(1)

Eiropai jāizmanto visi izaugsmes avoti, lai izkļūtu no krīzes, radītu darbvietas un atgūtu konkurētspēju. Izaugsmes un darbvietu darbavietu radīšanas atjaunošana Savienībā ir stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis. Turklāt digitālā nozare ir kļuvusi par tādas publiskās telpas daļu, kurā tiek veidotas jaunas pārrobežu tirdzniecības formas un globālajā digitālajā ekonomikā Eiropas uzņēmumiem tiek radītas komerciālas iespējas līdztekus inovatīva tirgus attīstībai un sociālai un kultūras mijiedarbībai. Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmē tika uzsvērta digitālā vienotā tirgus svarīgums izaugsmei un tika izteikts aicinājums iesniegt konkrētus pasākumus, lai izveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk “IKT”) vienoto tirgu cik ātri vien iespējams. Ievērojot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un šo aicinājumu, ar šo regulu paredzēts izveidot sekmēt elektronisko sakaru vienoto tirgu, izveidojot vienotā tirgus izveidi , atsevišķās jomās nosakot un pielāgojot spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā un definējot šā regulējuma nākamās pārskatīšanas vispārējo saturu, mērķi un laika grafiku. . (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (8), Komisijas Direktīva 2002/77/EK (9), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (11) un Eiropas Parlamenta Lēmums Nr. 243/2012/ES (12)) [Gr. 2]

(2)

Vienā no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām “Eiropas digitalizācijas programma” (turpmāk “EDP”) jau atzīts, ka IKT un tīkla savienojamība ir neaizstājams pamats mūsu ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Lai ļautu Eiropai gūt digitālās pārveides labumus, Savienībā nepieciešams dinamisks elektronisko sakaru vienotais tirgus visās nozarēs un visā Eiropā. Šāds patiesi vienots sakaru tirgus būs inovatīvas un gudras digitālas ekonomikas “mugurkauls” un tāda digitālā vienotā tirgus pamats, kurā tiešsaistes pakalpojumi var brīvi “plūst” pāri robežām. [Gr. 3]

(3)

Viengabalainā elektronisko sakaru vienotajā tirgū būtu jāsniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus katram klientam Savienībā un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu tās kavēt. Kaut arī tiek atzītas un pieļautas dalībvalstu situācijas objektīvas atšķirības, šādu sadrumstalotību nevar pilnībā novērst ar spēkā esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, ko raksturo drīzāk valstu, nevis Savienības mēroga citu iemeslu dēļ , jo atšķiras valstu vispārējo atļauju izsniegšanas režīms režīma īstenošana , valstu frekvenču spektra piešķiršanas shēmas, dažādās dalībvalstīs elektronisko sakaru nodrošinātājiem pieejamie atšķirīgie piekļuves produkti un dažādi noteikumu kopumi, ko piemēro klientiem atkarā no nozares. Daudzos gadījumos Savienības noteikumi tikai nosaka pamatscenāriju, un dalībvalstīs tie bieži vien ir ieviesti atšķirīgi un konkrētām nozarēm piemērojamie patērētāju aizsardzības noteikumu kopumi . Piemēram, kaut arī Direktīva 2002/20/EK (Atļaujas izsniegšanas direktīva) ierobežo tās informācijas veidu, kuru var pieprasīt, 12 dalībvalsti pieprasa papildu detaļas, piemēram, paredzēto darbības veidu iedalījumu kategorijās, darbības ģeogrāfisko areālu, konkrēto tirgu, uzņēmuma struktūru, tostarp akcionāru vārdus/nosaukumus un akcionāru akcionāru vārdus/nosaukumus, Tirdzniecības kameras izsniegtu apliecību un izziņu par to, ka uzņēmuma pilnvarotā persona nav izdarījusi noziedzīgus nodarījumus. Papildu prasības, piemēram, minētās ziņas, apliecina Komisijas īstenotās stingrās politikas nozīmību attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām . [Gr. 4]

(4)

Patiesi vienotam tirgum elektronisko sakaru jomā attiecībā uz jauniem un uzlabotiem tīkliem un pakalpojumiem būtu jāveicina konkurence, koordinācija, ieguldījumi un inovācijas jaunos un uzlabotos tīklos un pakalpojumos un lielāka šo tīklu un pakalpojumu jauda , sekmējot tirgus integrāciju un pārrobežu pakalpojumu piedāvājumu, un būtu līdz minimumam jāsamazina uzņēmumiem noteiktie liekie regulatīvie ierobežojumi . Tādējādi tam būtu jāpalīdz sasniegt augstos un pat pārsniegt mērķus, kas attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslu noteikti EDP, un atvieglināt tādu pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādi, ar kuru palīdzību var izmantot atklātos datus un formātus sadarbspējīgā, standartizētā un drošā veidā, nodrošinot to pieejamību vienādā funkcionālā un nefunkcionālā līmenī visā Savienībā . Savukārt pieaugošajai digitālo infrastruktūru un pakalpojumu pieejamībai būtu jāpaplašina patērētāju izvēle, jāpaaugstina pakalpojumu kvalitāte un satura dažādība, jāveicina teritoriālā un sociālā kohēzija, kā arī jāsekmē mobilitāte Savienībā. [Gr. 5]

(4a)

Kā to savā 2013. gada pētījumā “Internets, digitalizācijas programma un Eiropas reģionu ekonomiskā attīstība” (turpmāk “pētījums”) uzsver Eiropas Parlamenta iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika), labvēlīgs reģionālais klimats no IKT un informācijas sabiedrības akceptances un atvērtības tiem viedokļa ir svarīgs un pat izšķirošs faktors, jo tā ir priviliģēta nozare, kurā var rasties pieprasījums pēc IKT izstrādes. [Gr. 6]

(4b)

Kā pētījumā konstatēts, reģionālais līmenis ir piemērots, lai konstatētu informācijas sabiedrības piedāvātās iespējas un lai īstenotu tās atbalsta plānus un programmas. Pētījumā ir norādīts arī uz to, ka dažādo pārvaldības līmeņu sadarbība rada lielu izaugsmes potenciālu. Augšupējās iniciatīvas un lejupējās projekti būtu jākombinē vai vismaz jāizstrādā paralēli, lai tādējādi sasniegtu mērķi par vienota digitālā tirgus izveidi. [Gr. 7]

(4c)

Veidojot Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un nostiprinot teritoriālo un sociālo kohēziju, būtu jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013  (13) 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījumu prioritāte, lai uzlabotu platsjolas datu pārraides izmantošanu un ātrdarbīgu tīklu izveidi un atbalstītu jauno tehnoloģiju un tīklu izmantošanu digitālajā ekonomikā, un visiem Eiropas reģioniem būtu jāspēj ieguldīt šajā jomā, kā tas paredzēts šīs regulas 4.pantā . [Gr. 8]

(4d)

Ieguldījumi jaunākajā infrastruktūrā, kas ir svarīgi, lai Savienības iedzīvotāji spētu izmantot jaunus un inovatīvus pakalpojumus, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar centrāliem un biezi apdzīvotiem reģioniem, kuros tie noteikti būs ienesīgi. Tie vienlaikus būtu jāveic arī nomaļos un attālākajos reģionos, kuri nav tik blīvi apdzīvoti un ir mazāk attīstīti, lai nepalielinātos šo reģionu atpalicība. [Gr. 9]

(5)

Elektronisko sakaru vienotā tirgus radītajiem labumiem būtu jāattiecas uz plašāku digitālo ekosistēmu, kas ietver Savienības iekārtu ražotājus, satura un lietojumprogrammu un programmatūras nodrošinātājus un plašāku ekonomiku, aptverot tādas nozares kā izglītība, banku nozare, automobiļu nozare, loģistika, mazumtirdzniecība, enerģētika , medicīna , mobilitāte, transporta nozare un ārkārtas situāciju un dabas katastrofu saprātīga pārvaldība , kuras balstās uz savienojamību platjoslas datu pārraidi , lai palielinātu savu efektivitāti produktivitāti, kvalitāti un galalietotāju apkalpošanu , izmantojot, piemēram, vispārējas mākoņdatošanas lietojumprogrammas sakaru tīklu lielo datu modernu analīzi, , savienotos un sadarbspējīgos objektus un integrētas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas iespējas , ņemot vērā atvērtā standarta sistēmas sadarspēju un atklātos datus . Iedzīvotājiem, valsts pārvaldei un veselības aizsardzības nozarei būtu jāgūst labums no plašāk pieejamiem e-pārvaldes un e-veselības pakalpojumiem. Kultūras un izglītības saturu un pakalpojumus un kultūras dažādību kopumā varētu pilnveidot arī elektronisko sakaru vienotā tirgū. Savienojamības Sakaru nodrošināšana, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ir tik svarīga plašākai ekonomikai un sabiedrībai no plašākas ekonomikas, sabiedrības un tehnoloģisko nākotnes pilsētu viedokļa , ka būtu jānovērš nepamatots slogs, piemēram, tiesiskā regulējuma vai cita veida slogs, ko piemēro atkarā no nozares. [Gr. 10]

(6)

īs regulas mērķis ir turpināt elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi , rīkojoties trijos plašos savstarpēji saistītos virzienos. Pirmkārt, tai būtu jānodrošina jānosaka brīvība sniegt pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt tīklus dažādās dalībvalstīs, balstoties uz Eiropas vienotas atļaujas koncepciju, kas rada nosacījumus satura un konkrētu nozaru tiesiskā regulējuma ieviešanas lielākas saskaņotības un paredzamības nodrošināšanai visā Savienībā saskaņojot un vienkāršojot vispārīgās atļauju izsniegšanas sistēmas piemērošanu. . Otrkārt, ir nepieciešams ar līdzīgākiem noteikumiem un nosacījumiem sniegt piekļuvi būtiskiem resursiem, kas nepieciešami elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanai ne tikai jāreglamentē bezvadu platjoslas sakariem, kuriem svarīgs ir licencēts un nelicencēts sakaru frekvenču spektrs, bet arī fiksētas līnijas savienojamībai spektra licenču piešķiršanas nosacījumi un procedūras un nelicencēta frekvenču spektra izmantošana .

Treškārt, lai saskaņotu uzņēmējdarbības apstākļus un veidotu iedzīvotāju uzticību digitalizācijas jomā, ar šo regulu būtu jāsaskaņo jāparedz noteikumi par galalietotāju lietotāju , jo īpaši patērētāju, aizsardzību. Tas papildus noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, datplūsmas pārvaldību ietver noteikumus attiecībā uz nediskrimināciju, līguma informāciju, līguma izbeigšanu un maiņu, papildu noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem un datplūsmas pārvaldību un kopīgus, vienotus standartus attiecībā uz galalietotāju privātumu un datu aizsardzību un drošību , kas ne tikai aizsargā galalietotājus, bet vienlaikus garantē ilgstošu interneta ekosistēmas kā inovāciju virzītājspēka funkcionēšanu. Turklāt turpmākām reformām viesabonēšanas jomā būtu jārada galalietotājiem pārliecība, ka, ceļojot Savienībā, viņi varēs saglabāt savienojamību, un ar laiku būtu jākļūst par cenu un citu nosacījumu tuvināšanas veicinātājām Savienībā nemaksājot maksu papildus tarifiem, kurus viņi maksā līgumu slēgšanas dalībvalstīs . [Gr. 11]

(7)

Tāpēc šai regulai būtu jāpapildina spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums un piemērojamie valstu tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, paredzot nosakot atsevišķus konkrētus pasākumus, ar kuriem paredz īpašas tiesības un pienākumus gan elektronisko sakaru nodrošinātājiem, gan galalietotājiem lietotājiem , ko var īstenot, veicot svarīgus grozījumus spēkā esošajās direktīvās un Regulā (ES) Nr. 531/2012, lai nodrošinātu lielāku konverģenci, kā arī dažas būtiskas pārmaiņas, kas saskanīgas ar konkurētspējīgāku vienoto tirgu. [Gr. 12]

(8)

Šajā regulā paredzētajos pasākumos ņemts vērā tehnoloģiju neitralitātes princips, t. i., ka tie nedz uzspiež kādas noteikta veida tehnoloģijas lietojumu, nedz to diskriminē.

(9)

Pārrobežu elektronisko sakaru nodrošināšanai joprojām tiek piemērots lielāks slogs nekā elektronisko sakaru nodrošināšanai valsts teritorijā. Konkrēti, pārrobežu nodrošinātājiem joprojām atsevišķās uzņēmējdalībvalstīs jāsniedz paziņojums un jāmaksā nodevas. Uz ES vienotās atļaujas turētājiem būtu jāattiecina vienota paziņošanas sistēma galvenās uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalstī (piederības dalībvalsts), un tas samazinātu pārrobežu operatoru administratīvo slogu. ES vienotajai atļaujai būtu jāattiecas uz jebkuru uzņēmumu, kurš nodrošina vai nodomājis Zināmā mērā saskaņojot vispārīgās atļaujas izsniegšanu, kurā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) piedalītos kā paziņojumu saņēmējs, būtu vēl vairāk jānodrošina brīvības nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus vairāk nekā vienā dalībvalstī, ļaujot šim uzņēmumam izmantot tiesības, ko sniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus saskaņā ar šo regulu jebkurā dalībvalstī.

ES vienotās atļaujas izsniegšanai, kas nosaka tiesisko regulējumu, kurš piemērojams elektronisko sakaru operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus dalībvalstīs, pamatojoties uz vispārīgu atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī, būtu jānodrošina, lai brīvība sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus būtu efektīva visā Savienībā visā Savienībā praktiskā efektivitāte. Turklāt paziņojums nav obligāts, lai varētu piedalīties vispārējo atļauju izsniegšanas sistēmā, un visas valstis to neprasa. Tā kā prasība par paziņojumu no operatoru viedokļa nozīmē administratīvo slogu, dalībvalstīm, kurās tas tiek pieprasīts, šī prasība būtu jāpamato, ņemot vērā Savienības politiku par nevajadzīga regulatīvā sloga novēršanu. Komisijai būtu jāvar izvērtēt šādas prasības un attiecīgajā gadījumā jāvar prasīt to atcelšanu. [Gr. 13]

(10)

Elektronisko sakaru vai tīklu pārrobežu nodrošināšana var notikt dažādos veidos atkarā no vairākiem faktoriem, piemēram, tīkla vai sniegto pakalpojumu veida, nepieciešamās fiziskās infrastruktūras apjoma vai abonentu skaita dažādās dalībvalstīs. Nodomu nodrošināt elektronisko sakaru pārrobežu pakalpojumus vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vairāk nekā vienā dalībvalstī var parādīt, veicot tādas darbības kā sarunas par līgumiem attiecībā uz piekļuvi tīkliem konkrētā dalībvalstī vai tirgvedību interneta vietnē mērķa dalībvalsts valodā. [Gr. 14]

(11)

Neatkarīgi no tā, kā nodrošinātājs izvēlas veikt elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu, tiesiskajam regulējumam, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam, vajadzētu būt neitrālam attiecībā uz komerciālo izvēli, kas veikta, organizējot funkcijas un darbības dalībvalstīs. Tāpēc neatkarīgi no uzņēmuma korporatīvās struktūras par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja piederības dalībvalsti būtu jāuzskata dalībvalsts, kurā tiek pieņemti stratēģiskie lēmumi par elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu. [Gr. 15]

(12)

ES vienotās atļaujas izsniegšanai vajadzētu būt balstītai uz vispārīgās atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī. Uz to nevajadzētu attiecināt nosacījumus, kas jau ir piemērojami saskaņā ar kādu citu valsts tiesību aktu, kurš nav attiecināms konkrēti uz elektronisko sakaru nozari. Turklāt šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumi būtu jāpiemēro arī Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem. [Gr. 16]

(13)

Lielākā daļa uz konkrētu nozari attiecinātu nosacījumu, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tīkliem vai to drošību un integritāti vai piekļuvi neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ir cieši saistīti ar vietu, kur šāds tīkls atrodas vai pakalpojums tiek nodrošināts. Tāpēc uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju var attiecināt nosacījumus, kas ir piemērojami dalībvalstīs, kur tas darbojas, ciktāl šī regula nenosaka citādi. [Gr. 17]

(14)

Ja dalībvalstis no nozares pieprasa ieguldījumu, lai finansētu vispārējo pakalpojumu pienākumus un valstu regulatīvo iestāžu administratīvās izmaksas, kritērijiem un procedūrām ieguldījumu sadalei vajadzētu būt samērīgām un nediskriminējošām attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, lai nekavētu pārrobežu operatoru ienākšanu tirgū, jo īpaši jaunpienācējiem un mazākiem operatoriem; tāpēc attiecībā uz individuālu uzņēmumu ieguldījumiem būtu jāņem vērā ieguldījuma veicēja tirgus daļa tā apgrozījuma ziņā, kurš realizēts attiecīgajā dalībvalstī, un tam būtu jāpiemēro de minimis slieksnis.

(15)

Ir nepieciešams nodrošināt, ka līdzīgos apstākļos nav diskriminācijas attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju dažādās dalībvalstīs un ka vienotajā tirgū tiek piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 15. vai 16. panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma. Tāpēc Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu būt tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Eiropas Savienības tiesībās paredzēts vispārējs princips, kas ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā . Atbilstoši pieņemtajai judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka salīdzināmas situācijas netiek uzskatītas par dažādām un atšķirīgas situācijas netiek uzskatītas par vienādām, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota. Ir jānodrošina, lai līdzīgos apstākļos Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs dažādās dalībvalstīs objektīvi vienādās situācijās, lai nodrošinātu integrētākas daudzteritoriālas operācijas. Turklāt Savienības līmenī vajadzētu būt konkrētām procedūrām, saskaņā ar kurām šādos gadījumos pārskata lēmumprojektus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem netiktu diskriminēts un lai vienotajā tirgū tiktu piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 7.a panta 15. vai 16.  panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma . [Gr. 18]

(16)

Regulatīvo un uzraudzības kompetenču piešķiršana būtu jānosaka starp Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju piederības dalībvalsti un jebkuru uzņēmējdalībvalsti, lai samazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka šo nodrošinātāju sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem tiek atbilstīgi piemēroti visi šādu pakalpojumu un tīklu nodrošināšanas nosacījumi. Tāpēc, kaut arī katrai valsts regulatīvajai iestādei būtu jāuzrauga atbilstība nosacījumiem, kas piemērojami tās teritorijā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp izmantojot sankcijas un pagaidu pasākumus, tikai valsts regulatīvajai iestādei, kas atrodas piederības dalībvalstī, vajadzētu būt pilnvarām apturēt vai atsaukt Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā vai tās daļā. [Gr. 19]

(17)

Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un ierobežots resurss , bez kura nav iespējams radīt plaša mēroga sociālas, kulturālas un ekonomiskas vērtības Savienības mobilo, bezvadu platjoslas , apraides un satelītu sakaru iekšējā tirgū. Savienībā īstenojot radiofrekvenču spektra politiku, būtu jāsekmē vārda brīvība, tostarp domas brīvība un brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas, ignorējot robežas, kā arī mēdiju brīvība un daudzveidība. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks, kaut arī daži Savienības reģioni ir guvuši lielus panākumus gan attiecībā uz Eiropas Digitalizācijas programmas politikas mērķiem , gan globālā mērogā, citi reģioni atpaliek . Jo īpaši tas daļēji ir saistīts ar to, ka Savienībā ir sadrumstalots tāda frekvenču spektra piedāvāšanas process, kas ir sevišķi piemērots ātrdarbības bezvadu platjoslas pieejamības nodrošināšanai , apdraudot šo politikas mērķu sasniegšanu visā Savienībā.

Tas, ka process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem neviendabīgs apstākļos, kad vairāk nekā puse pusei no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu Komisija ir piešķīrusi izņēmuma statusu vai tās citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Lēmumā Nr. 243/2012/ES par Radiofrekvenču spektra politikas programmu, apliecina rīcības steidzamību vajadzību rīkoties steidzami pat spēkā esošās RSPP termiņā. Šī parādība liek domāt arī par vajadzību Komisijai uzlabot savu pilnvaru izmantošanu, kas ir ļoti svarīgi, lai lojāli veiktu Savienības pasākumus un panāktu dalībvalstu patiesu sadarbību. Komisijas stingrajiem pūliņiem nodrošināt jau pieņemtā Savienības pasākumi regulējuma izpildi , lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (14), nav bijuši pietiekami, lai risinātu šo problēmu vajadzētu būt pietiekamiem, lai būtiski palīdzētu šīs problēmas risināšanā . [Gr. 20]

(17a)

Frekvenču spektra pārdošana un iznomāšana bezvadu platjoslas sakaru vajadzībām uzlabo elastību un padara efektīvāku frekvenču spektra resursu piešķiršanu. Tāpēc pārdošana un iznomāšana būtu jāatbalsta un jāveicina vēl vairāk, tostarp nodrošinot, lai visām izmantošanas tiesībām, ieskaitot jau piešķirtām izmantošanas tiesībām, būtu pietiekami ilgs termiņš. [Gr. 21]

(18)

Atšķirīgas valstu politikas piemērošana rada iekšējā tirgus nesaskaņotību un sadrumstalotību, kas kavē Savienības mēroga pakalpojumu ieviešanu un bezvadu platjoslas sakaru iekšējā tirgus izveidi. Jo īpaši tas varētu radīt nevienādus nosacījumus piekļuvei šādiem pakalpojumiem, kavēt konkurenci starp uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un apslāpēt ieguldījumus modernākos tīklos un tehnoloģijās un inovatīvu pakalpojumu rašanos, tādējādi atņemot iedzīvotājiem un uzņēmumiem plaši pieejamus integrētus augstas kvalitātes pakalpojumus un bezvadu platjoslas operatoriem — lielāku efektivitāti, ko rada liela apjoma integrētākas operācijas. Tāpēc rīcība Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem būtu jāapvieno ar modernu bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu plaša integrēta pārklājuma attīstību visā Savienībā. Vienlaikus ir nepieciešama pietiekama elastība, lai ņemtu vērā valstu īpašas vajadzības, un dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībām nolūkā nodrošināt sabiedrisko kārtību , sabiedrisko drošību un aizsardzību , aizsargāt un sekmēt vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, valodu un kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu . [Gr. 22]

(19)

Elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, tostarp mobilo sakaru operatoriem vai šādu operatoru konsorcijiem, nodrošinot galalietotāju ilgtermiņa labumu, būtu jāvar kolektīvi organizēt efektīvu, tehnoloģiski modernu, pilnveidotu un pieejamu pārklājumu plašā Savienības teritorijas daļā un tādējādi izmantot radiofrekvenču spektru vairākās dalībvalstīs ar līdzīgiem nosacījumiem, procedūrām, izmaksām, laika grafiku, ilgumu saskaņotās joslās un ar tādām papildu radiofrekvenču paketēm kā zemākas un augstākas frekvences kopums, lai nodrošinātu pārklājumu blīvi un mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās. Iniciatīvas par labu lielākai koordinācijai un saskaņotībai arī veicinātu tīkla ieguldījumu vides paredzamību. Šāda paredzamība būtu ļoti vēlama saskaņā ar skaidru politiku par labu ilgtermiņa lietošanas tiesībām saistībā ar radiofrekvenču spektru, neietekmējot šādu tiesību nenoteikto būtību dažās dalībvalstīs, un savukārt būtu saistīta ar skaidriem uzlabotiem nosacījumiem attiecībā uz visu to radiofrekvenču pārvedumu, nomu vai koplietošanu, uz kurām attiecas šādas individuālas lietošanas tiesības, vai arī uz šādu radiofrekvenču daļas pārvedumu, nomu vai koplietošanu. [Gr. 23]

(20)

Lietošanas tiesību koordinācija un saskaņotība attiecībā uz radiofrekvenču spektru būtu jāuzlabo, vismaz joslām, kuras ir saskaņotas attiecībā uz bezvadu fiksētajiem, nomādiskajiem un mobilajiem platjoslas sakariem. Tas ietver joslas, kas noteiktas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) līmenī attiecībā uz Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) progresīvajām sistēmām, kā arī joslām, ko izmanto vietējie radiotīkli (RLAN), piemēram, 2,4 GHz un 5 GHz. Tam būtu jāattiecas arī uz joslām, kuras nākotnē iespējams saskaņot attiecībā uz bezvadu platjoslas sakariem, kā paredzēts RSPP 3. panta b) punktā un Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumā “Strategic challenges facing Europe in addressing the growing radio spectrum demand for wireless broadband” Eiropas stratēģiskās problēmas apmierināt augošo pieprasījumu pēc radiofrekvenču spektra bezvadu platjoslas datu pārraides vajadzībām ”, kas tika pieņemts 2013. gada 13. jūnijā, piemēram, tuvākajā nākotnē — 700 MHz, 1,5 GHz un 3,8–4,2 GHz josla Ņemot vērā nozīmīgo ietekmi uz sabiedrību, kultūru, sociālo dzīvi un ekonomiku, kāda ir lēmumiem par frekvenču spektru, tos pieņemot, būtu pienācīgi jāņem vērā Direktīvas 2002/21/EK 8.a pantā minētie apsvērumi un attiecīgos gadījumos šīs direktīvas 9. panta 4. punktā minētie vispārējas nozīmes mērķi . [Gr. 24]

(21)

Saskaņotība starp dažādām valstu radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūrām būtu vēlama saskaņā ar skaidrākiem noteikumiem attiecībā uz kritērijiem, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas procedūru laika grafiku, periodu, uz kuru tiek piešķirtas lietošanas tiesības, nodevām un to nomaksas nosacījumiem, jaudas un pārklājuma pienākumiem, tā radiofrekvenču spektra un spektra bloku definēšanu, uz kuriem attiecas piešķiršanas procedūra, objektīva sliekšņa prasībām, kas veicinātu efektīvu konkurenci, nosacījumiem saistībā ar lietošanas tiesību tirgojamību, tostarp koplietošanas nosacījumiem.

(22)

Nodevu sloga ierobežošana līdz līmenim, kas nepieciešams optimālai radiofrekvenču spektra pārvaldībai, nodrošinot līdzsvaru starp tūlītējiem maksājumiem un periodiskām nodevām, veicinātu ieguldījumus infrastruktūras un tehnoloģiju ieviešanā un vienlaicīgo izmaksu priekšrocību nodošanu galalietotājiem.

(23)

Sinhronizētākiem radiofrekvenču spektra piešķīrumiem un secīgai bezvadu platjoslas ieviešanai visā Savienībā būtu jāatbalsta apjomradītās ietekmes sasniegšana tādās saistītās nozarēs kā tīkla iekārtas un galiekārtas. Savukārt šādās nozarēs varētu vairāk nekā līdz šim ņemt vērā Savienības iniciatīvas un politikas virzienus attiecībā uz radiofrekvenču spektra lietošanu. Tāpēc būtu jāizveido šādām joslām saskaņošanas procedūra attiecībā uz piešķiršanas un minimāla vai kopīga ilguma lietošanas tiesību laika grafikiem.

(24)

Kas attiecas uz citiem galvenajiem būtiskajiem nosacījumiem, ko iespējams pievienot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām attiecībā uz bezvadu platjoslu, šajā regulā Savienības regulējumā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības, un ar kuru Komisijai ir iespēja, ņemot vērā dalībvalstu viedokli, novērst jebkura tāda priekšlikuma īstenošanu, kurš neatbilst Savienības tiesību aktiem. [Gr. 25]

(25)

Ņemot vērā radiofrekvenču spektra pieprasījuma milzīgo izaugsmi attiecībā uz bezvadu platjoslu, būtu jāveicina jāveicina, nevis jāierobežo, risinājumi alternatīvai spektrāli efektīvai piekļuvei bezvadu platjoslai. Tas ietver patlaban cita starpā attiecas uz tādu mazas jaudas bezvadu piekļuves sistēmu lietošanu, kurām ir nelielas zonas darbības diapazons, piemēram, t. s. lokālo radiotīklu (RLAN, kas zināmi arī kā Wi-Fi ) tīklāji, kā arī mazas jaudas mazizmēra šūnu piekļuves punktu tīkli (tiek saukti arī par femto-, piko- vai mikrošūnām). Būtu jāveicina un jāpiedāvā dinamiska frekvenču spektra izmantošana, tostarp arī bez licencēm, kā arī citas inovatīvas tehnoloģijas un citi frekvenču spektra izmantošanas veidi. [Gr. 26]

(26)

Tādas papildu bezvadu piekļuves sistēmas kā RLAN, jo īpaši publiski pieejami RLAN piekļuves punkti, arvien vairāk ļauj galalietotājiem piekļūt internetam un ļauj mobilo sakaru operatoriem atbrīvoties no mobilo sakaru datplūsmas, izmantojot saskaņotus radiofrekvenču spektra resursus, nenosakot prasību pēc individuālas atļaujas izsniegšanas vai radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām.

(27)

Līdz šim lielāko daļu RLAN piekļuves punktu izmanto privātie lietotāji kā sava fiksētā platjoslas savienojuma vietējo bezvadu paplašinājumu. Ja galalietotāji savas interneta abonēšanas ietvaros izvēlas dalīties savā RLAN piekļuvē ar citiem, liela skaita šādu piekļuves punktu pieejamībai, jo īpaši blīvi apdzīvotās zonās, būtu maksimāli jāpalielina bezvadu datu jauda, izmantojot radiofrekvenču spektra atkārtotu lietošanu, un jārada izmaksu ziņā efektīva papildu bezvadu platjoslas infrastruktūra, kas pieejama citiem galalietotājiem. Tāpēc būtu jāatceļ vai jānovērš nevajadzīgi tādas prakses ierobežojumi, kad galalietotāji dalās ar savu piekļuvi RLAN piekļuves punktam ar citiem galalietotājiem vai kad galalietotāji pievienojas šādiem piekļuves punktiem.

(28)

Turklāt būtu jāatceļ arī nevajadzīgi ierobežojumi attiecībā uz RLAN piekļuves punktu ieviešanu un sasaisti. Valsts iestādes vai sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātāji arvien vairāk izmanto RLAN piekļuves punktus savās telpās savām vajadzībām, piemēram, personāla vajadzībām, lai vairāk veicinātu iedzīvotāju izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem savās telpās vai lai atbalstītu sabiedrisko viedpakalpojumu sniegšanu ar reālā laika informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta vai satiksmes vadībai. Šādas iestādes kopumā varētu arī nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi šādiem piekļuves punktiem kā papildu pakalpojumu līdzās tiem pakalpojumiem, ko sniedz šādās telpās, un būtu jānodrošina to tiesības šādi rīkoties saskaņā ar konkurences un valsts iepirkuma noteikumiem. Vietējās piekļuves elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai privātīpašuma teritorijā vai tā apkārtnē vai ierobežotā sabiedriskajā zonā, ja tā ir papildu pakalpojums līdzās kādai citai darbībai, kura nav atkarīga no šādas piekļuves, piemēram, RLAN tīklāji, kuri ir pieejami citas komercdarbības klientiem vai vispārējai sabiedrībai minētajā zonā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šādu nodrošinātāju klasificētu kā elektronisko sakaru nodrošinātāju.

(29)

Mazjaudīgie tuvas darbības bezvadu piekļuves punkti ir ļoti mazas un neuzkrītošas ierīces, kuras ir līdzīgas mājās lietojamiem Wi-Fi maršrutētājiem un kuru tehniskās īpašības būtu jānosaka Savienības līmenī, lai izplatītu un lietotu dažādās vietējās situācijās, uz ko jāattiecina vispārīgas atļaujas izsniegšana, nenosakot nepamatotus ierobežojumus, kas izriet no individuālas plānošanas vai citām atļaujām. Lai gūtu labumu no vispārīgas atļaujas izsniegšanas, to pasākumu samērīgums, ar kuriem nosaka tehniskās īpašības šādai lietošanai, būtu jānodrošina ar īpašībām, kuras ir nozīmīgi ierobežojošākas nekā Savienības pasākumos noteiktie piemērojamie maksimālie līmeņi attiecībā uz tādiem parametriem kā izejas jauda.

(30)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība valsts līmenī nekavētu citas dalībvalstis izmantot radiofrekvenču spektru, uz ko tām ir tiesības, vai arī izpildīt to pienākumus attiecībā uz joslām, kuru lietošana ir saskaņota Savienības līmenī. Pamatojoties uz spēkā esošajām RSPG darbībām, ir nepieciešams koordinācijas mehānisms, lai nodrošinātu, ka katrai dalībvalstij ir taisnīga piekļuve radiofrekvenču spektram un ka koordinācijas rezultāti ir saskanīgi un izpildāmi. [Gr. 27]

(31)

Pieredze Savienības tiesiskā regulējuma īstenošanā norāda, ka spēkā esošie noteikumi, kas nosaka saskaņotu regulatīvo pasākumu piemērošanu, apvienojumā ar mērķi, kas paredz veicināt iekšējā tirgus attīstību, nav radījuši pietiekamus stimulus, lai, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem un procesiem, tiktu izstrādāti piekļuves produkti, jo īpaši saistībā ar fiksētajiem tīkliem. Darbojoties dažādās dalībvalstīs, operatoriem ir grūtības atrast piekļuves resursus, kuriem būtu attiecīgā kvalitāte un tīkla un pakalpojumu sadarbspējas līmeņi, un, kad šie resursi ir pieejami, tiem ir dažādas tehniskās īpašības. Tas palielina izmaksas un veido šķērsli pakalpojumu sniegšanai ārpus valsts robežām. [Gr. 28]

(32)

Elektronisko sakaru vienotā tirgus integrāciju varētu paātrināt, izveidojot sistēmu, kas paredzēta, lai definētu noteiktus galvenos Eiropas virtuālos produktus, kas ir īpaši svarīgi elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus un, pamatojoties uz galvenajiem parametriem un minimālajām īpašībām, pieņemtu visas Savienības stratēģiju pilnīgā IP vidē, kas paplašinās. [Gr. 29]

(33)

Ir jārisina darbības vajadzības, ko apkalpo ar dažādiem virtuālajiem produktiem. Eiropas virtuālajiem platjoslas piekļuves produktiem vajadzētu būt pieejamiem gadījumos, kad operatoram, kuram ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar pamatdirektīvu un Piekļuves direktīvu ir noteikta prasība sniegt piekļuvi ar regulētiem noteikumiem noteiktā piekļuves punktā tam piederošā tīklā. Pirmkārt, efektīva pārrobežu operatoru ienākšana tirgū būtu jāveicina ar saskaņotiem produktiem, kas ļauj pārrobežu pakalpojumu nodrošinātājiem veikt sākotnējo pakalpojumu nodrošināšanu saviem tiešajiem klientiem bez kavēšanās un ar paredzamu un pietiekamu kvalitāti, tostarp klientiem, kas ir uzņēmumi ar daudzām uzņēmējdarbības vietām dažādās dalībvalstīs, ja tas būtu nepieciešami un samērīgi saskaņā ar tirgus analīzi. Šiem saskaņotajiem produktiem vajadzētu būt pieejamiem pietiekami ilgi, lai ļautu piekļuves prasītājiem un nodrošinātājiem plānot vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumus. [Gr. 30]

(34)

Otrkārt, sarežģīti virtuālie piekļuves produkti, kam nepieciešams augstāks piekļuves prasītāju veiktu ieguldījumu līmenis un kas nodrošina viņiem augstāku kontroles un diferencēšanas līmeni, jo īpaši nodrošinot piekļuvi vietējā līmenī, ir svarīgi, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai konkurencei visā iekšējā tirgū. Tāpēc šie galvenie vairumtirdzniecības piekļuves produkti nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem arī būtu jāsaskaņo, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus. Šādi virtuālie platjoslas piekļuves produkti būtu jāveido tā, lai tiem būtu funkcionalitāte, kas līdzīga fiziskajai atsaistei, lai paplašinātu to potenciālo vairumtirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu klāstu, kuri pieejami valstu regulatīvajām iestādēm izskatīšanai saskaņā ar proporcionalitātes novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK. [Gr. 31]

(35)

Treškārt, ir nepieciešams arī saskaņot vairumtirdzniecības piekļuves produktu, lai izbeigtu tādu nomātu līniju segmentus, kurām ir uzlabotas saskarnes, lai garantētu darbībai kritisko savienojamības pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu visprasīgākajiem lietotājiem, kas ir no uzņēmējdarbības vides. [Gr. 32]

(35a)

Ir jāsaskaņo tādu vairumtirdzniecības augstas kvalitātes produktu nosacījumi, kurus izmanto uzņēmējdarbībai paredzētu pakalpojumu sniegšanā, lai varētu sniegt nevainojamus pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas divās vai vairākās valstīs visā Eiropas Savienībā. Šādai saskaņošanai var būt būtiska ietekme ES uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā attiecībā uz sakaru izmaksām. [Gr. 33]

(36)

Pakāpeniska pāreja uz tīkliem, kas pilnībā ir IP tīkli, tādu savienojamības produktu pieejamības trūkums, kuri balstīti uz IP protokolu, dažādām pakalpojumu klasēm ar garantētu pakalpojuma kvalitāti, kas nodrošina sakaru ceļus starp tīkla domēniem un pāri tīkla robežām gan dalībvalstīs, gan starp tām, kavē tādu lietojumprogrammu attīstību, kuras balstītas uz piekļuvi citiem tīkliem, tādējādi ierobežojot tehnoloģisko inovāciju. Turklāt šī situācija kavē tādas efektivitātes plašāku izplatību, kura saistīta ar vadību un nodrošināšanu, ko veic attiecībā uz tīkliem, kas balstīti uz IP, un savienojamības produktiem, kuru pakalpojumu kvalitāte ir garantēta, jo īpaši uzlabota drošība, uzticamība un elastība, izmaksu efektivitāte un ātrāka nodrošināšana, no kā labumu gūst tīkla operatori, pakalpojumu nodrošinātāji un galalietotāji. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota pieeja šo produktu izveidei un pieejamībai, paredzot saprātīgus nosacījumus, tostarp, ja nepieciešams, iespēju, ka attiecīgie elektronisko sakaru uzņēmumi veic savstarpējas piegādes. [Gr. 34]

(37)

Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produktu noteikšanai saskaņā ar šo regulu būtu jāatspoguļojas valstu regulatīvo iestāžu veiktajā novērtējumā par vispiemērotākajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz piekļuvi to operatoru tīkliem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas regulācijas, izmantojot nevajadzīgu vairumtirdzniecības piekļuves produktu pavairošanu, kura noteikta saskaņā ar tirgus analīzi vai citiem apstākļiem. Jo īpaši Eiropas virtuālo piekļuves produktu ieviešanai vien nevajadzētu radīt tādu regulētu piekļuves produktu skaita palielinājumu, kuru sniegšana tiek uzspiesta attiecīgajam operatoram. Turklāt vajadzībai pēc valstu kompetentajām iestādēm pēc šīs regulas pieņemšanas, lai izvērtētu, vai esošo vairumtirdzniecības piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļu vietā būtu jāievieš Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, un lai izvērtētu Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produkta ieviešanas piemērotību turpmāko tirgus pārskatu kontekstā, kur tiem ir būtiska tirgus ietekme, nevajadzētu ietekmēt minēto iestāžu atbildību noteikt vispiemērotāko un visproporcionālāko tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai risinātu konstatēto konkurences problēmu atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK 16. pantam. [Gr. 35]

(38)

Regulatīvās paredzamības interesēs galvenie tādas lēmumu pieņemšanas prakses elementi, kura attīstās saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un kura ietekmē nosacījumus, ar kuriem vairumtirdzniecības piekļuves produkti, tostarp Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, pieejami NGA tīkliem, būtu jāatspoguļo arī tiesību aktos. Tiem būtu jāietver noteikumi, kas vairumtirdzniecības piekļuves tirgu analīzes vajadzībām un jo īpaši, lai noteiktu, vai ir nepieciešamība pēc cenu kontroles saistībā ar šādu piekļuvi NGA tīkliem, atspoguļo, cik svarīgas ir attiecības starp konkurences spiedienu, ko rada alternatīvās fiksētās un bezvadu infrastruktūras, kā arī efektīvas garantijas attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi, un spēkā esošo konkurences līmeni cenu, izvēles un kvalitātes ziņā mazumtirdzniecības līmenī. Piemēram, veicot konkrētu gadījumu vērtēšanu atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK 16. pantam un neskarot būtiskas tirgus ietekmes vērtēšanu, valstu regulatīvās iestādes var izvērtēt, vai pastāvot diviem fiksētiem NGA tīkliem, tirgus apstākļi ir pietiekami konkurētspējīgi, lai varētu veicināt tīkla jauninājumus un attīstīties, lai nodrošinātu īpaši ātrdarbīgus pakalpojumus, kas ir viens no svarīgajiem mazumtirdzniecības konkurences rādītājiem. [Gr. 36]

(39)

Ir paredzams, ka intensīvāka konkurence vienotajā tirgū ar laiku radīs uz tirgus analīzi balstīta nozarei raksturīga regulējuma samazinājumu. Tiešām, vienam no vienotā tirgus izveides rezultātiem vajadzētu būt lielākai virzībai uz efektīvu konkurenci attiecīgajos tirgos un konkurences tiesību aktu piemērošanas kontrolei (ex post) — kā pietiekamai, lai nodrošinātu tirgus darbību. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un regulatīvo pieeju pārrobežu paredzamību, būtu jānodrošina skaidri un saistoši kritēriji attiecībā uz to, kā novērtēt, vai minētais tirgus joprojām attaisno priekšregulācijas (ex ante) pienākumu piemērošanu, atsaucoties uz nepilnību ilgumu un konkurences, jo īpaši uz infrastruktūru balstītas konkurences, prognozēm un konkurences nosacījumiem mazumtirdzniecības līmenī saistībā ar tādiem rādītājiem kā cena, izvēle un kvalitāte, kas galu galā ir svarīgi galalietotājiem un ES ekonomikas konkurētspējai globālā līmenī. Tam būtu jāatbalsta secīga to tirgu sarakstu pārskatīšana, kuri ir jutīgi attiecībā uz priekšregulāciju, un jāpalīdz valstu regulatoriem koncentrēt savas pūles tur, kur konkurence vēl nav efektīva, darot to tā, lai nodrošinātu konverģenci. Patiesi vienota tirgus izveide elektronisko sakaru jomā papildus var ietekmēt tirgu ģeogrāfisko loku gan saistībā ar konkrētas nozares regulāciju, kas balstīta uz konkurences principiem, gan saistībā ar pašiem konkurences tiesību aktiem.

(40)

Atšķirīgais veids, kā valstis īsteno nozarei raksturīgus galalietotāju aizsardzības noteikumus, rada nozīmīgus šķēršļus vienotajam digitālajam tirgum, jo īpaši tādu palielinātu izpildes izmaksu veidā, kuras rodas publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja šie nodrošinātāji vēlas sniegt pakalpojumus dalībvalstu mērogā. Turklāt sadrumstalotība un nenoteiktība saistībā ar aizsardzības līmeni, kas tiek nodrošināts dažādās dalībvalstīs, mazina galalietotāju uzticēšanos un mudina atteikties no elektronisko sakaru pirkšanas ārzemēs. Lai sasniegtu Savienības mērķi likvidēt iekšējā tirgus šķēršļus, ir nepieciešams aizstāt spēkā esošos atšķirīgos valstu tiesiskos pasākumus ar vienotu un pilnībā saskaņotu nozarei raksturīgu tādu noteikumu kopumu, kuri rada galalietotāju kopīgu aizsardzības līmeni. Šādai tiesiskā regulējuma pilnīgai saskaņošanai nebūtu jāattur publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji no tādu līguma nosacījumu piedāvāšanas galalietotājiem, kuri pārsniedz minēto aizsardzības līmeni. [Gr. 37]

(41)

Tā kā šī regula saskaņo tikai noteiktus nozarei raksturīgus noteikumus, tai Šai regulai nebūtu jāietekmē vispārīgie patērētāju aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un valstu īstenošanas tiesību aktos. [Gr. 38]

(42)

Gadījumos, kad šīs regulas 4. un 5. nodaļas noteikumi attiecas uz galalietotājiem, šādi noteikumi būtu jāattiecina ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz citām galalietotāju kategorijām, galvenokārt uz mikrouzņēmumiem. Pēc to individuāla pieprasījuma galalietotājiem, kas nav patērētāji, būtu jāvar saskaņā ar individuālu līgumu vienoties par atkāpēm no atsevišķiem noteikumiem. [Gr. 39]

(43)

Elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei nepieciešams arī likvidēt šķēršļus, lai galalietotājiem būtu piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem visā Savienībā. Tāpēc valsts iestādēm nevajadzētu radīt vai uzturēt šķēršļus šādu pakalpojumu pārrobežu iegādei. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nebūtu jāatsaka vai jāierobežo piekļuve galalietotājiem vai jādiskriminē galalietotāji valstspiederības dēļ vai tās dalībvalsts dēļ, kurā atrodas to dzīvesvieta. Tomēr diferencēšana būtu iespējama, pamatojoties uz objektīvi attaisnojamām cenu, riska un tirgus apstākļu atšķirībām, piemēram, pieprasījuma pārmaiņām un konkurentu noteiktajām cenām.

(44)

Gan fiksēto, gan mobilo sakaru jomā turpina pastāvēt ļoti nozīmīgas cenu atšķirības iekšzemes balss zvanu un SMS sakariem un minētajiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī. Lai gan ir būtiskas atšķirības starp valstīm, operatoriem un tarifu paketēm un starp mobilajiem un fiksētajiem pakalpojumiem, tas turpina ietekmēt neaizsargātākās patērētāju grupas un radīt šķēršļus vienotiem sakariem Savienībā. Tas notiek, neraugoties uz ļoti būtisku samazinājumu un konverģenci absolūtos skaitļos, izbeigšanas tempu dažādās dalībvalstīs un zemām cenām tranzīta tirgos. Turklāt pārejai uz elektronisko sakaru vidi, kas pilnībā balstīta uz IP, būtu ar laiku jārada papildu izmaksu samazinājumi. Jebkuras nozīmīgas mazumtirdzniecības tarifu atšķirības starp fiksētiem iekšzemes starppilsētu sakaru pakalpojumiem, kas ir sakari, kuri nav vienā vietējā zonā, ko apzīmē ar ģeogrāfiskās zonas kodu valsts numerācijas plānā, un fiksētiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī, būtu jāattaisno ar atsauci uz objektīviem kritērijiem.

Starptautisko mobilo sakaru mazumtirdzniecības tarifiem nebūtu jāpārsniedz balss zvanu un SMS Eiropas tarifi, ko attiecīgi piemēro regulētajiem viesabonēšanas zvaniem un SMS un kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 531/2012, izņemot gadījumus, kad tas pamatojams ar atsauci uz objektīviem kritērijiem. Šādi kritēriji var ietvert papildu izmaksas un saprātīgu saistīto peļņu. Citi objektīvi faktori var ietvert saistītā cenu elastīguma atšķirības un visiem galalietotājiem viegli pieejamus vai nu alternatīvus tarifus, ko piedāvā publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuri nodrošina pārrobežu sakarus Savienībā par nelielu papildu maksu vai bez papildu maksas, vai arī informācijas sabiedrības pakalpojumus ar salīdzināmu funkcionalitāti, ja nodrošinātāji aktīvi informē savus galalietotājus par šādām alternatīvām. [Gr. 40]

(45)

Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem lietotājiem , satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem sniedzējiem . “Tīkla neitralitātes” princips atklātā internetā nozīmē, ka visa interneta datplūsma būtu jāapstrādā vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcijā par atklātu internetu un tīkla neitralitāti Eiropā  (15) , interneta atklātā būtība ir galvenais konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes, sociālās attīstības un inovāciju virzītājspēks, kas ir radījis iespaidīgu tiešsaistes lietojumprogrammu, satura un pakalpojumu attīstības līmeni un līdz ar to satura un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, kā arī īpaši būtiski paātrinājis zināšanu, ideju un informācijas brīvu apriti, tostarp valstīs, kurās piekļuve neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju li etotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen BEREC ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju lietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi. [Gr. 41]

(46)

Galalietotāju Lietotāju brīvība piekļūt informācijai un leģitīmam saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Šī regula nosaka jebkuru visu to ierobežojumu robežas , ko attiecībā uz minēto brīvību piemēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nodrošinātāji , brīvību, bet neietekmē neskar citus Savienības tiesību aktus, tostarp autortiesību noteikumus un Direktīvu 2000/31/EK. [Gr. 42]

(47)

Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem Internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem , ievērojot līgumā noteiktos datu apjoma un internetpiekļuves pakalpojumu ātruma ierobežojumus, atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai diskriminēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot ierobežota skaita saprātīgu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt tehniski nepieciešamiem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem. Saprātīga datplūsmas pārvaldība paredz smagu noziegumu novēršanu vai kavēšanu, tostarp nodrošinātāju brīvprātīgu rīcību, lai novērstu piekļuvi bērnu pornogrāfijai un tās izplatīšanu. Tīkla pārblīves ietekmes mazināšana līdz minimālam līmenim novēršana būtu jāuzskata par pieņemamu jāatļauj , ja tīkla pārblīve ir īslaicīga vai tā notiek ārkārtas apstākļos. Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pierāda to, ka vienāda attieksme pret datplūsmu būs daudz nefektīvāka. [Gr. 43]

(47a)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK. [Gr. 44]

(48)

Būtu jāuzskata, ka uz apjomu balstīti tarifi ir saderīgi ar atklāta interneta principu, ciktāl tie ļauj galalietotājiem lietotājiem atbilstoši normālam datu patēriņam izvēlēties tarifu, pamatojoties uz skaidru, pārskatāmu un precīzu informāciju par šādas izvēles nosacījumiem un sekām. Vienlaikus šādiem tarifiem būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nternetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem labāk pielāgot tīkla jaudas gaidāmajiem datu apjomiem. Ir būtiski, ka galalietotāji lietotāji ir pilnībā informēti, pirms tie piekrīt jebkādiem datu apjoma vai ātruma ierobežojumiem un piemērojamiem tarifiem, un ka tie var nepārtraukti pārraudzīt savu patēriņu un pēc vēlēšanās viegli iegūt pieejamo datu apjomu paplašinājumu. [Gr. 45]

(49)

Pastāv arī galalietotāju pieprasījums Būtu jāspēj apmierināt lietotāju pieprasījumu pēc pakalpojumiem un lietojumprogrammām, kam nepieciešams augstāks garantētas pakalpojumu kvalitātes līmenis, ko sniedz publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, vai satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji. Šādi pakalpojumi cita starpā var ietvert pārraidi, izmantojot interneta protokolu (IP-TV), videokonferences un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā. Tāpēc galalietotājiem lietotājiem vajadzētu būt nodrošinātai brīvībai slēgt līgumus par paaugstinātās kvalitātes specializētu specializētiem pakalpojumiem vai nu ar internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai arī ar satura vai lietojumprogrammu nodrošinātājiem vai pakalpojumu nodrošinātājiem sniedzējiem . Ja šādi līgumi ir noslēgti ar internetpiekļuves nodrošinātāju, tam būtu jānodrošina, lai paaugstinātas kvalitātes pakalpojuma dēļ būtiski nepazeminātos internetpiekļuves vispārējā kvalitāte. Turklāt, datplūsmas pārvaldības pasākumi jāpiemēro tā, lai konkurējošie pakalpojumi netiktu diskriminēti. . [Gr. 46]

(50)

Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu nodrošinātāju un pakalpojumu nodrošinātāju sniedzēju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz elastīgiem kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šāda iespēja, ka satura, lietojumprogrammu nodrošinātāji vai pakalpojumu nodrošinātāji sniedzēji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem elastīgiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ir var arī būt nepieciešama specializēto tādu konkrētu pakalpojumu nodrošināšanā, un ir paredzams, ka tai būs nozīmīga loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Vienlaikus šādai kārtībai būtu jāļauj publisko Tāpēc arī turpmāk būtu jāgarantē, ka satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji un elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk sabalansēt datplūsmu un novērst tīkla pārblīvi. Tāpēc satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, būtu jāgarantē brīvība nodrošinātāji var brīvi slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi līgumi būtiski neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu vispārīgo pakalpojuma kvalitāti. [Gr. 239]

(51)

Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko internetpiekļuves pakalpojumu sniedzēju, citu elektronisko sakaru nodrošinātāju un citu pakalpojumu sniedzēju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem paaugstinātas kvalitātes pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu izstrādāt sūdzību procedūras, ar kurām nodrošina iedarbīgus, vienkāršus un uzreiz pieejamus pārsūdzības mehānismus galalietotājiem, un tām vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, citu elektronisko sakaru nodrošinātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem , ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus vai tās pasliktināšanos. [Gr. 240]

(52)

Pasākumiem, kas nodrošina labāku cenu, tarifu, noteikumu un nosacījumu un pakalpojumu kvalitātes rādītāju pārredzamību un salīdzināmību, tostarp tiem, kas īpaši attiecas uz internetpiekļuves pakalpojumu nodrošināšanu sniegšanu , būtu jāpalielina galalietotāju spēja optimizēt savu nodrošinātāju izvēli un tādējādi pilnībā gūt labumu no konkurences. Jebkurai brīvprātīgai sertifikācijas shēmai, kas paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem, vajadzētu būt neatkarīgai no elektronisko sakaru nodrošinātājiem, tajā būtu jāizmanto vienkārša un skaidra valoda un jāiekļauj pilnīga un atjaunināta informācija, tai vajadzētu būt pārredzamai metodikai, tai vajadzētu būt drošai un pieejamai saskaņā ar Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu 2. versiju un tajā būtu jāparedz efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra. [Gr. 49]

(53)

Galalietotājiem pirms pakalpojuma pirkšanas būtu jāsaņem atbilstīga informācija par piedāvātā pakalpojuma cenu un veidu. Šī informācija būtu jāsniedz arī tieši pirms zvana savienojuma, ja zvanam uz konkrēto numuru vai pakalpojumam ir piemērojami īpaši cenas nosacījumi, piemēram, zvani papildu maksas pakalpojumiem, kuriem bieži vien tiek piemērota speciāla likme. Ja šāds pienākums ilguma un to pakalpojumu sniedzēja izmaksu ziņā, kuras attiecas uz tarifa informāciju, ir nesamērīgs salīdzinājumā ar vidējo zvana ilgumu un izmaksu risku, kam galalietotājs ir pakļauts, valstu regulatīvās iestādes var noteikt izņēmumu. Galalietotāji arī būtu jāinformē, ja uz bezmaksas tālruņa numuru attiecas papildu izmaksas. [Gr. 50]

(54)

Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu atbilstīgi jāinformē galalietotāji, cita starpā par saviem pakalpojumiem un tarifiem, pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un jebkuriem ierobežojumiem, kā arī par to pakalpojumu un produktu izvēli, kuri veidoti klientiem ar īpašām vajadzībām. Attiecībā uz tādiem tarifu plāniem, kam ir iepriekš noteikts sakaru apjoms, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu arī sniegt informāciju par iespēju patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to pieprasa, pārcelt jebkādu neizmantotu apjomu no iepriekšējā apmaksas termiņa uz pašreizējo periodu. Šī informāciju būtu jāsniedz skaidrā un pārredzamā veidā, tai vajadzētu būt atbilstošai tās dalībvalsts situācijai, kurā pakalpojumi tiek sniegti, un jebkuru kļūdu gadījumā tā būtu jāatjaunina. Nodrošinātāji būtu jāatbrīvo no šādām informācijas prasībām attiecībā uz tiem piedāvājumiem, par kuriem ir bijusi individuāla vienošanās. [Gr. 51]

(55)

Salīdzināmas informācijas pieejamība attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem ir ārkārtīgi svarīga, lai galalietotāji varētu veikt piedāvājumu neatkarīgu novērtēšanu. Pieredze rāda, ka ticama un salīdzināma informācija palielina galalietotāju uzticēšanos pakalpojumu lietošanai un veicina vēlmi izdarīt izvēli.

(56)

Līgumi ir nozīmīgs līdzeklis, kas nodrošina galalietotājiem augstu informācijas pārredzamības līmeni un juridisko noteiktību. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu jāsniedz galalietotājiem skaidra un saprotama informācija par visiem būtiskajiem līguma elementiem, pirms līgums kļūst saistošs lietotājam. Informācijai vajadzētu būt obligātai, un to nevajadzētu mainīt, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, izmantojot secīgu līgumu, kas noslēgts starp galalietotāju un nodrošinātāju. Komisija un dažas valstu regulatīvās iestādes nesen konstatēja nozīmīgas atšķirības starp reklamēto internetpiekļuves pakalpojumu ātrumu un to ātrumu, kurš faktiski bija pieejams galalietotājiem. Tāpēc publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu pirms līguma noslēgšanas jāinformē galalietotāji par ātrumu un citiem pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, kurus tie patiesībā var piegādāt galalietotāja galvenajā atrašanās vietā.

Fiksētajiem un mobilajiem datu posmiem parasti pieejamais ātrums ir sakaru pakalpojuma ātrums, ko patērētājs varētu saņemt lielākajā daļā no pakalpojuma izmantošanas laika neatkarīgi no diennakts stundas. Parasti pieejamais ātrums būtu jāaprēķina, ņemot vērā paredzēto ātruma diapazonu, vidējo ātrumu, ātrumu maksimālās slodzes stundās un minimālo ātrumu. Metodoloģija būtu jānosaka BEREC pamatnostādnēs, un to vajadzētu regulāri pārskatīt un atjaunināt, lai atspoguļotu tehnoloģiju un infrastruktūras attīstību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas sniedz galalietotājiem piekļuvi salīdzināmai informācijai par mobilo tīklu pārklājumu, tostarp par dažādām tehnoloģijām attiecīgajā dalībvalstī, lai galalietotāji varētu pieņemt apzinātus pirkuma lēmumus. [Gr. 52]

(57)

Attiecībā uz galiekārtām līgumos būtu jānosaka jānorāda jebkuri ierobežojumi, ko nodrošinātājs noteicis saistībā ar iekārtu lietojumu, piemēram, mobilo iekārtu SIM kartes bloķēšanu, un jebkuras maksas saistībā ar līguma izbeigšanu pirms līgumā paredzētā termiņa beigām. Maksas nebūtu jāpiemēro pēc nolīgtā līguma nolīgtā termiņa beigām. Līgumos būtu jānorāda arī pēcpārdošanas pakalpojumu veids, tehniskās apkopes pakalpojumi un nodrošinātie klientu atbalsta pakalpojumi. Ja iespējams, šādā informācijā būtu jāiekļauj arī tehniska informācija, ko sniedz pēc pieprasījuma, attiecībā uz galalietotāja izvēlēto galaiekārtu pareizu darbību. Ja nav konstatēta tehniska nesaderība, šāda informācija būtu jāsniedz bez maksas . [Gr. 53]

(58)

Lai izvairītos no šokējošiem rēķiniem, attiecībā uz visiem pēcapmaksas pakalpojumiem galalietotājiem būtu jāvar definēt iepriekš noteikt maksimālo finanšu ierobežojumu attiecībā uz maksām, kas saistītas ar zvanu un internetpiekļuves pakalpojumu izmantojumu. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai bez maksas un ar ietvert atbilstīgu paziņojumu, ko iespējams atkal pēc tam aplūkot tad, kad tuvojas limita sasniegšana. Sasniedzot maksimālo līmeni, galalietotājam vairs nevajadzētu saņemt šos pakalpojumus vai par šiem pakalpojumiem nevajadzētu galalietotājiem piemērot maksas, izņemot gadījumus, kad galalietotāji īpaši pieprasa turpināt pakalpojumu nodrošināšanu, kā paredzēts līgumā ar nodrošinātāju limits ir gandrīz sasniegts. . [Gr. 54]

(58.a)

Personas datu apstrādei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK  (16) , kas reglamentē personas datu apstrādi, kuru saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs to kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisko iestāžu, uzraudzībā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK. [Gr. 55]

(58.b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, minētajai personas datu apstrādei vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001  (17) . [Gr. 56]

(59)

Dalībvalstu pieredze un pieredze, kas ietverta nesenajā Veselības un patērētāju izpildaģentūras pasūtītajā pētījumā, parāda, ka gari līguma darbības periodi un automātiska līguma pagarināšana vai līguma pagarināšana klusuciešot rada nozīmīgu šķērsli nodrošinātāja maiņai. Tāpēc ir vēlams, lai galalietotāji varētu bez jebkādiem izdevumiem izbeigt līgumu sešus mēnešus pēc tā noslēgšanas. Šādā gadījumā galalietotājiem varētu noteikt prasību kompensēt nodrošinātājiem subsidētās galiekārtas atlikušo vērtību vai jebkuru citu īpašo piedāvājumu vērtību proporcionāli laikam. Attiecībā uz līgumiem, kuri pagarināti klusuciešot, būtu jāpiemēro izbeigšana ar viena mēneša brīdinājuma termiņu par izbeigšanu. [Gr. 57]

(60)

Jebkuras būtiskas pārmaiņas līguma nosacījumos, ko nodrošinātāji, kas sabiedrībai nodrošina elektroniskos sakarus, piemēro, kaitējot galalietotājam, piemēram, saistībā ar maksām, tarifiem, datu apjoma ierobežojumiem, datu ātrumu, aptvērumu vai personas datu apstrādi, būtu jāuzskata par tādiem, kas rada galalietotājam tiesības izbeigt līgumu bez jebkādiem izdevumiem.

(61)

Pakalpojumu komplektu, kas ietver elektroniskos sakarus un citus tādus pakalpojumus kā lineārā apraide, izplatība ir ļoti palielinājusies, un tie ir svarīgs konkurences elements. Ja dažādiem pakalpojumiem, kas veido šādu komplektu, tiek piemēroti atšķirīgi līguma noteikumi par līguma izbeigšanu un nodrošinātāja maiņu, faktiski tiek kavēta maiņa, ko galalietotāji veiktu, izvēloties konkurētspējīgus piedāvājumus attiecībā uz visu minēto pakalpojumu komplektu vai tā daļām. Tāpēc šīs regulas noteikumi attiecībā uz līguma izbeigšanu un nodrošinātāja maiņu būtu jāpiemēro visiem šāda komplekta elementiem.

(62)

Lai pilnībā izmantotu konkurences apstākļus, galalietotājiem būtu jāvar izdarīt apzinātu izvēli un mainīt nodrošinātājus tad, ja tas ir viņu interesēs. Tāpēc galalietotājiem būtu jāvar mainīt nodrošinātāju bez traucēkļiem, ko radītu tiesiskie, tehniskie vai procesuāli šķēršļi, tostarp līguma nosacījumi un maksas. Numuru pārnesamība ir galvenais faktors, kas sekmē patērētāju izvēli un efektīvu konkurenci. Tā būtu jāīsteno ar minimālu kavēšanos tā, lai numurs tiek efektīvi aktivizēts vienas darba dienas laikā pēc tam, kad tiek noslēgts līgums par numura pārnešanu. Nenomaksāto rēķinu apmaksai nevajadzētu būt pārnešanas pieprasījuma izpildes nosacījumam.

(63)

Lai atbalstītu vienotu kontaktpunktu nodrošināšanu un veicinātu raitas maiņas pieredzi galalietotājiem, maiņas process būtu jāvada saņemošajam BEREC būtu jāpilnvaro pieņemt pamatnostādnes, kurās ir noteikta saņemošā un nosūtošā sakaru nodrošinātāja atbildība nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesā, cita starpā nodrošinot, ka nosūtošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam. Nododošajam publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam nebūtu jāatliek vai jātraucē nodrošinātājs nekavē vai netraucē maiņas process. Cik plaši vien iespējams būtu jāizmanto automatizēti procesi un jānodrošina procesu, ka šis process ir pēc iespējas automatizēts un tiek garantēts augsts personas datu aizsardzības līmenis. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāizklāsta arī jautājums par to, kā nodrošināt galalietotāju pieredzes nepārtrauktību, tostarp izmantojot tādus identifikatorus kā e-pasta adreses, piemēram, iespēju izvēlēties e-pasta pāradresāciju. Pārredzamas, precīzas un laicīgas informācijas pieejamībai attiecībā uz nodrošinātāja maiņu būtu jāpalielina galalietotāju uzticēšanās maiņai un vēlēšanās aktīvi piedalīties konkurencē. [Gr. 58]

(64)

Līgumi ar nododošajiem nodrošinātājiem, kas sabiedrībai nodrošina elektroniskos sakarus, būtu jāatceļ automātiski pēc maiņas veikšanas, neprasot nekādas papildu darbības no galalietotājiem. Iepriekš apmaksātu pakalpojumu gadījumā jebkurš neiztērēts kredīta atlikums būtu jāatmaksā patērētājam, kurš veic maiņu. [Gr. 59]

(65)

Mainot tādus nozīmīgus identifikatorus kā e-pasta adrese, galalietotājiem nepieciešams sajust nepārtrauktību. Tāpēc, kā arī lai nodrošinātu, ka netiek zaudēti e-pasta sakari, būtu jānodrošina iespēja galalietotājiem bez maksas izvēlēties e-pasta pārsūtīšanas iespēju, ko piedāvā nododošais internetpiekļuves pakalpojuma nodrošinātājs, gadījumos, kad galalietotājam ir e-pasta adrese, ko nodrošina nododošais nodrošinātājs. [Gr. 60]

(66)

Valstu kompetentās iestādes var noteikt globālos procesus saistībā ar numuru pārnešanu un maiņu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un nepieciešamību nodrošināt ātru, efektīvu un patērētājiem draudzīgu maiņas procesu. Lai atbilstīgi aizsargātu galalietotājus visa maiņas procesa laikā, valstu kompetentajām iestādēm būtu jāvar piemērot samērīgus pasākumus, tostarp atbilstīgas sankcijas, kas nepieciešamas, lai minimizētu riskus saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu vai kavējumiem vai saistībā ar to, ka galalietotāji veic nomaiņu uz citu operatoru bez to piekrišanas. Šādos gadījumos tiem būtu jāvar arī noteikt automātisku kompensācijas mehānismu galalietotājiem.

(67)

Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāvar veikt aktīvu darbību, lai uzraudzītu un nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu, un tām būtu jāvar piemērot efektīvus finansiālus vai administratīvus sodus minēto prasību neievērošanas gadījumos.

(68)

Lai ņemtu vērā tirgus un tehnisko attīstību, attiecībā uz pielikumu pieņemšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai, veicot sagatavošanās darbu, Komisija īsteno atbilstīgu apspriešanu, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 61]

(69)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai attiecībā uz lēmumu, kas nosaka dalībvalstīm prasību pieņemt savus plānus, lai ievērotu lietošanas tiesību piešķiršanas un faktiskās lietošanas atļaušanas kopīgo laika grafiku.

(70)

Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra atļauju izsniegšanas saskaņošanu un koordinēšanu, nelielas zonas bezvadu piekļuves punktu īpašībām, koordināciju starp dalībvalstīm saistībā ar radiofrekvenču spektra piešķiršanu, detalizētākiem tehniskajiem un metodiskajiem noteikumiem saistībā ar Eiropas virtuālajiem piekļuves produktiem un piekļuves internetam un datplūsmas saprātīgas pārvaldības nodrošināšanu un pakalpojuma kvalitāti, un taisnīgas izmantošanas kritērijiem, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). [Gr. 62]

(71)

Lai nodrošinātu saskaņotību starp mērķi un pasākumiem, kas nepieciešami, lai izveidotu elektronisko sakaru vienoto tirgu saskaņā ar šo regulu nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus un atsevišķiem spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem un lai ņemtu vērā attīstībā esošās lēmumu pieņemšanas prakses galvenos elementus, būtu jāgroza Direktīvas 2002/21/EK, 2002/20/EK un 2002/22/EK un Regulas (ES) Nr. 531/2012 un (EK) Nr .  1211/2009, kā arī Lēmums Nr. 243/2012/ES . Tas ietver noteikuma izveidi Direktīvai 2002/21/EK un saistītajām direktīvām, kas jālasa saistībā ar šo regulu, Komisijas pastiprinātu pilnvaru ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū Eiropas apspriešanas mehānisma kontekstā, to kritēriju saskaņošanu, kuri pieņemti attiecīgo tirgu definīcijas un konkurences novērtēšanai, paziņošanas sistēmas pieņemšanu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, ņemot vērā vienoto ES atļauju izsniegšanu, kā arī to noteikumu atcelšanu, kuri attiecas uz galalietotāju tiesību obligāto saskaņošanu, kā paredzēts Direktīvā 2002/22/EK, un kuri kļuvuši lieki pilnīgās saskaņošanas dēļ, kuru nodrošina šī regula. [Gr. 63]

(72)

Savienībās mobilo sakaru tīkls vēl aizvien ir sadrumstalots, un neviens tīkls neaptver visas dalībvalstis. Rezultātā, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, kuri ceļo Savienības teritorijā, viesabonēšanas nodrošinātājiem jāiegādājas vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi no operatoriem apmeklētajā dalībvalstī. Šādas vairumtirdzniecības maksas rada būtisku šķērsli viesabonēšanas pakalpojumu nodrošināšanai tādā cenu līmenī, kas atbilstu iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāpieņem turpmāki pasākumi, kas veicinātu šo maksu pazemināšanu. Komerciāli vai tehniski līgumi starp viesabonēšanas nodrošinātājiem, kas ļauj virtuāli paplašināt līgumslēdzēju tīklu pārklājumu visā Savienības teritorijā, ir paņēmiens, kā internalizēt vairumtirdzniecības izmaksas. Lai sniegtu atbilstošu stimulu, būtu jāpielāgo konkrēti reglamentējošie pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 531/2012  (19) . Jo īpaši gadījumos, kad viesabonēšanas nodrošinātāji, izmantojot savus tīklus vai divpusējus vai daudzpusējus līgumus, nodrošina, ka visiem klientiem Savienībā pēc noklusējuma tiek piedāvāti viesabonēšanas tarifi iekšzemes tarifu līmenī, iekšzemes nodrošinātāju pienākumam nodrošināt klientiem piekļuvi jebkura cita viesabonēšanas nodrošinātāja balss, SMS un datu pārraides pakalpojumiem nebūtu jāattiecas uz šādiem nodrošinātājiem, ņemot vērā pārejas periodu, kad šāda piekļuve jau tikusi sniegta. [Gr. 64]

(73)

Divpusēji vai daudzpusēji viesabonēšanas līgumi var ļaut mobilo sakaru operatoram raudzīties uz savu iekšzemes klientu viesabonēšanu partneru tīklos kā uz zināmā mērā līdzvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanai šādiem klientiem savos tīklos ar attiecīgu ietekmi uz savu mazumtirdzniecības cenu līmeni par šādu virtuālu tīkla pārklājumu visā Savienībā. Vairumtirdzniecības līmenī šāda kārtība ļautu izstrādāt jaunus viesabonēšanas produktus un tādējādi paplašinātu izvēli un palielinātu konkurenci mazumtirdzniecības līmenī. [Gr. 65]

(74)

Ar Eiropas Digitalizācijas programmu un Regulu (ES) Nr. 531/2012 ir noteikts politikas mērķis — panākt, lai starpība starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem tuvinātos nullei. Praktiski tas nozīmē, ka, regulāri ceļojot Savienības teritorijā, klientiem, kuri pieder pie jebkuras no plašā iekšzemes patēriņa kategorijām, kas identificētas pēc puses dažādajām iekšzemes mazumtirdzniecības paketēm, būtu jāspēj droši replicēt tipiskos iekšzemes patēriņa ieradumus, kas paredzēti viņu attiecīgajās iekšzemes pakalpojumu mazumtirdzniecības paketēs, bez citām papildu izmaksām kā tikai attiecīgajiem iekšzemes tarifiem. Esošajā komercpraksē šādas plašas kategorijas var noteikt pēc, piemēram, diferencēšanas iekšzemes mazumtirdzniecības paketēs starp priekšapmaksas un pēcapmaksas klientiem; tikai-GSM paketēm (t. i., balss, SMS); paketēm, kas pielāgotas dažādam patēriņa apjomam; paketēm attiecīgi korporatīvai un plaša patēriņa lietošanai; mazumtirdzniecības paketēm ar cenām par patērēto vienību un tām, kas par fiksētu maksu nodrošina noteiktu vienību skaitu (piemēram, sarunu minūtes, datu megabaitus) neatkarīgi no faktiskā patēriņa. Savienības mobilo sakaru tirgos klientiem pieejamais plašais mazumtirdzniecības tarifu plānu un pieejamo pakešu klāsts atbilst dažādajām lietotāju prasībām, kas saistās ar konkurences tirgus apstākļiem. Minētā elastība iekšzemes tirgos būtu jāatspoguļo arī Savienības iekšējās viesabonēšanas vidē, ņemot vērā, ka pēc viesabonēšanas nodrošinātāju vajadzība pēc vairumtirdzniecības resursiem no neatkarīgiem tīkla operatoriem citās dalībvalstīs aizvien var attaisnot ierobežojumu noteikšanu, atsaucoties uz saprātīgu izmantošanu, ja šādam viesabonēšanas patēriņam piemēro iekšzemes tarifus. [Gr. 66]

(75)

Tā kā pirmām kārtām viesabonēšanas nodrošinātājiem pašiem būtu jāizvērtē saprātīgs apjoms attiecībā uz balss, SMS un datu pārraidi, ko iekļaut iekšzemes tarifos dažādu mazumtirdzniecības pakešu ietvaros tie –– neraugoties uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas atcelšanu 2015. gada 15. decembrī –– attiecībā uz regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, ko nodrošina vietēji noteikto cenu līmenī, var piemērot taisnīgas izmantošanas klauzulu, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem. Šādus kritērijus būtu jāpiemēro tādā veidā, ka patērētāji, periodiski ceļojot Eiropas Savienībā, spēj ar pārliecību veikt tādu pašu patēriņu kā mājās, izmantojot savu attiecīgo , valstu mazumtirdzniecības paketes. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga tas, kā viesabonēšanas nodrošinātāji piemēro šādus saprātīgus taisnīgus izmantošanas ierobežojumus, un jānodrošina, ka līgumos patērētājam skaidrā un nepārprotamā veidā ierobežojumi ir konkrēti definēti attiecībā uz detalizētu kvantificētu informāciju. Šādi rīkojoties, valstu kompetentajām regulatīvajām iestādēm būtu maksimāli jāņem vērā attiecīgie BEREC norādījumi , pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, lai attiecībā uz viesabonēšanas nodrošinātāju mazumtirdzniecības līgumiem piemērotu taisnīgas izmantošanas kritērijus .. Minētajos norādījumos BEREC būtu jānosaka dažādi lietošanas modeļi, kas balstīti uz balss, datu pārraides un SMS lietošanas tendencēm Savienības līmenī, kā arī tas, kā mainās prasības attiecībā uz bezvadu datu patēriņu. Maksimālajiem Eiropas tarifa cenu ierobežojumiem joprojām būtu jānodrošina aizsargājoši ierobežojami attiecībā uz maksām par patēriņu, kas pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumus, kamēr spēkā ir Regula (ES) Nr. 531/2012. [Gr. 67]

(76)

Lai nodrošinātu saprotamību un juridisko noteiktību, 2015. gada 15. decembris būtu jānosaka kā datums, kurā tiek pārtrauktas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu papildmaksas, kuras sāka piemērot, pieņemot Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 717/2007  (20). Turklāt būtiskiem samazinājumiem omisijai būtu līdz 2015. gada 30. jūnijam un pirms minētās mazumtirdzniecības uzcenojumu galīgās atcelšanas jāziņo par visām izmaiņām, kas jāveic vairumtirdzniecības likmēs vai vairumtirdzniecības tirgus mehānismos, ņemot vērā arī mobilo sakaru terminēšanas pakalpojumiem visā Savienībā nesenā pagātnē nebūtu jāļauj izskaust papildu viesabonēšanas maksu par ienākošajiem zvaniem savienojumu pabeigšanas tarifus, ko visā Savienībā piemēro viesabonēšanai . [Gr. 68]

(77)

Lai nodrošinātu BEREC darbībām stabilitāti un stratēģisko virsvadību, BEREC Regulatoru valde būtu jāpārstāv pilna laika priekšsēdētājam, ko, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu, pēc Regulatoru valdes organizētas atklātas atlases procedūras ar komisijas līdzdalību ievēlē Regulatoru valde. Pirmā Regulatoru valdes priekšsēdētāja iecelšanai Komisijai cita starpā būtu jāsastāda pretendentu saraksts, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu. Nākamajām iecelšanas reizēm saskaņā ar šo regulu sastādītā ziņojumā būtu jāpārskata iespēja izmantot Komisijas sastādītu pretendentu sarakstu. Tādējādi BEREC birojs sastāvētu no Regulatoru valdes priekšsēdētāja, Vadības komitejas un administratīvā vadītāja. [Gr. 69]

(78)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 , kā arī Lēmums Nr. 243/2012/ES . [Gr. 70]

(79)

Gadījumos, kad Komisija uzskata, ka tas nepieciešams šīs regulas noteikumu īstenošanai, tā Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 var lūgt būtu jālūdz BEREC atzinumu atzinums . [Gr. 71]

(79a)

Saskaņā ar prasību Eiropas Parlamenta rezolūcijā par īstenošanas ziņojumu par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām  (21) elektronisko sakaru regulējums būtu jāpārskata. Pārskatīšana būtu jāveic, pamatojoties uz regulējuma ietekmes ex-post novērtējumiem, kas tika veikti kopš 2009. gada, konsultējoties par visiem jautājumiem un veicot rūpīgu to priekšlikumu paredzamo seku ex-ante novērtējumu, kuru ir izkristalizējušies pārskatīšanas rezultātā. Priekšlikumi būtu jāiesniedz pietiekami savlaicīgi, lai likumdevējs varētu tos pienācīgi izvērtēt un apspriest. [Gr. 72]

(80)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 8. pantu (personas datu aizsardzība), 11. pantu (vārda un informācijas brīvība), 16. pantu (darījumdarbības brīvība), 21. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 38. pantu (patērētāju tiesību aizsardzība).

(81)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, ieviest regulatīvos principus un detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izveidotu Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu, dalībvalstis nespēj sasniegt pietiekamā apjomā, un tādējādi, ņemot vērā tā mērogu un ietekmi, to varētu labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo regulu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

a)

atvieglinātu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātāji ir tiesīgi, spējīgi un stimulēti attīstīt, paplašināt un nodrošinātājiem iespējas praksē piemērot savas tiesības ekspluatēt savus tīklus un sniegt pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur sakaru nodrošinātājs veic uzņēmējdarbību vai kurā Savienības dalībvalstī atrodas tā klienti , izmantojot saskaņotu un vienkāršotu paziņošanas sistēmu, kas balstīta uz vienotu paraugu ; [Gr. 74]

b)

atvieglinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir iespējas praksē piemērot tiesības un iespējas izmantot konkurētspējīgus, drošus un uzticamus elektronisko sakaru pakalpojumus neatkarīgi no tā, no kuras Savienības dalībvalsts tie tiek sniegti, lai ar vienotiem noteikumiem garantētu augstus viņu personas datu aizsardzības, privātuma un tie netiek apgrūtināti ar drošības standartus, novēršot pārrobežu ierobežojumiem vai nepamatotām erobežojumu radītos šķēršļus vai nepamatotas papildu izmaksām izmaksas un sodus, [Gr. 75]

(ba)

ievestu saskaņotāku Savienības regulējumu, lai bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu sniegšanas nolūkā harmonizētu radiofrekvenču spektru; [Gr. 76]

(bb)

risinātu jautājumu par nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu attiecībā uz Savienībā pastāvošajiem viesabonēšanas sakariem. [Gr. 77]

a)

nodrošinātu vienkāršotus, paredzamus un vienveidīgus regulatīvos nosacījumus attiecībā uz galvenajiem administratīvajiem un komerciālajiem parametriem, tostarp atsevišķu tādu pienākumu proporcionalitāti, kurus var uzlikt saskaņā ar tirgus analīzi; [Gr. 79]

b)

veicinātu ilgtspējīgu konkurenci vienotajā tirgū un Savienības konkurētspēju pasaulē, kā arī attiecīgi samazinātu nozarei specifisku tirgus regulējumu, kad šie mērķi ir sasniegti; [Gr. 80]

c)

sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kā arī nodrošinātu, ka tie sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu neatkarīgi no to atrašanās vietas Savienībā ; [Gr. 81]

d)

sekmētu inovatīvu un augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 82]

e)

bezvadu platjoslas pakalpojumu jomā nodrošinātu radiofrekvenču spektra ļoti efektīvu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vispārējo atļauju režīms vai individuālās izmantošanas tiesības, veicinot inovāciju, ieguldījumus, darbvietas un galalietotāju ieguvumus; [Gr. 83]

f)

apmierinātu iedzīvotāju un galalietotāju vajadzības pēc interneta pieslēguma, uzlabojot apstākļus ieguldījumu veikšanai, kas paplašinātu tīklu piekļuves un pakalpojumu izvēli un paaugstinātu to kvalitāti, un sekmējot mobilitāti visā Savienībā un sociālo un teritoriālo integrāciju. [Gr. 84]

a)

ES vienoto atļauju Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem;

b)

regulatīvo nosacījumu turpmāku konverģenci attiecībā uz to tiesisko aizsardzības līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu, kuru nodrošināšanu valstu regulatīvās iestādes noteikušas par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju pienākumu;

c)

konkrētu platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības produktu harmonizētu nodrošināšanu Savienības līmenī saskaņā ar vienveidīgiem regulatīviem nosacījumiem;

d)

koordinētu Eiropas sistēmu, kurā harmonizētu radiofrekvenču spektru piešķir bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumiem, tādējādi Eiropā izveidojot bezvadu telpu;

e)

to noteikumu harmonizāciju, kas attiecas uz galalietotāju tiesībām, un efektīvas konkurences veicināšanu mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

f)

tādu nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteiktas sakariem Savienības iekšienē un viesabonēšanai Savienībā. [Gr. 85]

1)

“Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un tieši vai ar viena vai vairāku meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina vai plāno n odrošināt elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī un kuru nevar uzskatīt par cita elektronisko sakaru nodrošinātāja meitasuzņēmumu; [Gr. 87]

2)

“publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš nodrošina publiskos elektronisko sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

3)

“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam tieši vai netieši:

4)

“ES vienotā atļauja” ir tiesiskais satvars, kas, pamatojoties uz vispārējo atļauju piederības dalībvalstī un saskaņā ar šo regulu, piemērojams Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam visā Savienībā; [Gr. 89]

5)

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta; [Gr. 90]

6)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir uzņēmējdarbības vieta tajā dalībvalstī, kurā tiek pieņemti galvenie lēmumi par ieguldījumiem elektronisko sakaru pakalpojumos vai tīklos un šo pakalpojumu un tīklu nodrošināšanu Savienībā; [Gr. 91]

7)

“uzņēmējdalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus; [Gr. 92]

8)

“harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības efektīvas efektivitātes un primārās izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK un Lēmumu Nr. 676/2002/EK, un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi; [Gr. 93]

9)

“tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts” ir mazas jaudas un maza darbības attāluma neliela iekārta, kas nodrošina piekļuvi bezvadu tīklam , izmantojot licencētu radiofrekvenču spektru vai licencēta un bezlicences frekvenču spektra kombināciju, un kas var būt un var nebūt daļa no publiskā zemes mobilo sakaru tīkla, un aprīkota ar vienu vai vairākām vizuāli neuzkrītošām antenām, sabiedrībai nodrošinot bezvadu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem neatkarīgi no pamattīkla topoloģijas; [Gr. 94]

10)

“lokālais radiotīkls” (RLAN) ir mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu interferences risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tuvumā izmanto citi lietotāji, neekskluzīvi lietojot spektru, kuram nav nepieciešama licence un kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi šajā nolūkā ir harmonizēti Savienības līmenī; [Gr. 95]

11)

“platjoslas virtuālā piekļuve” ir viens no platjoslas tīklu vairumtirdzniecības piekļuves tipiem, ko veido virtuālā tīkla savienojums ar klienta telpām jebkādā piekļuves tīkla arhitektūrā, izņemot fizisko atsaisti, un attiecībā uz kuru ieviesta pārraidīšana uz noteiktu skaitu pārslēgšanas punktu un ietverti īpaši tīkla elementi, īpaši tīkla funkcionālie pielietojumi un papildu IT sistēmas; [Gr. 96]

12)

“nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes ( ASQ ) savienojamības produkts” ir produkts, kurš ir darīts pieejams interneta protokola (IP) apmaiņas punktā, ļaujot klientiem izveidot IP savienojumu starp starpsavienojuma punktu un vienu vai vairākiem pieslēgumpunktiem fiksētā tīkla un ļaujot sasniegt noteiktus pilna savienojuma tīkla veiktspējas līmeņus, un kuru izmanto, lai galalietotājiem sniegtu specifiskus pakalpojumus ar noteiktu garantētu pakalpojumu kvalitāti, ko nosaka atbilstīgi noteiktiem parametriem; [Gr. 97]

12a)

“tīkla neitralitāte” ir princips, saskaņā ar kuru visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas; [Gr. 234 un 241]

13)

“tālsakari” ir balss zvanu vai SMS īsziņu pakalpojumi, kuru saņēmējs atrodas ārpus vietējās centrāles un reģionālās tarifikācijas zonām, kas identificētas atbilstīgi nacionālajā numerācijas plānā noteiktajiem ģeogrāfiskā apgabala kodiem; [Gr. 98]

14)

“interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas saskaņā ar tikla neitralitātes principu nodrošina interneta savienojamību un tādējādi gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas vai galiekārtas ;;

15)

“specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums vai jebkāds cits pakalpojums, kurš nodrošina izmantojot loģiski nošķirtu spēju piekļūt un balstoties uz stingru pieejas kontroli, kā arī piedāvājot funkcionalitāti, kam nepieciešama uzlabota kvalitāte visā procesā, ir optimizēts, lai nodrošinātu piekļuvi specifiskam saturam, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, vai to kombinācijai un kura tehniskie raksturlielumi tiek kontrolēti pilnā savienojumā vai dod iespēju nosūtīt vai saņemt datus no noteikta skaita iesaistīto personu vai galalietotāju, un šādu pakalpojumu kuru nelaiž tirgū un plaši neizmanto interneta piekļuves pakalpojuma pakalpojumu aizstāšanas nolūkā; [Gr. 235 un 242]

16)

“saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, uz kuru tiek pārvietots tālruņa numurs vai pakalpojums; [Gr. 101]

17)

“nododošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, no kura tiek pārvietots tālruņa numurs vai pakalpojums. [Gr. 102]

a)

sakaru nodrošinātāja nosaukums, tā juridiskais statuss un forma, reģistrācijas numurs, ja sakaru nodrošinātājs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, galvenās uzņēmējdarbības vietas ģeogrāfiskā adrese, kontaktpersona, īss apraksts par tīkliem vai pakalpojumiem, kuri tiek nodrošināti vai kurus plānots nodrošināt, tostarp norādot piederības dalībvalsti;

b)

uzņēmējdalībvalsts(-is), kur tiešā veidā vai ar meitasuzņēmuma starpniecību tiek nodrošināti pakalpojumi un tīkli vai kur tos plānots nodrošināt; ja tos nodrošina meitasuzņēmums, norāda tā nosaukumu, juridisko statusu un formu, ģeogrāfisko adresi, reģistrācijas numuru, ja uzņēmējdalībvalstī sakaru nodrošinātājs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, un attiecīgā meitasuzņēmuma kontaktpersonu, kā arī attiecīgās uzņēmējdarbības jomas. Ja meitasuzņēmumu kopīgi pārvalda divi vai vairāki elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dažādās dalībvalstīs, meitasuzņēmums norāda, kura no mātesuzņēmumu dalībvalstīm ir atbilstīgā piederības dalībvalsts šīs regulas izpratnē, un to attiecīgi paziņo attiecīgās piederības dalībvalsts mātesuzņēmums.

a)

dalībvalstis detalizētu aktuālo informāciju par visām šādām izmantošanas tiesībām dara publiski pieejamu standartizētā veidā elektroniski;

b)

dalībvalstis nedrīkst liegt atļauju šādu tiesību nodošanai vai iznomāšanai esošam šādu izmantošanas tiesību turētājam;

c)

gadījumos, uz kuriem neattiecas b) apakšpunkta noteikumi, dalībvalstis var liegt nodošanu vienīgi tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka pastāv nepārprotams risks, ka jaunais tiesību turētājs nespēs izpildīt spēkā esošos izmantošanas tiesību nosacījumus;

d)

gadījumos, uz kuriem neattiecas b) apakšpunkts, dalībvalstis nedrīkst liegt šādu tiesību iznomāšanu, ja nododošais turētājs arī turpmāk uzņemas saistības par izmantošanas tiesību spēkā esošo nosacījumu izpildi.

a)

maksimāli ievērot galalietotāju intereses, tostarp tās, kuras attiecas gan uz efektīvu ilgtermiņa ieguldījumu, gan inovāciju bezvadu tīklos un pakalpojumos, kā arī ar efektīvu konkurenci saistītas intereses;

b)

nodrošināt radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu un efektīvu pārvaldību , kā arī nelicencēta spektra pieejamību ;

c)

nodrošināt paredzamus un salīdzināmus apstākļus, lai, pamatojoties uz vairāku teritoriju pārklājuma principu, varētu plānot nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus tīklos un pakalpojumos un panākt apjomradītus ietaupījumus;

d)

pārliecināties par izvirzīto nosacījumu nepieciešamību un samērīgumu, tostarp objektīvi un pārredzami novērtējot, vai ir pamatoti noteikt papildu nosacījumus, kas atsevišķu operatoru darbību var ietekmēt pozitīvi vai negatīvi;

e)

nodrošināt ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu plašu teritoriālo pārklājumu un saistīto pakalpojumu augstu izplatības un izmantošanas līmeni , vienlaikus ņemot vērā sabiedrības intereses un spektra kā kopuma sociālās, kultūras un ekonomiskās vērtības .;

ea)

nodrošināt, ka, veicot jebkādas izmaiņas politikā attiecībā uz spektra efektīvu izmantošanu, tiek ņemta vērā to ietekme uz sabiedrības interesēm kaitīgu traucējumu un izmaksu ziņā. [Gr. 121]

a)

dažādu pieejamo radiofrekvenču spektra joslu tehniskie raksturlielumi , kā arī pašreizējais un plānotais lietojums ; [Gr. 123]

b)

papildu joslu iespējamā apvienošana vienotā procedūrā; un

c)

dažādu dalībvalstu radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību saskaņotu portfeļu nozīme tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanā visā Savienības tirgū vai ievērojami lielā tā daļā.

a)

radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgās joslas vai joslu raksturlielumus , kā arī pašreizējo un plānoto lietojumu ; [Gr. 124]

b)

efektīvus ieguldījumus tīklā saskaņā ar 9. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

a)

ienācīgi atspoguļo radiofrekvenču spektra sociālo , kultūras un ekonomisko vērtību, tostarp pozitīvu ārējo ietekmi;

b)

novērš nepilnīgu izmantošanu un veicina ieguldījumus attiecībā uz tīklu un pakalpojumu jaudu, pārklājumu un kvalitāti;

c)

novērš diskrimināciju un nodrošina operatoru, tostarp esošo un potenciālo operatoru, iespēju vienlīdzību;

d)

nodrošina tūlītēju iepriekšēju un, ja tādi ir vēlams , periodisku maksājumu optimālu sadalījumu, jo īpaši ņemot vērā vajadzību ieviest stimulus ātrai tīklu izvēršanai un radiofrekvenču spektra izmantošanai saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) un e) apakšpunktu;

da)

tiek maksātas ne agrāk kā vienu gadu pirms operatori var sākt radiofrekvenču spektra izmantošanu.

a)

jebkurš iepriekš izveidots attiecīgo pakalpojumu vai citu elektronisko sakaru pakalpojumu pārklājums konkrētās valsts teritorijā;

b)

to operatoru skaita samazināšana līdz minimumam, kuriem var uzlikt šādus pienākumus;

c)

iespēja dažādiem operatoriem, tostarp citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, sadalīt slogu un savstarpēji sadarboties;

d)

ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu šādu pārklājumu, un vajadzība tos atspoguļot piemērojamajās nodevās;

e)

attiecīgo joslu tehniskā piemērotība, lai varētu efektīvi nodrošināt plašu teritoriālo pārklājumu.

a)

vai, neveicot šādus pasākumus, varētu saglabāt vai attīstīt efektīvu konkurenci, un

b)

kāda ir šādu pagaidu pasākumu iespējamā ietekme uz tirgus dalībnieku pašreizējiem un turpmākiem ieguldījumiem.

a)

optimizēt radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

b)

izmantot tādas koplietošanas iespējas, kas dalībniekiem sniedz labumu;

c)

saskaņot pašreizējo un potenciālo tiesību turētāju intereses;

d)

izveidot labāk funkcionējošu tirgu ar lielāku likviditāti, kurā pieejams radiofrekvenču spektrs.

a)

situāciju saistībā ar konkurenci, kas balstīta uz infrastruktūru, un jebkādu citu konkurenci, kas balstīta uz pakalpojumiem;

b)

radiofrekvenču spektra efektīvas izmantošanas prasības;

c)

lielāka galalietotājiem paredzētu pakalpojumu izvēle un augstāka to kvalitāte;

d)

tehnoloģiskā inovācija.

a)

pienācīga kompensācija vai stimulējoši maksājumi pašreizējiem lietotājiem vai radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību turētājiem, cita starpā iekļaujot izsoļu sistēmā vai nosakot fiksētu summu par izmantošanas tiesībām; vai

b)

stimulējoši maksājumi, kas jāizmaksā pašreizējiem lietotājiem vai radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību turētājiem.

a)

ņem vērā tehnoloģiju attīstības un iekārtu, jo īpaši galiekārtu, atjaunošanas ciklus, un

b)

saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu piemēro tehnoloģiskās neitralitātes principu, lai sasniegtu paredzēto veiktspējas līmeni.

a)

izveidot kopēju visas Savienības laika grafiku vai laika grafikus, kas būtu piemēroti dažādu kategoriju dalībvalstu apstākļiem, noteikt vienu vai vairākus datumus, līdz kuriem piešķir harmonizētas joslas vai papildu harmonizētu joslu kombinācijas individuālas izmantošanas tiesības un līdz kuriem atļauj radiofrekvenču spektra faktisku lietošanu bezvadu platjoslas sakaru ekskluzīvai vai kopīgai nodrošināšanai visā Savienībā;

b)

uz vismaz 25 gadiem noteikt minimālo to tiesību termiņu tiesībām , kuras piešķirtas harmonizētajās joslās , vai jebkurā gadījumā uz tik ilgu laiku, kas būtu piemērots tam, lai stimulētu ieguldījumus, inovāciju un konkurenci, kā arī novērstu spektra izmantošanas tiesību nepietiekamu izmantošanu vai “uzkrāšanu” ; vai noteikt, ka tiesības ir piešķiramas uz nenoteiktu laiku;

c)

ja tiesības savā būtībā nav neierobežotas, visā Savienībā sinhronizēt termiņa beigu vai atjaunošanas datumu;

d)

noteikt tādu harmonizētu joslu izmantošanas spēkā esošo tiesību termiņa beigu datumu, kuras nav paredzētas bezvadu platjoslas sakaru nodrošināšanai, vai gadījumā, ja iek grozītas spēkā esošās tiesības nav piešķirtas uz nenoteiktu laiku, – datumu, līdz kuram izmantošanas tiesības ir jāgroza, par harmonizētu bezvadu platjoslas sakaru joslu izmantošanu , lai būtu iespējams nodrošināt bezvadu platjoslas sakarus.

a)

regulatīvos principus, kas izklāstīti 9. pantā;

b)

visā Savienībā pastāvošās atšķirības mērķos attiecībā uz vajadzību ieviest papildu radiofrekvenču spektru bezvadu platjoslas sakaru nodrošināšanai, vienlaikus ņemot vērā kopējās vajadzības radiofrekvenču spektra jomā izveidot integrētos tīklus, kas aptver vairākas dalībvalstis;

c)

pašreizējo radiofrekvenču spektra lietotāju darbības nosacījumu prognozējamību;

d)

vairāku secīgu paaudžu bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanas, izstrādes un ieguldījumu ciklus;

e)

galalietotāju pieprasījumu pēc lielas jaudas bezvadu platjoslas sakariem.

a)

individuālos valstu atļauju izsniegšanas procesus ierosina un īsteno valstu kompetentās iestādes saskaņā ar kopīgo grafiku;

b)

attiecīgā gadījumā tajā paredz kopīgus nosacījumus un procedūras individuālo tiesību atlasei un piešķiršanai attiecīgo dalībvalstu starpā;

c)

attiecīgā gadījumā tajā paredz kopīgus vai salīdzināmus nosacījumus, kas pievienojami individuālajām izmantošanas tiesībām attiecīgo dalībvalstu starpā, cita starpā ļaujot piešķirt operatoriem saskaņotus spektra portfeļus, ņemot vērā piešķiramos spektra blokus.

a)

atļaujas piešķiršanas procesa veids;

b)

atļaujas piešķiršanas procesa laika grafiks;

c)

izmantošanas tiesību termiņš uz vismaz 25 gadiem vai jebkurā gadījumā uz tik ilgu laiku, kas būtu piemērots tam, lai stimulētu ieguldījumus un konkurenci, kā arī novērstu spektra izmantošanas tiesību nepietiekamu izmantošanu vai “uzkrāšanu”. [Gr. 134]

d)

kopumā vai konkrētam uzņēmumam pieejamā radiofrekvenču spektra veids un apjoms;

e)

jebkuru maksājamo nodevu summa un struktūra;

f)

kompensācija vai stimuli par to, ka esošie lietotāji radiofrekvenču spektru atbrīvo vai koplieto;

g)

pārklājuma nodrošināšanas pienākumi;

h)

vairumtirdzniecības piekļuve, valsts vai reģionāla līmeņa viesabonēšanas prasības;

i)

radiofrekvenču spektra rezervēšana noteiktu veidu operatoriem vai noteiktu veidu operatoru izslēgšana;

j)

nosacījumi par izmantošanas tiesību piešķiršanu, atkārtotu piešķiršanu, nodošanu vai uzkrāšanu; [Gr. 135]

k)

radiofrekvenču spektra koplietošanas iespēja;

l)

infrastruktūras koplietošana;

m)

minimālie tehnoloģiju veiktspējas līmeņi;

n)

ierobežojumi, kas piemēroti saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu;

o)

vienu vai vairāku izmantošanas tiesību atcelšana vai atsaukšana vai tiesību vai ar šādām tiesībām saistītu nosacījumu grozīšana, ko nevar uzskatīt par nebūtisku Direktīvas 2002/20/EK 14. panta 1. punkta nozīmē.

a)

Direktīvu 2002/20/EK un 2002/21/EK un Lēmuma Nr. 243/2012/ES noteikumi;

b)

regulatīvie principi, kas izklāstīti 9. pantā;

c)

dažiem īpašajiem nosacījumiem piemērojamie attiecīgie kritēriji, kuri izklāstīti regulas 10. pantā, un papildu noteikumi, kuri izklāstīti 11. pantā;

d)

visi īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu; [Gr. 136]

e)

saskaņotība ar nesen īstenotām, joprojām notiekošām vai plānotām procedūrām citās dalībvalstīs un iespējamā ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā.

a)

Komunikāciju komitejā iesniegt lēmuma projektu, pieprasot attiecīgajai kompetentajai iestādei atsaukt pasākuma projektu. Šim lēmuma projektam pievieno detalizētu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu tādā redakcijā, kādā tas paziņots, nevajadzētu pieņemt, kā arī konkrētus priekšlikumus pasākuma projekta grozīšanai, vai

b)

pieņemt lēmumu par izmaiņām savā nostājā par attiecīgo pasākuma projektu.

a)

galalietotāju tiesības piekļūt pašu izvēlētiem lokālajiem radiotīkliem, kurus nodrošinājušas trešās personas;

b)

galalietotāju tiesības atļaut citiem galalietotājiem savstarpēji vai vispārīgāk piekļūt šādu sakaru nodrošinātāju tīkliem, izmantojot lokālos radiotīklus, tostarp pēc trešās puses iniciatīvām, kam atbilstīgi tiek apvienoti un padarīti publiski pieejami dažādu galalietotāju lokālie radiotīkli.

a)

publiskās iestādes telpās, kur šādas iestādes atrodas, vai šādu telpu tiešā tuvumā, šīs valsts iestādes aizņemtajām telpām, ja tas ir netieši saistīts ar šajās telpās sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

b)

ar nevalstisko organizāciju vai publisko iestāžu iniciatīvām, lai apvienotu un padarītu savstarpēji vai vispārīgāk pieejamus dažādu galalietotāju lokālos radiotīklus, tostarp, attiecīgā gadījumā, lokālos radiotīklus, kam publiska piekļuve tiek nodrošināta saskaņā ar a) apakšpunktu.

a)

spēja visā Savienībā to piedāvāt kā augstas kvalitātes produktu;

b)

tīkla un pakalpojuma maksimāla sadarbspēja un nediskriminējoša tīkla pārvaldība operatoru starpā atbilstīgi tīkla topoloģijai;

c)

iespēja galalietotājiem produktu izmantot saskaņā ar konkurences noteikumiem;

d)

rentabilitāte, ņemot vērā jaudu, kas jānodrošina jau iepriekš un nesen izveidotos tīklos, un iespēja tos piedāvāt līdztekus citiem piekļuves produktiem, kurus var nodrošināt tajā pašā tīkla infrastruktūrā;

e)

darbības rezultativitāte, jo īpaši saistībā ar īstenošanas šķēršļu un izmantošanas izmaksu iespējami lielāku samazināšanu, no kā iegūst platjoslas virtuālās piekļuves nodrošinātāji un platjoslas virtuālās piekļuves prasītāji;

f)

to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

i)

pasīvi vairumtirdzniecības resursi, piemēram, fiziska atsaistīta piekļuve vietējai sakaru līnijai vai apakšlīnijai;

ii)

nefiziski vai virtuāli vairumtirdzniecības resursi, kas piedāvā līdzvērtīgus funkcionālus pielietojumus, piemēram, tādu Eiropas platjoslas virtuālās piekļuves produktu, kas atbilst šīs regulas 17. panta 1. punktā un I pielikuma 1. punktā izklāstītajām būtiskākajām prasībām un parametriem.

a)

spēja visā Savienībā to piedāvāt kā augstas kvalitātes produktu;

b)

sniegt iespēju pakalpojumu nodrošinātājiem apmierināt galalietotāju vajadzības;

c)

rentabilitāte, ņemot vērā pašreizējos risinājumus, kurus var nodrošināt tajos pašos tīklos;

d)

darbības rezultativitāte, jo īpaši saistībā ar īstenošanas šķēršļu un izmantošanas izmaksu iespējami lielāku samazināšanu klientiem; un

e)

nodrošināta to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

a)

fiksētajos sakaros ir augstāki par iekšzemes tālsakaru tarifiem;

b)

mobilajos sakaros ir augstāki par regulētu viesabonēšanas balss zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu Eiropas tarifiem, kuri attiecīgi noteikti Regulā (ES) Nr. 531/2012. [Gr. 145]

a)

īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu vai novērstu vai apkarotu smagus noziegumus;

b)

saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

c)

nepieļautu nevēlamus sūtījumus galalietotājiem, kuri snieguši iepriekšēju piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem;

d)

līdz minimumam samazinātu novērstu vai mazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai un ārkārtas tīkla pārslodze pārblīve , ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme attiecas vienādi .

a)

uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

par katru tarifu plānu – piedāvātie pakalpojumi, attiecīgie pakalpojumu kvalitātes parametri, piemērojamās cenas (cenās patērētājiem ieskaita nodokļus) un jebkādas piemērojamas maksas (par piekļuvi, lietošanu, uzturēšanu un citas papildu maksas), kā arī maksa par galiekārtām;

c)

piemērojamie tarifi par jebkuru numuru vai pakalpojumu, uz ko attiecas īpaši cenu nosacījumi;

d)

uzņēmuma pakalpojumu kvalitāte, saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem īstenošanas aktiem;

e)

interneta piekļuves pakalpojumi (ja tie tiek piedāvāti), norādot:

f)

pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu līdzvērtīgas piekļuves iespējas galalietotājiem invalīdiem, tostarp regulāri atjaunināta informācija par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;

g)

uzņēmuma standarta līguma noteikumi un nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, nosacījumi, kādos līgumu var beigt pirms termiņa, un maksas par šādu līguma izbeigšanu, ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās procedūras un tiešās maksas un kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nodrošinātāja maiņu;

h)

par visiem piedāvātajiem pakalpojumiem – piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācija par zvanītāja atrašanās vietu; jebkādi ierobežojumi attiecībā uz neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam un visas tajā veiktās izmaiņas;

i)

tiesības attiecībā uz universālo pakalpojumu, vajadzības gadījumā iekļaujot Direktīvas 2002/22/EK I pielikumā minētās iespējas un pakalpojumus.

a)

parastākie elektronisko sakaru pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī datu aizsardzības tiesību, autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas, un

b)

līdzekļus, kā aizsargāties pret apdraudējumiem personiskajai drošībai un nelikumīgu piekļuvi personas datiem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus. [Gr. 157]

a)

sakaru nodrošinātāja identitāte, adrese un kontaktinformācija, un, ja tā ir atšķirīga, – tā adrese un kontaktinformācija, kur var iesniegt sūdzības;

b)

sniegto pakalpojumu galvenie raksturlielumi, jo īpaši norādot:

c)

detalizēta informācija par cenām un tarifiem (cenās patērētājiem ieskaita nodokļus un iespējamās papildu maksas), un līdzekļi, ar kuriem tiks darīta pieejama atjaunināta informācija par visiem piemērojamajiem tarifiem un maksām;

d)

piedāvātās maksāšanas metodes un visas izmaksu atšķirības, kas rodas atkarībā no maksāšanas metodes, un pieejamās iespējas nodrošināt maksājumu pārskatāmību un pārraudzīt patērēto apjomu;

e)

līguma termiņš un līguma atjaunošanas un izbeigšanas nosacījumi, tostarp:

f)

jebkādas kompensācijas un atlīdzības piešķiršanas kārtība, kas piemērojama, ja nav nodrošināts līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis, iekļaujot arī skaidru atsauci uz likumā paredzētajām galalietotāju tiesībām;

g)

ja saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 25. pantu noteikts pienākums, – galalietotāja iespējas izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;

h)

galalietotājiem invalīdiem – detalizēta informācija par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;

i)

strīdu, tostarp pārrobežu strīdu, izšķiršanas procedūru uzsākšanas metode saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. pantu un šīs regulas 22. pantu;

j)

tas, kāda veida pasākumus var veikt sakaru nodrošinātājs, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.

a)

piemērojamo datu apjoma ierobežojumu līmenis, ja tādi noteikti; cenas par pieejamā datu apjoma palielināšanu īpašā gadījumā vai ilgtermiņā; datu pārraides ātrums, kāds pieejams pēc visa piemērojamā datu apjoma izmantošanas, ja tas ir ierobežots, un attiecīgās izmaksas; un līdzekļi, ko galalietotājiem ļauj jebkurā brīdī pārraudzīt faktiski patērēto apjomu;

b)

faktiski pieejamais datu lejupielādes un augšupielādes ātrums galalietotāja galvenajā atrašanās vietā, tostarp faktiskā ātruma diapazons, vidējais ātrums un ātrums maksimālās slodzes stundās, tostarp iespējamā ietekme, ko radītu piekļuves piešķiršana trešām pusēm, izmantojot lokālo radiotīklu;

c)

citi pakalpojumu kvalitātes parametri;

d)

informācija par visām procedūrām, ko sakaru nodrošinātājs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datplūsmu nolūkā novērst tīkla pārslodzi, un par to, kā šīs procedūras varētu ietekmēt pakalpojuma kvalitāti un personas datu aizsardzību;

e)

skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes parametri, un augstākas kvalitātes specializēto pakalpojumu vienlaicīga izmantošana var praktiski ietekmēt satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu.

1)

Direktīvas 3. panta 2. punkta otro daļu svītro pantu groza šādi: [Gr. 166]

2)

Direktīvas 10. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a     Valsts regulatīvā iestāde informē BEREC par visiem pasākumiem, kurus tā plāno veikt saskaņā ar 5. un 6. pantu. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas –– šajā periodā valsts regulatīvā iestāde nedrīkst pieņemt galīgo pasākumu –– BEREC pieņem pamatotu atzinumu, ja tā uzskata, ka pasākuma projekts radītu šķērsli vienotajam tirgum. BEREC visus atzinumus nosūta valsts regulatīvajai iestādei un Komisijai. Valsts regulatīvā iestāde pilnībā ņem vērā visus BEREC atzinumus un paziņo BEREC par visiem galīgajiem pasākumiem. BEREC atbilstoši atjaunina savu reģistru.” [Gr. 170]

3)

Pielikumā pievieno šādu D daļu:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“Šo direktīvu un īpašās direktīvas interpretē un piemēro saistībā ar Regulu Nr. [XX/2014].”; [Gr. 173]

1.a)

direktīvas 2. panta g) punktu groza šādi:

““valsts regulatīvā iestāde” nozīmē iestādi, kurai dalībvalsts uzlikusi reglamentējošus uzdevumus, ko nosaka šī direktīva un īpašās direktīvas;”; [Gr. 174]

1.b)

direktīvas 3. panta 3.a punktu aizvieto ar šādu:

“3.a     Neskarot 4. un 5. punkta noteikumus, katra valsts regulatīvā iestāde ir atbildīga vismaz par ex ante tirgus regulēšanu saskaņā ar šīs direktīvas 7., 7.a, 15. un 16. pantu un Direktīvas 2002/19/EK 9.–13.b pantu, tīkla elementu un ar tiem saistīto iekārtu uzskaiti, nosaukuma un adreses piešķiršanu tiem, līdzāsatrašanos un koplietošanu, par uzņēmumu strīdu izšķiršanu saskaņā ar šīs direktīvas 10., 12., 20. un 21. pantu un par tarifu pieņemamu lielumu, izraudzīto uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti, universālā pakalpojuma sniegšanas pienākuma izmaksu aprēķinu, mazumtirdzniecības pakalpojumu regulatīvām kontrolēm, līgumiem, informācijas pārredzamību un publicēšanu, pakalpojumu kvalitāti, līdzvērtīgas piekļuves un izvēles nodrošināšanu galalietotājiem ar invaliditāti, par neatliekamās palīdzības pakalpojumiem un vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numuru, piekļuvi numuriem un pakalpojumiem, papildu iespēju piedāvāšanu un nodrošinātāja maiņas atvieglošanu saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 9., 11., 12., 17., 20., 20.a, 21., 21.a, 22., 23.a, 26. 26.a, 28., 29. un 30. pantu, jautājumiem saistībā ar pilnvarošanu atbilstīgi Direktīvai 2002/20/EK un par Direktīvu 2002/58/EK.

Katra valsts regulatīvā iestāde rīkojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no citas iestādes, īstenojot tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesības. Tas neliedz veikt pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus. Dalībvalstis nodrošina to, ka šā punkta pirmajā daļā minēto valsts regulatīvās iestādes vadītāju vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļus, kura pilda šos pienākumus pirmajā daļā minētajā valsts regulatīvās iestādē, vai viņu aizstājējus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus. Lēmumu par attiecīgās valsts regulatīvās iestādes vadītāja vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļu, kura pilda šos pienākumus, vai viņu aizstājēju atlaišanu publicē atlaišanas dienā. Atlaistajam valsts regulatīvās iestādes vadītājam vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļiem, kura pilda šos pienākumus, sniedz atlaišanas pamatojumu, un viņiem ir tiesības lūgt tā publicēšanu (ja citādi tas netiktu publicēts), un šādā gadījumā to publicē.

Dalībvalstis nodrošina punkta pirmajā daļā minētajām valsts regulatīvajām iestādēm atsevišķus gada budžetus tādā apmērā, ka tās spēj veikt savus uzdevumus. Budžetus un revidētos gada pārskatus katra valsts regulatīvā iestāde dara zināmus atklātībai. Katra valsts regulatīvā iestāde tiek organizēta un funkcionē tā, lai garantētu tās darbības objektivitāti un neitralitāti, un tajās strādā tik liels skaits kompetentu darbinieku, ka tās var pienācīgi veikt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka valstu regulatīvo iestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un sniegt ieguldījumu Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) darbā1.  (1) _____________________

(1)   1 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju.”; [Gr. 175]"

2)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

2.a)

direktīvas 8. panta 4. punktā tiek svītrots g) apakšpunkts; [Gr. 180]

2.b)

direktīvas 9.b panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.     Komisija pieņem atbilstošus īstenošanas pasākumus, lai uzņēmumiem atvieglotu radiofrekvenču izmantošanas tiesību savstarpēju nodošanu un iznomāšanu. Šos pasākumus pieņem 12 mēnešu laikā pēc Regulas […/…] (*2) piemērošanas dienas. Šie pasākumi neattiecas uz frekvencēm, kuras izmanto apraidei.

(*2)   Eiropas Parlamenta un Komisijas Regula (ES) Nr…/…, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 un Lēmumu Nr. 243/2012/ES (OV L .., .., .. lpp.).”; [Gr. 181]"

3)

direktīvas 15. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 19. panta pirmo daļu groza šādi:

“Neskarot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes regulatīvo iestāžu regulatīvo uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014], var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā BEREC atzinumu, sniegt sniedz ieteikumu vai pieņemt pieņem lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014] paredzēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, lai turpinātu īstenot 8. pantā izklāstītos mērķus.”[Gr. 182]

1)

direktīvas 1. panta 3. punkta pirmo teikumu svītro;

1.a)

direktīvas 2. panta otrajā daļā pievieno šādus punktus:

1.b)

direktīvas 20. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Līgumiem noteiktās informācijas prasības”; [Gr. 184]

1.c)

direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

1. “-1.a     Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 1.a punktā minēto informāciju pirms līguma noslēgšanas sniedz skaidrā, visaptverošā un viegli pieejamā veidā, neskarot Direktīvā 2011/83/ES  (*3) noteiktās prasības attiecībā uz distances līgumiem vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem. Patērētājs vai cits galalietotājs, kurš to lūdz, saņem līguma kopiju uz pastāvīga informācijas nesēja.

Dalībvalstis valsts tiesību aktos var paturēt spēkā vai ieviest valodas lietojuma prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju, lai nodrošinātu, ka patērētājs vai cits galalietotājs, kurš to lūdz, šādu informāciju var viegli saprast.

(*3)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).”;[Gr. 185]"

1.d)

direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. “1.     Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu kādam publiskajam komunikāciju tīklam un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādu pieslēgumu un/vai pakalpojumus. Šajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

Dalībvalstis var arī prasīt, lai līgumā būtu ietverta visa informācija, ko attiecīgas valsts iestādes šajā sakarā varētu sniegt par elektronisku komunikāciju tīklu un pakalpojumu lietojumu, lai nodarbotos ar nelikumīgām darbībām vai izplatītu kaitīgu saturu, un par aizsardzības līdzekļiem pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, kā norādīts 21. panta 4. punktā, un kas ir atbilstīga sniegtajam pakalpojumam.”; [Gr. 186]

1.e)

direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

1. “1.a     Papildus informācijai, kas minēta 1. punktā, ja līgums paredz internetpiekļuves pakalpojumu sniegšanu, tajā iekļauj arī šādu informāciju:

. 1.f)

direktīvas 20. panta 2. punktu svītro; [Gr. 188]

1.g)

direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a     Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest prasības par papildu informācijas sniegšanu par līgumiem, kam piemēro šo pantu.”; [Gr. 189]

1.h)

direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

1. “2.b     BEREC nosaka vadlīnijas līgumos iekļaujamās standarta informācijas paraugu izstrādei, un tajos iekļauj informāciju, kas prasīta šā panta 1. un 1.a punktā.

Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības par to, kādā veidā līgumu saturs, forma un veids ir publicējami, jo īpaši norādot datu piegādes ātrumu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas attiecībā uz ātruma mērīšanas metodēm un publicējamās informācijas saturu, formu un veidu saskaņā ar 21. panta 3.a punktu.”; [Gr. 190]

1.i)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Līguma darbības laiks un izbeigšana

1.     Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais to līgumu darbības laiks, kuri noslēgti starp patērētājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ir 24 mēneši. Publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju noslēgt līgumu uz 12 mēnešiem.

2.     Saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES patērētājiem ir tiesības atteikties no distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma 14 dienu laikā pēc tā noslēgšanas.

3.     Ja līgumā vai valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku (atšķirībā no līguma ar minimālo termiņu), pagarina automātiski, publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs savlaicīgi informē patērētājus, lai viņiem būtu vismaz viens mēnesis laika iebilst pret šādu automātisku pagarināšanu. Ja patērētājs neiebilst pret šādu automātisku pagarināšanu, tiek uzskatīts, ka tas ir pastāvīgi pagarināms līgums, ko patērētājs var izbeigt jebkurā laikā, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš un nesedzot nekādas izmaksas, izņemot tās, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu šajā mēnesī.

4.     Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, saņemot paziņojumu par publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāja ierosinātām izmaiņām līguma nosacījumos, ir tiesības izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja vien ierosinātās izmaiņas nav veiktas tikai un vienīgi galalietotāju interesēs. Nodrošinātāji ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām atbilstoši informē patērētājus, vienlaikus sniedzot informāciju par viņu tiesībām izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja viņi nepiekrīt jaunā līguma nosacījumiem. Šā panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas.

5.     Jebkuru pastāvīgu vai regulāru būtisku neatbilstību starp faktisko veiktspēju ātruma vai citu kvalitātes rādītāju ziņā un to veiktspēju, ko saskaņā ar 20. pantu norādījis publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, uzskata par veiktspējas neatbilstību, nosakot patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.     Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot papildu pakalpojumus, ko sniedz tas pats publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, neatjauno sākotnējo līguma termiņu, izņemot gadījumus, kad papildu pakalpojumi tiek piedāvāti par īpašā piedāvājuma cenu, kas pieejama tikai ar noteikumu, ka tiek atjaunots esošais līguma termiņš.

7.     Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāji piemēro tādus līguma izbeigšanas nosacījumus un procedūras, kas nerada šķēršļus pakalpojuma nodrošinātāja maiņai un nekavē to.

8.     Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko komunikāciju tīklam vai vienu elektronisko komunikāciju pakalpojumu, šā panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.

9.     Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest papildu prasības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa patērētāju aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kam piemēro šo pantu.”; [Gr. 191]

1.j)

direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

1. 1.     Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var uzlikt pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas, līgumu izbeidzot pirms laika, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par galalietotāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā un regulāri atjaunina. Skaidri norāda jebkādas atšķirības patērētājiem un citiem galalietotājiem piemērojamajos nosacījumos, ja viņi to lūdz.

Valstu regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama, un tās var jo īpaši ietvert valodas lietojuma prasības, kas nodrošina, ka minētā informācija patērētājam un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir viegli saprotama. Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājiem ir pienākums pēc pieprasījuma informāciju pirms tās publicēšanas sniegt attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm.

2.     Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir pieejami neatkarīgas novērtēšanas rīki, kas viņiem dod iespēju salīdzināt elektronisko komunikāciju tīklu piekļuves un pakalpojumu veiktspēju un alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamus šādus neatkarīgas novērtēšanas rīkus.

2.a     Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes BEREC vadībā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izveido brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu, kura paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem un kuras pamatā ir objektīvas, pārredzamas un samērīgas prasības, tostarp jo īpaši neatkarība no publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāja.

1. 3.     Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:

Ja to uzskata par pareizu, attiecīgas valsts regulatīvās iestādes var veicināt pašregulatīvus vai kopregulatīvus pasākumus, pirms uzlikt kādu pienākumu. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz publicējamās informācijas saturu, formu un veidu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas šā panta 3.a punktā.

3.a     Līdz …  (*6) BEREC pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vispārējās vadlīnijas attiecībā uz internetpiekļuves pakalpojumu pārraides ātruma mērīšanas metodēm, mērāmo pakalpojumu parametru kvalitāti (inter alia salīdzinot vidējo un reklamēto ātrumu; kvalitāti lietotāju uztverē) un metodēm to mērīšanai ilgākā laika posmā, kā arī tā nosaka publicējamās informācijas saturu formu un veidu, tostarp iespējamos kvalitātes sertificēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka galalietotājiem, tostarp galalietotājiem ar invaliditāti, ir iespēja izmantot visaptverošu, salīdzināmu, uzticamu un lietotājdraudzīgu informāciju. Attiecīgos gadījumos var izmantot III pielikumā izklāstītos parametrus, definīcijas un mērījumu metodes.

1. 4.     Dalībvalstis var prasīt, lai 3. punktā minētie uzņēmumi galalietotājiem vajadzības gadījumā bez maksas sniegtu informāciju, kas sabiedrībā rada plašu ieinteresētību, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus uzņēmumi lieto ikdienas saziņā ar galalietotājiem. Šādā gadījumā šo informāciju publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājiem nodrošina attiecīgās valsts iestādes standartformā, un tā var attiekties, inter alia, uz šādiem tematiem:

1.k)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Patēriņa kontrole

1. 1.     Dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošinātāji patērētājiem un galalietotājiem piedāvā rīku, ar kuru viņi var pārraudzīt un kontrolēt savu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantojumu, par kuriem rēķinus sagatavo atbilstoši patēriņam laika vai apjoma izteiksmē. Šādam rīkam ir jānodrošina:

1. 2.     BEREC pieņem vadlīnijas 1. punkta īstenošanai.

Pēc finanšu limitu sasniegšanas galalietotāji var turpināt saņemt zvanus un SMS īsziņas un sazināties ar dienestiem, kam ir bezmaksas tālruņa numuri, un neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”, līdz līgumā paredzētā rēķina apmaksas termiņa beigām.”; [Gr. 193]

2)

direktīvas 20., 21 ., 22. un 30. pantu svītro; [Gr. 194]

2.a)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“1.     Dalībvalstis nodrošina, ka visi 2. punktā minēto pakalpojumu galalietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus bez maksas un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.

1.a     Dalībvalstis nodrošina, ka visi privāto elektronisko komunikāciju tīklu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un dalībvalstu norādītus valsts neatliekamās palīdzības numurus, var bez maksas izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus vai attiecīgā gadījumā — vietējos neatliekamās palīdzības dienestus.

2.     Dalībvalstis, apspriežoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.

1. 3.     Dalībvalstis nodrošina, ka uz vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izsaukumiem tiek pienācīgi atbildēts un ka tos apstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem izsaukumiem atbild un tos apstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru izsaukumus, ja tādus turpina izmantot.

Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, pieņem ieteikumu par dalībvalstu veiktspējas rādītājiem. Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izmantošanas efektivitāti un par tā veiktspējas rādītājiem.

4.     Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, pieejamā piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem galalietotājiem. Pasākumi, ko veic nolūkā nodrošināt to, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, ceļojot citās dalībvalstīs, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, cik vien iespējams pamatojas uz Eiropas standartiem vai parametriem, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantu, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.

1. 5.     Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi zvanītāja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”. Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Komisija nodrošina, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus saskaņā ar 7. punktu un pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas.

Līdz …  (*7) BEREC pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vadlīnijas zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijiem, kura jāsniedz neatliekamās palīdzības dienestiem. Minētajās vadlīnijās ņem vērā iespējas izmantot mobilo galiekārtu, kas aprīkota ar GNSS pieslēgtām mobilajām galiekārtām, lai uzlabotu “112” numura zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitāti un uzticamību.

6.     Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu. Komisija atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību.

7.     Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi numura “112” pakalpojumiem dalībvalstīs, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 37.a pantam par zvanītāja atrašanās vietas kritērijiem un galvenajiem numura “112” pieejamības veiktspējas rādītājiem. Tomēr šos pasākumus pieņem, neskarot un neietekmējot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.

7.a     Komisija uztur Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu E.164 formāta numuru datubāzi, lai nodrošinātu, ka neatliekamās palīdzības dienesti dažādās dalībvalstīs var savstarpēji sazināties.”. [Gr. 195]

2.b)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Reversā ES “112” sakaru sistēma

Vēlākais [vienu gadu pēc transponēšanas termiņa] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kādas ir iespējas, izmantojot esošos elektronisko komunikāciju tīklus, ieviest reverso ES “112” sakaru sistēmu, kura pārklātu visu Savienības teritoriju, būtu universāla, daudzvalodu, pieejama, vienkārša un efektīva un brīdinātu sabiedrību nenovēršamas vai briestošas katastrofas vai nozīmīga ārkārtas stāvokļa gadījumā.

Komisija apspriežas ar BEREC un civilās aizsardzības dienestiem un pārbauda standartus un specifikācijas, kas nepieciešamas pirmajā daļā minētās sistēmas izveidei. Ziņojuma sagatavošanā Komisija ņem vērā pašreizējās valsts un reģionālās “112” sakaru sistēmas un ievēro Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”; [Gr. 196]

(2.c)

direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“1.     Dalībvalstis nodrošina, ka visi abonenti ar numuriem no valsts telefona numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu(-s) numuru(-us) neatkarīgi no publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.”

2.     Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.

3.     Valsts regulatīvās iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus numuru saglabāšanu tā, lai tiktu kropļota konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.

1. 4.     Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Galalietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jauna pakalpojumu sniedzēja tīklu, minēto numuru aktivizē vienas darbdienas laikā.

Neskarot pirmo daļu, kompetentās valsts regulatīvās iestādes var noteikt vispārējo numuru maiņas un pārnešanas procesu saskaņā ar BEREC pamatnostādnēm, kas minētas 4.b punktā. Tās ņem vērā nepieciešamo lietotāju aizsardzību visā pakalpojumu sniedzēja maiņas procesā, vajadzību nodrošināt šāda procesa efektivitāti galalietotājam un to, lai šādi maiņas procesi nekaitē konkurencei. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Galalietotāju numurus nepārslēdz uz cita pakalpojumu sniedzēja tīklu, ja tas ir pret viņu gribu.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp pienākums izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota, jo nav sniegta pieeja informācijai, kas vajadzīga savlaicīgai maiņai, vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus vai tie pieļauti viņu vārdā.

4.a     Pakalpojumu sniedzēja maiņas un numura pārnešanas procesu vada saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs. Atbilstošu informāciju par pakalpojumu sniedzēja maiņu galalietotāji saņem pirms šādas maiņas procesa un tā laikā, kā arī uzreiz pēc tam, kad tas ir pabeigts.

4.b     BEREC nosaka vadlīnijas attiecībā uz visiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar datu saņemšanas un nosūtīšanas procesu, jo īpaši par datu saņemšanas un nosūtīšanas nodrošinātāja atbildību maiņas un numura pārnešanas procesā, par patērētājiem procesa gaitā sniedzamo informāciju, savlaicīgu spēkā esošā līguma izbeigšanu, visas priekšapmaksas atlīdzināšanu un par efektīviem e-pastu pārsūtīšanas pakalpojumiem.

4.c     Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko sakaru tīklam vai vienu elektronisko sakaru pakalpojumu, šā panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.” [Gr. 197]

2.d)

direktīvas 34. pantam pievieno šādu punktu:

“1.a     Ārpustiesas procedūras, kas paredzētas saskaņā ar 1. punktu, izmanto arī attiecībā uz strīdiem par līgumiem, kurus noslēguši, no vienas puses, patērētāji un citi galalietotāji, ciktāl šādas ārpustiesas procedūras ir pieejamas arī viņiem, un, no otras puses, publisko elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, kas uzņēmējdarbību veic citā dalībvalstī. Attiecībā uz strīdiem, kas ietilpst Direktīvas 2013/11/ES  (*8) darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.

(*8)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.)” [Gr. 198]"

(2.e)

direktīvā iekļauj šādu 37.a pantu:

“37.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.     Pilnvaras pieņemt 26. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …  (*9).

3.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”. [Gr. 199]

(2.f)

direktīvas II pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

(2.g)

direktīvas II pielikuma 2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

(2.h)

direktīvas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

(2.i)

direktīvas II pielikuma 2.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

1)

regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu trešo daļu:

2)

regulas 2. panta 2. punktā pievieno šādu r) apakšpunktu:

3)

regulas 4. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Šis pants neattiecas uz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar 4.a pantu.”; [Gr. 206]

4)

pievieno šādu 4.a pantu:

“4.a pants

1.   Šo pantu piemēro viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri:

2.   Panta 1., 6. un 7. punkts neliedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atbilstīgi saprātīgas izmantošanas kritērijam ierobežot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu. Visus saprātīgas izmantošanas kritērijus piemēro tādā veidā, lai patērētāji, kas izmanto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja piedāvātās dažādās iekšzemes mazumtirdzniecības paketes, regulāri ceļojot pa Savienību, spētu pārliecinoši kopēt tipisko iekšzemes patēriņa modeli, kas saistīts ar attiecīgajām iekšzemes mazumtirdzniecības paketēm. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas izmanto šādu iespēju, saskaņā ar Regulas XXX/2014 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu publicē un saskaņā ar minētās regulas XXX/2014 26. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu iekļauj savos līgumos detalizētu kvantitatīvu informāciju par to, kā piemēro saprātīgas izmantošanas kritēriju, un šajā saistībā atsaucas uz attiecīgās mazumtirdzniecības paketes galvenajiem cenas, apjoma vai cita veida parametriem.

Līdz 2014. gada 31. decembrim BEREC, pirms tam apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm un ciešā sadarbībā ar Komisiju, nosaka vispārīgas pamatnostādnes par saprātīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu mazumtirdzniecības līgumiem, kurus sagatavo šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji. Šādas pamatnostādnes BEREC nosaka, ņemot vērā vispārējo mērķi, kurš izklāstīts pirmajā daļā, un tajās jo īpaši ņem vērā cenu un patēriņa modeļu izmaiņas dalībvalstīs, iekšzemes cenu līmeņu konverģences pakāpi visā Savienībā, jebkādu novērojamu ietekmi, ko viesabonēšanas pakalpojumi iekšzemes cenu līmenī rada attiecībā uz šādu tarifu izmaiņām, kā arī tādu viesabonēšanas tarifu izmaiņas vairumtirdzniecības tirgū, ko piemēro nelīdzsvarotai datplūsmai starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kompetentā valsts regulatīvā iestāde pārrauga un uzrauga saprātīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu, maksimāli ņemot vērā BEREC vispārējās pamatnostādnes, tiklīdz tās ir pieņemtas, un nodrošina, lai netiktu piemēroti nepamatoti noteikumi.

3.   Individuāli tiešie lietotāji, kam pakalpojumus sniedz šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, var pēc sava pieprasījuma izdarīt apzinātu un skaidru izvēli un atteikties no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu, kāds noteikts konkrētajā mazumtirdzniecības paketē, un tā vietā saņemt citas priekšrocības, ko piedāvā minētais pakalpojumu sniedzējs. Šādiem tiešajiem lietotājiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas. Valstu regulatīvās iestādes jo īpaši pārrauga to, vai šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic tādu uzņēmējdarbību, kas novestu pie noklusējuma režīma apiešanas.

4.   Regulētas viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksas, kas izklāstītas 8., 10. un 13. pantā, neattiecas uz viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, ciktāl maksu par šādiem pakalpojumiem nosaka pēc piemērojamajiem iekšzemes pakalpojumu tarifiem.

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro maksas, kuras atšķiras no piemērojamajiem iekšzemes pakalpojumu tarifiem par regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu tādā apmērā, kas saskaņā ar 2. punktu pārsniedz šādu pakalpojumu saprātīgu izmantošanu, vai ja individuāls tiešais lietotājs saskaņā ar 3. punktu nepārprotami atsakās no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par iekšzemes pakalpojumu tarifu, maksas par šiem regulētajiem viesabonēšanas pakalpojumiem nepārsniedz 8., 10. un 13. pantā noteiktās viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksas.

5.   Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas atsaukties uz šo pantu, nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus divpusējos vai daudzpusējos līgumus, ar kuriem tas izpilda 1. punktā paredzētos nosacījumus, kā arī visas tajos veiktās izmaiņas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs paziņotajā informācijā iekļauj pierādījumu tam, ka šo paziņojumu apstiprina paziņoto divpusējo vai daudzpusējo viesabonēšanas līgumu līgumpartneri.

6.   Laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šo pantu piemēro tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

Gan šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan visi līgumpartneri b) apakšpunkta nozīmē, izvēloties alternatīvu d) apakšpunktā minētajām saistībām, var apņemties vēlākais no 2015. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) nodrošināt, ka jebkuras viesabonēšanas papildmaksas, kas piemērotas papildus piemērojamajam iekšzemes pakalpojumu tarifam, tās dažādās mazumtirdzniecības paketēs, kopumā nepārsniedz 50 % no tām papildmaksām, kas ir piemērojamas minētajās paketēs 2015. gada 1. janvārī, neatkarīgi no tā, vai šādas papildmaksas aprēķina, pamatojoties uz viesabonēšanas vienībām (piemēram, balss minūtes vai megabaiti), periodiem (piemēram, dienas vai nedēļas) vai jebkādiem citiem līdzekļiem vai to kombināciju. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas šis punkts, valsts regulatīvajai iestādei apliecina atbilstību prasībai par 50 % samazinājumu un sniedz visus vajadzīgos pierādījumus, kuri tiem pieprasīti.

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos līgumus, un tādējādi tam ir piemērojams šis punkts, tad vismaz līdz 2018. gada 1. jūlijam gan paziņojumu sniedzošajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, gan visiem līgumpartneriem b) apakšpunkta nozīmē jāievēro savas attiecīgās saistības saskaņā ar pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktu, tostarp jebkuras saistības, kas ir alternatīvas minētās daļas d) apakšpunktā paredzētajām saistībām.

7.   Laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šo pantu piemēro tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos līgumus un tādējādi tam ir piemērojams šis punkts, tad vismaz līdz 2018. gada 1. jūlijam gan paziņojumu sniedzošajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, gan visiem līgumpartneriem b) apakšpunkta nozīmē jāievēro savas attiecīgās saistības, lai panāktu atbilstību pirmā punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

8.   Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji godprātīgi apspriež pasākumus nolūkā ieviest divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus ar taisnīgiem un pamatotiem noteikumiem, ņemot vērā mērķi, kam atbilstīgi šādiem ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēgtiem līgumiem jāļauj virtuāli paplašināt vietējā sakaru tīkla pārklājumu un visiem šajā pantā paredzētajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ilgtspējīgi sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus tādā pašā cenu līmenī, kāds ir to attiecīgajiem iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem.

9.   Atkāpjoties no 1. punkta, pēc 2016. gada 1. jūlija šo pantu piemēro šajā pantā paredzētajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ja šie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji apliecina, ka ir centušies godprātīgi izveidot vai paplašināt divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, pamatojoties uz taisnīgiem un pamatotiem noteikumiem visās dalībvalstīs, kurās tie pagaidām nav izpildījuši 1. punkta prasības, un nav spējuši nodrošināt divpusējo vai daudzpusējo viesabonēšanas līgumu ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vienā vai vairākās dalībvalstīs, ar nosacījumu, ka tās atbilst 6. punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam par minimālo tīkla pārklājumu un visiem citiem attiecīgajiem šā panta noteikumiem. Šādos gadījumos šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji arī turpmāk cenšas ieviest saprātīgus noteikumus par viesabonēšanas līgumu noslēgšanu ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju no jebkuras nepārstāvētās dalībvalsts.

10.   Ja alternatīvam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jau ir piešķirta piekļuve iekšzemes pakalpojumu sniedzēja klientiem saskaņā ar 4. panta 1. punktu un veikti vajadzīgie ieguldījumi, kas ļautu piedāvāt šiem klientiem savus pakalpojumus, šādam iekšzemes pakalpojumu sniedzējam trīs gadu pārejas periodā 4. panta 7. punktu nepiemēro. Pārejas periods neskar nepieciešamību ievērot garāku līguma termiņu, par kuru panākta vienošanās ar alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju.

11.   Šis pants neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu divpusējiem un daudzpusējiem viesabonēšanas līgumiem.”; [Gr. 207]

(4.a)

regulā iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksu atcelšana

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, sākot ar 2015. gada 15. decembri, savu valstu tirgos neiekasē nekādu papildmaksu salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem no viesabonēšanas klientiem jebkurā dalībvalstī par visiem veiktajiem vai saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par visām nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas SMS/MMS īsziņām un par visiem izmantotajiem regulētajiem datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem un nekādu vispārēju maksu, kas ļautu ārvalstīs izmantot galiekārtu vai pakalpojumu.

6.b   pants

Taisnīga izmantošana

1.     Atkāpjoties no 6.a panta prasībām un lai nepieļautu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu vai to izmantošanu anomālos apmēros, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji “taisnīgas izmantošanas klauzulu” var piemērot tādu regulētu viesabonēšanas pakalpojumu patēriņam, kuriem tiek piemērotas vietējās tirgus cenas, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem. Šādus kritērijus piemēro tādā veidā, ka patērētāji, periodiski ceļojot Eiropas Savienībā, spēj pārliecinoši atkārtot tipisku vietējā patēriņa modeli, kas saistīts ar attiecīgo valstu mazumtirdzniecības paketēm.

2.     Saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 20. pantu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji publicē un savos līgumos iekļauj detalizētu skaitlisku informāciju par to, kā tiek piemēroti taisnīgas izmantošanas kritēriji, atsaucoties uz galvenajiem attiecīgās mazumtirdzniecības paketes cenu noteikšanas, datu pārraides apjoma vai citiem parametriem.

3.     Līdz 2014. gada 31. decembrim BEREC pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido vispārējas vadlīnijas taisnīgu izmantošanas kritēriju piemērošanai mazumtirdzniecības līgumos, ko īsteno viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji. BEREC īpaši ņem vērā cenu noteikšanas un patēriņa modeļa attīstību dalībvalstīs, valsts tarifu līmeņa konverģenci visā Savienībā, ietekmi uz tarifu attīstību, kas novērojama saistībā ar viesabonēšanu par valsts pakalpojumu tarifiem, kā arī efektīvu vairumtirdzniecības viesabonēšanas tarifu attīstību attiecībā uz nelīdzsvarotu datplūsmu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Turklāt BEREC vadlīnijās var ņemt vērā attiecīgā mērķa atšķirības dalībvalstīs vai starp viesabonēšanas nodrošinātājiem attiecībā uz tādiem faktoriem kā vietējais cenu līmenis, parastais, mazumtirdzniecības komplektos iekļautais apjoms vai vidējais laika periods, ko klienti pavada, ceļojot Savienībā.

4.     Lai nodrošinātu visā Eiropas Savienībā vienlaicīgu un vienotu taisnīgas izmantošanas kritēriju īstenošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajām BEREC pamatnostādnēm, līdz 2015. gada 30. jūnijam pieņem sīki izstrādātus noteikumus par taisnīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu.

5.     Kompetentā valsts regulatīvā iestāde stingri uzrauga un pārrauga taisnīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu, kā noteikts 4. punktā minētajā Komisijas īstenošanas aktā, pilnībā ņemot vērā BEREC vispārējās pamatnostādnes, attiecīgos objektīvos faktorus, kas raksturīgi konkrētajai dalībvalstij, un attiecīgā mērķa atšķirības starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nodrošina, ka nepamatotus noteikumus nepiemēro.

6.     Mazumtirdzniecības maksas par euro tarifu pakalpojumiem, ko paredz šīs Regulas 8., 10. un 13. pants, piemēro regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kas pārsniedz jebkādas taisnīgas izmantošanas ierobežojumus, ko piemēro saskaņā ar 6.b pantu.” [Gr. 208]

5)

regulas 8. panta 2. punktu groza šādi:

(5.a)

regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     No 2012. gada 1. jūlija SMS Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulētas viesabonēšanas SMS īsziņas nosūtīšanu, drīkst būt katrai regulētajai viesabonēšanas SMS īsziņai atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,09. Minēto maksimālo maksu 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,08 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,06. Maksimālā maksa, ko piemēro no 2014. gada 1. jūlija, zaudē spēku 2015. gada 16. decembrī, izņemot attiecībā uz viesabonēšanas SMS īsziņām, kuras pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar 6.b pantu.” [Gr. 211]

(5.b)

regulas 13. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.     No 2012. gada 1. jūlija datu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas datu pakalpojuma sniegšanu, nepārsniedz EUR 0,70 par izmantoto megabaitu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par izmantotajiem datiem 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,45 par izmantoto megabaitu un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,20 par izmantoto megabaitu. Maksimālā maksa, ko piemēro no 2014. gada 1. jūlija, zaudē spēku 2015. gada 16. decembrī, izņemot attiecībā uz viesabonēšanas datu pārraides pakalpojumiem, kuri pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar 6.b pantu.” [Gr. 212]

6)

14. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Ja regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu ierobežo atsauce uz saprātīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 4.a panta 2. punktu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji brīdina viesabonentus, ja viesabonēšanas zvanu vai SMS īsziņu izmantošana ir sasniegusi saprātīgas izmantošanas robežu, un vienlaikus sniedz viesabonentiem individualizēto cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām, kuras piemēro par tādu balss zvanu veikšanu vai SMS īsziņu nosūtīšanu, kas pārsniedz iekšzemes pakalpojumu tarifu vai tarifu paketi saskaņā ar šā panta 1. punkta otro, ceturto un piekto daļu.”; [Gr. 213]

(6.a)

regulas 14. pantu svītro un aizstāj ar turpmāk minēto, kas stāsies spēkā, sākot ar 2015. gada 15. decembri:

“1.     Lai brīdinātu viesabonentus par to, ka, veicot vai saņemot zvanu vai nosūtot SMS īsziņu, tiem tiks piemērotas viesabonēšanas maksas, izņemot, ja klients ir paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam šis pakalpojums nav vajadzīgs, katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, klientam ierodoties dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, bez nepamatotas kavēšanās automātiski un bez maksas ar īsziņas pakalpojuma palīdzību sniedz individualizētu cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām (ietverot PVN), ko par zvanu veikšanu un saņemšanu un par SMS īsziņu nosūtīšanu piemēro minētajam viesabonentam apmeklētajā dalībvalstī.

Minētā individualizētā cenu pamatinformācija ietver maksimālās maksas (valūtā, kuru izmanto klienta rēķinā, ko sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs), kuras var piemērot klientam saskaņā ar tā tarifu shēmu:

Tajā arī norāda 2. punktā minēto bezmaksas numuru precīzākas informācijas saņemšanai un informāciju par iespēju sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112.

Katra šāda ziņojuma reizē klientam ir iespēja bez maksas un vienkāršā veidā paziņot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīgs automātiskais īsziņu pakalpojums. Klientam, kurš ir paziņojis, ka automātisks īsziņas pakalpojums tam nav vajadzīgs, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal sniegt pakalpojumu.

Neredzīgiem un daļēji neredzīgiem klientiem šā punkta pirmajā daļā minēto individualizēto cenu pamatinformāciju viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji automātiski nodrošina bez maksas, izmantojot balss zvanu, ja šie klienti to pieprasa.

2.     Papildus 1. punktam klientiem ir tiesības neatkarīgi no tā, kurā Savienības vietā tie atrodas, izmantojot mobilo balss zvanu vai SMS, pieprasīt un bez maksas saņemt precīzāku individualizētu cenu informāciju par apmeklētā sakaru tīkla viesabonēšanas maksām, kuras piemēro balss zvaniem un SMS, kā arī informāciju par pārredzamības pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu. Šādu pieprasījumu sniedz pa bezmaksas numuru, kuru šādam nolūkam paredzējis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs. Panta 1. punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz iekārtām, kas neatbalsta SMS funkciju.

3.     Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem dara pieejamu informāciju par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic pamatotus pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, tiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī.

4.     Šis pants attiecas arī uz viesabonēšanas zvaniem un viesabonēšanas SMS/MMS īsziņām, kuras viesabonēšanas pakalpojumu patērētāji izmanto, ceļojot ārpus Savienības, un kuras nodrošina viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs.

No 2015. gada 15. decembra šis pants attiecas arī uz gadījumiem, kad viesabonēšanas zvanu un viesabonēšanas SMS/MMS īsziņu patēriņš vietējiem pakalpojumiem piemērojamās likmes līmenī tiek ierobežots, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 6.b pantu, un kad patēriņš ir sasniedzis taisnīgas izmantošanas limitu.” [Gr. 214]

7)

regulas 15. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Ja regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu ierobežo atsauce uz saprātīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 4.a panta 2. punktu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji brīdina viesabonentus, ja datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana ir sasniegusi saprātīgas izmantošanas robežu, un vienlaikus sniedz viesabonentiem individualizēto cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām, kuras piemēro par tādu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas pārsniedz iekšzemes pakalpojumu tarifu vai tarifu paketi saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šā panta 3. punktu piemēro datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmantojot, tiek pārsniegti iekšzemes pakalpojumu tarifi vai 4.a panta 2. punktā minētās tarifu paketes.”; [Gr. 215]

(7.a)

Regulas 15. pantu svītro un aizstāj ar turpmāk minēto, kas stāsies spēkā, sākot ar 2015. gada 15. decembri:

“Pārredzamība un aizsargmehānismi mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumiem

1.     Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to viesabonenti gan pirms, gan pēc līguma noslēgšanas tiek atbilstīgi informēti par maksām, ko tiem piemēro par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, tādā veidā, kas atvieglo klientu izpratni par šādu pakalpojumu izmantošanas finansiālajām sekām un ļauj tiem pārraudzīt un kontrolēt savus izdevumus par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem saskaņā ar 2. un 3. punktu.

Attiecīgā gadījumā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas un pēc tam regulāri informē savus klientus par automātiska un nekontrolēta datu viesabonēšanas savienojuma un lejupielādes risku. Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji bez maksas un skaidrā un viegli saprotamā veidā informē savus klientus par to, kā atslēgties no šiem automātiskajiem datu viesabonēšanas savienojumiem, lai nepieļautu nekontrolētu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu.

2.     Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs automātiski nosūta paziņojumu, kurā informē viesabonentu par to, ka tas izmanto viesabonēšanu, un kurā sniedz personalizētu tarifu pamatinformāciju par maksām (tādā valūtā, kādu klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs izmanto klienta rēķinā), kuras izteiktas cenās par vienu megabaitu, ko piemēro par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajam viesabonentam attiecīgajā dalībvalstī, ja vien klients nav paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam minētā informācija nav vajadzīga.

Šādu personalizētu tarifu pamatinformāciju nosūta uz viesabonenta mobilo ierīci, piemēram, kā SMS īsziņu, e-pastu vai kā uznirstošo logu mobilajā ierīcē ikreiz, kad viesabonents ierodas citā dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, un pirmo reizi sāk izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumu konkrētajā dalībvalstī. To sniedz brīdī, kad viesabonents sāk izmantot regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu, bez maksas un ar piemērotiem līdzekļiem, kas ir pielāgoti, lai atvieglotu tās saņemšanu un vienkāršu izpratni.

Klientam, kurš ir paziņojis savam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīga automātiska tarifu informācija, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal nodrošināt šo pakalpojumu.

3.     Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs visiem saviem viesabonentiem dod iespēju brīvi un bez maksas izvēlēties iespēju saņemt informāciju par uzkrāto patēriņu, kas izteikts datu apjoma veidā vai valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, un kas garantē, ka bez klienta skaidras piekrišanas uzkrātie izdevumi par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, izņemot MMS, ko rēķinā uzrāda, pamatojoties uz vienību, noteiktā laikposmā nepārsniedz noteiktu finanšu ierobežojumu.

Šajā nolūkā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju noteikt vienu vai vairākus maksimālos finanšu ierobežojumus konkrētam lietošanas laikposmam ar noteikumu, ka klients ir iepriekš informēts par attiecīgajiem datu apjomiem. Viens no minētajiem ierobežojumiem (standarta finanšu ierobežojums) ir aptuveni — bet ne lielāks par — EUR 50 (bez PVN) mēnesī par atlikto maksājumu.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var noteikt ierobežojumus arī datu apjoma veidā, ja klients tiek iepriekš informēts par attiecīgajām finanšu summām. Viens no minētajiem ierobežojumiem (standarta datu apjoma ierobežojums) atbilst attiecīgai finanšu summai, kas nepārsniedz EUR 50 (bez PVN) mēnesī par atlikto maksājumu.

Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt saviem viesabonentiem citus ierobežojumus ar dažādiem, t. i., augstākiem vai zemākiem, maksimālajiem mēneša finanšu ierobežojumiem.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētos standarta ierobežojumus piemēro visiem klientiem, kas nav izvēlējušies citu ierobežojumu.

Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs arī nodrošina, ka uz viesabonenta mobilo ierīci kā SMS īsziņu vai e-pastu vai kā uznirstošo logu datorā nosūta atbilstīgu paziņojumu, kad datu viesabonēšanas pakalpojumi ir sasnieguši 80 % no saskaņotā finanšu vai datu apjoma ierobežojuma. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.

Ja finanšu vai datu apjoma ierobežojums citādi tiktu pārsniegts, uz viesabonenta mobilo ierīci nosūta paziņojumu. Minētajā paziņojumā norāda, kā klientam rīkoties turpmāk, ja klients vēlas turpināt saņemt minētos pakalpojumus, kā arī katras papildu patērētās vienības izdevumus. Ja viesabonents nerīkojas atbilstīgi saņemtajam paziņojumam, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties pārtrauc regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu un maksas piemērošanu par šiem pakalpojumiem viesabonentam, ja vien un kamēr viesabonents nepieprasa minēto pakalpojumu sniegšanu turpināt vai atsākt.

Ja viesabonents pieprasa iespēju izvēlēties “finanšu vai datu apjoma ierobežojuma” instrumentu vai to noņemt, izmaiņas izdara divās darbdienās no pieprasījuma saņemšanas bez maksas, un tās nav saistītas ar nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz citiem abonēšanas elementiem.

4.     Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro “ierīce–ierīce” tipa iekārtām, kas izmanto mobilos datu sakarus.

5.     Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatoti iedomājamos pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, tiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī. Tas ietver klientu informēšanu par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas.

6.     Šis pants attiecas arī uz gadījumiem, kad datu pārraides viesabonēšanas patēriņš vietējiem pakalpojumiem piemērojamās likmes līmenī tiek ierobežots, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 6.b pantu, un kad patēriņš ir sasniedzis taisnīgas izmantošanas limitu.

Tas attiecas arī uz datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem, ko izmanto viesabonēšanas klienti, kuri ceļo ārpus Savienības, un ko nodrošina viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Ja klients izvēlas 3. punkta pirmajā daļā minēto iespēju, 3. punktā paredzētās prasības nepiemēro, ja apmeklētā sakaru tīkla operators ārpus Savienības esošajā apmeklētajā valstī viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam neļauj reālā laikā uzraudzīt klienta izmantoto datu apjomu.

Šādā gadījumā klientam, kad tas ir ieceļojis šādā valstī, bez nepamatotas kavēšanās un bez maksas ar SMS īsziņas palīdzību paziņo, ka informācija par uzkrāto patēriņu nav pieejama un ka noteiktā finanšu limita nepārsniegšana nav garantēta.” [Gr. 216]

8)

regulas 19. pantu groza šādi:

(8.a)

regulas 19. pantu svītro un aizstāj ar šādu:

“1.     Komisija pārskata šīs regulas darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šā panta 2.–6. punktu.

2.     Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam pēc sabiedriskās apspriešanas ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai mainīt termiņu vai pārskatīt vairumtirdzniecības maksu maksimālo līmeni, kas ir noteikts 7., 9. un 12. pantā, ņemot vērā arī savienojuma pabeigšanas tarifu. BEREC līdz 2014. gada 31. decembrim pēc sabiedriskās apspriešanas izstrādā vadlīnijas par pasākumiem, ar ko novērš ļaunprātīgu izmantošanu vai izmantošanu anormālos apjomos 6.a pantā minētā mērķa īstenošanai.

3.     Komisija līdz 2016. gada 30. jūnijam pēc sabiedriskās apspriešanas cita starpā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

Komisija jo īpaši izskata nepieciešamību noteikt papildu tehniskos un strukturālos pasākumus vai grozīt strukturālos pasākumus.

4.     Ja saskaņā ar 2. punktā minēto ziņojumu tiek konstatēts, ka starp viesabonēšanas nodrošinātājiem neapstāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi un tādēļ ir jāmaina ilgums vai jāpazemina maksimālās vairumtirdzniecības maksas, vai jāveic citi pasākumi, lai risinātu vairumtirdzniecības tirgus problēmas, tostarp būtiski jāsamazina mobilā savienojumu pabeigšanas tarifi, kurus piemēro viesabonēšanas pakalpojumiem Savienībā, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.

Ja no 3. punktā minētā ziņojuma izriet, ka šajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū veicinātu konkurenci, no kuras ieguvēji ir visi Eiropas patērētāji, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piemērotus priekšlikumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Abos gadījumos atbilstošu pasākumu priekšlikumus iesniedz vienlaikus ar ziņojumiem.

5.     Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ik pēc diviem gadiem pēc 3. punktā minētā ziņojuma. Katrā ziņojumā iekļauj pārraudzības pārskatu par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un izvērtējumu par panākumiem šīs regulas mērķu sasniegšanā.

6.     Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifu attīstību. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divas reizes gadā. Komisija tos publisko.

BEREC katru gadu no valsts regulatīvajām iestādēm arī vāc datus par to, cik pārredzami un salīdzināmi ir dažādie tarifi, ko operatori piedāvā saviem klientiem. Komisija minētos datus un atzinumus publisko.” [Gr. 218]

1)

regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   BEREC darbojas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) un Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK (īpašās direktīvas), kā arī Regulu (ES) Nr. 531/2012 un Nr. XX/2014 darbības jomā.”;

(1.a)

regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādus ma) un mb) punktus:

(1.b)

regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādu na) punktu:

2)

regulas 4. panta 4. un 5. punktu svītro;

3)

iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants Priekšsēdētāja iecelšana un uzdevumi

1.   Priekšsēdētājs, kurš ir neatkarīgs un uz pilnu laiku nodarbināts profesionālis, pārstāv Regulatoru padomi.

Priekšsēdētāju pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

Priekšsēdētājs ir atbildīgs par Regulatoru padomes darba sagatavošanu un Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas sanāksmes vada bez balsstiesībām.

Neskarot Regulatoru padomes funkcijas attiecībā uz priekšsēdētāja pienākumiem, priekšsēdētājs neprasa un nepieņem norādījumus no valdībām, VRI, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

2.   Regulatoru padome atklātā atlases procedūrā ieceļ priekšsēdētāju, pamatojoties uz sasniegumiem, prasmēm, zināšanām par elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi uzraudzības un regulējuma jomā.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Regulatoru padomes izraudzīto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

Priekšsēdētājs ir iecelts amatā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Pārvaldības komiteja.

Regulatoru padome no locekļu vidus ievēlē arī priekšsēdētāja vietnieku(-us), kas priekšsēdētāja prombūtnē pildīs viņa uzdevumus.

3.   Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir 3 gadi, un to var pagarināt vienu reizi.

4.   Deviņu mēnešu laikā pirms trīs gadu priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām Regulatoru padome novērtē:

Ja Regulatoru padome plāno pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, tā par to informē Eiropas Parlamentu. Mēneša laikā pirms katras šādas termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt priekšsēdētāju teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

5.   Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai ar Regulatoru padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma un apstiprināšanas Pārvaldības komitejā.

Priekšsēdētājs neaizliedz Regulatoru padomei un Pārvaldības komitejai apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.”; [Gr. 222]

4)

regulas 6. pantu groza šādi:

5)

regulas 7. pantu groza šādi:

6)

regulas 8. panta 2., 3. un 4. punktu svītro un aizstāj ar šādiem:

“2.   Administratīvo vadītāju pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

3.   Pārvaldības komiteja atklātā un pārredzamā atlases procedūrā administratīvo vadītāju ieceļ no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta.

Lai ar administratīvo vadītāju noslēgtu līgumu, biroju pārstāv Pārvaldības komitejas priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas Pārvaldības komitejas izraudzīto kandidātu Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

4.   Administratīvā vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā vadītāja snieguma izvērtējumu un turpmākos Biroja uzdevumus un mērķus.

5.   Pārvaldības komiteja, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt administratīvā vadītāja pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.   Ja Pārvaldības komiteja plāno pagarināt administratīvā vadītāja pilnvaru termiņu, tā par to informē Eiropas Parlamentu. Mēneša laikā pirms katras šādas termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt administratīvo vadītāju teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

7.   Administratīvais vadītājs, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, pēc kopējā perioda beigām nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

8.   Administratīvo vadītāju var atbrīvot no amata tikai ar Pārvaldības komitejas lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

9.   Pārvaldības komitejas lēmumus par administratīvā vadītāja iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem, pamatojoties uz tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.”; [Gr. 225]

7)

regulas 9. panta 2. punktu groza šādi:

“2.   Administratīvais vadītājs palīdz Regulatoru padomes priekšsēdētājam sagatavot Regulatoru padomes, Pārvaldības komitejas un ekspertu darba grupu darba kārtību. Viņš bez balss tiesībām piedalās Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas darbā.”; [Gr. 226]

8)

regulas 10. pantu groza šādi:

“1.   Uz Biroju, arī Regulatoru padomes priekšsēdētāju un administratīvo vadītāju, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Pārvaldības komiteja pieņem atbilstošus Civildienesta noteikumu un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

3.   Pārvaldības komiteja attiecībā uz Biroja personālu saskaņā ar 4. punktu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un kas ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (turpmāk – “iecēlējiestādes pilnvaras”).

4.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu Pārvaldības komiteja pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras deleģējot administratīvajam vadītājam un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Administratīvais vadītājs ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ, Pārvaldības komiteja, pieņemot lēmumu, var uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģēšanu izpilddirektoram, kā arī uz laiku apturēt pilnvaras, ko pakārtoti deleģējis administratīvais vadītājs, un īstenot tās pati vai deleģēt šīs pilnvaras kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kurš nav administratīvais vadītājs.”; [Gr. 227]

9)

iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants – Norīkotie valstu eksperti un citi darbinieki

1.   Birojs var izmantot norīkotus valstu ekspertus un citus darbiniekus, kurus Birojs nav pieņēmis darbā.

2.   Pārvaldības komiteja pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkošanu darbam Birojā.” [Gr. 228]

i)

nodrošināt, ka aizstājami pakalpojumi ir pakļauti tiem pašiem noteikumiem, ņemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu definīciju, kas minēta Direktīvas 2002/21/EK 2. panta c) punktā, lai panāktu līdzvērtīgu, saskaņotu un konsekventu elektronisko sakaru pakalpojumu un aizstājamu pakalpojumu regulējumu, tostarp attiecībā uz piekļuvi, visiem patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem, ieskaitot pārnesamību, kā arī privātuma un datu aizsardzību;

ii)

nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un informētāku patērētāju izvēli, ko rada uzlabota pārredzamība un piekļuve skaidrai un visaptverošai informācijai, tostarp par datu piegādes ātrumu un mobilo sakaru tīkla pārklājumu;

iii)

iespējas digitālo pakalpojumu lietotājiem kontrolēt savas digitālās darbības un datus, likvidējot šķēršļus, kas traucē pārslēgties no vienas operētājsistēmas uz otru, nezaudējot lietojumprogrammas un datus;

iv)

efektīvas un ilgtspējīgas konkurences turpmāka veicināšana;

v)

stabilu un ilgtspējīgu investīciju priekšnoteikumu nodrošināšana;

vi)

saskaņotas, konsekventas un efektīvas piemērošanas nodrošināšana;

vii)

Eiropu aptverošu nodrošinātāju rašanās un attīstības sekmēšana un pārrobežu korporatīvo pakalpojumu sniegšanas atvieglināšana;

viii)

regulējuma atbilstības digitālajam laikmetam nodrošināšana un prasība, lai saskaņā ar šo regulējumu interneta ekosistēma atbalstītu visu ekonomiku, un

ix)

lietotāju uzticības palielināšana attiecībā uz elektronisko sakaru iekšzemes tirgu, tostarp, īstenojot turpmāko regulējumu par personas datu aizsardzību un palielinot elektronisko sakaru drošību iekšzemes tirgū.

i)

universālā pakalpojuma pienākumu, tostarp pārskata vajadzību iekļaut papildu pienākumu piedāvāt platjoslas interneta piekļuvi par samērīgu cenu;

ii)

valsts regulatīvās iestādes atbildību par visiem jautājumiem, kas ir minēti regulējumā, tostarp frekvenču spektru; pilnvarām, kuras ir piešķīrušas dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes un šo iestāžu neatkarības prasību tvērumu;

iii)

valsts regulatīvo iestāžu un valsts konkurences uzraudzības iestāžu sadarbību;