26.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/58

Ziņotājs:

IOZIA

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gada 17. decembra paziņojumu un uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt atbalsta programmas efektīvai un ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, piemēram, CIVITAS, “Saprātīga enerģija Eiropai” u.c. Iecere savstarpēji apvienot vērienīgus projektus, tādus kā priekšlikumā ierosinātie, un ierobežotie pieejamo finanšu līdzekļi liek stingri un uzmanīgi izvērtēt visus iespējamos risinājumus attiecībā uz neatliekamām iniciatīvām ilgtspējīgas mobilitātes jomā.

1.2.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams:

1.3.

Šajā sakarā EESK piekrīt, ka mobilitātei pilsētās ir stratēģiska loma virzībā uz viedām pilsētām, kas orientētas uz cilvēku, spēj pārvarēt vides problēmas un pielāgoties jauniem apstākļiem; Komiteja uzsver, ka vēl aizvien nepieciešams novērst sadrumstalotību starp dažādiem sektoriem, kas daudzos gadījumos joprojām ir raksturīga transporta politikām.

1.4.

Īstenojot pasākumus, būs pienācīgi jāņem vērā līdzsvars starp sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aspektiem – trim ilgtspējīgas attīstības stūrakmeņiem.

1.5.

EESK neiebilst pret pasākumiem, ar kuriem pilsēttransportu pakļauj konkurencei un tirgum ar noteikumu, ka tiek saglabātas darba ņēmēju tiesības un darba vietas, garantijas izkliedēta tīkla uzturēšanai un nodrošināta pakalpojumu efektīva uzlabošana un tarifi. Būs jāveic nemitīga uzraudzība, lai nodrošinātu līgumu noteikumu stingru ievērošanu.

1.6.

EESK uzskata, ka efektīvas, rezultatīvas un ilgtspējīgas transporta politikas pamatā ir:

1.7.

EESK uzsver, ka svarīga nozīme ir ciešākai sadarbībai starp kompetentajām publiskajām iestādēm un iedzīvotājiem, un norāda, ka Komisijas “Rīcības plānā mobilitātei pilsētās” (1) paredzēts pievērst īpašu uzmanību neaizsargātāko iedzīvotāju grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem un cilvēku ar invaliditāti, kam nepieciešami īpaši pasākumi, mobilitātes vajadzībām.

1.8.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis aktīvāk atgādināt par šiem aspektiem, kas ir saistīti ar nepieļaujamu diskrimināciju. Komisijai vajadzētu uzraudzīt, lai dalībvalstis visiem pilsoņiem bez jebkādas diskriminācijas nodrošinātu tiesības uz mobilitāti, kas ir Eiropas pamattiesību sastāvdaļa.

1.9.

Komiteja aicina arī risināt un novērst tādu problēmu kā nabadzība un mobilitāte, tāpat kā Savienība to jau ir veikusi attiecībā uz enerģētisko nabadzību un citām jomām; dalībvalstīm jāparedz pasākumi neaizsargātāko un trūcīgāko sabiedrības grupu atbalstam. Tiesības uz mobilitāti ir universālas tiesības, un tās nedrīkst aprobežoties tikai ar turīgajiem iedzīvotājiem.

1.10.

EESK vērš uzmanību uz pilsētu loģistikas potenciālu: tā var būt uzlabotas efektivitātes un ilgtspējas elements. Tāpēc loģistikai būtu jāvelta pienācīga uzmanība pilsētplānošanas un sadarbības projektos. EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas plānotās iniciatīvas šajā jomā.

1.11.

EESK mudina Komisiju visas iniciatīvas un politikas pilsētu mobilitātes jomā apkopot ar vienu instrumentu. Ar šo jautājumu šobrīd nodarbojas vismaz 5 portāli, nelietderīgi un neefektīvi izmantojot attiecīgos resursus.

1.12.

Eiropai un tās dalībvalstīm ir jāizstrādā kopēja un integrēta politika ar kopīgu un vērienīgu redzējumu. Iedzīvotāji jāizglīto par alternatīviem un mazāk piesārņojošiem transporta veidiem. Izglītošana ir pirmais solis ceļā uz pārmaiņām: atklāt, cik jauki ir pastaigāties pa pilsētu, ar velosipēdu doties uz darbu vai tikšanos ar draugiem. Publiskajām iestādēm būtu jārada stimuli ilgtspējīgai mobilitātei, īstenojot iniciatīvas kultūras jomā, piedāvājot vēsturiskus vai arhitektoniskus maršrutus pilsētu centros, ekskursijas gida pavadībā, un atbalstot velobraucienu organizēšanu, kas pievērš uzmanību ar savu dzīvīgumu un izraisa vēlmi atdarināt.

1.13.

Mūsdienu pilsētās nākamajās desmitgadēs notiks būtiskas pārmaiņas arhitektūras un pilsētplānošanas jomā. EESK iesaka izplatīt informāciju par visiem veicamajiem pasākumiem. Pateicoties IKT, pilsētvides inovācijām un vietējām iniciatīvām, ir iespējams uzlabot mobilitāti un padarīt pilsētas piemērotākas nākamo paaudžu dzīvošanai.

1.14.

EESK iesaka pienācīgi ņemt vērā nepieciešamību pilsēttransporta tīklu izvietot taisnīgi un vienmērīgi, nepieļaujot, ka cilvēki, kas dzīvo zonās, ko sabiedriskais transports apkalpo vāji vai neapkalpo nemaz, kļūst par pilsētu mūsdienu geto iemītniekiem.

1.15.

Ir būtiski attīstīt ciešu un saskaņotu koordināciju starp visām publiskajām un privātajām lēmumu pieņemšanas struktūrām visos līmeņos. Par prioritāti visos ES līmeņos jākļūst ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, kas vērsti uz klimata, vides un enerģētikas jomās izvirzītajiem mērķiem, veselības aizsardzību un centieniem taupīt laiku un enerģiju, kas ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks.

1.16.

EESK iesaka paredzēt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir izbūvēt gājēju un riteņbraucēju celiņus, kas paredzēti tikai un vienīgi šim ilgtspējīgas mobilitātes veidam, kur vien tas ir iespējams, un savienot tos ar intermodālajiem sabiedriskā transporta mezgliem.

2.1.

Eiropa ir viena no urbanizētākajām pasaules daļām. Patlaban pilsētās dzīvo vairāk nekā divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju, un šis īpatsvars turpina pieaugt (Eiropas Komisijas ziņojums “Nākotnes pilsētas”, 2011. gads). Daudzās pilsētās mobilitāte kļūst aizvien problemātiskāka un resursu izmantošanas ziņā neefektīvāka, un tai bieži ir raksturīgi pastāvīgi satiksmes sastrēgumi, kuru gada izmaksas tiek lēstas 80 miljardu euro apmērā (Satiksmes sastrēgumu kopējās izmaksas: sk. SEC(2011) 358 final), slikta gaisa kvalitāte, satiksmes negadījumi, trokšņu piesārņojums un CO2 emisijas. Mobilitāte pilsētās Eiropā lielākoties ir balstīta uz privāto vieglo automašīnu ar tradicionālo degvielu dzinējiem izmantošanu.

2.2.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par mobilitātes un transporta politiku atbildīgais Eiropas komisārs Sīms Kallass ir teicis: “Pilsētu mobilitātes problēmas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas pašlaik jārisina transporta jomā. Tikai rīkojoties saskaņoti, mums tas var izdoties labāk” (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-13-1255_lv.htm).

2.3.

Eiropas Parlaments un ES Padome ir atzinuši, ka energoefektivitātes un energotaupības uzlabošanas nolūkā ir jāpieņem atbilstoša stratēģija transporta nozarē, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar enerģijas izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpēc tika pieņemta 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK, kuras mērķis ir veicināt “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu tirgu, ņemot vērā transportlīdzekļu enerģētisko un ekoloģisko ietekmi visā to dzīves ciklā.

2.4.

Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011) 144, 2011. gada 28. marts) ir izvirzīts mērķis veidot modernu un konkurētspējīgu transporta sistēmu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, mazinātu Eiropas atkarību no naftas un ierobežotu CO2 emisijas.

2.5.

Pašlaik Eiropas Savienībā transports rada vienu ceturtdaļu no visa CO2 emisiju kopējā apjoma un lielā mērā veicina gaisa kvalitātes pasliktināšanos (daļiņas, NOx, HC un CO), it īpaši pilsētās. Alternatīvo degvielu izmantošana benzīna un dīzeļdegvielas vietā samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ar nosacījumu, ka tās tiek ražotas ilgtspējīgā veidā.

2.6.

EESK atzinumā par tematu “Rīcības plāns mobilitātei pilsētās” (2) visnotaļ atbalstīja Komisijas 2009. gadā publicēto Rīcības plānu mobilitātei pilsētās, kurā vietējām, reģionālajām un valstu pārvaldības iestādēm tika piedāvāti risinājumi pēc iespējas augstākas un ilgtspējīgākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai pilsētu teritorijās. Tomēr vairumam ierosināto pasākumu nebija saistoša rakstura.

2.7.

To mērķu vidū, kurus Komisija ierosina, lai izveidotu konkurētspējīgu un resursu izmantošanas ziņā efektīvu transporta sistēmu, ir “līdz 2030. gadam uz pusi samazināt “tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētas transportā”, līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās, kā arī panākt, lai līdz 2030. gadam pilsētu loģistika Eiropas lielākajos pilsētu centros noritētu praktiski bez CO2 emisijām un lai līdz 2050. gadam uz autoceļiem bojāgājušo skaits tuvotos nullei” (3).

2.8.

No īsa kopsavilkuma par iniciatīvām, kas Eiropas Savienībā ir uzsāktas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes veicināšanai, šis atzinums koncentrējas uz neseno Komisijas paziņojumu “Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti pilsētās”. Tieši pilsētās, kur ir raksturīgs augsts iedzīvotāju skaita blīvums, pašreizējo attīstības modeli ir iespējams pārorientēt uz pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu.

2.9.

Jaunās vides problēmas, ar kurām tuvākajā nākotnē saskarsies pilsētu iedzīvotāji, ir palīdzējušas aktualizēt pilsētu mobilitātes īpašo nozīmi “izturētspējīgu” jeb “pārejas” pilsētu” (transition town) būvniecībā. Mobilitātes pilsētās rīcībpolitiku izvērtēšanā izturētspējas koncepcija varētu dot izšķirīgu impulsu virzībā uz pilsētu pārmaiņu efektīvāku integrāciju, nodrošinot integrētu valdības pieeju enerģētikas, vides un mobilitātes politikai.

2.10.

EESK atbalsta integrētu pieeju, kas veicina pasākumus dažādās jomās kā vide un veselība, tīras un energoefektīvas tehnoloģijas, infrastruktūras uzlabošana, pilsētvides un transporta plānošana, preču piegādes loģistika, inovācija un pētniecība, ceļu satiksmes drošība un izpratnes veidošana sabiedrībā.

2.11.

EESK uzsver, ka noteikti jāpievēršas ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai un iedzīvotāju veselības uzlabošanai, pieņemot ilgtermiņa stratēģijas, ar kurām īsteno visus pasākumus, kas var palīdzēt sasniegt vērienīgos mērķus. Ikviena cilvēka dzīvība, kas izglābta, pateicoties šīm rīcībpolitikām, sabiedrībai ir neizmērojami vērtīga, un tam ir jābūt pamatkritērijam pasākumu steidzamības vērtēšanā.

3.1.

Eiropas līmeņa stratēģijas un iniciatīvas ir vērstas uz ilgtspējīgas mobilitātes pilsētās atvieglošanu, piemēram, atbalstot inovācijas, kas saistītas ar pilsētas transporta veidiem un līdzekļiem, intermodālas pilsētu sistēmas, politikas, kas veicina sabiedriskā transporta izmantošanu un pārvietošanos ar velosipēdu un kājām, kā arī pilsētu mobilitātes iekļaušanu integrētā un stratēģiski orientētā pilsētattīstības satvarā. Diemžēl pieejamie līdzekļi ir samazināti, un ar tiem nepietiek, lai finansētu dažādos līmeņos īstenojamās iniciatīvas. Savukārt dalībvalstis ir samazinājušas finansējumu vietējām pašvaldībām, kuras ir spiestas lēnāk īstenot plānus par mobilitātes pilsētās uzlabošanu. Ir steidzami un radikāli jāmaina virziens, jāatgriežas uz pareizā investīciju un nodarbinātības ceļa un, galvenais, strauji jāuzlabo cilvēku dzīves kvalitāte.

3.2.

Progresīvas pilsētas un pašvaldības

3.3.

Eiropas Inovācijas partnerība (EIP) “Progresīvas pilsētas un pašvaldības” ir turpinājums Eiropas Komisijas 2011. gadā uzsāktajai iniciatīvai par progresīvām pilsētām un pašvaldībām; tā pulcē iedzīvotāju, uzņēmumu un pašvaldību pārstāvjus un piedāvā viņiem forumu, ar kura palīdzību viņi var apzināt, izstrādāt un ieviest inovatīvus risinājumus un tos īstenot dzīvē. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās ir viens no galvenajiem tematiem, uz ko būs koncentrēta EIP, līdztekus tādām jomām kā ilgtspējīga pilsētvide un apbūve, kā arī integrēta infrastruktūra un procesi enerģētikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un transporta sektoros.

3.4.

3.5.

Eiropas Komisijas līdzfinansētā iniciatīva CIVITAS kopš 2002. gada pilsētās ir ienesusi svaigas vēsmas, ieviešot ilgtspējīgas transporta sistēmas vairāk nekā 200 Eiropas pilsētās, un patlaban tā šajā nozarē ir izveidojusi ļoti aktīvu tīklu. Komisija ir iecerējusi programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros šo iniciatīvu paplašināt, pievēršoties inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai attīstītu konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti. EESK ir vairākkārt uzsvērusi, cik svarīga ir šī un pārējās iniciatīvas ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai.

3.6.

Eiropas transporta tīkls (TEN-T)

3.7.

Eiropas Savienība atbalsta vispārējas nozīmes projektus pilsētu teritorijās, piemēram, uzlabojumi pilsētu loģistikā, kas ir daļa no valsts vai starptautiskās piegādes ķēdēm.

3.8.

Pilsētu mēru pakts

3.9.

Pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem ir ļoti lēna. Pilsētu mēru pakta iniciatīva, ko Eiropas Komisija uzsāka 2008. gadā, mudina pilsētas, kuras parakstījušas paktu, iekļaut ar transportu un mobilitāti pilsētās saistītos jautājumus rīcības plānos ilgtspējīgas enerģijas jomā, nodrošinot iedzīvotāju un visas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību (Pilsētu mēru pakts, Pamatnostādnes attiecībā uz rīcības plāniem ilgtspejīgas enerģijas jomā).

4.1.

Komisijas paziņojumā ir vērsta uzmanība uz to, ka mobilitāte pilsētās šobrīd ir apgrūtināta un neefektīva, aplūkotas tādas problēmas kā lieli satiksmes sastrēgumi, augstas CO2 emisijas, gaisa kvalitāte, satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem pilsētās un ietekme uz cilvēku veselību.

4.2.

Paziņojuma mērķis ir pastiprināt atbalstu Eiropas pilsētām to centienos risināt ar pilsētu mobilitāti saistītās problēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un sasniegtu ES izvirzītos mērķus attiecībā uz konkurētspējīgāku un resursu ziņā efektīvāku transporta sistēmu.

4.3.

Tādēļ sektoros, kuros ir ES pievienotā vērtība, Komisija pastiprinās savus atbalsta pasākumus ilgtspējīgas mobilitātes jomā:

4.3.1.

Dalīšanās pieredzē un paraugprakses izcelšana. Komisijas plānoto darbību kodols ir atbilstoši pasākumi, lai izplatītu paraugpraksi, īpaši šim nolūkam paredzēti portāli un Eiropas ekspertu grupas izveidošana.

4.3.2.

Precīzi orientēts finansiālais atbalsts. Ar ES struktūrfondu un investīciju fondu palīdzību varēs īstenot konkrētus kopīgus pasākumus, it īpaši vismazāk attīstītajos reģionos. Struktūrfondi, Eiropas Sociālais fonds un citi pieejamie fondi turpinās finansēt izdevumu saistības pilsētu transporta jomā.

4.4.

Atbalsts pētniecībai un inovācijai. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” iniciatīva CIVITAS 2020 ļaus pilsētām, uzņēmumiem, universitātēm un citiem ieinteresētajiem dalībniekiem izstrādāt un izmēģināt jaunus risinājumus pilsētu mobilitātes problēmām.

4.4.1.

Komisija īpaši ierosina:

4.5.

Iesaistīt dalībvalstis. Komisija aicina dalībvalstis radīt atbilstošus apstākļus, lai pilsētas un metropoles varētu izstrādāt un īstenot savus ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus. Tas ir Komisijas galvenais aicinājums, un ir svarīgi uz to saņemt pārliecinošas un pozitīvas dalībvalstu atbildes. Obligāta un daudzsološa stratēģija šajā gadījumā ir subsidiaritātes ievērošana ar noteikumu, ka visas iesaistītās puses apzinīgi pilda savas saistības.

4.6.

Strādāt kopīgi. Komisija sniedz virkni konkrētu ieteikumu, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību starp visiem pārvaldības līmeņiem un starp publisko un privāto sektoru šādās četrās jomās: