15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/64

Ziņotājs:

BARÁTH

1.1.

Ziņojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes nostāju attiecībā uz makroreģionālo stratēģiju pārvaldības stiprināšanu, ir sagatavots īstajā laikā, un tajā sniegtas dažas svarīgas norādes, kā uzlabot šādu stratēģiju veidošanu un to īstenošanas pārvaldību.

1.2.

EESK uzskata, ka makroreģionālajai politikai jākļūst par pilntiesīgu ES politikas jomu.

1.3.

Ņemot vērā mērķu iezīmes, vilšanos izraisa tas, ka ziņojumā jēdziens “pārvaldība” saistībā ar makroreģionālajām stratēģijām aprobežojas ar politisko, institucionālo un administratīvo/organizatorisko sadarbību.

1.4.

“Partneriem” Komisijas ziņojumā ir ļoti pakārtota nozīme. Tajā nav minētas ekonomiskās un sociālās ieinteresētās personas, savukārt pilsoniskās sabiedrības dalībnieki iekļauti tikai kā informācijas saņēmēji.

1.5.

EESK uzskata, ka būtu jāizstrādā jauns pārvaldības modelis, kurā iesaistīti ekonomiskie un sociālie partneri.

1.6.

Jāatzīmē, ka, neraugoties uz Eiropas līmeņa sadarbību ar EESK, kura saņēmusi atzinuma izstrādes pieprasījumu, starplīmenī – makroreģionālajā vai reģionālajā līmenī – nav izvirzīts jautājums par partnerību ne saistībā ar stratēģiju veidošanu, ne lēmumu pieņemšanu.

1.7.

Tā ir īpaši nopietna problēma īstenošanā, no kuras galvenajiem labumguvējiem vajadzētu būt ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem. Efektīva un rezultatīva īstenošana ir lielā mērā atkarīga no tā, vai ir laikus iesaistīti partneri, kuriem jābūt pienācīgi informētiem un jāpauž sava piekrišana un kuru pieredze tiek izmantota kā ieguldījums stratēģijas veidošanas procesā. Ir leģitīmi gaidīt “Eiropas pievienoto vērtību”, un šajā aspektā ierosinātais jaunais modelis šķiet daudzsološs.

1.8.

EESK atzīmē, ka makroreģionālie eksperimenti Atlantijas un Vidusjūras stratēģiju ietvaros uzskatāmi parāda partneru sadarbības piedāvāto potenciālu.

1.9.

EESK uzskata, ka augsta līmeņa grupa, kuras sastāvā ir ES 28 dalībvalstu pārstāvji, ir lieliska izdevība kompensēt ES pārāk koncentrēto un administratīvo pārvaldību, papildinot to ar politiku veidojošu struktūru atbilstoši bieži vien neievērotajai subsidiaritātes idejai un ar partnerības principa konsekventu piemērošanu.

1.10.

Ja attīstības politika makroreģionālā līmenī kļūtu par visas Eiropas politikas neatņemamu daļu, tas būtu liels solis uz priekšu. Lai tā notiktu, Eiropas līmenī ir jāizvērtē esošās makroreģionālās saiknes, kas teritoriālajā un nozaru aspektā darbojas labi.

1.11.

EESK iesaka apzināt makroreģionālos izaicinājumus un iespējas, kuru veicināšana un izmantošana varētu sekmēt attīstības iniciatīvas tāpat kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, tādējādi stiprinot Eiropas integrāciju.

1.12.

EESK piekrīt, ka ir svarīgi koncentrēt resursus un nodrošināt efektivitāti un rezultativitāti. Taču tā norāda, ka analīzē nav izskatīti ne jautājumi par to, kā var mērīt stratēģiju un rīcības plānu īstenošanu, nedz arī apspriesti kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, kas ir svarīgi ieguldījumu atdeves aprēķināšanā un līdz ar to – pievienotās vērtības pierādīšanā. Viens no “tehnisko punktu” uzdevumiem varētu būt vienveidīgas uzraudzības sistēmas izveide un ex-ante un ex-post novērtējumu sagatavošana.

1.13.

EESK uzskata, ka jaukta sastāva struktūrvienības dažādos līmeņos kopā ar īpašiem forumiem varētu ievērojami palīdzēt stiprināt pilsoniskās sabiedrības, kā arī ekonomikas, sociālās un politiskās jomas dalībnieku eiropeisko identitāti. Tas varētu ievērojami palīdzēt tālāk attīstīt Eiropas modeli, kura viena daļa apzināti balstīta uz augšupēju pieeju.

1.14.

Saistībā ar makroreģionālo stratēģiju veidošanu un īstenošanu ir vajadzīga pārvaldības jēdziena precīzāka definīcija juridiskā un institucionālā aspektā.

1.15.

EESK uzskata, ka trīs “nē” vairs nav piemērojami: 2014.–2020. gada vidējā termiņa finanšu shēmas ietvaros ir pieejams finansējums, īstenošanas sekmēšanai tiek veidota administratīvo iestāžu sistēma, kopējā stratēģiskajā satvarā paredzēti vajadzīgie noteikumi.

1.16.

Ir svarīgi pieļaut vairākas organizatoriskās iespējas. Lai panāktu labāku koordināciju un konkrētām iniciatīvām nodrošinātu kritisko masu, vienlaikus ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kas darbotos kā katalizators, izraisot sinerģijas starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieku nolūkiem un resursiem.

2.1.

Savā analīzē Komisija apgalvo, ka abas līdz šim pieņemtās makroreģionālās stratēģijas – Baltijas un Donavas stratēģijas —, kurām jau ir redzami rezultāti, atbilst gaidītajam par pievienoto vērtību vietējā līmenī. Ir pieņemti nozīmīgi kopīgi lēmumi, un ir tikuši apgūti iepriekš neizmantoti resursi, piemēram, vides aizsardzības, kuģniecības, aizsardzības pret plūdiem un ūdens kvalitātes uzturēšanas jomā.

2.2.

Abās nesen uzsāktajās makroreģionālās sadarbības iniciatīvās var balstīties uz iepriekšēju pieredzi. Būtisks līdzsvara trūkums pilsētu struktūru, kā arī ekonomiskās un sociālās attīstības jomā konstatēts Adrijas un Jonijas jūras reģionā un Alpu reģionā. Analīzē apspriests arī, kā varētu izmantot Atlantijas jūras piekrastes reģionu pieredzi.

2.3.

EESK uzskata, ka, veidojot un īstenojot makroreģionālās stratēģijas, izšķiroši svarīga ir laba pārvaldība, kas pielāgota konkrētiem uzdevumiem.

2.4.

Komisijas veiktajā analīzē uzsvērtas ar pārvaldību saistītas trīs jomas, kas ir svarīgas panākumu gūšanā:

2.5.

Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi “pārvaldība” ir darbība, kas vispārēji nosaka, kā tiek sasniegti rezultāti. Tomēr šajā saistībā pastāv liela atšķirība starp politisko vadību un struktūrvienībām, kas īsteno stratēģiju, un tas nozīmē, ka “atbildības” jēdziens ir saistīts ar dažādiem operatoru veidiem.

2.6.

EESK uzskata, ka makroreģionālu stratēģiju veidošanā un īstenošanā ir vajadzīga īpaša pārvaldības sistēma, kas balstīta uz sadarbību un koordināciju. Šajā sistēmā atbildība par atsevišķām programmām, projektiem un pasākumiem var būt saistīta un tai jābūt saistītai ar konkrētiem īpašiem pasākumiem un personām, kas tos veic. Šāda sistēma ir priekšnoteikums tam, lai katrs atsevišķais pasākums būtu efektīvs un rezultatīvs, un tā ir pamats minēto pasākumu izmērāmībai.

2.6.1.

Analīze apliecina, ka makroreģionālas stratēģijas nodrošina konkrētu satvaru Eiropas Savienības, dalībvalstu, šo valstu reģionu un dažu trešo valstu sadarbībai noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā. Stratēģiju īstenošanas instruments ir rīcības plāni, kas nodrošina līdzdalību ekonomiskajā un sociālajā līmenī.

2.7.

Pārvaldības augstākais līmenis ir augsta līmeņa grupa, kas apkopo prioritāro pasākumu koordinatoru, horizontālo pasākumu vadītāju, pīlāra koordinatoru un vadības grupu darbu. Šo institucionālo struktūru (tīklu) papildina valsts kontaktpunkti, kas stiprina koordināciju valsts līmenī.

3.1.

EESK uzskata, ka Komisijas veiktā analīze ir precīzs to galveno jomu kopsavilkums, kurās jāīsteno lielāka pārvaldība. Makroreģionālo stratēģiju efektīvai īstenošanai nepieciešama

3.1.1.

EESK uzskata, ka būtu jācenšas panākt intensīvāku partnerības īstenošanu Eiropas līmenī un Eiropas iestāžu starpā.

3.1.2.

Pārvaldības veidošanā būtu jāiesaista organizācijas, kas konkrētā reģionā darbojas starptautiskā līmenī, un jāstimulē to ieinteresētība procesā.

3.2.

Izstrādājot nozarēm, tostarp privātajam sektoram, paredzētus instrumentus, būtu noderīgi nodrošināt daudzveidīgus, vieglāk pieejamus resursus.

3.3.

Prognozējamība, droša vide galvenajiem dalībniekiem, nepārtraukta spēju veidošana, efektīvāka informācijas sniegšana pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus iesaistot to rīcības plānu īstenošanā, e-pārvaldības un IKT instrumentu intensīvāka izmantošana un kopumā izteiktāka vietējā un reģionālā identitāte un labāka pielāgošanās stratēģijām – tie ir makroreģionālo stratēģiju īstenošanas priekšnoteikumi.

4.1.

4.1.1.

Komisijas veiktajā analīzē izvirzīti priekšlikumi uzlabojumiem un apstiprināta esošā pārvaldības struktūra. Tajā teikts, ka biežākas regulāras sanāksmes dažādos līmeņos, sākot ar stratēģijas veidošanas posmu un turpinot ar rīcības plāniem un īstenošanu, galvenajiem dalībniekiem ļaus gūt labāku pārskatu un politiskajam līmenim – neaprobežoties tikai ar deklarācijām un labāk izprast procesus, kā arī precīzāk izvērtēt paveiktā darba vērtību.

4.1.2.

Viens no galvenajiem praktiskajiem ieteikumiem Eiropas Savienībai ir palielināt makroreģionālo stratēģiju lomu ES rīcībpolitikās, nepārkāpjot stratēģijas robežas nodrošināt atbalstu un vadību.

4.1.3.

Viens no lielākajiem ieguldījumiem varētu būt tematisku sanāksmju rīkošana, lai apspriestu stratēģijas veidošanas un īstenošanas laikā radušās problēmas. Šādām problēmām ir ietekme Eiropas līmenī, tās iespaido Eiropas rīcībpolitikas un otrādi, un tāpēc vajadzīga augsta līmeņa koordinācija.

4.1.4.

EESK arī uzskata, ka būtu jāpalielina valsts kontaktpunktu loma, jo tie veido saikni starp politikas jomu un īstenošanas procesu. Turklāt būtu jāieceļ īpašs pārstāvis, lai uzraudzītu atsevišķu stratēģiju īstenošanu, tās izvērtētu un ziņotu izpildpersonu vai ministru konsultāciju sanāksmēs.

4.1.5.

Komisijas ziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, lai galvenie dalībnieki, sadarbības partneri un ieinteresētās personas konkrētās valstīs un reģionos apņemtos iesaistīties procesā, kopīgi izstrādājot pieejas, izvirzot ekonomikas mērķus un nosakot īstenošanas grafiku, rīkojot regulāras diskusijas, palielinot informētību un vispārēji nodrošinot efektīvu iesaistīšanos.

4.1.6.

Pēc EESK domām, galvenās ieinteresētās personas ir valsts, reģionālie un vietējie lēmumu pieņēmēji un pilsoniskā sabiedrība, tajā skaitā darba devēju un darba ņēmēju organizācijas un zinātnes un pētniecības kopienu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

4.1.6.1.

Prioritāte ir atbalsts šo ieinteresēto personu dalībai, tomēr jau ir daudz labas prakses piemēru gan par politikas dalībnieku, gan pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.

4.1.7.

Attiecībā uz nākotni Komisijas analīzē (1) liela uzmanība veltīta sekmīgu forumu darbības izvēršanai, ciešāk iesaistot parlamentus un parlamentārās komitejas. Tajā uzsvērts arī, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jādarbojas visā to pārstāvētajā makroreģionā, jādara zināmi savi uzskati un jāiesaistās efektīvākā tematisko mērķu un uzdevumu noteikšanā.

4.1.8.

Ciešāka sadarbība starp teoriju (akadēmiskās aprindas) un praksi (uzņēmēji, MVU) vienlaikus ar ciešākām saiknēm starp dažādu universitāšu studentiem varētu ievērojami palīdzēt stratēģiju veidošanā un īstenošanā.

4.1.9.

Visbeidzot ir ļoti svarīgi, lai procesos būtu iesaistītas Komisijas delegācijas un pārstāvniecības, it īpaši saistībā ar IT sistēmu izmantošanu.

4.2.1.

Augsta līmeņa grupa, kuras sastāvā ir ES 28 dalībvalstu pārstāvji, šobrīd ir izveides posmā un plāno savu pirmo gadskārtējo sanāksmi. Tā ir nepieciešama, lai stiprinātu Eiropas līmeņa koordināciju ar nolūku labāk sinhronizēt ikdienas norises un politisko līmeņu darbību. Viens no grupas uzdevumiem ir veidot sakarus ar citām galvenajām ieinteresētajām personām. EESK uzskata, ka grupas darbs uzskatāmi parāda nepieciešamību veidot visas Eiropas makroreģionālo stratēģiju.

4.2.2.

Līdzīgi valsts kontaktpunktu pašreizējiem uzdevumiem augsta līmeņa grupa atbild par to, lai nodrošinātu, ka Eiropas stratēģiju īstenošanas atbalstam izmantotais finansējums ir saskaņots ar makroreģionālajām stratēģijām. Institucionālo struktūru klāstu papildina valsts koordinācijas platformas, kas paver iespēju konsultatīvam dialogam starp dažādām ministru, reģionālajām, vietējām, pilsoniskās sabiedrības un zinātniskajām organizācijām un ieinteresētajām personām.

4.2.3.

Komisijas veiktajā analīzē uzsvērta valsts kontaktpunktu lielā nozīme saistībā ar koordināciju. Līdztekus pamatuzdevumiem, proti, pielāgot un koordinēt procesus, veikt uzraudzību, nodrošināt un pārraudzīt informācijas plūsmu starp dažādām lēmējstruktūrām un informēt ieinteresētās politiskās aprindas, valsts kontaktpunkti atbild arī par gadskārtēju ziņošanu iestādēm, piemēram, parlamentiem, kas ir saistītas ar makroreģionālajām stratēģijām, kā arī tiem jāiesaistās valsts un reģionālo resursu apzināšanā un, ja iespējams, koordinācijā.

4.3.1.

EESK piekrīt ieteikumam, ka īstenošanā dalībniekiem ir vajadzīgs nozīmīgs politiskais un administratīvais atbalsts kopā ar lielākiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem.

4.3.2.

Saistībā ar makroreģionālo stratēģiju īstenošanu ir vajadzīgas neatkarīgas, valsts līmenī atzītas personas, kas ir labi integrējušās vietējā kontekstā un kurām ir nepieciešamās zināšanas, lai nodrošinātu koordināciju, vajadzības gadījumā izmantojot konkrētā līmeņa attiecīgu vadības grupu palīdzību.

4.3.3.

EESK piekrīt, ka jauno noteikumu piedāvātā iespēja izmantot Eiropas finansējumu makroreģionālo stratēģiju tiešam atbalstam nozīmē lielas pārmaiņas.

4.3.4.

Komisija savā analīzē atzīmē, ka konkrētie ministri ir pilnībā atbildīgi par skaidrības nodrošināšanu starp īstenošanā iesaistītajām personām, sagādājot tām nepieciešamos resursus. Ja nav izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi, nav iespējams sagaidīt pievienoto vērtību.

4.3.5.

Koordinatori darbojas kā saikne starp politisko līmeni no vienas puses un konkrētiem projektiem un īstenošanu no otras puses. Kopā ar vadības grupām tie ir faktiskā izpildiestāde.

4.3.6.

Komisijas analīzē norādīts, ka Eiropas līmenī jau ir pieejami nozīmīgi organizatoriskie un finanšu resursi. Pateicoties tiem, stratēģiju pārvaldībā, koordinācijā un īstenošanā var un vajag novērst pārklāšanos un dublēšanos, tādējādi panākot ievērojamus ietaupījumus. Jāpapildina līdzšinējās zināšanas un prakse.

4.3.7.

Saistībā ar īstenošanu sadarbība būtu jāpadara saturīgāka, sanāksmes jārīko biežāk un jāpastiprina tematisko jomu koordinācija, tostarp veidojot ciešākas saiknes pašā Komisijā.

4.3.8.

Atsevišķu valstu un reģionu sadarbība katrā makroreģionā ir atšķirīga. Mums jāvairās no pārāk tradicionālu institucionālu struktūru veidošanas. Atdarināšanas vērti piemēri ir Atlantijas forums, kas izveidots Atlantijas piekrastes reģionu attīstībai, un citas novatoriskas iniciatīvas.

4.3.9.

Komisijas analīzē vērsta uzmanība uz iespēju, ko varētu īstenot, dažādām valstīm sadarbojoties, un tas varētu dot nozīmīgus ieguvumus. EESK piekrīt, ka “tehniskie punkti” varētu sniegt atbalstu informācijas plūsmas nodrošināšanai, organizatoriskajai darbībai, ziņošanai, paraugprakses piemēru izplatīšanai, atsevišķu komiteju un darba grupu veidošanai, kā arī sanāksmju rīkošanai un dokumentēšanai.