SATURS

1........... IEVADS....................................................................................................................... 3

2........... TENDENCES KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS JOMĀ KOPŠ 2009. GADA 4

2.1........ Kā KN ir palīdzējusi akadēmiskajai sabiedrībai, studentiem un citām ieinteresētajām personām sasniegt kvalitātes mērķus?......................................................................................................... 4

2.2........ Kā KN ir palīdzējusi iestādēm paplašināt pieejamību un nodrošināt, ka studenti pabeidz mācības, iegūstot grādu?........................................................................................................................... 6

2.3........ Kā KN ir palīdzējusi AII nodrošināt studentiem augstas kvalitātes un atbilstošas prasmes?          7

2.4........ Vai KN ir sekmējusi mācību mobilitāti un starptautisko aspektu izvēršanu?............... 8

3........... SECINĀJUMI — ES ATBALSTS KVALITĀTES UZLABOŠANAI AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS JOMĀ......................................................................................................................... 10

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par kvalitātes nodrošināšanas sekmēm augstākās izglītības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Eiropa saskaras ar nopietnām grūtībām augstākās izglītības jomā. Eiropas Komisija vairākos nesenos stratēģijas dokumentos ir uzsvērusi šīs grūtības — ievērojami palielināt studentu skaitu, uzlabot izglītības kvalitāti un precīzāk pielāgot mācīšanu un izglītošanos plašākām sabiedrības un darba tirgus vajadzībām[1]; pielāgoties globalizācijai un augstākās izglītības studentu un iestāžu skaita apjomīgajam pieaugumam visā pasaulē, pārbaudīt Eiropas pasaules līderes statusu izglītības jomā[2] un uzlabot un paplašināt augstākās izglītības sniegšanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, masveida atvērtos interneta kursus (MOOC) un e-mācības vai jaukta tipa mācības[3]. Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) ietvaros veiktais pētījums par pieaugušo prasmēm[4] norāda uz absolventu prasmju līmeņu atšķirībām starp valstīm. Ņemot vērā šīs grūtības, ir būtiski saglabāt un uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, izveidojot modernizētas augstākās izglītības iestādes (AII), kas nodrošina cilvēkiem augsta līmeņa prasmes un sekmē ekonomisko un sociālo attīstību, tādējādi palīdzot sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus — labākas darbavietas un straujāku izaugsmi.

AII ir galīgā atbildība par to piedāvātās izglītības kvalitāti (savu kvalitātes mērķu noteikšana, pārraudzība un atjaunināšana „iekšējās” kvalitātes nodrošināšanas ietvaros). Tām sniedz atbalstu ārējās aģentūras (kvalitātes nodrošināšanas aģentūras (KNA)), kas vērtē kvalitātes standartus, novērtējot iestādes, akreditējot programmas vai salīdzinot sniegumu ar citām AII („ārējā” kvalitātes nodrošināšana). Bet valsts sektora iestādēm ir jānodrošina, lai atsevišķu iestāžu un attiecīgās valsts augstākās izglītības sistēmas kvalitāte atbilstu paredzētajiem mērķiem. Valstu un Eiropas instrumentu un sadarbības regulējums veicina uzticību visām sistēmām. Tādēļ kvalitātes nodrošināšanas mehānismi ir būtiski, lai palīdzētu iestādēm un politikas veidotājiem sekmīgi īstenot to reformas.

Šis ir nākamais paziņojums pēc pirmā paziņojuma[5], ko 2009. gadā publicēja, atbildot uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gadā izteikto aicinājumu ziņot par sekmēm kvalitātes nodrošināšanas jomā[6]. Pamatojoties uz 2009. gada ziņojuma konstatējumiem, kas norādīja, ka kvalitātes nodrošināšana ir jāpadara efektīvāka un lietotājiem pārredzamāka, ka tā ir uzskatāmi jāsasaista ar plašākām augstākās izglītības prioritātēm un ka ir jāizveido pārrobežu sadarbība, lai uzlabotu kvalitāti, un atsaucoties uz dažādiem avotiem, šajā ziņojumā uzsvērts kvalitātes nodrošināšanas potenciāls uzņemties aktīvāku lomu, lai sekmētu reformu izglītības sistēmas un iestāžu līmenī, un piedāvāti ES pasākumi iestāžu un dalībvalstu atbalstīšanai.

Nereti tiek uzskatīts, ka kvalitātes nodrošināšana (KN) ir vērsta uz procesu, nevis saturu. Taču KN aizvien ir neizmantots potenciāls, ar ko palīdzēt iestādēm sasniegt to mērķus. KN, kas pielāgota katras AII redzējumam un prioritātēm, veicinās lielāku AII daudzveidību un specializāciju un sekmēs plašāku sadarbību ar ieinteresētajām personām, kā arī lielāku atbildību pret tām, sistemātiski integrējot rezultātus stratēģiskā lēmumu pieņemšanas procesā, liekot uzsvaru uz pastāvīgu pilnveidošanu. Un pārmaiņas notiek. Šobrīd tiek paplašināta dažu KNA kompetences joma, lai pārskatītu plašākus augstākās izglītības mērķus, piemēram, pieejamības paplašināšanu, mūžizglītību, starptautisko aspektu izvēršanu utt.[7] Dažos gadījumos kvalitātes pārbaudes veic arī doktorantūras programmām[8] un cilvēkresursu stratēģijām[9]. Pašlaik ārējās KN jomā norisinās pāreja no tradicionālās pievēršanās atsevišķu iestādes piedāvātu programmu akreditācijai uz visas iestādes novērtēšanu. Lielākā daļa (69 %) KN sistēmu šobrīd ir vērstas uz kombinētu pieeju, kas ietver iestāžu novērtēšanu un programmu akreditēšanu, un mazāka daļa, kuras apjoms palielinās, ir pārgājusi vienīgi uz iestāžu vērtēšanu[10]. Tas ir daudzsološi KN turpmākai virzībai — iestāžu vērtēšanas rezultātā mācībspēki un AII var veidot mācību programmas un garantēt kvalitāti, proti, izvairīties no tā, ka katrai programmai jāveic oficiāla, ārēja akreditācija, un ātri pielāgot savus izglītības pakalpojumus mainīgajām darba tirgus vajadzībām un izmaiņām studentu sastāvā.

2.           TENDENCES KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS JOMĀ KOPŠ 2009. GADA

2.1.        Kā KN ir palīdzējusi akadēmiskajai sabiedrībai, studentiem un citām ieinteresētajām personām sasniegt kvalitātes mērķus?

Lielākā daļa AII ir izveidojušas precīzas KN struktūras un procesus (2010. gadā veiktā izpētē tikai 5 % AII nebija kvalitātes politikas paziņojuma)[11]. Vairāk nekā 75 % AII ir publiski pieejama stratēģija kvalitātes pastāvīgai uzlabošanai, un Čehijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā, Somijā, Luksemburgā un Nīderlandē tāda ir visām AII[12]. Taču iestādes risina jautājumu, kā atteikties no pieejas, kas vērsta uz procesu, lai ieviestu patiesu kvalitātes pastāvīgas uzlabošanas praksi[13]. Joprojām paliek aktuāls uzdevums izveidot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas iestādes stratēģiskajā virzībā rada pastāvīgu atgriezenisko saiti un nodrošina skaidru pārskatatbildību visos līmeņos[14].

Saskaņā ar QUEST pētījumu studentu līdzdalība kvalitātes uzlabošanā palielinās — aptuveni 85 % studentu ir iespēja piedalīties studentu novērtējumos, un ievērojams skaits studentu uzskata, ka šie novērtējumi ietekmē izglītības kvalitāti[15]. 2012. gadā studenti „aktīvi piedalās” vai ir „līdzvērtīgi partneri” KN procesā 17 valstīs (salīdzinājumam — 2009. gadā tā bija 9 valstīs), taču viņu līdzdalības pakāpe atšķiras ne tikai starp valstu izglītības sistēmām, bet arī konkrētu valstu izglītības sistēmu ietvaros, un daudzās AII tā izpaužas tikai kā formāla klātbūtne un novērošana.[16]

Daudzas valstis formāli pieprasa, lai darba devēji piedalītos ārējā kvalitātes nodrošināšanā (Beļģija (franču kopiena), Bulgārija, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Lietuva, Latvija, Portugāle, Apvienotā Karaliste (Skotija)).[17] Tomēr darba devēju aktīva iesaistīšana kvalitātes uzlabošanā, piemēram, nodrošinot viņu dalību iestāžu revīzijās, nav plaši izplatīta: darba devēji līdzdarbojas ārējās novērtēšanas komandās vienīgi Beļģijā (franču kopiena), Vācijā, Grieķijā, Somijā, Latvijā (attiecībā uz profesionālās izglītības programmām), Lietuvā un Apvienotajā Karalistē (atkarībā no iestādes)[18].

Ārējās ieinteresētās personas arī visdrīzāk iesaista informācijas apmaiņas līmenī, nevis pieņem kā aktīvus partnerus iestādes iekšējā KN.

KN rezultātu publicēšana veicina kvalitātes uzlabošanos un palīdz vairot uzticību un pārredzamību, taču tendence publicēt vienīgi pozitīvus novērtējumus (Beļģija (flāmu kopiena), Kipra, Čehija, Spānija, Francija, Horvātija, Lietuva, Malta, Polija, Apvienotā Karaliste) nepalīdz. Tikai 12 valstīs (Beļģija (vācu kopiena), Beļģija (franču kopiena), Dānija, Igaunija, Somija, Horvātija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Latvija, Portugāle, Slovākija) vairāk nekā ceturtdaļa iestāžu publicē arī savus kritiskos ziņojumus.[19] Bieži vien ir grūti izprast sniegto informāciju vai piekļūt tai, un tādējādi tiek ierobežota tās nozīme.[20]

Eiropas līmenī 2005. gadā izstrādātie Eiropas standarti un pamatnostādnes (ESG) ir palīdzējuši konverģēt valstu KN sistēmas un nodrošinājuši pamatu KNA savstarpējai sadarbībai. Tomēr ESG pašreizējā vispārīgā rakstura dēļ tos izprot dažādi un piemēro nevienādi. Iestāžu līmenī ESG izplatība un ietekme joprojām ir ierobežota. EURASHE (Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociācija) veiktā pētījumā tikai 12 % respondentu uzskatīja, ka ESG ir lietderīgi mācībspēkiem; tikai 10 % respondentu uzskatīja, ka tie ir lietderīgi studentiem, absolventiem vai darba devējiem[21]. Daudzas AII uzskata, ka, lai gan pastāv vispārējas sistēmas, nav pietiekami daudz praktiskas informācijas par to, kā izveidot noturīgu kvalitātes kultūru[22]. Studenti lielākoties nav informēti par ESG (59,7 % norādīja, ka neko nezina; 23,9 % norādīja, ka zina ļoti maz)[23]. Pēc pieprasījuma, ko izteica 2012. gada ministru konferencē Bukarestē, ESG tiek pārskatīti, lai tos padarītu skaidrākus, uzlabotu to piemērojamību, palielinātu to lietderīgumu un precizētu to darbības jomu[24]. Pārskatīšanas ietvaros var stiprināt iestāžu spēju risināt tādas problēmas kā līdzdalības paplašināšana, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaita samazināšana, nodarbināmības uzlabošana utt., kā arī nodrošināt, ka KN sekmē noturīgas kvalitātes kultūras izveidošanos un akadēmiskās sabiedrības patiesu līdzdalību.

2.2.        Kā KN ir palīdzējusi iestādēm paplašināt pieejamību un nodrošināt, ka studenti pabeidz mācības, iegūstot grādu?

Lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” un valstu mērķus, kas paredz palielināt absolventu skaitu un tādējādi novērst prasmju trūkumu, Eiropai augstākajā izglītībā ir jāiesaista plašāks sabiedrības loks. KN ir jāpalīdz iestādēm pārskatīt un uzlabot šo iestāžu īstenotās studentu piesaistīšanas politikas kvalitāti un ietekmi un to, kā šī politika iespaido pieejamības paplašināšanu. Tomēr sākotnējos pētījumos nav daudz pierādījumu tam, ka KN aģentūras palīdz iestādēm paplašināt pieejamību, izmantojot novatoriskākas uzņemšanas pieejas, piemēram, atzīstot iepriekšējas zināšanas un tādējādi ļaujot studentiem dokumentēt un pārnest kredītpunktus no programmām, kuras tie pametuši, vai nodrošinot piekļuves iespējas no PIA (profesionālā izglītība un apmācība) un citām izglītības apakšnozarēm[25].

To AII stratēģiju kvalitāte, kas paredzētas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai[26] un studentu noturēšanas sekmēšanai, līdz ar mērķiem un rādītājiem progresa noteikšanai ietekmē studentu izredzes sekmīgi pabeigt mācības. Studentu iesaiste mācību programmu un plāna izstrādes procesā var nodrošināt šiem studentiem labākus rezultātus. Tomēr tā rīkojas tikai 50 % AII, un vienīgi 40 % AII izmanto studentu aptaujas, lai noteiktu mācību slodzes apjomu.[27] Sistēmas, ar kurām pārrauga studentu iesaistes progresu (piemēram, Beļģijā (flāmu kopiena), Dānijā, Vācijā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē), var noteikt riska elementus, tādējādi norādot uz individualizētas iesaistīšanās nepieciešamību mācību rezultātu uzlabošanas nolūkā. Pārraugot mērķus, kas attiecas uz absolventu skaitu, kā to dara puse ES KN sistēmu (Beļģija (vācu kopiena), Beļģija (franču kopiena), Beļģija (flāmu kopiena), Igaunija, Grieķija, Somija, Itālija, Lietuva, Ungārija, Portugāle, Slovēnija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija), vai piesaistot absolvēšanas rādītājus finansējumam, kā to dara nedaudzās valstīs (Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Čehija, Dānija, Islande, Vācija, Itālija, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (Skotija))[28], AII tiek stimulētas pārraudzīt un uzlabot savus rezultātus attiecībā uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu.

Šobrīd tikai 40 % AII regulāri izvērtē savus studentiem paredzētos atbalsta pakalpojumus.[29] Lai gan gandrīz visas AII piedāvā tādu atbalstu izglītības jomā kā privātstundas, padomdošana, profesionālā orientācija un konsultācijas, tikai nedaudz vairāk kā puse AII novērtē šā atbalsta efektivitāti. Līdzīgas iezīmes var novērot attiecībā uz bibliotēkas, datoru un laboratorijas pakalpojumu nodrošinājumu.

2.3.        Kā KN ir palīdzējusi AII nodrošināt studentiem augstas kvalitātes un atbilstošas prasmes?

Pāreja uz zināšanu apguvi, kas orientēta uz studentiem, ir viena no pēdējā laika sarežģītākajām reformām. Lai gan vairākums AII definē studiju programmas, nosakot mācību rezultātus, ko paredzēts sasniegt studentiem, joprojām ir aktuāls uzdevums iestrādāt mācību rezultātus mācīšanas, izglītošanās un novērtēšanas procesā. KN var mudināt AII palīdzēt mācībspēkiem šā uzdevuma izpildē (piem., Austrijā, Beļģijā (franču kopiena), Čehijā, Īrijā, Latvijā, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē paredzētā mācībspēku obligātā apmācība mācību rezultātu izmantošanā).[30] Piemērojot KN mācību programmu izstrādei, var palīdzēt mācībspēkiem izveidot un novērtēt mācību kursus, kam ir skaidri un atbilstoši rezultāti, un konsekventi piešķirt kredītpunktus. Tomēr ārējās programmu akreditācijas ietvaros tā parasti nenotiek.[31] Nodrošinot, ka citi pārredzamības rīki, kuru pamatā ir mācību rezultāti,— kvalifikācijas sistēmas, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), diploma pielikums — tiek pareizi izmantoti, KN var veicināt mācību rezultātu izmantošanu iegūtās augstākās izglītības pamatošanai, tādējādi arī veicinot citu valstu akadēmisko kvalifikāciju plašāku atzīšanu[32].

Vairums AII izmanto KN, lai novērtētu un pilnveidotu mācīšanas prasmes un kvalifikācijas, taču pasniedzēju akadēmiskās izaugsmes ziņā izpētes pasākumi joprojām parasti pārsniedz apmācību apjomu, un tikai ceturtdaļa AII nodrošina saviem pasniedzējiem obligātu apmācību[33]. KN var sekmēt tādu valstu un iestāžu stratēģiju izstrādi, kas veicina personāla apmācību, atzīst mācīšanas prasmes karjeras attīstības ietvaros, veicina pasniedzēju apbalvojumus vai stipendiju programmas, ņem vērā studentu viedokli un stimulē starptautisko pieredzi[34].

Jaunās mācību formas, piemēram, jaukta tipa mācības vai masveida atvērtie interneta kursi (MOOC), var mainīt veidu, kādā tiek sniegta izglītība. KN sistēmām un iestādēm vajadzīga elastīga pieeja, lai palīdzētu izglītības iestādēm pieņemt dažādus novatoriskus kursu pasniegšanas veidus, pielāgot to kvalitātes koncepcijas un izstrādāt jaunus rādītājus, lai sekmētu šīs pārmaiņas. Iestāžu novērtēšanai vajadzētu palīdzēt iestādēm plānot un piešķirt līdzekļus jauno mācību formu izstrādei, pievilcīguma palielināšanai, nišas pakalpojumu izveidei un piekļūšanai studentiem, kas izglītojas ārpus oficiālās izglītības sistēmas. Dažas valstis — Spānija, Itālija un Norvēģija — šobrīd pēta KN iestāžu iespējas vērtēt MOOC.

Daudzām iestādēm ir grūti sistemātiski iesaistīt darba devējus mācību programmu izstrādē un pasniegšanā, piemēram, lai nodrošinātu, ka prakse sniedz skaidrus mācību rezultātus. KN var palīdzēt iestādēm iesaistīt darba devējus tādas uz darbu balstītas apmācības izstrādē, kuras pamatā ir atbilstoši rezultāti un novērtēšanas metodes. Dažās valstīs (Beļģija (franču kopiena), Bulgārija, Dānija, Igaunija, Austrija, Norvēģija, Šveice) AII ir jāpierāda, ka tās iesaista darba devējus programmu izstrādē[35]. AII un KNA sistemātiska sadarbība ar pārstāvjiem no profesionālās izglītības un apmācības var veicināt šā mērķa sasniegšanu un palīdzēt izstrādāt elastīgākus izglītošanās veidus.

Lai palīdzētu nodrošināt, ka absolventi iegūst darba tirgū nepieciešamās prasmes, un mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, KN var izmantot, lai parādītu, ka studiju programmas atbilst darba tirgus vajadzībām. Bulgārijā, Čehijā, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā var pieprasīt, lai AII pierāda savu programmu atbilstību esošajam pieprasījumam[36]. KN var arī palīdzēt AII iekļaut programmu izstrādes un pasniegšanas procesā informāciju par absolventu karjeras virzību, piemēram, sasaistot absolventu nodarbinātības rezultātus ar finansējumu (Čehija, Itālija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste) vai (atkārtotu) akreditāciju (Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Bulgārija, Vācija, Dānija, Nīderlande)[37]. Vairākās valstīs (piem., Bulgārija, Dānija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Ungārija) augstākās izglītības iestādes regulāri iesniedz datus vai parāda, ka tās pārrauga vai apseko absolventu nodarbinātību.[38]

Neskatoties uz šiem konstatējumiem, kopumā šobrīd nedaudz AII apseko vai aptaujā savus absolventus, lai uzlabotu izglītības programmas un absolventu nodarbināmību[39]. Tās ir AII, kas saskata vairākus ieguvumus — sistemātiskās pieejas izveide KN jomā, atbildības uzlabošana, aktīva līdzdarbība zināšanu Eiropā un saiknes ar ieinteresētajām personām stiprināšana[40].

2.4.        Vai KN ir sekmējusi mācību mobilitāti un starptautisko aspektu izvēršanu?

Pieaugošais starptautiskās sadarbības apjoms augstākās izglītības jomā ir radījis spiedienu uz iestādēm, liekot tām izstrādāt efektīvu KN sistēmu, un AII, kas plāno palielināt savu starptautisko atpazīstamību, vēlas spēt parādīt savus kvalitātes standartus kā priekšnosacījumu uzticībai, kas ir starptautisku partnerību pamatā[41]. Izvēloties, kur izglītoties, studenti augstu vērtē zināmus kvalitātes standartus, tādējādi izslēdzot iespēju saskarties ar zemas kvalitātes pakalpojumu sniedzējiem un iestādēm, kas bez atļaujas piedāvā iegūt vai akreditē viltotus vai zemas kvalitātes grādus. Saistību uzņemšanās KN jomā var arī palīdzēt kliedēt ar ārvalstīs iegūtu grādu kvalitāti saistītās bažas, kas cita starpā paustas PIAAC pētījumā un var radīt šķēršļus atzīšanai un studentu mobilitātei.

Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija (ENQA) un Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR) veicina Eiropas mēroga sadarbību KN jomā. Izmantojot dalību ENQA, aptuveni divas trešdaļas Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) KNA (vairāk nekā 2009. gadā, kad tas attiecās uz aptuveni pusi no EHEA KNA)[42] nodrošina, ka to darbību atzīst par saderīgu ar Eiropas standartiem un pamatnostādnēm. Tomēr 10 ES valstīm (Kipra, Grieķija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Zviedrija, Slovēnija, Slovākija) nav aģentūras, kas būtu pilntiesīga ENQA locekle[43].

Arī EQAR biedru skaits ir pieaudzis (no 19 valstiskajiem biedriem 2008. gadā, kad reģistrs tika ieviests, līdz 32 biedriem 2013. gadā[44]). Reģistrs atbalsta tādu Eiropas mēroga pieeju ārējās kvalitātes nodrošināšanas jomā, kuras ietvaros iestādes var izvēlēties, lai tās novērtē jebkura ārvalstu KNA, un tādējādi veicina, ka KN iegūst kvalitāti uzlabojošu Eiropas līmeņa dimensiju. Līdz šim 39 EHEA aģentūras (84 % no visām atbilstošajām KNA, kas novērtētas saskaņā ar ESG) ir iesniegušas pieteikumus dalībai EQAR, un no tiem 35 tikuši apstiprināti[45]. Reģistra galvenie lietotāji tagad ir pārliecinātāki, ka EQAR palīdz nodrošināt valstu KN sistēmu pieejamību ārvalstu aģentūrām (60 % valstu studentu apvienību 2012. gadā salīdzinājumā ar 41 % 2009. gadā)[46].

Tomēr valstu ministrijas parasti dod priekšroku sadarbībai ar pašu, nevis ārvalstu aģentūrām. Pagaidām tikai divas piektdaļas EQAR iekļauto KNA darbojas starptautiskā mērogā, un tām sagādā grūtības valstu KN sistēmu atšķirības un tas, ka nav kopējas Eiropas KN dimensijas. Sešas ES valstis (Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Bulgārija, Lietuva, Polija, Rumānija) ļauj savām AII sadarboties ar ārvalstīs reģistrētām aģentūrām regulāras novērtēšanas, revīzijas vai akreditācijas nolūkos. Vēl divas valstis (Vācija, Dānija) atzīst visu EQAR iekļauto aģentūru KN lēmumus par kopīgajām programmām[47].

Kopīgo programmu ārējā KN un akreditācija ir sarežģīta, jo parasti ietver vairākas valsts akreditācijas procedūras. Valdības ir apņēmušās pārskatīt valsts tiesību aktus un praksi, kas attiecas uz kopīgām programmām un grādiem, lai likvidētu šķēršļus sadarbībai un mobilitātei. Pašreizējā Boloņas procesa iniciatīva, kas paredz izstrādāt Eiropas mēroga politiku kopīgo grādu akreditācijai, varētu palīdzēt mazināt birokrātiju un atvieglināt kopīgo grādu izplatību. Savukārt Eiropas Akreditācijas konsorcija (ECA) projekti[48] ir solis uz vienkāršošanu un savstarpēju uzticēšanos.

Budžeta ierobežojumu dēļ daudzas KNA ir koncentrējušās uz pamatdarbībām savu valstu sistēmu ietvaros.[49] Taču, augstākajai izglītībai kļūstot globāli vienotākai, KN ir jāpilnveidojas, lai veidotu uzticību, ko AII pieprasa starptautiskai sadarbībai. Kopš 2009. gada ir izveidojusies pozitīva tendence iekļaut starptautiskus ekspertus KN komitejās. ENQA un EQAR var būt būtiska nozīme uzticības stiprināšanā, tostarp iesaistot ministrijas un citas ieinteresētās personas, apkopojot informāciju par KNA pārrobežu darbību un sekmējot kopējus standartus un pieejas (ietverot valsts mēroga datu vākšanu, salīdzināmus standartus, stratēģiskos dokumentus un ziņojumus).[50]

Pārrobežu sadarbība KN jomā ir īpaši nozīmīga pārrobežu augstākajai izglītībai (izglītības pakalpojumu nodošana franšīzē un augstskolu filiāles). Lai gan pārrobežu augstākā izglītība skar maz studentu Eiropā, tā kļūst izplatītāka, un kvalitātes nodrošināšanas pasākumi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts un sniedzēja. Pārraugot savu iestāžu ārvalstīs piedāvātās augstākās izglītības kvalitāti, KNA var palīdzēt nodrošināt augstas kvalitātes izglītību, tādējādi garantējot šo iestāžu augstākās izglītības sistēmas reputāciju un plašu spēju piesaistīt ārvalstu studentus.

KNA pastiprināti pievēršoties pārrobežu sadarbības kvalitātei un stiprinot savas starptautiskās attiecības, tiks vairota KNA novērtējumu uzticamība, pārredzamība un atbilstība. Lai atvieglotu procesu, varētu informēt uzņēmējvalsts KNA par to valstī esošo pārrobežu augstākās izglītības iestāžu kvalitātes novērtējumiem vai arī šīs KNA varētu veikt kopīgus novērtējumus. Noslēdzot divpusējus nolīgumus, ar ko pilnvaro uzņēmējvalsts KN aģentūru rīkoties nosūtītājas KN aģentūras vārdā, vai atļaujot EQAR iekļautai aģentūrai novērtēt pārrobežu augstākās izglītības iestādi, tiktu palīdzēts kliedēt bažas par kvalitāti, papildus tam sekmējot pārrobežu sadarbību un pieredzes apmaiņu.

3.           SECINĀJUMI — ES ATBALSTS KVALITĀTES UZLABOŠANAI AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Šis ziņojums parāda, ka kopš 2009. gada ir panākts zināms progress, taču atklāj arī nepilnības tajā, kā KN sekmē tādas augstākās izglītības reformas kā pieejamības paplašināšana, nodarbināmības uzlabošana, starptautisko aspektu izvēršana un doktorantūras programmu un cilvēkresursu stratēģiju uzlabošana. Lai novērstu šīs nepilnības, KN jākļūst par atbalstu iekšējas kvalitātes kultūras izveidei, nevis jāizpaužas kā formālas atskaitīšanās procedūrai. Tai jāaptver visas iestādes darbības jomas, jāseko pārmaiņām augstākās izglītības izstrādē un pasniegšanā un jāiesaista visa iestāde tādas kvalitātes kultūras izveidē, kas atbalsta mācīšanu un izglītošanos.

Turklāt iedzīvotāji arvien vairāk pārvietojas starp izglītības sistēmām gan tradicionālās sākotnējās izglītības ietvaros, gan, lai pilnveidotu un paplašinātu savas zināšanas un prasmes visa mūža garumā. Arvien vairāk izglītošanās veidu vairs neiekļaujas tradicionālajās klasifikācijas sistēmās. Studentiem arvien vairāk un pamatoti tiek piedāvāts pašiem noteikt savu izglītības gaitu, izvēloties no iespējām, ko sniedz dažādas apakšsistēmas un pasniegšanas veidi, tostarp izvēloties mācību resursus, ko sniedz, izmantojot IST, un viņiem jāvar uzticēties to kvalitātei.

Tas, ka parādās kvalitatīvas mūžizglītības kvalifikācijas sistēmas, ko ļoti veicina Eiropas kvalifikāciju sistēma (EQF), liek apsvērt uz nozari balstītas pieejas izveidi kvalitātes nodrošināšanas jomā un to, vai ir iespējams noteikt visām nozarēm aktuālus un visām kvalifikācijām piemērojamus pamatprincipus un pamatnostādnes. Lai risinātu šādus uzdevumus, būtu lietderīgi runāt par KN augstākās izglītības jomā, visaptverošā veidā ņemot vērā visus pārredzamības un kvalitātes nodrošināšanas instrumentus. Vajadzību labāk saskaņot visus Eiropas instrumentus pārredzamības un kvalitātes nodrošināšanai Komisija pēta kā veidu, kādā panākt pilnīgu Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu. Kvalitātes nodrošināšanas darbības jomu vajadzētu paplašināt, aptverot plašāku augstākajai izglītībai būtisko tematu loku.

Minētajā kontekstā Komisija plāno veikt šādus pasākumus, lai uzlabotu Eiropas sadarbību mūžizglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā:

· gaidāmās sabiedriskās apspriešanas par virzību uz Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu ietvaros, kurā paredz meklēt papildu veidus, kā stiprināt ES pārredzamības un atzīšanas rīku sinerģiju un konverģenci,[51] konsultēt ieinteresētās personas par šā ziņojuma konstatējumiem un par to, vai ir vajadzīgs un iespējams uzlabot saskaņotību starp kvalitātes nodrošināšanu dažādās izglītības apakšnozarēs;

· uzsvērt vajadzību pamatīgi pārskatīt ESG, liekot uzsvaru uz stingrākiem kvalitātes standartiem, nevis procesuālām pieejām, paplašinot ESG darbības jomu, lai aptvertu šajā ziņojumā izvirzītos jautājumus, un paverot iespējas sadarboties kvalitātes nodrošināšanas jomā ar citām izglītības un apmācības nozarēm;

· turpināt uzlabot to Eiropas pārredzamības instrumentu savstarpējo sasaisti, kas sekmē kvalitātes nodrošināšanu, atzīšanu un mobilitāti, cita starpā savu turpmāko pasākumu ietvaros saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EQF), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībām (EAQVET) un Europass 2013. gada novērtējumiem, kā arī atbalstot ENIC-NARIC tīklus (Eiropas Informācijas centru tīkls un Nacionālās akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkls), EQF valstu koordinācijas punktus un Europass centrus un pārskatot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) lietotāja rokasgrāmatu;

· sadarboties ar dalībvalstīm, lai veicinātu[52], ka vairāk kvalitātes nodrošināšanas aģentūru iesniedz pieteikumus dalībai EQAR, un atļaut EQAR iekļautajām ārvalstu aģentūrām darboties šo dalībvalstu augstākās izglītības sistēmās;

· turpināt sekmēt starptautiska mēroga sadarbību KN jomā, veidojot politisku dialogu ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem un attīstot šo sadarbību kā pamatu partnerībām ar AII visā pasaulē.

Izmantojot Erasmus+, ES nodrošinās:

· atbalstu pārrobežu sadarbībai KN jomā šādos veidos:

· izmantojot stratēģiskās partnerības un zināšanu apvienības, tādējādi ļaujot AII citai no citas mācīties kvalitātes kultūru izstrādes un darba devēju un jaunu ieinteresēto personu, piemēram, pētnieku, darba ņēmēju utt. līdzdalības sekmēšanas procesa ietvaros;

· sniedzot atbalstu KNA un AII sadarbībai, lai tās izstrādātu iekšējas kvalitātes nodrošināšanas procesus, ar ko risināt būtiskos problēmjautājumus un nodrošināt pārskatīto ESG labāku ietekmi iestāžu līmenī;

· pilnveidojot starpnozaru dialogu ar PIA KN jautājumos;

· daloties ar labu praksi, lai, izmantojot atbalstītās Eiropas iniciatīvas, sekmētu vienkāršākas procedūras kopīgo programmu akreditācijai;

· atbalstu augstākās izglītības reformai, tostarp:

· iniciatīvu, lai sekmētu reformu augstākās izglītības jomā, tostarp kvalitātes kultūras izstrādi, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem un salīdzinošos novērtējumus, kā arī ieinteresēto personu pētījumus vai rīkus, rokasgrāmatas, utt.;

· novatoriskus projektus, lai vairotu kvalitātes nodrošināšanas spēju sekmēt ilgtspējīgu reformu.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka partnerattiecību nolīgumu projektos, ko iesniedz, lai nodrošinātu pamatu Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu finansējuma izmantošanai 2014.–2020. gadā, vairākas valstis liek uzsvaru uz savu augstākās izglītības sistēmu kvalitāti. Ir ļoti svarīgi, lai šo saistību pamatā būtu konkrētas iniciatīvas, ko paredz darbības programmas, ar kurām īstenos minētos nolīgumus, un šajās iniciatīvās vajadzētu būt skaidri noteiktam, ka ir jāstiprina kvalitātes nodrošināšanas pasākumi.

[1]           COM(2011) 567 galīgā redakcija.

[2]           COM(2013) 499 final.

[3]           COM(2013) 654 final.

[4]               OECD Skills Outlook 2013: First Results from the Survey of Adult Skills (ESAO prasmju apsekojums (2013. gads): pētījuma par pieaugušo prasmēm pirmie rezultāti), http://skills.oecd.org/documents/OECD_Skills_Outlook_2013.pdf.

[5]           COM(2009) 487 galīgā redakcija.

[6]           2006. gada 15. februāra Ieteikums 2006/143/EK (OV L 64, 4.3.2006.).

[7]           Rauhvargers, Andrejs (2012. gads), Report by the EHEA Working Group on Recognition (Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) atzīšanas darba grupas ziņojums), 23. lpp., pieejams vietnē http://www.ehea.info/Uploads/%281%29/Recognition%20WG%20Report.pdf.

[8]               http://www.eua.be/Libraries/Publications_homepage_list/Salzburg_II_Recommendations.sflb.ashx;

                http://ec.europa.eu/euraxess/pdf/research_policies/Principles_for_Innovative_Doctoral_Training.pdf.

[9]               http://ec.europa.eu/euraxess/index.cfm/rights/strategy4Researcher.

[10]             Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (2012. gads), The European Higher Education Area in 2012: Bologna Process Implementation Report (Eiropas augstākās izglītības telpa 2012. gadā: Boloņas procesa īstenošanas ziņojums), 60. lpp.,

                http://www.ehea.info/Uploads/%281%29/Bologna%20Process%20Implementation%20Report.pdf.

[11]             Loukkola, Tia; Zhang, Thérèse (2010. gads), Examining Quality Culture: Part 1 (Izvērtējot kvalitātes kultūru: 1. daļa), Eiropas Universitāšu asociācija (EUA), Brisele, 33. lpp., http://www.eua.be/pubs/Examining_Quality_Culture_Part_1.pdf.

[12]             EACEA, op. cit., 68. lpp.

[13]          IBAR (2012. gads), Identifying Barriers in Promoting the ESG for Quality Assurance at Institutional Level (To šķēršļu noteikšana, kas pastāv, lai veicinātu Eiropas standartus un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai iestāžu līmenī), 8. darba paka, 4. lpp.,

                http://www.ibar-llp.eu/assets/files/wp8/WP8%20Cross-country%20comparative%20study.pdf.

[14]          Turpat, 38. lpp.

[15]          Jungblut, Jens; Vukasovic, Martina (2013. gads), QUEST FOR QUALITY FOR STUDENTS — Survey on Students’ perspectives (QUEST projekts par studējošo skatījumu uz kvalitātes nodrošināšanu — pētījums par studējošo perspektīvām), Eiropas Studentu apvienība (ESU), Brisele, 68. lpp., http://www.esu-online.org/resourcehandler/30010f4b-c7a9-4827-93a5-84aaaaa91709/.

[16]             Bischof, Lukas; Gajowniczek, Joanna; Maikämper, Moritz (2013. gads), Study to Prepare the Report on Progress in the Development of Quality Assurance Systems in the Various Member States and on Cooperation Activities at European Level (Pētījums, lai sagatavotu ziņojumu par panākumiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveidē dažādās dalībvalstīs un par sadarbību Eiropas mērogā), 27. lpp.

[17]             Modernisation of Higher Education in Europe: access, retention and employability (Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: pieejamība, studentu noturēšana un nodarbināmība), Eurydice pētījums, ko publicēs 2014. gada pirmajā pusē. Beļģijā (vācu kopiena) un Islandē darba devējus iesaista ārējā KN bez jebkādām formālām prasībām.

[18]             Eurydice sākumdati Boloņas procesa īstenošanas ziņojumam.

[19]          EACEA, op. cit., 69. lpp.

[20]          Bischof et al., op. cit., 39. lpp. Vercruysse, Proteasa, 2012. gads.

[21]          ENQA (2011. gads): MAPPING THE IMPLEMENTATION AND APPLICATION OF THE ESG (MAP-ESG PROJECT) (ESG ĪSTENOŠANAS UN PIEMĒROŠANAS APZINĀŠANA (ESG APZINĀŠANAS PROJEKTS)), Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija (ENQA). Brisele, 56. lpp., http://www.enqa.eu/files/op_17_web.pdf.

[22]          IBAR (2012. gads), 5. darba paka, 12. lpp.,

                http://www.ibar-llp.eu/assets/files/wp5/WP5%20Cross-country%20comparative%20study.pdf.

[23]          Jungblut, Vukasovic, op. cit., 67. lpp.

[24]             Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) ministru konference, Bukarestes paziņojums, 2. lpp., ESG pārskatīto versiju gatavo ieinteresēto personu organizācijas (ENQA; ESU; EUA; EURASHE, Education international; EQAR; Business Europe), un to 2015. gadā apstiprinās ministri.

[25]             Eurydice, op. cit.

[26]          ESAO vidējais rādītājs 2011. gadā — 68,4 % bakalaura programmās studējošo pabeidz mācības, iegūstot grādu.

[27]          Loukkala, Zhang, op. cit., 11., 30. lpp.

[28]             EACEA, op. cit., 112. lpp.

[29]          Sursock, Andrée; Smidt, Hanne (2010. gads), Trends 2010: A decade of change in European Higher Education (2010. gada tendences: pārmaiņu desmitgade Eiropas augstākajā izglītībā), Eiropas Universitāšu asociācija (EUA), Brisele, 86. lpp.,

                http://www.eua.be/typo3conf/ext/bzb_securelink/pushFile.php?cuid=2756&file=fileadmin/user_upload/files/Publications/Trends_2010.pdf.

[30]             EACEA, op. cit., 51. lpp.

[31]             Turpat, 51. lpp.

[32]             Sk. Bukarestes paziņojumu, 4. lpp.

[33]             Loukkala, Zhang, op. cit., 34. lpp.

[34]          Report of the High Level Group on Modernisation of Higher Education (Augstākās izglītības modernizācijas augsta līmeņa darba grupas ziņojums), http://ec.europa.eu/education/higher-education/modernisation/index.html.

[35]             Eurydice (nav publicēts).

[36]             Turpat.

[37]          Gaebel, Michael et al. (2012. gads), Tracking Learners’ and Graduates’ Progression Paths (TRACKIT) (Studentu un absolventu virzības apsekošana (TRACKIT)), Eiropas Universitāšu asociācija (EUA), Brisele, 27.–28. lpp.,

                http://www.eua.be/Libraries/Publications_homepage_list/EUA_Trackit_web.sflb.ashx.

[38]             Eurydice (nav publicēts).

[39]          Gaebel et al., op. cit., 26. lpp.

[40]          Turpat, 44. lpp.

[41]          Sursock, Smidt, op. cit., 21. lpp.

[42]             Bischof, op. cit., 50. lpp.

[43]             http://www.enqa.eu/agencies.lasso, pārbaudīts 2013. gada 4. novembrī (lai gan tas ietver mazas valstis, kam var nebūt valsts KNA).

[44]             ES valstiskie biedri: Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Vācija, Īrija, Portugāle, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovēnija (http://www.eqar.eu/association/members.html#c28).

[45]             http://www.eqar.eu/fileadmin/documents/eqar/information/EQAR_AR12_screen.pdf.

[46]             Bischof, op. cit., 56. lpp.

[47]             Tück, Colin (2013. gads), EQAR 2012. gada ziņojums, 15.–17. lpp., http://www.eqar.eu/fileadmin/documents/eqar/information/EQAR_AR12_print.pdf.

[48]             Turpat. Skatīt arī Daudzpusējo nolīgumu par kopīgo programmu akreditācijas rezultātu savstarpēju atzīšanu (MULTRA) šajā vietnē: http://www.ecaconsortium.net/main/documents/mutual-recognition-agreements.

[49]          Bischof, op. cit., 52. lpp.

[50]          ENQA un EQAR vadīja projektus, par kuriem tiks sniegti ziņojumi 2014. gadā.

[51]             COM(2012) 669 final.

[52]             2013.–2017. gada stratēģiskajā plānā (Tück, op. cit., 25.–29. lpp.) cita starpā ieteikts to īstenot ESG pārskatīšanas ietvaros.