Īpašais ziņojums Nr. 15/2013 “Vai programmas LIFE vides komponents ir bijis efektīvs”

GLOSĀRIJS UN SAĪSINĀJUMI

Efektivitāte : izvirzīto mērķu sasniegšana.

Eiropas Komisijas īstenota centralizēta pārvaldība — tieša — budžeta izpildes uzdevumus Komisijas struktūrvienības veic tieši,

— netieša — publiskas varas un jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus Komisija deleģē Komisijas izveidotām aģentūrām (izpildaģentūrām), tradicionālajām aģentūrām vai kopuzņēmumiem, citām iestādēm, tādām kā Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, valstu publiskā sektora struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kas izpilda valsts pārvaldes uzdevumus (tā dēvētajām "valsts aģentūrām").

ES Eiropas Savienība.

ES intereses LIFE vides projektu kontekstā sinonīms Eiropas pievienotajai vērtībai. ES intereses nozīmē ieguldījumu ES vides politikas vispārējo mērķu sasniegšanā, risinot Eiropas līmenī nozīmīgu problēmu vai cerot panākt plaši pielietojamus rezultātus.

Ietekme pozitīvā un negatīvā, primārā un sekundārā ilgtermiņa iedarbība, ko tieši vai netieši, ar iepriekšēju nodomu vai bez tā rada intervence.

Ietekmes novērtējums novērtējums par politikas un tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz ekonomisko, sociālo un vides situāciju. Tas ir līdzeklis, kā nodrošināt Komisijas iniciatīvu un ES tiesību aktu sagatavošanu, balstoties uz pārredzamiem, visaptverošiem un līdzsvarotiem pierādījumiem.

Integrēti projekti projekti, kurus īsteno plašā teritoriālā mērogā, konkrēti, reģionālā, vairāku reģionu vai valsts mērogā; vides vai klimata stratēģijas vai rīcības plāni, kuri paredzēti īpašos ES tiesību aktos vides vai klimata jomā, kuri ir izstrādāti saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem vai kurus sagatavojušas dalībvalstu varas iestādes.

Intervence jebkāda veida rīcība vai darbība (politika, programma, pasākums vai projekts), ko veic publiskā sektora iestādes vai citas organizācijas.

Katalizators līdzeklis, kas stimulē vai paātrina reakciju, attīstību vai pārmaiņas.

Koprezultāti tiešās sekas vai pārmaiņas, ko radījusi intervence.

LIFE finanšu instruments videi (L’Instrument Financier pour l’Environnement).

Projekta ilgtspēja projekta turpmāka pastāvēšana.

Projekta replicēšana visa projekta vai tā daļu pavairošana.

Projekta rezultātu izplatīšana process, kurā projekta rezultāti un ieguvumi tiek darīti pieejami ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai.

kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors vai mainīgais, ar kura palīdzību var vienkārši un ticami novērtēt sasniegto, atspoguļot ar intervenci saistītās pārmaiņas vai novērtēt darbības rezultātus. Rādītājiem vajadzētu būt atbilstīgiem, apstiprinātiem, ticamiem, vienkāršiem un stabiliem (RACER — relevant, accepted, credible, easy, robust — kritēriji).

a) Resursu rādītāji: ar tiem novērtē intervencei nodrošināto resursu kvantitāti, kvalitāti un savlaicīgumu.

b) Tiešo rezultātu rādītāji: ar tiem novērtē intervences radītos vai nodrošinātos ieguvumus. Tie sniedz informāciju, lai varētu novērtēt, vai resursi ir lietderīgi izmantoti.

c) Iznākuma rādītāji: koprezultātu un ietekmes rādītāji

- Koprezultātu rādītāji: ar tiem novērtē intervences īstenošanas tūlītējos vai īstermiņa rezultātus. Tie sniedz pamatinformāciju par to, cik lielā mērā intervence ir sasniegusi savus mērķus.

- Ietekmes rādītāji: ar tiem novērtē pozitīvo un negatīvo, primāro un sekundāro ilgtermiņa iedarbību, ko tieši vai netieši, ar iepriekšēju nodomu vai bez tā radījusi intervence.

ar sesto VRP tika ieviestas tematiskās stratēģijas kā programmas īstenošanas instruments, aptverot septiņas tematiskās jomas: augsnes aizsardzība, jūras vides aizsardzība un saglabāšana, pesticīdu ilgtspējīga izmantošana, gaisa piesārņojums, pilsētvides kvalitātes uzlabošana, dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana un atkritumu rašanās novēršana un atkritumu pārstrāde.

Šo stratēģiju pamatā ir vispārēja pieeja attiecīgajai tēmai, nevis konkrēti piesārņotāji vai saimnieciskās darbības veidi, kā tas bija agrāk. Tās nosaka ilgtermiņa mērķus un dod iespēju vienkāršot un darīt saprotamus spēkā esošos tiesību aktus.

Rādītājs Tematiskās stratēģijas Tiešais rezultāts tas, kas tiek radīts, izmantojot intervencei piešķirtos resursus.

Uzraudzība intervenču resursu, tiešo rezultātu un koprezultātu regulāra pārbaude.

Vides ĢD Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts.

tās pieņem Eiropas Parlaments un Padome, un tajās ir izklāstīti ES galvenie mērķi un prioritātes vides jomā. Tās ir daudzgadu programmas, un to mērķis ir noteikt svarīgākās vides problēmas Eiropas Savienībā, izvirzīt mērķus un sniegt vadošus norādījumus.

ES pirmo vides rīcības programmu pieņēma 1973. gadā. Sestā VRP noslēdzās 2012. gada vidū. Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunu vides rīcības programmu (septīto) "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome izskatīs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

KOPSAVILKUMS

I. ES vides politika ir integrēta visās galvenajās ES politikas jomās. Tāpēc lielākā daļa no videi paredzētā ES finansējuma tiek piešķirta, izmantojot tādus ES izdevumu politikas galvenos instrumentus kā struktūrfondi un kopējā lauksaimniecības politika. Finanšu instrumentu videi LIFE (L’Instrument Financier pour l’Environnement) tieši pārvalda Komisija. Pašlaik rit ceturtais plānošanas periods, un pašreizējās LIFE programmas vidējais gada budžets projektu finansēšanai ir 239 miljoni EUR, kas ir mazāk nekā 1,5 % no ES kopējiem paredzamajiem izdevumiem vides jomā. Tas ir pieticīgs budžets vērienīgajam mērķim veicināt ES vides politikas un tiesību aktu izstrādi, atjaunināšanu un īstenošanu. Gandrīz 50 % no šā budžeta jeb 120 miljoni EUR ir atvēlēti LIFE vides komponentam.

II. Komisija ir ierosinājusi LIFE vides komponentam pieejamo budžetu nākamajā plānošanas periodā palielināt. Tāpēc Palāta veica revīziju, lai novērtētu programmas LIFE vides komponenta efektivitāti. Tā pārbaudīja, vai, izstrādājot un īstenojot LIFE vides komponentu, ir paaugstinājusies programmas efektivitāte.

III. Palāta konstatēja, ka kopumā LIFE vides komponents nebija efektīvs, jo tas netika pietiekami labi izstrādāts un īstenots. Galvenās izstrādes problēmas bija šādas:

a) trūka mehānisma, kas ierobežotos resursus virzītu uz iepriekš izraudzīto mērķu sasniegšanu, tāpēc samazinājās ieguldīto līdzekļu ietekme;

b) indikatīvie piešķīrumi valstīm traucēja atlasīt labākos projektus, jo projektu atlasē tika ņemta vērā ne tikai to vērtība, bet arī izcelsmes dalībvalsts;

c) projektu atlases kvalitāti negatīvi ietekmēja tas, ka vērtēšanas rezultāti nebija pietiekami pamatoti;

d) programmas uzraudzības sistēmai nebija pienācīgu kopējo tiešo rezultātu un koprezultātu rādītāju. Tāpēc Komisija nevarēja gūt visaptverošu un atjauninātu pārskatu par projektu izpildi un līdz ar to arī nespēja paredzēt programmas darbības efektivitāti.

IV. Īstenošanas galvenās problēmas, kas mazināja tās efektivitāti, bija šādas:

a) LIFE projektu galvenie aspekti — novatoriskums un demonstrējamība, iespējamā ilgtspēja un nozīme Eiropas Savienībai — projektu atlases laikā ne vienmēr tika pienācīgi novērtēti;

b) projektu izmaksu pieņemamības, kā arī projektu ilgtspējas un replicēšanas uzraudzība nebija pietiekama;

c) komponentam paredzētā vides politikas katalizatora loma būtiski samazinājās, jo projektu izplatīšana nebija pietiekami efektīva un to ilgtspējas un replicēšanas līmenis bija zems.

V. Palāta iesaka Komisijai īstenot turpmāk minētos ieteikumus.

1. Izstrādājot jaunajā LIFE programmā paredzētās daudzgadu darba programmas, likumdevējām iestādēm jāļauj Komisijai un dalībvalstīm par atbilstīgiem atzīt tikai tos pieteikumus, kuros ir ierobežots stratēģisko prioritāšu skaits, un finansējamajiem projektiem izvirzīt skaidrus, konkrētus, izmērāmus un sasniedzamus mērķus. Ierobežots prioritāšu skaits, kas noteikts uz vairākiem gadiem, optimizētu atlases procesu, koncentrētu pūliņus uz konkrētām problēmām un atvieglotu programmas ietekmes novērtēšanu.

2. Komisijas priekšlikums jaunajai LIFE programmai izbeidz valstu piešķīrumus tradicionāliem projektiem, bet saglabā ģeogrāfisko līdzsvaru integrētiem projektiem. To piemērojot, Komisijai jānodrošina, ka integrētie projekti tiek atlasīti, ņemot vērā to vērtību, un ka, ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru, netiek pārkāpts princips, kas pieteikumu iesniedzējiem paredz vienādas iespējas.

3. Komisijai jāuzlabo projektu atlasē izmantotās vērtēšanas veidlapas un jāprasa, lai vērtētāji sniegtu atsevišķus novērtējumus un piešķirtu punktus par projektu galvenajiem aspektiem (tādiem kā priekšlikuma novatoriskums vai demonstrējamība, plānoto izplatīšanas pasākumu kvalitāte vai rezultātu replicēšanas iespēja), lai uzlabotu atlases procesa kvalitāti un pārredzamību un nodrošinātu, ka atlasītajiem projektiem ir vislielākais potenciāls, kas palīdzēs sasniegt programmas mērķus.

4. Komisijai jāuzlabo tās rīcībā esošie programmu pārvaldības instrumenti un jāapsver iespēja ieviest atbilstīgus kopējos tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus, kā arī sniegt papildu informāciju projekta līmenī, lai veicinātu pienācīgu programmas uzraudzību. Iespēju robežās šiem rādītājiem vajadzētu būt atbilstīgiem, apstiprinātiem, ticamiem, vienkāršiem un stabiliem (RACER kritēriji).

5. Komisijai jāuzlabo pieprasīto personāla izmaksu pamatotības novērtējums, īpaši salīdzināmiem projektiem, labāk izmantojot informāciju, kas savākta uzraudzības laikā. Pēc tam to varētu labāk izmantot, lai vieglāk konstatētu pārmērīgas izmaksas.

6. Komisijai jāpieprasa, lai uzraudzības grupa gan savos novērtējuma ziņojumos, ko tā sniedz projekta īstenošanas laikā, gan arī ex post apmeklējuma ziņojumos ietvertu kritisku analīzi par izplatīšanas, ilgtspējas nodrošināšanas un replicēšanas pasākumiem, kurus ierosinājis saņēmējs, kā arī par iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt to izpildi.

7. Komisijai jāapsver, kā labāk veicināt projektu rezultātu izplatīšanu un replicēšanu, ko veic privātie saņēmēji, kuri vēlas aizsargāt savas komerciālās intereses.

8. Komisijai jāapsver, kā pieprasīt, lai saņēmēji pēc projekta pabeigšanas elektroniskā veidā iesniegtu vienkāršu un atjauninātu informāciju (t. i., vai projekts turpinās, vai projekts ir replicēts un, ja ir, cik reizes u. c.). Tas ļautu Komisijai efektīvi uzlabot ex post informāciju par programmas efektivitāti.

IEVADS

VIDES PROJEKTU FINANSĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Vide kļūst aizvien svarīgāka Eiropas Savienības politikas joma. Amsterdamas līgumā (1999. gads) Savienība atzina, ka vide gan politikas definēšanas, gan arī īstenošanas ziņā ir jāintegrē visās pārējās Savienības politikas jomās (piemēram, transporta, uzņēmējdarbības, pētniecības un paplašināšanās jomā). Ņemot vērā vides jautājumu transversālo raksturu, Kopienas galvenās izdevumu programmas (jo īpaši struktūrfondi, Kohēzijas fonds un lauksaimniecības izdevumu programmas, kā arī citas palīdzības programmas, kas tiek īstenotas ārpus ES) ietver ar vides politiku saistītus aspektus.

2. Paredzamie izdevumi vides jomā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam sadalījumā pa izdevumu programmām ir parādīti 1. attēlā. Programmai LIFE, kuras budžets ir 2,1 miljards EUR, ir atvēlēti mazāk nekā 1,5 % no kopējiem izdevumiem vides jomā.

1. ATTĒLS

PAREDZAMIE IZDEVUMI VIDES JOMĀ (MILJARDOS EUR) 2007.–2013. GADĀ

+++++ TIFF +++++

Avots: "LIFE+ regulas pārskatīšanas apvienotais ietekmes novērtējums un ex ante novērtējums: alternatīvu izstrāde".

PROGRAMMA LIFE

3. Pašreizējā programma LIFE [1] aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, un tai ir trīs komponenti:

a) LIFE dabas un bioloģiskās daudzveidības komponents, ar ko līdzfinansē labākās prakses vai demonstrējumu projektus, kuri sniedz ieguldījumu Putnu direktīvas, Dzīvotņu direktīvas un Natura 2000 tīkla īstenošanā. Ar to līdzfinansē arī novatoriskus vai demonstrējumu projektus, kas palīdz īstenot mērķus, kuri izvirzīti Komisijas paziņojumā "Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk";

b) LIFE vides politikas un pārvaldības (turpmāk — LIFE vides) komponents, ar ko līdzfinansē novatoriskus vai demonstrējumu projektus saistībā ar klimata pārmaiņām, ūdeni, gaisu, augsni, pilsētvidi, troksni, ķīmiskām vielām, vidi un veselību, dabas resursiem un atkritumiem, mežiem un inovācijām;

c) LIFE informācijas un komunikācijas komponents, ar ko atbalsta projektus, kas izplata vides informāciju, piemēram, informāciju par klimata pārmaiņām vai dabas aizsardzību, tīklu veidošanu vai labākās prakses platformām.

4. Programmu LIFE tieši pārvalda Komisija [2]. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ES izdevumu vides jomā ir integrēti citās izdevumu programmās, LIFE ir ES vides politikas balsts. Tās vispārējais mērķis ir veicināt ES vides politikas un tiesību aktu izstrādi, atjaunināšanu un īstenošanu, tostarp vides aspektu integrēšanu citās politikas jomās. Tāpēc tai būtu jākalpo par platformu labākās prakses un zināšanu veidošanai un apmaiņai, lai stimulētu un paātrinātu pārmaiņas saistībā ar vides un klimata jautājumiem. Praksē LIFE atbalsta vispārējās (politiskās) prioritātes vides jomā, ko vides rīcības programmās (VRP) noteikusi Padome un Eiropas Parlaments. LIFE vides projekti aptver ļoti plašu jomu diapazonu, tostarp klimata pārmaiņas, ķīmiskas vielas, ūdeni un dabas resursus, kā aprakstīts 1. izcēlumā.

5. Pašreizējā LIFE vides komponenta vidējais gada budžets ir aptuveni 119,5 miljoni EUR. No 1996. līdz 2012. gadam ar šā komponenta palīdzību 1730 projektiem tika piešķirti 1,3 miljardi EUR (sk. 1. tabulu). LIFE vides komponents ir parādīts 2. attēlā. Tajā ir attēlota intervences loģika, kas ir komponenta pamatā, un mijiedarbība starp tās galvenajiem elementiem — "politikas noteikšanu un izvērtēšanu", "projektu īstenošanu" un "koprezultātiem un ietekmi".

2. ATTĒLS

LIFE VIDES KOMPONENTS

+++++ TIFF +++++

6. Ņemot vērā LIFE vides komponenta samērā ierobežoto budžetu — gan salīdzinājumā ar tā plašajiem mērķiem, gan arī ar ES kopējiem izdevumiem vides jomā —, tā efektivitāti lielā mērā nosaka tas, vai finansētie projekti kalpo kā katalizatori vides pārmaiņām. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu programmas vispārējo efektivitāti, ar veiksmīgu projekta pabeigšanu vien nepietiek. Ja ar projekta palīdzību netiek risinātas problēmas, kas ir nozīmīgas Eiropas līmenī, un netiek nodrošināta tā rezultātu pienācīga uzraudzība, izplatīšana, ilgtspēja un replicēšana, vispārējais mērķis — sniegt ieguldījumu vides politikā — nevar tikt sasniegts.

REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA

7. Palāta konstatēja vairākus riskus, kas apdraud programmas LIFE vides komponenta efektivitāti mērķu sasniegšanā: pastāv risks, ka, lielam skaitam prioritāru pasākumu atvēlot samērā nelielu budžetu, varētu pietrūkt mērķtiecības un pārliecinošu rezultātu; pastāv risks, ka nepilnības projektu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmās traucētu izdarīt secinājumus par programmu; pastāv risks, ka nepietiekamas projektu rezultātu izplatīšanas dēļ netiktu panākts multiplikatora efekts. Ņemot vērā Komisijas nodomu būtiski palielināt programmas budžetu nākamajam 2014.–2020. gada plānošanas periodam, Palāta nolēma veikt revīziju, lai sīkāk izvērtētu šos riskus.

8. Revīzijas mērķis bija atbildēt uz jautājumu, "vai programmas LIFE vides komponents [3] darbojas efektīvi". Tas tika darīts, izvirzot šādus revīzijas apakšjautājumus:

- vai programmas LIFE vides komponents bija izstrādāts pietiekami labi, lai veicinātu efektīvus rezultātus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, Palāta pārbaudīja, vai mērķi bija atbilstīgi pieejamajam budžetam, kā tika piešķirts budžets un kādi bija projektu atlases un uzraudzības procesi;

- vai programmas LIFE vides komponents tika īstenots pietiekami labi, lai gūtu efektīvus rezultātus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, Palāta pārbaudīja, kā tika piemēroti atlases kritēriji un nodrošināta projektu uzraudzība, izplatīšana, ilgtspēja un replicēšana.

9. Iepriekš minētie jautājumi ietver kritērijus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu katalītisko ietekmi un līdz ar to arī programmas vides komponenta vispārējo efektivitāti.

10. Revīzijas uzmanības centrā bija projekti, kas finansēti laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Palāta apmeklēja Komisijas attiecīgos dienestus un piecas dalībvalstis (Vāciju, Spāniju, Franciju, Itāliju un Apvienoto Karalisti), kuras ir starp lielākajām LIFE finansējuma saņēmējām, izmantojot 55 % LIFE budžeta un īstenojot 15 % tās projektu.

11. Kopumā šajās piecās dalībvalstīs tika apmeklētas 25 projektu izpildes vietas [4]. Tika izskatīti attiecīgie dokumenti, lai pārbaudītu projekta mērķi, atbilstību, esību, ilgtspēju un iespējamo replicēšanu, kā arī to, vai Komisija ir pienācīgi izplatījusi labāko praksi un gūto pieredzi. Turklāt tika analizēta attiecīgā informācija par 70 izvēlētu projektu atlasi un uzraudzību, kā arī informācija par šo projektu tīmekļa vietnēm.

12. Tika iztaujāti pārstāvji no Komisijas, izvērtēšanas grupas un uzraudzības grupas [5], kā arī no tām valsts vai reģionālajām iestādēm, kuras darbojas kā valsts vai reģionālie kontaktpunkti.

APSVĒRUMI

I DAĻA. IZSTRĀDE

LIELAIS PROGRAMMAS MĒRĶU SKAITS NEBIJA SAMĒROJAMS AR PIEEJAMO IEROBEŽOTO BUDŽETU

13. Lai programmas būtu efektīvas, ir ne vien jāizvirza tām skaidri un konkrēti mērķi, bet arī jāpanāk, lai tās būtu reālistiskas un samērojamas ar piešķirto budžetu. Konkrētāk, programmās būtu jāparedz ierobežots konkrētu prioritāšu skaits, lai pieejamos resursus virzītu uz noteikto mērķu sasniegšanu. Īpaši svarīgi tas ir programmai LIFE, ņemot vērā tai paredzēto katalizatora lomu ES vides politikas attīstības veicināšanā, kā arī tās salīdzinoši ierobežoto budžetu.

14. LIFE regulā ir noteikti daudzi LIFE vides komponenta projektiem atbilstīgi mērķi (sk. 1. izcēlumu). Sākot no 2008. gada, Komisija savā ikgadējā aicinājumā iesniegt priekšlikumus šo mērķu skaitu samazināja līdz "indikatīvām prioritārām jomām". Tomēr praksē labāka mērķplānošana, nosakot īpašas prioritātes, nenotika, jo priekšlikumi, kuriem bija citas prioritātes, arī varēja saņemt finansējumu, ja vien tie bija saistīti ar kādu no regulā minētajiem daudzajiem mērķiem. Tāpēc, lai gan budžets ir pieticīgs, no LIFE vides komponenta līdzekļiem tiek finansēti projekti divpadsmit dažādās politikas jomās, un tie ietver ļoti atšķirīgas problēmas un intereses. Šāda rīcība — pat ja tiek finansēti labi projekti — neizbēgami noved pie projektu kritiskās masas trūkuma, kas savukārt neļauj veicināt mērķtiecīgu ES vides politikas attīstību un radīt reālu ietekmi uz politikas jomām.

1. IZCĒLUMS

LIFE VIDES KOMPONENTS: AR NELIELU BUDŽETU…

LIFE vides komponents veido aptuveni 0,5 % no aplēstajiem ES izdevumiem vides jomā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

...bet ar daudziem vērienīgiem mērķiem (uzskaitīti LIFE+ regulas II pielikumā):

a) klimata pārmaiņas: stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju tādā līmenī, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 2 °C;

b) ūdens: sniegt ieguldījumu ūdens kvalitātes uzlabošanā, izstrādājot rentablus pasākumus, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli, līdz 2009. gadam sagatavojot upju baseinu pirmo apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK [6];

c) gaiss: panākt tādu gaisa kvalitātes pakāpi, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēku veselībai un videi;

d) augsne: aizsargāt un nodrošināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu, saglabājot augsnes funkcijas, novēršot augsnes apdraudējumus, mazinot to ietekmi un atjaunojot degradētās augsnes;

e) pilsētvide: panākt labākus vides rādītājus Eiropas pilsētu teritorijās;

f) troksnis: palīdzēt izstrādāt un īstenot politiku vides trokšņa jomā;

g) ķīmiskas vielas: līdz 2020. gadam uzlabot vides un veselības aizsardzību pret ķīmisku vielu izraisītiem apdraudējumiem, īstenojot ķīmisku vielu jomā pieņemtos tiesību aktus;

h) vide un veselība: izveidot vides un veselības politikas informatīvo bāzi (Vides un veselības rīcības plāns 2004.–2010. gadam);

i) dabas resursi un atkritumi: a) izstrādāt un īstenot politiku, kas nodrošina dabas resursu un atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, un uzlabot ražojumu ekoloģiskos rādītājus, ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, atkritumu rašanās novēršanu, reģenerāciju un pārstrādi; b) palīdzēt efektīvāk īstenot Tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei;

j) meži: nodrošināt, jo īpaši izmantojot ES koordinācijas tīklu, kodolīgu un visaptverošu politikas veidošanai svarīgu informāciju par mežiem saistībā ar klimata pārmaiņām (ietekme uz meža ekosistēmām, ietekmes mazināšana, aizstāšanas ietekme), bioloģisko daudzveidību (pamatinformācija un aizsargājamās meža teritorijas), meža ugunsgrēkiem, meža stāvokli un meža aizsargfunkcijām (ūdens, augsne un infrastruktūra), kā arī sekmēt mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem;

k) inovācija: sniegt ieguldījumu tādu novatorisku politikas pieeju, tehnoloģiju, metožu un instrumentu izstrādē un demonstrējumos, ar kuru palīdzību tiek īstenots Vides tehnoloģiju rīcības plāns.

15. No LIFE vides komponenta līdzekļiem laikposmā no 1996. līdz 2012. gadam iztērētās summas sadalījumā pa prioritārajām jomām ir parādītas 1. tabulā. Pat prioritārajās jomās projekti aptver plašu tematikas diapazonu, un kopējā summa veido aptuveni 0,5 % no ES kopējiem izdevumiem vides jomā (sk. 5. punktu).

16. Tāpēc tas, ka LIFE programmai nav mehānisma, kas ierobežotos resursus piešķirtu indikatīvām atbalstāmām darbībām, neļauj Komisijai projektu pieteikumus virzīt uz konkrētām prioritātēm, kuru skaits ir ierobežots, kas nozīmē to, ka LIFE ne vienmēr koncentrējas uz iepriekš izraudzītām politikas jomām, bet gan finansē izraudzīto projektu politikas jomas. Palāta uzskata, ka tas nav saskaņā ar programmai paredzēto katalizatora lomu.

1. TABULA

LIFE VIDES KOMPONENTS (1996.–2012. GADS): PROJEKTU SKAITS UN PIEŠĶIRTĀ SUMMA SADALĪJUMĀ PA PRIORITĀRAJĀM JOMĀM

Avots:LIFE+ regulas īstenošanas vidusposma novērtējums. GHK (2010. gada aprīlis) un Komisijas dienesti.

| | 2007.–2012. g. | 1996.–2006. g. |

Tematika 1996.–2006. g. | Gaiss | 20 | 21 | 93 | 52 |

Ķīmiskas vielas | 32 | 21 | 17 | 10 |

Klimata pārmaiņas | 144 | 168 | 39 | 33 |

Meži | 15 | 17 | 15 | 6 |

Augsne | 27 | 29 | 92 | 49 |

Stratēģiskas pieejas | 37 | 28 | 189 | 103 |

Pilsētvide | 33 | 7 | 69 | 35 |

Dabas resursi un atkritumi | 191 | 30 | 312 | 184 |

Ūdens | 92 | 37 | 250 | 145 |

Jaunā tematika | Vide un veselība | 18 | 29 | | |

Inovācija | 35 | 195 | | |

Troksnis | 10 | 84 | | |

| Kopā | 654 | 666 | 1076 | 617 |

PIEŠĶĪRUMI VALSTĪM KAVĒJA KONKURENCI STARP PROJEKTU PRIEKŠLIKUMIEM

17. LIFE līdzekļi aptver visdažādākās jomas visā ES teritorijā. Lai tiktu finansēti iespējami labākie projekti, pieteikumiem būtu jāpiemēro uz konkurences principiem balstīta atlases procedūra, kurā finansējuma saņemšanai tiktu izraudzīti vislabākie projekti.

18. Kopš 2007. gada programma LIFE tiek plānota tā, lai projektu sadalījums starp dalībvalstīm būtu samērīgs. LIFE+ regulas 6. panta 2. punktā ir paredzēti indikatīvi piešķīrumi valstīm [7], balstoties uz iedzīvotāju skaitu un to valsts teritorijas procentuālo daļu, kurai piešķirts Natura 2000 teritorijas statuss.

19. Indikatīvo piešķīrumu valstīm mērķis ir nodrošināt finansējumu mazākām dalībvalstīm, rezervējot tām daļu no budžeta. Tomēr, kā uzsvērts ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam jaunajai LIFE regulai, šie piešķīrumi pēc būtības ir nelieli, un tas mazina šo valstu interesi un apņemšanos piedalīties programmā. Tādējādi šī sistēma neveicināja to, ka tiek saņemts vairāk pieteikumu no šīm dalībvalstīm.

20. Turklāt Palāta konstatēja, ka piešķīrumi valstīm sagroza atlases procesā izmantoto vērtēšanas kritēriju rezultātus, līdz ar to atkarībā no izcelsmes dalībvalsts var tikt izraudzīti projekti, kuriem vērtēšanā ir piešķirts mazāks punktu skaits nekā noraidītajiem projektiem no citām dalībvalstīm. Piemēram, 2009. gadā līdzfinansējums tika atteikts trim projektiem no Itālijas, Polijas un Somijas, kuru galīgais punktu skaits bija 55, savukārt viens Francijas projekts ar tikai 46 punktiem un divi Apvienotās Karalistes projekti ar 50 punktiem tika pieņemti.

21. Šī sistēma palielina konkurenci starp vienas valsts projektiem, nevis nodrošina, ka tiek izraudzīti Eiropas līmenī labākie projekti. Tādējādi mazinās Eiropas pievienotā vērtība, ko nodrošina programma.

PROJEKTU PRIEKŠLIKUMU IZVĒRTĒŠANAI IZMANTOTAJĀS VEIDNĒS NEBIJA PIETIEKAMI SĪKI JĀPAMATO VĒRTĒŠANAS REZULTĀTI, UN TAS MAZINĀJA PĀRREDZAMĪBU ATLASES PROCESĀ

22. Projektu atlases process ir izdevumu programmu kvalitātes stūrakmens un to efektivitātes priekšnosacījums. Šajā procesā būtu jānodrošina pārredzamība un vienādas iespējas visiem pieteikumu iesniedzējiem, tam jābūt balstītam uz objektīviem kritērijiem un vērstam uz projektiem, kuri sniedz vislielāko ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā. Lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu atlases procesu, ir vajadzīgas tādas vērtēšanas veidlapas, kurās tiek atspoguļots katram kritērijam piešķirtais punktu skaits un sniegts pamatojums.

23. LIFE projektus izraugās, pamatojoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, ko ik gadu izsludina Komisija. Lai gan izvērtēt projektu priekšlikumus Komisijai palīdz neatkarīgu vērtētāju konsorcijs, tā ir atbildīga par atlases procesu.

24. LIFE vides komponenta priekšlikumu atlases procesu kopumā veido četri posmi: attiecināmība, atlase, piešķiršana un pārskatīšana. Šis process ir aprakstīts I pielikumā. Pirmajos divos izvērtēšanas procesa posmos — attiecināmības un atlases posmā — katru priekšlikumu izskata viens vērtētājs. Piešķiršanas posmā priekšlikumus neatkarīgi novērtē divi vērtēšanas eksperti. Būtisku noviržu gadījumā priekšlikums ir jānovērtē vēl trešo reizi. Galīgais lēmums par katram priekšlikumam piešķiramo punktu skaitu tiek pieņemts sanāksmē, kuru vada Komisijas dienesti un kurā piedalās vērtētāji.

25. Vērtētāji izmanto Komisijas sagatavotās standarta veidnes, lai novērtētu projektu priekšlikumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem atlases kritērijiem. Ikviens no šiem kritērijiem ietver vairākus konkrētākus aspektus, kas jāņem vērā [8]. Lai gan piešķiršanas posmā vērtētājiem ir veidnēs jānorāda punktu skaits un jāsniedz atzinums par un pret katru svarīgo kritēriju, nav izvirzīta prasība novērtējumu pamatot vai piešķirt punktus par katrā svarīgajā kritērijā ietvertajiem dažādajiem aspektiem.

26. Revīzijā tika konstatēts, ka programmas efektivitātes galvenie aspekti, tādi kā priekšlikuma novatoriskums vai demonstrējamība, plānoto izplatīšanas pasākumu kvalitāte vai rezultātu replicēšanas iespēja, netika uzskatīti par atsevišķiem vērtēšanas kritērijiem, bet gan par vienu no vairākiem aspektiem, ko ietver vērtēšanas kritēriji. Praksē tas nozīmēja to, ka vērtētājiem netika izvirzīta prasība piešķirt punktus šiem LIFE vides projektu galvenajiem aspektiem un pamatot savu novērtējumu. Palāta uzskata, ka tā ir nepilnība projektu atlases sistēmas izstrādē [9].

27. Faktiski Palāta konstatēja, ka dažādu būtisku aspektu iekļaušana vienā vērtēšanas kritērijā, neprasot vērtētājam tos novērtēt atsevišķi, ir radījusi tādu situāciju, ka piešķirto punktu skaits vērtēšanas veidnēs nav pietiekami pamatots (sk. 2. izcēlumu) vai svarīgi aspekti nav pienācīgi novērtēti (sk. 3. izcēlumu un 41. punktu).

28. Turklāt, ja punktus piešķir par visu vērtēšanas kritēriju kopā, atsevišķi nevērtējot tajā ietvertos aspektus, nav iespējams objektīvi un detalizēti veikt atkārtotu novērtēšanu. Tas mazina programmas atlases sistēmas pārredzamību.

2. IZCĒLUMS

NEPIETIEKAMI PAMATOTS VĒRTĒŠANĀ PIEŠĶIRTAIS PUNKTU SKAITS

Par kādu Vācijas priekšlikumu tika saņemti galvenokārt negatīvi komentāri attiecībā uz 1. vērtēšanas kritēriju. Saskaņā ar šo kritēriju vērtētājiem bija jānovērtē priekšlikuma novatoriskums, sagaidāmais progress vides jomā un tā tehniskā iespējamība.

Vērtēšanas veidlapā vērtētājs norādīja, ka novatoriskais elements bija tikai procesā, nevis metodēs un jēdzienos.

Par šo kritēriju vērtētājs piešķīra 6 punktus no maksimāli iespējamajiem 10. Palāta uzskata, ka negatīvais novērtējums, kas aprakstošā veidā sniegts vērtēšanas veidlapā, šo punktu skaitu nepamato.

UZRAUDZĪBAS SISTĒMA NEBIJA PIENĀCĪGA, UN TAS KAVĒJA PROGRAMMAS EFEKTĪVU PĀRVALDĪBU

29. Jebkāda veida programmas pienācīgai pārvaldībai ir vajadzīga regulāra resursu, tiešo rezultātu un koprezultātu pārbaude, lai saņemtu atjauninātu informāciju par to, vai programma tiek īstenota atbilstoši plānam; citiem vārdiem — ir vajadzīga uzraudzības sistēma. Programmas īstenošanas laikā uzraudzītāji informē vadītājus par virzību darbības mērķu sasniegšanā, lai varētu savlaicīgi atklāt un novērst problēmas. Stabilā uzraudzības sistēmā būtu jāietver, piemēram, kopējie resursu, tiešo rezultātu un koprezultātu rādītāji. Tie ļautu projektu datus apkopot programmas līmenī un tos salīdzināt ar iepriekš noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

30. Pēc projektu pabeigšanas uzraudzību nevajadzētu pārtraukt. Būtu lietderīgi, ja programmai LIFE tiktu veikta ex post uzraudzība, lai noteiktu, vai tiešie rezultāti un sagaidāmie koprezultāti joprojām tiek vai netiek nodrošināti, pārbaudītu, vai nav parādījušās ar ilgtspēju saistītas problēmas, vai noteiktu, cik lielā mērā projekta rezultāti ir nodoti vai replicēti citur.

31. Komisija uzrauga projektu īstenošanu, un tai palīdz ekspertu konsorcijs, kas darbojas kā ārējās uzraudzības grupa. Šī grupa vai nu individuāli, vai arī kopā ar Komisijas referentu reizi gadā apmeklē projektu izpildes vietas, lai pārbaudītu projektu norisi. Uzraudzības grupa novērtē regulāros ziņojumus par projektu īstenošanu, kurus saņēmējs iesniedz Komisijai.

32. Projekta izpildes vietas apmeklējuma laikā uzraudzības grupa novērtē, vai tiek nodrošināti tiešie rezultāti un sasniegti koprezultāti, kas norādīti projekta priekšlikumos, un vai deklarētās izmaksas ir tehniski un finansiāli attiecināmas. Projekta beigās uzraudzības eksperti pabeidz projekta rezultātu vispārējo izvērtēšanu un piešķir galīgo punktu skaitu. Tomēr šie uzraudzības pasākumi, kas tiek veikti projekta līmenī, nav pietiekami noderīgi, lai izdarītu secinājumus par programmas izpildi. Tas ir tāpēc, ka programmas izpildes uzraudzības sistēmai nav kopēju tiešo rezultātu un koprezultātu rādītāju. Proti, 2007. gadā ieviestie kopējie tiešo rezultātu rādītāji lielā mērā aprobežojas ar tādiem saziņas un izplatīšanas pasākumiem kā teorētiskie vai praktiskie semināri, konferences un publikācijas. Turklāt Komisija nav definējusi koprezultātu rādītājus. Tādējādi pašreizējā sistēma neļauj pilnvērtīgi apkopot no atsevišķiem projektu rezultātiem gūto informāciju. Tas neļauj sistemātiski uzraudzīt programmas efektivitāti un savlaicīgi atklāt problēmas, kas ietekmē tās izpildi.

33. Programmas vispārējais mērķis ir veicināt ES vides politikas un tiesību aktu izstrādi, atjaunināšanu un īstenošanu. Šajā nolūkā ir jānodrošina veiksmīgu projektu ilgtspēja, to rezultātu izplatīšana un, visbeidzot, replicēšana. Tomēr, tiklīdz projekti tiek slēgti, Komisija uzskata, ka tai pieejamie resursi neļauj veikt sistemātiskus ex post apmeklējumus, lai vērtētu projektu gaitu pēc LIFE programmas īstenošanas.

34. Apzinoties šīs nepilnības, Komisija līgumā starp Eiropas Komisiju un uzraudzības grupu kopš 2009. gada ir iekļāvusi prasību veikt desmit ex post apmeklējumus gadā, lai izpētītu ilgtspējas un citus jautājumus [10]. Līdz 2012. gada decembrim tika apmeklēti 30 LIFE vides projekti. Lai gan situācija ir uzlabojusies, tie ir tikai 5 % no slēgto projektu skaita.

35. Izvērtējot projekta nobeiguma ziņojumu, uzraudzības grupa nosaka ilgtermiņa uzraudzības rādītājus, kas jāizmanto ex post apmeklējumos. Tomēr revīzijā netika atrasti nekādi pierādījumi, ka šie rādītāji tiktu novērtēti turpmākajos ex post apmeklējumos. Turklāt ierosinātie ilgtermiņa rādītāji katram projektam ir atšķirīgi, tāpēc, pat ja vērtība būtu pieejama, to lietderība programmas līmenī būtu ierobežota. Vēl viena nepilnība nesen ieviestajās ex post pārbaudēs ir tā, ka, pat ja ex post novērtējumos ir vispusīgi izanalizēta projekta ilgtspēja, uzraudzības grupai nav izvirzīta prasība analizēt projekta replicēšanu, kas ir būtiski programmas katalītiskās ietekmes nodrošināšanai.

36. Turklāt, kā tas ir saistībā ar projektu īstenošanu, ne Komisija, ne arī uzraudzības grupa nav apsvērusi iespēju sagatavot kopējo rādītāju sarakstu, kas uzraudzības grupai būtu jāizmanto ex post apmeklējumu laikā, lai precizētu LIFE vides projektu rezultātus. Visas iepriekš minētās nepilnības kopā norāda uz to, ka Komisijai trūkst informācijas par veiksmīgi pabeigto projektu skaitu, par to projektu skaitu, kas pēc dažiem gadiem joprojām turpinās, un par replicēto projektu skaitu. Tas nedod iespēju izmantot pagātnē gūto pieredzi un tādā veidā uzlabot atlases un uzraudzības procedūras, izvairīties no atkārtotām kļūdām un ietaupīt līdzekļus.

37. Lai gan Komisija periodiski organizē programmas izvērtēšanu, šis pasākums nevar aizstāt programmas ikdienas uzraudzību. Pēc būtības abi procesi ir papildinoši, jo izvērtēšanā cita starpā būtu jāizmanto uzraudzības vajadzībām sniegtā informācija.

38. Kopumā revīzijā tika konstatēts, ka apkopotas informācijas un pienācīgu rādītāju trūkums attiecībā uz LIFE vides projektu tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem neļauj pastāvīgi novērtēt programmas efektivitāti un savlaicīgi atklāt problēmas, kas ietekmē programmas īstenošanu, un tas savukārt neļauj gūto pieredzi izmantot nākotnē.

II DAĻA. ĪSTENOŠANA

39. Ņemot vērā LIFE vides komponenta mērķus (sk. 4. punktu un 1. izcēlumu), regulā noteiktos attiecināmības kritērijus un Komisijas izstrādātās atlases pamatnostādnes, Palāta uzskata, ka, lai LIFE vides projekti darbotos kā katalizatori un veicinātu programmas efektivitāti, tiem vajadzētu:

a) būt novatoriskiem vai demonstrējamiem, koncentrējoties uz novatoriskiem vai demonstrējamiem vides problēmu risinājumiem, izstrādājot vai izplatot novatoriskus paņēmienus vai metodes, labākās prakses paņēmienus, tehnoloģisko kompetenci u. c.;

b) būt ES nozīmes projektiem un dot ieguldījumu ES vides politikas vispārējo mērķu sasniegšanā, risinot kādu Eiropas līmenī svarīgu problēmu vai nodrošinot plaši pielietojamus rezultātus;

c) izplatīt gūtos rezultātus, lai nodrošinātu, ka novatoriskas vides aizsardzības tehnoloģijas un procedūras ir labi zināmas un tiek plaši pielietotas;

d) būt ilgtspējīgiem, jo veiksmīgai projekta izplatīšanai un replicēšanai ir vajadzīga tā turpmāka pastāvēšana;

e) tikt replicētiem, ko veic citas organizācijas vai uzņēmumi, lai nodrošinātu plašāku ietekmi. Replicēšana var ietvert projekta rezultātu izplatīšanu un pavairošanu, kā arī tādas ietekmes radīšanu, kas pārsniedz atsevišķa projekta ietekmi.

40. Tāpēc revīzijā tika analizēta šo kritēriju izpilde dažādos LIFE projektu īstenošanas posmos.

PROJEKTU GALVENIE ASPEKTI TO ATLASES LAIKĀ NE VIENMĒR TIKA PIENĀCĪGI NOVĒRTĒTI

41. Palāta izskatīja vērtēšanas veidlapas attiecībā uz visiem 25 apmeklētajiem projektiem un vēl 70 projektiem, kuriem tika veikta dokumentu pārbaude. Konkrētāk, Palāta pārbaudīja, vai projektu priekšlikumu izvērtēšanā tika pienācīgi aplūkoti daži būtiski programmas efektivitātes aspekti, tādi kā projekta novatoriskums vai demonstrējamība, ilgtspējas vai replicēšanas iespēja un risināmās vides problēmas nozīme (sk. 39. punktu). Revīzijā tika atklāti projekti, kuriem novērtējums un piešķirtais galveno kritēriju punktu skaits nebija pamatots (sk. 27. punktu), bet kuri tomēr tika finansēti.

a) Projektu novatoriskuma un demonstrējamības novērtējums nebija pietiekami pamatots 20 % projektu, kuriem tika veikta dokumentu pārbaude, un 24 % projektu, kas tika apmeklēti to izpildes vietā.

- Apmeklējot 25 projektus, Palāta konstatēja gadījumus (sk. piemēru 3. izcēlumā), kad inovācijas līmenis vai nu bija pārvērtēts, vai nebija pietiekami pamatots, piemēram, vērtētājiem neņemot vērā līdzīgu projektu pastāvēšanu.

3. IZCĒLUMS

ATLASES PROCEDŪRA: TĀDA GADĪJUMA PIEMĒRS, KAD TIKA KONSTATĒTAS NEPILNĪBAS NOVATORISKUMA UN DEMONSTRĒJAMĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ

Vērtējot kādu Apvienotās Karalistes projektu, tas tika atzīts par ļoti novatorisku, lai gan saistībā ar citiem kritērijiem vērtētājs norādīja, ka "Kopienā šī metode nav pilnīgi novatoriska".

Vērtējot projekta demonstrējumu raksturu, vērtētājs šaubījās par projekta mērogu, to uzskatot par pārāk lielu. Saņēmējs atbildēja, ka piedāvātā tehnoloģija jau bija izmēģināta divās mazākās tā paša uzņēmuma iekārtās.

Revīzijā atklājās, ka viena no šīm divām iekārtām jau darbojās ražošanas mērogā, kas lika apšaubīt LIFE projekta demonstrējumu raksturu.

b) Projektu iespējamās ilgtspējas vai replicēšanas novērtējums nebija pietiekami pamatots 21 % projektu, kuriem tika veikta dokumentu pārbaude, un 12 % projektu, kas tika apmeklēti to izpildes vietā.

- Apmeklējot 25 projektus, Palāta konstatēja gadījumus (sk. piemērus 4. izcēlumā), kad vērtētāji nebija apzinājuši iespējamos ekonomiskos, finansiālos vai juridiskos šķēršļus, kas varētu kavēt projekta ilgtspēju vai replicēšanu. Revīzijā tika konstatēti projekti, kuri gan sasniedza izvirzītos mērķus un sagaidāmos koprezultātus, tomēr nebija ilgtspējīgi vai replicējami šo šķēršļu dēļ [11], kurus, pēc Palātas domām, varēja apzināt jau atlases procesā. Ja vērtētāji šos šķēršļus būtu apzinājuši, Komisija varētu nolemt projektu nefinansēt.

4. IZCĒLUMS

ATLASES PROCEDŪRA: TĀDU GADĪJUMU PIEMĒRI, KAD TIKA KONSTATĒTAS NEPILNĪBAS PROJEKTU PRIEKŠLIKUMU ILGTSPĒJAS UN REPLICĒŠANAS NOVĒRTĒŠANĀ

Projekta iespējamā ilgtspēja

Izvērtējot kādu Spānijas priekšlikumu, vērtētāji norādīja, ka tajā nebija pieminēti komerciāli plāni projektu saglabāt, tāpēc viņi nevarēja novērtēt, vai pēc pabeigšanas un ES finansējuma saņemšanas projekts būtu ekonomiski dzīvotspējīgs. Tomēr vērtētāji nepieprasīja grozījumus vai papildu informāciju projekta pārskatītajā variantā, lai nodrošinātu, ka projektam ir minimālās ilgtspējas garantijas pēc ES finansējuma izmantošanas. Tādējādi ilgtspējas novērtējums bija nepietiekams.

Revidenti, apmeklējot projektu, apstiprināja, ka pēc projekta pabeigšanas tas nav turpinājies.

Juridisks šķērslis projekta replicēšanai

Citā Spānijas projektā, kuru pabeidza 2008. gadā, tika izstrādāta metode ozona kā alternatīva un videi nekaitīga tīrīšanas līdzekļa izmantošanai pārtikas pārstrādes iekārtās. Šīs tehnoloģijas izplatīšana ir atkarīga no jauniem ES tiesību aktiem, kas šo tehnoloģiju atbalsta, bet vēl nav spēkā.

Ekonomiski šķēršļi projekta replicēšanai

Īstenojot kādu Francijas projektu, tika samazināta stikla ražošanas ietekme uz vidi. Tomēr ilgais stikla kausēšanas krāšņu ekspluatācijas laiks (15–20 gadu) samazina iespēju projektu replicēt saņēmēja uzņēmumu grupā. Replicēšana ārpus grupas nav paredzēta, jo šis projekts ir viena no grupas saimnieciskajām priekšrocībām.

c) Projektu ES interešu novērtējums nebija pietiekami pamatots 20 % projektu, kuriem tika veikta dokumentu pārbaude, un 12 % projektu, kas tika apmeklēti to izpildes vietā.

- Apmeklējot 25 projektus, Palāta konstatēja gadījumus (sk. piemēru 5. izcēlumā), kad vai nu nebija novērtēta projekta nozīme Eiropas Savienībai, vai arī vērtētājs nebija pamatojis novērtējumu, piemēram, gadījumus, kad pastāvēja šaubas, ka projekta rezultāti varētu tikt izmantoti ārpus projekta tiešās darbības jomas.

KOMISIJAS VEIKTĀ PROJEKTU ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA DAŽOS ASPEKTOS BIJA NEPIETIEKAMA

42. Palāta pārbaudīja, vai veiktais uzraudzības darbs ir bijis visaptverošs un vai uzraudzības grupu iesniegtajos ziņojumos par 25 uz vietas apmeklētajiem projektiem ir pareizi atspoguļota projektu faktiskā īstenošana.

43. Uzraudzības grupas darbs projekta īstenošanas laikā ir vērsts uz sagaidāmo tiešo rezultātu sasniegšanu, pārbaudot, vai pieprasītās izmaksas ir tehniski pamatotas, vai tās paredzētas programmas budžetā, ir reālistiskas un faktiski radušās pārskata periodā. Palāta konstatēja, ka šīs pārbaudes tiek veiktas regulāri. Tomēr revīzijā tika atklātas problēmas saistībā ar izmaksu pieņemamības un projektu ilgtspējas un replicēšanas uzraudzību.

5. IZCĒLUMS

ATLASES PROCEDŪRA: TĀDA GADĪJUMA PIEMĒRS, KAD TIKA KONSTATĒTAS NEPILNĪBAS, NOVĒRTĒJOT PROJEKTU PRIEKŠLIKUMU ES MĒROGA INTERESES

Kāda Apvienotās Karalistes priekšlikuma mērķis bija pilsētvides saglabāšana trīs vietās. Priekšlikumā nebija pieminētas vides problēmas divās no tām. Galvenās plānotās darbības, kas galu galā tika arī izpildītas, bija saistītas ar sociālo vidi vai dabas aizsardzības pasākumiem, nevis risināja kādu visai ES svarīgu vides problēmu, kā tas ir paredzēts piemērojamajā regulā.

Kaut arī priekšlikumā bija atsauce uz vienu no LIFE regulā definētajām prioritātēm, tas bija orientēts uz pavisam vietēja rakstura problēmām un tas nebija saistīts ar ES interesēm.

Palātas izskatītajās vērtēšanas veidlapās nebija nekādu pierādījumu tam, ka vērtētājs būtu ņēmis vērā šo aspektu.

44. Lai gan pieprasīto izmaksu attiecināmība tiek pārbaudīta, izmaksu salīdzinošā analīze starp līdzīgiem projektiem netiek veikta, pat ne starp projektiem tajā pašā nozarē un reģionā. Neveicot šādu salīdzināšanu, var tikt apstiprinātas pārmērīgas izmaksas, jo īpaši tāpēc, ka par projektu priekšlikumu un saņēmēju nobeiguma ziņojumu novērtēšanu atbildīgie vērtētāji ir eksperti galvenokārt tehniskajā, nevis finansiālajā jomā. Piemēram, revīzijā tika konstatēts, ka 23 slēgto projektu vadītāju pieprasītās personāla izmaksas bija robežās no EUR 10,56 līdz EUR 164,39 stundā.

45. Galīgo izmaksu struktūras analīze 23 pabeigtajiem projektiem, kas tika apmeklēti to izpildes vietās, ir redzama 3. attēlā, un tā norāda uz personāla izmaksu nozīmi — Palātas izraudzītajos projektos tās veidoja 18,5 % līdz 83,5 % no projekta kopējām izmaksām.

3. ATTĒLS

23 PABEIGTO PROJEKTU IZMAKSU STRUKTŪRA

+++++ TIFF +++++

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

46. Lai gan iespējams, ka ir saprotami iemesli, kas pamato lielās atšķirības LIFE projektos pieteiktajās personāla stundas izmaksās, tomēr Palāta uzskata, ka atšķirību diapazona galējie gadījumi Komisijai būtu jāizanalizē sīkāk.

47. Palāta arī konstatēja, ka uzraudzības grupa nav pievērsusi pienācīgu uzmanību projektu iespējamajai ilgtspējai un replicēšanai (sk. piemērus 6. izcēlumā).

6. IZCĒLUMS

TĀDU GADĪJUMU PIEMĒRI, KAD TIKA KONSTATĒTAS NEPILNĪBAS ILGTSPĒJAS UN REPLICĒŠANAS UZRAUDZĪBĀ

Kāda Spānijas projekta mērķis bija mazināt gruntsūdens piesārņojumu, samazinot dārzkopības nozarē izmantoto mēslošanas līdzekļu un slāpekļskābes daudzumu.

Uzraudzības grupa projektu novērtēja atzinīgi, lai gan saņēmējs bija norādījis, ka ieguvums videi ir ierobežots un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai šo ieguvumu pierādītu. Arī uzraudzības grupa norādīja, ka šādi pētījumi ir vajadzīgi, lai apliecinātu projekta ilgtspēju, lai gan saņēmējs nebija apņēmies tos veikt. Visbeidzot, projekta nododamību uzraudzības grupa novērtēja kā "augstu", lai gan tā secināja, ka "šī nozare, iespējams, nav gatava ieviest tehnoloģiskas pārmaiņas, jo peļņa ir zema un mazie ražotāji nekādus ieguldījumus faktiski nespēj veikt". Projekta īstenošanas laikā šis jautājums netika risināts.

Kad Palāta apmeklēja projekta izpildes vietu, tikai viens no sešiem partneriem, kas piedalījās projektā, turpināja izmantot jauno tehnoloģiju. Par projekta replicēšanu nekādu pierādījumu nav.

Kāda Itālijas projekta paredzamais ilgums bija 24 mēneši. Piecus mēnešus pirms projekta beigām saņēmējs pieprasīja tajā veikt būtiskus grozījumus, jo neviens no 50 potenciālajiem lietotājiem, kuri sākotnēji bija ieinteresēti produktu testēšanā, par jauno procesu vairs neinteresējās. Lai gan sākotnēji šāda testēšana tika uzskatīta par ļoti svarīgu, saņēmējs lūdza Komisijas atļauju, lai testēšanu varētu veikt viņa darījumu partneris.

Pieprasītos projekta grozījumus Komisija pieņēma. Pēc projekta pabeigšanas galalietotāju intereses trūkuma dēļ tas netika ne turpināts, ne arī replicēts. Lai gan risks, ko galalietotāju intereses trūkums radīja projekta ilgtspējai, bija acīmredzams, uzraudzības grupa šim jautājumam nepievērsa uzmanību un netika veikti nekādi koriģējoši pasākumi, lai to atrisinātu.

48. Saņēmēji sagatavo īstenošanas un nobeiguma ziņojumus, kuros tie apraksta projektu koprezultātus un sasniegumus. Šos ziņojumus novērtē uzraudzības grupas. Revīzijā tika konstatēts, ka uzraudzības grupas pietiekami kritiski neizvērtēja apgalvojumus un argumentus, kas bija ietverti saņēmēju sagatavotajos īstenošanas un nobeiguma ziņojumos (sk. 7. izcēlumu). Tādējādi pastāv risks, ka projektu un līdz ar to arī programmas sasniegumi ir pārvērtēti.

49. Visbeidzot, saistībā ar 18 no 25 pārbaudītajiem projektiem revīzija atklāja nepilnības novērtējumos, ko sagatavojušas uzraudzības grupas. Papildus tam, ka pietiekami kritiski netika izvērtēti pašu saņēmēju apgalvojumi, vienlīdz daudz nepilnību tika konstatētas arī projektu vides mērķu, ilgtspējas, replicēšanas un izplatīšanas novērtēšanā.

ZEMAIS PROJEKTU IZPLATĪŠANAS, ILGTSPĒJAS UN REPLICĒŠANAS LĪMENIS APDRAUDĒJA PROGRAMMAI PAREDZĒTO KATALIZATORA LOMU

50. Viens no LIFE programmas galvenajiem uzdevumiem ir būt par katalizatoru vides politikas un pasākumu izstrādē. Tā priekšnosacījums ir pienācīga un plaša projektu rezultātu izplatīšana, replicēšana un ilgtspējas nodrošināšana (sk. 39. punktu).

7. IZCĒLUMS

NEPIETIEKAMI KRITISKA SAŅĒMĒJU ZIŅOJUMU UZRAUDZĪBA

Kāda Itālijas projekta mērķis bija samazināt atkritumus keramikas nozarē. Uzraudzības grupas novērtējumā par saņēmēja nobeiguma ziņojumu tika būtībā atkārtoti paša saņēmēja apgalvojumi, pietiekami kritiski neizvērtējot ziņojumā norādīto projekta ilgtspēju. Projekts, ko pabeidza 2008. gada septembrī (galīgais maksājums veikts 2009. gada augustā), Palātas apmeklējuma laikā vairs netika turpināts.

Kāda Vācijas projekta mērķis bija izstrādāt videi draudzīgāku pilsētas loģistiku. Uzraudzības grupas novērtējumā par projekta radītajiem ieguvumiem videi tika būtībā atkārtoti paša saņēmēja apgalvojumi, tos sīkāk neizvērtējot.

51. Revidētajiem projektiem tika konstatētas problēmas saistībā ar visiem šiem elementiem (sk. II pielikumu). Pat ja projektos tika sasniegti pozitīvi rezultāti vides jomā, programma nespēja tos efektīvi izplatīt un replicēt, lai šie ierobežotie rezultāti tiktu mērķtiecīgāk izmantoti ES līmenī. Tas būtiski samazina programmas vispārējo efektivitāti.

REZULTĀTU IZPLATĪŠANA

52. Kā norādīts 39. punktā un 2. attēlā, projektu rezultāti ir jāizplata, lai projekti varētu kalpot kā vides rīcības katalizatori. Efektīva izplatīšana veicina projektu rezultātu replicēšanu un pilnveidošanu. Tai ir jābūt mērķtiecīgai, efektīvi īstenotai un uzraudzītai. Atbildību par LIFE projektu rezultātu izplatīšanu dala Komisija un saņēmēji. Revīzijā tika konstatētas problēmas abu iesaistīto pušu darbībā.

53. Svarīgu informāciju par LIFE projektiem Komisija publicē savā tīmekļa vietnē. Tā ietver kopsavilkumus par projektu tematiku un gūto pieredzi, projektu datubāzi, rīku "LIFE pa tēmām" un projektu kopsavilkumus. Komisija, dalībvalstis vai individuāli saņēmēji sekmē tematiskas platformas sanāksmju rīkošanu, un nozīmīgam skaitam projektu tiek rīkotas slēgšanas konferences.

54. Tomēr, kad projekti ir pabeigti, Komisija neveic informācijas atjaunināšanu, lai atspoguļotu problēmas vai panākumus saistībā ar projektu koprezultātiem, ilgtspēju vai replicēšanu. Turklāt, tā kā informācija daļēji tiek apstrādāta manuāli un Komisijai trūkst līdzekļu, tiek pieļautas informācijas nepilnības un kļūdas. Piemēram, rīkā "LIFE pa tēmām" Komisija nebija iekļāvusi 11 no 23 slēgtajiem projektiem, kas tika apmeklēti to izpildes vietā. Tas nozīmē, ka potenciālajiem lietotājiem nav pieejama pilnīga un atjaunināta informācija par projektiem, lai gan vispār tiešsaistē sniegtā informācija ir plaša.

55. Saskaņā ar LIFE kopīgajiem noteikumiem saņēmējam, veicot komunikācijas pasākumus, ir jāveido jauna vai jāizmanto jau esoša tīmekļa vietne, lai izplatītu informāciju par projekta darbībām, norisi un rezultātiem. Tiem LIFE projektiem, kas tika apstiprināti sākot no 2007. gadam, nebija noteikts obligātais periods, kurā tīmekļa vietnei ir jādarbojas. Sešpadsmit [12] no šiem 22 slēgtajiem projektiem, kurus apmeklēja revidenti, tīmekļa vietne darbojās. Tiem LIFE projektiem, kas tika apstiprināti pēc 2007. gada, tīmekļa vietnei jāsāk darboties tiešsaistē sešu mēnešu laikā pēc projekta sākuma, un tā ir regulāri jāatjaunina un jāuztur vismaz piecus gadus pēc projekta beigām. Šā perioda revidētie projekti šai prasībai atbilda.

56. Lai gan Komisija ir pielikusi pūles, lai veicinātu uzlabojumus projektu tīmekļa vietnēs (piemēram, attiecīgos paraugus ievietojot LIFE tīmekļa vietnē un sniedzot ieteikumus, kā izstrādāt LIFE projektu tīmekļa vietnes, kas jāveido izraudzītajiem projektiem), revīzijā pārbaudītajās tīmekļa vietnēs tika konstatētas nepilnības.

57. No 69 [13] paraugam izraudzītajiem projektiem revīzijā tika analizēts 63 projektu tīmekļa vietņu saturs [14]. To vidū bija 31 LIFE projekts, kas apstiprināts līdz 2007. gadam, un 32 LIFE projekti, kas apstiprināti pēc tam. No 53 tīmekļa vietnēm, kuras darbojās revīzijas laikā, 11 vietņu saturs bija ļoti ierobežots. Galvenās nepilnības bija ļoti īsi projektu apraksti un uzskates līdzekļu, ziņojumu un prezentāciju trūkums. Tomēr, sākot no 2007. gada apstiprināto projektu tīmekļa vietņu kvalitāte bija labāka.

58. Papildus pasīvajai komunikācijai, izmantojot internetu vai citas reklamēšanas iespējas, izplatīšanas pasākumi būtu jāpielāgo projekta īpašajiem apstākļiem. Revīzijā konstatēja, ka atsevišķos gadījumos, lai gan tika sasniegti projektu paredzētie rezultāti, izplatīšanas pasākumi bija neefektīvi un neveicināja projektu replicēšanu. Projektu tīmekļa vietnes netika atjauninātas, izplatīšana galvenokārt norisinājās saņēmēju reklāmas kampaņu ietvaros vai bija vērsta uz tiešajiem darījumu partneriem, un darbības, kas bija ietvertas saskaņotajos plānos par komunikāciju pēc programmas LIFE īstenošanas, netika pabeigtas.

59. Privātuzņēmumi, kas saņēma projekta atbalstu, izplatīšanas pasākumus parasti organizēja produkta komercializēšanas kontekstā. Tas tika darīts ar nolūku aizsargāt tehnoloģisko kompetenci, jo projektu bieži vien uzskata par saņēmēju uzņēmumu stratēģisko priekšrocību. Tomēr tādējādi tiek mazināta izplatīšanas efektivitāte, kas jāsasniedz ar šo programmu. LIFE rezultāti sniegtu uzņēmumam konkurences priekšrocības nozarē. Tāpēc zināšanu nodošana un projekta replicēšana ārpus grupas, kurai tas pieder, nevar būt uzņēmuma interesēs. Tas ievērojami samazina projekta iespējamo ietekmi uz vidi. Rodas jautājums, vai programmai LIFE šādi projekti būtu jāfinansē.

60. Tātad Palāta konstatēja, ka veiktie izplatīšanas pasākumi pietiekami neveicināja projektu rezultātu replicēšanu. Pat ja saņēmēji bija izpildījuši projekta nolīgumā paredzētās izplatīšanas darbības, pietrūka tādu izplatīšanas pasākumu, kas būtu saskaņoti starp Komisiju, saņēmējiem un kompetentajām valsts iestādēm, lai efektīvi veicinātu projektu rezultātu replicēšanu.

61. Piemērs šādam veiksmīgam projektam, kura potenciāls radīt būtisku ietekmi uz vidi netika īstenots neefektīvas izplatīšanas dēļ, ir aprakstīts 8. izcēlumā.

8. IZCĒLUMS

KATALĪTISKĀ IETEKME KERAMIKAS NOZARĒ NAV PANĀKTA

Keramikas un saistīto materiālu pulēšana rada lielu daudzumu atkritumu. Kādā no Itālijā apmeklētajiem projektiem tika veiksmīgi ieviests process šo atkritumu samazināšanai un pārstrādei.

Projekts, kas tika pabeigts 2008. gadā, revīzijas apmeklējuma laikā 2012. gadā joprojām turpinājās.

Lai gan projekts bija sekmīgs un ilgtspējīgs, tas nav replicēts. Projekta tīmekļa vietne kopš tā pabeigšanas nav atjaunināta, tomēr uzņēmums, kas projektu uzskata par ļoti pozitīvu mārketinga aspektu, visos savos reklāmas priekšmetos izmanto LIFE logotipu.

Liela daļa šīs ražošanas ir koncentrēta tikai dažos Eiropas reģionos, jo īpaši Sasuolo keramikas ražošanas apgabalā Itālijā un Valensijas reģionā Spānijā.

Lai gan saņēmējs bija izpildījis projekta nolīgumā paredzētās izplatīšanas darbības, pietrūka saskaņotu Komisijas, reģionālo iestāžu un uzņēmējsabiedrību centienu izplatīt projektu rezultātus un veicināt līdzīgu metožu izmantošanu citur. Tāpēc ietekme uz vidi ir būtiski samazināta.

PROJEKTU ILGTSPĒJA UN REZULTĀTU REPLICĒŠANA

62. Kā norādīts 39. punktā, LIFE vides projektu ilgtspēja ir būtisks programmas efektivitātes nosacījums, lai gan pieprasītais LIFE projektu novatoriskums un demonstrējamība zināmā mērā ietver neizdošanās risku. Revidenti apmeklēja 23 pabeigtus projektus, no kuriem vairākums bija pabeigti laikā no 2007. līdz 2009. gadam. Revīzijā tika konstatēts, ka desmit no šiem projektiem apmeklējuma laikā vairs neturpinājās. Attiecībā uz diviem projektiem saņēmēji vai partneri ieviesa jauninājumus. Neilgtspējīgu projektu piemēri ir sniegti 4. un 6. izcēlumā, bet ilgtspējīga projekta piemērs — 8. izcēlumā.

63. Nepilnības veiksmīgu projektu rezultātu izplatīšanā vismaz daļēji izskaidro projektu zemo replicēšanas līmeni. Tikai astoņi no 23 pabeigtajiem projektiem tika vai varētu tikt replicēti, tostarp trīs projekti, kuri vairs nedarbojas. Divi no astoņiem projektiem tika replicēti uzņēmumu grupā, kurai pieder saņēmējs; tādējādi projektu replicēšana un ES pievienotās vērtības radīšana bija ierobežota. Tas parāda atšķirību starp projektu veiksmīgu pabeigšanu un programmas efektivitāti.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

64. Programmas LIFE vides komponentam vajadzētu kalpot kā ES vides politikas katalizatoram, galvenokārt finansējot novatoriskus vai demonstrējamus projektus ar Eiropas pievienoto vērtību un pēc tam izplatot un replicējot to rezultātus. Revīzijā vērtēja šīs katalītiskās ietekmes efektivitāti.

65. Palāta secināja, ka LIFE vides komponents nedarbojās efektīvi, jo netika pietiekami labi izstrādāts un īstenots. Revīzijā tika konstatētas nepilnības izstrādē un īstenošanā, kuras ievērojami mazināja programmas kā būtiska katalizatora lomu atbalstīt ES vides politikas jēgpilnu attīstību. Bez tā programmas vispārējā efektivitāte nav sasniedzama.

66. Trūka mehānisma, kas ierobežotos resursus virzītu uz iepriekš izraudzīto mērķu sasniegšanu, tādējādi samazinājās ieguldīto līdzekļu ietekme (13.–16. punkts).

1. IETEIKUMS

Izstrādājot jaunajā LIFE programmā paredzētās daudzgadu darba programmas, likumdevējām iestādēm jāļauj Komisijai un dalībvalstīm par attiecināmiem atzīt tikai tos pieteikumus, kuros ir ierobežots stratēģisko prioritāšu skaits, un finansējamajiem projektiem izvirzīt skaidrus, konkrētus, izmērāmus un sasniedzamus mērķus.

Ierobežots prioritāšu skaits, kas noteikts uz vairākiem gadiem, optimizētu atlases procesu, koncentrētu pūliņus uz konkrētiem jautājumiem un atvieglotu programmas ietekmes novērtēšanu.

67. Indikatīvie piešķīrumi valstīm traucēja atlasīt labākos projektus, jo projektu atlasē tika ņemta vērā ne tikai to vērtība, bet arī izcelsmes dalībvalsts (17.–21. punkts).

2. IETEIKUMS

Komisijas priekšlikums jaunajai LIFE programmai izbeidz valstu piešķīrumus tradicionāliem projektiem, bet saglabā ģeogrāfisko līdzsvaru integrētiem projektiem. To piemērojot, Komisijai būtu jānodrošina, ka integrētie projekti tiek atlasīti, ņemot vērā to vērtību, un ka, ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru, netiek pārkāpts princips, kas pieteikumu iesniedzējiem paredz vienādas iespējas.

68. Projektu atlases kvalitāti negatīvi ietekmēja tas, ka vērtēšanas rezultāti nebija pienācīgi pamatoti (22.–28. punkts).

3. IETEIKUMS

Komisijai jāuzlabo projektu atlasē izmantotās vērtēšanas veidlapas un jāprasa, lai vērtētāji sniegtu atsevišķus novērtējumus un piešķirtu punktus par projektu galvenajiem aspektiem (tādiem kā priekšlikuma novatoriskums vai demonstrējamība, plānoto izplatīšanas pasākumu kvalitāte vai rezultātu replicēšanas iespēja), lai uzlabotu atlases procesa kvalitāti un pārredzamību un nodrošinātu, ka atlasītajiem projektiem ir vislielākais potenciāls, kas palīdzēs sasniegt programmas mērķus.

69. Programmas uzraudzības sistēmai nebija pienācīgu kopējo tiešo rezultātu un koprezultātu rādītāju. Tāpēc Komisija nevarēja gūt visaptverošu un atjauninātu pārskatu par projektu izpildi un līdz ar to arī saņemt informāciju par programmas darbības efektivitāti (29.–38. punkts).

4. IETEIKUMS

Komisijai jāuzlabo tās rīcībā esošie programmu pārvaldības instrumenti un jāapsver iespēja ieviest atbilstīgus kopējos tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus, kā arī sniegt papildu informāciju projekta līmenī, lai veicinātu pienācīgu programmas uzraudzību. Iespēju robežās šiem rādītājiem vajadzētu būt atbilstīgiem, apstiprinātiem, ticamiem, vienkāršiem un stabiliem (RACER kritēriji).

70. Projektu galvenie aspekti attiecībā uz to novatoriskumu un demonstrējamību, ilgtspēju un nozīmi Eiropas Savienībai projektu atlases laikā netika pienācīgi novērtēti (41. punkts) (sk. 3. ieteikumu).

71. Projektu izmaksu pieņemamības, kā arī projektu ilgtspējas un replicēšanas uzraudzība nebija pietiekama (42.–49. punkts).

5. IETEIKUMS

Komisijai jāuzlabo pieprasīto personāla izmaksu pamatotības novērtējums, īpaši salīdzināmiem projektiem, labāk izmantojot informāciju, kas savākta uzraudzības laikā. Pēc tam to varētu labāk izmantot, lai vieglāk konstatētu pārmērīgas izmaksas.

72. Palāta atrada tādu projektu piemērus, kuru izplatīšana nebija efektīva un kuru ilgtspējas un replicēšanas līmenis bija zems. Tāpēc vides komponenta iespējamā vides politikas katalizatora loma būtiski samazinājās (50.–63. punkts).

6. IETEIKUMS

Komisijai jāpievērš lielāka uzmanība LIFE projektu izplatīšanai, ilgtspējai un replicēšanai. Konkrētāk, Komisijai

a) jāpieprasa, lai uzraudzības grupa gan savos novērtējuma ziņojumos, ko tā sniedz projekta īstenošanas laikā, gan arī ex post apmeklējuma ziņojumos ietvertu kritisku analīzi par izplatīšanas, ilgtspējas nodrošināšanas un replicēšanas pasākumiem, kurus ierosinājis saņēmējs, kā arī par iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt to izpildi;

b) jāapsver, kā efektīvāk veicināt projektu rezultātu izplatīšanu un replicēšanu, ko veic privātie saņēmēji, kuri vēlas aizsargāt savas komerciālās intereses;

c) jāapsver, kā pieprasīt, lai saņēmēji pēc projekta pabeigšanas elektroniskā veidā iesniegtu vienkāršu un atjauninātu informāciju (t. i., vai projekts turpinās, vai projekts ir replicēts un, ja ir, cik reizes u. c.). Tas ļautu Komisijai efektīvi uzlabot ex post informāciju par programmas efektivitāti.

Šo ziņojumu 2013. gada 6. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Jan KINŠT.

Revīzijas palātas vārdā —

+++++ TIFF +++++

Vítor Manuel da Silva Caldeira

priekšsēdētājs

[1] Tā dēvēto programmu LIFE+ reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+) (OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.). Tā ir turpinājums programmām LIFE I (1992.–1995. g.), LIFE II (1996.–1999. g.) un LIFE III (2000.–2006. g.) no iepriekšējiem laikposmiem. Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu jaunai programmai LIFE (2014.–2020. g.), par ko pašlaik Eiropas Parlamentā un ES Padomē notiek sarunas.

[2] Eiropas Komisijas (Vides ģenerāldirektorāta) īstenota centralizēta pārvaldība.

[3] Dabas un bioloģiskās daudzveidības komponents bija Palātas Īpašā ziņojuma Nr. 11/2009 "LIFE-Daba projektu ilgtspējība un Komisijas īstenotā pārvaldība" priekšmets.

[4] Tostarp 23 projekti bija pabeigti, no tiem 22 izraudzīti 2005. un 2006. gadā un tikai trīs — 2007. gadā. Jāatzīmē, ka daži noteikumi, piemēram, saistībā ar projektu rezultātu izplatīšanu, 2007. gadā kļuva stingrāki.

[5] Projektu atlases procesā Komisijai palīdz neatkarīgie vērtētāji, bet projektu uzraudzībā — ārējās uzraudzības grupa.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.)

[7] "Neizmantotos" valstu piešķīrumus piešķir no jauna un izmanto citu dalībvalstu iesniegto projektu līdzfinansēšanai.

[8] Saskaņā ar pašreizējo programmu veidne, ar kuru kā vienu no atlases kritērijiem vērtē priekšlikumā ierosināto Eiropas pievienoto vērtību, cita starpā ietver dažu aspektu novērtēšanu, tādu kā projekta un ierosināto rezultātu izplatīšanas pasākumu novatoriskums un demonstrējamība.

[9] LIFE III ex post novērtējumā (COWI, 2009. gads) un Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2009 jau tika norādīts, ka punktu piešķiršanas sistēma ir jāprecizē.

[10] Citi projekti tiek apmeklēti saskaņā ar Vides ĢD gada revīzijas plānu. Revīzijas apmeklējumus veic tūlīt pēc galīgā maksājuma, jo izraudzīti tiek projekti, par kuriem galīgais maksājums ir veikts iepriekšējā gadā, un drīz pēc projekta pabeigšanas. Šo apmeklējumu uzmanības centrā ir projektu finansiālie aspekti, un tos neuzskata par pēcpārbaudes sastāvdaļu.

[11] Tipiskie šķēršļi, kuriem uzraudzības grupa nepievērsa pienācīgu uzmanību, ir šādi: tirgus iespēju trūkums projektu radītajiem tiešajiem rezultātiem, saņēmēja problēmas saistībā ar darbības turpināšanu vai finanšu resursu pieejamību un likumdošanas šķēršļi.

[12] No pārējiem sešiem projektiem, kuriem nebija izmantojamas tīmekļa vietnes, joprojām darbojās tikai viens projekts.

[13] Viena projekta saņēmējs atsauca savu dalību tūlīt pēc atlases. Šo projektu aizvietoja ar citu projektu no rezerves saraksta.

[14] Pieci projekti bija pārtraukti, un tīmekļa vietņu tiem nebija. Viens projekts nekad netika uzsākts.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ATLASES PROCESS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ERP NOVĒRTĒJUMS PAR APMEKLĒTO PROJEKTU PARAUGU

Ūdens | 414 | Jā | Jā | Jā | Nē |

Atkritumi | 211 | Jā | Jā | Nē | Nē |

Gaiss, pilsētu attīstība | 867 | Nē | Jā | Jā | Nē |

Ūdens | 959 | Nē | Jā | Jā | Nē |

SPĀNIJA | Augsne | 676 | Jā | Jā | Nē | Nē |

Gaiss | 305 | Jā | Jā | Jā | Nē |

Atkritumi | 434 | Jā | Jā | Nē | Nē |

Inovācija | 333 | Jā | Jā | Jā | Jā |

Ūdens | 281 | Jā | Jā | Nē (tikai 1/6) | Nē |

FRANCIJA | Ūdens | 1056 | Nē | Jā | Nē | Nē |

Ķīmiskas vielas | 1904 | Jā | Jā | Jā | Jā |

Ūdens | 538 | Jā | Nē | Jā | Jā |

Gaiss | 667 | Jā | Jā | Nē | Nē |

Klimata pārmaiņas | 3366 | Jā | Jā | Jā | Jā |

ITĀLIJA | Augsne | 407 | Jā | Nē | Jā | Nē |

Atkritumi | 214 | Jā | Jā | Nē | Jā |

Gaiss | 299 | Jā | Nē | Nē | Nē |

Ūdens | 1775 | Jā | Nē | Jā | Nē |

Augsne | 372 | Jā | Jā | Nē | Jā |

Atkritumi | 411 | Jā | Jā | Nē | Jā |

Ūdens | 407 | Jā | Jā | Jā | Nē |

Atkritumi | 584 | Nē | Jā | Jā | Jā |

Pilsētu attīstība | 1747 | Nē | Jā | Jā | Nē |

[1] Projekts nav slēgts.

--------------------------------------------------

52013SA0015