8.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/48


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 68/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“GÂCHE VENDÉENNE”

EK Nr.: FR-PGI-0005-0860-23.02.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Gâche vendéenne”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Gâche vendéenne” ir konditorejas izstrādājums, ko piedāvā svaigā un veselā veidā. Tā formai noteikti jābūt ovālai. Tā garoza ir plāna, zeltaina, ar gareniskiem iegriezumiem, kuru iekšpusē garoza ir vēl plānāka. Ieplaisājumu vietās garozas krāsa ir gaišāka, bet tiem visapkārt – tumšāka.

“Gâche vendéenne” ir raksturīgs blīvs, viendabīgas krāsas mīkstums; ēdot tas ir kūstošs un krēmīgs, tam ir piena piegarša. Īpaši izteikti un pārsvarā ir saldā krējuma un sviesta aromāti. Līdztekus tiem var būt arī vaniļas un apelsīnkoka ziedu aromāti, kas izceļas stiprāk, ja gatavošanas procesā pievieno stipru alkoholisko dzērienu.

Pirms laišanas tirdzniecībā katru “Gâche vendéenne” klaipu ievieto atsevišķā maisiņā. Gatavā klaipa minimālais svars ir 300 g. Ražot šo produktu no sasaldētiem mīklas klaipiem ir aizliegts.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Gâche vendéenne” pagatavošanas receptē stingri ievērota turpmāk norādīto izejvielu izmantošana. To īpašības un izmantojamais apjoms aprakstīti še turpmāk.

Izejvielas

Izmantojamais apjoms un īpašības

Milti

Vismaz 42 %, ieskaitot ierauga miltus.

Vismaz “55” tipa kviešu milti, kas derīgi maizes cepšanai.

Cepamīpašību raksturojošais rādītājs W vismaz 200.

Kopējais proteīnu saturs vismaz 10,5 %.

Atļautais pievienoto vielu daudzums miltos: lipeklis, kviešu iesala milti – ne vairāk kā 0,3 %; sojas milti – ne vairāk kā 0,3 %; askorbīnskābe – līdz 300 mg/kg.

Miltu uzlabotāja pievienošana aizliegta.

Olas

Vismaz 10 %.

Svaigas olas vai svaiga šķidrā olu masa ar vismaz 23 % sausnas ekstraktu.

Sviests

Vismaz 10 %.

Svaigs sviests vai atjaunotā sviestā izteikts sviesta koncentrāts.

Saldais krējums

Vismaz 5 %.

Saldais krējums ar tauku saturu vismaz 30 %.

Cukurs

Vismaz 10 %.

Saharoze un/vai invertcukurs.

Ieraugs

Jābūt obligāti. Ieraugu ražo ceptuvē uz vietas.

Maizes raugs

Ne vairāk kā 2 %.

Jūras sāls

Vismaz 0,8 % un ne vairāk kā 1 %.

Aromāti un spirts

Pēc izvēles.

Ja lieto:

stiprajam alkoholiskajam dzērienam jābūt vismaz 40°,

aromāti: dabiskās vaniļas vai līdzīgas dabas aromāts, apelsīnkoka ziedu izvilkums ūdenī.

Piens, ūdens

Ne vairāk kā 10 %, ieskaitot ierauga pienu un ūdeni.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Gâche vendéenne” pagatavo vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

“Gâche vendéenne” jāiepako vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šīs prasības ievērošana nodrošina gan produkta svaigumu, samazinot izžūšanu, gan arī produkta kvalitātes saglabāšanos, jo drīza iepakošana nepieļauj produktam raksturīgo sviesta un saldā krējuma aromātu zudumu. Tādēļ produkta iepakošanai necaurumotos maisiņos jānotiek uzreiz pēc tā izcepšanas un ne ilgāk kā divarpus stundu laikā, lai ņemtu vērā atdzesēšanai vajadzīgo laiku.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz “Gâche vendéenne” marķējuma jābūt šādām norādēm:

AĢIN nosaukums – “Gâche vendéenne”,

sertifikācijas iestādes nosaukums un adrese,

Eiropas Savienības AĢIN logotips un/vai norāde “Indication géographique protégée” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde).

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals ir aprakstīts turpmāk.

 

Vendée departaments: visi departamenta kantoni.

 

Loire-Atlantique departamentā: visa departamenta teritorija, kas atrodas lejpus Luārai, jeb šādi kantoni – Clisson, Aigrefeuille sur Maine, Légé, Machecoul, Saint-Philbert de Grand Lieu, Bourgneuf en Retz, Pornic, Paimboeuf, Saint Pere en Retz, Le Pellerin, Bouaye, Rezé, Vertou, Basse Goulaine, Vallet, Le Loroux Bottereau, Nantes (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Luāras) un Saint Herblain Ouest-Indre (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Luāras).

 

Maine et Loire departamentā: visa departamenta teritorija, kas atrodas lejpus Luārai (līdz Saumur), jeb šādi kantoni – Champtoceaux, Montevrault, Beaupréau, Montfaucon, Cholet, Cholet 1, Cholet 2, Cholet 3, Chemillé, Saint-Florent-Le-Vieil, Vihiers, Montreuil-Bellay, Saumur, Saumur Sud, Doué la Fontaine, Gennes, Ponts-de-Cé un Thouarcé.

 

Deux-Sèvres departamentā: šādi kantoni – Mauléon, Argenton Chateau, Bressuire, Cerizay, Montcoutant, Parthenay, Secondigny, Coulonges sur l’Autize, Mazières en Gâtine, Champdeniers, Saint Maixent, Niort, Fontenay-Rohan-Rohan, Mauzé Le Mignon, Thouars, Saint Varent un Prahecq.

 

Charente-Maritime departamentā: šādi kantoni – Marans, Courçon, La Rochelle, La Jarrie, Surgères, Aigrefeuille d’Aunis, Tonnay-Charente un Rochefort.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ģeogrāfisko apgabalu veido Vendée departaments un visa teritorija uz dienvidiem no Luāras Loire-Atlantique un Maine-et-Loire departamentā, kā arī Deux-Sèvres departamenta rietumdaļa un Charente-Maritime departamenta ziemeļdaļa.

Visa šī teritorija atbilst tradicionālajam produkta “Gâche vendéenne” ražošanas apgabalam, kurā ir samērā blīvs tādu ceptuvju tīkls, kurās “Gâche vendéenne” ražo regulāri, ievērojamā daudzumā un skaidri norādot sīku informāciju par šā nosaukuma produktu.

Cilvēkfaktori

Produkts “Gâche vendéenne” ir turpinājums mājamatniecības ražojumiem, kas saistīti ar Vandē (Vendée) mežaines un tās apkaimes svētku tradīcijām: Lieldienu kūka jeb “pacaude” un kāzu torte – īsta tradīcija, kas aizsākusies XIX gadsimtā vai pat vēl senāk.

“Pacaude” iemīcīja Lielajā piektdienā, cepa Lielajā sestdienā, bet nobaudīja pēc atgriešanās no katoļu Lieldienu Mises. Ar 1920. gadu “Gâche vendéenne” gatavoja ne vairs tikai ģimenes mājražošanas apstākļos, bet tā ražošanu pārņēma arī maiznieki-konditori, kas pirms 50 gadiem bija apmetušies uz dzīvi lauku apvidū.

“Gâche vendéenne” ražošanas pamatā ir prasmīga vietējās zinātības izmantošana: lēna mīcīšana, kontrolēta rūgšana un klaipa veidošana ovālā formā.

Rūgšana noteikti noris divos posmos. Pirmo posmu sauc par “iezīmēšanu” (“pointage”); tas ir laika sprīdis no mīcīšanas beigām līdz veidošanas sākumam. Otro posmu, kas ir laiks starp veidošanu un cepšanu, sauc par “iegatavošanu” (“apprêt”).

Tā kā ražotājiem ir atšķirīgs aprīkojums, tie var veikt raudzēšanu (uzbriedināšanu) divos dažādos veidos: tiešā uzbriedināšana, kas ilgst vismaz 4 stundas, un kontrolētā uzbriedināšana, kas noris ne ilgāk par 24 stundām. Ilglaicīgais process ir labāk piemērots konditoriem, kas uzbriedināšanu daļēji veic dzesēšanas kamerā, un tas ļauj sadalīt sagatavošanu pa vairākiem cepieniem. Abu veidu raudzēšanā būtiska ir rūpīga dabiskās rūgšanas procesa uzturēšana, tādējādi ļaujot iegūt vienādas kvalitātes gatavo produktu. Raudzēšanas pamatā ir arī pienskābās rūgšanas procesi, kā arī ceptuvēs pagatavota ierauga un maizes rauga izmantošana.

Tā kā Vandē vēsturiski ir bijis nozīmīgs piena ražošanas apvidus, gluži dabiska ir krējuma izmantošana par “Gâche vendéenne” sastāvdaļu. Par saldā krējuma ražošanas tradīciju liecina arī ar ACVN “Beurre Charente-Poitou” apzīmētā sviesta ražošana “Gâche vendéenne” ģeogrāfiskajā apgabalā.

5.2.   Produkta specifika:

No pārējiem konditorejas produktiem un pārējām Vandē gatavotajām kūkām “Gâche vendéenne” atšķiras, pirmām kārtām, ar noformējumu – tai ir ovāla forma un gareniski iegriezumi, kuru iekšpusē garoza ir plānāka.

“Gâche vendéenne” ir raksturīgs blīvs, kompakts mīkstums, kas stipri atšķiras no Vandē smalkmaizītes, kas ir daudz čauganāka un viegli drūp. Ēdot “Gâche vendéenne” ir kūstoša un krēmīga, tai piemīt pienam raksturīga garša.

Turklāt šai kūkai raksturīgs bagātīgāks saldā krējuma, sviesta, olu un cukura saturs. Saldais krējums piešķir “Gâche vendéenne” kūkai piena aromātus, kas piemīt krējumam un sviestam un kas ir sevišķi izteikti un izceļas citu aromātu vidū.

Ar obligāto saldā krējuma izmantošanu izskaidrojama šā produkta reputācija un izslavētība tradicionālā mielasta laikā Lieldienu svinībās, kad produktu vajadzēja darīt izsmalcinātāku.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Starp produkta “Gâche vendéenne” un tā ģeogrāfisko izcelsmi pastāv cieša saikne; tās pamatā ir produkta kvalitāte, kā arī senā un vēsturiskā reputācija.

5.3.1.   Produkta kvalitāte

“Gâche vendéenne” kvalitāti un specifiku veido ražotāju gadu gaitā izkopta prasme. Mīkla, ko mīca lēni, bet ko pietiekami uzraudzē, papildus ieraugam prasmīgi izmantojot arī maizes raugu, ir tāda, ka no tās iegūst blīvu, “Gâche vendéenne” raksturīgu klaipu.

Abu raudzēšanas posmu mijiedarbīga norise, “iezīmēšana” un “iegatavošana”, ļauj attīstīties aromātiem un izveidoties “Gâche vendéenne” raksturīgai konsistencei.

Saldā krējuma izmantošana, kas raksturīga “Gâche vendéenne” receptei, izskaidrojama ar tā plašo vietējo pieejamību un vēlmi ražot “bagātīgu” kūku reliģisko svētku laikā. Saldais krējums piešķir “Gâche vendéenne” kūkai piena aromātus.

Vandejiešu izkoptā amata prasme, kā arī viņu dinamiskums ir ļāvis attīstīt “Gâche vendéenne” ražošanu. Tādējādi ģimenes mēroga mājamatniecības produkcija pakāpeniski izvērtās par profesionālu konditoru kontrolētu ražošanu, vienlaikus saglabājot šai produkcijai piemītošās specifiskās īpašības.

Profesionālo ražotāju vēlme bija neizjaukt vāro līdzsvaru starp tradīciju un šodienas dzīvi, lai saglabātu šā produkta neatkārtojamību, kura izcelsme saistīta ar stiprām un senām tradīcijām.

“Gâche vendéenne” tēla veidošanu un pazīstamību veicināja tradīcijas un maiznieku prasmes apvienojums. Tradīciju saglabāšana dara “Gâche vendéenne” par reģiona gastronomiskā mantojuma balstu.

5.3.2.   Reputācija

“Gâche vendéenne” baudīšanas tradīcija Lieldienu svinību laikā saglabājusies visā Vandē mežaino apgabalu apvidū.

Šīs nezūdošās ieražas iet roku rokā ar šā produkta pieejamības un patēriņa paplašināšanos. “Gâche vendéenne” iesākumā tradicionāli gatavoja mājsaimnieces, taču pēcāk tās ražošanu pārņēma maiznieki. Tas noteica arī to, ka produkta patēriņš izlīdzinājās visa gada laikā, kā arī iespēju mūsdienās iegādāties “Gâche vendéenne” visā Francijas teritorijā un pat ārvalstīs.

Pateicoties Vandē uzņēmēju dinamiskumam, maizes veikalos un lielveikalu konditorejas plauktos “Gâche vendéenne” ir dabūjama visu gadu.

“Gâche vendéenne” oriģinālā recepte gluži dabiski liek iekļaut šo kūku tradicionālo konditorejas izstrādājumu klāstā līdztekus tādiem produktiem kā Vandē smalkmaizīte.

Vairākos izdevumos šī Vandē kūka ierindota tradicionālo reģionālo produktu starpā. Grāmatā “Vandē zemes produkti un tradicionālās receptes” (“Produits du terroir et recettes traditionnelles de Vendée”), kas izdota 2003. gadā, ir atsauces uz smalkmaizīšu veida kūkas ilgo ražošanas tradīciju Vandē. Savā darbā “Vandē tradicionālā maize un kūkas” (1999. g.) autors Žans Pjērs Bertrāns (Jean Pierre Bertrand) skaidro terminu “gâche” un sniedz tradicionālu šāda produkta recepti.

Produkta reputācija tāpēc saistīta ar tā nosaukumu un ģeogrāfisko apgabalu. Visu šo faktoru kopums liecina par to, ka starp smalkmaizīšu veida kūkām produktam “Gâche vendéenne” ir īpaša vieta.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPGachevendeenneV2.pdf


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

(3)  Skat. 2. atsauci.