31.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/33

Ziņotājs:

Carmelo CEDRONE

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus (1) un piekrīt, ka jāveic koriģējoši pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību. Komiteja arī uzskata, ka ir jāveicina vidēja un ilgtermiņa perioda sistēmiskās pieejas izmantošana, paātrinot tādu strukturālo risinājumu izstrādāšanu, kas vislabāk racionalizētu Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) darbu. Komiteja uzskata, ka vissvarīgāk ir, lai jaunā uzraudzības un reglamentēšanas kārtība varētu nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un izaugsmi, balstoties uz anticikliskiem standartiem, un ierobežot ēnu banku sistēmas asimetrisko attīstību.

1.2.

Komiteja uzskata, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) un EUI darbībai jākļūst efektīvākai; uzskata, ka tāpēc ir jāpārskata EUI reglamentējošās funkcijas un praksē jāpiemēro struktūru izmaksu un ieguvumu, pārvaldības, kā arī ESRK un EUI lēmumu pieņemšanas procesu analīze, jāpilnveido to rīcībā esošie operatīvie instrumenti un jāracionalizē EFUS kopējā uzbūve.

1.3.

Komiteja uzskata, ka šo koriģējošo pasākumu galvenajam mērķim jābūt līdz minimumam samazināt uzraudzības tiesību aktu prociklisko ietekmi un interešu konfliktus starp ES un valstu interesēm, optimizēt uzraudzības struktūras izmaksu un ieguvumu attiecību un aizsargāt patērētājus no iespējamas negodīgas starpnieku prakses. Komiteja uzskata, ka šobrīd joprojām nav atrisināti divi jautājumi:

1.4.

Attiecībā uz ESRK un tās pārvaldību Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par priekšsēdētāju apstiprināt ECB priekšsēdētāju, izveidojot jaunu amatu rīkotājdirektoram, kuram ir operatīvi uzdevumi un kurš veido saikni starp priekšsēdētāju un galveno padomi, ņemot vērā arī iespējamus interešu konfliktus. Attiecībā uz nepieciešamību kvantitatīvi un kvalitatīvi reorganizēt ESRK struktūras Komiteja, vērtējot to kā piemērotu rīcību, tomēr uzskata, ka ir jāapsver dalībvalstu pārstāvniecības nodrošināšana valdē un jāstiprina Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu neatkarība.

1.5.

Attiecībā uz ESRK pieņemtajām funkcijām un procesiem Komiteja uzskata, ka noteikti jāievieš koordinācijas veidi starp ESRK, ECB un VUM (vienoto uzraudzības mehānismu), vislabāk izmantojot Sistēmisko risku kolēģijas specifiku gan saistībā ar tās spēju pārstāvēt arī tās valstis, kuras nav pārgājušas uz euro, gan arī saistībā ar tās plašo kompetenci finanšu sistēmā kopumā. Komiteja atbalsta domu vairāk iesaistīt ESRK likumdošanā attiecīgajās jomās un veidot ciešāku koordināciju ar EUI.

1.6.

Attiecībā uz EUI Komiteja uzskata, ka ir noderīgi ieviest korekcijas, lai nodrošinātu noteikumu pieņemšanu ES interesēs; šajā saistībā Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina tāda EUI pārvaldība, kas ļauj efektīvi izmantot salīdzinošās izvērtēšanas konsultācijas un juridiski saistošu starpniecību (binding mediation), lai nodrošinātu sistēmu saskaņotību un īstenotu vienotās uzraudzības pieeju.

1.7.

Attiecībā uz EUI reglamentējošo funkciju Komiteja uzskata, ka tā jāīsteno vienlaikus ar pārredzamākiem procesiem, arī attiecībā uz iestāžu veicinātajām sabiedriskajām apspriešanām, kuru mērķis ir vairāk iesaistīt patērētāju un nozares darbinieku pārstāvjus; tāpat Komiteja uzskata, ka primāro tiesību aktu izstrādes procesā vairāk jāiesaista EUI. Labāka koordinācija EUI starpā, kā arī starp tām un ESRK ir jāveic, labāk izmantojot apvienoto komiteju.

1.8.

EESK uzskata, ka jāracionalizē EUI strukturālās un organizatoriskās izmaksas; šādai racionalizācijai jānotiek vienlaikus ar pārredzamu pārskatatbildības (accountability) procesu un jābūt loģistiskai un funkcionālai.

1.9.

Komiteja uzskata: lai uzlabotu ekonomisko un finanšu risku prognozēšanas kapacitāti, EFUS būtu lietderīgi izvērst efektīvu sadarbību ar citām valsts un starptautiskajām iestādēm, lai kopīgi pārvaldītu sistēmiskos riskus.

1.10.1.

vienotais tirgus: tādu pasākumu veicināšana, kuri atvieglo EFUS koordināciju ar VUM jauno aspektu un vienotu noregulējuma mehānismu, lai veicinātu efektīvas un lietderīgas Eiropas uzraudzības sistēmas attīstību.

1.10.2.

Vienkāršošana, pārredzamība un efektivitāte: EFUS iestāžu reglamentējošo funkciju racionalizācija ar mērķi veicināt regulējuma struktūras vienkāršošanu un procesu labāku pārredzamību un efektivitāti.

1.10.3.

Pārvaldība: veicināt vidēja termiņa stratēģiju ar mērķi izveidot uzraudzības iestāžu organizatorisku un funkcionālu konsolidācijas procesu, kas varētu dot apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus, apsverot vienotas mītnes vietas un divu virsotņu (twin peaks) modeļa iespējamību.

1.10.4.

EMS: tādu mehānismu veicināšana, kuru mērķis ir atbalstīt eurozonas valstu prioritātes, īpaši attiecībā uz banku tirgu un vienotās uzraudzības mehānismu, kas nosaka īpašu pievienošanās kārtību valstīm, kuras nav pārgājušas uz euro.

1.10.5.

EESK uzskata, ka, balstoties uz šajā atzinumā ietvertajiem norādījumiem:

2.1.

Ekonomikas un finanšu krīze Eiropā ir uzskatāmi parādījusi nepieciešamību pārskatīt banku un finanšu starpnieku uzraudzības un reglamentēšanas sistēmu; īpašs uzsvars ir likts uz EFUS funkcionalitāti un tās sastāvā esošo iestāžu darbības efektivitāti.

2.2.

Balstoties uz De Larosière 2009. gada ziņojumā (2) ietvertajiem ieteikumiem, Komisija ir sagatavojusi visaptverošu pasākumu kopumu ar mērķi stiprināt valstu uzraudzības iestāžu savstarpējo atkarību un koordināciju un novērtēt makroprudenciālās uzraudzības nozīmi.

2.3.

EESK 2010. gada janvārī sniedza atzinumu par regulām, ar ko izveido ESRK un EUI (3). Minētajā atzinumā EESK, uzsverot Eiropas Savienības finanšu sistēmas vienota uzraudzības mehānisma nozīmi, sniedza konkrētus ierosinājumus grozījumiem regulās, ar ko izveido ESRK un EUI.

2.4.

Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā ar attiecīgiem tiesību aktiem izveidoja Ekonomikas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) – Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas kopā ar EUI Apvienoto komiteju un ESRK veido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS).

2.5.

EFUS uzsāka savu darbību 2011. gada janvārī; EFUS izveidošanas regulās (4) Komisijai ir noteikts uzdevums publicēt ziņojumu par ESRK un EUI darbību pēc pirmajiem trim to darbības gadiem kopš 2011. gada janvāra.

2.6.

Lai veiktu tai uzticēto uzdevumu, Komisija organizēja atklātu izskatīšanu (2013. gada maijā) un sabiedrisko apspriešanu (2013. gada aprīlī–jūlijā), kuru mērķis bija EFUS pārskatīšana.

2.7.

Balstoties uz rezultātiem, kas gūti, pateicoties ieinteresēto personu iesaistīšanai, EUI iesniegtajiem pašnovērtējumiem (5), Eiropas Parlamenta 2014. gada marta rezolūciju par EFUS pārskatīšanu (6) un SVF (7) un Eiropas Parlamenta (8) pētījumiem, Komisija izstrādāja divus atsevišķus ziņojumus attiecīgi par ESRK un EUI, un par EFUS.

3.1.

Šis atzinums par Komisijas ziņojumiem par ESRK un EUI darbību ir izstrādāts, pamatojoties uz ESRK un EUI darbības novērtējumu, kā arī uz iepriekšējā gadā vienotajā uzraudzības procesā panāktā paātrinājuma novērtējumu.

3.2.

Komiteja vairākas reizes ir izteikusi savu atbalstu EFUS un vēlreiz izsaka atzinību par ESRK un EUI darbību pirmajos trīs gados.

3.3.

Jomas, kas Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas darbībā jāuzlabo, ir konstatētas gan organizācijas un pārvaldības līmenī, gan procesu un operatīvo instrumentu līmenī; EESK piekrīt attiecībā uz Komisijas ziņojumos norādītajām iespējamās rīcības jomām. Komiteja arī norāda uz nepieciešamību pieņemt vidēja termiņa vai ilgtermiņa sistēmisku plānu un uzsver nepieciešamību stiprināt priekšlikumus attiecībā uz patērētāju un darbinieku aizsardzību.

3.4.

EESK uzskata, ka ESRK darbība ir parādījusi, ka ir jāizvērtē iespēja veidot atšķirīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu tās struktūrās – Valdē, Koordinācijas komitejā, Konsultatīvajā speciālistu komitejā un Konsultatīvajā zinātniskajā komitejā – un rast risinājumu otrā kolēģijas priekšsēdētāja iecelšanai, ņemot vērā pirmā priekšsēdētāja pilnvaru beigu termiņu 2015. gada decembrī. Attiecībā uz procesu ir konstatētas uzlabojuma iespējas gan saistībā ar kolēģijas iesaistīšanos likumdošanā, gan iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūru termiņiem.

3.5.

EESK uzskata, ka EUI darbība ir uzskatāmi parādījusi nepieciešamību pārskatīt reglamentējošo un uzraudzības funkciju, stiprināt patērētāju aizsardzību un pārskatīt iestāžu sastāvu, lai labāk līdzsvarotu Savienības un atsevišķu valstu intereses. Kopējā uzraudzības struktūra var būt jāpārskata gan attiecībā uz dažādu iestāžu finansēšanas mehānismiem, gan loģistisko struktūru un pašu uzraudzības modeli. Šajā saistībā rodas jautājums par mītnes vietu racionalizāciju un organizatorisko racionalizāciju attiecībā uz funkcijām un kompetences jomām.

4.1.1.

Komiteja uzskata, ka arī pēc vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ieviešanas ESRK nozīme sistēmiskā riska novēršanā var būt būtiska vismaz trīs iemeslu dēļ: a) vienotas uzraudzības ieviešanai nepieciešama ciešāka koordinācija arī starp tiem finanšu tirgiem, kas nav banku tirgus; b) sistēmiski nozīmīgu lielo banku grupu uzraudzība stiprina ESRK lomu arī saistībā ar sadarbību ar ECB; c) eurozonas un ārpus eurozonas esošu valstu pārstāvju dalība ESRK ļauj kolēģijai veikt stabilizējošu funkciju arī attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas atrodas ārpus monetārās savienības. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka izmaiņas pārvaldībā un iekšējos procesos var uzlabot ESRK darbību un tās sadarbību ar EUI un ECB.

4.1.2.

Komiteja atbalsta kvantitatīvā un kvalitatīvā sastāva maiņu ESRK struktūrās, tomēr uzskata, ka jānovērtē, kā valdes locekļu skaita samazināšana varētu ietekmēt atsevišķu dalībvalstu pārstāvību. Vienlaikus ar valdes locekļu skaita iespējamo samazināšanu būtu jāveido tematiskas komitejas un darba grupas. Komiteja arī uzskata, ka jānodrošina dažādu ieinteresēto personu līdzsvarota pārstāvība, veicinot arī Konsultatīvās zinātniskās komitejas lomu; šajā saistībā pieņēmums apvienot šo komiteju ar konsultatīvo speciālistu komiteju nešķiet lietderīgs.

4.1.3.

Komiteja uzskata, ka ESRK darbības lielāku ietekmi var panākt ar Komisijas ieteikumu par ESRK priekšsēdētāju apstiprināt ECB priekšsēdētāju, izveidojot jaunu amatu rīkotājdirektoram ar operatīviem uzdevumiem, lai nodrošinātu saikni starp priekšsēdētāju un valdi.

4.1.4.

Komiteja uzskata, ka jāstiprina ESRK iesaistīšana likumdošanā, izveidojot skaidrus mehānismus konsultācijām ar ESRK pirms ierosināto tiesību aktu pieņemšanas attiecīgajos jautājumos. Šajā saistībā Komiteja atbalsta domu par ESRK pārstāvja oficiālo dalību Ecofin padomē un Ekonomikas un finanšu komitejā (EFK) saskaņā ar kārtību un termiņiem, kas jānosaka.

4.1.5.

ESRK darbība jāpadara efektīvāka ar netraucētu un ātrāku lēmumu pieņemšanas procesu; Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi mudināt ESRK uzticēt zinātniskajai komitejai veikt savu iekšējo procedūru pašnovērtējumu nolūkā ierosināt alternatīvu modeli, kas labāk atbilst finanšu sistēmas dinamikai. Komiteja arī uzskata, ka ESRK jāizstrādā procedūras, ar ko stiprina turpmāko darbu saistībā ar norādījumu un ieteikumu ievērošanu.

4.1.6.

ESRK darbība jābalsta uz ciešāku sadarbību ar citām Eiropas iestādēm, jo īpaši ar dažādajām EUI; Komiteja uzskata, ka jāaicina ESRK nekavējoties nākt klajā ar priekšlikumu par saziņas un datu apmaiņas kārtību starp dažādām EFUS iestādēm. Komiteja arī uzskata, ka jāievieš ESRK un attiecīgo valstu makroprudenciālās uzraudzības iestāžu koordinācijas mehānismi, lai citstarp novērstu pārstāvniecības dubultošanos ESRK. Komiteja uzskata, ka jāizveido pamats produktīvai sadarbībai starp ESRK un ECB, ņemot vērā Eiropas Centrālajai bankai piešķirtās jaunās pilnvaras makroprudenciālās uzraudzības jomā.

4.2.1.

Komiteja uzskata: lai uzlabotu EUI darbību, ir jāievieš izmaiņas pašreizējā institucionālajā un darbības struktūrā. Komiteja jo īpaši uzskata, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai padarītu efektīvāku reglamentējošo funkciju, patērētāju aizsardzības funkciju, pārvaldību un procesus; koriģējoši pasākumi nepieciešami arī attiecībā uz iestāžu finansēšanas mehānismiem un organizatorisko struktūru.

4.2.2.

Reglamentējošā funkcija jāpapildina ar pārredzamākām procedūrām, nodrošinot atbilstošākus termiņus sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējuma posmiem, kuros apvienota statistiskā grāmatvedības pieeja ar kvalitatīvo pieeju. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka Eiropas uzraudzības iestādēm jāizveido efektīvi mehānismi sadarbībai ar patērētāju un nozares darbinieku pārstāvjiem. Komiteja uzskata, ka EUI vairāk jāiesaista pirmā līmeņa tiesību aktu izstrādes procesā. Komiteja arī uzskata, ka jāizveido pārredzams mehānisms konsultācijām ar EUI pirms tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas attiecīgajos jautājumos, jo tas var palīdzēt Parlamentam un Komisijai novērtēt pasākumu ietekmi un noteikt orientierus attiecībā uz termiņiem šo pasākumu precīzākai un efektīvākai īstenošanai. Komiteja kopumā atbalsta iespēju oficiāli iesaistīt EUI priekšsēdētājus Ecofin padomē.

4.2.3.

Komiteja atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas uzraudzības iestādēm pašreizējās pārvaldības ietvaros stiprināt tās funkcijas un mehānismus, kas nodrošinātu savlaicīgu pasākumu īstenošanu visas ES interesēs. Pirmkārt, jāstiprina mehānisms strīdu risināšanai starp valstu iestādēm, skaidrāk nosakot pašreizējo kārtību un novērtējot iespējamās koriģējošās darbības.

4.2.4.

Komiteja uzskata, ka vidējā termiņā būtu lietderīgi izvērtēt koriģējošas strukturālās izmaiņas pašreizējā EUI pārvaldībā, lai stiprinātu neatkarīgu pārstāvniecību dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos.

4.2.5.

Katras atsevišķas iestādes darbību ir jāspēj efektīvāk saskaņot ar citu EUI darbību. Komiteja uzskata, ka Eiropas uzraudzības iestādēm jāizveido ekspertu komiteja vai grupa, kas nekavējoties veiktu pašnovērtējumu, lai veicinātu salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu, stiprinātu apvienotās komitejas lomu un izstrādātu konkrētas procedūras koordinācijai un datu apmaiņai. Komiteja uzskata, ka EUI pienākums būtu nekavējoties racionalizēt savu darbību un formulēt ieteikumus iespējamai to kompetenču reorganizācijai, kas jāpiešķir katrai attiecīgajai iestādei un apvienotajai komitejai.

4.2.6.

EUI koordinācijas pamatā jābūt līdzvērtīgai funkciju un pilnvaru sistēmai. Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi visām EUI dot iespēju veikt stresa testu, balstoties uz EBI modeli. EUI koordinācijā pienācīgi jāņem vērā dažādo uzraudzīto jomu atšķirīgais integrācijas un saskaņotības līmenis ES mērogā.

4.2.7.

Komiteja atbalsta Komisijas likto uzsvaru uz EUI ciešāku sadarbību patērētāju aizsardzības jomā un īpašas uzmanības pievēršanu piedāvāto produktu īpašībām un to saderībai ar klientu profilu; vienlaikus būtu jāstiprina darbības, ar ko veicina finanšu izglītību. Turklāt Komiteja uzskata, ka konkrēti jāpaplašina EUI uzdevumi, ietverot arī nozares darbinieku aizsardzību, jo īpaši saistībā ar tirdzniecības modeļu un finanšu starpnieku izmantoto atalgojuma struktūru ietekmi. Šajā saistībā Komiteja iesaka iestādēm pieņemt savas darbības ētikas kodeksu un katru gadu publicēt kopēju EUI ziņojumu par patērētāju un darbinieku aizsardzību. Komiteja uzskata, ka šajās jomās apvienotajai komitejai ir jāuzņemas galvenā loma patērētāju un nozares darbinieku aizsardzības standartu saskaņošanā transversāli dažādu iestāžu daudzajām atbildības jomām.

4.2.8.

EUI uzticētie uzdevumi un finanšu tirgu mūsdienīgie aspekti liek stiprināt

4.2.9.

Attiecībā uz EUI finansēšanas kārtību Komiteja uzskata, ka pāreja uz finansēšanas modeli, kura pamatā ir privātie līdzekļi, būtu jāizvērtē, ņemot vērā rūpīgu analīzi par konkrētajām priekšrocībām un iespējamajām problēmām. Komiteja ierosina uzskatīt, ka risinājums palielināt to EUI budžeta daļu, ko sedz no nodokļiem un nodevām, ir pārejas pasākums, kurš būtu noteikts uz pieciem gadiem, un paaugstinātās izmaksas pilnībā segt no iespējamajiem EUI papildus piešķirtajiem līdzekļiem. Komiteja aicina Komisiju piecu gadu pārejas perioda laikā veikt ietekmes novērtējumu, lai tostarp arī izvērtētu alternatīvus finansēšanas mehānismus, kuru mērķis ir ierobežot uzraudzības izmaksu dubultošanās risku, racionalizēt publisko resursu izmantošanu un novērst sloga novirzīšanu uz galapatērētājiem.

4.2.10.

EUI ilgtspēju var veicināt ar izmaksu racionalizāciju, pārorganizējot loģistiku. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot vienotu EUI mītnes vietu, lai veidotu arī efektīvāku dialogu un koordināciju starp iestādēm.

4.2.11.

Komiteja uzskata, ka loģistiska un operatīva racionalizācija ir cieši saistīta ar attiecīgo uzraudzības modeli; šajā saistībā tā aicina Komisiju vidējā termiņā izvērtēt iespēju pārskatīt Eiropas uzraudzības sistēmas uzbūvi, uzlabojot to attiecībā uz trim mainīgajiem aspektiem – funkcijām, tirgiem un starpniekiem, vajadzības gadījumā apsverot divu virsotņu (twin peaks) pieejas ieviešanu.

4.2.12.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka jāstiprina demokrātiska ESRK un EUI darbību kontroles un pārraudzības sistēma.