12.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1

1.

uzsver vietējo un reģionālo pārstāvju būtisko lomu paplašināšanās procesā un atbalsta paplašināšanās procesā iesaistīto valstu (Melnkalnes, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Serbijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (1), Turcijas un Islandes) veiktos decentralizācijas un reģionalizācijas pasākumus; uzskata, ka izšķirīga nozīme ir subsidiaritātes principa ievērošanai;

2.

ņem vērā un atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka ir vajadzīgs konsolidācijas periods; tomēr uzsver, ka tas nedrīkst novest pie nogaidošas bezdarbības. Minētais piecu gadu periods jāsaprot kā posms, kurā notiek intensīva sagatavošanās un tādas politikas pieņemšana, kas vajadzīga, lai attiecīgā valsts atbilstu kritērijiem par dalību ES;

3.

uzsver pievienošanās Eiropas Savienībai reālas perspektīvas nozīmīgumu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, jo tas ir galvenais stabilizējošais faktors un svarīgs stimuls nepieciešamo politisko un saimniecisko reformu īstenošanai;

4.

atkārto savu ieteikumu Eiropas Komisijai tās turpmākajos paplašināšanās stratēģijas ziņojumos par vietējās un reģionālās pašpārvaldes stāvokli veikt sīkāku analīzi un norāda, ka paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs jāturpina reģionalizācijas un decentralizācijas reforma, mudinot minētās valstis pilnībā pielāgot un ieviest visaptverošu tiesisko satvaru un tādējādi veidot spēcīgu vietējā līmeņa pārvaldību; uzsver, ka deleģētajām pilnvarām būtu jāatspoguļo to pienākumu līmenis, kas jāuzņemas, ieviešot Kopienas acquis vietējā un reģionālajā līmenī;

5.

ierosina padziļināt sadarbību, vienlaikus izvairoties no dublēšanās, ar Eiropas Padomi un jo īpaši ar tās Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu, kas sistemātiski uzrauga, kā visas Eiropas Padomes dalībvalstis ievēro Eiropas vietējo pašvaldību hartu; konstatējumi un ieteikumi, kas izriet no Kongresa uzraudzības ziņojumiem, būtu jāņem vērā, nosakot ES nostāju attiecībā uz konkrētajām valstīm;

6.

atzinīgi vērtē jauno Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, ar kā starpniecību laika posmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir pieejami EUR 11,7 miljardi pievienošanās procesā iesaistīto valstu atbalstam, tām gatavojoties pievienoties ES, kā arī reģionālās un pārrobežu sadarbības atbalstam;

7.

atzīst stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) vadošo un koordinējošo lomu un pauž cerību, ka iesaistītajām kandidātvalstīm (Melnkalnei, Serbijai un Albānijai) un potenciālajām kandidātvalstīm (Bosnijai un Hercegovinai) šī stratēģija palīdzēs nodrošināt ātrāku konverģenci pievienošanās procesos, jo īpaši administratīvo spēju jomā un nozarēs, kuras noteiktas attiecīgajos pīlāros. Turklāt tas, ka minētās valstis koordinēs pīlāru kopīgi ar kādu no dalībvalstīm, ir iespēja apmainīties ar zināšanām un mācīties, kā plānot un izmantot ES līdzekļus;

8.

aicina nodrošināt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pienācīgu līdzdalību pirmspievienošanās procesā;

9.

atzīst, ka lielākajā daļā pirmspievienošanās procesā iesaistīto valstu joprojām vāja ir valsts pārvalde; tās administratīvā spēja ir ierobežota un tai raksturīgs augsts politizēšanās un korupcijas līmenis, kā arī nav pārredzamības. Politizēšanās gan centrālajā, gan vietējā līmenī joprojām ir nopietna problēma lielākajā daļā kandidātvalstu, un ir jārisina valsts un valdošo partiju saplūšanas problēma, kas rada bažas un mazina uzticēšanos publiskajām iestādēm;

10.

uzsver, ka jānostiprina demokrātiskie institūti un jānodrošina pamattiesību un tiesiskuma ievērošana, tostarp godīgi vēlēšanu procesi un parlamentu, reģionālo asambleju un pašvaldību pienācīga darbība, kā arī visu politisko spēku konstruktīvs un ilgtspējīgs dialogs. Aktīvāk jāveicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana;

11.

pauž stingru pārliecību, ka ir jāievēro ES dalībvalstu, kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu un pārējo valstu labu kaimiņattiecību princips un ka ir svarīgi nodrošināt to pārrobežu un reģionālo sadarbību;

12.

pauž nožēlu par Islandes valdības lēmumu atsaukt savu pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai;

13.

atzinīgi vērtē Turcijas apņēmību turpināt virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ko apliecināja 2014. gada septembrī pieņemtā Turcijas un ES stratēģija, kuras mērķis ir Turcijas pievienošanās procesa atjaunināšana, un to, ka 2014. gads bija pasludināts par “Eiropas Savienības gadu”;

14.

atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada novembrī uzsāktas sarunas par 22. sadaļu “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija” un aicina pielikt pūles, lai pabeigtu Valsts reģionālās attīstības stratēģijas izstrādi; tādēļ atgādina Vispārējo lietu padomes 2014. gada decembra secinājumus un aicina Turciju turpināt to nepieciešamo reformu īstenošanu, kuras sniegs labumu arī vietējai sabiedrībai; aicina Turciju pilnībā ievērot saistības saskaņā ar ES un Turcijas asociācijas nolīguma Papildprotokolu, kā arī atzīt Kipras Republiku;

15.

ir gandarīta par to, ka 2014. gada vēlēšanas kopumā bija labi organizētas un noritēja visumā mierīgos apstākļos, tostarp arī valsts dienvidaustrumu daļā. Norāda, ka vēlēšanu kampaņa tomēr bija polarizēta un saspringta, un atzīmē, ka iespējama krāpšanās izraisīja protestus vairākās pilsētās;

16.

atzīmē, ka pēc 2014. gadā notikušajām vietējo pašvaldību vēlēšanām ir palielinājies lielpilsētu pašvaldību skaits un to robežas ir paplašinājušās; uzsver, ka tas ietekmēs kompetences vietējā un reģionālajā līmenī, jo īpaši vides jomā;

17.

atbalsta turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību, un mudina nepārtraukti vērsties pret korupciju, jo īpaši vietējo pašvaldību līmenī;

18.

izsaka nožēlu par to, ka nav bijis nekāda progresa saistībā ar pilnvaru nodošanu vietējās pašpārvaldes iestādēm un ka fiskālā decentralizācija joprojām ir ļoti ierobežota;

19.

aicina turpināt pasākumus ar mērķi paaugstināt RK darba grupas ar Turciju statusu, pārveidojot to par apvienoto konsultatīvo komiteju;

20.

ar nožēlu atzīmē, ka 2013. gadā vietējo pašvaldību īpatsvars valsts ieņēmumos un izdevumos bija mazāks par 10 %;

21.

atzinīgi vērtē to, ka, apmācot un sniedzot tehnisko palīdzību, ir nostiprinātas pirmspievienošanās palīdzības (IPA) īstenošanā iesaistītās iestādes, un iesaka turpināt centienus ar mērķi palielināt vietējo pašvaldību administratīvo spēju;

22.

norāda, ka Sīrijas krīzes dēļ Turcijā ir būtiski pieaudzis Sīrijas bēgļu skaits, kas kopumā tiek lēsts vairāk nekā 1 6 00  000; atzinīgi vērtē Turcijas nenovērtējamo atbalstu Sīrijas bēgļiem, kas rada ievērojamu slogu vietējai veiktspējai un resursiem; uzsver izšķirīgo lomu, kāda ir vietējām pašvaldībām, kurām steidzami vajadzīgs centrālās valdības un arī ārējo humānās palīdzības organizāciju atbalsts;

23.

norāda, ka IPA II ietvaros valsts turpinās saņemt pirmspievienošanās palīdzību laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar kopējo indikatīvo finansējumu vairāk nekā 620 miljonu EUR apmērā ik gadu; uzsver, ka palīdzība IPA II ietvaros būs vērsta uz atbalstu reformām tiesiskuma, pārvaldes, demokrātijas, ekonomikas pārvaldības, konkurētspējas un izaugsmes jomā. Tomēr ir jāuzlabo ES finansētu projektu līdzfinansēšanas spēja vietējā līmenī;

24.

norāda, ka ir vajadzīgi papildu resursi, lai pabeigtu pārvaldības decentralizācijas procesu un atbalstītu vietējo attīstību;

25.

norāda, ka fiskālās decentralizācijas otrais posms nav pabeigts visās pašvaldībās, un uzsver, ka pašvaldībām noteikto pienākumu pildīšanai ir nepieciešama finanšu stabilitāte;

26.

izsaka nožēlu par to, ka pilnībā nav ieviesti attiecīgie likumi par reģionālo attīstību un ka par reģionālās ekonomikas attīstību atbildīgajām organizācijām nav pietiekamu resursu;

27.

pauž cerību, ka Turcija aktīvi atbalstīs ANO centienus, kuru mērķis ir panākt taisnīgu, visaptverošu un stabilu Kipras jautājuma noregulējumu; aicina Turciju sākt atsaukt savus bruņotos spēkus no Kipras un nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 550 (1984. gads), jo šāda rīcība būtu uzticību radošs pasākums, kas radītu reālu miera, sociālās, ekonomikas un reģionālās izaugsmes iespēju abām kopienām;

28.

aicina Turciju saglabāt labas kaimiņattiecības ar visām tās kaimiņvalstīm, kas ir svarīgākais priekšnoteikums pievienošanās procesam, jo īpaši attiecībā uz casus belli draudu Grieķijai atsaukšanu, un attiecībā arī uz Kipras jautājumu; pauž gandarījumu, ka Turcijas vietējās un reģionālās pašvaldības Reģionu komitejas darba grupā sadarbībai ar Turciju ir visnotaļ atvērtas Eiropas Savienībai; šajā sakarā apstiprina Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra un 16. decembra secinājumus un stingri atbalsta Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūciju par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (P8_TA(2014) 0052);

29.

atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma izmaiņas attiecībā uz politiskajām partijām un vēlēšanu kampaņām; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir samazināt 10 % vēlēšanu slieksni, lai dotu iespēju visām sociālajām grupām Turcijā piedalīties valsts politiskajā dzīvē saskaņā ar Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem;

30.

uzsver: pilsoniskās sabiedrības un starptautisko partnerību stiprināšanā svarīga nozīme ir dialogam starp reliģijām un kultūrām visos līmeņos; uzsver, ka šajā aspektā svarīga loma ir Ekumēniskajai patriarhijai, un aicina Turciju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu tās lomu, tostarp ļaut tai publiski izmantot garīdzniecības titulu, atzīt juridiskas personas statusu un atļaut no jauna atvērt Halki garīgo semināru;

31.

pauž nožēlu par ievērojamo korupcijas pieaugumu Turcijā pagājušajā gadā; uzsver, ka ir nepieciešams piemērots tiesiskais regulējums korupcijas apkarošanai; pauž nožēlu, ka trūkst centienu nodrošināt uzskatu, domas, preses, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

32.

atzīst Komisijas un Eiropas Parlamenta ieteikumus Padomei uzsākt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz 2013. gada progresa ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kuros secināts, ka šī valsts atbilst politiskajiem kritērijiem; ar lielām bažām norāda, ka pēdējā laikā palielinās politizācija gan centrālajā, gan vietējā līmenī un ka nekavējoties jārisina valsts un valdošo partiju saplūšanas problēma, jo tā izraisa bažas un mazina uzticēšanos publiskajām iestādēm visos līmeņos;

33.

uzsver, ka labām kaimiņattiecībām, tostarp centieniem ANO aizgādībā panākt saskaņotu un savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz valsts nosaukumu, arī turpmāk ir būtiska nozīme un ka vietējās un reģionālās pašvaldības sniegs konstruktīvu ieguldījumu šajā jomā, atturoties no rīcības un paziņojumiem, kas kaitē labām kaimiņattiecībām ar ES dalībvalstīm;

34.

ar skumjām un aizkaitinājumu atzīmē nesen notikušo šantāžas un telefonsarunu noklausīšanās skandālu un pauž cerību, ka valdībai izdosies ātri noskaidrot lietas apstākļus, jo šis notikums var nelabvēlīgi ietekmēt bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas pievienošanās procesu;

35.

pauž bažas par aizvien lielāko neapmierinātību bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iedzīvotāju vidū un sarūkošo interesi par Eiropas integrāciju, neraugoties uz pievienošanās būtisko ietekmi iekšzemes politiskajā dzīvē visos līmeņos;

36.

atbalsta iespēju iekļaut bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku iniciatīvā Adrijas-Jonijas jūras makroreģionam;

37.

atzinīgi vērtē darbu, ko veic Vietējo pašvaldību apvienība ZELS, kura bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā pārstāv vietējo līmeni;

38.

vēlas atbalstīt Reģionu komitejas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienotās konsultatīvās komitejas centienus palielināt administratīvo spēju vietējā līmenī, jo īpaši ekoloģisko tiesību, izglītības, pamattiesību, korupcijas apkarošanas, minoritāšu tiesību, kultūras tiesību un decentralizācijas jomā;

39.

atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo valsts pārvaldes reformu un Īpašās grupas valsts pārvaldes reformas jautājumos darbu; paredz atbalstīt centienus palielināt administratīvo spēju vietējā līmenī, kuras mērķis ir pārvaldības decentralizācija, kas ir Ohridas pamatnolīguma galvenais aspekts;

40.

izsaka nožēlu par to, ka vēl pilnībā nav ieviesti attiecīgie likumi par reģionālo attīstību un ka par reģionālās ekonomikas attīstību atbildīgajām organizācijām nav pietiekamu resursu;

41.

aicina pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu kapitāla dotāciju pārredzamu sadali vietējām pašvaldībām;

42.

pauž nožēlu par opozīcijas atteikšanos iesaistīties regulārā parlamentārā darbībā, kas negatīvi ietekmē demokrātisko institucionālo struktūru vietējā līmenī;

43.

pauž bažas, ka, neraugoties uz progresu likumdošanas jomā, publiskā pārvaldība joprojām ir sadrumstalota un pakļauta politiskai ietekmei; īpaši aicina paaugstināt profesionālismu un neatkarību visos līmeņos un garantēt pārredzamības, nopelnu atzīšanas un taisnīgas pārstāvības principu ievērošanu; aicina valdību pieņemt publisko finanšu pārvaldības reformas programmu;

44.

atzinīgi vērtē grozījumus likumā par Melnkalnes administratīvo iedalījumu un pašvaldību likuma grozījumus; norāda, ka jaunu pašvaldību veidošanas kritērijos būtu jāiekļauj finansiālā un administratīvā ilgtspēja;

45.

atzinīgi vērtē 2014. gada Rīcības plāna pieņemšanu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes reformu; pauž gandarījumu par to, ka Melnkalnē ir ieviests visaptverošs valsts pārvaldes reformas stratēģiskais satvars. Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2011.–2016. gadam attiecas uz centrālo valsts pārvaldi un uz vietējo pašpārvaldi; aicina nekavējoties īstenot minēto stratēģiju;

46.

atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies likumdošana vēlēšanu jomā un to, ka beidzot ir pieņemts likums par pašvaldību deputātu vēlēšanām, tomēr izsaka nožēlu, ka tajā nav iekļauta pilsētu mēru un pašvaldību priekšsēdētāju vēlēšanu kampaņu finansēšana; uzsver arī nepieciešamību īstenot EDSO/ODIHR ieteikumus par vēlēšanu noteikumiem saskaņā ar Eiropas standartiem un labāko praksi, tostarp attiecībā uz tiesībām balotēties kā neatkarīgiem kandidātiem, proporcionālu publisko finansējumu ar mērķi veicināt vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem kandidātiem, un politisko partiju finanšu audita veikšanu;

47.

norāda, ka likums par vietējo pašpārvaldi ir jāsaskaņo ar jaunajiem noteikumiem par sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību;

48.

uzsver, ka Melnkalnei jāpastiprina to struktūru administratīvā veiktspēja, kuras tika izveidotas saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, turklāt tās pienācīgi jāsagatavo, lai palielinātu spēju apgūt pirmspievienošanās fondus;

49.

norāda, ka ir nepieciešams izveidot pārredzamu, efektīvu un atbildīgu vietējo administrāciju un ka jaunu pašvaldību veidošanas kritērijos būtu jāiekļauj finansiālā un administratīvā ilgtspēja;

50.

atzinīgi vērtē to, ka parlaments vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Melnkalnes virzību uz Eiropas integrāciju un ka parlamenta Eiropas integrācijas komiteja ir veikusi konsultatīvas uzklausīšanas, apspriedusi valdības izstrādātās sarunu nostājas un rīkojusi publiskas debates par tematiem, kas saistīti ar ES;

51.

atzinīgi vērtē to, ka valdība joprojām ir orientēta uz dalību Eiropas Savienībā un ir pieņēmusi vairākus stratēģiskos dokumentus saistībā ar ES integrācijas procesu;

52.

atzinīgi vērtē to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) joprojām ir iesaistītas valsts un vietējās pārvaldības darbībās, tostarp darba grupās attiecībā uz ES pievienošanās sarunu sadaļām;

53.

uzsver, ka Melnkalne turpina aktīvi veicināt reģionālo stabilitāti;

54.

pauž atzinību, ka tiek turpinātas Reģionu komitejas un Melnkalnes apvienotās konsultatīvās komitejas ļoti sekmīgās sanāksmes, un cer, ka turpmākajos gados tiks īstenota abpusēji izdevīga sadarbība ar Melnkalnes vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

55.

atzinīgi vērtē kopīgā ziņojuma “ES pirmspievienošanās fondu absorbcijas spējas palielināšana un administratīvās spējas uzlabošana vietējā līmenī Melnkalnē” (2) pieņemšanu AKK ietvaros;

56.

pauž gandarījumu par to, ka 2014. gada 27. oktobrī Kotorā, Melnkalnē AKK tikās ceturto reizi, lai apspriestu Pašvaldību reformu rīcības plānu 2014. gadam un vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību lauksaimniecības, lauku attīstības un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā;

57.

atzinīgi vērtē to, ka valdība cītīgi izstrādā jauno likumu par vietējo pašpārvaldi, kā uzsvērts RK un Melnkalnes AKK pēdējā notikušajā sanāksmē 2014. gada 27. oktobrī Kotorā;

58.

pauž nožēlu, ka stipri polarizētā politiskā klimata rezultātā opozīcija boikotē parlamenta darbu, tādējādi kavējot progresu reformu jomā; mudina visas politiskās partijas – gan pozīcijā, gan opozīcijā esošās – saglabāt mērķtiecību sarunās par valsts integrāciju Eiropas Savienībā un veidot ilgtspējīgu dialogu un konstruktīvu sadarbību visos līmeņos'

59.

pauž gandarījumu, ka 2014. gada 21. janvārī oficiāli uzsāktas pievienošanās sarunas; atzinīgi vērtē Serbijas gatavību un līdzdalību ES un Serbijas pirmajā starptautiskajā kontaktgrupā un Serbijas valdības augsto sagatavotības un līdzdalības līmeni ES acquis piemērošanas pārbaudes procesā;

60.

iesaka Serbijas valdībai jau no paša sākuma iesaistīt pievienošanās procesā vietējā līmeņa pārstāvjus, kā arī Vojvodinas autonomās provinces pārstāvjus;

61.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā valdība joprojām ir apņēmības pilna turpināt ES atbalstīto dialogu ar Prištinu, un mudina turpināt reformas attiecībā uz tiesiskumu, tiesu sistēmu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību visos līmeņos;

62.

atzinīgi vērtē arī jauno īpašo Valsts pārvaldes un vietējās pašpārvaldes ministriju, kas ir pirmais solis virzībā uz efektīvāku publisko pārvaldību vietējā līmenī;

63.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada janvārī pieņemta jauna stratēģija, kas paredz reformēt publisko pārvaldību, tostarp organizatorisko politiku centrālajā un vietējā līmenī, iekļaujot decentralizāciju; mudina jauno Valsts pārvaldes un vietējās pašpārvaldes ministriju iesaistīt visas ieinteresētās personas rīcības plāna ietvaros veicamo pasākumu apzināšanā;

64.

izsaka gandarījumu, ka izveidota īpaša grupa valsts pārvaldes reformas jautājumos (VPR) kā forums politiskajam dialogam starp Eiropas Komisiju un Serbiju, un aicina organizēt VPR pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī;

65.

pauž nožēlu, ka joprojām nav pieņemti tiesību akti, kas reglamentē vietējo pašvaldību darbinieku statusu un atalgojumu, kā arī apmācības stratēģija vietējām pašvaldībām;

66.

uzsver, ka jāpievērš turpmāka uzmanība korupcijai vietējā administrācijā un ka joprojām ir bažas sakarā ar draudiem un vardarbību pret žurnālistiem;

67.

uzsver, ka IPA II ietvaros Serbija turpinās saņemt pirmspievienošanās palīdzību laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ar kopējo indikatīvo summu 1,5 miljarda EUR apmērā; pauž cerību, ka atbilstoša summa no pirmspievienošanās fondiem tiks izmantota vietējā un reģionālajā līmenī;

68.

norāda, ka maijā, atbildot uz Konstitucionālās tiesas decembra nolēmumu, valsts parlamenta un Vojvodinas provinces asamblejas kopīgas procedūras rezultātā ir pieņemti pārskatīti Vojvodinas statūti; tomēr izsaka nožēlu par to, ka Vojvodinas Autonomās provinces autonomija salīdzinājumā ar iepriekšējo struktūru ir samazinājusies;

69.

pauž nožēlu, ka joprojām nav pievērsta pietiekama uzmanība jautājumam par Vojvodinas Autonomās provinces dalību finansēšanā no Serbijas valsts budžeta;

70.

atzinīgi vērtē to, ka Vojvodinas Autonomā province turpina nodrošināt minoritāšu augstu aizsardzības līmeni un ka starpetniskā situācija kopumā joprojām ir labvēlīga;

71.

ar bažām atzīmē, ka administratīvā un pārvaldības spēja vietējā līmenī joprojām ir vāja, pastāv ievērojamas atšķirības starp pašvaldībām, Nacionālā Decentralizācijas padome un starpministriju Pašvaldību finanšu komisija joprojām ir pasīvas;

72.

atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā tiks izveidota ES un Serbijas apvienotā konsultatīvā komiteja, kas piedalīsies pievienošanās procesā un sadarbosies ar Serbijas vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem; cer uz sadarbību ar Serbijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

73.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Nacionālais konvents par Eiropas Savienību kā platforma sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību pievienošanās sarunu procesā; aicina uz plašākām konsultācijām ar labākiem norises grafikiem;

74.

mudina Albānijas iestādes nodrošināt vēlēšanu administratīvo struktūru neatkarību jau laikus pirms 2015. gada vietējām vēlēšanām;

75.

norāda: balstoties uz 2013. gada parlamenta vēlēšanās gūtajiem panākumiem, Albānijai jau laikus pirms 2015. gada vietējām vēlēšanām jāīsteno EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas sniegtie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu administratīvo struktūru neatkarību;

76.

atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts jauns ministrs, kas atbild par vietējās pašpārvaldes darbu;

77.

pauž gandarījumu, ka decentralizācijas reformas ir pavirzījušās uz priekšu un ka ir uzsākts darbs ar mērķi precizēt vietējo pašvaldību struktūrvienību funkcijas jaunajā administratīvajā sistēmā;

78.

aicina pielikt lielākas pūles administratīvās reformas īstenošanā un pastiprināt vietējo pašvaldību struktūru administratīvo spēju finansiāli ilgtspējīgā veidā; norāda, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana Albānijai ir iespēja īstenot vairāk reformu tādās jomās kā publiskās pārvaldes reforma, tiesiskā neatkarība, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, kā arī cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, aizsardzība;

79.

atzīst faktu, ka vietējo pašvaldību kopējie izdevumi 2013. gadā bija aptuveni 2,2 % no IKP, savukārt ieņēmumi saglabājās 0,8 % no IKP līmenī un vietējie nodokļi turpināja dominēt vietējo pašvaldību ieņēmumos;

80.

uzsver, ka izveidotajās pašvaldību struktūrās vēl nav pilnībā uzsākta jaunā Civildienesta likuma ieviešana;

81.

izsaka nožēlu par to, ka spēcīga politizācija joprojām kavē centrālās un vietējās pārvaldības attiecību attīstību, ierobežo vietējo pašvaldību apvienību lomu un ietekmē šo apvienību sadarbību;

82.

mudina vietējās pašvaldības izstrādāt iekļaujošu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējām kopienām;

83.

ar nožēlu konstatē, ka ar jūlijā pieņemto Likumu par teritoriālo un administratīvo reformu krasi ir samazināts vietējās pašpārvaldes vienību skaits no 373 vienībām līdz 61 vienībai, likvidētas komūnas un saglabāti esošie 12 reģioni, neņemot vērā mazākumtautību intereses; uzsver, ka jāsaglabā vietējā identitāte un cieša saikne ar sabiedrību;

84.

izsaka nožēlu par to, ka vietējās pašpārvaldes cilvēkresursu pārvaldība un finanšu kontrole joprojām ir vāja;

85.

atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas prezidenta pieņemto rakstisko apņemšanos, kuru ir parakstījuši politiskie līderi un apstiprinājis Bosnijas un Hercegovinas Parlaments, par pasākumiem iestāžu funkcionalitātes un efektivitātes nodrošināšanai, reformu uzsākšanu visos pārvaldes līmeņos, kā arī par samierināšanas pasākumiem un administratīvās veiktspējas stiprināšanu. Uzsver, ka tagad kļūst iespējama Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanās spēkā; aicina jaunos vadītājus panākt vienošanos ar ES par ceļvedi plašu un iekļaujošu reformu plānam valsts tālākai virzībai;

86.

uzsver, ka plašais un neefektīvais publiskais sektors ar daudzkārtēju kompetenču pārklāšanos valsts, federālās vienības un pašvaldību vai kantonu līmenī (jo īpaši federācijā) turpina apdraudēt fiskālo ilgtspēju;

87.

norāda, ka pašreizējā politiskā situācija Bosnijā un Hercegovinā negatīvi ietekmē valsts spēju paust vienotu nostāju ES jautājumos. Ir svarīgi izveidot mehānismu ES jautājumu koordinēšanai starp dažādiem pārvaldības līmeņiem;

88.

atzīst, ka administratīvo vienību tiesību aktos ir lielā mērā ievērota Eiropas vietējo pašvaldību harta, taču federālo vienību, kantonu un pašvaldību pilnvaras nav pietiekami skaidri sadalītas un finanšu autonomija vietējā līmenī ir samērā neliela;

89.

pauž nožēlu, ka kopumā Bosnija un Hercegovina nav guvusi panākumus visu pārvaldības līmeņu funkcionalitātes un efektivitātes uzlabošanas ziņā un ka nav nodrošinājusi triju vēsturisko tautu vienlīdzību, un tas ir būtisks šķērslis valsts un iestāžu darbībai;

90.

ar nožēlu secina, ka kopējais reformu temps visos valsts līmeņos joprojām ir lēns vai pat stāvošs uz vietas un ka valsts iestādēm nav bijis nekāda progresa virzībā uz tādas struktūras izveidi, kas nepieciešama ES līdzekļu netiešai pārvaldībai;

91.

nosoda nesaskaņas veicinošo retoriku, ko pastāvīgi lieto daži politikas jomas pārstāvji visos valsts līmeņos, un to, ka tiek apšaubīta Bosnijas un Hercegovinas spēja funkcionēt kā valstij;

92.

pauž nožēlu, ka vēlēšanas 2014. gada 12. oktobrī netika rīkotas atbilstoši tiesas nolēmumam Sejdic-Finci lietā, tā kā tas ievērojami kavē turpmāku saskaņošanu starp ES un Bosniju un Hercegovinu;

93.

atzinīgi vērtē Brčko apgabala aktīvo līdzdalību pirmspievienošanās sagatavošanās procesā, stingro apņēmību un nozīmīgo progresu reformu īstenošanā, kas ir ievērojami lielāks nekā citām valsts administratīvi teritoriālajām vienībām;

94.

atzinīgi vērtē Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp ES un Kosovu uzsākšanu;

95.

pauž gandarījumu par Kosovas un Serbijas aktīvo un konstruktīvo dalību ES atbalstītajā dialogā;

96.

norāda, ka Kosovā sekmīgi notika mēru un pašvaldību vēlēšanas 2013. gada rudenī un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gada 8. jūnijā;

97.

uzsver, ka ir turpinājušies centieni uzlabot vietējo pašvaldību spēju un ka Vietējās pašpārvaldes ministrija (MLGA) ir uzlabojusi savas vadlīnijas pašvaldībām;

98.

uzsver, ka joprojām ir vērojama politiskā iejaukšanās publiskajā pārvaldē gan centrālajā, gan vietējā līmenī un ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai pilnībā īstenotu attiecīgos tiesību aktus par korupcijas novēršanu un integritātes veicināšanu civildienestā;

99.

uzsver, ka Kosovas iestādēm, jo īpaši vietējā līmenī, ir jāparāda stingrāka apņēmība aizsargāt kultūras un reliģisko mantojumu;

100.

atzinīgi vērtē arī to, ka pirmo reizi vietējās pašvaldības Kosovas ziemeļdaļā uzsāka darbu saskaņā ar Kosovas likumu;

101.

uzsver, ka jāturpina vietējo pašvaldību centieni palielināt pārredzamību lēmumu pieņemšanā, decentralizācijas īstenošana un centieni nodrošināt pienācīgu atbalstu un resursus vietējām pašvaldībām;

102.

sagaida drīzus skaidrojumus sakarā ar nesenajām apsūdzībām par korupciju, kas izvirzītas pret EULEX pārstāvjiem; tas ir nepieciešams, lai novērstu ES iestāžu uzticamības apdraudējumu;

103.

pauž bažas par to, ka nav būtiska progresa cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kas ir būtisks šķērslis Kosovas demokrātiskajai, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai;

104.

pauž gandarījumu, ka ir panākts zināms progress, jo īpaši attiecībā uz pilsētu mēru vēlēšanām, kuras aptvēra visu Kosovu, un par ES finansēto projektu skaita pieaugumu valsts ziemeļos; tomēr uzsver, ka ir jāpanāk progress Serbu pašvaldību apvienības izveidē, kam vajadzētu novērst jebkādu paralēlu struktūru nepieciešamību; vienlaikus norāda, ka būs nepieciešami turpmāki pastāvīgi centieni, lai tuvinātu etnisko albāņu un serbu kopienas;

105.

iesaka iekļaut Kosovu visos Rietumbalkānu valstu reģionālās sadarbības forumos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar vietējo pašpārvaldi; turklāt iesaka, ka Kosova un Kosovas pašvaldības būtu jāiekļauj Eiropas vietējo pašvaldību organizācijās, tādās kā Eiropas Pašvaldību un reģionu padome un Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress; atbalsta Kosovas dalību ES programmās, kas ļautu Kosovai gūt labumu arī vietējā līmenī no ievērojamā finansiālā ieguldījuma;

106.

atzinīgi vērtē to, ka 35 pašvaldībās ir ieceltas par Eiropas integrācijas jautājumiem atbildīgās pašvaldību amatpersonas.