15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/99

1.1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu par jauno programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2 ). Priekšlikums ir labi pamatots un, cerams, sniegs ieguldījumu Digitālajā programmā Eiropai, nodrošinot, ka publiskās pārvaldes iestādes var efektīvi un ātri apmainīties ar datiem, kas balstīti uz kopīgiem standartiem un instrumentiem.

1.1.2.

Lai arī ISA2 programmā galvenā uzmanība ir veltīta publiskās pārvaldes iestādēm, EESK uzskata, ka tā var sniegt ieguvumus arī pilsoniskajai sabiedrībai, un pauž cerību, ka tos varēs arī pilnībā realizēt.

1.1.3.

Programmai tomēr ir divas galvenās nepilnības, kuras – ja tās novērstu – stiprinātu ISA2 .

1.1.4.

Pirmkārt, iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās un ir norūpējušies par to, ka publiskās pārvaldes iestādes vāc un izmanto personas datus vai plašāk ievāktus datus. Viņi arī apzinās, ka lielāka sadarbspēja ietekmēs to, kā ar datiem var apmainīties un tos izmantot. Priekšlikumā nav minēti šādi riski un problēmas, kas vai nu skar iedzīvotājus vai ietekmē ISA 2 sekmīgu īstenošanu. EESK vēlas arī vērst uzmanību uz vienu no saviem iepriekšējiem atzinumiem par datu aizsardzību un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli, kā arī uzsvērt nepieciešamību stiprināt iedzīvotāju aizsardzības pasākumus (1) (Sk. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vēstuli par ierosināto Vispārīgo datu aizsardzības regulu: https://secure.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultatio/Comments/2014/14-02-14_letter_Council_reform_package_EN.pdf).

1.1.5.

Otrkārt, ISA 2 programma var radīt traucējumus sadarbspējas risinājumu pašreizējā tirgū, īpaši, ja īstenos “inkubatora” pasākumus.

1.2.1.

EESK atzinīgi vērtē ISA 2 programmu par sadarbspēju un atbalsta šo priekšlikumu.

1.2.2.

Komiteja iesaka programmu balstīt uz esošo ISA programmu un citām programmām, lai palīdzētu īstenot Digitālo programmu Eiropai.

1.2.3.

EESK vēlas būt informēta par ISA 2 programmas īstenošanā sasniegto progresu.

1.2.4.

Problemātisks jautājums ir sabiedrības uzticēšanās publiskās pārvaldes iestādēm un to spējai pārvaldīt personas datus un ievērot privātumu. Priekšlikumā sabiedrības uzticēšanās un paļaušanās trūkums nav minēts kā risks, un nav minēti arī citi riski vai trūkumi, kas ietekmē sadarbspēju. Būtu jāņem vērā arī bažas, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam var rasties saistībā ar personas datu apstrādi vairāk nekā vienā dalībvalstī. Šiem jautājumiem programmas pasākumos būtu jāpievēršas skaidrāk.

1.2.5.

Būtu jāizstrādā kodolīgs “Kopsavilkums sabiedrībai”, lai kliedētu bažas par ieguldīto līdzekļu atdevi un pamatotu programmā paredzētos sociālos ieguvumus.

1.2.6.

Būtu jāmin praktiskāki izmantošanas piemēri, lai iedzīvotājiem parādītu praktisko nepieciešamību veidot sadarbspēju starp valstu publiskās administrācijas iestādēm.

1.2.7.

Komiteja iesaka īpaši pievērsties tam, lai pilsonisko sabiedrību informētu par ISA 2 programmā veikto darbu, jo ar sadarbspēju saistītais darbs var sniegt ieguvumus organizācijām vai arī tās var palīdzēt īstenot programmu.

1.2.8.

“Inkubatora” un “risinājumu tilta” darbības var radīt traucējumus tirgū. Tāpēc

1.2.9.

Ierobežojums “nekomerciāliem nolūkiem” var ierobežot ISA 2 programmas ietekmi: ja pilsoniskā sabiedrība nevar izmantot ar ISA 2 saistīto darbu komerciāliem nolūkiem, ir mazāk ticams, ka tā vēlēsies iesaistīties programmā.

1.2.10.

ar daudzvalodību saistītu apsvērumu dēļ katram IT risinājumam jābūt savietojamam ar Universālo rakstzīmju kopu (Unicode, ISO/IEC 10646) (UCS), kā tas noteikts augsta līmeņa darba grupas daudzvalodības jautājumos noslēguma ziņojumā (2007). Ja šobrīd ir spēkā vai paredzams, ka turpmāk būs spēkā tiesiska prasība par sadarbspēju Eiropas līmenī, jāprecizē daļa UCS standartu, lai atvieglotu pārvaldāmību.

2.1.

Ir plaši diskutēts par to, ka dati paver iespējas pārveidot pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī organizācijas, kas tos sniedz publiskajā un privātajā sektorā un pilsoniskajā sabiedrībā. Dati paver iespējas virzīt pētniecību un izstrādi, kā arī palielināt produktivitāti un inovāciju. Ne velti frāze “dati ir jaunie dabas resursi” ir kļuvusi plaši izplatīta. Piemēram, skatīt rakstu: http://www.forbes.com/sites/ibm/2014/06/30/why-big-data-is-the-new-natural-resource

2.2.

Dati aizvien vairāk rodas un tos vāc visās mūsu dzīves jomās: tā ir gan datu vākšana administratīvajos procesos, piemēram, elektroniskās nodokļu veidlapas, gan pasīva veselības datu vākšana, rūpīgi novērojot. Tā dēvētie “lielie dati”, piemēram, dati, ko iegūst no sabiedriskā transporta sistēmu izmantotājiem, var pavērt iespēju reorganizēt sabiedrisko pakalpojumu veidošanu un plānošanu. Jāatzīmē, ka politikas iniciatīvas un sabiedriskie pakalpojumi aizvien vairāk ir atkarīgi no digitālās spējas. Kā piemēru Apvienotajā Karalistē var minēt transportlīdzekļu nodokļus: transportlīdzekļa nodokļu dokumenta (papīra formātā) aizstāšana ir atkarīga no apdrošināšanas, īpašnieku un “MOT” (tehniskās apskates) datu bāzu sadarbspējas (sadarbspējas definīciju skatīt http://www.ariadne.ac.uk/issue24/interoperability). Tas iedzīvotājiem ir atvieglojis pieteikumu par transportlīdzekļu nodokļu nomaksu iesniegšanu, un ir secināts, ka palielinājusies noteikumu ievērošana. Īsumā jāsecina, ka mēs dzīvojam digitālā sabiedrībā, kur var ievērojami uzlabot spēju sniegt uz digitālām tehnoloģijām balstītus kopējus pakalpojumus. Eiropas Savienībai ir vairākas programmas un plašāka “Digitālā programma Eiropai”, kas atbalsta digitālas ekonomikas un digitālas sabiedrības izveidi (Skatīt http://ec.europa.eu/digital-agenda).

2.3.

Digitālas sabiedrības, īpaši, digitālas pārvaldības, priekšrocības, ir kļuvušas redzamas – dati ir kļuvuši ātrāk pieejami vai dažos gadījumos ir kļuvusi vienkāršāka to atkalizmantošana, jo autortiesību īpašnieki ir atļāvuši tos izmantot bez ierobežojumiem (atvērtie dati, definīciju skatīt http://theodi.org/guides/what-open-data). Tur, kur dati ir pieejami, var noteikt sadarbspējas standartus: t. i., lai vienkāršotu apmaiņu ar datiem un to atkalizmantošanu. To var sekmēt, datus padarot mašīnlasāmus (atsakoties no to nobloķēšanas īpašniekprogrammatūras formātā, piemēram, PDF) vai nosakot kopējus standartus datu iesniegšanai un vākšanai (piemēram, iXBRL uzņēmumu atskaitēm; skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/XBRL). Turklāt, ņemot vērā atzinuma mērķus, jāatzīmē, ka daudzi dati, ko ievāc publiskās pārvaldes iestādes, ir personīga un privāta rakstura (skatīt attēlu). Tas ir svarīgi, jo jautājums par personas datiem ietekmē sabiedrības izpratni par sadarbspēju.

1. attēls: lielie dati, atvērtie dati un personas dati

2.4.

Komisija norāda, ka valstu sadarbspējas trūkums ir īpašs “e-šķērslis”, kas iedzīvotājus kavē efektīvāk izmantot sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, kuri tagad lielā mērā ir atkarīgi no datiem un IKT spējas. Sadarbspējas trūkums ir arī minēts kā šķērslis ES mēroga politikas īstenošanai. Savukārt politikas iniciatīvas, piemēram, iekšējais tirgus, ir atkarīgas no valstu uzņēmumu reģistru sadarbspējas. Īsumā var norādīt, ka sadarbspēja ir būtisks faktors, lai veidotu modernu un integrētu Eiropu.

3.1.

Komisija kopš 1995. gada ir īstenojusi programmu sadarbspējas uzlabošanai. Šis darbs ir ietvēris sadarbspējas stratēģijas un satvara attīstīšanu (Pārskatam skatīt: http://ec.europa.eu/isa/documents/isa_iop_communication_en.pdf). Komisija norāda, ka atbalsts sadarbspējai ir bijis sekmīgs: tas ir devis iespēju veidot “efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp [...] pārvaldes iestādēm, kas ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu” (Citāts no Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA 2 ) (3. lpp.).

3.2.

Pašreizējā programma “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)” beidzas 2015. gada 31. decembrī. Tomēr vēl daudz kas ir jāizdara: pieeja “automātiski digitāls” dažās jomās vēl ir tikai sākuma stadijā. Un, ja nepieciešamību veidot sadarbspēju neplānos un neatbalstīs tad, kad tiek ierosināti jauni tiesību akti, ir iespējams, ka publiskās administrācijas iestādēm nebūs iespējas izmantot sadarbspējas priekšrocības.

3.3.

Jauna ISA 2 programma (http://ec.europa.eu/isa/isa2/index_en.htm.) ir ierosināta, lai

3.4.

Par jauno ISA 2 programmu ir notikušas plašas konsultācijas. To dalībnieki atbildēja, ka arī turpmāk ISA programmā galvenā uzmanība būtu jāvelta publiskās pārvaldes iestādēm. Visbiežāk tika sniegta atbilde, ka ar ISA programmas palīdzību vajadzētu samazināt darba dubultošanos, un ISA programmā jākoncentrējas uz koordināciju ar citām ES programmām.

3.5.

Ierosinātā programma ir izstrādāta, lai novērtētu iepriekšējās programmas. ISA programmā īpaša uzmanība būs veltīta sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai, un pēc tam šo risinājumu ieviešanai publiskās pārvaldes iestādēs.

3.6.

Ierosinātie izdevumi ISA 2 programmas īstenošanai ir 131 miljons EUR laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

3.7.

Ir norādīts, ka gadījumā, ja ISA 2 programmu neturpinās, samazinātais atbalsts sadarbspējai izraisīs standartu un sistēmu fragmentāciju un nelietderīgi dubultosies darbs jaunu risinājumu vai sistēmu izstrādē. Līdz ar to samazināsies efektivitāte, jo publiskās pārvaldes iestādēm būs sarežģītāk savstarpēji mijiedarboties.

4.1.

Pastāvīgie centieni veicināt sadarbspēju un ieguldīt tajā ir nepieciešami un vērtējami atzinīgi. Lai ES īstenotu “Digitālo programmu Eiropai”, būs vajadzīga ISA 2 programma. Lai izvairītos no neskaidrībām un pārpratumiem, būs jānodrošina, ka iesaistītie dalībnieki izprot saikni starp dažādajām programmām (Piemēram, skatīt: http://ec.europa.eu/isa/documents/isa_the_difference_between_the_digital_agenda__isa__egov_action_plan_eis_eif_en.pdf , kur ir paskaidrots, kā ISA ir saistīta ar “Digitālo programmu Eiropai”).

4.2.

Analizējot Apvienotās Karalistes pieredzi, jāsecina, ka publiskās pārvaldes iestādēm vēl joprojām ir vajadzīgs atbalsts un palīdzība, lai piekļūtu datiem un tos varētu atkalizmantot (skatīt http://theodi.org/blog/guest-blog-how-make-open-data-more-open-close-gaps). Tas ietver arī vajadzību pēc tehniskām prasmēm. ISA 2 programma var palīdzēt to nodrošināt.

4.3.

Tā kā sabiedriskie pakalpojumi aizvien vairāk kļūst “automātiski digitāli”, ir svarīgi publiskos izdevumus IKT risinājumiem izmantot pēc iespējas efektīvāk. Tas būtu jāveicina, nodrošinot, ka to ieviešana tiek plānota pietiekami agrīnā posmā, un, ja iespējams, daloties ar risinājumiem un tos atkārtoti izmantojot, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu publiskos līdzekļus. ISA 2 programma sniedz lietderīgu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

4.4.

Lai arī ierosinātā programma galvenokārt ir orientēta uz publiskās pārvaldes iestādēm, ir vērts atzīmēt, ka sadarbspējas pasākumi ieguvumus sniegs arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Runājot par pilsonisko sabiedrību, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta kopražošanai; dažas no visinovatīvākajām attīstības tendencēm pilsoniskajā sabiedrībā rodas tad, kad kopējos ražojumus un tehnoloģiju risinājumus izmanto sabiedrisko pakalpojumu jomās, piemēram, veselības vai sociālajā aprūpē. Šo jauno vidi sekmēs Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra (EIRA).

4.5.

Problemātisks jautājums ir sabiedrības uzticēšanās publiskās pārvaldes iestādēm, paļaušanās uz tām un uzticēšanās to spējai pārvaldīt personas datus un ievērot privātumu. Priekšlikumā sabiedrības uzticēšanās un paļaušanās trūkums nav minēts kā risks, un nav minēti arī citi riski vai trūkumi, kas ietekmē sadarbspēju.

5.1.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ISA 2 izstrādē ir ņemti vērā ieinteresēto personu viedokļi un iepriekšējo programmu īstenošanā gūtā pieredze. Atzinīgi vērtējams arī tas, ka programma turpina pašreizējo darbu un nemēģina sākt pilnīgu jaunu virzienu.

5.2.

Uzsvars uz centieniem nodrošināt sadarbspēju un vairāk sniegt praktiskus padomus un atbalstu ir vērtējams atzinīgi. Ņemot vērā jau ilgu laiku pastāvošās daudzās IKT problēmas Apvienotās Karalistes publiskajā administrācijā, īpaši atzinīgi ir vērtējams ir akcents uz to, lai jau agrīnā posmā plānotu likumdošanas izmaiņu ietekmi uz IKT.

5.3.

Priekšlikumu varētu uzlabot, ja vairāk minētu praktiskākus izmantošanas piemērus, lai iedzīvotājiem parādītu praktisko nepieciešamību veidot sadarbspēju starp valstīm. Pašlaik ieinteresētajām personām var likties, ka ieguvums var rasties tikai publiskās pārvaldes iestādēm, kas vēlas pārrobežu saskaņošanu, nevis iedzīvotājiem, kuri izmanto parastos sabiedriskos pakalpojumus. Būtu jāizstrādā kodolīgs “Kopsavilkums sabiedrībai” (“Kopsavilkumu sabiedrībai 2010” skatīt: http://ec.europa.eu/isa/documents/isa_20101216_citizens_summary_en.pdf), lai kliedētu bažas par ieguldīto līdzekļu atdevi un pamatotu programmā paredzētos sociālos ieguvumus.

5.4.

Jau ir atzīmēts, ka konsultāciju par ISA 2 programmu dalībnieki atbildēja, ka ISA programmā arī turpmāk galvenā uzmanība būtu jāpievērš publiskās pārvaldes iestādēm. EESK tāpat ir norādījusi, ka sadarbspēja sniegs ieguvumu pilsoniskajai sabiedrībai. Iespējams, ka pilsoniskās sabiedrības ieinteresētie dalībnieki pietiekami nebija informēti par šīm konsultācijām, un tāpēc ISA 2 programmā galvenā uzmanība ir veltīta publiskās pārvaldes iestādēm. Iespējams, ka, veidojot ISA 2 programmu, lielāka uzmanība jāpievērš komunikācijai ar pilsonisko sabiedrību, lai apzinātos programmas izdevumu ietekmi.

5.5.

Priekšlikumā ir ierosināts, ka ar programmu ISA 2 jāattīsta un jāveido (“inkubators”) sadarbspējas risinājumi. Tajā arī norādīts, ka ISA 2 programmai jābūt “risinājumu tiltam”, lai nodrošinātu IKT risinājumu ilgtspēju. Jaunu risinājumu atlase un risinājumu izvēle ilgāka termiņa un ilgtermiņa atbalstam stingri jāpārbauda un jānovērtē procesā, kam ieinteresētās personas var uzticēties.

5.6.

“Inkubatora” un “risinājumu tilta” darbības var radīt traucējumus tirgū. Komisijai jānodrošina, ka šie pasākumi neradīs traucējumus tirgū un nesamazinās sadarbspējas IKT risinājumu komerciālo piegādi.

5.7.

Ja bažas par tirgus traucējumiem ir pamatotas, tad inkubatoram galvenā uzmanība būtu jāvelta pakalpojumu bibliotēku attīstīšanai un standartu noteikšanai nevis gatavu risinājumu nodrošināšanai. Tas samazinās tirgus traucējumus, vienlaikus tomēr atvieglojot standartu izplatīšanu.

5.8.

Priekšlikuma 13. pantā ir minēts, ka sadarbspējas risinājumus, kuri izveidoti vai darbojas saskaņā ar programmu ISA 2 , var izmantot ārpussavienības iniciatīvās nekomerciāliem nolūkiem. Noteikums par “nekomerciāliem nolūkiem” var ierobežot ISA 2 programmas ietekmi: ja pilsoniskā sabiedrība nevar izmantot ISA 2 darbību komerciāliem nolūkiem, ir mazāk ticams, ka tā vēlēsies iesaistīties programmā.

5.9.

Sabiedrības nostāja attiecībā uz valsts digitālo spēju ir risks, kas apdraud sadarbspējas priekšlikumu sekmīgu īstenošanu. Tā kā iedzīvotājiem ir vairāk informācijas par “valsts-uzrauga” apmēriem, raksturu un varu, viņi aizvien vairāk ir norūpējušies par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem (sk. https://www.privacyinternational.org/blog/defining-the-surveillance-state). Sabiedrība aizvien vairāk ir norūpējusies par savām tiesībām uz privātumu un savienotu kopēju datu ietekmi uz ētikas aspektu, tomēr šajā priekšlikumā faktiski nekas nav teikts par sabiedrības izpratni jautājumos, kas attiecas uz savienotiem datiem vai sadarbspēju. Arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pauž bažas saistībā ar personas datu apstrādi vairāk nekā vienā Eiropas valstī, jo sadarbspēja atvieglos šīs darbības īstenošanu. EESK vēlas arī vērst uzmanību uz vienu no saviem iepriekšējiem atzinumiem par datu aizsardzību un uzsvērt nepieciešamību stiprināt pasākumus, kas attiecas uz iedzīvotāju personas datu aizsardzību (2), (Skatīt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vēstuli par ierosināto Vispārīgo datu aizsardzības regulu:

https://secure.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Comments/2014/14-02-14_letter_Council_reform_package_EN.pdf).

5.10.

Priekšlikumu varētu uzlabot, ja tajā minētu un risinātu šādas problēmas. Turklāt programmas koncepciju varētu uzlabot, ja izteiktāk minētu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akadēmiskajam aprindām, lai izprastu un veidotu sabiedrības redzējumu un stiprinātu ētikas principu ievērošanu, kas ir aizvien svarīgāk, lai nodrošinātu publiskās pārvaldes iestāžu reputāciju un uzticēšanos tām.

5.11.

Noslēguma piezīme ir tehniska rakstura. Universālajai rakstzīmju kopai ir izšķiroša nozīme, lai daudzvalodību varētu piemērot rakstu valodām. Augsta līmeņa darba grupa daudzvalodības jautājumos, ko 2006. gada rudenī izveidoja par izglītību atbildīgais ES komisārs Ján Figeľ, 2007. gada Eiropas Valodu dienā publicēja savu nobeiguma ziņojumu (Skatīt. http://www.lt-innovate.eu/resources/document/ec-high-level-group-multilingualism-final-report-2007). Tajā iekļauts šāds ieteikums: “... datu bāzes iekšējo dokumentu pārvaldībai un lietojumprogrammatūru un aprīkojuma saskarnes ir izstrādātas, balstoties uz Unicode, lai varētu atveidot visu valodu alfabētus. Grupa aicina atbildīgās iestādes dalībvalstīs un tīmekļa e-pasta pakalpojumu sniedzējus, kas vēl nav paspējuši to izdarīt, pāriet uz Unicode, lai izvairītos no ES iedzīvotāju turpmākas diskriminācijas pilsonības vai valodas dēļ. Jāprecizē daļa UCS standartu lai atvieglotu pārvaldāmību; tā varētu būt izlase no latīņu alfabēta vai latīņu, grieķu un kirilicas alfabēta (UCS ir vairāk nekā 90  000 rakstzīmju).”

5.12.

ar daudzvalodību saistītu apsvērumu dēļ katram IT risinājumam jābūt savietojamam ar Universālo rakstzīmju kopu (Unicode, ISO/IEC 10646), kā tas noteikts augsta līmeņa darba grupas daudzvalodības jautājumos noslēguma ziņojumā (2007). Tādēļ, ja šobrīd ir spēkā vai paredzams, ka turpmāk būs spēkā tiesiska prasība par sadarbspēju Eiropas līmenī, jāprecizē daļa UCS standartu, lai atvieglotu pārvaldāmību.