16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/152

Ziņotājs:

Giuseppe Iuliano

1.1.

EESK uzskata, ka saistībā ar Hjogo rīcības pamatplāna (HRP) pārskatīšanu 2015. gadā ES ir jānoformulē nostāja katastrofu risku mazināšanas (KRM) jomā. Sakritība ar citām iniciatīvām attīstības vai klimata pārmaiņu jomā laikposmam pēc 2015. gada padara šo nostāju vēl jo nozīmīgāku.

1.2.

EESK aicina dalībvalstis iesniegt Komisijai pēc iespējas sīkākus datus par riskiem un katastrofām attiecīgajā valstī, lai tos varētu izmantot plašākam un precīzākam stāvokļa novērtējumam šajā jomā.

1.3.

EESK ir pārliecināta, ka vairāk uzmanības ir jāpievērš katastrofu riska pamatfaktoriem un patiesajiem cēloņiem. Šajos pamatfaktoros ietilpst neplānota pilsētu attīstība, nestabila iztikas līdzekļu ieguve lauku apvidos un ekosistēmu degradācija.

1.4.

Taču visvairāk bojāgājušo ir mazāka mēroga katastrofās, kas notiek ļoti bieži un rada lielus zaudējumus ekonomikā. EESK uzskata, ka HRP pēc 2015. gada lielāka uzmanība jāpievērš šim “visaptverošajam riskam”, mēģinot stiprināt arī katastrofu skarto kopienu izturētspēju.

1.5.

EESK uzskata, ka padziļināti jāanalizē katastrofu ietekme uz ekonomiku un sociālo jomu, kā arī jāpievērš vairāk uzmanības tādiem aspektiem kā ražošanas infrastruktūra.

1.6.

EESK uzskata, ka HRP laikposmam pēc 2015. gada jāorientē uz “vairāku risku” pieeju, daudz plašāk nekā līdz šim iekļaujot tajā arī cilvēku radīto apdraudējumu.

1.7.

Katastrofu risku pārvaldībā (KRP) jābalstās uz tiesību aizsardzības pieeju, jāpievēršas visneaizsargātāko grupu un personu vajadzībām un tiesībām, kā arī jāuzsver un jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts.

1.8.

EESK aicina atbalstīt uz riska pārvaldību vietējā līmenī vērstu pieeju, iesaistot vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un grupas, kas bieži vien ir atstumtas. Daudz vairāk ir jāņem vērā riska pārvaldība vietējā līmenī.

1.9.

Gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī jāatzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) nozīme KRM.

1.10.

Uzņēmējdarbības nozarēm un privātajam sektoram jābūt nozīmīgākam, iekļaujot KRM ražošanas ciklā un veicinot inovācijas spēju.

1.11.

Lai gan jaunais HRP pēc 2015. gada joprojām būs balstīts uz brīvprātības principu, tajā jāuzsver pārskatatbildības un pārredzamības sistēmas, izmantojot starptautiski atzītu rādītāju kopumu. Šiem rādītājiem ir jābūt ne tikai tehniskiem, bet tajos jāietver arī sociālā dimensija.

1.12.

EESK atbalsta vairākās dalībvalstīs ieviestos salīdzinošo izvērtējumu analīzes mehānismus, bet uzskata, ka vidējā termiņā ir jāizstrādā stingrākas pārskatatbildības sistēmas.

1.13.

Saistībā ar finansējumu EESK uzskata, ka ir jānosaka minimālais ieteicamais procentuālais rādītājs KRM pasākumu finansējumam ES attīstības un humānās palīdzības politikā.

2.1.

Hjogo rīcības pamatplāna “Pastiprināt valstu un kopienu pretestību katastrofām” pieņemšana 2005. gadā neapšaubāmi bija pavērsiens virzībā uz katastrofu risku mazināšanu. HRP pieņēma 168 valstis, un tas pierāda, ka mainās starptautiskās sabiedrības izpratne par stāvokli, kas kļūst arvien satraucošāks.

2.2.

Pēc HRP pieņemšanas ES pakāpeniski iekļāvusi katastrofu risku mazināšanas (KRM) un katastrofu risku pārvaldības (KRP) elementus daudzās ES politikās gan iekšlietu, gan attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā, un, lai gan sasniegumi ir nevienmērīgi, tie tomēr ir būtiski.

2.3.

Tālab HRP pārskatīšana 2015. gadā dod Savienībai iespēju pārskatīt politikas nostādnes šajā jomā, pielāgojot tās jaunajai starptautiskajai situācijai, un vienlaikus sekmējot starptautiskās debates par katastrofu risku un to, kā labāk sagatavoties šādai realitātei.

2.4.

EESK ir ieinteresēta Eiropas Komisijas paziņojumā “Hjogo rīcības pamatplāns laikposmam pēc 2015. gada: izturētspējas veidošana, īstenojot riska pārvaldību”, un uzskata, ka pašlaik tas ir ļoti svarīgs, un vēlas dot ieguldījumu šajās debatēs, iesniedzot EESK pārstāvēto pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumus.

2.5.

Kopš HRP apstiprināšanas 2005. gadā katastrofu jomā pasaules mērogā ir apstiprinājusies satraucoša tendence, proti, risks palielinās, un tādēļ dalībvalstīm, starptautiskajām struktūrām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sabiedrībai kopumā ir jāpārformulē sava nostāja attiecībā uz KRM.

2.6.

Visi pašreiz pieejamie dati liecina par katastrofu apmēra palielināšanos, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu izraisīto hidrometeoroloģiska rakstura apdraudējumu, bet arī risku, ko rada strauja urbanizācija, nepiemērota teritoriālā plānošana, neatbilstoša augsnes un dabas resursu izmantošana un lielāka pakļautība minētajam apdraudējumam.

2.7.

Katastrofu ietekme dažādos reģionos un valstī, protams, atšķiras, un bojāgājušo skaits vai ekonomiskie zaudējumi ir atkarīgi no attīstības līmeņa. Bet neviena valsts un neviens pasaules reģions nav pasargāts no šiem riskiem, un pēdējās desmitgadēs apkopotie dati liecina, ka katastrofas būtiski ietekmē arī attīstītās valstis un Eiropas Savienību.

2.8.

Tā kā 2015. gadā tiks pārskatīti Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), un diskusijās par klimata pārmaiņām ir panākts progress, ir jārīkojas, lai labāk saskaņotu dažādās nostājas par tiem jautājumiem, kuru risināšanā EESK vēlas sniegt ieguldījumu.

3.1.

Komisijas paziņojumā un jo īpaši abos tā pielikumos (1) ir ļoti sīki analizēti apdraudējumi un riski pasaules un jo sevišķi ES mērogā. Tajā precīzi raksturotas arī tās Eiropas politikas nostādnes, kurās iekļauti KRM elementi. EESK ļoti pozitīvi vērtē Komisijas centienus izmantot ticamus un tehniski drošus datus, lai sniegtu visaptverošu priekšstatu par katastrofām ES teritorijā un to novēršanas politiku.

3.2.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka visaptverošā pārskatā par katastrofām ES izmantoti dati, ko iesniegušas tikai sešpadsmit (16) dalībvalstīs un Norvēģija. Tāpēc EESK stingri aicina dalībvalstis, kuras vēl nav iesniegušas sīki izstrādātus datus, to izdarīt iespējami ātrāk, lai gūtu pēc iespējas skaidrāku un precīzāku priekšstatu par apdraudējumiem un katastrofām ES teritorijā.

3.3.

Pasaules mērogā ANO biroja Starptautiskās katastrofu mazināšanas stratēģijas jomā (UNISDR) veiktie pētījumi liecina, ka papildus lielajām katastrofām, kas plaši atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos, biežāk notiek “nelielas katastrofas”, kas prasa daudzu cilvēku dzīvības un rada lielus zaudējumus ekonomikā, un būtiski ietekmē miljoniem iedzīvotāju un kopienu ikdienas dzīvi visā pasaulē. EESK uzskata, ka Hjogo rīcības pamatplānā laikposmam pēc 2015. gada lielāka nozīme jāpiešķir ar šādiem notikumiem saistītajam “visaptverošajam riskam” (2), nevis iepriekš uzsvērtajam “intensīvajam riskam”. Jāpievērš uzmanība šāda veida katastrofām, kas notiek ļoti bieži, un, lai gan to mērogs ir neliels, jāstiprina skarto kopienu izturētspēja. EESK uzskata, ka vairāk uzmanības jāveltī šo katastrofu sekām vietējā mērogā.

3.4.

Lai gan izstrādāti daudzi pētījumi par katastrofu radīto ietekmi uz ekonomiku, retos gadījumos tiek analizētas izmaksas saistībā ar nodarbinātību, darba apstākļiem, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ietekmi uz uzņēmējiem, ražošanas struktūru u. c. EESK uzskata, ka šie aspekti ir jāanalizē padziļināti un jāpievērš vairāk uzmanības tādiem aspektiem kā ražošanas infrastruktūra (3).

3.5.

Pieejamie dati liecina, ka daudzas katastrofas izraisījis apdraudējumu kopums, bet ne viens vienīgs faktors. Tāpēc ir jāveic “vairāku risku” analīze un jāpiemēro plašāka pieeja katastrofām un to sarežģītībai. Humānās palīdzības jomā lietotais jēdziens “sarežģīta ārkārtas situācija” palīdz izvairīties no vienkāršotas pieejas katastrofu cēloņiem, jo dažkārt tā var būt par iemeslu pārāk vienkāršotām atbildēm. Kaut arī kopš HRP apstiprināšanas galvenajās pieejās vairāk uzsvērts dabas vai cilvēku netīši izraisītu katastrofu apdraudējums, reālā situācija liecina, ka ir jāņem vērā tādi katastrofu ietekmi pastiprinoši cilvēku izraisīti faktori kā vardarbība problemātiskos pilsētu rajonos, pārvaldības trūkums un dažādu veidu konflikti. EESK uzskata, ka HRP pēc 2015. gada plašāk jāpievēršas ar konfliktiem un vardarbību saistītajiem faktoriem. Vajadzīga stingrāka pieeja, lai risinātu arī problēmas saistībā ar tehnoloģiju izraisītu apdraudējumu jeb tā saukto “trīskāršo katastrofu” (zemestrīce, cunami, kodolkatastrofa), kāda notika, piemēram, Fukušimā.

3.6.

EESK arī uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš katastrofu risku pamatfaktoriem un cēloņiem. HRP novērtējumi un pārskati liecina, ka vismazākais progress ir panākts rīcības ceturtās prioritātes “Mazināt riska pamatfaktorus” īstenošanas jomā (4).

4.1.

Neraugoties uz sasniegumiem pēc HRP pieņemšanas, uz tiesībām balstīta pieeja nav pietiekamā apjomā iekļauta KRP. Dažkārt norādes uz atsevišķu grupu neaizsargātību un diferencētām tiesībām ir vēl vairāk palielinājušas neaizsargātību; turklāt netika atzītas viņu spējas. Tā tas ir arī gadījumā ar vienkāršotu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumam. EESK uzskata, ka pieeja, kurā ņemti vērā indivīdi, viņu tiesības, līdztiesība, tiesības uz aizsardzību, kā arī tiesības uz ilgtspējīgu attīstību, tostarp vides ilgtspēju, jānostiprina kā viens no principiem HRP laikposmam pēc 2015. gada. Rādītāju kopumā, kurus izmantos HRP pēc 2015. gada izpildes kontrolei, un pārskatatbildības mehānismos jāiekļauj jautājumi par dzimumu līdztiesību, uz tiesībām balstītu pieeju un neaizsargātām sabiedrības grupām. Ir biežāk jākonsultējas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas tiesību aizsardzības jomā, īpaši organizācijām, kas pievērsušās sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai, kā arī mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvības organizācijām, un tās jāiesaista diskusiju forumos par KRM.

4.2.

Pieredze liecina, ka vietējām iniciatīvām vai uz vietēju pieeju balstītām iniciatīvām ir pozitīvāka ietekme uz mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. EESK aicina veicināt riska pārvaldību vietējā līmenī, iesaistot tajā vietējā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī sabiedrības grupas, kas parasti ir atstumtas. Lai to panāktu, ir jāpāriet uz vietējām riska pārvaldības sistēmām, kas dod iespēju konkrēti īstenot vajadzīgās iestāžu darbības un mehānismus. Vietējās riska pārvaldības pasākumu finansēšana jānosaka par prioritāti valstu iniciatīvās un starptautisko organizāciju atbalstītās iniciatīvās.

4.3.

Atzīstot, ka tieši valstīm ir jāpieņem un jāīsteno HRP un ka HRP veiksmīga vai neveiksmīga īstenošana pēc 2015. gada būs atkarīga no valstu politiskās gribas, EESK vēlas uzsvērt, ka KRP plānu vai līdzīgu instrumentu izstrādē jāiesaista visas vietējā līmeņa iestādes, pašvaldības, padomes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO, augstākās izglītības iestādes, uzņēmējdarbības nozares un arodbiedrības. Pašreizējais sadarbības trūkums starp vietējo līmeni un citiem augstākiem administratīvajiem līmeņiem ierobežo tieši apdraudēto iedzīvotāju spēju rīkoties nekavējoties. Tas ir īpaši svarīgi jaunattīstības valstīs, kur ir vājas institucionālās struktūras.

4.4.

Uzņēmumiem un privātā sektora pārstāvjiem ir ļoti svarīga nozīme KRM, ne tikai veidojot publiskā un privātā sektora partnerību vai īstenojot uzņēmēju sociālo atbildību, bet arī veicinot inovāciju un pieredzi, kā arī iekļaujot izturētspējas, risku mazināšanas un pielāgošanās principus visā ražošanas procesā. Paziņojumā ir norādes par apdrošināšanu, tomēr vajadzētu skaidrāk norādīt, ka ir svarīgi mazināt risku, lai ražošana varētu attīstīties.

4.5.

Katrā atsevišķā gadījumā var veidoties īpaši apstākļi, un EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās KRP pasaules līmenī un vietējā līmeņa risku pārvaldībā jāattiecina gan uz ES iekšpolitiku, gan ārējo darbību.

4.6.

EESK vēlas uzsvērt, ka formālā un neformālā izglītība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt izpratni un paaugstināt iedzīvotāju rīcības efektivitāti katastrofu gadījumos. PSO var būt ļoti liela nozīme šā uzdevuma veikšanā, kas pārsniedz formālās izglītības jomu.

5.1.

Kopumā EESK atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstītos “Jaunā rīcības pamatplāna principus” par pārskatatbildību un rādītājiem. Pašreizējā HRP izpildes kontroles sistēma ir ļoti nepilnīga un nav devusi iespēju pārliecinoši novērtēt panākto progresu. Daudzas ES dalībvalstis nav savlaicīgi iesniegušas precīzus datus, un tām nav pienācīgu un ticamu datubāzu šajā jomā. Ņemot vērā sabiedrības un politiķu izpratni par katastrofām, KRM jomā ir jāizveido ticami pārredzamības un pārskatatbildības mehānismi.

5.2.

EESK atzinīgi vērtē dažās dalībvalstīs ieviestās salīdzinošās novērtēšanas iniciatīvas un uzskata, ka tās ir jāizmanto iespējami plašāk, lai varētu gūt panākumus. EESK uzskata, ka vidējā un ilgtermiņā ES ir jānosaka vērienīgāki mērķi dalībvalstu datu vākšanas uzlabošanai, lai tie būtu salīdzināmi un pieejami ne tikai valsts iestādēm, bet arī pilsoniskajai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem, akadēmiskajām un zinātniskajām aprindām un citām ieinteresētajām pusēm.

5.3.

Neapšaubāmi HRP laikposmam pēc 2015. gada ir jāizveido kopēju rādītāju sistēma, lai varētu novērtēt gan valstu, gan pārējo iesaistīto pušu gūtos sasniegumus un plāna izpildes līmeni. Neiedziļinoties detaļās, EESK atzinīgi vērtē darbu, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas paveikušas rādītāju jomā, un ir pārliecināta, ka šiem rādītājiem jābūt ne tikai tehniskiem vai tehnokrātiskiem, bet tajos jāietver sociālie aspekti, izturētspēja, līdzdalība u. c. (5)

5.4.

Turklāt pārredzamība un pārskatatbildība sekmēs dažādu iesaistīto dalībnieku – valsts struktūru, politisko institūciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, privātā sektora un uzņēmēju dialogu par KRM.

6.1.

Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kur viss ir cieši saistīts un savstarpēji atkarīgs, šķiet paradoksāli, ka ir grūti panākt, lai starptautiskās “programmas” par cieši saistītiem tematiem būtu savstarpēji saskaņotas. ES ir jāizmanto iespēja 2015. gadā, lai saskaņotu dažādas ar klimata pārmaiņām, attīstību un KRM saistītās iniciatīvas un panāktu saskaņotību starptautiskā līmenī. Saskaņotības veicināšana būtiski ietekmē konceptuālus, institucionālus, prioritāšu u. c. aspektus, kas jāaplūko, ņemot vērā attiecīgo kopienu pieredzi un atzīstot, ka jautājumus par attīstību, klimata pārmaiņām un katastrofām turpmāk vairs nevar aplūkot šķirti. EESK atbalsta starptautiskos centienus definēt kopējus kritērijus un rādītājus attiecībā uz IAM un HRP laikposmam pēc 2015. gada.

6.2.

Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas palielina apdraudējumu (jo īpaši hidrometeoroloģisko apdraudējumu) un tā smaguma pakāpi, kā arī kopējos mērķus tādās jomās kā katastrofu riska mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, ir ciešāk jākoordinē struktūras, kas veicina tiesību aktu izstrādi un īstenošanu katrā minētajā jomā.

6.3.

HRP laikposmam pēc 2015. gada ir skaidrāk jānorāda katastrofu un attīstības savstarpējā saikne, kura var būt ļoti daudzveidīga un sarežģīta. Pareizi plānota attīstība var mazināt risku, bet pieredze liecina, ka bieži vien var to arī palielināt. Arī klimata pārmaiņu saikne ar katastrofām ir sarežģīta, un tās ir savstarpēji atkarīgas. EESK piekrīt, ka principi un pieejas (piemēram, uz izturētspēju vērsta pieeja) var būt noderīgas, lai izskatītu šos savstarpēji saistītos jautājumus.

6.4.

Vienlaikus EESK vēlas uzsvērt, ka ir jāpievēršas saiknei, kas vieno tradicionālo KRM un drošības programmu. Kā iepriekš minēts, līdz šim HRP galvenokārt tika pievērsta uzmanība “dabas katastrofām”, bet, ņemot vērā citus apdraudējumus un reālo stāvokli saistībā ar vardarbību, konfliktiem vai cīņa par resursu ieguvi, būtu ieteicams sākt saskaņošanu. Iedzīvotāju drošības koncepcijā ņemta vērā reālā situācija, un būtu jānoskaidro minētās koncepcijas izmantošanas lietderība šajā jomā.

7.1.

“Preventīvo pasākumu kultūras” trūkuma dēļ ES iekšpolitikā un ārējā darbībā jautājumi par KRM un risku novēršanu, katastrofu seku mazināšanu vai sagatavošanos katastrofām nebija izvirzīti par prioritāti. Kā norādīts Komisijas paziņojumā, dažas programmas ir izrādījušās novatoriskas (DIPECHO  (6)), bet uzdevumu īstenošanai paredzēto līdzekļu apjoms bija ļoti neliels. EESK uzskata, ka ES attīstības un humānās palīdzības politikā būtu jānosaka minimālais ieteicamais procentuālais rādītājs KRM pasākumu finansējumam, kā to dara citi līdzekļu devēji (7). Šajā nolūkā dalībvalstīs būs jāizstrādā KRM pasākumiem paredzēti finanšu uzraudzības instrumenti, kurus varētu iekļaut attīstības politikā un humānās palīdzības pasākumos.