16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/96

Ziņotājs:

José Isaías Rodríguez García-Caro

1.1.

Atbilstoši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas nemainīgai nostājai, kas pausta atzinumos par Komisijas paziņojumu par Hāgas programmu (1) un pēc tam par Stokholmas programmu (2), EESK uzskata, ka brīvības, drošības un tiesiskuma politikas pasākumu pamatam un sākumpunktam ir jābūt Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību pamatbrīvību aizsardzībai. EESK uzskata, ka Eiropas iestāžu atbalstītajā politikā jānodrošina pamattiesību un drošības līdzsvars. Ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par Direktīvu Nr. 2006/24/EK par iedzīvotāju elektronisko sakaru un telefonsakaru datu saglabāšanu vismaz sešus mēnešus direktīvu atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties uz proporcionalitātes principu. ES Tiesa tomēr uzskata, ka datu saglabāšana ir leģitīms mērķis, kas atbilst vispārējām interesēm.

1.2.

Komiteja pauž bažas, ka Eiropā pieaug neiecietība, rasisms un ksenofobija pret imigrantiem, kā arī secina, ka dažās dalībvalstīs pamattiesību aizsardzība, iespējams, samazinās. Vienlīdzīga attieksme un diskriminācijas apkarošana ir integrācijas politikas pīlāri. EESK iesaka Komisijai iecelt īpašu komisāru, kura uzdevums būtu paredzēt, nostiprināt un pieņemt pasākumus pamattiesību aizsardzībai.

1.3.

Komiteja arī uzskata, ka Eiropas Savienībai jāpanāk starptautiskas sistēmas nostiprināšana imigrācijas un mobilitātes veicināšanai un regulēšanai, pamatojoties uz ANO cilvēktiesību konvencijām, Konvenciju par bērna tiesībām, Konvenciju par migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām.

1.4.

EESK, kas pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību, ir dalībnieks, kurš ir jāņem vērā un kuram ir jābūt iesaistītam Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes debatēs par atvērtu un drošu Eiropu.

1.5.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumam vajadzēja būt konkrētākam dokumentam. Tajā izklāstītas vairākas idejas, kas, mūsuprāt, būtu jānoformulē precīzāk un strukturētāk. EESK arī uzskata, ka paziņojumā būtu bijis īpaši jāuzsver galvenās problēmas, kas patlaban liedz Eiropai kļūt atvērtākai un drošākai.

1.6.

Imigranti sniedz pozitīvu ieguldījumu saimnieciskajā un sociālajā attīstībā Eiropā, kurai jārisina nopietnā demogrāfiskā problēma, ko rada sabiedrības novecošana. ES ir smaga ekonomikas krīze un augsts bezdarba līmenis, tomēr arī šādos apstākļos vairāku dalībvalstu darba tirgos ir pieprasīti jauni imigranti. Kad krīze būs pārvarēta un ekonomikas cikls mainīsies, demogrāfiskā stāvokļa izraisītās strukturālās problēmas var saasināsies, ja netiks īstenota migrācijas politika un pieņemti attiecīgie pasākumi.

1.7.

Eiropas Savienībai jāizveido kopēja patvēruma sistēma un jāpieņem saskaņoti tiesību akti, kuru pamatā ir Līgumā minētie principi par kopēju politiku šajā jomā. Dublinas konvencija jāaizstāj ar tādu sistēmu, kura palielina solidaritāti Eiropas Savienībā un kurā ņemtas vērā arī patvēruma meklētāju vēlmes.

1.8.

EESK uzskata: lai pieeja neatbilstīgai migrācijai un atgriešanai būtu uzticama, ir jārīkojas apņēmīgi, izmantojot visus instrumentus, kas pieejami cīņai ar organizētas noziedzības tīkliem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un nelegālu pārvadāšanu. EESK pauž pārliecību, ka saskaņotāka dalībvalstu rīcība būtu nepieciešama un lietderīga, lai izmantotu esošos līdzekļus un instrumentus cīņai ar tiem, kas ar nelikumīgiem līdzekļiem veicina un atbalsta neatbilstošu imigrāciju.

1.9.

ES jāuzņemas atbildība par ārējo robežu kontroli, kas ir visas Eiropas Savienības robežas Šengenas zonā. Aģentūrai Frontex jākļūst par Eiropas robežapsardzes dienestu, kurā par prioritāti izvirzīta apdraudēto personu dzīvības aizsardzība un spēkā esošo tiesību aktu ievērošana.

1.10.

EESK ierosina Eiropolu pārveidot par Eiropas aģentūru, kas darbojas kādas ES politiskas vai juridiskas iestādes vadībā; aģentūra veiktu ne tikai pašreizējo koordinatora funkciju, bet pēc iespējas ātrāk būtu gatava arī operatīvai darbībai, lai veiktu izmeklēšanu visā Eiropas Savienības teritorijā sadarbībā ar dalībvalstu policijas iestādēm.

2.1.

Lai gan Stokholmas programma, kuras pamatā ir “atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”, sākta tikai pirms dažiem gadiem, atsevišķu tajā ierosināto pasākumu īstenošana tomēr palīdzējusi Eiropas Savienībai izstrādāt politikas pasākumus, kas virzīti uz atvērtāku un drošāku sabiedrību visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā, šajā plašajā brīvības un savstarpējas sapratnes telpā. Eiropas Savienībā neiederas un nekādā veidā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, rasisms un ksenofobija.

2.2.

Šengenas zonas nostiprināšana, vienošanās par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, labāka kopējā vīzu politika, plašāka sadarbība Eiropā ar mērķi apkarot organizēto noziedzību cilvēkiem visbīstamākajās jomās (terorisms, cilvēku tirdzniecība, kibernoziedzība u. c.), kā arī ciešāka sadarbība ar trešām valstīm migrācijas jomā kopumā ir nozīmīgi sasniegumi, bet tie nav pietiekami.

2.3.

Savstarpēji arvien ciešāk saistītā un atkarīgā pasaulē, kurā ir nepārtraukta informācijas plūsma un kurā problēmas rodas, pirms tās pat iespējams paredzēt, ir jāturpina darbs, lai panāktu augstāku brīvības un drošības līmeni gan Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu iedzīvotājiem, kuri vēlas iekļauties un integrēties mūsu sabiedrībā, lai ar saviem centieniem bagātinātu mūsu vērtības un uzlabotu savas dzīves apstākļus.

2.4.

Tā kā Stokholmas programmas (3), par kuru EESK izstrādāja obligātu atzinumu (4), termiņš tuvojas beigām, jāatbild uz Komisijas paziņojumā uzdoto jautājumu: “Kā panākt, lai Eiropa kļūtu atvērtāka un drošāka?”

2.5.

Eiropas Savienības Tiesa (5)2014. gada 8. aprīlī atzina par spēkā neesošu Direktīvu Nr. 2006/24/EK (6), kurā bija paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka pienākums tīklu operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem vismaz sešus mēnešus saglabāt datus par iedzīvotāju elektroniskajiem sakariem un telefonsakariem. Eiropas Savienības Tiesa uzskatīja, ka ar direktīvu, kurā noteikta minēto datu saglabāšana, ļaujot ar tiem iepazīties kompetentajām valsts iestādēm, paredzēta īpaši būtiska iejaukšanās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Turklāt tas, ka datu saglabāšana un vēlāka izmantošana tiek veikta, neinformējot par to abonentu vai reģistrēto lietotāju, var radīt attiecīgajām personām sajūtu, ka viņu privātā dzīve pastāvīgi tiek uzraudzīta. Tiesa ir precizējusi, ka informācijas plūsmas datu saglabāšana (un līdz ar to direktīva) ir smags Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā noteikto privātās dzīves pamattiesību pārkāpums. Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 8. aprīļa lēmums apstiprina, ka Eiropas veidošanā būtiska nozīme ir iedzīvotāju tiesību un brīvību ievērošanai. Lai gan ES Tiesa, pamatojoties uz proporcionalitātes principu, direktīvu atzinusi par spēkā neesošu, tā uzskata, ka datu saglabāšana ir leģitīms mērķis, kas atbilst vispārējām interesēm.

3.1.

Paziņojums izstrādāts, pamatojoties uz pārdomām, kurās piedalījās visas iestādes un struktūras, kas iesaistītas šajās Eiropas Savienības politikas jomās, sniedzot savu ieguldījumu 2014. gada janvārī Briselē notikušajā konferencē “Atvērta un droša Eiropa: nākotnes perspektīvas”, kurā piedalījās arī EESK, kā arī ļoti plašajā sabiedriskajā apspriešanā.

3.2.

Paziņojums sākas ar ievadu, kurā ļoti īsi apkopota virzība un gūtie panākumi ceļā uz Stokholmas programmā noteikto mērķu sasniegšanu, un tas ir pamats pārdomām pirms izklāsta dokumenta otrajā daļā, kur izvirzītas vairākas politiskas prioritātes.

3.3.

Prioritātes ir sagrupētas šādi:

4.1.1.

EESK daudzu gadu gaitā vairākkārt ir paudusi viedokli par migrācijas, mobilitātes un integrācijas politiku. Tāpēc Komiteja vēlas apstiprināt atzinumos pausto nostāju un jo īpaši tajos izklāstītos priekšlikumus, kas vēl nav ņemti vērā. EESK pārliecinoši atbalsta to, ka jāpalielina migrācijas un integrācijas sniegtie ieguvumi, jo nav šaubu, ka tie var sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā norādīts Komisijas dokumentā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tādā Eiropā, kur izplatās rasistiskas un ksenofobas ideoloģijas, nekāda iecietība pret šādām izpausmēm nav pieļaujama, un visiem pasākumiem, ko īsteno, lai Eiropa kļūtu atvērtāka un drošāka, diskriminācijas, rasisma un ksenofobijas apkarošanai jābūt prioritāram darbības virzienam.

4.1.2.

Piesaistīt talantus un augsti kvalificētus darba ņēmējus, piesaistīt un noturēt studentus no trešām valstīm, lai viņi pēc tam strādātu ES, veicināt kvalifikāciju atzīšanu šajās valstīs, atbalstīt iespējamos emigrantus viņu izcelsmes valstīs, lai palīdzētu viņiem vieglāk ieceļot Savienībā – visi šie pasākumi ir svarīgi un ļoti noderīgi, lai intelektuāli un ekonomiski bagātinātu Savienības dalībvalstis, tāpēc EESK tos atbalsta. Tomēr vispirms ir jāapzinās, ka piesaistīt talantīgus un kvalificētus cilvēkus no trešām valstīm ar spēju radīt lielu intelektuālo vērtību un bagātību, nav tas pats, kas piesaistīt šādus cilvēkus no valstīm, kuras cīnās par ietekmi un par augstāku labklājības un pārticības līmeni. Tāpēc tā ir lieliska stratēģija Eiropas Savienības valstīm, bet trešām valstīm tā var nozīmēt būtisku cilvēkkapitāla zudumu. ES un trešām valstīm jāsadarbojas mobilitātes partnerības ietvaros.

4.1.3.

EESK pauž bažas par sekām, ko šī stratēģija var radīt tajās trešās jaunattīstības valstīs, kurām ir jāsaglabā izglītots un kvalificēts cilvēkkapitāls, lai izkļūtu no trūkuma, kādā tās atrodas. Īstenojot politikas pasākumus ar mērķi piesaistīt talantīgus cilvēkus no valstīm ārpus ES, prioritāte jāpiešķir kompensējošu pasākumu īstenošanai izcelsmes valstīs, lai cilvēkkapitāla aizplūšana neietekmētu to izaugsmi. Ja vēlamies, lai mazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem būtu labāka nākotne, nevajadzētu aizmirst, ka ilgtermiņā risinājums ir nevis viņus aicināt doties uz ES, kur viņiem būtu darbs un labāki dzīves apstākļi, bet gan strādāt, lai attiecīgās valstis sasniegtu tādu attīstības līmeni, kas ļauj iedzīvotājiem emigrāciju neuzskatīt par vienīgo veidu, kā izdzīvot.

4.1.4.

Tieslietu un iekšlietu padome jau 2007. gada jūnijā atzina, ka integrācija un imigrācija ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru papildina. Laika gaitā EESK šo jautājumu ir skatījusi dažādos atzinumos un vairākkārt izklāstījusi savu nostāju. Pašreizējos ekonomiski grūtajos apstākļos vairāk nekā jebkad agrāk ir jāapliecina un jāatgādina, ka “vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija ir integrācijas pīlāri”. Šis ieteikums iekļauts EESK 2010. gadā izstrādātajā izpētes atzinumā “Imigrējušo darba ņēmēju integrācija” (7). Minētais atzinums joprojām ir aktuāls, tāpēc tā saturs iestrādāts šajā dokumentā.

4.1.5.

Eiropas Integrācijas forums ir izcila platforma pilsoniskās sabiedrības organizācijām un imigrantiem. Komiteja atkārtoti uzsver savu apņemšanos arī turpmāk sadarboties ar Komisiju foruma pasākumu ietvaros un Eiropas integrācijas programmas izstrādē.

4.1.6.

EESK uzskata: lai pieeja nelegālajai migrācijai un atgriešanās jautājumam būtu reālistiska, jārīkojas pārliecinoši un jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai apkarotu organizētās noziedzības struktūras, kas cilvēkus izmanto kā preci ienākumu gūšanai un nelikumīgi ieved Eiropas Savienībā, cilvēku tirgotājus, kuri seksuāli izmanto sievietes un nepilngadīgos, kā arī ekspluatatorus, kuri nelikumīgi un gandrīz verdzības apstākļos izmanto darbaspēku, un jānodrošina upuriem starptautiskajos humanitārajos tiesību aktos un Eiropas cilvēktiesību konvencijās paredzētā aizsardzība, jo runa ir par neizsargātām personu grupām, kam nepieciešama īpaša aizsardzība. EESK pauž pārliecību, ka saskaņotāka dalībvalstu rīcība būtu nepieciešama un lietderīga, lai izmantotu esošos līdzekļus un instrumentus cīņai ar tiem, kas ar nelikumīgiem līdzekļiem veicina un atbalsta neatbilstošu imigrāciju.

4.1.7.

Komiteja atbalsta sadarbību ar trešām valstīm, uzskatot, ka tai ir būtiska nozīme, lai rastu humānu un legālu risinājumu tam, ka cilvēki atgriežas savās izcelsmes valstīs, no kurām viņi bija neatbilstoši ieceļojuši Savienības dalībvalstu teritorijā. Komiteja atbalsta Starptautiskās migrācijas organizācijas ieteikumus par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās sekmēšanu.

4.1.8.

Šajā jomā būtu nepieciešama tāda sadarbības politika ar Subsahāras Āfrikas valstīm, Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm un Vidējo austrumu valstīm, kas būtu līdzīga sadarbības politikai, ko īsteno ar Eiropas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, vai ar Āzijas valstīm. Spānija, Grieķija, Itālija, Kipra un Malta ir pakļautas spēcīgam neatbilstīgas imigrācijas spiedienam no minētās pasaules daļas: šī imigrācija noris pāri Vidusjūrai un Balkāniem, radot dramatiskas situācijas, piemēram, pie Lampedūzas krastiem, un šādas situācijas jānovērš ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Komiteja mudina Komisiju un Padomi panākt lielāku Eiropas Savienības iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, jo tā ir Eiropas Savienības un tādējādi visu dalībvalstu problēma, nevis tikai robežvalstu problēma. No ES puses ir vajadzīgs vairāk risinājumu un mazāk pārmetumu atsevišķām dalībvalstīm.

4.1.9.

Pēc Lampedūzas katastrofas 2013. gada oktobrī tika izveidota Vidusjūras reģiona darba grupa (Task Force Miditerranian). Darba grupa sagatavoja paziņojumu par paveikto darbu (8), un tajā ieteikts īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu kopums piecās galvenajās darbības jomās, kas atbilst prioritātēm Komisijas paziņojumā, par kuru izstrādāts šis atzinums. EESK uzskata, ka ir būtiski, lai īstermiņa pasākumus papildinātu ilgtermiņa pasākumi, kuru mērķis ir novērst galvenos piespiedu migrācijas cēloņus (nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, konflikti, saimniecisko iespēju trūkums, slikti darba apstākļi, bezdarbs u.c.).

4.1.10.

Neapšaubāmi neatbilstošu migrāciju ir iespējams efektīvāk apkarot izcelsmes valstī, nevis tranzītvalstī un/vai galamērķa valstī, un migrācija no Subsahāras reģiona valstīm būtiski apdraud cilvēku dzīvības. EESK atbalstīs visus pasākumus, kas sniegs iespēju darbībai izcelsmes valstīs, noteiktāk rīkojoties humanitāro krīžu gadījumos, uzlabojot dzīves apstākļus izcelsmes valstīs un galu galā darot to, kas tik daudzas reizes ir teikts, bet nav izdarīts, lai apturētu simtiem tūkstošu vai pat miljonu cilvēku izmisīgo migrāciju.

4.2.1.

Iedzīvotāji ar vārdu “Šengena” saprot personu brīvu pārvietošanos visās dalībvalstīs, kas parakstījušas Šengenas līgumu. ES pilsoņu brīva pārvietošanās un uzturēšanās ir tiesības, ko aizsargā un reglamentē līgumi. Kopējās vīzu politikas pilnveidošana un lielāks tās elastīgums, katra iesnieguma individuāla izvērtēšana bez aizspriedumiem pret kādu konkrētu valstspiederību, Šengenas zonas konsulāro centru izveide, kā arī valstu, kuru pilsoņiem ir nepieciešamas vīzas, saraksta pārskatīšana – visi šie pasākumi ir svarīgi, un, lai tie gūtu atbalstu un tiktu īstenoti, ir nepieciešama kopēja rīcība.

4.2.2.

Tomēr Komiteja, ņemot vērā dažu dalībvalstu pieņemtos pasākumus, apšauba, ka dalībvalstis atvieglos trešo valstu pilsoņu nokļūšanu Eiropas Savienībā, ja tajā pašā laikā dažas dalībvalstis darba vietu trūkuma dēļ draud izraidīt Eiropas Savienības pilsoņus uz to izcelsmes valstīm vai vienkārši liedz viņiem iebraukt. EESK ar nožēlu secina: ja Savienības pilsoņi nevar pilnīgi brīvi pārvietoties, nav iedomājams, ka brīvas pārvietošanās principu piemēros trešo valstu valstspiederīgajiem.

4.2.3.

Attiecībā uz Eiropas Savienības ārējām robežām EESK nav pārliecināta, ka ES līdzdalība Savienības dienvidu un austrumu robežas aizsardzībā ir atbilstoša pašreizējai reālajai situācijai. Neraugoties uz Frontex nozīmes pastiprināšanu, ko panāca, grozot Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, var būt šaubas par to, vai ārējo robežu integrēta pārvaldība Savienībā patlaban ir iespējama. EESK atgādina un atkārtoti norāda uz tās atzinumā (9) iekļautajiem ieteikumiem par minētās regulas grozīšanas priekšlikumu un uzskata, ka aģentūrai Frontex jākļūst par Eiropas robežapsardzes dienestu, ko veido Eiropas robežsargu kontingents.

4.2.4.

Viedrobežu tiesību aktu kopuma – par kuru EESK izstrādāja atzinumu (10) un kura pamatā ir Reģistrēto ceļotāju programma (RCP), kas ļaus bieži ceļojošām personām no trešām valstīm pēc iepriekšējas pārbaudes un apstiprināšanas ieceļot ES, izmantojot vienkāršotu robežkontroli, un Eiropas Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kurā reģistrēs laiku, kad trešo valstu pilsoņi ieceļo ES un izceļo no tās, – piemērošana palīdzēs paātrināt, atvieglot un stiprināt gan robežkontroles procedūras, gan robežas šķērsošanu trešo valstu pilsoņiem, kuri ceļo uz ES. EESK atbalsta minētā tiesību akta kopuma īstenošanu, jo ir pārliecināta, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana veicinās Savienības robežu mūsdienīgāku pārvaldību. Tālab EESK mudina Eiropas iestādes nekavēties un pieņemt juridiskos instrumentus, kas sekmēs minēto tehnoloģiju drīzu ieviešanu.

4.3.1.

EESK uzskata, ka ir gūti nozīmīgi panākumi ceļā uz Savienības tiesisko regulējumu, kas uzlabotu patvēruma tiesību pieejamību personām, kurām ir nepieciešama aizsardzība, un nodrošinātu ātrāku un uzticamāku lēmumu pieņemšanu par patvēruma piešķiršanu. Tomēr attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos un to piemērošanu EESK norāda un vēlreiz uzsver piezīmi atzinumā (11) par Komisijas paziņojumu “Patvēruma politikas plāns – integrēta pieeja aizsardzībai visā ES teritorijā” (12), proti, Komiteja ieteica, ka “ES ir jāizstrādā vienoti tiesību akti, nekādā veidā nemazinot aizsardzības standartus, un līdz ar to tām dalībvalstīm, kurās aizsardzības standarti ir neatbilstošā līmenī, būs jāveic grozījumi tiesību aktos. Dalībvalstīm vienmēr būs zināma izvēles brīvība, piemērojot ES tiesību aktus patvēruma jomā, tomēr EESK atbalsta vienīgi tos Kopienas tiesību aktus, ar kuriem ir nodrošināts augsts aizsardzības līmenis un samazinātas interpretācijas iespējas, lai tiesību aktus varētu piemērot pareizi”.

4.3.2.

Kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir jākonsolidē, lai nodrošinātu, ka visas valstis piemēro vienādus kritērijus, patvēruma meklētājiem garantējot juridisko noteiktību. EESK saprot, ka valstu solidaritāte var būt viena no tām jomām, kas prasa visvairāk pūļu. Patiešām, dažādu apstākļu dēļ kāda dalībvalsts var būt pakļauta lielākam spiedienam nekā citas. Šajā saistībā un tikpat lielā mērā kā attiecībā uz ārējo robežu aizsardzību ir vajadzīga lielāka Eiropas vienotība.

4.3.3.

Tomēr ņemot vērā neatbilstīgas imigrācijas jomā gūto pieredzi un faktus, jānoskaidro, vai pašreizējos apstākļos šajā jomā var panākt augstāku solidaritātes un līdzatbildības līmeni. Tālab, atbildot uz jautājumu, kā iespējams palielināt dalībvalstu savstarpējo solidaritāti un atbildību, EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir jāveicina imigrantu pārvietošana uz citām dalībvalstīm, kurās spiediens ir mazāks, un kopīgu uzņemšanas centru izveide. Pašiniciatīvas atzinumā par nelegālo imigrāciju pa jūras ceļiem Eiropas Vidusjūras reģiona valstīs (13) EESK norādīja: “Tas nozīmē ne tikai solidaritātes apliecināšanu, bet arī dalībvalstu pienākumus, ko tās uzņemas, izmantojot mehānismus nelegālās imigrācijas radītā sloga sadalei.”

4.3.4.

Attiecībā uz lielu cilvēku masu pārvaldību krīzes situācijās, piemēram, Sīrijas gadījumā, un saistībā ar patvēruma pieprasījumiem, izmantojot elastīgākus instrumentus, ko Komisija atbalsta savā paziņojumā, nedrīkst aizmirst, ka EESK jau agrāk paudusi atbalstu vienotas patvēruma procedūras izveidei, lai novērstu daudzu atšķirīgu prasību noteikšanu dalībvalstīs (14). Komisijas minētajam elastīgumam būtu jāattiecas vienīgi uz pagaidu aizsardzību, un iestādēm jāpastiprina pūles, lai izvērtētu to personu pieprasījumus, kurām patiešām ir nepieciešams patvērums, un identificētu personas, kuras cenšas iegūt patvērumu krāpnieciskā ceļā.

4.4.1.

Ir noskaidrots, ka mobilitāti un migrāciju ne vienmēr pamato vēlme pēc labākas nākotnes. Nestabilitāte, politiskie nemieri, klimata pārmaiņas un daudzi citi apstākļi gadsimtu gaitā ir radījuši un rada plašas cilvēku plūsmas. Salīdzinājumā ar pagātni mūsdienās migrācija atšķiras ar cilvēka pamattiesību garantijām un ievērošanu. Tāpēc Eiropas Savienībai, kas ir pasaules lielākā brīvības un drošības telpa, jāsadarbojas ar izcelsmes valstīm, lai veicinātu sakārtotu mobilitāti, nodrošinot minēto valstu pilsoņu cilvēktiesību ievērošanu un attālinot viņus no organizētās noziedzības tīkliem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību.

4.4.2.

EESK atzinumā (15) par vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei (16) skaidri norādīja, ka atbalsta “vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei (VPMM), kurā imigrācijas un patvēruma politika cieši saistīta ar ES ārpolitiku”. Šajā jautājumā EESK jau vairākkārt paudusi savu nostāju un joprojām atbalsta aizvien stiprākas saiknes izveidi starp migrācijas un mobilitātes politikas iekšējo un ārējo dimensiju, Savienības imigrācijas un patvēruma politikas rūpīgāku saskaņošanu ar sadarbību attīstības veicināšanai.

4.5.1.

Spēkā esošā iekšējās drošības stratēģija, kas pieņemta 2010. gadā, paredz vienotu ES valstu rīcību saistībā ar galvenajiem apdraudējumiem drošībai. Šādas rīcības pamatā ir pieci stratēģiskie mērķi, kas paliek spēkā, bet būtu jāpārskata, lai nodrošinātu to atbilstību turpmākajos piecos gados risināmajiem uzdevumiem, veicinot sinerģiju ar citām svarīgajām jomām, kurās ilgtspējas un attīstības priekšnosacījums ir drošība.

4.5.2.

Komiteja piekrīt Komisijai, ka vienai no dalībvalstu prioritārajām kopīgās rīcības jomām ir jābūt starptautisko noziedzības tīklu, kas darbojas Savienībā, sagraušanai, bet Savienības mērķim – koordinēt pasākumus, lai to panāktu. Organizētā noziedzība vienmēr ir bijusi soli priekšā tiesiskajiem un policijas veiktajiem pasākumiem. Ņemot vērā organizētās noziedzības internacionalizāciju, ir nepieciešama būtiska dalībvalstu sadarbība, kuru cieši koordinē Eiropas Savienība.

4.5.3.

Nedrīkst pieļaut, ka tiesību aktu atšķirības, policijas pilnvaras, atkārtotas pārsūdzības dažādās tiesās un tiesiskās aizsardzības līdzekļu daudzveidība neļauj vai kavē noziedzības tīklu sagraušanu. Tā kā noziedzība sniedzas pāri valstu robežām, Eiropas Savienībā ir ātrāk jāizveido tiesu sistēma, kas sniegtos pāri valstu robežām. EESK uzskata, ka vairs nedrīkst atlikt globālus risinājumus organizētās noziedzības izskaušanai.

4.5.4.

Komiteja uzskata, ka noziedzības tīklu sagraušanai ar apmācību un informēšanu vien nepietiek, tāpēc atbalsta to, lai, turpinot izvērst Eiropas tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības programmu, vienlaikus tiktu apsvērta iespēja Eiropolam kļūt par operatīvās izmeklēšanas policiju ar ES mēroga kompetencēm pārrobežu organizētās noziedzības kriminālvajāšanai, īpaši saistībā ar cilvēku tirdzniecību, tādējādi būtiski paplašinot tā funkcijas no koordinējoša rakstura darbības līdz pilnvērtīgam operatīvam darbam. Tāpēc Komiteja norāda uz ieteikumu izpētes atzinumā par tematu “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu” (17), kurā teikts, ka “EESK ierosina pārveidot Eiropolu par Eiropas aģentūru, kas būtu Eiropas līmeņa politiska un justīcijas iestāde, kuras kompetence sniegtos tālāk par tā pašreizējo koordinējošo funkciju un kurai būtu savas operatīvās darbības iespējas visā ES, sadarbībā ar dalībvalstu policijas iestādēm.”

4.5.5.

Pastāvīga ilgtermiņa stratēģiju, mērķu un termiņu plānošana galu galā var cilvēkus nogurdināt, jo viņiem nepieciešami risinājumi. Arī šajās jomās, kas ir ļoti svarīgas cilvēku ikdienas dzīvē, ir jābūt dinamiskiem un jānovērš birokrātija, ja nevēlamies palielināt eiroskeptiķu skaitu.

4.5.6.

Jaunākajā Komisijas ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par korupcijas apkarošanu Eiropas Savienībā ir norādīts, ka korupcija joprojām ir Eiropas mēroga problēma. Varas ļaunprātīga izmantošana personiskās interesēs, īpaši ja tas saistīts ar organizēto noziedzību, ir jāatmasko un jāsoda. EESK pilnībā atbalsta iestāžu savstarpēju sadarbību un sadarbību ar dalībvalstīm, lai apkarotu šo sērgu, kas grauj ES politiskās sistēmas uzticamību.

4.5.7.

EESK atbalsta un atzinīgi vērtē leģitīmas un demokrātiskas iniciatīvas, kas īstenojamas, lai novērstu terorismu un apkarotu radikalizāciju un vervēšanu. Leģitīma un demokrātiska rīcība, kas novērš jauniešu iekļaušanos ekstrēmistu kustībās vai partijās, kuras tiešā veidā noved pie teroristiskas darbības un virza uz to, neapšaubāmi ir jāatbalsta visas Savienības mērogā un ārpus tās robežām. Lai garantētu mūsu individuālo un kolektīvo drošību, prioritāte ir riska elementu noteikšana un to galveno jomu noskaidrošana, kur ekstrēmistu idejas tiek izplatītas un rod atbalstītājus. Informācijai šajā jomā jābūt nepārtrauktai, lai radikalizācijas un vervēšanas darbības varētu ātri atklāt un veikt stingrus pasākumus to izskaušanai jau pašā sākumā. Tāpēc Komiteja atgādina un atkārtoti norāda uz ieteikumiem atzinumā par Komisijas paziņojumu “ES pretterorisma politika: galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi”.

4.5.8.

Ir jāņem vērā, ka terorisma saknes var būt ārpus ES robežām, bet tas var arī rasties Savienībā, kā liecina nesenā Eiropas vēsture. Tāpēc ir jānovērš radikalizācija un ekstrēmas vardarbības izpausmes ielu dumpju laikā Eiropas pilsētās, jo tad var pastiprināti notikt vervēšana izteikti teroristisku grupējumu turpmākajām darbībām. Vardarbībai uz ielām nav robežu, un daudzos gadījumos nemiera cēlāji var ceļot no vienas valsts uz citu, tur notiekošo izmantojot savās interesēs. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir nepieciešams efektīvāk koordinēt dažādu valstu policijas iestāžu darbību, lai noteiktu šos vardarbīgos grupējumus, kas vēlāk var iekļauties teroristu grupējumos, un vērstos pret tiem.

4.5.9.

EESK atbalsta pasākumus, kas tiek piemēroti, lai paaugstinātu drošības līmeni gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem kibertelpā. Ņemot vērā paredzamo noziedzības pieaugumu internetā, cik vien iespējams jāatbalsta pasākumi, ko Eiropas Savienība veic kibernoziedzības apkarošanai. Līdzīgi arī, īstenojot sadarbību ar trešām valstīm, ir jānodrošina iespēja globālā mērogā cīnīties ar globālās noziedzības problēmu, kas pārsniedz robežas. Arī šajā jomā būtiska nozīme ir profilaksei, cenšoties nodrošināt, lai jaunu tehnoloģiju piemērošanā kibernoziedznieki nebūtu soli priekšā. Lai gan Eiropas Kibernoziedzības centrs izveidots nesen, ir jāpalielina gan tā rīcībā esošie līdzekļi, gan finansējums.

4.5.10.

EESK, kas pārstāv ES organizēto pilsonisko sabiedrību, nav saprotams, kāpēc dažas Savienības dalībvalstis joprojām nav ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju pret kibernoziedzību.

4.5.11.

Tādā Eiropā, kuras pamatā citu brīvību vidū ir personu brīva pārvietošanās un brīva preču aprite, drošības stiprināšanai ar robežu pārvaldības palīdzību jākļūst par kopēju politisku rīcību, kas garantē drošību visiem Savienības iedzīvotājiem. Lai preces varētu ievest cauri jebkuram muitas punktam un laist brīvā apritē Savienībā, nepieciešami tādi stabili un kopēji instrumenti ārējo robežu pārvaldībai, kas nepieļauj, ka dažas robežas tiek stingri kontrolētas, bet citas ne.

4.5.12.

Nopietnās situācijās kopīga reakcija notiek spontāni pat bez attiecīga regulējuma, paši iedzīvotāji sniedz palīdzību, negaidot, kad kāda iestāde to pieprasīs. Tomēr koordinēta rīcība un kopīga iniciatīva krīzes un katastrofu situācijās rada pievienoto vērtību, kas palielina šādās situācijās nepieciešamās rīcības efektivitāti.

4.5.13.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka arī iekšējās drošības radīšanai ir jādarbojas ārpus ES robežām, globālā mērogā. Visās ar brīvību un drošību saistītajās jomās dalībvalstu sadarbībai un sadarbībai ar trešām valstīm ir būtiska nozīme, lai turpinātu virzību uz labāku un taisnīgāku pasauli, kurā organizētā noziedzība un terorisms neapdraud ar lielām pūlēm kopīgi panākto brīvību un tiesību līmeni.