(1)

Līgums par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) paredz pienākumu, nosakot un īstenojot visas Savienības politikas nostādnes un darbības, augstā līmenī nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību. Šo mērķi būtu jātiecas sasniegt, veterinārajā un fitosanitārajā jomā cita starpā īstenojot pasākumus, kuru tiešais mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību.

(2)

Līgums arī nosaka, ka Savienībai jāsekmē augsta līmeņa sasniegšana patērētāju aizsardzībā ar pasākumiem, kurus tā nosaka sakarā ar iekšējā tirgus izveidi.

(3)

Savienības tiesību akti paredz tādu saskaņotu noteikumu kopumu, kas nodrošina, ka pārtika un dzīvnieku barība ir nekaitīgas un pilnvērtīgas un ka darbības, kas varētu ietekmēt pārtikas aprites nekaitīgumu vai patērētāju interešu aizsardzību attiecībā uz pārtiku un pārtikas produktu informāciju, tiek veiktas saskaņā ar konkrētām prasībām. Savienības noteikumi ir paredzēti, arī lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku, un dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību visā pārtikas apritē un visās darbības jomās, kurās viens no galvenajiem mērķiem ir apkarot to, ka var izplatīties dzīvnieku slimības – kas dažos gadījumos ir pārnēsājamas uz cilvēkiem – vai augiem vai augu produktiem kaitīgi organismi, un garantēt vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļi. Savienības noteikumi arī garantē augu reproduktīvā materiāla identitāti un kvalitāti. Šo noteikumu, kas turpmāk visi kopā dēvēti par “Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem”, pareiza piemērošana sekmē iekšējā tirgus darbību. [Gr. 2]

(4)

Savienības pamatnoteikumi attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktiem ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (4). Papildus minētajiem noteikumiem ir arī konkrētāki pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību akti, kas attiecas uz dažādām jomām, piemēram, dzīvnieku uzturu, arī ārstniecisko barību, pārtikas un barības higiēnu, zoonozēm, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, veterināro zāļu atliekām, kontaminantiem, tādu dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu, kuras ietekmē cilvēku veselību, pārtikas un barības marķējumiem, augu aizsardzības līdzekļiem, pārtikas un dzīvnieku barības piedevām, vitamīniem, minerālsāļiem, mikroelementiem un citām piedevām, materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kvalitātes un sastāva prasībām, dzeramo ūdeni, jonizāciju, jauniem pārtikas produktiem un ĢMO.

(5)

Savienības tiesību aktiem dzīvnieku veselības jomā ir mērķis nodrošināt augstus cilvēku un dzīvnieku veselības standartus Savienībā, lauksaimniecības un akvakultūras nozaru racionālu attīstību, kā arī palielināt produktivitāti. Šādi tiesību akti ir vajadzīgi, lai veicinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējā tirgus izveidi un novērstu Savienības līmenī būtisku infekcijas slimību izplatību. Tie attiecas uz tādām jomām kā Savienības iekšējā tirdzniecība, ievešana Savienībā, slimību izskaušana, veterinārās kontroles un slimību paziņošana un arī veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.

(6)

Līguma 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Savienības tiesību akti par dzīvnieku labturību paredz dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem un kompetentajām iestādēm ievērot dzīvnieku labturības prasības, garantējot humānu attieksmi pret dzīvniekiem un nepakļaujot tos liekām sāpēm un ciešanām. Šādu noteikumu pamatā ir zinātniski pierādījumi, un tie var netieši uzlabot pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.

(7)

Savienības tiesību akti par augu veselību reglamentē tādu augiem kaitīgo organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos, kādi Savienībā nav sastopami vai nav bieži sastopami. To mērķis ir aizsargāt Savienības kultūraugu veselību un publiskās un privātās zaļās zonas un mežus, vienlaikus aizsargājot arī Savienības bioloģisko daudzveidību un vidi un garantējot no augiem iegūtas pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.

(8)

Savienības tiesību akti par augu reproduktīvo materiālu reglamentē lauksaimniecības augu, dārzkopības, meža, augļaugu un dekoratīvo augu sugu un vīnogulāju reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū. Minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt augu reproduktīvā materiāla identitāti, veselīgumu un kvalitāti tā lietotājiem un produktivitāti, daudzveidību, veselīgumu un kvalitāti lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzību. [Gr. 3]

(9)

Savienības tiesību akti par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu nodrošina pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai, un to mērķis ir arī veicināt dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības aizsardzību un lauku attīstību.

(10)

Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām ir norādīti produkti un pārtikas produkti, ko audzē un ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām, vienlaikus stimulējot daudzveidīgu lauksaimniecisko ražošanu, aizsargājot produktu nosaukumus un informējot patērētājus par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifiskajām īpašībām.

(11)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu pamatā ir princips, ka operatoriem visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos to kontrolē esošajos uzņēmumos ir pienākums nodrošināt, ka tiek izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos un ir attiecināmas uz to darbībām.

(12)

Par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu ievērošanu ir atbildīgas dalībvalstis, kuru kompetentās iestādes, organizējot oficiālās kontroles, uzrauga un pārbauda, vai attiecīgās Savienības prasības tiek faktiski ievērotas un izpildītas.

(13)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (5) tika izveidots vienots tiesiskais regulējums oficiālo kontroļu organizēšanai. Minētais regulējums ir būtiski uzlabojis oficiālo kontroļu rezultativitāti, Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu izpildi un aizsardzību pret riskiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai Savienībā un vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ĢMO un augu aizsardzības līdzekļi. Tas ir arī nodrošinājis tādu konsolidētu tiesisko regulējumu, lai attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē būtu atbalstīta integrēta pieeja.

(14)

Savienības pārtikas un lauksaimniecības ķēdes tiesību aktos ir vairākas normas, kuru izpildi Regula (EK) Nr. 882/2004 nereglamentēja vai reglamentēja tikai daļēji. Īpaši oficiālo kontroļu noteikumi tika saglabāti Savienības tiesību aktos par augu reproduktīvo materiālu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002  (6) . Arī augu veselība tikpat kā nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 882/2004 darbības jomā; atsevišķi noteikumi par oficiālajām kontrolēm ir paredzēti Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā  (7) . [Gr. 4]

(15)

Arī Padomes Direktīvā 96/23/EK (8) ir paredzēts ļoti sīki izstrādāts noteikumu kopums, kurā inter alia ir noteikts obligātais oficiālo kontroļu biežums un konkrēti izpildes pasākumi, kas veicami neatbilstības gadījumos.

(16)

Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami oficiālajām kontrolēm konkrētās jomās, būtu ciešāk jāintegrē vienotā oficiālo kontroļu tiesiskajā regulējumā , ja tiem attiecībā uz kontroles darbībām ir tāds pats mērķis . Tāpēc Regula (EK) Nr. 882/2004 un citi tiesību akti, kas pašlaik reglamentē oficiālās kontroles konkrētās jomās, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. [Gr. 5]

(17)

Ar šo regulu vajadzētu izveidot saskaņotu Savienības regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību, kas nav oficiālās kontroles, organizēšanai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, ņemot vērā tādus noteikumus par oficiālajām kontrolēm, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 882/2004 un attiecīgajos nozaru tiesību aktos, un to piemērošanā gūto pieredzi.

(18)

Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu, piemēram, laukaugu, vīna, olīveļļas, augļu un dārzeņu, apiņu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, aitas un kazas gaļas un medus, tirgu kopīgo organizāciju, jau darbojas labi iedibināta un specifiska kontroles sistēma. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro, pārbaudot atbilstību Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007 (9) , izņemot minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļu . [Gr. 6]

(19)

Atsevišķas definīcijas, kas pašlaik noteiktas Regulā (EK) Nr. 882/2004, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības aktos lietojām definīcijām un precizētu vai – attiecīgā gadījumā – aizstātu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme.

(20)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir noteikti specializēti uzdevumi, kas jāveic galvenokārt , lai aizsargātu dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, lai aizsargātu vidi attiecībā uz ĢMO un augu aizsardzības līdzekļiem un lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla identitāti un augstu kvalitāti. Minētie uzdevumi ir sabiedriskas intereses darbības, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, lai likvidētu, ierobežotu vai mazinātu iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi. Šīs darbības, kas ietver produktu apstiprināšanu, apsekojumus, uzraudzību un pārraudzību, arī epidemioloģisko, slimību izskaušanu un ierobežošanu un citus slimību kontroles uzdevumus, reglamentē tie paši nozares noteikumi, kurus izpilda, veicot oficiālās kontroles. [Gr. 7]

(21)

Dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās iestādes visās jomās, uz kurām attiecas šī regula. Lai gan dalībvalstis vislabāk var izlemt, kuru kompetento iestādi vai iestādes katrai jomai un kādā administratīvajā līmenī nozīmēt, tām arī būtu jānozīmē vienīgā atbildīgā iestāde, kas katrā jomā nodrošina attiecīgi koordinētu saziņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.

(22)

Būtu jāļauj dalībvalstīm uzticēt nozīmētām kompetentajām iestādēm atbildību par oficiālajām kontrolēm attiecībā uz Savienības noteikumiem, arī noteikumiem, kas attiecas uz svešzemju sugām, kuru invāzija var kaitēt lauksaimnieciskajai ražošanai vai videi, izņemot noteikumus, kuri ir šīs regulas darbības jomā.

(23)

Tādu oficiālu kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktus piemēro pareizi, un citu tādu oficiālo darbību veikšanai, kuras dalībvalstu iestādēm uzticētas ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās publiskās iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un kam ir nodrošināti attiecīgi resursi un aprīkojums, un kas garantē nodrošina oficiālo kontroļu kvalitāti , konsekvenci un efektivitāti. Nozīmētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm vajadzētu būt attiecīgiem resursiem un aprīkojumam, un dalībvalstīm jāspēj garantēt to objektivitāti un profesionalitāti. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina oficiālo kontroļu kvalitāte, konsekvence un rezultativitāte , nodrošinot to neatkarību no jebkādiem operatoriem, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas ķēdē . [Gr. 8]

(24)

Lai pareizi piemērotu un izpildītu noteikumus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, ir vajadzīgas attiecīgas zināšanas gan par šādiem noteikumiem, gan šīs regulas noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai darbinieki, kuri veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, saņemtu regulāras mācības par piemērojamiem tiesību aktiem atbilstoši viņu kompetences jomai, kā arī par pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.

(24a)

Revīzijas, ko veic kompetentās iestādes vai pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu, var pamatoties uz starptautiskajiem standartiem, ja minēto standartu prasības atbilst šajā regulā noteiktajām. [Gr. 9]

(25)

Operatoriem būtu jābūt tiesīgiem vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus un būt informētiem Kompetentajām iestādēm par šādām tiesībām jāinformē operatori . [Gr. 10]

(26)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka par oficiālajām kontrolēm atbildīgie darbinieki , neņemot vērā iekšējos ziņošanas pienākumus, neizpauž šādu kontroļu laikā iegūtu informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums. Ja vien izpaušanu nepamato sevišķi svarīgas intereses, dienesta noslēpums būtu jāattiecina uz Gadījumā, ja rodas aizdomas par apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai par citiem smagiem pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai informētu sabiedrību. Turklāt, jo īpaši nosaucot produkta nosaukumu vai skarto operatoru nosaukumus, jānodrošina veikto pasākumu samērīgums pret pārkāpuma apmēru. Faktisku informāciju, kas kaitētu inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim, komercinterešu aizsardzībai un tiesvedības un juridisku atzinumu aizsardzībai. Tomēr dienesta noslēpums nedrīkstētu atturēt kompetentās iestādes no faktiskas informācijas izpaušanas par oficiālo kontroļu par oficiālas kontroles rezultātiem attiecībā uz atsevišķiem operatoriem var izpaust , ja attiecīgajam operatoram ir dota iespēja pirms rezultātu izpaušanas izteikt savus apsvērumus un ja šādi apsvērumi ir ņemti vērā vai un vienlaikus darīti zināmi kopā ar informāciju, ko izpauž kompetentās iestādes. Vajadzība ievērot dienesta noslēpumu arī neskar pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantu informēt plašu sabiedrību, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var radīt risku veselībai. Šī regula nedrīkst ietekmēt Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantā noteikto pienākumu kompetentajām iestādēm informēt plašu sabiedrību gadījumos, kur ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var kaitēt cilvēku vai dzīvnieku veselībai, un indivīdu tiesības uz personas datu aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (10). [Gr. 11]

(27)

Kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic regulāri, visās nozarēs un attiecībā uz visiem operatoriem, darbībām, dzīvniekiem un precēm, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti. Oficiālo kontroļu biežums kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, ņemot vērā vajadzību kontroles centienus pielāgot riskam un atbilstības līmenim, kāds paredzams dažādās situācijās. Tomēr Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti paredz, ka dažos gadījumos oficiālās kontroles veic neatkarīgi no riska līmeņa vai paredzamās neatbilstības, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, kas ir priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai. Šādos gadījumos oficiālo kontroļu biežums ir atkarīgs no sertifikācijas vai atestācijas vajadzībām.

(28)

Lai nodrošinātu, ka ar oficiālajām kontrolēm tiek sekmīgi pārbaudīta atbilstība, pirms veic kontroles, par tām nedrīkstētu iepriekš brīdināt, ja vien tas nav nepieciešams oficiālās kontroles darbības veida dēļ, kā tas jo īpaši attiecas uz revīzijas darbībām.

(29)

Oficiālajām kontrolēm būtu jābūt pamatīgām un iedarbīgām un jānodrošina, ka Savienības tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka operatoriem oficiālās kontroles var būt slogs, kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu darbības būtu jāorganizē un jāveic, ņemot vērā operatoru intereses un gādājot, lai slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu oficiālo kontroļu veikšanai.

(29a)

Oficiālās kontroles būtu jāveic personālam, kas nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un jo īpaši — tieši vai ar dzīvesbiedra starpniecību — nav iesaistīts ekonomiskā darbībā, uz kuru attiecas noteiktās oficiālās kontroles. [Gr. 12]

(30)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai noteikumus, kas tiek izpildīti, piemēro darbībām, kuras notiek tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai darbībām, kuras ietekmēs Savienības tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kas pārvietojami vai laižami tirgū citā dalībvalstī vai eksportējami no Savienības. Pēdējā minētajā gadījumā kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt arī nepieciešams pārbaudīt, vai dzīvnieki un preces atbilst prasībām, ko noteikusi trešā valsts, kura ir šādu dzīvnieku vai preču galamērķa valsts.

(31)

Lai nodrošinātu, ka Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi tiek pareizi izpildīti, attiecībā uz šādu noteikumu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām veikt oficiālās kontroles visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas pamatīgi un ir rezultatīvas, kompetentajām iestādēm, ciktāl tas nepieciešams, lai pilnīgi izmeklētu iespējamos šādu noteikumu pārkāpumus un noskaidrotu šādu pārkāpumu cēloņus, vajadzētu būt pilnvarotām oficiālās kontroles arī veikt visos ražošanas un izplatīšanas posmos tādām precēm, substancēm, materiāliem vai objektiem (piemēram, veterinārajām zālēm), ko lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi nereglamentē.

(32)

Kompetentās iestādes rīkojas operatoru un plašas sabiedrības interesēs, nodrošinot, lai augstais aizsardzības līmenis, kas noteikts Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos, tiktu pastāvīgi uzturēts un aizsargāts, īstenojot attiecīgas izpildes darbības, un lai atbilstību šādiem noteikumiem oficiālas kontroles apliecinātu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jābūt atbildīgām pret operatoriem un plašu sabiedrību par to veikto oficiālo kontroļu efektivitāti un lietderīgumu. Tām būtu jānodrošina piekļuve informācijai par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu un regulāri jāpublicē informācija par oficiālajām kontrolēm un to rezultātiem. Ievērojot konkrētus nosacījumus, kompetentajām iestādēm arī vajadzētu būt tiesīgām publicēt vai darīt pieejamu informāciju par to, kāds vērtējums atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz oficiālo kontroļu rezultātiem.

(33)

Ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes nodrošinātu un pārliecinātos, ka to veiktās oficiālās kontroles ir rezultatīvas un konsekventas. Tāpēc tām būtu jārīkojas saskaņā ar rakstiskām dokumentētām procedūrām un jāsniedz sīki izstrādāta informācija un norādījumi darbiniekiem, kuri veic oficiālās kontroles. Tām būtu arī jāievieš attiecīgas procedūras un mehānismi, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai pašu darbība ir rezultatīva un konsekventa, un jāveic koriģējoši pasākumi, ja tiek konstatēti trūkumi.

(34)

Lai atvieglotu neatbilstību apzināšanu un racionalizētu attiecīgā operatora veiktos koriģējošos pasākumus, ziņojumā būtu jādokumentē to oficiālo kontroļu rezultāti būtu jādokumentē ziņojumā, kura kopija būtu jāiesniedz , kurās konstatēti spēkā esošo tiesību aktu pārkāpumi. Šo ziņojumu iesniedz arī attiecīgajam operatoram. Ja oficiālajās kontrolēs, lai uzraudzītu operatora darbības, ir vajadzīga kompetento iestāžu darbinieku pastāvīga vai regulāra klātbūtne, prasība sagatavot ziņojumu par katru atsevišķu operatora inspicēšanu vai apmeklēšanu būtu nesamērīga. Šādos gadījumos ziņojumi būtu jāsagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operators varētu būt pastāvīgi informēti par atbilstības līmeni un nekavējoties uzzinātu par visiem apzinātajiem trūkumiem. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāpietiek ar robežkontroles punktos veiktās oficiālās kontroles rezultātu ierakstīšanu vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā. [Gr. 13]

(35)

Operatoriem būtu pilnīgi jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un lai kompetentās iestādes varētu veikt citas oficiālās darbības.

(36)

Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums tādu oficiālo kontroļu organizēšanai, kurās pārbauda atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem visās jomās, uz ko attiecas šādi noteikumi. Dažās no minētajām jomām Savienības tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas prasības, kas jāievēro un kas nosaka, ka oficiālo kontroļu veikšanai ir vajadzīgas īpašas prasmes un līdzekļi. Lai izvairītos no izpildes prakses atšķirībām, kas var radīt nevienlīdzību cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzībā, traucēt to dzīvnieku un preču iekšējā tirgus darbību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, un izkropļot konkurenci, Komisijai būtu jābūt iespējai papildināt šajā regulā paredzētos noteikumus, pieņemot konkrētus oficiālās kontroles noteikumus, kas ļautu gādāt par kontroļu vajadzībām šajās jomās.

Šādos noteikumos īpaši būtu jāparedz konkrētas prasības attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un to minimālo biežumu, konkrēti pasākumi vai pasākumi, kas papildina tos, kuri paredzēti šajā regulā un kuri būtu jāveic kompetentajām iestādēm sakarā ar neatbilstībām, konkrēti kompetento iestāžu pienākumi un uzdevumi papildus šajā regulā paredzētajiem un konkrēti kritēriji šajā regulā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai. Citos gadījumos šādi papildu noteikumi varētu kļūt nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētāku satvaru oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, ja kļūst pieejama tāda jauna informācija par riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, kas liecina, ka tad, ja dalībvalstīs nebūs vienotu specifikāciju oficiālo kontroļu veikšanai, šādas kontroles paredzētajā līmenī neaizsargās pret minētajiem riskiem, kā to paredz Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti.

(37)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj deleģēt daļu no saviem uzdevumiem citām institūcijām. Būtu jānosaka attiecīgi nosacījumi, lai garantētu, ka tiek saglabāta oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāte, kvalitāte un konsekvence. Proti, deleģētajai institūcijai vajadzētu būt jābūt akreditētai saskaņā ar ISO standartu inspekciju veikšanai.

(38)

Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību uzticamību un konsekvenci visā Savienībā, metodēm, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai, būtu jāatbilst mūsdienu zinātnes līmenim, jāapmierina attiecīgās laboratorijas konkrētās vajadzības attiecībā uz analīzi, testēšanu un diagnostiku un jāsniedz pamatoti un uzticami analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Būtu jānosaka skaidri noteikumi par tās metodes izvēli, kas izmantojama, ja no dažādiem avotiem, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO), Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas (EPPO), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), Eiropas Savienības un nacionālajām references laboratorijām, vai valstu noteikumiem ir pieejamas vairākas metodes.

(39)

Operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm sakarā ar oficiālajām kontrolēm veic paraugu ņemšanu, analīzi, testēšanu vai diagnostiku, vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt otro eksperta atzinumu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz, ka salīdzinošai analīzei, salīdzinošai testēšanai vai salīdzinošai diagnostikai ņem otru paraugu, ja vien šādu otro paraugu ņemšana nav tehniski neiespējama vai nebūtiska. Proti, tie varētu būt gadījumi, kad apdraudējuma izplatība dzīvniekiem vai precēm ir sevišķi zema vai tā sadalījums ir sevišķi rets vai neregulārs. Šāda iemesla dēļ IPPC neatļauj salīdzinošos paraugus izmantot karantīnas organismu klātbūtnes noteikšanai augos vai augu produktos.

(40)

Oficiālo kontroļu vajadzībām attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek internetā vai ar citiem attālinātiem līdzekļiem, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj iegūt paraugus, veicot anonīmus pasūtījumus, šis process ir pazīstams kā “slepenā iepirkšanās”, ko pēc tam var analizēt, testēt vai pārbaudīt to atbilstību prasībām. Kompetentajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais lai aizsargātu operatoru tiesības uz otro eksperta atzinumu.

(41)

Laboratorijām, ko kompetentās iestādes nozīmējušas paraugu analizēšanai, testēšanai un diagnosticēšanai sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citāda veida oficiālām darbībām, vajadzētu būt nodrošinātām ar tādām zināšanām, aprīkojumu, infrastruktūru un darbiniekiem, lai šos uzdevumus tās spētu veikt atbilstoši augstākajiem standartiem. Lai nodrošinātu pamatotus un uzticamus rezultātus, šīm laboratorijām vajadzētu būt akreditētām izmantot šādas metodes saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”. Akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas iestādei, kura darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (11).

(42)

Lai gan akreditācija ir ieteicamais instruments, ar ko nodrošināt oficiālo laboratoriju darbību atbilstoši mūsdienu zinātnes līmenim, tā ir arī sarežģīts un dārgs process, kas laboratorijai radītu nesamērīgu slogu tādos gadījumos, kad laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metode ir sevišķi vienkārši īstenojama un tai nav nepieciešamas specializētas procedūras vai aprīkojums, kā tas ir attiecībā uz Trichinella konstatēšanu inspicēšanā, kā arī tādos gadījumos, kad veiktās analīzes vai testi attiecas tikai uz augu reproduktīvā materiāla kvalitātes aspektiem, un – ar konkrētiem nosacījumiem – tādos gadījumos, kad laboratorija veic tikai ar citām oficiālajām darbībām, bet ne ar oficiālajām kontrolēm saistītu analīzi, testēšanu vai diagnostiku.

(43)

Lai nodrošinātu elastīgu un samērīgu pieeju, jo īpaši attiecībā uz augu veselības vai dzīvnieku veselības laboratorijām būtu jāparedz noteikums par tādu atkāpju noteikšanu, kas konkrētām laboratorijām ļauj nebūt akreditētām attiecībā uz visām metodēm, ko tās izmanto. Turklāt konkrētos gadījumos, kur būtu jāizmanto jaunas vai nesen mainītas metodes, un no jauna radušos risku gadījumos vai ārkārtas situācijās laboratorijas akreditēšana attiecībā uz visām metodēm, kas tai būtu jāizmanto kā oficiālai laboratorijai, varētu nebūt tūlītēji pieejama. Tāpēc oficiālajām laboratorijām būtu ar konkrētiem nosacījumiem jāļauj jau pirms attiecīgas akreditācijas saņemšanas veikt analīzes, testus un diagnostiku kompetento iestāžu vajadzībām.

(44)

Oficiālās kontroles, ko veic dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ir ļoti svarīgas, kad vajag nodrošināt, lai tie atbilstu Savienībā piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši noteikumiem, kas paredzēti, lai visā Savienībā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic pēc vajadzības pirms vai pēc dzīvnieku vai preču laišanas brīvā apritē Savienībā. Oficiālās kontroles jāveic tik bieži, lai varētu pienācīgi vērsties pret tādiem riskiem veselībai, dzīvnieku labturībai un videi, kurus varētu radīt Savienībā ievesti dzīvnieki un preces, ņemot vērā līdzšinējo atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos paredzētajām prasībām, kontroles, kas šādiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas attiecīgajā trešā valstī, un attiecīgās trešās valsts dotās garantijas, ka uz Savienību eksportētie dzīvnieki un preces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.

(45)

Ņemot vērā riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi, ko var radīt noteikti dzīvnieki vai preces, tiem būtu jāpiemēro īpašas oficiālas kontroles, ko veic, tos ievedot Savienībā. Pašreizējie Savienības noteikumi paredz veikt oficiālās kontroles uz Savienības robežām, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības standarti, kas piemērojami dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, un vai augi un augu produkti atbilst fitosanitārajām prasībām. Savienībā ievešanas brīdī pastiprināti kontrolē arī noteiktas citas preces, ja to pamato no jauna radušies vai zināmi riski. Šajā regulā būtu jāparedz šādu kontroļu specifika, ko pašlaik reglamentē normas, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 97/78/EK (12), Padomes Direktīvā 91/496/EEK (13), Padomes Direktīvā 2000/29/EK (14) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (15).

(46)

Lai nostiprinātu Savienības oficiālās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinātu, ka optimāli tiek piešķirti resursi oficiālajām kontrolēm uz robežām, un veicinātu Savienības pārtikas aprites tiesību aktu īstenošanu, oficiālās kontroles veikšanai robežkontroles punktos būtu jāizveido vienota integrēta sistēma, kura aizstātu līdzšinējos sadrumstalotos kontroles regulējumus un kura būtu paredzēta visu to sūtījumu apstrādāšanai, kas, ņemot vērā to iespējamo radīto risku, būtu jākontrolē, kad tos ieved Savienībā.

(47)

Oficiālajās kontrolēs, ko veic robežkontroles punktos, būtu jāiekļauj tādas visu sūtījumu dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes, kuru biežums ir atkarīgs no katra dzīvnieku vai preču sūtījuma radītā riska.

(48)

Fizisko kontrolpārbaužu biežums būtu jānosaka un jāmaina, pamatojoties uz riskiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi. Šai pieejai būtu kompetentajām iestādēm jāpaver iespēja piešķirt kontroles resursus jomām, kurās risks ir visaugstākais. Arī identitātes kontrolpārbaužu biežums būtu jāsamazina vai jāierobežo ar to, ka pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja tas ir pamatots ar zemāku risku, ko rada Savienībā ievestie sūtījumi. Uz riska analīzi balstītā pieeja identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm būtu jāīsteno, maksimāli izmantojot pieejamos datu kopumus un informāciju, kā arī datorizētas datu vākšanas un pārvaldības sistēmas.

(49)

Konkrētos gadījumos un kamēr vien augstā līmenī tiek garantēta cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzības līmenis, oficiālās kontroles, ko parasti veic kompetentās iestādes robežkontroles punktos, var veikt citos kontroles punktos vai citas iestādes.

(50)

Lai noorganizētu efektīvu oficiālo kontroļu sistēmu, sūtījumiem, kurus atved no trešām valstīm un attiecībā uz kuriem kontroles jāveic, kad tos ieved Savienībā, līdzi jābūt vienotajam sanitārajam ievešanas dokumentam (VSID), kas izmantojams, lai iepriekš informētu par sūtījumu atvešanu robežkontroles punktos un reģistrētu veikto oficiālo kontroļu rezultātus un kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus par sūtījumu, kam pievienots šāds dokuments. Ar to pašu dokumentu operatoram pēc visu oficiālo kontroļu beigšanas būtu jāveic muitošana muitas dienestos.

(51)

No trešām valstīm Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles būtu jāveic robežkontroles punktos, ko dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar noteikto prasību minimumu. Šādi nozīmētās vienības būtu jāatsauc vai to statuss jāaptur, ja tās vairs neatbilst minētajām prasībām vai ja to darbības var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.

(52)

Lai garantētu, ka tiek vienādi piemēroti oficiālās kontroles noteikumi, kuri attiecas uz sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas reglamentē darbības, kuras kompetentajām iestādēm un operatoriem būtu jāveic, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem un sūtījumiem, kas varētu radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.

(53)

Lai novērstu oficiālās kontroles centienu nekonsekvenci un dublēšanos, lai varētu laikus identificēt sūtījumus, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un lai garantētu, ka kontroles tiek veiktas efektīvi, būtu jānodrošina sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un citām attiecīgajām iestādēm, kuras strādā ar sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm.

(54)

No dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai tās nodrošina, ka vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai kompetentajām iestādēm, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, garantētu atbilstīgu personālu un aprīkojumu. Lai gan operatoru galvenais pienākums ir nodrošināt, ka to darbības tiek veiktas atbilstoši Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem, paškontroļu sistēma, ko tie šajā nolūkā ievieš, ir jāpapildina ar specializētu oficiālo kontroļu sistēmu, ko katra dalībvalsts uztur, lai nodrošinātu rezultatīvu tirgus uzraudzību visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Šāda sistēma jau pēc būtības ir sarežģīta un resursietilpīga, un būtu jānodrošina, ka oficiālo kontroļu vajadzībām tās rīcībā pastāvīgi pieplūst resursi tādā līmenī, kāds katrā konkrētā brīdī atbilst izpildes vajadzībām. Lai mazinātu oficiālās kontroles sistēmas atkarību no publiskajām finansēm, kompetentajām iestādēm būtu jāiekasē vajadzētu būt iespējai iekasēt maksas vai līdzdalības iemaksas , kas segtu izmaksas, kuras tām rodas, veicot oficiālās kontroles attiecībā uz konkrētiem operatoriem un konkrētām darbībām, kuriem saskaņā ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem ir jābūt reģistrētiem vai apstiprinātiem atbilstoši Savienības noteikumiem, kas attiecas uz pārtikas un dzīvnieku barības higiēnu, vai noteikumiem, kas reglamentē augu veselību un augu reproduktīvo materiālu. Maksas vai līdzdalības iemaksas no operatoriem būtu jāiekasē arī, lai kompensētu to oficiālo kontroļu izmaksas, kuras veic, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, un to oficiālo kontroļu izmaksas, ko kompetentās iestādes veic robežkontroles punktos. [Gr. 14]

(55)

Maksai būtu jāsedz – bet ne jāpārsniedz – izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu. Šādas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katru atsevišķo oficiālo kontroli vai visām oficiālajām kontrolēm, kas veiktas noteiktā periodā. Ja maksas piemēro, pamatojoties uz atsevišķo oficiālo kontroļu faktiskajām izmaksām, operatoriem ar labu atbilstības vēsturi kopējām izmaksām vajadzētu būt zemākām nekā neatbilstīgiem operatoriem, jo oficiālās kontroles tiem būtu jāveic retāk. Lai veicinātu, ka visi operatori ievēro Savienības tiesību aktus neatkarīgi no metodes, kādu dalībvalsts izmanto maksu aprēķināšanai vai tās pamatā būtu faktiskās izmaksas vai vienota likme, ja maksas aprēķina, pamatojoties uz kopējām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās noteiktā periodā, un iekasē no visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atskaites periodā uz tiem ir vai nav piemērota oficiāla kontrole, šādas maksas būtu jāaprēķina tā, lai operatoriem ar pastāvīgi labiem Savienības pārtikas aprites tiesību aktu ievērošanas rādītājiem tās būtu izdevīgas.

(56)

Būtu jāaizliedz tieši vai netieši kompensēt kompetento iestāžu iekasētās maksas, jo tas var radīt neizdevīgu situāciju operatoriem, kas kompensāciju nesaņem, un var radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr, lai atbalstītu mikrouzņēmumus, tie būtu jāatbrīvo no tādu maksu kārtošanas, ko iekasē saskaņā ar šo regulu.

(57)

Oficiālo kontroļu finansēšanai, izmantojot no operatoriem iekasētās maksas, būtu jānotiek pilnīgi pārredzami, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu saprast, kāda metode un dati ir izmantoti maksu noteikšanai, un būtu informēti par maksu ieņēmumu izlietojumu.

(58)

Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos ir paredzēts, kādos gadījumos noteiktu dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai ir vajadzīgs oficiāls sertificējošās amatpersonas parakstīts sertifikāts. Ir lietderīgi paredzēt vienotu noteikumu kopumu, kurā paredzēts, kādi ir kompetento iestāžu un sertificējošo amatpersonu pienākumi attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu, kā arī tas, kādām jābūt šādu oficiālo sertifikātu īpašībām, lai nodrošinātu to uzticamību.

(59)

Citos gadījumos noteikumi, kas ir šīs regulas darbības jomā, paredz, ka, laižot tirgū vai pārvietojot noteiktus dzīvniekus vai preces, tiem līdzi vajadzētu būt tādai oficiālai etiķetei, oficiālai zīmei vai citam oficiālam apliecinājumam, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā vai pašas kompetentās iestādes. Ir lietderīgi noteikt obligāto noteikumu kopumu, kas nodrošinātu, ka arī oficiālie apliecinājumi tiek izsniegti saskaņā ar attiecīgām uzticamības garantijām.

(60)

Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības būtu jāveic, pamatojoties uz analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kas atbilst mūsdienu zinātnes līmenim un nodrošina pamatotus, uzticamus un salīdzināmus rezultātus visā Savienībā. Tāpēc oficiālo laboratoriju izmantotās metodes, kā arī to ģenerēto analīzes, testēšanas un diagnostikas datu kvalitāte un vienveidīgums būtu pastāvīgi jāuzlabo. Šajā nolūkā Komisijai būtu jābūt iespējai nozīmēt Eiropas Savienības references laboratorijas un paļauties uz to ekspertu palīdzību visās pārtikas aprites jomās, kurās ir vajadzīgi precīzi un uzticami analīžu, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Eiropas Savienības references laboratorijām būtu jo īpaši jānodrošina, ka nacionālajām references laboratorijām un oficiālajām laboratorijām tiek sniegta atjaunināta informācija par pieejamām metodēm, jāorganizē salīdzinoši starplaboratoriju testi vai aktīvi jāpiedalās šādos testos un nacionālajām references laboratorijām vai oficiālajām laboratorijām jāpiedāvā mācību kursi.

(60a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003  (16) un Regula (EK) Nr. 1831/2003  (17) nosaka Eiropas Savienības ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības references laboratorijai un lopbarības piedevu references laboratorijai attiecīgi tādus konkrētus uzdevumus ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības vai lopbarības piedevu atļaujas piešķiršanas procedūrā, kuri īpaši attiecas uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātās apsekošanas vai analīzes metodes pārbaudi, novērtēšanu un apstiprināšanu. Pieredze liecina, ka zināšanām un speciālajām zināšanām attiecībā uz metožu pārbaudēm, novērtēšanu un apstiprināšanu saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu augsta līmeņa un progresīvu ieguldījumu oficiālo kontroļu efektivitātē. Šīs regulas piemērošanas nolūkā nozīmētajām laboratorijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un Regulu (EK) Nr. 1831/2003 būtu jārīkojas kā Eiropas Savienības references laboratorijām. [Gr. 16]

(61)

Lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla audzēšanu un tirdzniecību, kā arī dzīvnieku labturības jomā, kompetentajām iestādēm būtu jābūt pieejamiem vajadzētu būt pieejai atjauninātiem, uzticamiem un saskaņotiem tehniskajiem datiem, pētījumu konstatējumiem, jaunām metodēm un speciālām zināšanām, kas vajadzīgas šajās jomās spēkā esošo Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai. Šajā nolūkā Komisijai būtu vajadzīga iespēja nozīmēt Eiropas Savienības references centrus attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu un dzīvnieku labturību un paļauties uz to ekspertu palīdzību. [Gr. 17]

(62)

Lai īstenotu šīs regulas mērķus un sniegtu ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgā darbībā, nodrošinot, ka patērētāji tam uzticas, būtu efektīvi un konsekventi jāvēršas pret tādām neatbilstībām Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem, kuras novēršanai nepieciešami izpildes īstenošanas pasākumi vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, jau šobrīd ļauj kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt steidzīgus pasākumus šādu risku novēršanai, ātri apmainīties ar informāciju par būtiskiem tiešiem vai netiešiem riskiem cilvēku veselībai sakarā ar pārtiku vai dzīvnieku barību vai par būtiskiem riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi sakarā ar dzīvnieku barību , vai krāpšanas pārtikas jomā gadījumā un izplatīt šādu informāciju ar mērķi radīt iespēju veikt steidzamus pasākumus šādu risku novēršanai . Tomēr, kaut arī minētais instruments dod iespēju laikus rīkoties visās attiecīgajās dalībvalstīs, lai apkarotu noteiktus būtiskus riskus pārtikas apritē, to tomēr nevar izmantot, lai starp kompetentajām iestādēm nodrošinātu tādu rezultatīvu pārrobežu palīdzību un sadarbību, kas gādātu, lai pret neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, kam ir pārrobežu dimensija, iedarbīgi vērstos ne vien dalībvalstī, kurā neatbilstība pirmoreiz konstatēta, bet arī tās izcelsmes dalībvalstī. Proti, administratīvajai palīdzībai un sadarbībai būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja apmainīties ar informāciju, konstatēt un izmeklēt lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu pārrobežu pārkāpumus un veikt iedarbīgus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret šādiem pārkāpumiem. [Gr. 18]

(63)

Pēc administratīvas palīdzības pieprasījumu un visu paziņojumu saņemšanas būtu jāveic attiecīgas turpmākās darbības. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jānozīmē viena vai vairākas koordinācijas institūcijas, kas sniedz palīdzību un koordinē saziņas plūsmas starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs. Lai racionalizētu un vienkāršotu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka izmantojamo tehnisko instrumentu specifikācijas, koordinācijas institūciju saziņas procedūras un palīdzības pieprasījumu, paziņojumu un atbilžu standartformu.

(64)

Būtu jānosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāizstrādā un regulāri jāatjaunina valsts kontroles daudzgadu plāns (VKDP), kurš aptver visas jomas, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti, un kurā ir iekļauta informācija par tās oficiālo kontroļu sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru. Šāds VKDP ir instruments, ar kura starpniecību katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka oficiālās kontroles visā tās teritorijā un visā pārtikas un lauksaimniecības ķēdē tiek efektīvi veiktas, balstoties uz riska analīzi un ievērojot šo regulu.

(65)

Lai garantētu, ka VKDP ir saskaņoti un pilnīgi, dalībvalstīm būtu jānozīmē viena vienīga iestāde, kas atbildīga par to koordinētu sagatavošanu un īstenošanu. Lai veicinātu konsekventu, vienveidīgu un integrētu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, Komisijai būtu jābūt pilnvarām par VKDP pieņemt noteikumus, tajos nosakot oficiālo kontroļu prioritātes, rezultatīvas kontroles procedūras, riska kategorizēšanas kritērijus un snieguma rādītājus VKDP novērtēšanai.

(66)

Būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta informācija par kontroles darbībām un VKDP īstenošanu. Lai atvieglotu salīdzināmu datu vākšanu un nosūtīšanu, šādu datu vēlāku apkopošanu Savienības mēroga statistikas datos un Komisijas ziņojumu sagatavošanu par oficiālo kontroļu darbību visā Savienībā, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ikgadējo ziņojumu standartveidlapām.

(67)

Komisijas ekspertiem būtu jāspēj veikt kontroles dalībvalstīs, lai pārbaudītu, kā tiek piemēroti Savienības tiesību akti un kā darbojas nacionālās kontroles sistēmas un kompetentās iestādes. Komisijas kontroles būtu arī jāizmanto kā pamats, lai pārbaudītu un vāktu informāciju par izpildes praksi vai problēmām, ārkārtas situācijām un jaunām norisēm dalībvalstīs.

(68)

Dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas piemēro Savienības dzīvniekiem un precēm, vai prasībām, kas atzītas vismaz par līdzvērtīgām attiecībā uz mērķiem, uz kuriem orientēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi. Šis princips ir noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, kurā paredzēts, ka pārtikai un barībai, ko importē Savienībā, būtu jāatbilst attiecīgajām Savienības pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai prasībām, kuras uzskata vismaz par tām līdzvērtīgām. Konkrētas prasības attiecībā uz šā principa piemērošanu ir paredzētas tādos Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas aizliedz ieviest Savienībā noteiktus kaitīgos organismus, kuru Savienībā nav vai kuri Savienībā ir ierobežotā daudzumā, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības un kas ļauj Savienībā dzīvniekus un noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus ievest tikai no trešām valstīm, kuras iekļautas attiecīgā šim nolūkam sagatavotā sarakstā, un Savienības noteikumos, kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem veicamu oficiālo kontroļu organizēšanu un kas arī paredz sagatavot to trešo valstu sarakstu, no kurām šādus produktus var ievest Savienībā. Attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu ir ieviesta līdzvērtības sistēma, ko izmanto to trešo valstu apstiprināšanai un norādīšanai sarakstā, no kurām var importēt augu reproduktīvo materiālu.

(69)

Lai nodrošinātu, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, atbilst visām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos noteiktajām prasībām vai prasībām, ko uzskata par tām līdzvērtīgām, papildus prasībām, kas paredzētas Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības, un Savienības noteikumos, ar ko paredz konkrētus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos attiecībā uz fitosanitārajiem un veterinārajiem aspektiem, būtu jāļauj Komisijai paredzēt nosacījumus dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu šādu dzīvnieku un preču atbilstību visām attiecīgajām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām. Šādi nosacījumi būtu jāattiecina uz dzīvniekiem vai precēm vai dzīvnieku vai preču kategorijām no visām trešām valstīm vai no noteiktām trešām valstīm vai to reģioniem.

(70)

Ja konkrētos gadījumos ir pierādījumi, ka noteikti dzīvnieki vai preces, kuru izcelsme ir trešā valstī vai trešo valstu grupā, vai šādu valstu reģionos, var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai ja ir pierādījumi, ka, iespējams, ir vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, Komisijai būtu jāspēj noteikt pasākumus šādu risku ierobežošanai.

(71)

Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīva un lietderīga veikšana un, galu galā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošība un veselība un vides aizsardzība ir atkarīga arī no tā, cik pieejams kontroles iestādēm ir labi apmācīts personāls ar attiecīgām zināšanām par visiem jautājumiem, kuri ir būtiski attiecībā uz Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu. Komisijai būtu jānodrošina pienācīgas, specializētas mācības, lai veicinātu kompetento iestāžu vienveidīgu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām. Lai uzlabotu zināšanas par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem un prasībām trešās valstīs, šādas mācības būtu jānodrošina arī kompetento iestāžu personālam trešās valstīs.

(72)

Lai veicinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, Komisijai arī būtu jāspēj sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt apmaiņas programmas darbiniekiem, kam uzticēta oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšana.

(73)

Rezultatīvu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai ir svarīgi, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs, Komisija un – attiecīgā gadījumā – operatori varētu ātri un efektīvi apmainīties ar datiem un informāciju, kas saistīta ar oficiālajām kontrolēm vai izriet no šādām kontrolēm. Ar Savienības tiesību aktiem ir izveidotas vairākas informācijas sistēmas, ko pārvalda Komisija un kas dod iespēju veikt šādu datu un informācijas apstrādi un pārvaldību, izmantojot Savienības mēroga datorizētus rīkus un interneta rīkus. Specializēta sistēma oficiālās kontroles rezultātu dokumentēšanai un izsekošanai ir Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (TRACES), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (18) un ko pašlaik izmanto, lai pārvaldītu datus un informāciju par dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un par to oficiālajām kontrolēm. Šī sistēma būtu jāpilnveido un jāpielāgo tā , lai to varētu izmantot visām precēm, attiecībā uz kurām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos ir noteiktas konkrētas prasības vai oficiālās kontroles kārtība. Pastāv arī specializētas datorizētas sistēmas ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un ar Komisiju par riskiem, kas varētu rasties pārtikas apritē vai skart dzīvnieku un augu veselību. Ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 ir izveidota RASFF, ar Regulu (ES) Nr. …/… (*2) ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par pasākumiem attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un krāpšanu pārtikas jomā , un ar Regulu (ES) Nr. …/… (*3) ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par kaitīgo organismu klātbūtni un paziņo par neatbilstībām. Visām šādām sistēmām būtu jādarbojas saskaņoti un konsekventi, lai izmantotu sinerģiju starp dažādajām sistēmām, izvairītos no dublēšanās, vienkāršotu to darbību un padarītu tās efektīvākas. [Gr. 19]

(74)

Lai atbalstītu oficiālo kontroļu efektīvāku pārvaldību, Komisijai būtu jāizveido datorizēta informācijas sistēma, kurā tiek integrētas un pēc vajadzības atjauninātas visas attiecīgās līdzšinējās informācijas sistēmas un kura ļauj izmantot modernus komunikācijas un sertificēšanas rīkus un iespējami efektīvi izmantot ar oficiālajām kontrolēm saistītos datus un informāciju. Lai izvairītos no tā, ka prasības attiecībā uz informāciju lieki dublējas, šāda datorizēta sistēma būtu jāizstrādā, ņemot vērā, ka visos attiecīgos gadījumos vajadzīgs nodrošināt šādas datorizētas sistēmas sadarbspēju ar citām informācijas sistēmām, ar kurām darbojas publiskas iestādes un ar kuru starpniecību notiek vajadzīgu datu apmaiņa vai publiskošana. Turklāt atbilstoši Eiropas digitalizācijas programmai būtu jāparedz iespēja izmantot elektroniskos parakstus tādā izpratnē, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (19).

(74a)

Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un kontroles izmaksas un lai ļautu Savienībai un tās dalībvalstīm efektīvi sazināties elektroniski tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, jāpanāk, ka, apmainoties ar elektroniskajiem sertifikātiem vai citiem elektroniskajiem datiem, Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto starptautiski standartizētu valodu, ziņojuma struktūru un apmaiņas protokolus, pamatojoties uz norādījumiem par elektronisko sertifikāciju standartizētā Globālā tīmekļa konsorcija (WC3) paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML shēmas), kā arī drošus apmaiņas mehānismus starp kompetentajām iestādēm, kā paredzējis ANO Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centrs (ANO/CEFACT). [Gr. 20]

(75)

Kompetentajām iestādēm būtu jāizmeklē gadījumi, kuros ir aizdomas par neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, un, ja šāda neatbilstība tiek konstatēta, jānoskaidro tās izcelsme un apjoms, kā arī operatoru atbildība. Tām būtu arī jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori situāciju vērš par labu, un novērstu turpmāku neatbilstību.

(76)

Ir īpaši svarīgi oficiālajās kontrolēs pārbaudīt atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā faktiski tiek sasniegti šādu tiesību aktu mērķi. Kļūmes dalībvalsts kontroles sistēmās atsevišķos gadījumos var būtiski kaitēt šādu mērķu sasniegšanai un neatkarīgi no operatoru vai citu dalībnieku iesaistīšanās vai atbildības izraisīt riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi vai izraisīt situācijas, kur nopietni un plašā mērogā netiek ievēroti pārtikas aprites noteikumi. Tāpēc Komisijai uz nopietnām kļūmēm dalībvalsts kontroles sistēmā būtu jāspēj reaģēt, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir šādus riskus lauksaimniecības un pārtikas ķēdē ierobežot vai likvidēt, līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgo rīcību, lai kļūmi kontroles sistēmā izlabotu.

(77)

Par noteikumu pārkāpumiem visā Savienībā valstu līmenī būtu jāpiemēro iedarbīgas, preventīvas un samērīgas sankcijas. Lai finansiālās sankcijas, kas piemērojamas par tīšiem pārkāpumiem, būtu pietiekami preventīvas, tās būtu jānosaka tādā līmenī, lai nolīdzinātu ekonomisko priekšrocību vismaz divreiz lielākas nekā ekonomiskais labums , ko pārkāpuma izdarītājs vēlējies iegūt. Būtu arī jānosaka, ka dalībvalstīm jāpiemēro attiecīgas kriminālsankcijas vai administratīvas sankcijas vai abu veidu sankcijas gadījumos, ja operatori oficiālas kontroles laikā nesadarbojas. [Gr. 21]

(77a)

Ir lietderīgi ņemt vērā jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu konkrētās vajadzības un palīdzēt tām organizēt savu oficiālo kontroli, lai tās varētu izpildīt nosacījumus par dzīvniekus un preču importu Savienībā. [Gr. 22]

(78)

Šī regula attiecas uz jomām, kurām jau piemēro vairākus pašlaik spēkā esošus tiesību aktus. Lai izvairītos no dublēšanās un izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu, būtu jāatceļ un ar šīs regulas noteikumiem jāaizstāj šādi tiesību akti: Padomes Direktīva 89/608/EEK (20), Padomes Direktīva 89/662/EEK (21), Padomes Direktīva 90/425/EEK (22), Direktīva 91/496/EEK, Padomes Lēmums 92/438/EEK (23), Direktīva 96/23/EK, Padomes Direktīva 96/93/EK (24), Direktīva 97/78/EK un Regula (EK) Nr. 882/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu  (25) . [Gr. 23]

(79)

Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu jāgroza arī šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (26), Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (27), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (28), Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (29), Regula (EK) Nr. 1069/2009 Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (31); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (32); Padomes Direktīva 98/58/EK (33); Padomes Direktīva 1999/74/EK (34); Regula (EK) Nr. 1829/2003; Regula (EK) Nr. 1831/2003; Padomes Direktīva 2007/43/EK (35); Padomes Direktīva 2008/119/EC (36); Padomes Direktīva 2008/120/EK (37) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (38). [Gr. 24]

(80)

Regula (ES) Nr. …/… (*4), paredz satvaru, atbilstoši kuram Savienībai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē minētajās jomās jāfinansē darbības un pasākumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Dažu šo darbību un pasākumu mērķis ir uzlabot oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu visā Savienībā. Regula (ES) Nr. …/… (*5) būtu jāgroza tā, lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas ar šo regulu ieviestas Regulā (EK) Nr. 882/2004.

(81)

Lai grozītu atsauces uz Eiropas standartiem un šīs regulas II un III pielikumu nolūkā ņemtu vērā tiesību aktu grozījumus un tehnikas un zinātnes attīstību un lai papildinātu šo regulu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības jomās, uz kurām tā attiecas, arī noteikumiem par personāla kvalifikāciju un mācībām un par kompetento iestāžu papildu pienākumiem un uzdevumiem, par gadījumiem, kuros nav nepieciešama laboratoriju akreditācija, par noteiktiem atbrīvojumiem no oficiālās kontroles uz robežām, par kritērijiem, kas izmantojami, lai noteiktu identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, par to nosacījumu noteikšanu, kas jāievēro attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm, par Eiropas Savienības references laboratorijām un centriem piemērojamām papildu prasībām un uzdevumiem, par papildu prasībām, ko piemēro nacionālām references laboratorijām, par kritērijiem riska kategorizēšanai un VKDP snieguma rādītājiem un par ārkārtas situāciju plāniem attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 178/2002, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbā attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti tiek vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(82)

Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz augu reproduktīvajam materiālam un dzīvnieku labturībai paredzētu Eiropas Savienības references laboratoriju un Eiropas Savienības references centru nozīmēšanu, dalībvalstīs veiktu Komisijas kontroļu programmu pieņemšanu, pastiprinātu kontroļu veikšanu gadījumos, kad ir pārkāpti lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi, kad ir nepieciešama saskaņota Komisijas palīdzība un turpmāki pasākumi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.

(83)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, arī noteikumus un kārtību attiecībā uz revīziju, sertifikātu un citu dokumentu formu, datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu izveidi, sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm savā starpā un ar muitas dienestiem un citām iestādēm, paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm un to validēšanu un interpretēšanu, izsekojamību, to produktu vai preču iekļaušanu sarakstos, kam piemēro kontroli, kā arī to valstu vai reģionu iekļaušanu sarakstā, kas var eksportēt konkrētus dzīvniekus un preces uz Savienību, sūtījumu iepriekšēju paziņošanu, informācijas apmaiņu, robežkontroles punktiem, izolēšanu un karantīnas noteikšanu, trešo valstu veiktās pirmseksporta kontroles apstiprināšanu, pasākumiem riska ierobežošanai vai būtiskas plašas mēroga neatbilstības izbeigšanai attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī vai tās reģionā, to trešo valstu vai reģionu atzīšanu, kas piedāvā garantijas, kuras līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām, un tādas atcelšanu, mācībām un apmaiņas programmām starp dalībvalstīm, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (39).

(84)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko veic, lai nodrošinātu Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu piemērošanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet, ņemot vērā tā ietekmi, sarežģītību un pārrobežu un starptautisko raksturu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

dalībvalstu kompetento iestāžu veikto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanu;

b)

oficiālo kontroļu finansēšanu;

c)

administratīvo palīdzību un sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu 2. punktā minēto noteikumu pareizu piemērošanu;

d)

Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs;

e)

to nosacījumu pieņemšanu, kam jāatbilst dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;

f)

ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidi.

a)

noteikumi, kas reglamentē pārtiku, un pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu jebkurā tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un informāciju, kā arī noteikumi, kas reglamentē saskarei ar pārtikas produktiem paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;

b)

noteikumi, kas reglamentē ĢMPO apzinātu izplatīšanu vidē un to ierobežotu lietošanu;

c)

noteikumi, kas reglamentē dzīvnieku barību un dzīvnieku barības nekaitīgumu visos tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, un dzīvnieku barības izmantošanu, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju veselību, intereses un informāciju;

d)

noteikumi, kas paredz dzīvnieku veselības prasības;

e)

noteikumi, kuru mērķis ir novērst un mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības riskus, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;

ea)

noteikumi, kuru mērķis ir novērst un līdz minimumam samazināt antimikrobo rezistenci, ko novēro dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī vidē;

f)

noteikumi, kas paredz dzīvnieku labturības prasības;

g)

noteikumi par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem;

h)

noteikumi par augu reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū;

i)

noteikumi, kas paredz prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un izmantošanai un pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai;

j)

noteikumi, kas reglamentē bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu;

k)

noteikumi par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību izmantošanu un marķēšanu;

ka)

noteikumi par konkrētu vielu un to atlieku kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos; [Gr. 25, 26 un 27]

a)

kurus ieved Savienībā no trešām valstīm;

b)

kuri paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm.

a)

Regulai (EK) Nr. 1234/2007 jomās, kuras nav uzskaitītas minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļā . Tomēr minētā regula attiecas uz aizsargātiem vīna cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; [Gr. 28]

b)

Eiropas un Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/63/ES (40);

ba)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK  (41) . [Gr. 29]

1)

“oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole , tostarp arī prasību pārbaude dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm, ko paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, kuru kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību: [Gr. 30]

2)

“citas oficiālās darbības” ir jebkuras darbības, kas nav oficiāla kontrole un ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar:

3)

“pārtikas aprites tiesību akti” ir pārtikas aprites tiesību akti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 1. punktā;

4)

“dzīvnieku barības aprites tiesību akti” ir normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē dzīvnieku barību kopumā un, konkrētāk, dzīvnieku barības nekaitīgumu Savienības vai valstu līmenī; tie attiecas uz visiem dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem un dzīvnieku barības izmantošanu;

5)

“kompetentās iestādes” ir:

6)

“dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*6) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā , izņemot “lolojumdzīvniekus” ; [Gr. 33]

7)

“preces” ir jebkura prece, uz kuru attiecina vienu vai vairākus no 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot dzīvniekus;

8)

“pārtika” ir pārtika, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;

9)

“dzīvnieku barība” ir barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

10)

“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā;

11)

“atvasinātie produkti” ir atvasinātie produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā;

12)

“kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*7) 1. panta 1. punktā;

13)

“augi” ir augi, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*8) 2. panta 1. punktā;

14)

“augu reproduktīvais materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [ Regulas par augu reproduktīvo materiālu numurs, datums, nosaukums un zemsvītras piezīmē atsauci uz OV ] 3. panta 2. punktā; [Gr. 34]

15)

“augu aizsardzības līdzekļi” ir augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punktā; Šajā regulā “augu aizsardzības līdzekļi” ir arī aktīvās vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā un citas vielas vai preparāti, kas minēti tās pašas regulas 2. panta 3. punktā; [Gr. 35]

16)

“svešzemju suga” ir suga, apakšsuga vai zemākas klasifikācijas taksons, kas ieviesies ārpus tā dabiskās kādreizējās vai pašreizējās izplatības zonas, arī jebkādas šādu sugu organismu daļas, gametas, sēklas, olas vai pavairojamais materiāls, kā arī jebkādi hibrīdi vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties; [Gr. 36]

17)

“dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (42) I pielikuma 8.1. punktā;

18)

“reproduktīvie produkti” ir reproduktīvie produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*9) 4. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;

19)

“augu produkti” ir augu produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*10) 2. panta 2. punktā;

20)

“citi objekti” ir citi objekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. …/… (*11) 2. panta 4. punktā;

21)

“riska novērtējums” ir riska novērtējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 11. punktā;

22)

“sertificējošā amatpersona” ir

23)

“oficiāls sertifikāts” ir jebkurš rakstisks vai elektronisks dokuments, ko parakstījusi sertificējošā amatpersona un kas apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

24)

“neatbilstība” ir neatbilstība

25)

“oficiāls apliecinājums” ir jebkura etiķete, zīme vai cits apliecinājums, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu uzraudzībā, kuru īsteno ar specializētu oficiālo kontroļu starpniecību, vai kompetentās iestādes pašas un kas garantē atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos; [Gr. 37]

26)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas viens vai vairāki pienākumi, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos, izņemot kompetentās iestādes un pārējās institūcijas, kuras ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām;

27)

“sūtījums” ir kāds skaits dzīvnieku vai kāds daudzums preču, kuri atbilst vienam un tam pašam veidam, klasei vai aprakstam, uz kuriem attiecas viens un tas pats oficiālais sertifikāts, oficiālais apliecinājums vai jebkurš cits dokuments, kuri tiek nosūtīti ar vienu transportlīdzekli un kuriem ir viena un tā pati izcelsme; sūtījumā var būt viena vai vairākas partijas;

28)

“inspicēšana” ir tāda veida oficiālā kontrole, kurā tiek pārbaudīti:

29)

“robežkontroles punkts” ir vieta pārbaužu centrs , ko dalībvalsts nozīmējusi 45. panta 1. punktā paredzēto kontroļu veikšanai, un pie tās piederošais komplekss; [Gr. 40]

30)

“revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, ko veic, lai noskaidrotu, vai darbības un ar šīm darbībām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šie pasākumi tiek īstenoti rezultatīvi un ir piemēroti mērķu sasniegšanai;

31)

“vērtējums” ir operatoru klasifikācija, kuras pamatā ir to atbilstība vērtēšanas kritērijiem;

32)

“oficiālais veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko nozīmējušas kompetentās iestādes un kas ir attiecīgi kvalificēts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās oficiālas darbības saskaņā ar [Gr. 42]

33)

“apdraudējums” ir jebkurš ierosinātājs vai apstāklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi;

34)

“īpašs riska materiāls” ir audi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

35)

“tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. panta m) punktā;

36)

“izvešanas vieta” ir robežkontroles punkts vai jebkura cita vieta, kuru nozīmējusi dalībvalsts un caur kuru dzīvnieki, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1/2005 darbības joma, tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas;

37)

“pesticīdu lietošanas iekārta” ir jebkurš aparāts, kas definēts Direktīvas 2009/128/EK 3. panta 4. punktā;

38)

“deleģētā institūcija” ir neatkarīga trešā persona, kam kompetentās iestādes deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus saistībā ar oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām ; [Gr. 43]

39)

“bioloģisko produktu bioloģiskās ražošanas kontroles iestāde” ir dalībvalsts publiska administratīva organizācija, kam kompetentās iestādes ir pilnīgi vai daļēji uzticējušas savu kompetenci attiecībā uz pārbaudīt un sertificēt bioloģiskās ražošanas nozari atbilstoši Regulai (EK) Nr. 834/2007, attiecīgā gadījumā arī attiecīgā trešās valsts iestāde vai iestāde, kas darbojas trešā valstī; [Gr. 44]

40)

“kontroles pārbaudes procedūras” ir pasākumi, ko kompetentās iestādes ievieš, un darbības, ko tās veic, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību konsekvenci un efektivitāti;

41)

“skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, ko īsteno, plānotā secībā veicot novērojumus vai mērījumus nolūkā rast priekšstatu par atbilstību šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

42)

“mērķorientēts skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, kas saistīts ar viena vai vairāku operatoru vai to darbību novērošanu;

43)

“kontroles sistēma” ir sistēma, kas aptver kompetentās iestādes un resursus, struktūras, pasākumus un procedūras, kuras ieviestas dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas saskaņā ar šo regulu un 15.–24. pantā paredzētajiem noteikumiem;

44)

“līdzvērtība” vai “līdzvērtīgi” ir sistēmas, kas kopumā ir vienādas un atbilst tiem pašiem mērķiem : [Gr. 45]

45)

“ievešana Savienībā” ir dzīvnieku un preču ievešana vienā no I pielikumā norādītajām teritorijām;

46)

“dokumentu kontrolpārbaude” ir to oficiālo sertifikātu, oficiālo apliecinājumu un cita dokumenta vai dokumentu, arī komerciālu dokumentu, pārbaude, kuriem jābūt pievienotiem sūtījumam, kā paredzēts 1. panta 2. punktā un 54. panta 1. punktā minētajos noteikumos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 75. panta 3. punktu, 125. panta 4. punktu, 127. panta 1. punktu un 128. panta 1. punktu;

47)

“identitātes kontrolpārbaude” ir vizuāla inspicēšana, kurā pārbauda, vai sūtījuma saturs un marķējums, arī zīmes uz dzīvniekiem, zīmogi un transportlīdzekļi, atbilst informācijai, kas sniegta oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos vai citos sūtījumam pievienotajos dokumentos;

48)

“fiziska kontrolpārbaude” ir dzīvnieku vai preču un, attiecīgā gadījumā, iesaiņojuma, transportlīdzekļu, marķējuma un temperatūras kontrolpārbaude, paraugu ņemšana analīzes veikšanai, testēšanai vai diagnostikai un jebkura cita kontrolpārbaude, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

49)

“pārkraušana” ir to preču vai dzīvnieku pārvietošana, uz kurām attiecas 45. panta 1. punktā minētās oficiālās kontroles un kuras ar kuģi vai ar gaisa kuģi pa jūru vai ar gaisa transportu ir atvestas no trešās valsts un muitas uzraudzībā, gatavojoties tālākai pārvietošanai, tajā pašā ostā vai lidostā tiek nogādātas uz citu kuģi vai gaisa kuģi; [Gr. 48]

50)

“tranzīts” ir tāda pārvietošana no trešās valsts uz kādu citu trešo valsti, kura muitas uzraudzībā notiek caur vienu no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām vai notiek no vienas no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām uz citu I pielikumā norādītu teritoriju, šķērsojot trešās valsts teritoriju;

51)

“muitas dienestu uzraudzība” ir darbība, kas definēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (43) 4. panta 13. punktā;

52)

“muitas dienestu kontrole” ir muitas kontrole, kas definēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 14. punktā;

53)

“oficiāla aizturēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes nodrošina, ka tādus dzīvniekus un preces, kam jāveic oficiālās kontroles, nepārvieto vai neaizskar, pirms nav pieņemts lēmums par to galamērķi; tas attiecas arī uz glabāšanu, ko pēc kompetento iestāžu norādījumiem un to kontrolē veic operatori; [Gr. 49]

54)

“papildu oficiālās kontroles” ir kontroles, kas sākotnēji nav plānotas un par ko ir izlemts, pamatojoties uz iepriekšēju oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību konstatējumiem;

55)

“oficiāla sertificēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

56)

“kontroles plāns” ir kompetento iestāžu noteikts apraksts, kurā ietverta informācija par oficiālās kontroles sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru un par tās darbību un sīki izstrādāts to oficiālo kontroļu plāns, kas noteiktā laikposmā veicamas katrā no 1. panta 2. punktā minētajām jomām;

57)

“pārvadājuma žurnāls” ir dokuments, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikuma 1.–5. punktā;

57a )

“veterinārārsta palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šīs regulas III pielikumu ir kvalificēta darboties šādā amatā un ko iecēlusi kompetentā iestāde, un kas strādā valsts pilnvarota veterinārārsta pakļautībā un atbildībā; [Gr. 50]

a)

ievieš tiek ieviestas procedūras, lai nodrošinātu, ka koordinācija starp visām iesaistītajām iestādēm ir efektīva un lietderīga un ka oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības visā tās teritorijā ir konsekventas un rezultatīvas; [Gr. 53]

b)

nozīmē vienīgo atbildīgo iestādi, kuras pienākums ir koordinēt sadarbību un saziņu ar Komisiju un citām dalībvalstīm attiecībā uz tādām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kas veiktas attiecīgajā teritorijā katrā dalībvalsts noteiktajā jomā , lai ietvertu visas 1 .  panta 2. punktā minētās jomas . [Gr. 54]

a)

kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu;

b)

vienīgās atbildīgās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

c)

bioloģisko produktu kontroles iestādes, kas minētas 3. punktā;

d)

deleģētās institūcijas, kas norādītas 25. panta 1. punktā.

a)

ir nodrošinātas tādas izstrādā procedūras un pasākumi, lai būtu gādāts par pasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti un atbilstību;

b)

ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts par ievieš pasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāti, neatkarību, kvalitāti , saskaņotību un konsekvenci vienotus mērķus visos līmeņos; tie nekādā gadījumā nav saistīti ar vai atkarīgi no operatoriem, kurus tās kontrolē;

c)

ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, ir objektīvs, nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un tam nav neatbilstošu sakaru, kas ļautu gūt ekonomisku labumu vai apdraudētu tā objektivitāti ;

d)

ir nodrošināta vai ir pieejama analīzei, testēšanai un diagnostikai pietiekama laboratoriju kapacitāte; nodrošina savai laboratorijai pietiekamu kapacitāti vai pieeju citai laboratorijai ar pietiekamu kapacitāti analīžu, testu un diagnostikas veikšanai ;

e)

ir nodrošināts vai pieejams pietiekams tāds nodrošina pietiekamu skaitu vai piekļuvi pietiekamam skaitam neatkarīgu, attiecīgi kvalificēts un pieredzējis personāls kvalificētu un pieredzējušu darbinieku (attiecībā uz 1. panta 1. un 2. punktā minētajām kontroļu prasībām) , lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt pilnā apjomā efektīvi un lietderīgi;

f)

ir nodrošināti atbilstīgi nodrošina atbilstīgus un pienācīgi uzturēti kompleksi un aprīkojums uzturētus kompleksus un aprīkojumu , lai būtu gādāts, ka personāls oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības var varētu veikt efektīvi un lietderīgi;

g)

ir juridiskas pilnvaras juridiski pilnvarotas veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot pasākumus, kas paredzēti šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;

h)

ir ievieš juridiskas procedūras, kas nodrošina, ka personālam ir piekļuve operatoru telpām un operatoru rīcībā esošajiem dokumentiem, lai tas varētu pienācīgi izpildīt savus uzdevumus;

i)

ir nodrošināti izstrādā ārkārtas situāciju plāni un tās plānus un ir gatavas ārkārtas gadījumā šādus plānus īstenot, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

-a)

ir ierēdņi, ko nodarbina kompetentās iestādes vai neatkarīga publiskā iestāde, kuru kompetentā iestāde deleģējusi veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālas darbības;

a)

savas kompetences jomā tiek tā attiecīgi apmācīts, lai varētu kompetenti izpildīt savus pienākumus un konsekventi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;

b)

pārzina jaunākās norises savā kompetences jomā un pēc vajadzības tiek regulāri papildus apmācīts;

c)

tiek apmācīts par II pielikuma I nodaļā izklāstītajiem tematiem un par kompetento iestāžu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.

a)

izvērtē neatkarīgi eksperti;

b)

veic pārredzamā veidā.

a)

inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim;

b)

fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzībai;

c)

tiesvedības un juridiska atzinuma aizsardzībai notiekošai tiesvedībai un juridiskām konsultācijām ;

ca)

kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam;

a)

iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi;

b)

šādu risku raksturu, nopietnību un apmēru, lai nodrošinātu, ka izpaušana ir samērīga dotajā situācijā;

a)

pirms publicēt ādas informācijas publicēšanas vai izpaust tādu informāciju izpaušanas , ko kompetentā iestāde plāno publicēt vai citādi darīt pieejamu sabiedrībai, attiecīgajam operatoram ir dota iespēja šo informāciju komentēt;

b)

publicētajā vai publiskotajā informācija informācijā ir ņemti vērā attiecīgā operatora izteiktie komentāri vai arī tā ir publicēta vai izpausta kopā ar šādiem komentāriem.

a)

apzinātos riskus, kas saistīti ar:

b)

attiecībā uz operatoriem uzņēmumiem veikto oficiālo kontroļu iepriekšējos rezultātus un operatoru uzņēmumu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 66]

c)

tādu operatoru paškontroļu uzticamību un rezultātus, ko veikuši paši operatori vai pēc to pieprasījuma trešā persona, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem . Informāciju par šīm paškontrolēm izmanto pēc iespējas biežāk, samazinot slogu operatoriem ; [Gr. 67]

ca)

to, ko patērētāji sagaida saistībā ar pārtikas produktu un preču īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 68]

d)

jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

da)

privātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko ir ieviesuši operatori, kurus ir sertificējušas un revidējušas neatkarīgas un atzītas sertificēšanas iestādes; [Gr. 69]

a)

šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

b)

deleģētajiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 15.–24. pantu.

a)

ir nepieciešams iepriekš informēt operatoru; [Gr. 72]

b)

operators šādas oficiālas kontroles ir pieprasījis. Šādas izziņotas kontroles neaizstāj standarta kontroles, par kurām nav sniegts iepriekšējs brīdinājums; [Gr. 73]

ba)

tiek veiktas revīzijas, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas prasības atbilstoši 1. panta 2. punkta j) apakšpunktam. [Gr. 74]

a)

ir pieejami Savienības tirgū, turklāt neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tiek veiktas, vai citā dalībvalstī;

b)

ir paredzēti eksportēšanai no Savienības;

c)

tiek ievesti Savienībā no trešām valstīm.

a)

attiecībā uz dzīvniekiem un precēm visos ražošanas, pārstrādes , tirdzniecības un izplatīšanas posmos; [Gr. 78]

b)

attiecībā uz substancēm, materiāliem vai citiem objektiem, kas var ietekmēt dzīvnieku un preču īpašības vai veselību , visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos; [Gr. 79]

c)

attiecībā uz operatoriem un darbībām, kas ir to kontrolē, attiecībā uz minēto , platībām, kultūrām operatoru telpām un procesiem, glabāšanu, transportu, preču izmantošanu un dzīvnieku turēšanu; [Gr. 80]

ca)

attiecībā uz visiem dokumentiem (tostarp elektroniskā veidā), kas attiecas uz veiktajiem darbiem vai pārvadājumiem. [Gr. 81]

a)

oficiālo kontroļu veids, skaits un galīgais rezultāts;

b)

konstatēto neatbilstību veids un skaits;

c)

gadījumi to gadījumu veids un skaits , kuros kompetentās iestādes veikušas pasākumus saskaņā ar 135. pantu;

d)

gadījumi to gadījumu veids un skaits , kuros piemērotas 136. pantā minētās sankcijas. [Gr. 82]

a)

vērtēšanas kritēriji ir objektīvi, pārredzami un publiski pieejami;

b)

ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa konsekvenci un pārredzamību;

ba)

nelabvēlīgu (sliktu) rezultātu gadījumā nekavējoties tiek veikta pēckontrole; [Gr. 84]

a)

veic koriģējošas darbības visos gadījumos, kur 2. punktā paredzētajās procedūrās konstatē nepilnības, kas mazina oficiālo kontroļu un citu darbību konsekvenci un iedarbīgumu;

b)

pēc vajadzības atjaunina 1. punktā paredzētās dokumentētās procedūras.

a)

oficiālo kontroļu nolūka aprakstu;

b)

izmantotās kontroles metodes;

c)

oficiālo kontroļu rezultātus;

d)

attiecīgā gadījumā – pasākumus, ko kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram pieprasa veikt attiecīgo kontroļu rezultātā.

a)

regulāri informēt par atbilstības līmeni;

b)

nekavējoties informēt par visām nepilnībām vai neatbilstībām, kas apzinātas oficiālajās kontrolēs.

a)

pārbauda kontroles sistēmas, ko operatori ieviesuši, un iegūtajiem rezultātiem;

b)

inspicē:

c)

kontrolē higiēnas apstākļus operatoru telpās;

d)

novērtē procedūras attiecībā uz labu ražošanas praksi (GMP), labu higiēnas praksi (GHP), labu lauksaimniecības praksi, kā arī riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP);

e)

pārbauda tādus dokumentus , izsekojamības pierakstus un citus pierakstus, kam var būt būtiska nozīme, novērtējot atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 91]

f)

veic pārrunas ar operatoriem un to personālu;

g)

nolasa vērtības, kas reģistrētas ar operatoru mērinstrumentiem;

h)

veic kontroli ar pašu kompetento iestāžu instrumentiem, lai pārbaudītu operatoru veiktos mērījumus;

i)

veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas neatbilstību konstatēšanai.

a)

savām telpām;

b)

savām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;

c)

saviem dzīvniekiem un precēm;

d)

saviem attiecīgajiem dokumentiem un jebkādai citai svarīgai informācijai , tostarp savu testu rezultātiem, kas atbilst šādu kontroļu vai darbību veikšanas mērķim un 13. panta 2. punktā minētajām kontroles jomām . Katrs operators spēj norādīt vismaz visus tos operatorus, kuri tam veic piegādi, un visus operatorus, kuriem tas veic piegādi. . [Gr. 93]

a)

pilnīgi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību efektīvu veikšanu;

b)

visu ar sūtījumu saistīto pieprasīto informāciju nekavējoties dara pieejamu papīra formā vai elektroniski. [Gr. 95]

a)

kuros nosaka kārtību, kādā notiek kompetento iestāžu un atbilstoši 25. pantam deleģēto institūciju piekļuve 1. punkta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām; [Gr. 96]

b)

par sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm, kā norādīts 3. punktā.

a)

telpu un iekārtu projektēšana un uzturēšana;

b)

personiskā higiēna;

c)

uz HACCP balstītas procedūras;

d)

paškontroles procedūras;

e)

pārbaude par personāla atbilstību piemērojamām prasībām;

f)

operatora reģistra un pārtikas, dzīvnieku barības un jebkuru vielu vai materiālu, kas tiek ievesti uzņēmumā vai izvesti no tā, pavaddokumentu pārbaude;

g)

visu pazīmju par krāpnieciskām darbībām izskatīšana;

a)

oficiāla veterinārārsta vai tā veterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā veikta dzīvnieku veselības un labturības pārbaudīšana pirms nokaušanas , pārbaude ;

b)

kautuvēs, izcirstuvēs , pārstrādes uzņēmumos un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos oficiāla veterinārārsta vai veterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā, veiktas oficiālās kontroles, kurās pārbauda atbilstību prasībām, ko piemēro attiecībā uz:

a)

vismaz viens oficiālais veterinārārsts piedalās gan pirmsnāves, gan pēcnāves pārbaudē vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu gadījumā — pēcnāves pārbaudē;

b)

oficiālais veterinārārsts vai veterinārārsta palīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai atbilstoši bieži ir klāt gaļas apstrādes uzņēmumos, kad notiek apstrāde;

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

b)

vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katru dzīvnieku izcelsmes produktu, un dažādos procesus, kādus tam veic;

c)

gadījumiem un nosacījumiem, kādos un saskaņā ar kādiem kautuvju personālu var iesaistīt oficiālajās kontrolēs kautuvju personāls, kas ir atbilstoši kvalificēts un apmācīts un nodarbināts oficiālā veterinārārsta kontrolē korpusā, kas ir nodalīts un neatkarīgs no uzņēmuma ražošanas korpusiem, var palīdzēt oficiālajam veterinārārstam veikt 2. punktā minētās oficiālās kontroles attiecībā uz mājputnu un zaķveidīgo gaļas ražošanu , un tādu testu izstrādi un izmantošanu, ar kuriem novērtētu to sniegumu;

d)

gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;

e)

kritērijiem, pēc kuriem noteikt, kad, pamatojoties uz riska analīzi, nav nepieciešama nosaka oficiālā veterinārārsta klātbūtne veicamo oficiālo kontroļu nosacījumus un biežumu mazjaudīgās kautuvēs un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos laikā, kad tiek veiktas 1. punktā minētās oficiālās kontroles , ievērojot 1. a punkta a) apakšpunktā noteikto prasību minimumu .

a)

pieredzi, ko kompetentās iestādes un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji guvuši attiecībā uz to procedūru piemērošanu, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā;

b)

zinātnes un tehnoloģiju attīstību;

c)

patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas sastāvu un pārtikas patēriņa modeļu maiņas;

d)

tādus riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas saistīti ar gaļu un citiem lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

da)

pierādījumu par krāpnieciskām darbībām izskatīšanas rezultātus;

a)

vajadzību sekmēt deleģēto aktu piemērošanu mazos uzņēmumos samērot deleģētos aktus ar mazo uzņēmumu darbības veidu un lielumu, lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu ; [Gr. 97]

b)

vajadzību nodrošināt tradicionālo metožu nepārtrauktu izmantošanu jebkurā no pārtikas ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem;

c)

to pārtikas uzņēmumu vajadzības, kas atrodas reģionos, uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi.

a)

vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar neatļautām vielām un oficiālu atļautu vielu neatļautu lietošanu;

b)

konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tam, kas paredzēts 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu;

c)

gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.

a)

tādu pasākumu pārbaude, kas ir paredzēti, lai novērstu cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģisku un ķīmisku apdraudējumu;

b)

dzīvnieku aizsardzības pasākumu pārbaude, neskarot 18. pantu;

c)

slimību kontroles vai izskaušanas pasākumu pārbaude. [Gr. 99]

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11., un 12. pantā un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 101]

b)

vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību novērst apdraudējumus un riskus dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

c)

gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.

a)

attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm – oficiālas kontroles, ko veic pirms iekraušanas, lai pārbaudītu, vai dzīvnieki ir pārvadāšanai piemērotā stāvoklī;

b)

attiecībā uz tādiem tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuros pārvadā zirgu dzimtas mājdzīvniekus, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvniekus, pirms pārvadājuma veicamas:

c)

robežkontroles punktos, kas paredzēti 57. panta 1. punktā, un izvešanas vietās veicamas:

ca)

attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm oficiālas kontroles, ko izlases veidā vai mērķtiecīgi veic visos tālā pārvadājuma posmos, lai pārbaudītu deklarēto pārvadājumu laiku faktisko atbilstību, pārvadājuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem un jo īpaši pārvadāšanas un atpūtas laika atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma V nodaļā noteiktajām robežvērtībām. [Gr. 106]

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā un 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 108]

b)

vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī risku, kas saistīts ar dažādām dzīvnieku sugām un transportlīdzekļiem, un vajadzību novērst neatbilstīgu praksi un ierobežot dzīvnieku ciešanas;

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;

d)

dzīvnieku labturības prasību izpildes pārbaudīšanu robežkontroles punktos un izvešanas vietās un prasību minimumu, kas piemērojamas šādām izvešanas vietām;

e)

konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;

f)

to, kādos gadījumos un apstākļos oficiālajā kontrolē, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku labturības prasībām, var izmantot izmanto konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus, kas pamatoti ar novērtējamiem snieguma kritērijiem, un par to, kā šādus rādītājus izstrādāt, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas datiem. [Gr. 109]

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kuri paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

b)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz tādu konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ieviešanu un apriti Savienībā, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, un par šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī tādus konkrētus apdraudējumus un riskus augu veselībai, kas saistīti ar konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem konkrētas izcelsmes vai pirmavota objektiem;

c)

tādu oficiālo kontroļu vienotu biežumu, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz operatoriem, kam ir atļauts izsniegt augu pases saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (*12) 79. panta 1. punktu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī to, vai attiecīgie operatori ir īstenojuši fitosanitārā riska pārvaldības plānu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. …/… (*13) 86. pantā attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tie audzē vai ražo;

d)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.

(a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11., 12. un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

(b)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī noteiktu kategoriju augu reproduktīvā materiāla vai konkrētu ģinšu vai sugu radītos riskus veselībai, to identitāti, kvalitāti un izsekojamību;

(c)

konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;

(d)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā. [Gr. 110]

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

b)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un vienotu obligāto biežumu šādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz:

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

b)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, laišanu tirgū, ievešanu Savienībā, marķēšanu, iepakošanu, transportēšanu, glabāšanu , paralēlu tirdzniecību un izmantošanu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu drošu un ilgtspējīgu izmantošanu un apkarot šādu līdzekļu nelegālu tirdzniecību; [Gr. 116]

c)

vienotajām konkrētām prasībām pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanai un šādu kontroļu vienotu obligāto biežumu;

ca)

vienotām konkrētām prasībām saraksta vai datubāzes izveidei attiecībā uz ražošanu, iesaiņošanu un glabāšanas iespējām; [Gr. 117]

d)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;

e)

tādu sertifikācijas sistēmu izstrādi, kas kompetentajām iestādēm palīdzētu pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanā;

f)

informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par gadījumiem, kur ir aizdomas par augu aizsardzības līdzekļu izraisītu saindēšanos;

g)

informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par viltotiem augu aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības līdzekļu nelegālu tirdzniecību.

a)

operatoru, kompetento iestāžu , deleģēto institūciju konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem , lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā, kā arī papildus 25., 29., 30. un 32. pantam attiecībā uz deleģēto institūciju apstiprināšanu un uzraudzību; [Gr. 119]

b)

papildus prasībām, kas paredzētas 8. panta 1. punktā, prasībām attiecībā uz riska novērtējumu un oficiālo kontroļu biežuma noteikšanu, un, attiecīgā gadījumā, paraugu ņemšanu, ņemot vērā neatbilstības rašanās risku;

c)

oficiālo kontroļu obligāto biežumu attiecībā uz operatoriem [uzņēmējiem], kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. panta d) punktā, un par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktus šādus operatorus no noteiktām oficiālām kontrolēm var atbrīvot;

d)

oficiālo kontroļu metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā un 33. panta 1. un 5. punktā, un konkrētām prasībām tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt bioloģisko produktu izsekojamību, kā arī garantēt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

e)

kritērijiem, kas attiecībā uz neatbilstības gadījumā veicamiem pasākumiem izvirzīti papildus tiem, kuri minēti 135. panta 1. punkta otrajā daļā un Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punktā, un pasākumiem papildus tiem, kas paredzēti 135. panta 2. punktā;

f)

prasībām papildus tām, kas paredzētas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā, attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu, kas nepieciešams oficiālo kontroļu veikšanai, un nosacījumiem un pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 25.–30. pantā un 32. pantā, attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanu;

g)

par oficiālajām kontrolēm atbildīgo kompetento iestāžu, bioloģisko produktu kontroles iestāžu un deleģēto institūciju ziņošanas pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 12. un 31. pantā;

h)

īpašiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai.

a)

prasībām, metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 11. un 13. pantā, attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību produktu specifikācijām un marķēšanas prasībām;

b)

metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā, attiecībā uz tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt to produktu izsekojamību, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto noteikumu tvērums, un garantēt atbilstību minētajiem noteikumiem;

c)

konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tiem, kas paredzēti 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu un par 112. pantā paredzētā ziņojuma konkrētu papildu saturu;

d)

konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;

e)

konkrētiem pasākumiem, kas papildus 135. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem jāveic neatbilstības un būtiskas vai atkārtotas neatbilstības gadījumā.

a)

kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;

b)

vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienoto obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katras kategorijas pārtiku un dzīvnieku barību, un dažādos procesus, ko tai piemēro;

c)

to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kādi minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas minētajā punktā paredzēti.

a)

deleģējumā ir precīzi aprakstīti:

b)

deleģētajai institūcijai:

c)

ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un deleģēto institūciju.

a)

regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo to veikto oficiālo kontroļu rezultātus kompetentajām iestādēm, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas;

b)

ja oficiālo kontroļu rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda, ka neatbilstība ir iespējama, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas.

a)

pēc vajadzības periodiski un iepriekš neziņojot organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 127]

b)

nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģējumu, ja:

a)

šādu deleģēšanu neaizliedz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;

b)

ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta iv) punktu.

a)

šādu deleģēšanu atļauj 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;

b)

ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.

a)

savu veikto citu oficiālo darbību rezultātus regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo kompetentajām iestādēm, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas;

b)

ja citu oficiālo darbību rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas.

a)

pēc vajadzības organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 129]

b)

nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģēšanu, ja:

a)

visjaunākās pieejamās metodes, kas atbilst attiecīgajiem starptautiski atzītajiem noteikumiem vai protokoliem, arī tiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN),

b)

ja nav a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka Eiropas Savienības references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem,

c)

ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu ne b) apakšpunktā minēto metožu – metodes, kas atbilst attiecīgiem valsts līmenī paredzētiem noteikumiem,

d)

ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne arī c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka nacionālās references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem, vai

e)

ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu, ne arī d) apakšpunktā minēto metožu – attiecīgās metodes, kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem.

a)

paraugu ņemšanai un laboratoriskai analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantojamām metodēm;

b)

izpildes kritērijiem, analīzes, testēšanas vai diagnostikas parametriem, mērījumu nenoteiktību un šo metožu validācijas procedūrām;

c)

analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātu interpretāciju.

a)

operatoram vienmēr ļauj pieprasīt, lai ar paraugu ņemšanu, testēšanu vai diagnostiku saistītos dokumentus izskatītu cits eksperts , ko izraugās references laboratorija vai — ja tas nav iespējams —cita, vismaz līdzvērtīga oficiāla laboratorija ; [Gr. 137]

b)

attiecīgā gadījumā, ja tas tehniski iespējams, jo īpaši ņemot vērā to, kāda ir apdraudējuma izplatība vai sadalījums dzīvniekos vai precēs, cik ātrbojīgi ir paraugi vai preces un kāds substrāta daudzums ir pieejams, — operatoram ļauj pieprasīt un kompetentajai iestādei ir pienākums nodrošināt : [Gr. 138]

a)

ir informēti, ka šādus paraugus ņem sakarā ar oficiālu kontroli un, attiecīgā gadījumā, analizē vai testē šādas oficiālas kontroles mērķiem, un

b)

attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu analīzi vai testēšanu var izmantot tiesības pieprasīt 34. panta 1. punktā paredzēto otro eksperta atzinumu.

a)

ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai tās varētu veikt 38. panta 1. punktā minētās revīzijas un inspicēšanu vai šādu revīziju un inspicēšanas veikšanu deleģēt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā attiecīgā laboratorija atrodas;

b)

attiecīgo laboratoriju par oficiālo laboratoriju jau ir nozīmējušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā laboratorija atrodas.

a)

uzdevumi, ko laboratorija veic kā oficiālā laboratorija;

b)

nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā veic minētos uzdevumus;

c)

pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību starp laboratoriju un kompetentajām iestādēm.

a)

kam ir speciālās zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas nepieciešami, lai paraugus analizētu, testētu vai diagnosticētu;

b)

kam ir pietiekams attiecīgi kvalificēts, mācīts un pieredzējis personāls;

c)

kas ir neatkarīga, objektīva un nav iesaistīta interešu konfliktos attiecībā uz to, kā tā veic oficiālās laboratorijas uzdevumus; [Gr. 142]

d)

kas var laikus nodrošināt oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā paņemtajiem paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātus;

e)

kas darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un ko saskaņā ar minēto standartu novērtējusi un akreditējusi valsts akreditācijas iestāde, kura darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. [Gr. 143]

a)

attiecas uz visām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm, kas laboratorijai jāizmanto analīzēm, testēšanai vai diagnostikai, kad tā darbojas kā oficiālā laboratorija;

b)

var attiekties uz vienu vai vairākām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm vai metožu grupām;

c)

var būt definējams elastīgi, lai akreditācijas tvērumā kā pārveidoti varianti varētu būt tādas metodes, ko oficiālā laboratorija izmantojusi akreditācijas piešķiršanas laikā, vai papildus minētajām metodēm tādas jaunas metodes, kas balstās uz pašas laboratorijas validācijām bez valsts akreditācijas iestādes veiktas īpašas novērtēšanas pirms šādu pārveidotu vai jaunu metožu izmantošanas.

a)

regulāri;

b)

jebkurā brīdī, kad kompetentās iestādes uzskata revīziju vai inspicēšanu par nepieciešamu.

a)

tā vairs neatbilst 36. panta 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

tā nepilda 37. pantā paredzētos pienākumus;

c)

tai ir neapmierinoši rezultāti 37. panta 2. punktā minētajos starplaboratoriju testos.

a)

laboratorijas:

b)

laboratorijas, kas veic analīzi vai testus, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem noteikumiem par augu reproduktīvo materiālu; [Gr. 147]

c)

laboratorijas, kas veic analīzi, testus vai diagnostiku tikai sakarā ar citām oficiālajām darbībām, ar nosacījumu, ka tās:

a)

tās darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un saskaņā ar to ir novērtētas un akreditētas izmantot vienu vai vairākas metodes, kas ir līdzīgas pārējām to izmantotajām metodēm un raksturo šādas metodes;

b)

tās regulāri un būtiskā apjomā izmanto metodes, attiecībā uz kurām ieguvušas a) apakšpunktā minēto akreditāciju.

a)

ja attiecīgās metodes izmantošana ir jauna prasība Savienības tiesību aktos,

b)

ja izmantošanas metodes pārmaiņu ieviešanai ir vajadzīga jauna akreditācija vai oficiālās laboratorijas iepriekš iegūtas akreditācijas tvēruma paplašināšana,

c)

gadījumos, kur vajadzība izmantot metodi izriet no ārkārtas situācijas vai no jauna radušās riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai

ca)

ja akreditācijas iestādes vērtējums un lēmums ir pozitīvs. [Gr. 150]

a)

oficiālā laboratorija jau saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 ir akreditēta izmantot metodi, kas ir līdzīga metodei, kura neietilpst tās akreditācijas tvērumā;

b)

oficiālajā laboratorijā ir ieviesta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas nodrošina, lai, izmantojot esošās akreditācijas tvērumā neietilpstošu metodi, tiktu iegūti pareizi un uzticami rezultāti;

c)

analīzi, testus vai diagnostiku veic kompetento iestāžu vai attiecīgajai metodei nozīmētās nacionālās references laboratorijas uzraudzībā.

a)

ar dažāda veida dzīvniekiem un precēm saistītos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;

aa)

iespējamās krāpnieciskās darbības, kas varētu maldināt patērētājus par pārtikas un preču vēlamajām īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 152]

b)

to, kāda ir:

c)

kontroles, kas attiecīgajiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas;

d)

garantijas, ko trešās valsts, kura ir izcelsmes valsts, kompetentās iestādes ir sniegušas attiecībā uz dzīvnieku un preču atbilstību 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētajām prasībām vai prasībām, kas tām atzītas par vismaz līdzvērtīgām.

a)

Savienībā ievešanas vietā;

b)

robežkontroles punktā;

c)

vietā, no kuras notiek laišana brīvā apritē Savienībā;

d)

par sūtījumu atbildīgā operatora noliktavās un telpās.

a)

transportlīdzekļiem, arī tukšiem;

b)

iepakojumam.

a)

vienmēr ietilpst dokumentu kontrolpārbaude;

b)

ietilpst identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes atkarībā no riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.

a)

informē muitas dienestus un attiecīgos operatorus;

b)

lemj, vai dzīvniekus vai preces var laist apgrozībā, pirms ir pieejami paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultāti, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta dzīvnieku vai preču izsekojamība.

a)

paredz mehānismus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku vai preču izsekojamību;

b)

nosaka, kādiem dokumentiem jābūt līdzi 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai precēm, kad kompetentās iestādes ir paņēmušas paraugus.

a)

dzīvnieki;

b)

dzīvnieku izcelsmes produkti, pārtikas produkti, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti; [Gr. 153]

c)

augi, augu produkti un citi objekti un materiāli, uz kuriem var atrasties vai no kuriem var izplatīties augiem kaitīgie organismi, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (*14) 68. panta 1. punktu un 69. panta 1. punktu;

d)

preces, kā izcelsme ir noteiktas trešās valstīs, attiecībā uz kurām Komisija, izmantojot 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos īstenošanas aktus, ir lēmusi, ka ir nepieciešams pasākums, kas paredz īslaicīgi pastiprināt oficiālās kontroles to Savienībā ievešanas vietās, jo pastāv zināms vai no jauna radies risks vai tāpēc, ka ir pierādījumi, ka varētu būt vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

e)

dzīvnieki un preces, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, Regulas (ES) Nr. …/… (*15) 249. pantu vai Regulas (ES) Nr. …/… (*16) 27. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu, 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. punktu, 47. panta 1. punktu, 49. panta 2. punktu un 50. panta 2. punktu, un kurš paredz, ka minēto ar Kombinētās nomenklatūras kodiem identificēto dzīvnieku vai preču sūtījumiem, tos ievedot Savienībā, ir jāpiemēro oficiālās kontroles;

f)

dzīvniekiem un precēm, attiecībā uz kuru ievešanu Savienībā ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā attiecīgi ar 125. vai 127. pantu, vai 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem ir paredzēti nosacījumi vai pasākumi, kas nosaka, ka, šādus dzīvniekus vai preces ievedot Savienībā, ir jāpārliecinās par atbilstību minētajiem nosacījumiem vai pasākumiem.

a)

izveido sarakstus, kuros sīki norāda dzīvniekus un preces, kas pieder pie 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām kategorijām, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus;

b)

izveido to preču sarakstu, kuras pieder pie 1. punkta d) apakšpunktā minētās kategorijas, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus, un to vajadzības gadījumā atjaunina attiecībā uz attiecīgajā apakšpunktā minētajiem riskiem.

a)

preces, ko nosūta kā komerciālus vai tirdzniecības paraugus vai kā izstādes eksponātus, kuri nav paredzēti laišanai tirgū; [Gr. 154]

b)

dzīvnieki un preces, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem; [Gr. 155]

c)

preces, kas atrodas starptautiskos transportlīdzekļos, ko neizkrauj un kas ir paredzētas apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam;

d)

preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam;

e)

nelieli tādu preču sūtījumi fiziskām personām, ko nav paredzēts laist tirgū;

f)

lolojumdzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [ Regulas par dzīvnieku veselību numuru ] 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā; [Gr. 156]

g)

preces, kurām veikta termiskā apstrāde un kuru daudzums nepārsniedz minētajos deleģētajos aktos norādīto;

h)

jebkura cita tādu dzīvnieku vai preču kategorija, kuriem, ņemot vērā to radītos riskus, kontroles robežpunktos nav vajadzīgas.

a)

kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu tālāku transportēšanu līdz to galamērķa vietai, pirms ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas kontrolpārbaudes ir vajadzīgas;

b)

kādos termiņos un kādā kārtībā pārkrautiem tādu preču sūtījumiem, kas minētas 45. panta 1. punktā, veic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes;

c)

kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem pārkrautiem sūtījumiem un dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākai transportēšanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, var veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;

d)

kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var atļaut 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu tranzītu un šādu sūtījumu specializēto oficiālo kontroļu veikšanu robežkontroles punktos, arī kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tos uzglabā īpaši apstiprinātās brīvajās noliktavās vai muitas noliktavās.

a)

kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ja vien šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 62. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 62. panta 4. punktu; [Gr. 159]

b)

to sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, kuriem pirmās atvešanas robežkontroles punktos ir veiktas dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes, var veikt citā robežkontroles punktā citā dalībvalstī;

c)

kompetentās iestādes muitas dienestiem vai citām publiskām iestādēm var uzticēt konkrētus kontroles uzdevumus, kas saistīti ar:

a)

veic retāk;

b)

pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja šāds zīmogs ir.

a)

kritērijus un procedūras, ko ievēro, noteicot un mainot obligāto biežumu fiziskām kontrolpārbaudēm, kuras veicamas 45. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, un pielāgojot to biežumu ar šādām kategorijām saistītajam riska līmenim, ņemot vērā: [Gr. 162]

b)

nosacījumus, saskaņā ar kādiem dalībvalstis var palielināt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto fizisko kontrolpārbaužu biežumu, lai ņemtu vērā vietējos riska faktorus;

c)

procedūras, ar kurām nodrošinātu, ka saskaņā ar a) punktu noteiktais fizisko kontrolpārbaužu obligātais biežums tiek piemērots laikus un vienveidīgi. [Gr. 163]

(a)

fizisko kontrolpārbaužu obligāto biežumu 45. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām preču kategorijām; [Gr. 164]

(b)

fizisko kontrolpārbaužu obligāto biežumu 45. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, ja vien tas jau nav paredzēts attiecīgajos punktos norādītajos tiesību aktos. [Gr. 165]

a)

operatori, kas ir atbildīgi par 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, lai iepriekš paziņotu robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm par šādu sūtījumu atvešanu;

b)

robežkontroles punkta kompetentās iestādes, lai:

(a)

ir veiktas visas 47. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles;

(b)

ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas pārbaudes ir jāveic;

(c)

par sūtījumu ir pieņemts lēmums saskaņā ar 53. pantu, lēmumu atzīmējot VSID. [Gr. 170]

a)

sūtījumam neļauj piemērot muitas procedūru, kas atšķiras no tās, kuru norādījušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes;

b)

sūtījumu brīvā apgrozībā ļauj laist tikai tad, kad ir iesniegts pienācīgi aizpildīts VSID, kas apliecina, ka sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

a)

VSID formu un tā iesniegšanas un lietošanas norādījumus;

b)

minimālos termiņus, ko operatori ievēro 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā paziņošanā par sūtījumiem, lai robežkontroles punkta kompetentās iestādes varētu laikus un rezultatīvi veikt oficiālās kontroles.

a)

par to, vai ierosinātā robežkontroles punkta nozīmēšana ir atkarīga no tādas kontroles labvēlīga iznākuma, ko Komisijas eksperti veic saskaņā ar 115. pantu, lai pārbaudītu atbilstību 62. pantā noteiktajam prasību minimumam;

b)

par šādas kontroles datumu.

a)

tā kontaktinformācija un darbalaiks;

b)

tā precīza atrašanās vieta un vai tā ir osta, lidosta vai vieta ievešanai pa dzelzceļu vai autoceļu;

c)

45. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, uz kurām attiecas tā nozīmējuma tvērums;

d)

kāds aprīkojums un telpas ir pieejami oficiālo kontroļu veikšanai katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru tas nozīmēts;

e)

to dzīvnieku un preču apjoms, ar kuriem veiktas darbības viena gada laikā, par katru no 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām tas nozīmēts.

a)

atsauc 57. panta 1. punktā paredzēto nozīmējumu attiecībā uz visām vai noteiktām tādām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmēšana veikta;

b)

robežpunktus svītro no 58. panta 1. punktā minētajiem sarakstiem attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums tiek atsaukts.

a)

kompetentās iestādes pārliecinās, ka 1. punktā minētais risks vairs nepastāv;

b)

tās Komisijai un pārējām dalībvalstīm ir paziņojušas informāciju, uz kuru balstoties, apturēšana tiek atcelta.

a)

pietiekams attiecīgi kvalificēts personāls;

b)

telpas, kas ir piemērotas to dzīvnieku un preču kategoriju veidam un apjomam, ar kuriem tiek veiktas darbības;

c)

aprīkojums un telpas, kas ļauj veikt oficiālās kontroles katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru robežkontroles punkts nozīmēts;

d)

ieviesti pasākumi, lai attiecīgā gadījumā garantētu piekļuvi jebkuram citam aprīkojumam, telpām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteiktos pasākumus aizdomu gadījumos, neatbilstīgu sūtījumu gadījumos vai gadījumos, kur sūtījumi rada risku;

e)

ieviesti ārkārtas situāciju pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteikto pasākumu rezultatīvu piemērošanu neparedzamu un neplānotu apstākļu vai notikumu gadījumos;

f)

tehnoloģija un aprīkojums, kas nepieciešami, lai sistēma TRACES efektīvi darbotos un, attiecīgā gadījumā, jebkāda cita datorizēta informācijas pārvaldības sistēma, kas vajadzīga datu un informācijas apstrādei un apmaiņai;

g)

piekļuve tādu oficiālo laboratoriju pakalpojumiem, kuras var nodrošināt analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātus attiecīgos termiņos un kuru rīcībā ir informācijas tehnoloģijas rīki, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu veikto analīžu, testu vai diagnostikas rezultātu ievadīšanu sistēmā TRACES;

h)

ieviesti attiecīgi pasākumi pareizai darbību veikšanai ar dažādu kategoriju dzīvniekiem un precēm un iespējamo šķērskontaminācijas risku novēršanai;

i)

ieviesti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem biodrošības standartiem, tādējādi novēršot slimību izplatīšanos Savienībā.

a)

sūtījumu vai tā daļu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni) , attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, vai [Gr. 179]

b)

sūtījumu vai tā daļu pārsūtīt ārpus Savienības saskaņā ar 70. panta 1. vai 2. punktu, vai [Gr. 180]

c)

sūtījumau vai tā daļu īpaši apstrādāt saskaņā ar 69. panta un 2. punktu vai ar jebkādu citu pasākumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, paredzēt sūtījumu citiem nolūkiem, nevis sākotnēji paredzētajam nolūkam. [Gr. 181]

a)

Komisijai;

b)

pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

c)

muitas dienestiem;

d)

izcelsmes trešās valsts kompetentajām iestādēm;

e)

par sūtījumu atbildīgajam operatoram.

a)

dod operatoram rīkojumu sūtījumu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni) , attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi, vai [Gr. 184]

b)

sūtījumam piemēro īpašu apstrādi saskaņā ar 69. panta 1. un 2. punktu.

a)

anulē oficiālos sertifikātus un citus dokumentus, kas ir līdzi sūtījumiem, kuriem piemēroti pasākumi atbilstoši 64. panta 3. un 5. punktam un 65. pantam;

b)

sadarbojas saskaņā ar IV sadaļu, lai veiktu visus turpmākos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Savienībā nav iespējams atkārtoti ievest sūtījumus, kuru ievešana tikusi aizliegta saskaņā ar 64. panta 1. punktu.

a)

attiecīgo sūtījumu iznīcināt vai tam piemērot jebkādu citu atbilstīgu pasākumu;

b)

gadījumos, kas minēti 65. pantā – veicot visus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, dzīvnieku labturības vai vides aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, atbilstīgā kompleksā, kas atrodas iespējami tuvu robežkontroles punktam, sūtījumu iznīcināt.

a)

tāda apstrāde vai pārstrāde (vajadzības gadījumā arī dekontaminācija, taču ne atšķaidīšana), lai sūtījums atbilstu 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai pārsūtīšanā iesaistītās trešās valsts prasībām;

b)

jebkāda cita apstrāde tādā veidā, kas atbilst nekaitīgai lietošanai dzīvnieku barībā vai pārtikā vai citiem mērķiem, kuri nav lietošana dzīvnieku barībā vai pārtikā.

a)

iedarbīgi veikta un nodrošina, ka tiek likvidēti visi riski cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;

b)

dokumentēta un veikta kompetento iestāžu kontrolē;

c)

atbilst prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

a)

ar operatoru, kas atbildīgs par sūtījumu, ir saskaņots galamērķis;

b)

par sūtījumu atbildīgais operators ir vispirms informējis izcelsmes trešās valsts vai – ja tā nav viena un tā pati valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes par iemesliem, kuru dēļ attiecīgo dzīvnieku vai preču sūtījumu liegts ievest Savienībā, un apstākļiem, kādos tas noticis;

c)

ja galamērķa trešā valsts nav izcelsmes trešā valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes ir informējušas dalībvalsts kompetentās iestādes, ka tās ir gatavas sūtījumu pieņemt;

d)

dzīvnieku sūtījumu gadījumā – pārsūtīšana notiek atbilstoši dzīvnieku labturības prasībām.

a)

tādu oficiālo kontroļu maksimālo biežumu, kas, sūtījumus ievedot Savienībā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, ja nav iemesla aizdomām par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vai par krāpniecisku rīcību;

b)

oficiālos sertifikātus, kam jābūt līdzi sūtījumiem, kurus ieved Savienībā;

c)

šādu sertifikātu paraugu;

d)

trešās valsts kompetentās iestādes, kuru atbildībā jāveic pirmseksporta kontroles;

e)

attiecīgā gadījumā – jebkuru deleģēto institūciju, kurai minētās kompetentās iestādes var deleģēt noteiktus uzdevumus. Šādu deleģējumu var apstiprināt tikai tad, ja tas atbilst 25.–32. panta kritērijiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem.

a)

uz Savienību eksportēto dzīvnieku vai preču sūtījumi atbilst 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām;

b)

kontroles, ko veic trešā valstī pirms nosūtīšanas uz Savienību, ir pietiekami iedarbīgas, lai tās varētu aizstāt 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes vai lai mazinātu to biežumu.

a)

ir atbildīga par saziņu ar Savienību;

b)

nodrošina, lai katram kontrolētajam sūtījumam būtu pievienoti 2. punkta b) apakšpunktā minētie oficiālie sertifikāti.

a)

ar sistēmas TRACES starpniecību , ziņojot arī par pasākumiem, kas tiks veikti, informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un attiecīgos operatorus, papildus prasot administratīvu palīdzību saskaņā ar IV sadaļā noteiktajām procedūrām; [Gr. 188]

b)

sūtījumiem no attiecīgās trešās valsts palielina oficiālo kontroļu skaitu un, ja tas nepieciešams, lai pienācīgi analītiski pārbaudītu situāciju, saprātīgā skaitā patur paraugus, ko glabā piemērotos apstākļos.

a)

garantē savstarpēju piekļuvi informācijai, kas ir būtiska to attiecīgo darbību organizācijai un norisei attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā;

b)

nodrošina laikus īstenotu šādas informācijas apmaiņu, arī ar elektroniskiem līdzekļiem.

a)

kompetentajām iestādēm ir piekļūstama informācija, kas nepieciešama, lai varētu tūlītēji un pilnīgi identificēt dzīvnieku un preču sūtījumus, kurus ieved Savienībā un kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktā saskaņā ar 45. panta 1. punktu;

b)

veicot informācijas apmaiņu vai sinhronizējot attiecīgās datu kopas, tiek savstarpēji atjaunināta kompetento iestāžu, muitas dienestu un citu iestāžu savāktā informācija par Savienībā ievestiem dzīvnieku un preču sūtījumiem;

c)

tiek ātri paziņoti lēmumi, kurus šādas iestādes pieņēmušas, pamatojoties uz a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju.

a)

tās muitas dienestiem dod rīkojumu nelaist sūtījumu brīvā apritē un sūtījumam pievienotajā faktūrrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ierakstīt šādu paziņojumu:

“Produkts rada risku: laišana brīvā apgrozībā nav atļauta. Regula (ES) Nr. …/… (*17)”;

b)

bez kompetento iestāžu piekrišanas nav atļautas nekādas citas muitas procedūras;

c)

tiek piemērots 64. panta 1., 3., 4. un 5. punkts, 65.–67. pants, 69. panta 1. un 2. punkts un 70. panta 1. un 2. punkts.

a)

tādu svaigu zvejas produktu sūtījumi, kurus no zvejas kuģa, kas peld ar trešās valsts karogu, tieši izkrauj ostās, kuras dalībvalstis norādījušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (48) 5. panta 1. punktu;

b)

nedīrātu, neatspalvotu savvaļas medījamo dzīvnieku sūtījumi;

c)

šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumi, ko neatkarīgi no tā, vai tos uzglabā īpaši apstiprinātā brīvā noliktavā vai muitas noliktavā, iekrauj kuģos, kuri izpeld no Savienības teritorijas, un kas ir paredzēti kuģa nodrošinājumam vai apkalpes vai pasažieru patēriņam;

d)

koksnes iepakojamais materiāls; [Gr. 190]

e)

ar dzīvniekiem kopā nosūtītā pārtika un dzīvnieku barība, kas ir paredzēta to barošanai;

f)

dzīvnieki un preces, ko pasūta, izmantojot tālpārdošanu, un ko piegādā no trešās valsts uz adresi Savienībā, un paziņošanas prasības, kas nepieciešamas, lai varētu pienācīgi veikt oficiālās kontroles;

g)

augu produkti, kas, ņemot vērā to turpmāko galamērķi, var radīt infekcijas vai risku, ka var izplatīties lipīgas dzīvnieku slimības;

h)

šīs regulas 45. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumi, kuru izcelsme ir Savienībā un kuri tiek nosūtīti atpakaļ uz Savienību pēc tam, kad trešā valsts tos liegusi ievest savā teritorijā;

i)

preces, ko Savienībā no trešās valsts ieved bez taras neatkarīgi no tā, vai visu šādu preču izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī;

j)

šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto preču sūtījumi, ko ieved no Horvātijas teritorijas un kas tranzītā šķērso Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”), pirms tās atkārtoti ieved Horvātijas teritorijā caur ievešanas vietām Klekā vai Zaton Doli;

k)

dzīvnieki un preces, kam saskaņā ar 46. pantu nepiemēro 45. panta normas.

a)

oficiālo sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izsniegšanas noteikumiem;

b)

to dokumentu formu, kam jābūt līdzi 1. punktā minēto kategoriju dzīvniekiem vai precēm.

a)

oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu, vai 1. panta 2. punktā minētos noteikumus ievēro šādi operatori:

b)

oficiālajām kontrolēm, kuras veic sakarā ar oficiālu sertifikātu izsniegšanu vai ar nolūku uzraudzīt oficiālu apliecinājumu izsniegšanu;

c)

oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi: