16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/64

Ziņotājs:

Barros Vale kgs

1.1.

EESK atzinīgi vērtē šo paziņojumu, tāpat kā iepriekšējos 2010. un 2012. gada paziņojumus, jo tā uzskata, ka iniciatīvas, kas var palīdzēt attīstīt jūras un piekrastes tūrismu, ir svarīgas.

1.2.

Apzinoties ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību saistītos ierobežojumus, EESK atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstītos pasākumus. Tā tomēr vēlas iesniegt dažus ieteikumus un izteikt dažus brīdinājumus, lai piekrastes un jūras tūrisma nozarē veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi kā ieteikts stratēģijā “Eiropa 2020”.

1.3.

Eiropai ir labi jāizmanto savi dabas resursi un jāveicina savas vislabākās vietas, kur dabas resursi un piekrastes un jūras telpiskā plānošana ir saskanīgi. Tā kā piekrastes reģioniem ir stratēģiska nozīme vides, ekonomikas un sociālajā ziņā, pasākumi, kuru mērķis ir risināt šo reģionu problēmas, jāīsteno saskaņā ar integrētu ilgtspējīgas attīstības politiku, kur īpaši svarīgi elementi ir telpiskā plānošana, līdzsvars starp atjaunojamo energoresursu izmantošanu un citiem piekrastes pasākumiem un pilsētvides plānošanas noteikumu ievērošana. Nedrīkst nenovērtēt neseno un turpmāko, dažreiz postošo, klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes reģioniem, kur mainās piekrastes līnijas, jo šādos gadījumos ir vajadzīga ilgstoša un plaša pielāgošanās.

1.4.

Kā EESK ieteikusi jau iepriekš, tā vēlreiz uzsver ideju izveidot Eiropas tūrisma aģentūru, kurā piedalītos visas ieinteresētās personas, piemēram, tūrisma konfederācijas, tūrisma reģioni, tūrisma struktūras un šīs nozares arodbiedrības. Izveidojot šādu struktūru, varētu veicināt Eiropu pasaulē.

1.5.

Pašreiz ir piemērots laiks, lai apsvērtu iespēju izstrādāt pārdomātu kopēju tūrisma politiku, kura – saglabājot valstīm zināmu rīcības brīvību – ir atbilstoša vispārējam stāvoklim nozarē un izveido sinerģiju un koordinē dalībvalstu politikas. Ik gadus rodas fragmentētas idejas, kas nevirzās tālāk, jo trūkst koordinācijas un kopējas tūrisma stratēģijas, kas kā Eiropas zīmolu var veicināt tradicionālos un netradicionālos tūrisma maršrutus, vēsturisko mantojumu un gastronomijas tūrismu, vienlaikus vēršoties pret negatīvu publicitāti, kas dažreiz var rasties.

1.6.

Jāizmanto iespējas, ko sniedz masu tūrisma izplatība, kuru lielā mērā rosina zemo cenu aviosabiedrību rašanās; šajā sakarā jāizveido vai jāveicina transporta tīkli, kas apgabalus, kuros ir lidostas, sasaista ar attālākiem apgabaliem, tādējādi reģionu paplašinot un tūrisma maršrutos iekļaujot ļoti attālus apgabalus un uzlabojot to pievilcību tūristiem, lai vienā ceļojumā var iekļaut gan pilsētu, gan piekrastes maršrutu apmeklējumus. Lai veicinātu mobilitāti, ir būtiski, lai informācija par pastāvošajiem savienojumiem būtu pieejama vienā vietā. EESK uzver, ka steidzami ir jāpārskata tiesību akti par vīzu piešķiršanu, lai tūristiem no trešām valstīm atvieglotu ceļošanu, īpaši no Ķīnas un citām attīstības valstīm.

1.7.

Attālākiem reģioniem, īpaši ziemeļu Eiropā, kur ir ļoti labi vides apstākļi, ir vērts veltīt īpašu uzmanību, veicinot transportu un nodrošinot infrastruktūru, komunikācijas un bezvadu interneta savienojumus, jo tādējādi var piesaistīt tūristus un palīdzēt dzīvot kopienām.

1.8.

Steidzami jārūpējas par to, lai nodrošinātu tūrisma ostu pienācīgu pārvaldību, jo trūkst informācijas par piestātnēm un ostu savienojumiem, un tas apgrūtina piekļuvi jahtām un kruīzu kuģiem. Tas, ka nav pārdomātas ostu pārvaldības, kavē tūrisma attīstību un personu un preču kustību. Komisija varētu pievērsties šiem jautājumam, raugoties no vienotā tirgus un brīvas pārvietošanās politikas skatpunkta, lai novērstu pašreizējos šķēršļus.

1.9.

Kruīza ceļojumu straujā izplatība ir radījusi jaunas situācijas, kuru ietekme vēl ir pienācīgi jāizpēta. Lai arī tas, ka vairums tūristu apmeklē noteiktas ostas, ir svarīgi piekrastes reģionu attīstībai, ir būtiski pēc iespējas samazināt kaitīgo ietekmi, ko šīs sezonālās daudzo apmeklētāju plūsmas var radīt uz apmeklētajiem apgabaliem. Ir vajadzīgs pārdomāti sagatavoties, lai novērstu risku, ka var rasties ūdens un gaisa piesārņojums no degvielas, ko izmanto lieli kruīza kuģi, un novērstu vides riskus, kas rodas, tūkstošiem tūristu apmeklējot tūrisma maršrutus. Ir vajadzīgi arī centieni, lai informāciju par šo kuģu apmeklējuma ostām koordinētu ar vietējām tūrisma pārvaldības struktūrām, lai tādējādi izvairītos no tā, ka tūristu plūsmas no kuģiem ierodas vienlaicīgi ar citiem, kas savus apmeklējums varētu plānot citā dienas laikā.

1.10.

Ierosinātā iniciatīva apzināt apmācības vajadzības un izveidot EURES portālā sadaļu “Darbvietas jūras nozarē” ir svarīga, taču ir būtiski, lai Komisija to plaši publicētu un dalībvalstīs uzlabotu informētību par nepieciešamību pārskata rezultātus ņemt vērā savās apmācības politikās. Jāatbalsta tādas apmācības iniciatīvas, kas ir orientētas ne tikai uz tūrisma uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, bet arī darba devējiem šajā nozarē, un tajās ir jāiekļauj ne tikai jautājumi, kas palīdz uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti, bet arī jautājumi, kas palīdz veicināt Eiropu kā tūrisma galamērķi. Jāuzsver, ka izpratni par tūrisma, Eiropas mantojuma un vides nozīmi jāsāk veidot jau skolā, lai jaunie cilvēki jau no paša sākuma būtu izglītoti šajos jautājumos.

1.11.

Turklāt jautājumā par kruīza ceļojumiem Eiropai rūpīgi jāraugās uz kruīza uzņēmumos esošajām nodarbinātības politikām. Šajā augošajā nozarē, kurā ir liels nodarbinātības potenciāls, var aizsargāt un jāaizsargā iespējas nodarbināt Eiropas jauniešus.

1.12.

EESK vēlas atkārtoti uzsvērt dažus svarīgus nosacījumus, kas varētu palīdzēt risināt problēmas, ar kurām saskaras tūrisma, it īpaši piekrastes un jūras tūrisma, nozare, piemēram:

1.13.

EESK atbalsta pētījumu par to tūristu viedokli, kas apmeklē vai vēlas apmeklēt Eiropu, lai noskaidrotu, kas viņiem patika un kas nē, iemeslus, kāpēc viņi atgrieztos vai kāpēc nē, un kāpēc viņi varētu dot priekšroku ceļojumiem citos virzienos nevis uz Eiropu. Pētījumā, ko izplatītu starp dažādiem tūrisma operatoriem, ostām un piestātnēm, tūristu asociācijām un iestādēm, valdībām un Eiropas iestādēm, būtu sniegta informācija par tūristu izvēlēm un iezīmēm, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un veidotu kopējas stratēģijas nozares attīstībai.

1.14.

EESK arī aicina, īstenojot debates par tūrismu un pasākumus šajā jomā, izveidot saikni starp jūras un piekrastes tūrismu un upju tūrismu, lai izmantotu priekšrocības, ko var piedāvāt upes un estuāri, lai papildinātu darbības piekrastes apgabalos. Izmantojot upju apgabalu piedāvātās iespējas, varētu attīstīt jaunas produktus, piemēram, gastronomijas kruīzus, lauku tūrismu un ekotūrismu, savukārt estuāri piedāvā lielisku ainavu un izglītošanās iespējas un ir laba vieta, lai novērotu putnus un bioloģisko daudzveidību, kas ir raksturīga šādām vietām.

2.1.

Šis paziņojums ir izstrādāts kā turpinājums 2010. gada paziņojumam (1), kurā Komisija nāca klajā ar ilgtspējīga piekrastes un jūras tūrisma stratēģiju, un 2012 gada paziņojumam “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (2), un tajā ir veltīta uzmanība vienai no “zilās” ekonomikas nozarēm, kas noteikta par prioritāru darbības jomu: piekrastes un jūras tūrismam.

2.2.

Šī nozare jau bija noteikta par svarīgu vērtību ķēdē, jo tā paver iespējas veidot noturīgu izaugsmi un darba vietas. Piekrastes un jūras tūrisms ir nozīmīgākā jūras nozare Eiropā, tajā ir nodarbināti gandrīz 3,2 miljoni cilvēku, un gandrīz puse no tiem ir gados jauni cilvēki. Šī nozare rada bruto pievienoto vērtību 183 miljardu eiro apmērā, to pārsvarā veido mikrouzņēmumi un MVU un tajā darbojas vairāk nekā trešdaļa no visiem ar tūrismu saistītajiem Eiropas uzņēmumiem.

2.3.

Paziņojuma mērķis ir apzināt grūtības, ar kurām saskaras nozare, un noteikt uzdevumus, proti: stimulēt rezultativitāti un konkurētspēju, uzlabojot zināšanas; risināt nepastāvīgā pieprasījuma problēmu un novērst nozares sadrumstalotību; veicināt prasmes un inovācijas; nostiprināt ilgtspējīgumu, līdzsvarojot ietekmi uz vidi; veicināt inovatīvu, ilgtspējīgu un augstas kvalitātes piedāvājumu; ieraudzīt iespējas, kas saistītas ar ģeogrāfiskā stāvokļa ierobežojumiem, piemēram, izolētība un attālinātība.

2.4.

Tajā uzmanība ir veltīta arī jautājumiem, kas saistīti ar ES finansējuma izmantošanu un tādu ES politiku integrāciju, kas ietekmē piekrastes un jūras tūrismu.

3.1.

Jūras nozaru izaugsme, kas aptver tradicionālās, augošās un jaunās nozares, ir sarežģīts un tālejošs uzdevums, kas veicams, izmantojot integrētu pieeju. Attīstot piekrastes teritorijas, ir jāņem vērā daudzu iesaistīto nozaru intereses, neaizmirstot vides jautājumus un īpašu uzmanību pievēršot telpiskās un jūras plānošanas aspektiem, kas nosaka tūrisma produktu piedāvājumu. Jāpiezīmē, ka šā jautājuma risināšanā ir jāizmanto starpnozaru pieeja, jo, ja netiek aizsargāta zemes izmantošana un nodrošināta vides aizsardzība, nevar attīstīties nedz piekrastes, nedz citu veidu tūrisms. Ir skaidrs, ka ir svarīgi izmantot atjaunojamos energoresursus un ka tas būtu plaši jāatbalsta, taču īpaša uzmanība ir jāvelta infrastruktūras novietojumam, lai būtu iespējama jūras tūrisma attīstība. Jāizvairās no kodolenerģijas iekārtu izvietošanas tūrismam izdevīgos reģionos.

Piekrastes teritorijās ir jāuztur dinamisks līdzsvars, jo gan laika apstākļi, gan cilvēku darbība pastāvīgi mainās. Dabas resursi ir ekonomikas pamats un kopā ar inovāciju tie ir jāuzskata par gudras un sociāli iekļaujošas izaugsmes pīlāru.

3.2.

Lielākās tūrismu skarošās problēmas pastāv jau gadiem ilgi: nepieciešamība pārvarēt sezonālās svārstības, nestabila nodarbinātība, darba vietas ar zemām profesionālām prasmēm (īpaši jauniešiem), jaunu un inovatīvu produktu trūkums, grūtības piekļūt finansējumam, kas īpaši skar mikrouzņēmumus un MVU. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ieviest Eiropas politikas sistēmu tūrisma attīstīšanai, īstu Eiropas tūrisma politiku, kas virzītu kopīgās attīstības stratēģijas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu brīvību attīstīt savu vietējo politiku.

3.3.

Lai pārvarētu piekrastes un jūras tūrisma sezonālās svārstības, patērētāju ieinteresēšanas nolūkā ir jāpiedāvā jauni produkti, īpaši klusajā sezonā. Tādu jaunu tūrisma produktu attīstīšana, kas paredzēti vecākiem vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem, izvēršot ūdenstūrisma potenciālu – gan izklaides kuģošanu (braukšanu ar jahtām, motorlaivām), ūdenssportu (burāšana, vindsērfings, kaitošana, sērfošana, airēšana, kanoe airēšana, ūdensslēpošana, ūdensmotosports, sporta zveja, zemūdens medības un niršana, tostarp niršana, lai apskatītu vrakus) vai laivu braucienus un kruīzus, gan veidojot ar ūdens procedūrām, golfu vai dabu saistītu tūrismu, – varētu būtu viena no iespējām palielināt to cilvēku skaitu, kas izvēlas atpūtu klusajā sezonā. Tādējādi būtu vieglāk pastāvīgi saglabāt iedzīvotājus reģionos, kas ir atkarīgi no tūrisma. Ja tiktu atbalstīta – īpaši, attālākos apgabalos – tādu jaunu uz tūrismu vērstu nozaru attīstība, kas izmanto piekrastes teritoriju produktus un līdztekus tiktu nodrošināta vispārēja piekļuve platjoslas tīkliem, tas palīdzētu novērst sezonālās svārstības un piesaistīt šīm teritorijām jaunus cilvēkus.

3.4.

Dažas no šīm mazāk tradicionālajām ūdens aktivitātēm ir jau plaši attīstītas vietējos sporta klubos, kuru zinātību iespējams lietderīgi izmantot. Ūdens tūrisma atbalstam ir jākļūst konkrētam un tas ir jāregulē, veidojot jaunas infrastruktūras un modernizējot pastāvošās, kā arī veidojot jaunas iespējas, kas paver šādu aktivitāšu pieejamību, kuras ļoti interesē netradicionālajai publikas daļai.

Jūras un piekrastes tūrisms daudzviet ir saistīts ar upju tūrismu. Šo ciešo saikni nevajadzētu atstāt bez ievērības, un būtu vēlams izstrādāt saistītas attīstības stratēģijas. Izklaides kuģošana no šāda viedokļa ir darbība, ko ir iespējams izvērst, attīstot jaunus produktus, kas apvieno jūras un upju aktivitāšu potenciālu.

3.5.

Tūrismu nedrīkst skatīt izolēti – tas jāskata kā nozare, ko skar daudzas ES politikas jomas, īpaši transports, nodarbinātība, izglītība, vide, inovācija, drošība, kā arī patērētāju aizsardzības politika. Šīs problēmas būtu jārisina, izmantojot integrētu pieeju, jo dažādu politikas jomu pasākumi tieši ietekmē šīs nozares rezultātus.

3.6.

Tā kā Komisijai nav pilnvaru, lai tā varētu tieši iejaukties tūrisma nozares darbībā, tā var risināt dažas problēmas, izmantojot savā kompetencē esošos vienotā tirgus atbalsta pasākumus, īpaši saistībā ar cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti un ar vienotā tirgus izveides mērķiem, un risināt tādus jautājumus, kas pārsniedz tūrisma jomas robežas un skar citas jomas, kurās pasākumi ir ne vien iespējami, bet arī vēlami.

4.1.

Informācija par tūrisma nozari ir samērā sadrumstalota, tāpēc ir grūti veikt pētījumus un novērtējumus, jo vai nu trūkst datu vai īpašu rādītāju, kas dotu iespēju veidot salīdzinājumus. EESK atzinīgi vērtē vēlmi šo problēmu novērst, bet norāda, ka kopš 2010. gada paziņojuma, kurā šī problēma tika konstatēta, šajā jomā ir gūti visai nelieli panākumi.

4.2.

Komisijas ieguldījums tāda augstas kvalitātes tūrisma atbalstā, kādu var nodrošināt Eiropa, var palīdzēt novērst sezonālās svārstības un saistītās sociālās un ekonomiskās problēmas. Eiropai ir jārēķinās ar jaunu galamērķu konkurenci jaunietekmes valstīs, kuras piedāvā pievilcīgi zemas cenas, bet atšķirīgu drošības līmeni un kultūras bagātību. Eiropas kā tūrisma galamērķa atbalstam vajadzētu būt balstītam uz augstu kvalitāti, ar ko tā atšķiras, un uz Eiropas lielākajām bagātībām: unikālo kultūras mantojumu, drošību, plašo pakalpojumu klāstu, cilvēktiesību ievērošanu, piekļuves iespējām cilvēkiem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām, kā arī uz telesakaru un bezvadu tīklu pieejamību. Ir nepieciešams atzīt Eiropas kultūras mantojuma nozīmi, jo no tā aizsardzības ir atkarīga ilgtspējīga un iekļaujoša tūrisma attīstība.

4.3.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī vecāku cilvēku tūrismam. Laikā, kad vērojama iedzīvotāju novecošanās visā pasaulē, īpaša uzmanība, izstrādājot šīs nozares stratēģijas, būtu jāvelta tūrismam, kas saistīts ar veselību un kultūras un dabas mantojumu. Beidzamajā laikā visvairāk naudas ir iztērējuši par 50 gadiem vecāki tūristi un pensionāri, kuriem ir vairāk laika ceļošanai un kuri izvēlas to darīt klusajā sezonā.

4.4.

Būtisku izaugsmi ir pieredzējis kruīzu tirgus. Tomēr kuģu piestāšana piekrastes aktivitātes ietekmē minimāli, jo stāvēšanas laiks ir īss un vietējo uzņēmumu reklāma nav pietiekami laba. Kā ierosināts paziņojumā, ir svarīgi atbalstīt dialogu starp kruīzu operatoriem, ostām un piekrastes tūrismā ieinteresētajām pusēm, un šis dialogs būtu jārisina starptautisku un starpreģionālu partnerību, tīklu, klāsteru un stratēģiju ietvaros, rūpējoties par pārdomātu specializāciju, kas novērstu šajā nozarē pastāvošo sadrumstalotību. Ļoti efektīva ir darbība tīklos, un tūrisma nozarē šī iespēja ir jāizmanto. Šāds atbalsts būtu jāvirza kā viena no iepriekš minētās Eiropas tūrisma aģentūras aktivitātēm – tā varētu kalpot kā platforma plaša spektra debatēm par šīs nozares problēmām un kā tīklu un sadarbības bāze.

4.5.

Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme ir atkarīga no kvalificētu darbinieku sagatavošanas. Tūrisma nozarei īpašas grūtības sagādā kvalificētu darbinieku atrašana, jo sezonālā un īstermiņa darbā tajā strādā daudzi jaunieši, kam nav plašu karjeras attīstības iespēju. EESK atzinīgi vērtē ar jūras nozari saistītas sadaļas izveidi EURES portālā un pārskatu par apmācības vajadzībām tūrisma nozarē. Komiteja iesaka aicināt dalībvalstis ņemt vērā pārskata rezultātus, virzot tās apmācības iespējas, kas finansētas no Eiropas Sociālā fonda un citiem privātiem avotiem, un iesaka nodrošināt stimulus pastāvošajām skolām, lai tās strādātu tīklos un iesaistītos projektos, kas ir saistīti ar tūrisma nozari Erasmus+ programmā. Būtu jāparedz arī apmācības darba devējiem, kurās viņi tiktu iepazīstināti ar tādu labu pārvaldības praksi, ko viņi varētu izmantot; kurās viņi varētu atjaunināt zināšanas par spēkā esošajiem tiesību aktiem un par informācijas tehnoloģiju izmantošanu, kā arī iegūt informāciju par jautājumiem, kuri attiecas uz vidi tūrisma nozarē.

4.6.

Saistībā ar problēmu, ko rada atšķirīgās kompetences prasības (ko noteikušas dalībvalstis) laivu kapteiņiem, EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi nav pietiekami tālejoši. Nav šaubu par to, ka Komisijas kompetence tūrisma jomā ir ierobežota, taču tas neattiecas uz cilvēku pārvietošanos brīvību un vienotā tirgus izveidi, kas arī ir saistīta ar šo jautājumu.

4.7.

Būtu jāstimulē inovatīvu pārvaldības sistēmu izmantošana ar IKT un tūrisma uzņēmējdarbības iniciatīvas (ICT and Tourism Business) portāla palīdzību. Jāņem vērā, ka šis Komisijas atbalstītais portāls līdzīgi citām tādām ar tūrismu saistītām vietnēm kā Tūrisma virtuālais uzraudzības centrs, TourismLink platforma un eCalypso platforma nav tulkots citās valodās, kas lietotājiem no citām valstīm rada problēmas un mazina viņu interesi par to.

4.8.

Piekrastes un jūras tūrisma ilgtspējības pamatā ir jābūt pilnīgai vides prasību ievērošanai, un sauszemes un jūras teritorijas ir jāskata kā savstarpēji saistītas teritorijas. Ilgtspējības stiprināšana ar ierosinātajiem līdzekļiem ir ļoti svarīga jaunu produktu attīstīšanai, kā arī no Eiropas mantojuma stāvokļa un vides viedokļa. Atkārtoti tiek apliecināts, ka pasākumi tādās jomās kā vide, jūra un transports skar tūrismu. Tāpēc Komisijai savās iniciatīvās būtu īpaša uzmanība jāvelta tam, kā tās ietekmē tūrisma nozari.

4.9.

EESK atzinīgi vērtē tūrisma iekļaušanu programmā “COSME 2014.-2020. gadam” noteikto konkrēto mērķu vidū un uzskata, ka tā ir lieliska iespēja šo nozari attīstīt, atbalstot starptautiskas sadarbības projektus un ieviešot ilgtspējīgus tūrisma attīstības modeļus, kas tiek popularizēti ar projektu “Eiropas labākie galamērķi”. EESK atbalsta arī tāda tiešsaistes ceļveža sagatavošanu, kas ietvertu informāciju par galvenajām finansēšanas iespējām, ņemot vērā tūrisma iniciatīvu potenciālo transversālo raksturu. Komiteja atkārtoti vēlas atgādināt, ka valodas barjera var kļūt par šķērsli informācijas apskatei un tiešsaistes ceļveža izpratnei.