Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Horvātijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)       Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)       2014. gada X. janvārī Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu par to, ka Horvātijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)       Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[1], Padome sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij, lai noteiktā termiņā novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Ieteikumā jānosaka maksimāli sešu mēnešu termiņš, kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Turklāt ieteikumā novērst pārmērīgu budžeta deficītu Padomei būtu jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz ieteikuma pamatā esošo prognozi, atbilstu strukturālās bilances, t. i., cikliski koriģētās bilances, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, minimālajam ikgadējam uzlabojumam vismaz 0,5 % apmērā no IKP. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. pantu, kurā precizēta parāda kritērija prasība, budžeta mērķim, kas ieteikts korekcijas laikposma pēdējam gadam, ir jānodrošina, ka nepieciešamais atšķirības samazinājums starp parāda attiecību pret IKP un Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60% no IKP notiks divos gados pēc pārmērīga budžeta deficīta korekcijas, pamatojoties uz Komisijas prognozēm.

(5)       Saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi paredzams, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.– 2015. gada periodā joprojām pārsniegs atsauces vērtību 3 % no IKP, un tiek prognozēts, ka strukturālā bilance turpinās pasliktināties visā attiecīgajā laikposmā (par kuru ir šī prognoze), sasniedzot aptuveni 4 % no IKP 2013. gadā un gandrīz 6 % no IKP 2015. gadā. Šīs pārmaiņas galvenokārt ir saistītas ar izdevumu palielinājumu, piemēram, procentu maksājumiem kopā ar ieņēmumu samazinājumu. Komisijas 2013. gada rudens prognozē netika iekļauta budžeta konsolidācijas programma, par kuru tika paziņots 2013. gada septembrī — vienlaikus ar ekonomiskās un fiskālās politikas pamatnostādnēm, jo informācija par pasākumiem, kas ir pamatā šim konsolidācijas pasākumu kopumam, bija ļoti ierobežota. Pasākumi, kas paredzēti 2013. gada budžeta otrajā grozījumā un 2014. gada budžeta projektā, ko valdība pieņēma 2013. gada 14. novembrī un nosūtīja Parlamentam, būtiski neietekmē budžeta tendences. Ir vērojamas ļoti nenozīmīgas izmaiņas prognozēs, kas iekļautas Komisijas 2013. gada rudens prognozē attiecībā uz valdības ieņēmumiem, izdevumiem un vispārējās valdības parādu, un kas atjauninātas, lai atspoguļotu jauno informāciju, kas ir pieejama kopš to publiskošanas. Pārskatītās prognozes ir Komisijas jaunā sākumpozīcija.

(6)       Attiecībā uz vispārējās valdības parāda attīstību paredzams, ka saskaņā ar 2013. gada budžeta un 2014. gada budžeta projekta pārskatu plānotā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2014. gada beigās sasniegs 62 % un pieaugs vēl līdz aptuveni 64 % un 64¾% attiecīgi 2015. gadā un 2016. gadā. Komisijas 2013. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības parāda attiecība 2014. gadā pārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību, sasniedzot gandrīz 65 % un turpinās pieaugt arī pēc prognozē aptvertā laikposma. 2013. gada rudens prognozē, kas atjaunota, lai iekļautu papildu informāciju, kura ir pieejama pēc šīs prognozes publiskošanas (jo īpaši pēc jaunas ASV dolāros izteikto obligāciju emisijas 2013. gada novembrī), paredzēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pārsniegs 60 % no IKP slieksni jau 2013. gadā.

(7)       Ņemot vērā lielo nenoteiktību par ekonomikas un budžeta attīstību, budžeta mērķis, kuru ieteicams sasniegt korekcijas perioda pēdējā gadā, būtu jānosaka tādā līmenī, kas ir skaidri zem atsauces vērtības, lai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanas pēdējā gadā garantētu atbilstību parāda samazināšanas kritērijam.

(8)       Saskaņā ar Regulu Nr. 1467/97 pārmērīga budžeta deficīta novēršana būtu jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2015. gada beigām (saskaņā ar iepriekš minēto pieeju) un nodrošinātu kopīgu atbilstību parāda samazināšanas kritērijam, nepieciešamajiem strukturālajiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz 1,3 % apmērā no IKP gan 2014. gadā, gan 2015. gadā. Tas varētu būtiski samazināt ražošanas apjomu un saasināt jau ieilgušo un dziļo lejupslīdi. It īpaši attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrām, pamatojoties uz parāda kritēriju, varētu noteikt ilgākus termiņus, ja parāda kritērija izpildei nepieciešamā valdības budžeta deficīta līmenis ir ievērojami zemāks par 3 % no IKP.

(9)       Ievērojot minēto, ir pamatoti par beigu termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikt 2016. gadu. Jo īpaši, lai veiktu ticamas un ilgtspējīgas korekcijas, ievērojot šo pagarināto termiņu, Horvātijai būtu jāsasniedz kopējais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis — 4,6 % no IKP 2014. gadā, 3,5 % no IKP 2015. gadā un 2,7 % no IKP 2016. gadā, kas atbilst strukturālās bilances gada uzlabojumam par 0,5 % no IKP 2014. gadā, 0,9 % no IKP 2015. gadā un 0,7 % no IKP 2016. gadā, pamatojoties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras scenāriju. Šā korekciju scenārija pamatā ir Komisijas 2013. gada rudens prognoze, kas atjaunināta, lai atspoguļotu jaunu informāciju, tostarp no 2013. gada budžeta grozījuma un 2014. gada budžeta projekta, un kura paplašināta līdz 2018. gadam, paļaujoties uz standarta pieņēmumiem par potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpības likvidēšanu un budžeta jutīgumu attiecībā pret ciklu. Minētās korekcijas ļautu līdz 2016. gadam samazināt valdības kopējo budžeta deficītu līdz apmēram, kas ir zemāks par atsauces vērtību 3 % no IKP, vienlaikus nodrošinot, ka parāda attiecība pret IKP pietiekami strauji sasniegs 60 % atsauces vērtību, tādējādi izpildot valdības parāda kritēriju. Pamatojoties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras scenāriju, Horvātijai, lai sasniegtu iepriekš minētos strukturālos mērķus, būtu jāpieņem konsolidācijas pasākumi 2,3 % apmērā no IKP 2014. gadā, 1 % apmērā no IKP 2015. un 2016. gadā. Šajos mērķos ņem vērā vajadzību kompensēt fiskālās konsolidācijas otrās kārtas negatīvo ietekmi uz valsts finansēm, ietekmējot ekonomisko aktivitāti.

(10)     Budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina vispārējās valdības budžeta bilances noturīga uzlabošanās, kas tiktu virzīta uz publisko finanšu kvalitātes vairošanu. Konkrēti, šajā ziņā pozitīva ietekme varētu būt pasākumiem, kas paredzēti, lai noteiktu prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem un ieguldījumiem, tostarp izmantojot ES Kohēzijas un struktūrfondus, uzlabotu nodokļu saistību izpildi un stiprinātu fiskālo sistēmu.

(11)     Lai nodrošinātu tādu iznākumu, kas visvairāk sekmē ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, līdz ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanu būtu jāveic makrostrukturālās reformas. Šiem pasākumiem būtu jāstiprina ekonomikas izaugsmes potenciāls, izveidojot elastīgāku darba tirgu, uzlabojot uzņēmējdarbības vides kvalitāti un palielinot valsts pārvaldes efektivitāti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

(1) Horvātijai būtu jānovērš pašreizējais pārmērīga budžeta deficīts līdz 2016. gadam.

(2) Horvātijai būtu jāsasniedz kopējie vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi — 4,6 % no IKP 2014. gadā, 3,5 % no IKP 2015. gadā un 2,7 % no IKP 2016. gadā, kas atbilst strukturālās bilances gada uzlabojumam par 0,5 % no IKP 2014. gadā, 0,9 % no IKP 2015. gadā un 0,7 % no IKP 2016. gadā.

(3) Horvātijai būtu jāprecizē un rūpīgi jāīsteno pasākumi, kas vajadzīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2016. gadam, kā arī jāizmanto visu veidu neparedzēti ieņēmumi budžeta deficīta samazināšanai.

(4) Padome nosaka beigu termiņu — 2014. gada 30. aprīlis, līdz kuram Horvātijai ir jāveic efektīva rīcība, un saskaņā ar 3. panta 4.a punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 detalizēti jāinformē par paredzēto konsolidācijas stratēģiju nosprausto mērķu sasniegšanai; pēc tam iestādēm vismaz reizi sešos mēnešos jāziņo par gūtajiem panākumiem, īstenojot šos ieteikumus, — līdz pārmērīga budžeta deficīts ir pilnībā novērsts.

Turklāt Padome aicina Horvātijas iestādes (i) veikt rūpīgu izdevumu pārbaudi ar mērķi racionalizēt algu, sociālā nodrošinājuma un subsīdiju izmaksas un nodrošināt pietiekamu fiskālo telpu, lai īstenotu izaugsmi veicinošus izdevumus, tostarp līdzfinansējumu ES finansētiem projektiem; ii) vēl vairāk uzlabot nodokļu saistību izpildi un palielināt nodokļu administrācijas efektivitāti un iii) uzlabot publisko finanšu institucionālo struktūru, tostarp uzlabojot daudzgadu budžeta plānošanu, stiprinot fiskālās politikas komitejas lomu un neatkarību, kā arī nodrošinot atbilstību fiskālajiem noteikumiem. Turklāt Padome aicina Horvātijas iestādes īstenot strukturālās reformas, jo īpaši ar mērķi novērst darba tirgus neelastību un nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti, lai palielinātu IKP izaugsmes potenciālu.

Šis ieteikums ir adresēts Horvātijas Republikai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.