31.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/39

Ziņotāja:

Kathleen WALKER SHAW

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzības attiecināšanu arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem ar vienota ES regulējuma starpniecību; šāds regulējums, pēc EESK domām, sniegs vērtīgu un vajadzīgu aizsardzību uzņēmumiem, kas ir pierādījuši, ka tie veicina ekonomikas izaugsmi un inovāciju un nodrošina augsti kvalificētas un labāk apmaksātas darbvietas.

1.2.

EESK iesaka, ņemot vērā jau veikto ietekmes novērtējumu rezultātus, atbalstīt gan brīvprātīgu ĢIN sistēmu, gan obligātu prasību par patēriņa preču izcelsmes marķējumu, kas iekļauts produktu drošības pasākumu kopumā; šādi varētu nodrošināt labāku izsekojamību, pārredzamību un informāciju patērētājiem un visā ES ražotājiem nodrošināt, ka viņu produktu izcelsme tiek atzīta.

1.3.

Lai nodrošinātu reģistrācijas, aizsardzības, uzraudzības un izpildes sistēmu vienādumu un novērstu pārpratumus iestādēs un patērētāju vidū, šādai sistēmai būtu pēc iespējas vairāk jālīdzinās spēkā esošajam lauksaimniecības/pārtikas produktu regulējumam. Tai būtu arī jānodrošina tāds pats aizsardzības un garantiju līmenis, kāds ir Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) aptvertajiem lauksaimniecības/pārtikas produktiem.

1.4.

Uzņēmumi, kas plaši izmanto ĢIN un citas intelektuālā īpašuma tiesības, parasti daudz iegulda augsta līmeņa apmācībā, un tie ir jāatbalsta, aizsargājot to produktus un zinātību, ļaujot tiem ieguldījumus novirzīt lietderīgai apmācībai un sociālā kapitāla pilnveidošanai, nevis savu tiesību aizsardzībai tiesas procesos.

1.5.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga oficiāla reģistrācijas procedūra. Lai novērstu administratīvo slogu un izmaksas, reģistrācijai jābūt spēkā neierobežotu laiku, tomēr tā būtu regulāri jāuzrauga un jākontrolē, lai nodrošinātu produktu atbilstību piešķirtā statusa kritērijiem. Ir vajadzīga arī procedūra, kas vajadzības gadījumā paredz izslēgšanu no reģistra.

1.6.

Reģistrācijas procedūrai jābūt pārredzamai un neatkarīgai, un, vēlams, valsts finansētai un pārvaldītai, un tai jābūt bez maksas. Ja tiek nolemts ieviest maksu, tad tai jābūt ļoti zemai, lai neatbaidītu no reģistrēšanas vai neradītu risku, ka izmaksas tiek pārceltas uz patērētājiem. Reģistrācijai jābūt pabeigtai noteiktā termiņā, lai novērstu administratīvo procedūru ieilgšanu, kā arī nenoteiktību un neskaidrību uzņēmumiem un patērētājiem; 18 mēneši būtu pieņemams laika periods. EESK iesaka sistēmas veidošanā ņemt vērā MVU ierosinājumus, kā izvairīties no papildu izmaksām.

1.7.

Liela nozīme ir izcelsmes aizsardzībai un asociācijām, kas izcelsmi saista ar mantojumu, tradīcijām, kvalitāti, produkta īpatnībām, amatniekiem un zinātību. Starp produktu un tā izcelšanās vietu jābūt spēcīgai saiknei. EESK uzskata, ka attiecībā uz lauksaimniecības produktiem noteiktā kombinētā pieeja, proti, aizsargāto cilmes vietu nosaukumu (ACVN) sistēma un elastīgāka aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) sistēma, ļautu aptvert visus produktus, kam vajadzīga aizsardzība.

1.8.

EESK uzskata, ka saiknei starp nelauksaimniecisku produktu ĢIN sistēmu un preču zīmju regulējumu vajadzētu būt definētai līdzīgi tai saiknei, ko pašreiz izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem; šādi tiktu nodrošināta nepārtrauktība starp visiem produktiem un novērsti pārpratumi.

2.1.

Zaļā grāmata “Eiropas tradicionālās zinātības optimāla izmantošana: Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamā attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem” ir tapusi pēc pētījuma, ko Komisija publicējusi 2013. gada martā (1) un kurā pausts uzskats, ka pašreizējie juridiskie instrumenti, kas pieejami ražotājiem dalībvalstu un Eiropas līmenī, nav pietiekami. Komisija 2013. gada 22. aprīlī rīkoja atklātu jautājuma izskatīšanu, lai apspriestu pētījuma rezultātus un nodrošinātu platformu, kurā tiktu plaši apspriesta vajadzība pēc efektīvākas nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzības ES līmenī. Ņemot vērā pētījuma rezultātus un atklātās izskatīšanas iznākumu, Komisija izlēma turpināt analītisko darbu, ar zaļās grāmatas starpniecību rīkojot apspriešanu.

2.2.

Eiropas Patentu iestāde un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs 2013. gada septembrī sadarbībā ar Komisiju sagatavoja kopīgu pētījumu “Intellectual property rights (IPR) intensive industries: contribution to economic performance and employment in the EU” (“Intelektuālā īpašuma tiesību ietilpīgas nozares: ieguldījums ekonomikas veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”) (2).

2.3.

ES augsta līmeņa sanāksmē 2014. gada martā priekšsēdētājs Barroso iesniedza paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (3), kurā tika uzsvērta gan intelektuālā īpašuma tiesību un ĢIN ietilpīgo nozaru nozīme ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienība, gan arī tas, ka Eiropas Savienībai jāatbalsta šādas nozares. Paziņojumā norādīts, ka krīzes laikā daudzi no šiem uzņēmumiem ir spējuši labāk attīstīties un darboties nekā citas nozares.

2.4.

Pašlaik vienīgi lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm (vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni) ir vienota aizsardzība, kas tiek nodrošināta tikai ES līmenī. Nelauksaimniecisko produktu ĢIN ir aizsargātas tikai dalībvalsts/reģiona līmenī ar dažādu dalībvalsts tiesisko regulējumu starpniecību. Tie nav saskaņoti starp dalībvalstīm, un tie būtiski atšķiras definīciju, procedūru, aizsardzības līmeņa un izpildes ziņā un tādēļ nav lietderīgi nedz uzņēmumiem, nedz patērētājiem. Tomēr uz nelauksaimnieciskiem produktiem attiecas likumi pret negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu.

2.5.

Daudzi uzņēmumi, kas ražo nelauksaimnieciskus produktus, kuri lielā mērā radīti pēc tradicionālajām metodēm un zināšanām konkrētā reģionā, darbojas starptautiskā vidē, un viņiem ir aizvien grūtāk aizsargāt savu produktu kvalitāti, autentiskumu un integritāti pret negodprātīgu marķējumu, krāpniecību, viltojumiem un preču zīmju ļaunprātīgu izmantošanu. Ja nav vienotas aizsardzības, uzņēmumiem un patērētājiem jābalstās uz dažādām neizprotamām aizsardzības pieejām un līmeņiem visā ES. Daudzi uzņēmumi uzskata, ka tas ir dārgi un neefektīvi, un izdod ievērojamas naudas summas par savu tiesību aizsardzību katrā atsevišķā gadījumā. Tas ir apgrūtinājums gan finansiālajā, gan cilvēkresursu ziņā. Uzņēmumi aicina Komisiju attiecināt ĢIN aizsardzību arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

2.6.

Lai arī pašlaik visās ES dalībvalstīs spēkā esošie ĢIN instrumenti un likumi pret negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu nodrošina zināmu aizsardzības līmeni nelauksaimnieciskiem produktiem, praksē šie noteikumi ir ierobežoti un daudzi uzņēmumi sūdzas, ka noteikumi nenodrošina efektīvu aizsardzību pret nelauksaimniecisko produktu ĢIN ļaunprātīgu izmantošanu.

3.1.

ĢIN aizsardzības attiecināšana arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem Eiropas Savienībā nāktu par labu gan ražotājiem, gan patērētājiem. Tas nav protekcionisms. Tas drīzāk nodrošinātu godīgu konkurenci starp ražotājiem, jo ļautu aizsargāt viņu tradicionālo produktu, rokdarbu vai procesu (kuru veikšanai bieži vajag augsti kvalificētus darbiniekus) kvalitāti un integritāti un vienlaikus patērētājiem tiktu nodrošināta uzticama informācija par ražošanas vietu un/vai metodēm un garantēts produkta autentiskums un kvalitāte.

3.2.

EESK uzskata, ka, ĢIN sistēmu attiecinot arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem, ES gūtu nepārprotamu saimniecisko labumu. Tā ir iespēja popularizēt un aizsargāt tradicionālos produktus, zinātību un augsta līmeņa prasmes, kas bieži iegūtas īpašās profesionālās izglītības skolās un koledžās – tie ir faktori, kuri pierādījuši savas spējas radīt labas un stabilas darbvietas. Garantējot produktu izcelsmi un kvalitāti, varētu palielināt to pievilcīgumu, popularizēt to atpazīstamību un palielināt to apgrozību. Vispārēji plašāk atpazīts statuss varētu veicināt arī tūrismu un ar produktiem saistītus citus ienākumus, kas dotu jaunus saimnieciskos ieguvumus. Tas arī piedāvātu Eiropas Savienībā vienveidīgāku un efektīvāku aizsardzību pret viltojumu un imitāciju radītajiem zaudējumiem.

3.3.

Ļoti daudzi nelauksaimnieciskie produkti, kuru ĢIN ir atzīta un pazīstama visā ES, tiek regulāri ļaunprātīgi izmantoti un imitēti. Lai arī daži no šiem uzņēmumiem ir labāk izturējuši krīzi nekā citi, tomēr preču zīmju ļaunprātīga izmantošana, viltošana un imitēšana ir palielinājusies krīzes spiediena ietekmē. Negodīgi uzņēmumi vēlas ātri iegūt naudu, izmantojot kvalitatīvu ĢIN produktu nosaukumu un reputāciju, taču šiem uzņēmumiem nav nekādas saiknes ar produkta rašanos, izcelsmi, kvalitāti vai amatnieciskajām prasmēm vai zinātību, kas saistīta ar produktu. Tā rezultātā likumīgajiem tirgotājiem tiek atņemti ienākumi un tirgus daļa, kā arī potenciāli tiek kaitēts to reputācijai un radītas papildu izmaksas par juridisko palīdzību. Uzņēmumi, kas ražo tādus produktus kā čehu kristāls (Bohēmijas kristāls), Savile Row apģērbi, Kararas marmors (Marmo di Carrara), Herisas tvīds (Harris Tweed), Pagas mežģīnes (Paška čipka), Švarcvaldes pulksteņi ar dzeguzi (Schwarzwälder Kuckucksuhr), Vietri sul Mare mākslas un tradicionālā keramika, Stokas pie Trentas (Stoke on Trent) keramika, Bračas akmens (Brački kamen), Derutas (Deruta) keramika un Murāno (Murano) stikls, regulāri ir spiesti paši sevi aizsargāt, rīkojot kampaņas, reģistrējot preču zīmes un ceļot prasības tiesā. ĢIN sistēmas attiecināšana arī uz tādiem produktiem ļautu novērst šo nerimtīgo un dārgo sevis aizstāvēšanu tiesā.

3.4.

Saskaņota tiesiskā aizsardzība, kas ir tāda pati, kāda nodrošināta lauksaimniecības/pārtikas nozarē, un kas atbilst spēkā esošajam ES un starptautiskajam tiesiskajam regulējumam, ļaus saglabāt tradicionālo kultūru un mākslas mantojumu, kurš izpaužas aizsargājamajos produktos, un samazinās ļaunprātīgu izmantošanu. Samazinot izmaksas, kas uz MVU gulstas savu produktu reputācijas aizsargāšanas dēļ tiesu procesos, MVU varēs vairāk ieguldīt inovācijā un produktu izstrādē, kā arī paplašināt noieta tirgu un vienlaikus nepalielināt savu produktu cenas patērētājiem.

3.5.

Daudzi patērētāji, kas iegādājas ĢIN produktus, ir vērīgi patērētāji, kuri izdara apzinātu izvēli, pamatojoties uz roku darba kvalitāti un produktu autentiskumu. Viņi ir tiesīgi sagaidīt, ka aizsargāta tiek tā produkta integritāte, par kuru viņi daudzos gadījumos maksā vairāk. Tas neierobežo izvēles iespējas vai konkurenci, jo ĢIN aizsardzība var tikt garantēta ikvienam uzņēmumam, kas izpilda kritērijus attiecībā uz produkta specifikāciju, izcelsmi, kvalitāti, īpašībām, amatniecības prasmēm un zinātību.

4.1.

EESK uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ĢIN saskaņošanai nepieciešama vienota ES regula. Pašreiz eksistējošie alternatīvie risinājumi ir pārāk sadrumstaloti, neskaidri, dārgi un neefektīvi, lai ļautu izdzīvot daudziem vērtīgiem uzņēmumiem; minētajiem risinājumiem nav resursu, lai tiktu galā ar tik dažādām struktūrām un likumiem, kas darbojas reģionālajā vai valsts līmenī visā ES. Lielāka saskaņotība ļaus uzņēmumiem izdzīvot un attīstīties un nodrošinās, ka to produkti ir labāk aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu.

4.2.

EESK aicina Komisiju vienkāršot procedūru attiecībā uz aizsardzības paplašināšanu, vienlaikus stingri pieturoties pie spēkā esošā saskaņotā tiesiskā regulējuma, ko piemēro lauksaimniecības/pārtikas produktiem, un vajadzības gadījumā izmantojot paraugpraksi un mācoties no pieredzes, kāda gūta, ieviešot aizsardzību minētajā jomā, lai šādi ieviestu sistēmu attiecībā uz nelauksaimnieciskiem produktiem. Lai arī dažu nozaru specifikas dēļ būs vajadzīga atšķirīga pieeja, kā tas bija vīnu un alkoholisko dzērienu gadījumā, tomēr piemērošanas nepārtrauktībai un iekļaujošai pieejai attiecībā uz aizsargājamajiem produktiem visās nozarēs jābūt vadmotīvam. Nelauksaimniecisko produktu gadījumā jānodrošina tāda pati aizsardzība un garantijas, kādas ar TRIPS līgumu ir piešķirtas lauksaimniecības produktu ĢIN. Tomēr EESK aicina Komisiju izvērtēt iespējas, kā, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi saistībā ar TRIPS piemērošanu, varētu uzlabot šādu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz saprotamu, saskaņotu un strukturētu informēšanas un reģistrēšanas sistēmu un vienādu attieksmi.

4.3.

Lai arī EESK apzinās, ka ĢIN sistēma ir brīvprātīga un atšķiras no pašreiz produktu drošības pasākumu kopumā iekļautā priekšlikuma par obligāto marķējumu, kurā jānorāda Eiropas Savienībā ražotās vai importētās patēriņa preces izcelsme, EESK iesaka pieņemt abus priekšlikumus, lai nodrošinātu lielāku izsekojamību, pārredzamību un informāciju patērētājiem un lai visā ES ražotājiem nodrošinātu, ka viņu produktu izcelsme tiek atzīta.

4.4.

EESK prognozē, ka nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzības saskaņošana dos labumu arī ES tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, jo tādējādi tiks vienkāršotas procedūras un radīta skaidrība par produktiem, kas ir automātiski aizsargāti. Tādējādi varēs izmantot mērķtiecīgāku pieeju tirdzniecības sarunās un palīdzēt aizsargāt vērtīgus ES produktus, kas bieži ir svarīgi eksporta produkti. Šāda pastiprināta aizsardzība atbaidīs arī tos, kas vēlas viltot produktus vai ļaunprātīgi izmantot to statusu.

4.5.

Daudzu ĢIN produktu ražošanā ir nepieciešamas ļoti augsta līmeņa prasmes. Uzņēmumi vairāku paaudžu garumā ir veikuši lielus ieguldījumus prasmju un zināšanu apgūšanā. Daudziem no tiem ir labi izstrādātas un veiksmīgas sistēmas praksei un tālākizglītībai, un tādējādi viņi sagatavo augsti kvalificētus darbiniekus ar tirgū ļoti pieprasītām prasmēm. EESK uzskata, ka šādi uzņēmumi, kas veido šo vērtīgo sociālo kapitālu, būtu jāatbalsta, palīdzot aizsargāt to produktus un zinātību un ļaujot tiem ieguldījumus novirzīt lietderīgai apmācībai, nevis savu tiesību aizsardzībai tiesas procesos. Uzņēmumi, kas ražo produktus ar ĢIN, nodrošina vērtīgas darbvietas un apmācības iespējas cilvēkiem, kas savu talantu izvērš amatniecībā. EESK arī atzīst, ka dažās valstīs un reģionos daudzas īpašas profesionālās izglītības koledžas, piemēram, profesionālās izglītības koledžas akmeņkaļiem Bračā (Brač), un ĢIN produktu ražotāji ir savstarpēji atkarīgi. Daži no šiem uzņēmumiem atrodas attālos reģionos ar augstu bezdarba līmeni, tādēļ darba tirgū tiem ir vēl jo lielāka nozīme.

4.6.

Lai noteiktu saistību ar konkrēto vietu, galvenā uzmanība jāpievērš izcelsmes aizsardzībai un asociācijām, kas izcelsmi saista ar mantojumu, tradīcijām, kvalitāti, produkta īpatnībām, amatniekiem un zinātību. Starp produktu un tā rašanās vietu jābūt spēcīgai saiknei. EESK uzskata, ka attiecībā uz lauksaimniecības produktiem izmantotā pieeja, kas apvieno divu veidu sistēmas, proti, aizsargāto cilmes vietu nosaukumu (ACVN) sistēmu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) sistēmu, kura ir elastīgāka, ļautu aptvert visus produktus, kam vajadzīga aizsardzība. Ikvienam simbolam, kas pieņemts sistēmas ietvaros, jārada viennozīmīgas asociācijas, jābūt skaidri atpazīstamam, jāizpilda ĢIN kritēriji un jābūt vienādam visā Eiropā, lai neradītu pārpratumus patērētājiem un palīdzētu nostiprināt atpazīstamību.

4.7.

Lai arī EESK atzīst, ka kvalitāte un izcelsme nav obligāti sinonīmi, tā norāda, ka ĢIN produkti, pateicoties savai augstajai vērtībai, ir guvuši slavu patērētāju vidū un ka kvalitāte bieži ir ĢIN produktu neatņemama sastāvdaļa, un tā var būt svarīga, lai aizsargātu kvalitatīvu amatniecību un zinātību, kā arī uzraudzītu un ieviestu standartus visos uzņēmumos. Daudzi uzņēmumi vai to uzņēmumu apvienības, kas ražo ĢIN produktus, jau ir izstrādājuši paši savus atsauces kritērijus un paši aktīvi uzrauga šo standartu piemērošanu, lai aizsargātu savu produktu integritāti. Tomēr EESK atzīst, ka šīs brīvprātīgās uzraudzības sistēmas un rīcības kodeksi nedarbojas visās dalībvalstīs un līdztekus ir vajadzīgi oficiāli uzraudzības un izpildes mehānismi valstu un ES līmenī. EESK norāda, ka krīzes un taupības pasākumu dēļ budžeta ierobežojumi ir skāruši daudzas uzraudzības un izpildes aģentūras un ir jāapsver pasākumi efektīvas uzraudzības un izpildes nodrošināšanai.

4.8.

EESK uzskata: tāpat kā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem ir vajadzīga oficiāla reģistrācijas procedūra. Lai novērstu administratīvo slogu un izmaksas, tai jābūt spēkā neierobežotu laiku, tomēr tā būtu regulāri jāuzrauga un jākontrolē, lai nodrošinātu produktu atbilstību piešķirtā statusa kritērijiem. Reģistrācijas procedūrā jāparedz arī noteikumi par izslēgšanu no reģistra, ja produkti vairs neatbilst standartiem vai arī tie vairs netiek ražoti. Ir jābūt arī iebildumu izteikšanas procesam, tostarp pārsūdzības tiesībām, lai novērstu apgrūtinošas iebildumu celšanas lietas tiesā.

4.9.

Saprātīgs risinājums būtu divu posmu sistēma ar valstu iestāžu līdzdalību un ES līmeņa tiesisko aizsardzību un uzraudzību. Reģistrācijas procedūrai jābūt pārredzamai un neatkarīgai, un, vēlams, valsts finansētai un pārvaldītai. EESK norāda, ka pašlaik lauksaimniecības/pārtikas produktiem nav paredzēta reģistrācijas maksa, un tāpēc tāds pats princips jāattiecina arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem. Ja tiek nolemts ieviest maksu, tad tai jābūt ļoti zemai, lai neatbaidītu no reģistrēšanas vai neradītu risku, ka izmaksas tiek pārceltas uz patērētājiem. Reģistrācijai jābūt pabeigtai noteiktā termiņā, lai novērstu administratīvo procedūru ieilgšanu, kā arī nenoteiktību un neskaidrību uzņēmumiem un patērētājiem; 18 mēneši būtu pieņemams laika periods.

4.10.

EESK uzskata, ka saiknei starp nelauksaimniecisku produktu ĢIN sistēmu un preču zīmju regulējumu jābūt definētai līdzīgi tai saiknei, ko pašreiz izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem; šādi tiktu nodrošināta nepārtrauktība starp visiem produktiem un novērsti pārpratumi, kā arī no to praktiskās piemērošanas šajā jomā tiktu gūta mācība, lai uzlabotu procedūru un līdz minimumam samazinātu strīdu risku. EESK norāda, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā reģionā, jāļauj pieprasīt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu šajā reģionā.