājušas IVA secinājumus. Šķiet, ka
tiesas ir iepazinušās ar integritātes sistēmu. Tomēr
judikatūra joprojām ir neviendabīga – pretrunīgi
lēmumi tiek pieņemti ne vien apelācijas tiesu, bet arī
Augstākās kasācijas instances un tiesas līmenī, un
tiesas procesi ar neatbilstību saistītās lietās
joprojām norit ilgi. IVA arī vēl joprojām gaida
Augstākās kasācijas instances un tiesas spriedumu par to, vai
tā var apstrīdēt Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
izmeklēšanas komisijas lēmumu nevirzīt IVA lietu uz tiesu.
Arī tas, cik ilgs laiks paiet, kamēr tiek anulēti līgumi, kas
parakstīti, neraugoties uz interešu konfliktu, un valsts pārvaldes
vājie panākumi šajā jomā mazina IVA darba preventīvo
spēku, kā arī rada zaudējumus valsts finansēm. Lēmums
izstrādāt jaunu sistēmu ex ante pārbaužu veikšanai
attiecībā uz interešu konfliktiem publiskā iepirkuma līgumu
piešķiršanas procesā ir vērtīgs IVA veikto darbību
papildinājums[17].
Ir katrā ziņā vēlams, lai iespējamos interešu
konfliktus būtu iespējams atklāt un novērst jau iepriekš,
pirms ir parakstīti līgumi. Lai sistēma darbotos, svarīgs
būs juridisks pienākums līgumslēdzējām
iestādēm reaģēt uz IVA identificētajām
problēmām. Nozīmīgs būtu arī noteikums, ka tad,
ja līgumu ir sākts īstenot un IVA nolēmums ir ticis
apstiprināts, interešu konfliktā esošajam ierēdnim ir
jāsedz minimāla procentuālā daļa no līguma
izmaksām. Ja šī pieeja izrādīsies veiksmīga, to
vajadzētu drīzumā sākt attiecināt ne vien uz iepirkuma
procedūrām, kurās iesaistīti ES līdzekļi, bet uz
visām iepirkuma procedūrām. Būtu
loģiski mācīties no IVA pašreizējā darbā
gūtās pieredzes, lai vēl vairāk uzlabotu tās tiesisko
regulējumu. Pasākumu paketē, kas patlaban tiek apspriesta ar
valdību, ietilptu tādi būtiski pasākumi kā līguma
tūlītēja anulēšana, tiklīdz lēmums par interešu
konfliktu kļūst galīgs, vairāk pārbaužu amatā iecelšanas
posmā un vienkāršāka piekļuve interešu
deklarācijām. Tā IVA būtu laba iespēja virzīt
integritātes sistēmas kodificēšanu, kam vajadzētu arī
nodrošināt to, ka tiek novērstas visas neskaidrības esošajā
regulējumā. Tomēr
šādi lietderīgi pasākumi atduras pret nedrošību, kuru rada
parlamenta veiksmīgie mēģinājumi mazināt
integritātes sistēmas efektivitāti[18].
Tādi bija, piemēram, 2013. gada vasarā veiktie
mēģinājumi ievest izmaiņas noteikumos par vietējā
līmenī ievēlēto pārstāvju neatbilstību vai
nesenie mēģinājumi panākt grozījumus
Kriminālkodeksā, kā rezultātā uz veselām
individuālu personu kategorijām nevajadzētu attiecināt
integritātes, tostarp interešu konflikta, noteikumus (skatīt
turpmāk). Tie ir arī gadījumi, kad parlaments ir
izrādījis nevēlēšanos īstenot IVA lēmumu pat tad,
ja to apstiprina tiesas lēmums. Tādējādi valdības
priekšlikumam veikt grozījumus likumā par Integritātes valsts
aģentūru vajadzētu stiprināt un konsolidēt IVA
nozīmi, būtiskā mērā pārbaudot politisko gribu
uzturēt efektīvu integritātes sistēmu. Integritātes
sistēma – parlaments Iepriekšējos
Tiesnešu augstākās padomes ziņojumos arī tika
norādīts uz risku, ka parlamentārie noteikumi pasargā
deputātus no likuma[19].
Tiesnešu augstākās padomes janvāra ziņojumā bija
atzīmēts, ka parlaments 2013. gada janvārī
pieņēmis grozījumus parlamenta deputātu nolikumā,
mainot procedūru imunitātes atcelšanai gadījumos, kad ir
nepieciešama parlamenta deputātu kratīšana, apcietināšana vai aizturēšana
vai bijušo ministru kriminālvajāšana. Tas šķiet lietderīgs
solis, ar kuru tiek ieviesta lielāka skaidrība par neatbilstību,
no kā izriet mandāta anulēšana, un par termiņiem,
kādos parlamentam jāizskata prokuratūras lūgumi par
parlamenta deputātu aizturēšanu, apcietināšanu vai
kratīšanu. Tomēr nolikumā nav paredzēta prasība, ka
kriminālvajāšanas atteikumam ir jābūt pamatotam.[20] Tomēr
Konstitucionālajā tiesā esošo problēmu dēļ šie
noteikumi stājās spēkā tikai jūlijā, un
īstenošanas noteikumi un jauns Rīcības kodekss[21]
vēl nav pieņemti. Nolikuma efektivitāte laika gaitā
būs jānovērtē. Diemžēl 2013. gada rudenī
novērotā prakse ne vienmēr liecināja par to, ka parlamenta
deputāti censtos, lai līdz ar jaunajiem noteikumiem
procedūrās tiktu ieviesta lielāka stingrība[22].
Apstiprinot janvāra ziņojumā paustās bažas, parlaments
neīstenoja Augstākās tiesas nolēmumu, ar kuru tika
apstiprināts IVA lēmums[23].
2.3. Augsta līmeņa korupcijas
apkarošana
Agrākajos SPM
ziņojumos un Padomes secinājumos par augsta līmeņa
korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu panākumi ir
uzsvērti kā viens no svarīgākajiem veidiem, kā
Rumānija veicina SPM mērķu sasniegšanu. Kopš iepriekšējiem
Komisijas ziņojumiem gan Valsts korupcijas apkarošanas direkcija
kriminālvajāšanas līmenī[24],
gan Augstākā kasācijas instance un tiesa lietu izskatīšanas
posmā[25]
joprojām gūst būtiskus panākumus sarežģītos
apstākļos. Tieslietu sistēmas piemērošana ietekmīgiem
politiķiem gan apsūdzību, gan notiesāšanas ziņā,
ir uzskatāmi parādījusi Rumānijas tieslietu sistēmas
varu. Ir panākti
būtiski uzlabojumi tiesu praksē, jo īpaši attiecībā uz
Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas veikto izmeklēšanu un spriedumiem[26]. Ir
novērsta būtiska nepilnība, lai nepieļautu to, ka lietas
izskatīšana tiek atlikta līdz ar attiecīgā parlamenta
deputāta atkāpšanos no amata, un Augstākajā tiesā ir
pieejami advokāti, lai nepieļautu, ka aizstāvības
advokāta prombūtni izmanto par iemeslu lietas izskatīšanas
atlikšanai. Cīņa
pret tiesnešu korumpētību[27]
ir galvenais sistēmas uzticamības elements. Šajā ziņā
ir veikti pasākumi, lai uzlabotu gan sankciju konsekvenci, gan to
preventīvo ietekmi, ierosinot likumprojektu, saskaņā ar kuru
tiktu atņemta tiesneša īpašā "izdienas pensija"
pēc galīga notiesājoša sprieduma par tīšu noziedzīgu
nodarījumu, tostarp korupciju[28].
Tomēr
joprojām cīņa pret augsta līmeņa korupciju saskaras ar
ievērojamiem šķēršļiem. Lai gan notiek izmeklēšanas,
apsūdzības un notiesāšana, joprojām ir vērojama
nevēlēšanās korupciju uzskatīt par smagu noziegumu. Tiesu
sistēmā lielā procentuālā daļa nosacīto
sodu, šķiet, ilustrē tiesnešu nevēlēšanos īstenot
dzīvē notiesājošu spriedumu[29]
– pretrunā pašas Augstākās tiesas notiesāšanas
vadlīnijām. Vēl viens svarīgs jautājums šajā
sakarā būs uzlabot rezultātus līdzekļu
konfiskācijas un līdzekļu atgūšanas jomā. Paplašināta
konfiskācija, kas ļauj konfiscēt aktīvus no radiniekiem, ir
nesen uzsākta un joprojām salīdzinoši reti izmantota prakse[30]. Šī
pretestība ir izteikti jūtama, Rumānijas politiķiem izsakot
apgalvojumus, kas pauž līdzjūtību par korupciju notiesātajiem.
Nekonsekventa noteikumu piemērošana attiecībā uz ministriem,
kuri atkāpjas no amata, rada iespaidu par subjektivitāti. To var
saistīt arī ar grozījumiem Kriminālkodeksā, ko
parlaments 2013. gada decembrī pieņēma bez
iepriekšējām pārrunām vai sabiedriskas apspriešanas.
Saskaņā ar Rumānijas tiesu iestāžu, tostarp
Augstākās tiesas un Tiesnešu augstākās padomes, sniegto
informāciju šo grozījumu rezultātā uz parlamenta
deputātiem[31]
vairs nebūtu attiecināmi tiesību akti, kas attiecas uz
korupcijas nodarījumiem, piemēram, kukuļņemšanu,
ļaunprātīgu ietekmes un amata izmantošanu. Saskaņā ar
Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas datiem par korupciju ir tikuši
notiesāti vai ir ierosināta lieta apmēram pret 28 parlamenta
deputātiem[32]. Vēl viens
grozījums bija izmaiņas noilguma tiesību režīmā,
saskaņā ar kurām tiktu būtiski samazināts noilguma
termiņš. SPM ziņojumos bieži tikuši sniegti komentāri par noilguma
tiesību režīmu Rumānijā[33], kurš ietver
samērā neparastu noteikumu, ka noilguma termiņš beidzas nevis
līdz ar apsūdzību, bet gan ar galīgās instances
spriedumu. Svarīgas izmaiņas noteikumos bija, piemēram,
grozījums interešu konflikta definīcijā, atbrīvojot plašu
personu kategoriju no atbildības par noziedzīgu nodarījumu[34]. Cits
ierosinātais grozījums radītu tādu ietekmi, ka uz jau
notiesātām personām netiktu attiecinātas nekādas sekas
saistībā ar korumpētību[35]. Šie
grozījumi radīja rezonansi Rumānijas tiesnešu[36] un starptautiskās
sabiedrības vidū[37].
Uzmanība tika pievērsta arī tam, ka ANO Konvencijā par
korupciju norādīts, ka uz visām valsts amatpersonām, kas
ieņem amatus likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai
tiesu iestādēs, būtu jāattiecina noteikumi par korupciju un
interešu konfliktu[38].
Rumānijas Konstitucionālā tiesa 2014. janvārī
lēma, ka grozījumi ir antikonstitucionāli, atsaucoties uz
nepieciešamību ievērot no starptautiskajiem tiesību aktiem
izrietošās saistības, kā arī Rumānijas
konstitūcijā noteikto principu par vienlīdzību likuma priekšā.
Konstitucionālās tiesas nolēmums ir nozīmīgs
apliecinājums kontroles un līdzsvara sistēmas darbībai,
tomēr mulsinoši ir tas, ka grozījumi tika pieņemti, šķiet,
tiešā veidā apstrīdot šos svarīgos principus.
2.4. Korupcijas apkarošana visos
līmeņos
SPM ietvaros ir
nepieciešami būtiski centieni korupcijas apkarošanai visos Rumānijas
sabiedrības līmeņos. Pētījumi pastāvīgi
liecina par to, ka sabiedrībā pastāv nopietnas bažas par
korupcijas lielo izplatību[39].
Lai gan augsta līmeņa amatpersonu saukšana pie atbildības,
izvirzot apsūdzības korupcijā, var pozitīvi ietekmēt uztveri
par situāciju saistībā ar korupciju, tomēr, apkarojot
korupciju visos līmeņos, ir nepieciešami arī pastāvīgi
centieni, lai samazinātu korupcijas iespējas, un pēc tam — lai
parādītu, kādas sekas var būt tad, ja korupcija tiek
atklāta. Šādi pārvaldības un preventīvie pasākumi
joprojām netiek veikti pietiekamā mērā[40].
Valsts
korupcijas apkarošanas stratēģija ir svarīga iniciatīva, ar
kuras palīdzību ir izdevies paplašināt vispārējā
regulējuma piemērošanas jomu, iekļaujot tajā daudzas
dažādas Rumānijas iestādes[41].
Tās ietekme, popularizējot labu praksi un aicinot valsts
iestādes veltīt resursus un uzmanību korupcijas apkarošanai, ir
nenoliedzami vērtīga[42].
Nākamais solis būtu piemērot saskaņotākus noteikumus
tādās jomās kā riska novērtēšana un
iekšējās kontroles standarti. Tomēr bez izpildes pilnvarām[43]
stratēģija ir lielā mērā atkarīga no tā,
kādas prioritātes piešķir dažādu iestāžu vadība.
Ir veidi, kā var pierādīt apņemšanos cīnīties
pret korupciju, piemēram, gatavība ziņot korupcijas apkarošanas
iestādēm par pārkāpumiem — fakts, ka dažādām
iestādēm ir ļoti atšķirīgi panākumi šādu
pasākumu īstenošanā, liecina par nekonsekventu pieeju. Būtiska
pieeja būtu arī nodrošināt, lai jaunie politikas pasākumi
un tiesību akti jau tiktu izstrādāti, domājot par korupcijas
novēršanu. Piemērs varētu būt iniciatīvas, lai
sekmētu decentralizāciju un reģionalizāciju, finanšu
lēmumu pieņemšanas deleģēšanu papildinot ar riska
novērtējumu un pasākumiem jaunu nepilnību novēršanai[44]. Tika
turpināti īpaši no ES līdzekļiem atbalstīti korupcijas
apkarošanas projekti, piemēram, Izglītības, Veselības,
Tieslietu un Reģionālās attīstības ministrijā,
kā arī Valsts nodokļu administrācijas
aģentūrā, gūstot interesantus rezultātus un
iespējamus labākās prakses piemērus. Komisija
balstīsies uz šīm iniciatīvām darbā pie konkrētu
projektu izstrādes nākamajam plānošanas periodam. Papildus
nepieciešamībai pēc stingrākiem līdzekļiem, lai
novērstu korupciju un interešu konfliktus valsts iepirkumos, galvenie
jautājumi, kādus izvirza tiesneši un uzņēmēji, kuri
piedalās publiskajā iepirkumā Rumānijā, ir
tiesību aktu pilnveidošana un lielākas stabilitātes
nodrošināšana[45].
Vairākas NVO, darījumdarbības un neatkarīgie eksperti ir
ziņojuši, ka publiskā iepirkuma procedūras joprojām ir
neaizsargātas pret korupciju. Lai gan šī problēma nav
aktuāla tikai Rumānijā, pastāv arī jautājums par
administratīvo spēju izpildīt procedūras, jo īpaši
vietējā līmenī, kas prasa īpašu uzmanību, jo
īpaši attiecībā uz preventīvo pusi. Svarīgs
jautājums būs sadarbības stiprināšana starp ANRMAP
un IVA, veidojot ex ante sistēmu pārbaužu veikšanai par
interešu konfliktu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas
procesā, tostarp panākot to, lai šī pieeja
visdrīzākajā laikā tiktu piemērota ne tikai iepirkuma
procedūrās, kurās iesaistīti ES līdzekļi, bet
visiem Rumānijas publiskajiem iepirkumiem.
3. SECINĀJUMS
UN IETEIKUMI
Šajā novērtējumā redzams, ka
Rumānija kopš iepriekšējiem SPM ziņojumiem ir panākusi
progresu daudzās jomās. Rezultāti saistībā ar
galvenajām tiesu un integritātes iestādēm ir
saglabājušies pozitīvi. Nepieciešamās un ilgi gaidītās
izmaiņas likumdošanā ir uz pareizā ceļa, un sadarbības
gars starp tiesu iestādēm un Tieslietu ministriju palīdz risināt
pārvaldības jautājumus. Šajā ziņā situācija
ir uzlabojusies, pateicoties mierīgākai politiskajai atmosfērai,
kāda valda kopš 2013. gada pavasara. Tomēr saglabājas bažas par tiesu
iestāžu neatkarību, un ir daudz piemēru par pretošanos
integritātes un pretkorupcijas pasākumiem politiskā un
administratīvā līmenī. 2013. gada decembrī
veiktie sasteigtie un nepārredzamie grozījumi
Kriminālkodeksā radīja plašas bažas, ka tie ir būtisks
apdraudējums korupcijas novēršanas un integritātes
veicināšanas tiesiskajam regulējumam, lai arī
Konstitucionālā tiesa nodemonstrēja kontroles un līdzsvara
sistēmas darbību, lemjot, ka tie bijuši antikonstitucionāli.
Attiecībā uz svarīgiem pasākumiem saistībā ar
iecelšanu vadošos amatos atklājas ļoti dažāda aina — dažas
procedūras tiek piemērotas ļoti atklātā un
pārredzamā veidā, pamatojoties uz nopelniem, savukārt citas
būtu kritizējamas politiskās iejaukšanās dēļ. Šāda situācija ietekmē to,
kādā mērā reformu procesu Rumānijā var
uzskatīt par ilgtspējīgu. Galveno korupcijas apkarošanas
iestāžu izturība, pretojoties ilgstošam spiedienam, liecina, ka reformas
pieeja jau ir nostiprinājusies būtiskās Rumānijas
sabiedrības daļās. Savukārt parlamenta gatavība
apstrīdēt reformas stūrakmeņus kalpoja kā
atgādinājums, ka vēl ne tuvu nav panākta
vienprātība par sasniedzamajiem SPM mērķiem.
Komisija aicina Rumāniju rīkoties šādās
jomās.
Tiesu iestāžu neatkarība
Vadošajām
tiesu iestādēm ir jāturpina aizstāvēt tiesu
iestāžu neatkarību. Integritātei un profesionalitātei ir
jābūt galvenajiem faktoriem, uz kuriem balstītas skaidri
formulētas amatā iecelšanas procedūras. Šajā jomā
Rumānijai vajadzētu: ·
nodrošināt,
ka deputātu Rīcības kodeksā ir ietverti skaidri noteikumi,
saskaņā ar kuriem parlamenta deputātiem un
parlamentārajā procesā būtu jārespektē tiesu iestāžu
neatkarība un tiesas lēmumi; ·
nodrošināt
nepieciešamos apstākļus, lai Tiesnešu augstākā padome
varētu konsolidēt savu darbu, aizsargājot tiesu iestāžu
neatkarību un atbalstot atsevišķus tiesnešus, kas saskārušies ar
problēmām, kas ietekmē tiesu iestāžu neatkarību; ·
izmantot
iespēju pārskatīt Konstitūciju, lai papildus jau esošajiem
noteikumiem par varas dalījumu izpildvaras un likumdevējvaras
struktūrām skaidri paredzētu pienākumu respektēt tiesu
varas neatkarību; ·
pastiprināt
centienus nodrošināt presei un sabiedrībai uzticamu
informāciju/radīt izpratni par tiesu varas uzdevumiem un statusu un
par izskatāmajām lietām.
Tiesu sistēmas reforma
Būtu
jāveicina turpmāka virzība situācijā, kas
saistīta ar jurisprudences un tiesu prakses konsekvenci, tostarp
pasākumi, lai paātrinātu tiesvedību un izmantotu jaunas
iespējas, piemēram, paplašinātu konfiskāciju. Šajā
jomā Rumānijai vajadzētu: ·
turpināt
risināt noslogotības jautājumus un pieņemt likumdošanas
pasākumus, kas nepieciešami tiesu sistēmas
pārstrukturēšanai; ·
nodrošināt
tiesas iestāžu vadībai nepieciešamos informācijas rīkus
saistībā ar tiesu sistēmas darbību (piemēram,
statistikas paņēmieni, lietu pārvaldība, lietotāju
aptaujas un apsekojumi), lai tā varētu pieņemt labāk pārdomātus
lēmumus un panākt progresu; ·
nodrošināt
visu tiesu nolēmumu un to pamatojumu pilnīgu un savlaicīgu
publicēšanu tiešsaistē un regulāru atjaunināšanu; ·
nodrošināt
procedūru, kurā iesaistītas visas juridiskās profesijas un
valsts pārvaldes iestādes; ·
pabeigt
darbu pie tiesību aktiem par pensiju tiesnešiem, kas ir notiesāti par
noziedzīgu nodarījumu; ·
uzlabot
tiesas spriedumu izpildes uzraudzīšanu visos līmeņos, lai
nodrošinātu, ka nolēmumi un finansiālās sankcijas tiek
pareizi īstenoti. 3. Integritāte Ir
jānostiprina saistībā ar integritātes sistēmu
gūtie panākumi, padarot skaidrāku tiesisko regulējumu, lai
nodrošinātu, ka vairs nav nekādu šaubu par tā piemērošanu.
Šajā jomā Rumānijai vajadzētu: ·
nodrošināt,
ka uz tiesību aktu par neatbilstību, interešu konfliktu un nepamatoti
iegūtiem līdzekļiem piemērojamību neattiecas
nekādi izņēmumi; ·
valdībai
un IVA vajadzētu sadarboties, izstrādājot un ierosinot
tiesību aktus, lai uzlabotu integritātes sistēmu; ·
ieviest
ex ante pārbaudi publiskajā iepirkumā IVA ar
mērķi paplašināt tās piemērošanas jomu, iekļaujot
tajā ne tikai ES līdzekļus, bet visas publiskā iepirkuma
procedūras; ·
nodrošināt
to, ka, īstenojot jauno parlamenta nolikumu, galīgo tiesas
lēmumu piemērošana notiek pēc iespējas automātiski.
Cīņa pret korupciju
Rezolūcija,
ar kuru likums tika attiecināts uz augsta līmeņa korupciju, ir
jāsaglabā un jāattiecina arī uz maza mēroga korupciju.
Šajā jomā Rumānijai vajadzētu: ·
nodrošināt,
ka ar korupciju saistītos tiesību aktus visiem piemēro
vienādi; ·
palielināt
visās Rumānijas tiesās korupcijas lietās piemēroto
sodu konsekvenci un atturošo raksturu; ·
paātrināt
centienus kriminālvajāšanā pret sīko korupciju; ·
izstrādāt
valsts pretkorupcijas stratēģiju, lai ieviestu konsekventākus
kritērijus un pienākumus valsts pārvaldes iestādēm,
rezultātus darot publiski pieejamus. [1] COM(2012)410 final. [2] 2012. gada 24.
septembris. [3] COM(2013)47
final. Šajā ziņojumā ietverto analīzi un ieteikumus
apstiprināja secinājumos, ko 2013. gada 11. martā
pieņēma Vispārējo lietu padome. [4] COM(2012) 410 final,
COM(2013) 47 final. [5] Īpašajā
Eirobarometra pētījumā Nr. 385, kas veltīts tieslietām,
rādītājs 44 %, kas raksturo Rumānijas sabiedrības
uzticību tiesu iestādēm, daudz neatpaliek no ES vidējā
rādītāja (53 %), un 28 ES dalībvalstu vidū
Rumānija šajā ziņā ierindojās 17. vietā. [6] COM (2013) 47 final,
4. lpp. [7] Tehniskā
ziņojuma 1.1.1. iedaļa. [8]
Piemēram, COM(2012) 410 final norādīts, ka nepieciešama
"pārredzama un objektīva iecelšanas procedūra [korupcijas
apkarošanas iestādēm] atbilstoši spēkā esošajam
regulējumam, atklāta konkursa kārtībā pēc
skaidriem kritērijiem meklējot pēc iespējas labākus
vadītājus un tiecoties nodrošināt minēto iestāžu darba
nepārtrauktību". Skatīt arī nesenākos Ministru
padomes 2013. gada 13. marta secinājumus. [9] Tehniskā
ziņojuma 1.5. iedaļa. [10] Tehniskā
ziņojuma 1.5. iedaļa. [11] Tehniskā
ziņojuma 1.2.2. iedaļa. [12] Tehniskā
ziņojuma 1.2.2. iedaļa. [13] Tehniskā
ziņojuma 1.3.2. iedaļā izklāstītas dažādas
līdz šim veiktās iniciatīvas. [14] Skatīt,
piemēram, COM(2012) 410 final, 8. lpp. [15] Tehniskā
ziņojuma 1.4.4. iedaļa. Šajā iedaļā
norādīts arī uz to, cik liela daļa no lietām ir
tikušas sekmīgi apstrīdētas Augstākajā tiesā, kas
nozīmē, ka šo pasākumu efektivitāte ir apdraudēta. [16] Tehniskā
ziņojuma 2.1.3. iedaļa. [17] Tehniskā
ziņojuma 2.1.4. iedaļā sīki izklāstīta
plānotā procedūra. [18] COM(2012) 410 final,
14. lpp. sniegti iepriekšējos gados novērotie piemēri. [19]
Skatīt, piemēram, COM(2012) 410 final, 14. lpp. [20] COM(2013) 47 final,
7. lpp. ir ieteikts: “Ja parlaments liedz tiesībaizsardzībai
notikt parastajā veidā, būtu jāsniedz izsmeļošs
pamatojums.” [21] Eiropas Parlamentam 2013. gada
decembrī nosūtītajā projektā Deputātu
palātas priekšsēdētājs ir paudis gatavību tam, lai
Rīcības kodeksā tiktu ņemta vērā
starptautiskā prakse. [22] Tehniskā
ziņojuma 2.2. iedaļa. [23] Pat pēc tam, kad
lietā, kas attiecas uz kādu senatoru, nepārprotamu atbalstu
paudusi gan Augstākā kasācijas instance un tiesa, gan
Konstitucionālā tiesa. [24] 2013. gadā ir
būtiski pieaudzis izvirzīto apsūdzību skaits (kopā 1073).
Tehniskā ziņojuma 3.2.3. iedaļa. [25] Augstākās
tiesas paziņotie rādītāji ir līdzīgi 2012. gada
rādītājiem. Tehniskā ziņojuma 3.1. iedaļa. [26] No 205 Valsts
korupcijas apkarošanas direkcijas lietām, kurās galīgais
lēmums tika pieņemts atsauces periodā, lielākā
daļa (aptuveni 73 %) tika atrisinātas mazāk nekā 4 gadu
laikā (un vairums no tām 2 gadu laikā). Tehniskā
ziņojuma 3.1. iedaļa. [27] Gan Augstākā
kasācijas instance un tiesa, gan Valsts korupcijas apkarošanas direkcija
ir ziņojušas par dažām nesenām lietām. [28] Šis likumprojekts tika
pieņemts Deputātu palātā, bet joprojām tiek apspriests
Senātā. [29] Lietās, kurās
izmeklēšanu veikusi Valsts korupcijas apkarošanas direkcija laikposmā
no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 15. oktobrim,
853 apsūdzētie tika notiesāti ar brīvības
atņemšanas sodu. Sprieduma izpilde 22,2 % (189 gadījumos) tika
īstenota apcietinājumā un 77,8 % (664 gadījumos)
lēmuma izpilde ir apturēta (izpilde ir vai nu nosacīti
apturēta, vai apturēta, piemērojot uzraudzību).
Tehniskā ziņojuma 3.6.1. iedaļa. [30] Tieslietu ministrija
ziņoja, ka prokuratūra 2012. gada likumu par paplašinātu
konfiskāciju laikposmā no 2013. gada 1. janvāra
līdz 1. septembrim piemērojusi 34 lietās. Ir pieņemts tikai
viens tiesas lēmums, kas ietver paplašinātu konfiskāciju, un
lieta pašlaik ir pārsūdzēta Augstākajā kasācijas
instancē un tiesā. [31] Kā arī uz prezidentu
un personām, kas darbojas tādās profesijās kā
advokāta, notāra un tiesu izpildītāja profesija. [32] Tehniskā
ziņojuma 3.2.1. iedaļa. [33] COM(2012) 410 final
tika ieteikts apturēt noilguma termiņa tecējumu līdz ar
tiesu izmeklēšanas sākšanu. [34] Šobrīd pret
vairāk nekā 100 mēriem un vicemēriem ir
ierosinātas lietas par pārkāpumiem Valsts korupcijas apkarošanas
direkcijas darbības jomā. [35] Šā grozījuma
izskatīšana tika atlikta. [36] Skatīt,
piemēram, Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas paziņojumu presei:
http://www.pna.ro/comunicat.xhtml?id=4510&jftfdi=&jffi=comunicat
un Augstākās kasācijas instances un tiesas paziņojumu
presei: http://www.scj.ro/sesizari%20CC/Hot%20SU%201%202013.pdf [37] Skatīt,
piemēram, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības
Rumānijā pausto reakciju: http://romania.usembassy.gov/policy/media/pr-12112013.html [38] Skatīt,
piemēram, ierosināto 4. panta 5. punktu priekšlikumā
"Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar
Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības"
(COM(2012) 363 final, 11.7.2012.). Tas ir arī saskaņā ar
ANO Konvenciju par korupciju, kurā valsts amatpersonas, uz kurām
attiecas korupcijas noteikumi, definētas kā jebkura iecelta vai
vēlēta persona, kura dalībvalstī ieņem likumdevējvaras,
izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu. [39] Skatīt 2012. gada
februāra Eirobarometru Nr. 374, http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_374_en.pdf un Transparency
International 2013. gada korupcijas uztveres indeksu: http://cpi.transparency.org/cpi2013/results/ [40] Piemēram
jāatzīmē tas, ka daudzi mēri bija neatbilstīgi, bet
pret šo situāciju nekas netika uzsākts, kamēr IVA nesāka
vērst uzmanību uz šo problēmu. Tādējādi
esošās administratīvās pārbaudes bija
izrādījušās neefektīvas. [41] Piemēram,
gandrīz 80 % vietējo iestāžu tagad piedalās
stratēģijā un ir izvirzījušas kontaktpersonas ar Valsts
korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu saistītajiem
pasākumiem. [42] Valsts korupcijas
apkarošanas stratēģijai ir arī savs portāls, kas
piedāvā iespēju ziņot datus par preventīvo
pasākumu rādītājiem, kā arī valsts
iestādēm veikt pašnovērtējumu. [43] Ja neņem
vērā melno sarakstu ar tiem, kas nav publicējuši savus
pārskatus. [44] Decentralizācijas
likums nesen tika veiksmīgi apstrīdēts
Konstitucionālajā tiesā. [45] Piemēram, daudz
neskaidrību ir radījuši divi grozījumi Vispārējā
regulējuma publiskā iepirkuma likumā mazāk nekā viena
gada laikā. Turklāt neaizsargātību palielina limita
paaugstināšana attiecībā uz publiskā iepirkuma procesu, ko
var veikt bez atklāta konkursa procedūru piemērošanas.