29.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 187/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“OBST AUS DEM ALTEN LAND”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0877-04.05.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Obst aus dem Alten Land”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Svaigus sēkleņaugļus un kauleņaugļus, proti, ābolus, bumbierus, ķiršus, plūmes un cvečes, ir paredzēts uzturā lietot svaigā veidā.

Visām turpmāk nosauktajām šķirnēm ir raksturīga īpaši plāna miza un sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Visi augļi satur daudz cukura, taču tie vienmēr ir arī nedaudz skābeni.

Pie produktiem pieder šādu ābolu šķirņu augļi.

“Braeburn”: saldeni un atspirdzinoši āboli. Stingrais un sulīgais augļa mīkstums ir ļoti bagāts ar C vitamīnu.

“Delbarestivale”: saldi un garšīgi augļi. Šīs agrīnās ābolu šķirnes iebaltais augļa mīkstums ir kraukšķīgs un ļoti sulīgs.

“Elstar”: augļi ar atspirdzinoši pikantu garšu. Baltajam līdz gaiši dzeltenajam mīkstumam piemīt izteikta augļu garša.

“Gala”: stingri un sulīgi augļi, kam piemīt salda augļu garša un aromāts. Tipiska pazīme ir nedaudz vaskainā miziņa.

“Golden Delicious”: aromātiski augļi ar saldu garšu. Gaiši zaļo līdz iedzelteno mizu rotā sīki “vasarraibumiņi”, kuru dēļ tos nevar sajaukt ar citu šķirņu augļiem.

“Gravensteiner”: sulīgi augļi ar viegli pikantu garšu. Gaiši dzelteno augļa mīkstumu ieskauj miza ar dzeltensarkanu lāsojumu.

“Holsteiner Cox”: ļoti aromātiski augļi ar pikantu, saldu garšu. Kraukšķīgais augļa mīkstums ir baltā līdz dzeltenā krāsā.

“Jonagold”: tūlīt pēc novākšanas augļi ir kraukšķīgi, vēlāk ar irdenu konsistenci. Dzeltenais augļa mīkstums ir īpaši salds un sulīgs.

“Jonagored”: radniecīga šķirnei ‘Jonagold’, lielākoties tumši sarkani svītroti augļi. Dzeltenais augļa mīkstums ir tikpat salds un sulīgs.

Pie produktiem pieder šādu bumbieru šķirņu augļi.

“Alexander Lucas”: galda bumbieri ar saldiem, sulīgiem, dzelteniem augļiem.

“Bürgermeister”: sulīgi, ļoti saldi rudens bumbieri ar sarkanīgu krāsojumu saules apspīdētajā pusē.

“Clapps Liebling”: agrīna bumbieru šķirne, augļi sulīgi un pikanti, dzeltenā krāsā, saules pusē sarkani.

“Condo”: vidēji lieli rudens bumbieri, mutē kūstoši, sulīgi, saldi, labas kvalitātes augļi.

“Williams Christ”: vidēji lieli galda bumbieri, der gan pārstrādāšanai, gan ēšanai svaigā veidā, sulīgi, saldi, zeltaini dzelteni augļi ar punktiņiem.

Pie produktiem pieder šādu ķiršu šķirņu augļi.

“Oktavia”: neplaisājoši augļi ar saldu, aromātisku un blīvu mīkstumu.

“Regina”: saldi un aromātiski vēlīnie ķirši ar blīvu augļa mīkstumu.

“Viola”: ļoti sulīgi augļi ar piesātinātu garšu.

Pie produktiem piederošās plūmes un cvečes izceļas ar vienreizēju garšu, kuru ietekmē īpašā cukuru un skābju attiecība. Pie produktiem pieder šādu šķirņu augļi.

“Fellenberger”: vidēji blīvas, vidēji sulīgas plūmes, kauliņš viegli atdalās no augļa mīkstuma, piemīt patīkami saldskāba garša un izteikts aromāts.

“Ortenauer”: diezgan saldas plūmes, taču ar jūtamu skābumu.

“Schönberger Zwetsche”: ļoti lielas, sulīgas, saldas cvečes, kauliņi viegli atdalās no augļa mīkstuma.

“Zimmers Frühzwetsche”: lieli, saldi, īpaši aromātiski augļi.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Augļus audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Augļkopības apgabala “Altes Land” lielākā daļa atrodas Lejassaksijā un Hamburgā, ziemeļos to norobežo Elba – no Vēldorfas (Wehldorf) pie Kukshāfenes (Cuxhaven) rietumos līdz Gēstahtei (Geesthacht) austrumos. Pārējās apgabala robežas sakrīt ar turpmāk nosaukto pašvaldību teritorijas robežām ar norādītajiem izņēmumiem:

Jork pašvaldība,

Lühe pašvaldību apvienība,

Horneburg pašvaldību apvienībā ietilpstošā Nottensdorf un Bliedersdorf pašvaldība, kā arī pašvaldību teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Kukshāfenes-Hamburgas dzelzceļa līnijas,

Apensen pašvaldību apvienībā ietilpstošā Apensen pašvaldība,

Stade pašvaldības daļas Schölisch, Götzdorf, Bützfleth un Abbenfleeth, tālāk pa Stader Moor ceļu līdz Himmelpforten pašvaldību apvienībai,

Himmelpforten pašvaldību apvienība,

Drochtersen pašvaldība,

Nordkehdingen pašvaldību apvienība,

Hemmoor pašvaldību apvienībā ietilpstošo Hechthausen un Osten pašvaldību teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts nozīmes autoceļa B73,

Dobrock pašvaldību apvienības teritorija, kas atrodas uz austrumiem no valsts nozīmes autoceļa B73 un uz ziemeļiem no Bahnhofstraße (savieno Oberndorf an der Oste pašvaldību un autoceļu B73 iepretī Wassermühle),

apvienībā ietilpstošā Cadenberge pašvaldība,

Bülkau pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Zollbaum/Landmark-Mühlenweg ielas,

Sietland pašvaldību apvienībā ietilpstošā Ihlienworth pašvaldība,

Hadeln pašvaldību apvienībā ietilpstošā Neuenkirchen un Otterndorf pašvaldība,

Cuxhaven pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Osterende ielas un uz austrumiem no Am Kanal ielas,

Buxtehude pilsētas teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas-Kukshāfenes dzelzceļa līnijas,

Neu Wulmsdorf pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas-Kukshāfenes dzelzceļa līnijas,

Hamburgas pilsētas teritorija, kas atrodas uz dienvidiem no Elbas un uz ziemeļiem no Hamburgas–Līneburgas dzelzceļa līnijas,

Winsen/Luhe pilsēta,

Winsen pašvaldības teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Hamburgas–Līneburgas dzelzceļa līnijas,

Elbmarsch pašvaldību apvienībā ietilpstošā Drage pašvaldība.

Augļkopības apgabala “Altes Land” neliela daļa atrodas uz ziemeļiem no Elbas Šlēsvigā–Holšteinā un aptver

Haseldorf, Haselau, Hetlingen, Seestermühe pašvaldību.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

AĢIN reģistrācijas pieteikums balstās uz augļu labo slavu. Šajā reģionā ir senas augļkopības tradīcijas, kuru rezultātā augļiem ir izveidojusies plāna miza, intensīvs mizas krāsojums un sabalansēta cukuru un skābju attiecība, tāpēc augļi “Obst aus dem Alten Land” ir īpaši iecienīti patērētāju vidū un bauda labu slavu tālu aiz reģiona robežām.

Apgabala “Altes Land” klimatu ietekmē Ziemeļjūras tuvums. Tajā nav krasu temperatūras svārstību, vasarā saule pārlieku nekarsē. Aukstas naktis mijas ar saulainām dienām. Ziemeļjūras tuvuma dēļ gaiss satur sāls mikrodaļiņas.

Apgabalā ir smagas augsnes, kas līdzīgas sāļo purvu augsnēm.

5.2. Produkta specifika

Āboliem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos. Āboliem ir intensīvs krāsojums.

Bumbieriem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

Ķiršiem ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

Plūmēm un cvečēm ir plāna miza un īpaši sabalansēta cukuru un skābju attiecība. Tātad, neraugoties uz to, ka augļi ir ļoti saldi, to garšā ir jaušams raksturīgs skābenums, kura nav tās pašas šķirnes augļiem, kas audzēti citos apgabalos.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Iepriekš sīki aprakstītais ģeogrāfiskais apgabals izceļas ar turpmāk norādītajām klimata un augsnes iezīmēm.

Ķiršos dabisku iemeslu dēļ nav ķiršu mušas kāpuru, jo tās nebojā stādījumus smagās augsnēs.

Sēkleņaugļiem un kauleņaugļiem – āboliem, bumbieriem, ķiršiem, plūmēm un cvečēm – šajā apgabalā kopīgs ir tas, ka vasarās tiem nav jāiztur karsts, spēcīgs saules starojums, tāpēc tiem nav vajadzīga bieza miza, kas tos pasargātu, bet tie var iztikt ar plānu miziņu.

Aukstas naktis mijas ar saulainām dienām, tāpēc veidojas īpaši intensīvs krāsojums un šiem augļiem raksturīgā īpaši sabalansētā cukuru un skābju attiecība.

Audzēšana notiek nelielos zemes gabalos, kuru platums ir aptuveni 16 m un kurus atdala grāvji. Lielie perpendikulārie grāvji pievada Elbas ūdeni. Vienmēr pieejamo ūdeni augļkopji izmanto koku laistīšanai un rasināšanai, lai pasargātu tos no salnas bojājumiem. Šīs ģeogrāfiskās īpatnības dēļ gadsimtu gaitā ir izveidojusies īpaša zinātība par to, kā iespējams optimāli audzēt sēkleņaugļus un kauleņaugļus. 20. gadsimta 90. gados šīs attīstības rezultātā tika noteikti integrētās audzēšanas priekšraksti.

Izglītības, izmēģinājumu un konsultāciju centrā (Esteburg – Obstbauzentrum Jork) topošie augļkopji apgūst dārznieka profesiju ar specializāciju augļkopībā. Tiek izmēģināta šķirņu piemērotība apgabalā valdošajiem apstākļiem, un augļkopji saņem sīkas konsultācijas par atsevišķu augļu šķirņu audzēšanu un kopšanu, lai optimizētu augļu kvalitāti.

Augļkopības izmēģinājumu stacija (OVR), kurā jau pirms 75 gadiem iesaistījušies visi apgabala audzētāji, ir piedalījusies šā centra dibināšanā.

Tieši šīs īpašās kvalitātes pazīmes nodrošina labo reputāciju, kādu augļi no apgabala “Altes Land” bauda patērētāju vidū.

Pamatojoties uz reģiona senajām augļkopības tradīcijām, reģionā “Altes Land” audzētie augļi ir īpaši iecienīti patērētāju vidū un bauda labu slavu tālu aiz reģiona robežām. Ar nosaukumu “Altes Land” apzīmē augļkopības apgabalu, kas aptver piekrastes sāļos purvus (māršas) un smilšainus neauglīgus apvidus (gēstes) Elbas lejtecē. Ir pierādīts, ka augļi šajā apgabalā tiek audzēti jau vairāk nekā 600 gadu. Piemēram, Šnarbekas (Schnarbeck) klostera dokumentu reģistra dokumentā Nr. 376, kas datēts ar 1359. gada 25. maiju, ir minēts vārds Heyno Bůmgharde jeb Heino Baumgarten (sal. ar Carl Röper“Urkunden – Regesten – Nachrichten Über das Alte Land und Horneburg”, 2. sēj., Jorka, 1986, par dokumentu Nr. 1398). 14. gadsimtā vārdi tika doti tikai atkarībā no īpašuma un aroda, tā ka Heino Baumgartenam noteikti ir piederējis koku dārzs jeb, kā teiktu mūsdienās, augļudārzs. 1374. gadā izdots pārdošanas dokuments skaidri apliecina augļudārzu pastāvēšanu reģionā “Altes Land” (sal. ar Carl Röper“Urkunden – Regesten – Nachrichten Über das Alte Land und Horneburg”, 3. sēj., Jorka, 1990, par dokumentu Nr. 1672), jo tajā teikts, ka 1374. gadā Johans Koks (Johann Cok) pārdevis Pēterim vam Bergem (Peter vam Berghe) savu saimniecību un augļudārzu, kas atrodas Bassenfleth. Abi minētie dokumenti kopā apliecina ilgo augļkopības rašanās un attīstības vēsturi apgabalā “Altes Land”. Tas ir lielākais vienlaidus augļudārzu apgabals Ziemeļeiropā.

Bertelsmana leksikonā (Gütersloh, Berlin, München, Wien 1970 A, Bestell-Nr. 8911/087) šķirklī “Altes Land” atrodamas šādas ziņas: “auglīgs, biezi apdzīvots piekrastes sāļo purvu apvidus Elbas lejtecē starp Hamburgu un Štādi; lauksaimniecība, augļkopība un dārzeņkopība; lielākā apdzīvotā vieta Jorka.” Ir pierādīts, ka augļi šajā apgabalā tiek audzēti jau vairāk nekā 600 gadu, turklāt, kā jau minēts, tas ir lielākais vienlaidus augļudārzu apgabals Ziemeļeiropā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 14. sēj., 9.4.2010., 7.a-aa/c daļa, 5753. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13301

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.