14.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/10


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportistu dubultkarjeru

2013/C 168/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT:

ka Padome 2011. gada 20. maijā izstrādāja Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam, kurā tika uzsvērta izglītības, apmācības un kvalifikāciju nozīme sportā un izveidota Sporta izglītības un apmācības jautājumu ekspertu grupa, lai sagatavotu priekšlikumu Eiropas pamatnostādnēm attiecībā uz dubultkarjeru;

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR:

Eiropas Savienības pamatnostādnēm par sportistu dubultkarjeru, kuras pēc ad hoc ekspertu grupas dubultkarjeras jomā iesniegtā priekšlikuma sagatavoja dalībvalstu un Komisijas ekspertu grupa sporta izglītības un apmācības jautājumos un ar kurām sekmē virkni politikas pasākumu, lai atbalstītu dubultkarjeru sportā (1);

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

1.

šajos Padomes secinājumos ar jēdzienu “sportists” būtu jāsaprot gan vīriešu, gan sieviešu kārtas “talantīgs sportists” vai “izcils sportists”, tostarp saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ietverot arī sportistus ar invaliditāti;

ar jēdzienu “talantīgs sportists” būtu jāsaprot persona, kuru sporta organizācija, vadības struktūra vai valsts ir atzinusi par sportistu, kam ir potenciāls veidot izcila sportista karjeru,

ar jēdzienu “izcils sportists” būtu jāsaprot sportists, kuram ir profesionāls līgums ar darba devēju sporta jomā vai ar sporta organizāciju vai kuram ir izcila sportista statuss, ko atzinusi sporta organizācija, vadības struktūra vai valsts, pamatojoties uz atzītām sekmēm un panākumiem;

2.

jēdziens “dubultkarjera” būtu jāsaprot tā, ka sportists elastīgā veidā ar kvalitatīvas apmācības palīdzību bez pārmērīgām personīgām pūlēm var apvienot karjeru sportā ar izglītību un/vai darbu, lai aizsargātu savas morālās, veselības, izglītības un profesionālās intereses, nekaitējot nevienam no abiem mērķiem, īpašu izmanību pievēršot tam, lai jauni sportisti turpinātu formālo izglītību;

3.

augsta līmeņa sasniegumus sportā jāspēj apvienot ar izglītību un karjeru, kurā sportisti var izmantot savas spējas, dodot turpmāku ieguldījumu sabiedrībai. Būdami iesaistīti sportā, sportisti iegūst zināšanas, prasmes un kompetenci; Padomes ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2) sniedz dalībvalstīm iespēju tās atzīt un apstiprināt;

4.

sportistu dubultkarjeras veicināšana palīdz sasniegt vairākus stratēģijas “Eiropa 2020” (3) mērķus (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana, lielāks augstāko izglītības iestāžu absolventu skaits, lielākas iespējas nodarbināmībai) un, paturot vairāk sportistu sporta sistēmā, padara sporta politiku efektīvāku;

5.

arvien biežāk sportisti regulāri trenējas un/vai sacenšas ārzemēs, kas sarežģī sportista karjeras apvienošanu ar mācībām skolā, studijām vai karjeru ārpus sporta. Šie sportisti ir viena no starptautiski mobilākajām Eiropas iedzīvotāju daļām;

6.

sportisti dod būtisku ieguldījumu sporta un fizisko nodarbību popularizēšanā, veicina tādu pozitīvu vērtību iesakņošanos sabiedrībā kā taisnīgums un stingra mērķtiecība, kā arī sniedz piemēru, palīdzot vervēt jaunus sportistus. Turklāt tie ir svarīgi savu piederības valstu pārstāvji. Šajā sakarā visas sporta organizācijas un valdības ir atbildīgas par to, lai palīdzētu sportistiem sekmīgi veidot dubultkarjeru, tādējādi nodrošinot, lai viņi pēc savas sportista karjeras beigām neatrastos neizdevīgākā stāvoklī (4);

7.

bērnu sportā vienmēr jāievēro ANO Konvencija par bērna tiesībām. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka bērnu iesaistīšanās treniņos, kuru mērķis ir gatavošanās augsta līmeņa sportam, netraucē vai nekaitē to fiziskajai, sociālajai vai emocionālajai labklājībai (4);

8.

galvenās problēmas saistībā ar izglītības kvalitāti un atbalsta pakalpojumiem sportistiem, kas iesaistīti augsta līmeņa sportā Eiropā, ir:

nodrošināt sportistu attīstību, jo īpaši agrīnas specializācijas sportā (kas norit saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām), un to jauniešu attīstību, kas iesaistīti izglītībā un apmācībā,

līdzsvars starp sporta treniņiem un izglītību, vēlākā dzīves posmā – starp sporta treniņiem un darbu,

beigu posms sportistu karjerai sportā, tostarp tādu sportistu gadījumā, kuri sporta sistēmu pametuši agrāk, nekā plānots (4);

9.

lai konkurētu augstā līmenī, ievērojams skaits sportistu ir spiesti papildināt savu sporta finansējumu, bieži vien izmantojot atbalstu no ģimenes, ņemot studentu kredītus vai strādājot nepilnu vai pilnu darba slodzi. Daži sportisti aiziet no sporta, jo viņiem ir grūti karjeru sportā apvienot ar izglītību un/vai darbu;

10.

sportistiem, kuriem izdodas karjeru sportā apvienot ar izglītību un/vai darbu, ir būtiskas priekšrocības, tostarp priekšrocības veselības jomā (piem., līdzsvarots dzīvesveids un samazināts stress), attīstības priekšrocības (piem., tādu prasmju pilnveidošana, kuras var izmantot sportā, izglītībā un citās dzīves jomās), sociālie pabalsti (plašāki sociālie tīkli un sociālās atbalsta sistēmas) un labākas izredzes uz nodarbinātību nākotnē;

ŠAJĀ SAKARĀ AICINA ES DALĪBVALSTIS, SPORTA ORGANIZĀCIJAS UN IEINTERESĒTĀS PERSONAS ATBILSTĪGI TO KOMPETENCEI UN ATBILDĪBAS JOMĀM, ŅEMOT VĒRĀ SPORTA ORGANIZĀCIJU AUTONOMIJU:

1.

pamatojoties uz principiem, kas ietverti Eiropas Savienības pamatnostādnēs par sportistu dubultkarjeru, izstrādāt politikas sistēmu un/vai valsts pamatnostādnes attiecībā uz dubultkarjeru, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, piemēram, sporta, veselības, izglītības, nodarbinātības, aizsardzības, jaunatnes, iekšlietu, finanšu un citas ministrijas, sporta organizācijas, vadības struktūras, izglītības iestādes, uzņēmumus, tirdzniecības un darba palātas un struktūras, kas pārstāv sportistus;

2.

veicināt sadarbību un nolīgumu noslēgšanu starp visām ieinteresētām personām, attīstot un īstenojot dubultkarjeru;

3.

veicināt starpnozaru sadarbību un atbalstīt inovatīvus pasākumus un pētniecību ar mērķi apzināt un risināt problēmas, ar kurām sastopas sportisti gan izglītībā, gan darbavietā;

4.

starp dalībvalstīm veicināt apmaiņu ar labu praksi un pieredzi attiecībā uz dubultkarjeru vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

5.

nodrošināt, ka pasākumus dubultkarjeras atbalstam – ja tādi pastāv – vienādi piemēro gan sportistiem, gan sportistēm, kā arī ņemot vērā sportistu ar invaliditāti īpašās vajadzības;

6.

mudināt sporta organizācijas un izglītības iestādes nodrošināt, ka, lai atbalstītu sportistus, kas uzsāk dubultkarjeru, darbā tiek pieņemti vai brīvprātīgi strādā tikai piemēroti kvalificēti vai apmācīti darbinieki;

7.

veicināt kvalitātes standartu izmantošanu sporta akadēmijās un augstu sasniegumu sporta treniņu centros, piemēram, attiecībā uz dubultkarjeras jomā iesaistītajiem darbiniekiem, drošuma un drošības pasākumiem un pārredzamību attiecībā uz sportistu tiesībām;

8.

attiecībā uz sportistu izglītību:

saistītos politikas un/vai tiesiskajos regulējumos paredzēt pielāgotus veidus, kā sportistiem apvienot sporta nodarbības ar izglītību, iespējams, izglītības iestāžu tīklu ietvaros; šajā sakarā noderīgi var būt pielāgoti akadēmiskie cikli, individuālu mācību iespējas, tālmācība un e-mācības, papildu konsultācijas un elastība attiecībā uz eksāmenu grafikiem,

apsvērt, kādi būtu ieguvumi, ja valsts līmenī tiktu izveidota kvalitatīva akreditācijas sistēma ar dubultkarjeru saistītiem pakalpojumiem treniņu centros, sporta skolās, sporta akadēmijās, sporta klubos, sporta federācijās un/vai augstākās izglītības iestādēs,

apsvērt, kā atbalstīt izglītības iestādes valsts līmenī un starp dalībvalstīm to sadarbībā attiecībā uz pielāgotām izglītības programmām, un prioritārā kārtā strādāt pie tā, lai nodrošinātu kvalifikācijas līmeņu savstarpēju atbilstību, kā izklāstīts Eiropas kvalifikāciju sistēmā,

apsvērt pasākumus, ar kuriem veicināt un popularizēt sportistu ģeogrāfisko mobilitāti, lai ļautu viņiem apvienot karjeru sportā ar izglītības programmām ārzemēs,

veicināt treniņu programmu un/vai kvalifikāciju attīstību sporta nozarē sportistiem, sekmējot attiecības starp izglītības piedāvātājiem un sporta organizāciju,

turpināt darbu valsts kvalifikāciju sistēmas ietvaros, lai sporta kursus, kvalifikācijas un sertifikātus profesijām, kas saistītas ar dubultkarjeras atbalsta pakalpojumiem, saskaņotu ar Eiropas kvalifikācijas sistēmu;

9.

attiecībā uz sportistu darbu:

atbalstīt īpašus pasākumus (seminārus, konferences, darbseminārus, sadarbības pasākumus, darba tirgus) sportistiem, uzsverot dubultkarjeras būtisko nozīmi un informējot sportistus par attiecīgiem pieejamiem pakalpojumiem un atbalstu attiecībā uz darba iespējām,

apsvērt konkrētas programmas izveidošanu dubultkarjeras jomā sportistiem, kuri strādā valsts pārvaldē, kas varētu kalpot kā labākās prakses piemērs citiem darba devējiem,

apsvērt, kādi pasākumi būtu iespējami, lai kompensētu zaudējumus, kas sportistiem var rasties saistībā ar viņu neregulāro dalību darba tirgū,

veicināt konsultāciju un atbalsta sniegšanu izciliem sportistiem, lai pēc sportista karjeras beigām viņi varētu sagatavoties karjerai plašākā darba tirgū, sākt un attīstīt to,

jautājumu par dubultkarjeru iekļaut sociālā dialoga darba kārtībā valsts un ES līmenī;

10.

attiecībā uz sportistu veselību:

attiecīgā gadījumā apsvērt iespējas atbalstīt sadarbību starp sporta, veselības un izglītības iestādēm, lai sportistiem nodrošinātu veselības aprūpi un psiholoģisko palīdzību, izstrādājot izglītības programmas dzīvē noderīgu iemaņu, veselīga dzīvesveida, uztura, traumu novēršanas un atveseļošanās paņēmienu jomā, īpaši ņemot vērā nepilngadīgu personu morālo neaizskaramību un pārejas periodu sportista karjeras beigās,

valsts veselības iestādes un privāti apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji ir aicināti vajadzības gadījumā apsvērt apdrošināšanas noteikumus, kas darba devējiem, cilvēkiem, kuri vienlaicīgi strādā un sporto, un sportistiem, kuri ir beiguši savu sportista karjeru, piedāvātu papildu darba ņēmēju aizsardzību attiecībā uz traumām, kas saistītas ar sportu, īpašu uzmanību pievēršot pārejai sportista karjeras beigās;

11.

attiecībā uz sportistu finansēm:

vajadzības gadījumā izskatīt jautājumu par tādu finansiāla atbalsta sistēmu izveidi vai turpmāku attīstību, kas paredzētas studējošiem sportistiem un kas atbilst dubultkarjeras dažādiem posmiem,

vajadzības gadījumā apsvērt īpašu stipendiju izveidi dubultkarjerai augstākās izglītības un apmācības iestādēs, kas dotu sportistiem iespēju apvienot izglītību ar sportu; šajās stipendijās varētu būt iekļauta finansiāla palīdzība konkrētiem ar sportu saistītiem izdevumiem, tās segtu mācību maksu par konkrētām izglītības programmām vai piedāvātu atbalsta pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot pārejai sportista karjeras beigās;

ŅEMOT VĒRĀ SPORTA ORGANIZĀCIJU AUTONOMIJU, AICINA SPORTA ORGANIZĀCIJAS:

1.

nodrošināt atbalstu sportistu sekmīgai dubultkarjerai visos starptautiskajos līmeņos (piemēram, ieceļot kvalificētus konsultantus, kuru uzdevums būtu palīdzēt sportistiem no brīža, kad tie uzsāk savu ar sportu saistīto karjeru, līdz tās beigām; ar atbildīgiem treneriem un atbalsta personālu, kuri ņem vērā izglītības un/vai darba prasības; valsts un starptautiskus sporta pasākumus plānojot tā, lai tiktu ņemtas vērā sportistu izglītības un/vai darba prasības un sportisti arī tiktu pasargāti no pārmērīgas slodzes) (5);

2.

izstrādāt, vadīt tīklus un mehānismus, kas izveidoti dalībvalstīs un/vai publiskās sporta iestādēs, vai pilnībā piedalīties tajos, lai izstrādātu un īstenotu dubultkarjeras pakalpojumus sportistiem;

3.

apsvērt iespēju iecelt īpašus “vēstniekus dubultkarjeras sportistiem”, lai parādītu, ka ir iespējams gūt panākumus augstākajā līmenī sportā un vienlaikus būt veiksmīgam izglītībā un/vai profesijā;

4.

sadarboties ar tirdzniecības un darba palātām un uzņēmumiem, lai veicinātu izpratni par to, kādas pozitīvas īpašības un priekšrocības sportisti var sniegt darba ņēmējiem, vienlaikus mudinot izveidot elastīgus darba režīmus sportistiem;

5.

veicināt sarunas par sponsorēšanas līgumiem ar uzņēmumiem, kas sportistiem nodrošinātu darba pieredzes iegūšanu, privileģētu darbā pieņemšanu un elastīgu darba režīmu sponsorējošā uzņēmumā vai tā partneruzņēmumos;

6.

attiecīgā gadījumā iesaistīt struktūras, kas pārstāv sportistus, politikas attīstībā un darbībās dubultkarjeras jomā;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

1.

pamatojoties uz Eiropas Savienības pamatnostādnēm par sportistu dubultkarjeru, apsvērt pienācīgus papildu pasākumus saistībā ar Sporta padomes otro darba plānu, tostarp meklēt paņēmienus, kā izvērtēt to, kā tiek īstenoti politikas pasākumi dubultkarjeras jomā Eiropas Savienībā, ko brīvprātīgā kārtā var izmantot dalībvalstis;

2.

nodrošināt atbalstu dubultkarjeras tīkliem, kas apvieno sportistu asociācijas, uzņēmumus un tirdzniecības un darba palātas, sporta organizācijas, izglītības iestādes, valsts un vietējās iestādes un trenerus, lai dotu iespēju apmainīties ar informāciju un labāko praksi ES līmenī;

3.

veicināt un atbalstīt labākās prakses apmaiņu Eiropas Savienībā attiecībā uz sportistu dubultkarjeru, tostarp atbalstot projektus un izplatot to rezultātus attiecīgo finansējuma shēmu un programmu ietvaros;

4.

atbalstīt uzraudzības sistēmu un/vai pētījumus par dubultkarjeras programmu starptautisko dimensiju, jo īpaši attiecībā uz pārejas perioda sekām sportistu dzīvē, sportistu attīstības nodrošināšanu agrīnas specializācijas sportā, pasākumu un atbalsta pakalpojumu efektivitāti dalībvalstīs un izcilu sportistu atgriešanās procesu darba tirgū;

5.

atbalstīt to, ka Eiropas līmenī sadarbībā ar šajā jomā ieinteresētajām personām tiek izstrādātas minimuma kvalitātes prasības, kas varētu kalpot kā atsauces punkts valsts pakalpojumiem un iestādēm saistībā ar dubultkarjeru, lai sportistiem – tostarp sportistiem ārzemēs – nodrošinātu pārredzamību un kvalitātes garantijas, drošību un aizsardzību.


(1)  Dok. 17208/12.

(2)  OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3)  COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(4)  IT iesniegta izpētes atruna.

(5)  IT iesniegta izpētes atruna.