Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 179/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“MELOCOTÓN DE CALANDA”

EK Nr.: ES-PDO-0105-0103-28.02.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

2.   Grozījuma veids

3.   Grozījumi

3.1.   Produkta apraksts

Krāsa. Apraksts grozīts attiecībā uz krāsu, lai varētu norādīt arī to, ka augļi vienā pusē var būt sarkani. Tas ir parastās lauksaimnieciskās prakses uzlabošanās rezultāts – ja cilmes vietas nosaukumā ietilpstošo šķirņu eksemplārus uzpotē uz plūmes koka potcelma, dažiem augļiem ienākšanās laikā viena puse iekrāsojas sarkana. Šī īpatnība neietekmē produkta kvalitāti un nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par negatīvu iezīmi; tāpēc šo grozījumu uzskata par nepieciešamu produkta apraksta papildinājumu – pievienot attiecīgu piebildi, ka augļiem var būt minētā sarkanā krāsa.

Cietība. Grozītas augļu cietības galējās vērtības, nosakot, ka augļu izturība pret mehānisku spiedienu nedrīkst būt zemāka par 3 kg/0,5 cm2, bet svītrojot augstāko robežvērtību. Šādi rīkoties prasa Regulatīvās padomes iegūto datu analīzes rezultāti: minētā padome 10 gadu laikā veikusi kvalitātes pārbaudes attiecībā uz dažādām šķirnēm, kuras atļauts izmantot “Melocotón de Calanda” ražošanai. Ievērojot šo mainību, ir konstatēts, ka visu noteikto kvalitātes parametru (cietība, cukuru saturs, augļu lielums kalibrējot) apvienojums dara pieņemamu cietības mainību noteiktajās robežās, nepasliktinot produkta kvalitāti. Dažām šķirnēm augļu cietība ir nedaudz samazinājusies, kas nenozīmē to bojāšanos, un šādus augļus visvairāk pieprasa klienti atsevišķās Eiropas valstīs; līdzīgā kārtā dažas šķirnes var pārsniegt norādīto 5,5 kg/0,5 cm2 mehāniskā spiediena izturības robežu, tomēr tie nav nenobrieduši augļi, jo to kvalitāti nosaka cukuru saturs tajos.

3.2.   Izcelsmes apliecinājums

Otrajā punktā svītrotas atsauces uz Regulatīvo padomi.

Trešais punkts svītrots, bet 4. punkts grozīts tā, lai tas atbilstu UNE-EN 45011 standarta prasībām saskaņā ar sertifikācijas programmu, ko izveidojusi Regulatīvā padome – pārbaudes struktūra, kuru ENAC (Spānijas valsts akreditācijas iestāde) akreditējusi 2010. gadā.

3.3.   Ražošanas metode

Svītrota atsauce uz Regulatīvo padomi; šī atsauce bija minēta daļā par augļu izcelsmi.

Attiecībā uz retināšanu noteikts maksimālais veikšanas laiks, bet svītrots pabeigšanas datums. Savukārt attiecībā uz maisiņu uzmaukšanu svītrots 9 nedēļu minimālais periods, jo pēdējo datumu, kad minētā darbība jāuzsāk, skaita attiecībā pret retināšanu. Šis grozījums kļuvis vajadzīgs klimata pārmaiņu dēļ, kā arī tādēļ, ka notiek pāreja no ģimenes saimniecībām uz lielākas platības plantācijām, attīstās audzēšanas sistēmas, pārveidojas tradicionālās ieražas, un līdz ar to retināšanas un maisiņu uzmaukšanas darbi var prasīt ilgākus laika sprīžus. Abi šie darbi ir saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi, un to veikšanas termiņš nav nosacījums ar šo ACVN apzīmētā produkta galīgās kvalitātes garantēšanai.

Attiecībā uz ražas novākšanu, saņemšanu un pagaidu uzglabāšanu, specifikācijas B sadaļā izklāstītie produkcijas pārbaužu kritēriji saglabājas, bet precizēts šādu pārbaužu veikšanas posma ilgums, kas iepriekšējā tekstā bija tāds, ka varētu maldināt. Cietības un cukuru satura mērīšanai lauka apstākļi (ražas novākšanas posms) nav optimālākie.

Attiecībā uz iepakošanu grozīta šīs sadaļas redakcija, lai norādītu, ka, ņemot vērā produkcijas noformējuma lielo dažādību, produkciju var piedāvāt tirdzniecībā iepakojumos, kur augļi ir izvietoti vienā vai vairākās kārtās tā, lai vienmēr būtu droši, ka produkts netiks bojāts un ka iepakojumi vai paliktņi būs lietojami tikai vienreiz.

Pievienots arī šāds teikums (kas agrāk ietilpa B sadaļā): “Produkta sagatavošana un iesaiņošana veicama ražošanas apgabalā”.

Turklāt svītrota pēdējā daļa attiecībā uz sertifikāciju, jo uz to attiecas nevis šī sadaļa, bet gan D sadaļa.

3.4.   Marķējums

Pirmajā daļā attiecībā uz numurēto etiķeti vārds „etiķete” (“etiqueta”) aizstāts ar vārdu “kontroletiķete” (“contraetiqueta”), kā arī svītrotas atsauces uz Regulatīvo padomi.

Turklāt otrā daļa svītrota.

3.5.   Valsts prasības

Atjauninātas atsauces uz valsts tiesību aktiem, kas publicēti pēc šīs specifikācijas sākotnējās apstiprināšanas.

3.6.   Citur

Grozīts G punkts (Pārbaudes struktūra), lai tas atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka iepriekšējā tekstā ir norādes uz novecojušiem tiesību aktiem un ka pārbaudes struktūra aprakstīta nepareizi. Turklāt izdarīts labojums, norādot ACVN “Melocotón de Calanda” Regulatīvās padomes jauno adresi.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

“MELOCOTÓN DE CALANDA”

EK Nr.: ES-PDO-0105-0103-28.02.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

“Melocotón de Calanda”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Produkts “Melocotón de Calanda” ir svaigi augļi, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. et Zucc. sugas auga, kas pieder pie vietējās varietātes, kura pazīstama ar nosaukumu “Amarillo tardío” (dzeltenā vēlīnā), un tās selekcionētajiem kloniem “Jesca”, “Evaisa” un “Calante”, ko audzē saskaņā ar tradicionālo paņēmienu – kokā esošajiem augļiem uzmaucot maisiņus.

Aizsargātās šķirnes. Ar cilmes vietas nosaukumu “Melocotón de Calanda” aizsargātie persiki izsaudzēti vienīgi no apgabala vietējās šķirnes, kas tautā pazīstama ar nosaukumu “Amarillo tardío”, un tās selekcionētajiem kloniem “Jesca”, “Evaisa” un “Calante”.

Produkta īpašības. Persiki, kas apzīmēti ar cilmes vietas nosaukumu “Melocotón de Calanda”, ir Ekstra un I šķiras augļi saskaņā ar persiku kvalitātes standartiem, kas noteikti ar Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē; turklāt augļiem jāatbilst arī šādām prasībām:

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Augļu sagatavošanai un iepakošanai jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai novērstu produkta bojāšanos liekas pārcilāšanas dēļ vai tādēļ, ka tas pārvadāts, nebūdams pareizi sagatavots un iepakots. Turklāt, ņemot vērā to, ka “Melocotón de Calanda” ir augļi, kas rūpīgi apstrādāti, uzmaucot tiem maisiņus tad, kad tie ir kokā, un ko novāc tādā gatavības pakāpē, kādā to organoleptiskās kvalitātes īpašības ir visizteiktākās, jebkāda papildu pārvadāšana vai uzglabāšana var pasliktināt to īpašības 3.2. punktā aprakstītā ārējā izskata un krāsas ziņā.

Tādēļ iepakošana ražošanas apgabalā ir vajadzīga, lai saglabātu produkta sevišķās īpašības un kvalitāti un vienlaikus, izmantojot īpašu kontroles sistēmu, garantētu produkta izsekojamību un izcelsmi līdz tā nosūtīšanai galīgajam patērētājam.

Produktu “Melocotón de Calanda” var piedāvāt tirdzniecībā iepakojumos, kur augļi ir izvietoti vienā vai vairākās kārtās tā, lai vienmēr būtu droši, ka produkts netiks bojāts. Minētie iepakojumi vai paliktņi ir lietojami tikai vienreiz.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Iesaiņošanas un iepakošanas uzņēmumiem, kas ieguvuši atbilstības sertifikātu, obligāti jāizmanto iepakojuma etiķetes, uz kurām ir norāde “Cilmes vietas nosaukums “Melocotón de Calanda”” («Denominación de Origen “Melocotón de Calanda”») blakus numurētām kontroletiķetēm, kas aizstāj sertifikātu un ļauj izsekot produktu tā tirdzniecības laikā.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ar ACVN “Melocotón de Calanda” apzīmēto persiku ražošanas apgabals ir komarka – dabas reģions –, kas atrodas Aragonas autonomās pašvaldības (Comunidad Autónoma de Aragón) teritorijas austrumdaļā starp Teruel un Zaragoza provinci.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādu pašvaldību teritorija:

Aguaviva, Albalate del Arzobispo, Alcañiz, Alcorisa, Alloza, Andorra, Arens de Lledó, Ariño, Berge, Calaceite, Calanda, Caspe, Castelserás, Castelnou, Castellote, Chiprana, Cretas, Escatrón, Fabara, Fayón, Foz-Calanda, Fuentespalda, Híjar, Jatiel, La Fresneda, La Ginebrosa, La Puebla de Híjar, Lledó, Maella, Más de las Matas, Mazaleón, Mequinenza, Molinos, Nonaspe, Oliete, Parras de Castellote, Samper de Calanda, Sástago, Seno, Torre de Compte, Urrea de Gaén, Valderrobres, Valdeltormo un Valjunquera.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskā saikne. Produkta “Melocotón de Calanda” ražošanai izmantojamās šķirnes ir vietējās ražošanas apgabala šķirnes, ko dabiskās selekcijas ceļā izaudzējuši augļkopji, kuri laika gaitā atlasījuši klonus, kas vislabāk pielāgojušies apgabala ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Viduslaiku dokumentos atrodamas ziņas par to, ka Aragonā persiks bijis pazīstams ar nosaukumu “presec” vai “prisco”, kā to Kalandas (Calanda) apgabalā apzīmē vēl šodien. 1895. gadā izdotais botāniķa J. Pardo Sastrón darbs ir svarīgs dokuments, kas liecina par persiku koku pārpilnību šajā apgabalā un par to, ka no Kalandas uz Parīzes 1867. gada izstādi sūtīti saulē žāvēti persiku gabaliņi bez kauliņiem (orejones). Universālās ilustrētās Espasa Calpe enciklopēdijas 1933. gada izdevumā šķirklī „Calanda” ir atsauce uz persiku koku nozīmi Teruel apgabalā un persiku gabaliņu rūpnieciskās ražošanas nozari. Saskaņā ar oficiālās 1953. gada statistikas datiem Kalandā pastāvējusi konservu rūpniecība, kas iekonservēja sīrupā aptuveni 4 000 kastes apgabalā izaudzētu persiku.

Saskaņā ar vēsturiskām liecībām nosaukums “Melocotón de Calanda” kļuva pazīstams pagājušā gadsimta 40. gados tādēļ, ka pieauga šīs kultūras apjoms un rezultātā bija grūtāk apkarot Vidusjūras augļmušu (Ceratitis capitata); tāpēc augļiem sāka maukt virsū maisiņus, lai novērst kukaiņu uzbrukumus. Augļkopībai veltītās publikācijās 60. gados parādās atsauces uz “Melocotón de Calanda”, bet 70. gados šiem augļiem vairākus gadus pēc kārtas piešķirti dažādi apbalvojumi Valsts augļkopības gadatirgū Leridā (Lérida). Savukārt 80. gadu sākumā sāk runāt par to, ka “Melocotón de Calanda” vajadzētu kļūt par produktu ar cilmes vietas nosaukumu, un lielāko valsts tirgu (Mercamadrid un Mercabarna) statistikas datos minētajās atsaucēs šie augļi identificēti ar attiecīgo ģeogrāfisko nosaukumu.

Saikne ar dabas vidi. “Melocotón de Calanda” audzēšanas apgabals atrodas Martín, Guadalope un Matarraña upes ielejās – to iztekas ir Ibērijas masīva priekškalnēs; tās nes valgmi apgabalam, kas pazīstams ar nosaukumu Bajo Aragón (Lejasaragona), un ietek Ebrā (Ebro). Tātad šis apgabals aizņem Ebras ielejas dienvidaustrumu daļu.

Zeme tur ir līdzena vai nedaudz pauguraina, tās augstums virs jūras līmeņa ir no 122 metriem (Caspe) līdz 325 metriem (Alcañiz), bet Kalandā sasniedz 466 metrus. Reljefs lielākoties ir samērā plakans, un to caurvij blīvāks vai skrajāks upju tīkls. Augsnes ir kaļķainas, tajās ir karbonātu un ģipša horizonti, kas veidoti no ezeru apgabalam raksturīgiem miocēna nogulumiem silta un sausa klimata apstākļos.

Gada vidējais nokrišņu daudzums Caspe ir 327,9 mm, Albalate del Arzobispo – 361,1 mm, bet Alcañiz – 367,9 mm. Vislietainākie mēneši ir maijs un oktobris, un nokrišņu sadalījums pa gadalaikiem ir šāds: pavasarī aptuveni 27 %, vasarā 20 %, rudenī 34 % un ziemā 19 %.

Gada vidējā temperatūra Albalate del Arzobispo un Alcañiz ir 14,3 °C, bet Caspe tā ir 15 °C; tās ir augstākās vidējās temperatūras, kādas sastopamas Ebras ielejas centrālajā daļā. Maksimālā temperatūra Alcañiz vidēji ir 19,9 °C, Albalate del Arzobispo – vidēji 20,1 °C un Caspe – vidēji 20,6 °C, bet vidējās minimālās temperatūras – attiecīgi 8,8 °C, 8,5 °C un 9,3 °C. Visaugstākā vidējā temperatūra reģistrēta jūlijā: Alcañiz tā ir 24,2 °C, bet Caspe tā ir 25,1 °C, savukārt viszemākā temperatūra ir janvārī: 5,6 °C Alcañiz un 6,7 °C Albalate de Arzobispo. Šie dati liecina, ka gada temperatūras svārstību amplitūda ir liela – vairāk par 18 °C; šādi rādītāji atbilst kontinentāla klimata apstākļiem, kādi valda Ebras ieplakas centrālajā daļā.

No marta līdz oktobrim novērojamas maksimālās temperatūras, kas pārsniedz 25 °C, kaut arī biežāk tās sastopamas no maija, kad pusē no šā mēneša dienām temperatūra pārsniedz minēto maksimālo rādītāju, līdz oktobrim, kad tik augsta temperatūra ir 5–10 dienas. Vasaras mēnešos temperatūra dienā pārsniedz 25 °C, bet vidējā maksimālā temperatūra pārsniedz 35 °C (jūlijā Albalate un Alcañiz 37,2 °C, bet Caspe 38,3 °C).

Cita šā apgabala klimatam raksturīga parādība ir “termiskā inversija”. Ziemā anticiklonu periodos aukstais gaiss uzkrājas zemākajos atmosfēras slāņos, veidodams ilgstošu un aukstu miglu ar maksimālo temperatūru, kas nesasniedz 6 °C, turpretī augstienēs, kur nav miglas, maksimālā temperatūra var pārsniegt 15 °C.

5.2.   Produkta specifika

Audzēšanas apstākļi. Visiem šīs šķirnes kloniem morfoloģiskās un šķirnes identifikācijas īpašības saskaņā ar Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) (International Union for the Protection of New Varieties of Plants (U.P.O.V.)) standartiem ir praktiski ļoti līdzīgas, tomēr tās atšķiras veselīguma ziņā, kā arī ar produktivitāti, lielumu un augļa formu; šo atšķirību dēļ 1980. gadā tika uzsākts klonu selekcijas darbs, lai šos aspektus uzlabotu. Cita šo klonu īpašība ir augļu vēlīnais nogatavošanās laiks – no septembra beigām līdz novembra sākumam –, dzeltenais krāsojums un mīkstuma cietība.

Pēc nogatavošanās laika klonus var iedalīt šādās grupās:

Fizioloģiskajā ziņā šķirni ‘Amarillo tardío’ veido kloni, kam vajadzīgs ne tikai liels skaits aukstuma stundu, lai pārtrauktu ziemas miera periodu, – vismaz 1 000 stundu gadā, bet arī ilgs vasaras periods, lai pabeigtos augļu nogatavošanās, jo tie ienākas ļoti lēni.

Šķirnes botāniskais raksturojums saskaņā ar UPOV ir šāds.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Klimatisko apstākļu ietekme uz augļu kvalitāti ir labi pazīstams augļkoku kultūru faktors šajā zemē. Dažos apgabalos valdošie klimatiskie apstākļi un ik gadu novērojamie kontrasti vienā un tai pašā vietā izceļ to, cik svarīga ir klimata ietekme uz ražas kvalitāti.

Šai ziņā būtiskākais faktors, kas nosaka augļa galvenās organoleptiskās īpašības, ir temperatūra. Pirmām kārtām jānorāda, ka, izņemot ekstremālus gadījumus, temperatūrai ir lielāka ietekme uz persiku koka ražību nekā nokrišņiem (mitruma nepietiekamība), jo lielākā daļa (95 %) persiku kokiem apstādīto platību ir aprīkotas ar apūdeņošanas sistēmu.

Galveno klimatisko faktoru vidū, kuri ir veicinājuši Lejasaragonas vēlīno persiku koku vietējo šķirņu attīstību un audzēšanu, ir šā ģeogrāfiskā apgabala ziemas temperatūras, kas nodrošina pietiekami daudz aukstuma stundu, kas šīm ļoti prasīgajām šķirnēm vajadzīgas ziemas miera perioda (no lapkriša līdz ziedēšanas sākumam) pabeigšanai.

No augu fizioloģijas viedokļa raugoties, šķirni “Amarillo Tardío” veido kloni, kam vajadzīgs liels skaits aukstuma stundu, lai pabeigtu ziemas miera periodu, – vismaz 1 000 stundu gadā.

Lejasaragonā aukstuma stundu skaits novembrī, decembrī un janvārī kopā ir pietiekams, lai pilnībā apmierinātu šai kultūrai noteiktās vajadzības, – ikgadējais aukstuma stundu skaists apgabalā pārsniedz 950.

Turklāt ziedēšanas un augļu aizmešanās laikā negatīvajām temperatūrām jābūt tuvām nullei, lai ziedpumpuri un līdz ar to augļi varētu normāli attīstīties vajadzīgajā skaitā, jo augļu lielums ir tieši saistīts ar temperatūrām, kādas ir pēcziedēšanas posmā, konkrēti, laikposmā starp pilnziedu (F2) un F2 + 40 dienām. Ir skaidri pierādīts (Warrington u. c., 1999), ka šūnas aug astoņas reizes straujāk, ja maksimālā/minimālā temperatūra no 9/3 °C paaugstinās līdz 25/15 °C. Bet, ja ir auksts, šūnas ir mazākas un to ir mazāk, līdz ar to mazāks ir arī augļa galīgais lielums.

Cits svarīgs aspekts ir temperatūru piemērotība visa veģetācijas posma laikā, it īpaši septembrī un oktobrī – tas ļauj pabeigt šo šķirņu persikkoku veģetatīvo un reproduktīvo attīstību.

Lejasaragonā no marta līdz oktobrim novērojamas maksimālās temperatūras, kas pārsniedz 25 °C, kaut arī biežāk tās sastopamas no maija, kad pusē no šā mēneša dienām temperatūra pārsniedz minēto maksimumu, līdz oktobrim, kad tik augsta temperatūra ir 5–10 dienas. Vasaras mēnešos temperatūra dienā pārsniedz 25 °C, bet vidējā maksimālā temperatūra pārsniedz 35 °C (jūlijā Albalate un Alcañiz tā ir 37 °C, bet Caspe tā ir 38 °C).

Temperatūras, kādas noteiktajā apgabalā novērojamas visu gadu, Kalandas dzeltenās vēlīnās (“Tardío amarillo de Calanda”) šķirnes persikkokiem, kuriem ir garš veģetācijas periods, ļauj pabeigt veģetatīvo un reproduktīvo attīstību.

Tādējādi, kamēr ziemas temperatūras ļauj nodrošināt tik daudz aukstuma stundu, cik vajadzīgs ziemas miera perioda izbeigšanai, maigais klimats, kāds valda visu veģetācijas perioda laiku (no marta līdz novembrim), dara iespējamu to, ka šo šķirņu persikkoki dod augstas kvalitātes augļus.

Rezultāti, kas iegūti, novērtējot “Tardío amarillo de Calanda” šķirnes selekcionētos klonus (“Jesca”, “Evaisa” un “Calante”) eksperimentālā saimniecībā, kas Aragonas valdībai pieder Alkaņisā (Alcañiz) (viena no pašvaldībām, kuras teritorijā audzē ar šo ACVN apzīmētos persikus), liecina, ka izcelsmes apgabalā četru gadu laikā (2000., 2001., 2003. un 2004.) augļiem Briksa grādos izteiktais parametrs pārsniedz 14, augļi bija liela izmēra un to mīkstums bija stingrs – tās ir šo persiku galvenās īpašības.

Ar ACVN “Melocotón de Calanda” apzīmēto persiku audzēšanai atļauts izmantot veģetatīvo materiālu, kas pieder pie “Tardío amarillo” šķirnes.

Tā ir ražošanas apgabala vietējā šķirne, kas izkopta gadsimtu gaitā to koku dabiskās selekcijas ceļā, kuri izaudzēti no vislabāko agronomisko īpašību apveltīto koku augļu sēklām un kurus augļkopji paši izplatīja, veģetatīvi pavairojot tos eksemplārus, kuri vislabāk pielāgojās apgabala augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, tādējādi radot autentisku „šķirni”.

1980. gadā aizsākās “Tardío amarillo” šķirnes veselīgāko klonu selekcija, ko Aragonas valdības Lauksaimnieciskās pētniecības un paplašināšanas dienesti (Servicios de Investigación Agraria y Extensión Agraria del Gobierno de Aragón) veica ar mērķi uzlabot kvalitāti produktam, ko tirdzniecībā pārdod ar nosaukumu “Melocotón de Calanda”, un izveidot tā standartu. Tādēļ “Melocotón de Calanda” ražošanas apgabalā tika meklēti reprezentatīvākie “Tardío amarillo” šķirnes kloni ar labākajām agronomiskajām īpašībām un lielākajiem augļiem (Espada u. c., 1991). Šīs sākotnējās selekcijas rezultātā Spānijas augu šķirņu birojs (Oficina Española de Variedades Vegetales), kas pieder pie Lauksaimniecības ministrijas, varēja reģistrēt un noteikt par aizsargājamām šādas šķirnes: “Jesca” (reģistr. num.: 1989/2450), “Calante” (reģistr. num.: 1989/2447) un “Evaisa” (reģistr. num.: 1989/2449), kas patlaban veido ar ACVN “Melocotón de Calanda” apzīmētā produkta ražošanas bāzi.

SECINĀJUMS. Šķirne “Tardíos amarillos de Calanda” un tās selekcionētie kloni ir rezultāts, kas panākts, pielāgojot tos šķirnes izcelsmes videi.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

http://www.aragon.es/estaticos/GobiernoAragon/Departamentos/AgriculturaGanaderiaMedioAmbiente/AgriculturaGanaderia/Areas/08_Calidad_Agroalimentaria/02_Alimentos_calidad_diferenciada/pliegodecondicionesMelocotondeCalanda.pdf

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4)  Skat. 3. atsauci.