Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 187/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“ACEITE SIERRA DEL MONCAYO”

EK Nr.: ES-PDO-0005-0797-17.02.2010

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

“Aceite Sierra del Moncayo”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Produkts ir neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta no olīvām, kuras izaudzētas Olea europea L. sugas “Empeltre”, “Arbequina”, “Negral”, “Verdial” vai “Royal” šķirnes olīvkokos, un izspiesta ar mehāniskiem vai citiem fiziskiem līdzekļiem, kas neietekmē olīveļļu, saglabājot tās garšu, aromātu un attiecīgo olīvkoku augļiem raksturīgās īpašības; minēto šķirņu procentuālais izmantojums ir šāds:

Attiecīgo parametru maksimālie lielumi ar cilmes vietas nosaukumu “Aceite Sierra del Moncayo” apzīmētajā neapstrādātajā augstākā labuma olīveļļā

Olīveļļas “Aceite Sierra del Moncayo” organoleptiskās īpašības, ko nosaka ar maņu orgāniem, ir tādas, ka Mf > 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5. Raksturīgās organoleptiskās īpašības papildina rūgtenums un sīvums, taču nepārsniedzot 4,5.

Taukskābju satura ziņā oleīnskābe ir vismaz 70 %, bet linolskābes saturs “Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļā nepārsniedz 11 %.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Olīvas audzējamas 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Olīvas audzējamas un olīveļļa iegūstama 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Lai nevienā ražošanas posmā nezustu produkta tipiskās īpašības, olīveļļas fasēšanai jānoris apstiprinātajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tādējādi kontroles struktūras var pilnībā kontrolēt produkciju, un arī ražošanas pēdējais posms ir ģeogrāfiskā apgabala ražotāju pārziņā. Tieši ražotāji ģeogrāfiskajā apgabalā vislabāk pārzina pareizās sagatavošanas un fasēšanas metodes, piemēram, dekantēšanas laiku un metodes, darbības ar filtriem, diatomītzemi un celulozi, fasēšanas temperatūru, reakciju uz aukstumu un uzglabāšanu. Viss tas vajadzīgs, lai saglabātu produkta raksturīgās īpašības.

Fasētāja rīcībā jābūt atsevišķām iepildīšanas sistēmām eļļai ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un citām eļļām, kuras tas fasē.

Eļļas iepildīšanas traukiem izmantojamais materiāls ir stikls, metāls ar pārtikas produktu fasēšanai lietojama materiāla pārklājumu, PET, glazēta keramika un kartons (tetrapakas); fasējuma vienību tilpums nedrīkst pārsniegt 5 litrus.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Olīveļļas fasējumu marķējumā līdztekus tirdzniecības nosaukumam jābūt arī nosaukuma logotipam ar norādi “Denominación de Origen Protegida” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) (vai D.O.P. (ACVN)) “Aceite Sierra del Moncayo” un pie pārbaudes struktūras piederošās produkta sertifikācijas iestādes atbilstības zīmei.

Produktam jābūt arī atbilstīgi marķētam ar kontroletiķeti un identificētam ar burtu un ciparu kodu, kuru nodrošina reģistrēts iepakošanas uzņēmums veidā, kas nepieļauj atkārtotu izmantošanu un nodrošina produkta izsekojamību.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals plešas starp Ebras ieleju un Moncayo kalnu masīvu, veidodams viendabīgu ģeomorfoloģisku, ģeogrāfisku un vēsturisku vienību, kurā ietilpst Tarazona, Moncayo un Campo de Borja komarka ar vairāk nekā 2 500 hektāru olīvbiržu kopplatībām 34 pašvaldību teritorijā.

Pašvaldību saraksts: Alcalá de Moncayo, Añón de Moncayo, El Buste, Los Fayos, Grisel, Litago, Lituénigo, Malón, Novallas, San Martín de la Virgen de Moncayo, Santa Cruz de Moncayo, Tarazona, Torellas, Trasmoz, Vera de Moncayo, Vierlas, Agón, Ainzón, Alberite de San Juan, Albeta, Ambel, Bisimbre, Borja, Bulbuente, Bureta, Fréscano, Fuendejalón, Magallón, Maleján, Mallén, Novillas, Pozuelo de Aragón, Tabuenca un Talamantes.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ražošanas apgabals, kurā iegūst ar šo nosaukumu aizsargāto olīveļļu, atrodas starp Ebras ieleju un kalnu masīvu, kas veido Moncayo.

Tas aizņem pārejas apgabalu starp Ebras terašu plašajiem līdzenumiem un Ibērijas kalnu grēdu. Izraudzīto pašvaldību teritorija atrodas Queiles un Huecha upes baseinā, kas augšņu un klimatisko apstākļu dēļ ir unikāls apvidus.

Olīvas novāc tieši no koka, un to gatavības pakāpe ir atbilstīga agrīnai novākšanai. Olīvu audzēšanas veids šajā apgabalā ir tradicionālie neapūdeņojamie stādījumi.

Tradicionālie paņēmieni radīja arī mazāk audzētas šķirnes, no kurām izaudzētās olīvas bija paredzētas pašpatēriņam naturālās saimniecības apstākļos.

Augsne veidota galvenokārt no cieta kaļķakmens un konglomerātiem.

Visas augsnes ir dziļas, un augsnes reakcija (pH) tajās parasti esošo kalcija karbonātu dēļ ir bāziska. Cita raksturīga visu šo augšņu kopēja īpašība ir tā, ka pēc mehāniskā sastāva tās pārsvarā ir vieglas augsnes un satur maz organisko vielu.

Ģeogrāfisko apgabalu veido plaši stepju līdzenumi, kuros valda kontinentāls Vidusjūras reģiona klimats; gada vidējais nokrišņu daudzums tur ir 450–467 mm, un vairums nokrišņu izkrīt rudens un pavasara mēnešos.

Vidējā temperatūra ir 7–14 °C; saules gaismas visvairāk ir jūlijā un augustā, kad temperatūra sasniedz 40 °C un sastopams negaiss, bet aukstākie mēneši ir no decembra līdz februārim, kad temperatūra februārī var noslīdēt pat līdz – 16 °C.

Evapotranspirācijas apjoms, kura mērījumi veikti reģionā esošajās meteoroloģiskajās stacijās, gadā vidēji ir 600–750 mm. Salīdzinot šo lielumu ar abos šajos dabas baseinos novērojamo nokrišņu daudzumu, skaidri saprotams, ka mitruma trūkst.

Spiediena starpība, kāda pastāv starp gaisa masām virs Kantabrijas jūras un virs Vidusjūras, izraisa auksta un sausa vēja, tā sauktā Cierzo, veidošanos, kas ir šā reģiona raksturīga īpašība. Šis vējš biežāk pūš ziemā un pavasara sākumā, izraisīdams krasu temperatūras pazemināšanos, arī tā spars un pastāvīgums ir tik ievērojami, ka rodas sajūta, ka ir aukstāks nekā patiesībā, taču tā sekas ir sausums un ļoti izkaltusi zeme – faktors, kas parasti nosaka reģiona lauksaimnieciskās darbības veidu (Cuadrat, J. M. (1999)).

Cierzo kavē miglu un sarmas veidošanos; tādējādi olīvkoku plantācijām tas ir ļoti pozitīvs faktors.

5.2.   Produkta specifika

Ģeogrāfiskajā apgabalā audzētās olīvkoku šķirnes ir “Empeltre”, “Arbequina”, “Negral”, “Verdial” un “Royal”, kas gadsimtu gaitā pielāgojušās un nostiprinājušās, pateicoties dabiskajai selekcijai – tās ir pilnīgi pielāgojušās komarkas apstākļiem; tādā kārtā gatavo produktu veido vairāku šķirņu olīvu eļļa ar sevišķām īpašībām, kādas nav sastopamas nevienā citā olīvu audzēšanas apgabalā.

Novākšanas brīdī šo šķirņu olīvām gatavības indekss ir no 3 līdz 6.

“Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļā, kurā vismaz 70 % apmērā ietilpst no “Empeltre” šķirnes olīvām iegūta eļļa, ne vairāk par 25 % – no “Arbequina” šķirnes iegūta eļļa, bet mazāk izmantoto šķirņu olīvu eļļa nepārsniedz 5 %, ievērota sevišķa un īpaši šai komarkai raksturīga kupāža.

Paraugu analīzes darbos iegūtie rezultāti liecina, ka oleīnskābes saturs šajā olīveļļā atbilst noteiktajam minimumam – 70 %; tas ir augstāks nekā citu šķirņu olīveļļā esošais oleīnskābes saturs (Starptautiskā olīveļļas padome, Pasaules olīvu enciklopēdija). Iepriekš teiktajam jāpiebilst, ka vidējais linolskābes saturs šajā eļļā ir zemāks nekā tas, kas norādīts pētījumos par “Empeltre” un “Arbequina” šķirni citos olīvu audzēšanas apgabalos. Minimālais pieļaujamais oleīnskābes saturs (70 %) un zemais linolskābes saturs (maksimāli 11 %) rada to, ka šajā olīveļļā ir augsts taukskābju nepiesātinātības koeficients, kas ir tās stabilitāti noteicošs faktors.

“Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļai ir zems oksidācijas līmenis un lēna pašoksidēšanās, par ko liecina koeficients K270, kas ir zemāks par 0,12 – šai olīveļļai raksturīgs molārās ekstinkcijas koeficients.

Olīveļļai “Aceite Sierra del Moncayo” raksturīgais augļainums ir zemāks par 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5. Olīveļļas organoleptiskās īpašības papildina rūgtenums un sīvums, kas nepārsniedz 4,5 un vairāk par 2 punktiem nepārsniedz augļainuma mediānu; tas piešķir šai olīveļļai raksturīgo līdzsvarotību.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Kaļķainas un dziļas augsnes apvienojumā ar nelielo gada vidējo nokrišņu daudzumu, karstām vasarām, ilgiem salnu periodiem, kā arī pastāvīgo Cierzo vēju veido ekosistēmu, kas ir ļāvusi dabiskās selekcijas ceļā izaudzēt “Aceite Sierra del Moncayo” iegūšanai izmantojamās šķirnes, kuras pilnīgi pielāgojušās videi (Rallo y col., 2005).

Ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir pārejas apgabals starp dominējošajiem vienas šķirnes olīvu ražošanas apgabaliem. Tādējādi šis apgabals ir ieskauts starp Kataloniju (Cataluña), kur pārsvarā audzē “Arbequina” šķirni, un Lejasaragonu (Bajo Aragón), kur savukārt audzē “Empeltre” šķirni, ko papildina tādas mazāk audzētas šķirnes kā “Negral”, “Verdial” un “Royal”, no kurām audzē galda olīvas pašpatēriņam naturālās saimniecības apstākļos.

Augsnes un klimatiskie apstākļi (nokrišņi, kuru parasti nav olīvu ražas novākšanas laikā, bet olīvu attīstības laikā ir maz, augstas temperatūras vasarā, bet zemas ziemā, augšņu veids un to īpašības) ietekmē šīs olīveļļas skābju sastāvu un rada augstāku oleīnskābes koncentrāciju (Civantos, 1999), kas pārsniedz 70 %; līdztekus tam agrīna augļu ražas novākšana nosaka to, ka linolskābes saturs ir zemāks par 11 %, tas savukārt rada to, ka šajā olīveļļā ir augsts taukskābju nepiesātinātības koeficients, kas ir noteicošs faktors tās augstajai oksidatīvajai stabilitātei (Pasaules olīvu enciklopēdija, 1996).

Vēja Cierzo iedarbība novērš salnas – augļos notiekošo oksidācijas procesu ierosinātāju faktoru, tādējādi ļaujot iegūt olīveļļu ar zemu oksidācijas līmeni: K270 ir zemāks par 0,12.

Šo šķirņu olīvu gatavības indeksu nosaka tas, ka olīvu ražu tradicionāli novāc agri un tieši no olīvkoka; tas ļauj iegūt “Aceite Sierra del Moncayo” ar izteiktāku augļainumu, nekā prasīts organoleptisko īpašību aprakstā.

Tā kā augsnes ir sausas ar bāzisku reakciju (pH), nokrišņu ir maz un “Aceite Sierra del Moncayo” olīveļļas iegūšanai izmanto dažādu šķirņu olīvu maisījumu, tad šīs eļļas organoleptiskajām īpašībām raksturīgs augļainums, kas pārsniedz 2,5, bet mandeļu garšas intensitāte ir vismaz 2,5.

Visbeidzot, aprakstītie dabas vides apstākļi rada mitruma un barības vielu nepietiekamību laikā, kad olīvu kultūrai ienākas augļi; tas savukārt dara izteiktākas no tiem iegūtās olīveļļas organoleptiskās īpašības (Civantos y col, 1999) un rada augstu vērtētu un līdzsvarotu rūgtenuma un sīvuma garšu, kas nepārsniedz vairāk par 2 punktiem “Aceites Sierra del Moncayo” augļainuma mediānu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.aragon.es/estaticos/GobiernoAragon/Departamentos/AgriculturaGanaderiaMedioAmbiente/AgriculturaGanaderia/Areas/08_Calidad_Agroalimentaria/02_Alimentos_calidad_diferenciada/Pliego_aceite_moncayo_09_12.pdf

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.