28.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/47


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai”

(2015/C 140/09)

Ziņotāja

:

Odeta Žerlauskienė (LT/ALDE), Skuodas rajona padomes deputāte

Atsauces dokuments

:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) “Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai”

COM(2014) 367 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

uzsver ieguvumus un iespējas, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) visaptveroša izmantošana publiskā sektora efektivitātes un pārredzamības uzlabošanai;

2.

atzīmē, ka ir svarīgi, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu piekļūt privātpersonām un uzņēmumiem, izmantojot elektroniskus līdzekļus, neatkarīgi no konkrētās personas fiziskās atrašanās vietas, un tāpēc uzsver savu atbalstu pārrobežu publisko pakalpojumu attīstīšanai, īpaši pievēršoties tādiem aspektiem kā sadarbspēja un iedzīvotāju e-identifikācija, e-paraksti, dokumentu elektroniskie pakalpojumi un citi e-pārvaldības elementi (1);

3.

uzsver, ka, kopumā modernizējot publisko administrāciju visā Eiropas Savienībā un Kopienas iestādes, ir svarīgi nodrošināt arī sadarbspēju starp dažādu valstu un Eiropas Savienības publiskās pārvaldes iestādēm, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatprogrammas “Digitālā programma Eiropai” mērķus (2);

4.

atzīmē, ka ES ir veltījusi ievērojamu uzmanību sadarbspējas programmām kopš to ieviešanas 1995. gadā (3) un ka dažādas ES iestādes ir atzinīgi novērtējušas šādus pasākumus (4), un aicina saglabāt šīs saistības un turpināt modernizēt publiskos pakalpojumus, lai veicinātu labu pārvaldību un atvieglotu pārrobežu un starpnozaru sadarbību;

5.

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2013. gada 24. un 25. oktobra sanāksmes secinājumus, kuros ierosināts turpināt publiskās administrācijas modernizāciju, īpaši pievēršoties tādiem e-pakalpojumiem kā e-pārvaldība, e-veselība, e-rēķini un e-iepirkums, un uzsvērta nepieciešamība starp šiem pakalpojumiem nodrošināt sadarbspēju, lai sniegtu vairāk un labākus digitālos pakalpojumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ietaupītu izmaksas un uzlabotu publiskā sektora sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti;

6.

vēlas uzsvērt Komisijas 2011., 2012. un 2013. gadā publicēto gada izaugsmes pētījumu rezultātus, kas norāda uz to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitātei ir tieša ietekme uz ekonomikas vidi un tādēļ tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi un visaptveroši modernizēt publisko pārvaldi;

7.

uzver, ka vairāk nekā 1 00  000 vietējās un reģionālās pašvaldības no visām 28 ES dalībvalstīm, kā arī citām valstīm, ko tieši ietekmē ES tiesību akti, ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji sabiedrībai un uzņēmumiem un tāpēc to viedoklis ir jāuzklausa un jāņem vērā tādu iniciatīvu izstrādē, kas ietekmē publisko pakalpojumu sniegšanu;

8.

atzinīgi vērtē priekšlikumu programmai par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanu (ISA2) un to uzskata arī par soli ceļā uz Eiropas digitālā tirgus pabeigšanu (5). Komiteja tomēr uzsver, ka ir svarīgi priekšlikumu saskaņot ar citām attiecīgām politikas jomām, piemēram, Eiropas pusgadu, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Digitālu programmu Eiropas II pīlāram sadarbspējas un standartu jomā, Eiropas sadarbspējas stratēģiju, Eiropas sadarbspējas satvaru un tā nākamajiem variantiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību un sinerģiju;

Virzībā uz publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju Eiropas Savienībā

9.

atzīmē pētījumu rezultātus, kas norāda, ka dalībvalstu valdībām vēl ir daudz jāpaveic, lai uzņēmumiem un privātpersonām nodrošinātu netraucētu piekļuvi tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem, un tas attiecas pat uz pakalpojumiem savā valstī (šis rādītājs pašreiz ir 72 % no visiem pakalpojumiem), savukārt attiecībā uz pārrobežu publisko pakalpojumu pieejamību citu ES valstu pilsoņiem jāatzīmē, ka viņi var piekļūt mazāk nekā pusei no visiem pakalpojumiem (42 %) (6);

10.

uzsver Eiropas līmeņa nozīmi pasākumos, kuru mērķis ir koordinēt un nodrošināt labas prakses vadlīnijas tādās jaunās jomās kā, piemēram, elektroniskie sabiedriskie pakalpojumi un to pārrobežu sadarbspēja;

11.

uzsver priekšrocības, ko zemāku izmaksu, galaprodukta atkalizmantojamības un elastīguma ziņā nodrošina atvērtu standartu izmantošana;

12.

tāpēc aicina censties nodrošināt starpnozaru un pārrobežu visaptverošu sadarbspēju starp ES un dalībvalstu e-pakalpojumiem valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, dodot iespēju visām ieinteresētajām valstīm piemērotos gadījumos pievienoties šai sistēmai;

13.

atzinīgi vērtē to, ka lēmuma projekts balstīts uz e-kohēzijas iniciatīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un optimizēt kohēzijas politikas īstenošanu 2014.–2020. gadā, izmantojot informācijas elektronisku apmaiņu starp saņēmējiem un attiecīgajām organizācijām;

14.

atbalsta piesardzību, kas lēmuma priekšlikumā izteikta attiecībā uz to, ka nozaru sadarbspējas pieeja ir saistīta ar risku, ka, valsts vai nozaru līmenī pieņemot dažādus vai nesavietojumus risinājumus, radīsies jauni e-šķēršļi, kuri kavēs iekšējā tirgus netraucētu darbību, ar to saistītās brīvības un tirgus konkurētspēju;

15.

atzinīgi vērtē ISA2 programmā izteikto apņemšanos veicināt un piemērotos gadījumos atbalstīt pastāvošo sadarbspējas risinājumu daļēju vai pilnīgu standartizāciju un to veikt sadarbībā ar citiem standartizācijas pasākumiem, ko īsteno ES līmenī un Eiropas un citās starptautiskās standartizācijas organizācijās;

16.

atzīmē, ka sadarbspējas tiesību aktiem būtu jāattiecas arī uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem (7), un tāpēc aicina ISA2 programmu vairāk atvērt nevalstiskajam sektoram;

17.

vērš uzmanību uz ļoti lielo uzticēšanos mākoņdatošanas pakalpojumiem (8), bet vēlas norādīt, ka, ņemot vērā šā pakalpojumu fiziskās īpašības, vislielākā prioritāte būtu jāpiešķir jautājumiem, kas saistīti ar sadarbspējīgu sistēmu drošu un saskaņotu darbību;

18.

uzsver; lai e-pārvaldība būtu sadarbspējīga, ir vajadzīga ne tikai sistēmu savietojamība (M2M risinājumi), bet arī publisko pakalpojumu sniedzēju spēja strādāt ciešā sadarbībā ar informācijas sistēmām un sabiedrības informētība par šādu sistēmu piedāvātājām iespējām; tāpēc Komiteja ierosina ISA2 programmā iekļaut arī cilvēku veiktspējas uzlabošanas (attiecībā gan uz digitālajām, gan valodu prasmēm) un informēšanas aspektus, kā ierosināts citos tiesību aktos (9);

Darbības joma

19.

atzinīgi vērtē ierosinātās ISA2 programmas darbības jomu, kas aptvers visus administrācijas līmeņus: Eiropas, vietējo, reģionālo un valstu, un apņemšanos risinājumos ņemt vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības (10);

20.

atzīmē, ka vairākās ministru deklarācijās (11) ministri ir aicinājuši Komisiju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, ieviešot pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas risinājumus, kuri nodrošinātu efektīvāku un drošāku publisko pakalpojumu sniegšanu;

21.

tāpēc atzinīgi vērtē noteikumu par to, ka izstrādātos sadarbspējas risinājumus piedāvā neierobežotai izmantošanai citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu, reģionālajām un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai starpnozaru sadarbību (12);

22.

atzinīgi vērtē ISA2 programmas atvēršanu Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un kandidātvalstīm, to uzskatot par instrumentu šo valstu integrācijas ar Eiropas Savienību veicināšanai; tomēr, ņemot vērā citu partnervalstu iespējamo interesi un potenciālu izplatīt labas pārvaldības iniciatīvas, ierosina ISA2 programmu atvērt citām partnervalstīm, galvenokārt tām, kuras iesaistītas Austrumu partnerībā vai Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerībā;

23.

tomēr uzskata, ka noteikums par to, ka publiskās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot specifiskus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), ir zināmā mēra ierobežots un nenoteikts, un aicina izstrādāt sīkāk minēto priekšlikumu;

Sadarbspējas nodrošināšanas progresa koordinācija

24.

atzīst progresu, kas Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšanā panākts, pateicoties Eiropas sadarbspējas stratēģijas (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) ieviešanai, un ierosina, ka Komisija regulāri ziņo par publisko pakalpojumu sadarbspējas līmeni dažādās dalībvalstīs, EEZ valstīs un kandidātvalstīs, kā arī sniedz starpnozaru analīzi, tādējādi uzsverot labu praksi un īstenojot atvērto koordinācijas metodi šajā jomā;

25.

aicina iekļaut pašreizējās izmaiņas publiskās pārvaldes e-pakalpojumu starpnozaru un pārrobežu sadarbspējā visā ES un jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī kā vienu no rādītājiem, kas jāizvērš pastāvīgajā darba programmā, lai novērtētu programmas ietekmi;

26.

ņemot vērā dalībvalstu zemo aktivitātes līmeni konsultācijās par ISA2  (13), ierosina, ka Komisijai jācenšas dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības ciešāk iesaistīt ISA2 programmas pārskatīšanā;

27.

atzinīgi vērtē atsauci uz daudzvalodību kā vienu no ISA2 programmas svarīgākajiem principiem (14) un aicina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt daudzvalodu risinājumu izstrādei, lai galapatērētājiem būtu lielākas iespējas izmantot risinājumus savā valodā;

28.

ņemot vērā saglabātu un apstrādātu datu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī sociālo un politisko ietekmi, ierosina īpaši minēt izmantošanas drošumu kā vienu no vispārējiem principiem, kas attiecas uz visām saskaņā ar ISA2 programmu finansētajām darbībām;

29.

norāda, ka to pasākumu īstenošanu, kas bija paredzēti iepriekšējās programmās pirms ISA2, bieži kavēja apgrūtinošās publiskā iepirkuma procedūras, tāpēc aicina Komisiju noteikt iespējamos uzlabojumus šajā jomā, un tas dotu arī iespēju atbalstīt pareizas finanšu pārvaldības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principus;

30.

norāda, kā tā bieži izteikusi atbalstu jaunu kopēju satvaru attīstīšanai ISA2 lēmuma priekšlikumā, un aicina piemērot resursu ziņā efektīvu pieeju, galvenokārt pievēršoties pašreizējās infrastruktūras atjaunināšanai un izvēršanai nevis jaunas infrastruktūras izveidei;

31.

norāda, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, bet uzsver, ka dalībvalstu un to vietējo un reģionālo pašvaldību efektīva līdzdalība ISA2 programmā būs ļoti nozīmīga, lai pilnībā sasniegtu tās mērķus un garantētu subsidiaritātes principa pastāvīgu ievērošanu visā programmas īstenošanas gaitā;

32.

tāpēc atzīmē nepieciešamību cieši sadarboties ar visiem publiskās pārvaldes līmeņiem, īpaši ar iedzīvotājiem vistuvāko pārvaldības līmeni, kas sniedz visplašāko pakalpojumu klāstu, – vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

33.

atzinīgi vērtē nodomu ISA2 programmu izmantot tikai tajos gadījumos, kad būs nepārprotama Eiropas pievienotā vērtība un var sniegt jūtamu ieguldījumu ES politikas un tiesību aktu stiprināšanā un īstenošanā, tādējādi nodrošinot ievērojamu sinerģiju ar pārrobežu un starpnozaru koordinācijas pasākumu starpniecību.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Preambula, 19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(20)

Esošo datu izmantošanas un mākoņos uzglabāto datu drošība ir vēl viena joma, kas jāiekļauj programmā ISA 2.

2. grozījums

Preambula, 28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(28)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šai kontekstā programma ISA2 būtu jāsaskaņo ar programmām un iniciatīvām, kuras sekmē publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju, piemēram, ar DAE, un ar tādiem saistītiem tīkliem kā Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), kā arī būtu jācenšas panākt programmas ISA2 sinerģiju ar tiem.

(28)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šai kontekstā programma ISA2 būtu jāsaskaņo ar programmām un iniciatīvām, kuras sekmē publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju, piemēram, ar DAE, un ar tādiem saistītiem tīkliem kā Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), kā arī būtu jācenšas panākt programmas ISA2 sinerģiju ar tiem un jāveicina cilvēkresursu spēju veidošana valsts pārvaldes iestādēs .

Pamatojums

Sadarbspēju iespējams panākt tikai tad, ja valsts pārvaldes iestādes, kurām tā jāīsteno, būs spējīgas to izdarīt, kas pašlaik ne vienmēr tā ir.

3. grozījums

Preambula, 29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(29)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, proti, Eiropas, vietējo, reģionālo un dalībvalstu līmeni. Tādēļ ir svarīgi risinājumos ņemt vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības.

(29)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, proti, Eiropas, vietējo, reģionālo un dalībvalstu līmeni. Tādēļ ir svarīgi risinājumos ņemt vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības. Vietējās un reģionālās pašvaldības cieši jāiesaista programmas ISA2 pārskatīšanā.

Pamatojums

Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības piedalās programmā un tās īstenošanā, tām jāiesaista arī programmas pārskatīšanā, jo viņu pieredze var atšķirties no citu dalībnieku pieredzes.

4. grozījums

Preambula, 30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(30)

Publiskās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi). Ciešai sadarbībai programmas ISA2 īstenošanā būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām, piemēram, EIF.

(30)

Publiskās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi). Ciešai sadarbībai programmas ISA2 īstenošanā būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām, piemēram, EIF.

5. grozījums

Preambula, 32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(32)

Būtu jāapsver iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu kandidātvalstu dalību programmā ISA2 un tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu.

(32)

Būtu jāapsver iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu kandidātvalstu dalību programmā ISA2 un tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu. Lai rosinātu Austrumu partnerības valstis vai Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības valstis pieņemt Eiropas Savstarpējās izmantojamības standartus, tajās jādara pieejams ISA2 finansējums, ja minētās valstis vēlēsies piedalīties.

6. grozījums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“sadarbspēja” ir dažādu un atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmām;

(1)

“sadarbspēja” ir dažādu un atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmām;

 

(2)

“Eiropas valstu pārvaldes iestādes” ir pārvaldes iestādes ES, valstu, vietējā un reģionālajā līmenī;

(2)

“sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi finansētas un programmas ISA2 ietvaros izstrādātas, vai sadarbībā ar citām Savienības iniciatīvām izstrādātas kopīgas sistēmas, kopīgi pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir apzinātās Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu prasības;

(2 3 )

“sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi finansētas un programmas ISA2 ietvaros izstrādātas, vai sadarbībā ar citām Savienības iniciatīvām izstrādātas kopīgas sistēmas, kopīgi pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir apzinātās Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu prasības;

(3)

“risinājumu inkubators” ir sadarbspējas risinājumu izstrāde un veicināšana izmēģinājuma posmā, pirms tos sāk izmantot citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(3 4 )

“risinājumu inkubators” ir sadarbspējas risinājumu izstrāde un veicināšana izmēģinājuma posmā, pirms tos sāk izmantot citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(4)

“risinājumu tilts” ir pilnībā darbotiesspējīgu sadarbspējas risinājumu turpmāka izstrāde un veicināšana, pirms tos nodod izmantošanai citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(4 5 )

“risinājumu tilts” ir pilnībā darbotiesspējīgu sadarbspējas risinājumu turpmāka izstrāde un veicināšana, pirms tos nodod izmantošanai citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(5)

“kopīgas sistēmas” ir specifikācijas, standarti, metodika, pamatnostādnes, kopīgi semantiskie aktīvi un līdzīgas pieejas un dokumenti;

(5 6 )

“kopīgas sistēmas” ir specifikācijas, standarti, metodika, pamatnostādnes, kopīgi semantiskie aktīvi un līdzīgas pieejas un dokumenti;

(6)

“kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās un tehniskās iespējas nodrošināt kopīgus rezultātus lietotājiem, tostarp vispārīga veida operatīvās sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī tos atbalstošo operacionālo pārvaldību;

(6 7 )

“kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās un tehniskās iespējas nodrošināt kopīgus rezultātus lietotājiem, tostarp vispārīga veida operatīvās sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī tos atbalstošo operacionālo pārvaldību;

(7)

“vispārīgi rīki” ir sistēmas, etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un kopīgas komponentes, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

(7 8 )

“vispārīgi rīki” ir sistēmas, etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un kopīgas komponentes, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

(8)

“darbība” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas posmā un papildpasākumi;

(8 9 )

“darbība” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas posmā un papildpasākumi;

(9)

“projekts” ir laikā ierobežota precīzi noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju;

(9 10 )

“projekts” ir laikā ierobežota precīzi noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju;

(10)

“papildpasākumi” ir šādi pasākumi:

stratēģiski un izpratnes veicināšanas pasākumi;

pasākumi programmas ISA2 pārvaldības atbalstam;

pasākumi saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu;

pasākumi esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai;

pasākumi kopības stiprināšanai un spēju palielināšanai;

pasākumi sinerģijas veidošanai ar iniciatīvām, kuras ir būtiskas sadarbspējai citās Savienības politikas jomās;

(10 11 )

“papildpasākumi” ir šādi pasākumi:

stratēģiski un izpratnes veicināšanas pasākumi;

pasākumi programmas ISA2 pārvaldības atbalstam;

pasākumi saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu;

pasākumi esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai;

pasākumi kopības stiprināšanai un spēju palielināšanai;

pasākumi sinerģijas veidošanai ar iniciatīvām, kuras ir būtiskas sadarbspējai citās Savienības politikas jomās;

(11)

“Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra (EIRA)” ir vispārīgas struktūras arhitektūra, kas sastāv no principu un pamatnostādņu kopuma, kuru piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai Eiropas Savienībā;

(11 12 )

“Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra (EIRA)” ir vispārīgas struktūras arhitektūra, kas sastāv no principu un pamatnostādņu kopuma, kuru piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai Eiropas Savienībā;

(12)

“Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC)” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kuri pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA.

(12 13 )

“Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC)” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kuri pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA.

7. grozījums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ar programmu ISA2 atbalsta un veicina:

Ar programmu ISA2 atbalsta un veicina:

(a)

esošo pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izvērtēšanu, pilnveidi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(a)

esošo pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izvērtēšanu, pilnveidi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(b)

jaunu pār robežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izstrādi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(b)

jaunu pār robežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izstrādi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(c)

ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu;

(c)

ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu;

(d)

tādu trūkumu atklāšanu tiesību aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējai;

(d)

tādu trūkumu atklāšanu tiesību aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējai;

(e)

EIRA izveidi, uzturēšanu un pilnveidi;

(e)

EIRA izveidi, uzturēšanu un pilnveidi;

(f)

EIC izveidi un uzturēšanu kā instrumentu, kas sekmē esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu un palīdz noteikt jomas, kurās risinājumu joprojām trūkst;

(f)

EIC izveidi un uzturēšanu kā instrumentu, kas sekmē esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu un palīdz noteikt jomas, kurās risinājumu joprojām trūkst;

(g)

esošo kopīgo specifikāciju un standartu izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām; kā arī

(g)

esošo kopīgo specifikāciju un standartu izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām, tostarp attiecībā arī uz datu pārraides, apstrādes un glabāšanas drošību ; kā arī

(h)

tādu mehānismu izstrādi, kuri ļauj novērtēt un kvantificēt sadarbspējas risinājumu sniegtās priekšrocības.

(h)

tādu mehānismu izstrādi, kuri ļauj novērtēt un kvantificēt sadarbspējas risinājumu sniegtās priekšrocības.

Turklāt programma ISA2 var būt “risinājumu inkubators”, kas ļauj izmēģināt sadarbspējas risinājumus, un arī “risinājumu tilts”, kas ļauj izmantot esošos sadarbspējas risinājumus.

Turklāt programma ISA2 var būt “risinājumu inkubators”, kas ļauj izmēģināt sadarbspējas risinājumus, un arī “risinājumu tilts”, kas ļauj izmantot esošos sadarbspējas risinājumus.

Pamatojums

Datu pārraides, apstrādes un uzglabāšanas drošība ir ārkārtīgi svarīgas un savstarpējas izmantojamības jomā un tā būtu jāņem vērā, izstrādājot un popularizējot jaunus standartus.

8. grozījums

11. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija un ISA2 komiteja regulāri uzrauga programmas ISA2 īstenošanu un ietekmi, kā arī lietotāju apmierinātību ar to. Tās pēta arī sinerģiju ar komplementārām Savienības programmām.

Komisija un ISA2 komiteja regulāri uzrauga programmas ISA2 īstenošanu un ietekmi, kā arī lietotāju apmierinātību ar to. Tās Valsts un reģionālajām iestādēm lūdz sniegt atsauksmes par šīs uzraudzības rezultātiem. Komisija un ISA2 komiteja pēta arī sinerģiju ar komplementārām Savienības programmām.

Pamatojums

Ir svarīgi turpināt dialogu ar valsts un vietējām iestādēm, kas piedalās šajā programmā.

9. grozījums

11. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija katru gadu ziņo ISA2 komitejai par programmas īstenošanu.

Komisija katru gadu ziņo ISA2 komitejai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai par programmas īstenošanu un par publisko pakalpojumu savstarpējas izmantojamības līmeni dažādās dalībvalstīs .

Pamatojums

Informācija par to, kā tiek īstenota ISA2 programma, būtu jādara plaši pieejama. Ir svarīgi arī izvērtēt sadarbspējas līmeni atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā reģionālo vai vietējo pašvaldību sniegto pakalpojumu savstarpēju izmantojamību.

10. grozījums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Eiropas Ekonomikas zonas valstis un kandidātvalstis var iesaistīties programmā ISA2, pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Savienību.

1.   Eiropas Ekonomikas zonas valstis un kandidātvalstis var iesaistīties programmā ISA2, pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Savienību.

2.   Tiek veicināta sadarbība ar citām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņvalstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā. Programma ISA2 nesedz saistītās izmaksas.

2.   Tiek veicināta sadarbība ar citām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņvalstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā. Programma ISA2 nesedz varētu daļēji segt saistītās izmaksas.

3.   Ja nepieciešams, programma sekmē tās ietvaros izstrādāto risinājumu atkalizmantošanu trešās valstīs.

3.   Ja nepieciešams, programma sekmē tās ietvaros izstrādāto risinājumu atkalizmantošanu trešās valstīs.

Pamatojums

Lai veicinātu starptautisko sadarbību attiecībā uz sadarbspēju, ir nepieciešams paredzēt iespēju, ka programma daļēji sedz izmaksas.

Briselē, 2015. gada 12. februārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA


(1)  Sk. CdR 4165/2014, 5960/2013, 5559/2013, 3597/2013, 1646/2013, 2414/2012, 1673/2013, 626/2012, 402/2012, 65/2011, 104/2010.

(2)  “Digitālā programma Eiropai”, Komisijas paziņojums, COM(2010) 245 final, 28.8.2010.

(3)  Par pirmo tiesību aktu šajā jomā uzskata Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumu 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu telemātiskā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA).

(4)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 3. aprīļa rezolūcija par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks.

(5)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) “Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai”, Brisele, 26.6.2014., COM(2014) 367 final, 2014/0185 (COD).

(6)  eGovernment Benchmark Framework 2012-2015 Method paper July 2012, Final Report: A study prepared for the European Commission DG Communications Networks, Content & Technology, skatīt: https://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/eGovernment%20Benchmarking%20method%20paper%20published%20version_0.pdf

(7)  COM(2014) 367 final 2014/0185 (COD) 10. lpp.

(8)  Skatīt paziņojumu “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”. COM(2012) 529.

(9)  Īpaši Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(10)  COM(2014) 367 final, 29. punkts.

(11)  Sk. deklarācijas, kas pieņemtas Mančestrā 2005. gada 24. novembrī, Lisabonā 2007. gada 19. septembrī, Malmē 2009. gada 18. novembrī un Granadā 2010. gada 19. aprīlī.

(12)  COM(2014) 367, 2. punkts.

(13)  Konsultācijās, kas notika 2013. gada novembrī, no 28 dalībvalstīm atbildes sniedza 16, sk. COM(2014) 367 final 2014/0185 (COD), 10. lpp.

(14)  COM(2014) 367 final, 4. punkts.