—

ņemot vērā, ka Eiropas kopiena un visas Eiropas Savienības dalībvalstis 1998. gadā parakstīja Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

—

ņemot vērā Orhūsas konvencijas īstenošanu kodoldrošības kontekstā, ko uzsāka ar Orhūsas konvencijas un kodoldrošības pieeju, ar ko dalībvalstīm tiek noteikta prasība publicēt būtiski svarīgo informāciju saistībā ar kodoldrošību un iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā,

(6)

Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvā 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (7), dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un uzturēt lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts sistēmu.

(6)

Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvā 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (7), dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un uzturēt lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts sistēmu. Eiropas Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām  (33a) Parlaments atgādināja, ka Fukušimas kodolavārija vēlreiz uzsvēra kodolatkritumu radīto apdraudējumu.

(7)

Padomes 2007. gada 8. maija secinājumos par kodoldrošību un lietotas kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (8) uzsvērts, ka “kodoldrošība ir katras valsts atbildība, ko atbilstīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ES regulējumu. Lēmumus par drošības darbībām un kodoliekārtu uzraudzību pieņems tikai operatori un attiecīgu valstu iestādes”.

(7)

Padomes 2007. gada 8. maija secinājumos par kodoldrošību un lietotas kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (8) uzsvērts, ka “kodoldrošība ir katras valsts atbildība, ko atbilstīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ES regulējumu. Lēmumus par drošības darbībām un kodoliekārtu uzraudzību pieņems tikai operatori un attiecīgu valstu iestādes”. Tomēr 2013. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām, Eiropas Parlaments ņēma vērā kodoldrošības pārrobežu ietekmi, piemēram, iesakot periodiskās drošības pārbaudes pamatot ar kopīgiem drošības standartiem vai iesakot, ka jāgarantē pārrobežu drošība un uzraudzība. Šajā rezolūcijā tika prasīts definēt un īstenot saistošus kodoldrošības standartus.

(15)

Eiropas kodoldrošības regulatīvās sistēmas pamatu pamats ir spēcīga un neatkarīga kompetentā regulatīvā iestāde. Lai nodrošinātu augsta līmeņa kodoldrošību, ārkārtīgi svarīgi faktori ir šādas iestādes neatkarība un spēja savas pilnvaras īstenot objektīvi un pārredzami. Objektīvi regulatīvie lēmumi būtu jāpieņem un izpildes nodrošināšanas pasākumi būtu jāīsteno bez jebkādas nepamatotas ārējas ietekmes, kas varētu apdraudēt drošību, piemēram, bez spiediena, kas saistīts ar mainīgiem politiskiem, ekonomiskiem vai sabiedriskiem apstākļiem, vai spiediena no valdības departamentiem vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām. Neatkarības trūkuma negatīvās sekas bija skaidri redzamas Fukušimas avārijā. Direktīvas 2009/71/Euratom noteikumi par kompetento regulatīvo iestāžu funkcionālo nodalīšanu būtu jāpastiprina, lai nodrošinātu regulatīvo iestāžu faktisku neatkarību un lai garantētu, ka tām tiek nodrošināti attiecīgi līdzekļi un kompetence tām uzticēto pienākumu īstenošanai. Regulatīvajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pietiekamām juridiskajām pilnvarām, pietiekamam personālsastāvam un pietiekamiem finanšu resursiem pienācīgai tām uzticēto pienākumu īstenošanai. Pastiprinātās prasības, kuru mērķis ir nodrošināt neatkarību, īstenojot regulatīvos uzdevumus, tomēr nedrīkstētu skart ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valstu iestādēm, kad tāda vajadzīga, kā arī valdības izdotas vispārīgas politikas vadlīnijas, kas nav saistītas ar regulatīvām pilnvarām un pienākumiem .

(15)

Eiropas kodoldrošības regulatīvās sistēmas pamatu pamats ir spēcīga un neatkarīga kompetentā regulatīvā iestāde. Lai nodrošinātu augsta līmeņa kodoldrošību, ārkārtīgi svarīgi faktori ir šādas iestādes juridiskā neatkarība un spēja savas pilnvaras īstenot objektīvi un pārredzami. Objektīvi regulatīvie lēmumi būtu jāpieņem un izpildes nodrošināšanas pasākumi būtu jāīsteno bez jebkādas nepamatotas ārējas ietekmes, kas varētu apdraudēt drošību, piemēram, bez spiediena, kas saistīts ar mainīgiem politiskiem, ekonomiskiem vai sabiedriskiem apstākļiem, vai spiediena no valdības departamentiem vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām. Neatkarības trūkuma negatīvās sekas bija skaidri redzamas Fukušimas avārijā. Direktīvas 2009/71/Euratom noteikumi par kompetento regulatīvo iestāžu funkcionālo nodalīšanu būtu jāpastiprina, lai nodrošinātu regulatīvo iestāžu faktisku neatkarību un lai garantētu, ka tām tiek nodrošināti attiecīgi līdzekļi un kompetence tām uzticēto pienākumu īstenošanai. Regulatīvajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pietiekamām juridiskajām pilnvarām, pietiekamam personālsastāvam un pietiekamiem finanšu resursiem pienācīgai tām uzticēto pienākumu īstenošanai. Pastiprinātās prasības, kuru mērķis ir nodrošināt neatkarību, īstenojot regulatīvos uzdevumus, tomēr nedrīkstētu skart ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valstu iestādēm un Komisiju , kad tāda vajadzīga, kā arī valdības izdotas vispārīgas politikas vadlīnijas, kas nevājina valsts iestādes regulatīvās pilnvaras un pienākumus .

(22)

Lai nodrošinātu pienācīgu prasmju apgūšanu un atbilstošu kompetences līmeņu sasniegšanu un uzturēšanu, visām pusēm vajadzētu nodrošināt, lai viss personāls (tostarp apakšuzņēmēji), kuram ir pienākumi saistībā ar kodoliekārtu kodoldrošību un gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanu uz tām, turpinātu zināšanu apguvi. To var panākt, izveidojot apmācību programmas un plānus, procedūras apmācību programmu periodiskai pārskatīšanai un atjaunināšanai, kā arī budžetā apmācībai paredzot attiecīgus līdzekļus.

(22)

Lai nodrošinātu pienācīgu prasmju apgūšanu un atbilstošu kompetences līmeņu sasniegšanu un uzturēšanu, visām pusēm vajadzētu nodrošināt, lai viss personāls (tostarp apakšuzņēmēji), kuram ir pienākumi saistībā ar kodoliekārtu kodoldrošību un gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanu uz tām, turpinātu zināšanu apguvi. To var panākt, izveidojot apmācību programmas un plānus, procedūras apmācību programmu periodiskai pārskatīšanai un atjaunināšanai, izmantojot zinātības apmaiņas starp valstīm Savienībā un ārpus tās, kā arī budžetā apmācībai paredzot attiecīgus līdzekļus.

(23)

Vēl kāda svarīga mācība, kas tika gūta no Fukušimas kodolavārijas, ir tas, cik svarīgi ir uzlabot kodoldrošības jautājumu pārredzamību. Pārredzamība ir arī svarīgs līdzeklis, ar kuru var veicināt regulatīvo iestāžu lēmumu pieņemšanas neatkarību. Tāpēc Direktīvas 2009/71/Euratom patlaban spēkā esošajām prasībām par sabiedrībai sniedzamo informāciju vajadzētu būt konkrētākām, proti, tām jānosaka, kāda veida informācijas minimums un kādos termiņos būtu jāsniedz kompetentajai regulatīvajai iestādei un licences turētājam. Šajā nolūkā būtu jānosaka, piemēram, kāda veida informācijas minimums būtu jāsniedz kompetentajai regulatīvajai iestādei un licences turētājam kā daļa no to plašākajām pārredzamības stratēģijām. Informāciju vajadzētu sniegt savlaicīgi, jo īpaši anomālu notikumu un avāriju gadījumā. Sabiedrībai vajadzētu darīt pieejamus arī drošības pārbaužu un starptautiskas profesionālizvērtēšanas rezultātus.

(23)

Vēl kāda svarīga mācība, kas tika gūta no Fukušimas kodolavārijas, ir tas, cik svarīgi ir uzlabot kodoldrošības jautājumu pārredzamību. Pārredzamība ir arī svarīgs līdzeklis, ar kuru var veicināt regulatīvo iestāžu lēmumu pieņemšanas neatkarību. Tāpēc Direktīvas 2009/71/Euratom patlaban spēkā esošajām prasībām par sabiedrībai sniedzamo informāciju vajadzētu būt konkrētākām, proti, tām jānosaka, kāda veida informācijas minimums un kādos termiņos būtu jāsniedz kompetentajai regulatīvajai iestādei un licences turētājam. Šajā nolūkā būtu jānosaka, piemēram, kāda veida informācijas minimums būtu jāsniedz kompetentajai regulatīvajai iestādei un licences turētājam kā daļa no to plašākajām pārredzamības stratēģijām. Informāciju vajadzētu sniegt savlaicīgi, jo īpaši incidentu un avāriju gadījumā. Sabiedrībai vajadzētu darīt pieejamus arī drošības pārbaužu un starptautiskas profesionālizvērtēšanas rezultātus. Eiropas Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām Eiropas Parlaments aicināja pilnībā informēt ES iedzīvotājus un ar viņiem apspriest kodoldrošības jautājumus Savienībā.

(24)

Šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamību papildina tās prasības, kas noteiktas Euratom tiesību aktos. Padomes 1987. gada 14. decembra Lēmumā 87/600/Euratom par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (16) dalībvalstīm ir noteikts pienākums ziņot un sniegt informāciju Komisijai un pārējām dalībvalstīm, ja to teritorijā notiek radiācijas avārija, un Padomes 1989. gada 27. novembra Direktīvā 89/618 (17) ir ietvertas prasības dalībvalstīm informēt sabiedrību par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību gadījumā, ja notiek radiācijas avārija, kā arī iedzīvotajiem, kurus varētu ietekmēt šāda avārija, sniegt sākotnēju un turpmāku informāciju. Tomēr papildus informācijai, kas jāsniedz šādā gadījumā, dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāparūpējas par piemērotiem pārredzamības noteikumiem, lai ātri un regulāri tiktu sniegta atjaunināta informācija darbinieku un sabiedrības informēšanai par visiem ar kodoldrošību saistītiem atgadījumiem, tostarp anomāliem gadījumiem vai avārijas stāvokļiem. Turklāt sabiedrībai vajadzētu dot iespējas efektīvi piedalīties kodoliekārtu licencēšanas procesā, un kompetentajai regulatīvajai iestādei jebkādu ar drošību saistītu informāciju vajadzētu sniegt neatkarīgi, bez nepieciešamības pirms tam saņemt piekrišanu no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām.

(24)

Šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamību papildina tās prasības, kas noteiktas Euratom tiesību aktos. Padomes 1987. gada 14. decembra Lēmumā 87/600/Euratom par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (16) dalībvalstīm ir noteikts pienākums ziņot un sniegt informāciju Komisijai un pārējām dalībvalstīm, ja to teritorijā notiek radiācijas avārija, un Padomes 1989. gada 27. novembra Direktīvā 89/618/Euratom (17) ir ietvertas prasības dalībvalstīm informēt sabiedrību par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību gadījumā, ja notiek radiācijas avārija, kā arī iedzīvotajiem, kurus varētu ietekmēt šāda avārija, sniegt sākotnēju un turpmāku informāciju. Tomēr papildus informācijai, kas jāsniedz šādā gadījumā, dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu būtu jāparūpējas par piemērotiem pārredzamības noteikumiem, lai ātri un regulāri tiktu sniegta atjaunināta informācija darbinieku un sabiedrības informēšanai par visiem ar kodoldrošību saistītiem atgadījumiem, tostarp incidentiem vai avārijas stāvokļiem.

(25)

Ar Direktīvu 2009/71/Euratom tiek izveidota juridiski saistošs Kopienas satvars, uz kuru pamatojas kodoldrošības tiesiskā, administratīvā un organizatoriskā sistēma. Tajā nav iekļautas konkrētas prasības attiecībā uz kodoliekārtām. Ņemot vērā SAEA un Rietumeiropas kodolregulatoru asociācijas (WENRA) panākto tehnikas attīstību, kā arī citus īpašo zināšanu avotus, tostarp mācību, kas gūta no noturības testiem un Fukušimas kodolavārijas izmeklēšanas, Direktīva 2009/71/Euratom būtu jāgroza, lai tajā iekļautu Kopienas kodoldrošības mērķus, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus (vietas izvēle, projektēšana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā, ekspluatācija, ekspluatācijas izbeigšana).

(25)

Ar Direktīvu 2009/71/Euratom tiek izveidota juridiski saistošs Kopienas satvars, uz kuru pamatojas kodoldrošības tiesiskā, administratīvā un organizatoriskā sistēma. Tajā nav iekļautas konkrētas prasības attiecībā uz kodoliekārtām. Ņemot vērā SAEA un Rietumeiropas kodolregulatoru asociācijas (WENRA) panākto tehnikas attīstību, kā arī citus īpašo zināšanu avotus, tostarp mācību, kas gūta no noturības testiem un Fukušimas kodolavārijas izmeklēšanas, Direktīva 2009/71/Euratom būtu jāgroza, lai tajā iekļautu juridiski saistošus Kopienas kodoldrošības mērķus, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus (vietas izvēle, projektēšana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā, ekspluatācija, ekspluatācijas izbeigšana).

(28)

Projektējot jaunus reaktorus, tiek nepārprotami sagaidīts, lai tiktu izmantoti risinājumi, kuri nebija iespējami, projektējot iepriekšējo paaudžu reaktorus. Ārpusprojekta apstākļi ir avārijas apstākļi, kurus neņem vērā projektētām avārijām, bet ņem vērā iekārtas projektēšanas procesā saskaņā ar labāko aplēšu metodoloģiju, un kuriem radioaktīvo materiālu noplūdes saglabājas pieņemamās robežās. Ārpusprojekta apstākļi var ietvert smagu avāriju apstākļus .

(28)

Projektējot jaunus reaktorus, tiek nepārprotami sagaidīts, lai tiktu izmantoti risinājumi, kuri nebija iespējami, projektējot iepriekšējo paaudžu reaktorus. Ārpusprojekta apstākļi ir avārijas apstākļi, kurus neņem vērā projektos paredzētām avārijām, bet ņem vērā iekārtas projektēšanas procesā saskaņā ar labāko aplēšu metodoloģiju, un kuriem radioaktīvo materiālu noplūdes saglabājas pieņemamās robežās. Ārpusprojekta apstākļiem būtu jāietver smagu avāriju apstākļi .

(29)

Padziļinātās aizsardzības koncepcijas piemērošana organizatoriskās, rīcības un projektēšanas darbībās, kas saistītas ar kodoliekārtu, nodrošina, ka ar drošību saistītās darbības ir pakļautas savstarpēji neatkarīgiem noteikumu līmeņiem, tāpēc atteices gadījumā tā tiktu atklāta un novērsta ar piemērotiem līdzekļiem. Tas, ka katrs atsevišķs līmenis ir efektīvs neatkarīgi no pārējiem, ir svarīgs padziļinātās aizsardzības elements, kuras mērķis ir nepieļaut avārijas un mazināt sekas, ja tādas tomēr notiek.

(29)

Padziļinātās aizsardzības koncepcijas piemērošana organizatoriskās, rīcības un projektēšanas darbībās, kas saistītas ar kodoliekārtu, nodrošina, ka ar drošību saistītās darbības ir pakļautas savstarpēji neatkarīgiem noteikumu līmeņiem, tāpēc atteices gadījumā tā tiktu atklāta un novērsta vai koriģēta ar piemērotiem līdzekļiem. Tas, ka katrs atsevišķs līmenis ir efektīvs neatkarīgi no pārējiem, ir svarīgs padziļinātās aizsardzības elements, kuras mērķis ir nepieļaut avārijas , konstatēt un kontrolēt novirzes un mazināt sekas, ja tādas tomēr notiek.

(33)

Ar šo direktīvu tiek ieviesti jauni noteikumi par kodoliekārtu pašnovērtējumiem un profesionālizvērtēšanu, pamatojoties uz izraudzītām kodoldrošības tēmām, kas aptver kodoliekārtu visu dzīves ciklu. Starptautiskā līmenī jau ir gūta pieredze saistībā ar šādu kodolspēkstaciju profesionālizvērtēšanu. ES līmenī noturības testu veikšanas procesā gūtā pieredze rāda, cik noderīga ir ES kodolspēkstaciju drošības koordinēta novērtēšana un pārskatīšana. Šeit būtu jāpiemēro līdzīgs mehānisms, kas pamatojas uz sadarbību starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tādējādi kompetentās regulatīvās iestādes, kuras savu rīcību koordinē, izmantojot tādas ekspertu grupas kā ENSREG, varētu piedalīties ar savām īpašajām zināšanām attiecīgo drošības tēmu noteikšanā un profesionālizvērtēšanā. Ja dalībvalstīm neizdotos kopīgi izraudzīties vismaz vienu tēmu, Eiropas Komisijai vajadzētu izraudzīties vienu vai vairākas profesionālizvērtējamas tēmas. Papildu vērtību profesionālizvērtēšanai varētu nodrošināt citu ieinteresēto personu, piemēram, tehniskā atbalsta organizāciju, starptautisku novērotāju un nevalstisku organizāciju, piedalīšanās.

(33)

Ar šo direktīvu tiek ieviesti jauni noteikumi par kodoliekārtu pašnovērtējumiem un profesionālizvērtēšanu, pamatojoties uz izraudzītām kodoldrošības tēmām, kas aptver kodoliekārtu visu dzīves ciklu. Starptautiskā līmenī jau ir gūta pieredze saistībā ar šādu kodolspēkstaciju profesionālizvērtēšanu. ES līmenī noturības testu veikšanas procesā gūtā pieredze rāda, cik noderīga ir ES kodolspēkstaciju drošības koordinēta novērtēšana un pārskatīšana. Šeit būtu jāpiemēro līdzīgs mehānisms, kas pamatojas uz sadarbību starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju ENSREG struktūrā . Tādējādi kompetentās regulatīvās iestādes, kuras savu rīcību koordinē, izmantojot tādas ekspertu grupas kā ENSREG, varētu piedalīties ar savām īpašajām zināšanām attiecīgo drošības tēmu noteikšanā un profesionālizvērtēšanā. Ja dalībvalstīm neizdotos kopīgi izraudzīties vismaz vienu tēmu, Eiropas Komisijai vajadzētu izraudzīties vienu vai vairākas profesionālizvērtējamas tēmas. Papildu vērtību profesionālizvērtēšanai varētu nodrošināt citu ieinteresēto personu, piemēram, tehniskā atbalsta organizāciju, starptautisku novērotāju un nevalstisku organizāciju, piedalīšanās.

(33a)

Ņemot vērā pārklāšanās riskus ar pašreizējiem starptautiskajiem profesionālizvērtēšanas procesiem un risku iejaukties neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu darbā, tematisko profesionālizvērtēšanu pamatā jāizmanto ENSREG un WENRA gūtā pieredze atkārtotajos Eiropas drošības novērtējumos pēc Fukušimas katastrofas. Dalībvalstīm jāuztic ENSREG tematu izvēle, tematisko profesionālizvērtēšanu organizēšana, to īstenošana un turpmākās darbības.

(35)

Būtu jāizveido piemērots turpmākas rīcības mehānisms, lai nodrošinātu, ka šādu profesionālizvērtēšanu rezultāts tiek pienācīgi ņemts vērā. Profesionālizvērtēšanām vajadzētu palīdzēt uzlabot ikvienas kodoliekārtas drošību, kā arī palīdzēt formulēt vispārīgus, visā Savienībā piemērojamus tehniskos drošības ieteikumus un vadlīnijas.

(35)

Būtu jāizveido piemērots turpmākas rīcības mehānisms, lai nodrošinātu, ka šādu profesionālizvērtēšanu rezultāts tiek pienācīgi ņemts vērā. Profesionālizvērtēšanām vajadzētu palīdzēt uzlabot ikvienas kodoliekārtas drošību dažādas piemērošanas kontekstā , kā arī palīdzēt formulēt vispārīgus, visā Savienībā piemērojamus tehniskos drošības ieteikumus un vadlīnijas.

(36)

Ja Komisija konstatē ievērojamas novirzes no to tehnisko ieteikumu īstenošanas, kas sniegti pēc profesionālizvērtēšanas, vai to īstenošanas aizkavējumus, Komisijai būtu jāuzaicina neiesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes organizēt un īstenot verifikācijas misiju, lai gūtu pilnīgu pārskatu par situāciju un informētu iesaistītās dalībvalstis par iespējamiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai.

(36)

Ja Komisija ciešā sadarbībā ar ENSREG konstatē ievērojamas novirzes no to tehnisko ieteikumu īstenošanas, kas sniegti pēc profesionālizvērtēšanas, vai to īstenošanas aizkavējumus, Komisijai būtu jāuzaicina neiesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes organizēt un īstenot verifikācijas misiju, lai gūtu pilnīgu pārskatu par situāciju un informētu iesaistītās dalībvalstis par nepieciešamajiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai.

(42a)

ENSREG, kura guvusi pieredzi, veicot noturības testus Eiropā, un kurā ir pārstāvēti visi Savienības kodoldrošības jomas regulatori un Komisija, ir jābūt cieši iesaistītai regulāri profesionālizvērtējamu tēmu atlasē, šo tematisko profesionālizvērtēšanu organizēšanā, kā arī turpmākā uzraudzībā, jo īpaši attiecībā uz ieteikumu īstenošanu.

(c)

nodrošināt, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus tā, lai kodoliekārtu projektēšana, izvietošana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā, ekspluatācija un ekspluatācijas pārtraukšana neradītu nesankcionētas radioaktīvas noplūdes.

(c)

nodrošināt, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus tā, lai kodoliekārtu projektēšanas, izvietošanas, būvniecības, nodošanas ekspluatācijā, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas radītas nesankcionētas radioaktīvās noplūdes būtu maksimāli ierobežotas .

2a)

7.

7a.

8.

“avārija” ir jebkāds neplānots atgadījums, tostarp ekspluatācijas kļūdas, aprīkojuma atteices vai citas kļūmes, kura sekas vai iespējamās sekas nav maznozīmīgas no aizsardzības vai kodoldrošības viedokļa;

8.

“avārija” ir jebkāds netīšs atgadījums, tostarp ekspluatācijas kļūdas, aprīkojuma atteices vai citas kļūmes, kura sekas vai iespējamās sekas nav maznozīmīgas no aizsardzības vai kodoldrošības viedokļa;

8.a

12.

“ saprātīgi sasniedzams ” nozīmē, ka papildus inženierijas labas prakses prasību izpildei būtu jātiecas veikt papildu drošības vai riska samazināšanas pasākumus kodoliekārtas projektēšanā , nodošanā ekspluatācijā, ekspluatācijā vai ekspluatācijas izbeigšanā un ka šādi pasākumi būtu jāīsteno, izņemot, ja ir pierādāms , ka tie ir ārkārtīgi neproporcionāli salīdzinājumā ar to sniegtajiem drošības ieguvumiem;

12.

“ praktiski iespējams ” nozīmē, ka papildus inženierijas labas prakses prasību izpildei būtu jātiecas veikt papildu drošības vai riska samazināšanas pasākumus attiecībā uz kodoliekārtas projektēšanu , nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju vai ekspluatācijas pārtraukšanu un ka šādi pasākumi būtu jāīsteno, ja vien valsts regulatīvā iestāde nav konstatējusi , ka tie ir ārkārtīgi neproporcionāli salīdzinājumā ar to sniegtajiem drošības ieguvumiem;

13.

“projekta bāze” ir tādu apstākļu un notikumu diapazons, kuri nepārprotami ņemti vērā, projektējot iekārtu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tā, ka iekārta spēj tos izturēt, nepārsniedzot drošības sistēmu plānotās ekspluatācijas pieļaujamās robežas;

13.

“projekta bāze” ir tādu apstākļu un notikumu diapazons un to kumulatīvā ietekme , kuri nepārprotami ņemti vērā, projektējot iekārtu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tā, ka iekārta spēj tos izturēt, , nepārsniedzot drošības sistēmu plānotās ekspluatācijas pieļaujamās robežas;;

14.

“ projektēta avārija” ir avārijas stāvokļi, kuri ņemti vērā, projektējot iekārtu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, un kuros degvielas bojājumi un radioaktīvo materiālu noplūde nepārsniedz pieļaujamos ierobežojumus ;

14.

“ projektā paredzēta avārija” ir avārija, kas izraisa avārijas stāvokļus, kuriem iekārta ir projektēta saskaņā ar noteiktiem projektēšanas kritērijiem un saglabājošu metodiku , un kuros radioaktīvo materiālu noplūdes nepārsniedz pieļaujamās robežas ;

15.

16.a

17a.

17.b

(a)

kompetentā regulatīvā iestāde ir funkcionāli nodalīta no visām citām publiskā vai privātā sektora struktūrām, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanas veicināšanu vai izmantošanu vai elektroenerģijas ražošanu;

(a)

kompetentā regulatīvā iestāde ir juridiski nodalīta no visām citām publiskā vai privātā sektora struktūrām, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanas veicināšanu vai izmantošanu vai elektroenerģijas ražošanu;

(c)

kompetentā regulatīvā iestāde pieņem regulatīvus lēmumus , pamatojoties uz objektīviem un verificējamiem ar drošību saistītiem kritērijiem;

(c)

kompetentā regulatīvā iestāde izstrādā pārredzamu regulatīvu lēmumu pieņemšanas procesu , pamatojoties uz objektīviem un verificējamiem ar drošību saistītiem kritērijiem;

d)

kompetentajai regulatīvajai iestādei ir pašai savi pienācīgi budžeta piešķīrumi un autonomija piešķirtā budžeta īstenošanai. Finansēšanas mehānisms un budžeta piešķiršanas process ir precīzi noteikts valsts sistēmā;

d)

kompetentajai regulatīvajai iestādei ir pašai savi pienācīgi budžeta piešķīrumi un autonomija piešķirtā budžeta īstenošanai. Finansēšanas mehānisms un budžeta piešķiršanas process ir precīzi noteikts valsts sistēmā , un tajā jāiekļauj noteikumi pietiekamai jaunu zināšanu, ekspertīzes un prasmju apgūšanai, kā arī pašreizējo pārvaldībai ;

(e)

kompetentā regulatīvā iestāde nodarbina atbilstīgu darbinieku skaitu, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, pieredze un īpašās zināšanas;

(e)

kompetentā regulatīvā iestāde nodarbina atbilstīgu darbinieku skaitu, kuriem visiem, jo īpaši politiski ieceltajiem valdes locekļiem, ir nepieciešamā kvalifikācija, pieredze un īpašās zināšanas , kas nepieciešamas pienākumu izpildei, un kuriem ir piekļuve ārējiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem un papildu īpašām zināšanām, ciktāl tas tiek uzskatīts par nepieciešamu tās regulatīvo funkciju veikšanai un saskaņā ar regulatīvo procesu pārredzamības, neatkarības un integritātes principiem ;

e)

veikt izpildes nodrošināšanas darbības, tostarp kodoliekārtas darbības apturēšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā minētajā valsts sistēmā.

e)

veikt izpildes nodrošināšanas darbības, tostarp sankcijas saskaņā ar 9.a pantu un kodoliekārtas darbības apturēšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā minētajā valsts sistēmā;

f)

nodrošināt piemērotus apstākļus pētniecības un izstrādes darbībām, kas vajadzīgas, lai izstrādātu nepieciešamo zināšanu bāzi un atbalstītu īpašo zināšanu pārvaldību regulatīvajā procesā;

(a)

praktiski izslēdzot visas avārijas notikumu virknes , kas izraisītu agrīnas vai lielas noplūdes;

(a)

cik vien tas reāli iespējams, līdz minimumam samazinot jebkādu secīgu avārijas notikumu iespējamību , kas izraisītu agrīnas vai lielas noplūdes;

(b)

attiecībā uz avārijām, kuras nav praktiski neiespējamas, īstenojot projektēšanas pasākumus tā, lai sabiedrības aizsargāšanai vietā un laikā ir nepieciešami tikai ierobežoti aizsargpasākumi, lai šo pasākumu īstenošanai būtu pieejams pietiekams laiks un lai šādu avāriju biežums tiktu pēc iespējas samazināts .

(b)

īstenojot projektēšanas pasākumus tā, lai avārijas gadījumā attiecīgajā vietā un laikā sabiedrības aizsargāšanai būtu nepieciešami tikai ierobežoti aizsargpasākumi, lai būtu pietiekami daudz laika šo pasākumu īstenošanai un lai šādas avārijas notiktu pēc iespējas retāk .

(a)

kodoliekārtu atrašanās vietu izraugās tā, lai , ja iespējams, izvairītos no ārējiem dabas vai cilvēka izraisītiem apdraudējumiem un mazinātu to ietekmi;

(a)

kodoliekārtu atrašanās vietu izraugās tā, lai nepieļautu ārējus dabas vai cilvēka izraisītus apdraudējumus un mazinātu to ietekmi;

(b)

kodoliekārtas projektē, būvē, nodod ekspluatācijā, ekspluatē un to ekspluatāciju pārtrauc, pamatojoties uz padziļinātas aizsardzības koncepciju tā, lai:

(b)

kodoliekārtas projektē, būvē, nodod ekspluatācijā, ekspluatē un to ekspluatāciju pārtrauc, pamatojoties uz padziļinātas aizsardzības koncepciju tā, lai:

(a)

regulāri izvērtē kodoliekārtas radioloģisko ietekmi uz darbiniekiem, sabiedrību un gaisu, ūdeni un augsni gan normālos ekspluatācijas apstākļos, gan avārijas apstākļos;

(a)

regulāri izvērtē kodoliekārtas radioloģisko ietekmi uz darbiniekiem, sabiedrību un gaisu, ūdeni un augsni gan normālos ekspluatācijas apstākļos, gan avārijas apstākļos;

(b)

nosaka, dokumentē un regulāri, proti, vismaz reizi desmit gados, novērtē kodoliekārtu projektā paredzēto, šajā nolūkā izmantojot periodiskas drošības pārbaudes, un papildina to ar ārpusprojekta analīzi, lai nodrošinātu, ka ir īstenoti visi praktiski īstenojami uzlabošanas pasākumi;

(b)

nosaka, dokumentē un regulāri, proti, vismaz reizi astoņos gados, novērtē kodoliekārtu projektā paredzēto, šajā nolūkā izmantojot periodiskas drošības pārbaudes, un papildina to ar ārpusprojekta analīzi, lai nodrošinātu, ka ir īstenoti visi praktiski iespējamie uzlabošanas pasākumi;

(c)

nodrošina, ka ārpusprojekta analīze aptver visas avārijas, notikumus un notikumu kombinācijas, tostarp ārējus dabas vai cilvēka izraisītus apdraudējumus un smagas avārijas, kas izraisa apstākļus, kuri nav ietverti projektētajās avārijās;

(c)

nodrošina, ka ārpusprojekta analīze aptver visas avārijas, notikumus un notikumu kombinācijas, tostarp ārējus dabas vai cilvēka izraisītus apdraudējumus un smagas avārijas, kas rada apstākļus, kuri nav ietverti projektā paredzētajās avārijās;

(d)

nosaka un īsteno stratēģijas, lai mazinātu gan projektētu , gan neprojektētu avāriju sekas;

(d)

nosaka un īsteno stratēģijas, lai mazinātu gan projektā paredzētu , gan neparedzētu avāriju sekas;

(e)

īsteno smagu avāriju pārvaldības vadlīnijas visām kodolspēkstacijām un, attiecīgos gadījumos, citām kodoliekārtām, aptverot visus ekspluatācijas stāvokļus, avārijas lietotās degvielas rezervuāros un ilgtermiņa notikumus;

(e)

īsteno smagu avāriju pārvaldības vadlīnijas visām kodolspēkstacijām un attiecīgos gadījumos citām kodoliekārtām, aptverot visus ekspluatācijas stāvokļus, avārijas lietotās degvielas rezervuāros un ilgtermiņa notikumus;

(f)

veic īpašu drošības pārbaudi kodoliekārtām, kuras kompetentā regulatīvā iestāde uzskata par tādām, kam saskaņā ar sākotnējām aplēsēm tuvojas ekspluatācijas laika beigas un kurām ir pieprasīts ekspluatācijas termiņa pagarinājums.

(f)

veic īpašu drošības pārbaudi kodoliekārtām, kuras kompetentā regulatīvā iestāde uzskata par tādām, kam saskaņā ar sākotnējām aplēsēm tuvojas ekspluatācijas laika beigas un kurām ir pieprasīts ekspluatācijas termiņa pagarinājums. Vispirms tiek īstenoti pasākumi, kurus regulatīvā iestāde pieprasa veikt, lai nepieļautu projektā neparedzētas avārijas, un tikai pēc tam tiek apstiprināts ekspluatācijas termiņa pagarinājums.

(a)

sagatavo un regulāri atjaunina kodoliekārtas ārkārtas situāciju plānu:

(a)

sagatavo un regulāri , vismaz reizi astoņos gados, atjaunina ārkārtas situācijām kodoliekārtā izstrādāto plānu:

(b)

izveido nepieciešamo organizatorisko struktūru pienākumu precīzai sadalei un nodrošina nepieciešamo resursu un līdzekļu pieejamību;

(b)

izveido nepieciešamo organizatorisko struktūru pienākumu precīzai sadalei un nodrošina nepieciešamo resursu un līdzekļu pieejamību;

(c)

ievieš pasākumus darbību koordinēšanai kodoliekārtā un sadarbībai ar iestādēm un aģentūrām, kas atbildīgas par reaģēšanu visos ārkārtas gadījuma posmos, kuri būtu regulāri praktiski jāizmēģina ;

(c)

nosaka kārtību darbību koordinēšanai kodoliekārtā un sadarbībai ar iestādēm un aģentūrām, kas atbildīgas par reaģēšanu visos ārkārtas gadījuma posmos, un attiecīgus pasākumus, kuri būtu regulāri jāīsteno praksē ;

(d)

paredz gatavības pasākumus darbiniekiem kodoliekārtā saistībā ar iespējamiem anomāliem notikumiem un avārijām;

(d)

paredz gatavības pasākumus darbiniekiem kodoliekārtā saistībā ar iespējamiem incidentiem un avārijām;

(e)

paredz pasākumus pārrobežu un starptautiskai sadarbībai, tostarp iepriekšnoteiktus pasākumus ārējas palīdzības saņemšanai kodoliekārtā, ja tas vajadzīgs;

(e)

paredz pasākumus pārrobežu un starptautiskai sadarbībai, tostarp iepriekšnoteiktus pasākumus ārējas palīdzības saņemšanai kodoliekārtā, ja tas ir vajadzīgs;

(f)

organizē ārkārtas reaģēšanas centru kodoliekārtā, kas ir pietiekami aizsargāts pret dabiskiem apdraudējumiem un radioaktivitāti, lai būtu nodrošināta tā apdzīvojamība;

(f)

potenciālu krīzes pārvaldības situāciju gadījumā un visā to laikā organizē ārkārtas reaģēšanas centru kodoliekārtā, kas ir pietiekami aizsargāts pret dabiskiem apdraudējumiem un radioaktivitāti, lai būtu nodrošināta tā apdzīvojamība;

(g)

veic aizsargpasākumus ārkārtas gadījumā, lai mazinātu jebkādu ietekmi uz cilvēku veselību, gaisu, ūdeni un augsni.

(g)

veic aizsargpasākumus ārkārtas gadījumā, lai mazinātu jebkādu ietekmi uz cilvēku veselību, gaisu, ūdeni un augsni.

(a)

kopīgi un ciešā sadarbībā ar Komisiju izraugās vienu vai vairākas konkrētas tēmas, kas saistītas ar kodoliekārtu kodoldrošību. Ja dalībvalstīm šajā punktā noteiktajā laikā neizdodas kopīgi izraudzīties vismaz vienu tēmu, profesionālizvērtēšanas tēmas izraugās Komisija;

(a)

kopīgi izraugās vienu vai vairākas konkrētas tēmas, kas saistītas ar kodoliekārtu kodoldrošību. Ja dalībvalstīm šajā punktā noteiktajā laikā neizdodas kopīgi izraudzīties vismaz vienu tēmu, profesionālizvērtēšanas tēmas izraugās Komisija;

(b)

pamatojoties uz šīm tēmām , ciešā sadarbībā ar licenču turētājiem sagatavo valstu novērtējumus un publisko rezultātus;

(b)

izvērtē to , cik pamatīgi šīs tēmas ir analizētas, un vajadzības gadījumā ciešā sadarbībā ar licenču turētājiem sagatavo attiecīgo kodoliekārtu valsts līmeņa novērtējumus , kas jāizskata kompetentajai regulatīvajai iestādei, un publisko rezultātus;

(c)

kopīgi nosaka metodoloģiju, organizē un veic b) apakšpunktā minēto valstu novērtējumu rezultātu profesionālizvērtēšanu , kurā uzaicina piedalīties Komisiju ;

(c)

kopīgi nosaka metodoloģiju, kā arī organizē un veic b) apakšpunktā minēto valsts līmeņa novērtējumu rezultātu profesionālizvērtēšanu;

(d)

publisko c) apakšpunktā minēto profesionālizvērtēšanu rezultātus.

(d)

publisko c) apakšpunktā minētās profesionālizvērtēšanas rezultātus.