PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Komisija, ierosinot šo grozījumu Regulā (EK) Nr. 539/2001[1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 1211/2010[2], vēlas regulas pielikumus pielāgot, ņemot vērā Moldovas Republikas pēdējos trīs gados sasniegto progresu dialogā par vīzu režīma liberalizāciju, un pārcelt šo valsti no regulas I pielikuma (trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām) uz II pielikumu (trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas); šī pārcelšana ir saskaņā ar politiskajām saistībām, ko Eiropas Savienība uzņēmās kopīgajā deklarācija, kura tika apstiprināta Prāgas Austrumu partnerības valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 7. maijā un kurā uzsvērts, cik būtiska ir pilsoņu mobilitāte un vīzu režīma liberalizācija drošā vidē. ES apņēmās pakāpeniski panākt ilgtermiņa vīzu režīma pilnīgu liberalizāciju partnervalstīm ar nosacījumu, ka ir radīti nepieciešamie apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei. Kopīgajā deklarācijā, kas tika iesniegta ES un Moldovas Republikas sadarbības padomes sanāksmē 2009. gada 21. decembrī, tika panākta vienošanās sākt dialogu, lai izvērtētu nosacījumus, ar kuriem Moldovas Republikas pilsoņiem varētu nākotnē piešķirt tiesības ceļot uz ES bez vīzām.

Vispārīgais konteksts un priekšlikuma pamatojums

2001. gadā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu Padome pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (tā dēvētais „negatīvais saraksts), kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (tā dēvētais „pozitīvais saraksts”). Saskaņā ar EK līguma 61. pantu šo sarakstu izveide ir viens no papildu pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar personu brīvu pārvietošanos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Kā minēts Regulas Nr. 539/2001 5. apsvērumā, "Trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un tās, kas ir atbrīvotas no šīs prasības, katrā atsevišķā gadījumā nosaka, rūpīgi izvērtējot dažādus kritērijus, cita starpā kritērijus attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī uz Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešajām valstīm, vienlaikus ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpības prasības." Ņemot vērā kritērijus par sabiedrisko kārtību un nelegālo imigrāciju, īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī attiecīgo trešo valstu izdoto ceļošanas dokumentu drošībai.

Tā kā Regulā (EK) Nr. 539/2001 izklāstītie kritēriji attiecībā uz trešām valstīm laika gaitā var attīstīties, vajadzības gadījumā būtu jāpārskata negatīvā un pozitīvā saraksta saturs.

Regulā (EK) Nr. 539/2001 jaunākie grozījumi tika izdarīti 2010. gadā (divas reizes), lai ņemtu vērā, no vienas puses, dialoga par vīzu režīma liberalizāciju ar Rietumbalkānu valstīm rezultātu, pārceļot Albāniju un Bosniju un Hercegovinu uz II pielikumu, un, no otras puses, valstu sarakstu regulāru pārskatīšanu, pārceļot Taivānu uz II pielikumu. Komisija 2012. gada novembrī[3] ierosināja veikt vēl vienu valstu sarakstu regulāru pārskatīšanu. Joprojām notiek sarunas par šo priekšlikumu. Nākamā regulārā pārskatīšana ir paredzēta 2014. gada sākumā, un tajā tiks ņemta vērā vīzu režīma liberalizācijas ietekme uz ekonomiku, kā Komisija paziņoja savā 2012. gada novembra paziņojumā par vīzām un izaugsmi[4].

Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, lai trešo valstu sarakstu saturs atbilstu regulas 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem, ņemot vērā progresu, ko Moldovas Republika ir sasniegusi saistībā ar dialogu par vīzu režīma liberalizāciju.

2.           Priekšlikuma aspekti

Pēc padziļinātām sarunām Kišiņevā 2010. gada 2. martā dialogs par vīzu jautājumiem oficiāli tika sākts 2010. gada 15. jūnijā saistībā ar ES un Moldovas Republikas sadarbības padomes sanāksmi Luksemburgā. 2010. gada septembrī tika rīkotas ekspertu vizītes uz Moldovas Republiku, lai veiktu detalizētu "trūkumu analīzi", kas ietvēra visaptverošu situācijas analīzi par katru dialogā par vīzu jautājumiem ietverto jautājumu bloku (dokumentu drošība, tostarp biometrija; nelikumīga imigrācija, tostarp atpakaļuzņemšana; sabiedriskā kārtība un drošība; ārējās attiecības un pamattiesības) un kas tika iesniegta darba grupai Padomē 2010. gada oktobrī. Saskaņā ar Padomes (Ārlietas) 2010. gada 25. oktobra sanāksmes secinājumiem par Moldovas Republiku un Austrumu Partnerību tika apspriests Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna (VRLRP) projekts Moldovas Republikai, ko Padome apstiprināja 2010. gada 16. decembrī.

Moldovas Republika 2011. gada 17. februārī pieņēma valsts anotētu rīcības plānu un iesniedza ar to augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē 2011. gada 18. februārī.

Pirmais progresa ziņojums[5] par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī.

Otrais progresa ziņojums[6] par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2012. gada 9. februārī. Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2012. gada 27. februārī, kurā tika iesniegts otrais progresa ziņojums un apspriesti nākamie procesa soļi.

Trešo progresa ziņojumu[7] par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu publicēja 2012. gada 22. jūnijā. Tas bija trešais un pēdējais progresa ziņojums par VRLRP pirmo posmu, un tajā Komisija sniedza konsolidētu vērtējumu par progresu, ko Moldovas Republika sasniegusi, lai izpildītu VRLRP pirmā posma kritērijus saistībā ar tiesiskā, politiskā un institucionālā satvara izveidi.

Komisija, iesaistot attiecīgās ES aģentūras un ieinteresētās personas[8], 2012. gada 3. augustā iesniedza novērtējumu par ietekmi, kāda gaidāmajai vīzu režīma liberalizācijai attiecībā uz Moldovas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, varētu būt uz migrāciju un drošību.

Padome 2012. gada 19. novembrī pieņēma secinājumus atbilstoši Komisijas novērtējumam, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna pirmā posma kritērijus. Nepieciešamais tiesiskais, politiskais un institucionālais satvars ir ieviests. Pēc tam tika uzsākts otrā posma kritēriju novērtējums.

Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2013. gada 28. janvārī, kurā tika noteikti otrā posma mērķi un sagatavotas nākamās novērtēšanas misijas. Novērtēšanas misijas par VRLRP 1., 2., 3. un 4. jautājumu bloku norisinājās laikposmā no 2013. gada 18. februāra līdz 15. martam. Šīs novērtēšanas misijas bija aptverošākas un detalizētākas nekā iepriekš–, proti, tās ilga četras nedēļas un tajās piedalījās 12 eksperti no dalībvalstīm kopā ar Komisijas un EĀDD amatpersonām. Šo ekspertu misiju mērķis bija novērtēt VRLRP otrā posma kritēriju izpildi un tiesiskā, politiskā un institucionālā satvara izpildi saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Ekspertu ziņojumi tika pabeigti 2013. gada maijā. Ceturtais progresa ziņojums tika publicēts 2013. gada 21. jūnijā[9], un tajā bija sniegta informācija par tiesiskā un institucionālā satvara ieviešanu, iestāžu darbību un aģentūru darba koordinācijas līmeni.

Piektais progresa ziņojums[10], kuru pieņēma 2013. gada 15. novembrī, atspoguļo, cik lielā mērā ir izpildīti ceturtajā ziņojumā sniegtie ieteikumi un kā kopumā ir īstenoti VRLRP otrā posma kritēriji. Īpaša uzmanība tika pievērsta reformu ilgtspējai un rezultātiem, kas sasniegti, tostarp ar pārdomātu personāla izvēli, kapacitāti un finansējumu. Tas ietver arī novērtējumu par to, cik lielā mērā ir izpildīti Moldovas Republikai sniegtie ieteikumi, kas iekļauti 2012. gada augusta ietekmes novērtējuma ziņojumā. Komisija minētajā ziņojumā secina, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus kritērijus, kas noteikti VRLRP otrā posma četros jautājumu blokos, un ka Moldovas Republika ir piešķīrusi atbilstošus finanšu un cilvēku resursus, lai nodrošinātu reformu ilgtspējību.

Kopš 2010. gada jūnijā ES un Moldovas Republika sāka dialogu par vīzu jautājumiem, un, kopš 2011. gada janvārī Moldovas Republikas iestādēm tika iesniegts Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāns, Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, ko Moldovas Republika sasniegusi, lai izpildītu kritērijus, kuri noteikti VRLRP pirmā un otrā posma četros jautājumu blokos.

Papildus šim aptverošajam ziņošanas procesam saistībā ar VRLRP Komisija Moldovas Republikas progresu attiecīgajās VRLRP jomās turpināja arī uzraudzīt

· augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē par dialogu starp ES un Moldovas Republiku par vīzu jautājumiem,

· ES un Moldovas Republikas Apvienotajā apakškomitejā Nr. 3,

· augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē par Mobilitātes partnerību starp ES un Moldovas Republiku,

· ES un Moldovas Republikas dialogā par cilvēktiesībām,

· ES un Moldovas Republikas Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā, un

· ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas apvienotajā komitejā.

Katrā no šīm komitejām un dialogiem regulāri tiek izskatīta sadarbība starp ES un Moldovas Republiku. Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju pēdējā sanāksmē, kura notika Briselē 2013. gada 12. jūnijā un kurā piedalījās dalībvalstis, Komisija konstatēja, ka abu nolīgumu īstenošana kopumā ir ļoti apmierinoša.

Sākotnējais nolīgums starp ES un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Ar to visiem Moldovas Republikas pilsoņiem (turpmāk “Moldovas pilsoņi”) tika noteikta mazāka vīzas nodeva un ātrākas izsniegšanas procedūras, un konkrētas vīzas pieteikumu iesniedzēju kategorijas, kuri ir Moldovas pilsoņi, tika atbrīvotas no maksas par vīzu, tika noteikta biežāka vairākkārtēju ieceļošanas vīzu ar ilgu derīguma termiņu izsniegšana un vienkāršotas apliecinošo dokumentu prasības saistībā ar ceļojuma mērķi. Tāpat arī nolīgumā bija ietverta vīzu režīma atcelšana diplomātisko pasu turētājiem.

2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā atjaunināts nolīgums ar Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Ar šo jauno nolīgumu tiek ieviesti papildu atvieglojumi un praktiski ieguvumi Moldovas pilsoņiem, jo īpaši šādi: (1) labumu no sākotnējā nolīgumā paredzētajiem atvieglojumiem gūst vairāk vīzu pieteikumu iesniedzēju kategorijas, (2) noteikumi par daudzkārtējo ieceļošanas vīzu ar ilgu derīguma termiņu izsniegšanu konkrētām bona fide ceļotāju kategorijām ierobežo konsulu rīcības brīvību, (3) tiek ieviests skaidrs tiesiskais regulējums attiecībā uz dalībvalstu sadarbību ar ārējo pakalpojumu sniedzējiem un (4) biometrisko dienesta pasu turētāji ir atbrīvoti no vīzas prasības.

Mobilitātes partnerība ar Moldovas Republiku oficiāli tika sākta 2008. gada septembrī Kišiņevā. Tā aptver 15 dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Vācija, Grieķija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija) un divas ES aģentūras (Frontex un Eiropas Izglītības fonds), kas ir sadarbojušās, lai iesniegtu saskaņotu pieeju sadarbībai ar partnervalstīm. Partnerības ietvaros ir īstenotas dažādas iniciatīvas, un tā pilnībā atspoguļo vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei četras dimensijas: likumīgās migrācijas nostiprināšana un mobilitātes veicināšana, nelikumīgas migrācijas un cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana, migrācijas un mobilitātes ietekmes uz attīstību maksimāla palielināšana un starptautiskās aizsardzības veicināšana.

Piedņestras problēmas atrisināšana nav nosacījums vīzu režīma liberalizācijai saskaņā ar VRLRP. Turklāt VRLRP nav nekādas norādes uz teritoriālo piemērošanu. Vīzu režīma liberalizācija sniegs labumu pilsoņiem, kas ir Moldovas Republikas izsniegtu biometrisko pasu turētāji.

Šajā priekšlikumā atspoguļots iepriekšminēto procesu rezultāts, ņemot vērā arī to, ka nolīgumi ar Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanu ir īstenoti apmierinoši, Komisija ierosina Moldovas Republiku, kura izpilda visus VRLRP kritērijus, no negatīvā saraksta pārcelt uz pozitīvo sarakstu, taču šo vīzu režīma atcelšanu attiecinot vienīgi uz saskaņā ar ICAO standartiem izsniegtu biometrisko pasu turētājiem.

3.           Turpmākie pasākumi

Dialogs par vīzu jautājumiem starp ES un Moldovas Republiku ir izrādījies svarīgs un īpaši efektīvs instruments vērienīgu un sarežģītu reformu veicināšanai ne vien tieslietu un iekšlietu jomā, bet arī citās jomās, piemēram, tiesiskuma un tieslietu reformas, tostarp partiju pareizas finansēšanas, imunitātes pārskatīšanas un pārvaldes modernizācijas jomā. Moldovas Republika pēdējo trīs gadu laikā ir guvusi nepārtrauktus un efektīvus panākumus visās jomās, kas ietilpst VRLPR četros blokos. Tas apliecina, ka secīgo Moldovas valdību un visu valsts iestāžu apņemšanās un pastāvīgie centieni izpildīt VLRPR kritērijus ir viena no valsts augstākajām prioritātēm.

Ir būtiski atgādināt, ka reformas vairākās būtiskās jomās, kas ietilpst VLRPR, tika īstenotas 2013. gada pirmajā pusē neatkarīgi no tā, ka vairākus mēnešus bija nestabila politiskā situācija, kas savukārt norāda uz pienācīgu labas pārvaldības līmeni un valsts pārvaldes briedumu.

Drīz tiks veikti grozījumi ES noteikumos par vīzām, ar kuriem ievieš jaunu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas palīdz saglabāt vīzu režīma liberalizācijas procesa integritāti un ko izmanto kā galējo līdzekli, lai nodrošinātu, ka nepieļautu pārkāpumus saistībā ar bezvīzu ceļošanas režīmu vai tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopš šā gada jūnija ir sasniegusi nepieciešamo progresu, lai nodrošinātu to reformu efektīvu un ilgtspējīgu īstenošanu, kuras tai bija jāīsteno, lai izpildītu VLRPR kritērijus. Visi pasākumi, kas jāveic saskaņā ar ceturto VLRPR progresa ziņojumu, ir īstenoti. Veids, kādā darbojas tiesiskais un politiskais satvars, kā ir izstrādāti institucionālie un organizatoriskie principi un tiek īstenotas procedūras visos četros blokos, atbilst attiecīgajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Pamatojoties uz šo novērtējumu un norādot uz nepārtrauktas uzraudzības un ziņošanas rezultātu, kas tiek īstenota, kopš tika sākts dialogs par vīzu jautājumiem starp ES un Moldovas Republiku, Komisija uzskata, ka Moldovas Republika izpilda visus kritērijus, kas noteikti VLRPR otrā posma četros blokos. Ņemot vērā vispārējās attiecības starp ES un Moldovas Republiku un šo attiecību dinamiku, Komisija iesniedz vajadzīgo leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu Regulu (EK) Nr. 539/2001 saskaņā ar VLRPR ietvaros noteikto metodi.[11]

Šajā saistībā ir arī vērts aplūkot pieejamos statistikas datus. Saskaņā ar datiem par derīgām uzturēšanās atļaujām 2012. gada beigās aptuveni 230 000 Moldovas pilsoņu ES uzturējās likumīgi[12]. Saskaņā ar statistikas datiem risks, ka Moldovas pilsoņi nelikumīgi migrēs uz ES, pēdējos gados ir samazinājies: kopš 2008. gada, kad tika aizturēti 6830 nelikumīgi ieceļojuši imigranti no Moldovas, aizturēto personu skaits katru gadu ir samazinājies — 2012. gadā tika aizturētas 3070 personas, kas ir samazinājums par 55 %. Minētajā periodā par pusi (- 48 %) ir samazinājies arī patvēruma pieteikumu skaits. Moldovas pilsoņi 2012. gadā iesniedza 435 patvēruma pieteikumus, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 837 pieteikumiem 2008. gadā. Izpildīto atgriešanu rādītājs salīdzinājumā ar izdoto atgriešanas lēmumu skaitu uzlabojas un 2012. gadā sasniedza 73 % salīdzinājumā ar 50 % četros iepriekšējos gados. Visbeidzot, īstermiņa Šengenas vīzu pieteikumu skaits pēdējos trijos gados ir saglabājies stabils (svārstoties no 50 000 līdz 55 000), taču vīzu pieteikumu atteikuma rādītājs ir strauji samazinājies no 11,4 % 2010. gadā līdz 6,5 % 2012. gadā. Kopumā šie dati apstiprina, ka migrācijas risks, ko rada Moldovas pilsoņi, ir būtiski samazinājies. Ar grozījumiem ES noteikumos par vīzām Regulā Nr. 539/2001 ieviesīs jaunu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas palīdz saglabāt vīzu režīma liberalizācijas procesa integritāti un ko izmanto kā pēdējo līdzekli, lai nodrošinātu, ka nepieļautu pārkāpumus saistībā ar bezvīzu ceļošanas režīmu vai tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Komisija pašreizējo partnerības un sadarbības struktūru un dialogu ietvaros un nepieciešamības gadījumā, izmantojot ad hoc uzraudzības mehānismus, aktīvi turpinās uzraudzīt, lai Moldovas Republika turpinātu īstenot visus kritērijus, kas noteikti VRLPR četros blokos.

Tāpat kā ar Rietumbalkānu valstu pārcelšanu uz bezvīzu režīmu, nav nekāda iemesla Moldovas Republikai vīzu režīma atcelšanas īstenošanai par noteikumu izvirzīt nolīguma noslēgšanu par vīzu režīma atcelšanu ar ES, ņemot vērā to, ka Moldovas Republika visus ES pilsoņus jau ir atbrīvojusi no vīzas prasības un ka bezvīzu režīma ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā apturēšanas mehānisms būtu efektīvs risinājums.

4.           Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Tika veiktas apspriedes ar dalībvalstīm.

5.           Ietekmes novērtējums

Nav vajadzīgs.

6.           Juridiskais pamats

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, šis priekšlikums pilnveido kopējo vīzu politiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

7.           Proporcionalitātes un subsidiaritātes princips

Regulā (EK) Nr. 539/2001 ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (negatīvais saraksts), un to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (pozitīvais saraksts).

Lēmums par izmaiņām sarakstos, par valstu pārcelšanu no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu vai otrādi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir Eiropas Savienības kompetencē.

8.           Juridisko instrumentu izvēle

Regula (EK) Nr. 539/2001 jāgroza ar regulu.

9.           Ietekme uz budžetu

Ierosinātais grozījums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

2013/0415 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001[13] I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst tajos noteiktajiem kritērijiem. Trešās valstis, kurās attiecībā uz šiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(2)       Saskaņā ar kopīgo deklarāciju, kas tika apstiprināta Prāgas Austrumu partnerības valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 7. maijā, un saskaņā ar to, ka Moldovas Republika ir īstenojusi savu Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, Komisija uzskata, ka Moldovas Republika izpilda visus Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā noteikto kritērijus.

(3)       Tā kā Moldovas Republika izpilda visus kritērijus, tā būtu būtu jāpārceļ uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu. Šī vīzu režīma atcelšana būtu jāpiemēro to biometrisko pasu turētājiem, kuras Moldovas Republika izdevusi saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem.

(4)       Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā , šī regula ir to Šengenas acquis[14] noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B. punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai[15].

(5)       Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis[16] noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK[17] 3. pantu.

(6)       Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[18], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES[19] 3. pantu.

(7)       Šī regula Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis[20] noteikumu īstenošanā, tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(8)       Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis[21] noteikumu īstenošanā; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(9)       Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(10)     Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(11)     Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi.

1.           Regulas I pielikuma 1. daļā atsauci uz Moldovu svītro.

2.           Regulas II pielikuma 1. daļā iekļauj šādu tekstu:

"Moldovas Republika*

______________

*        Vīzu režīma atcelšana attieksies tikai uz to biometrisko pasu turētājiem, kuras izdotas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem."

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs —                                            priekšsēdētājs —

[1]               OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[2]               OV L 339, 22.12.2010., 6. lpp.

[3]               COM(2012) 650 final.

[4]               COM(2012) 649 final.

[5]               SEC(2011) 1075 galīgā redakcija.

[6]               SWD(2012) 12 final.

[7]               COM(2012) 348 final.

[8]               COM(2012) 443 final.

[9]               COM(2013) 459 final.

[10]             Vēl nav publicēts, atsauce pievienojama vēlākā posmā.

[11]             (*) Piektā progresa ziņojuma teksts šobrīd ir izskatīšanā SKK; ja secinājumu teksta formulējums tiks mainīts, teksts būs attiecīgi jāpielāgo.

[12]             Šajā iedaļā sniegtie dati aptver visas ES valstis, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju un Horvātiju, un ietver arī datus par Šveici, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu. Visi dati ir Eurostat dati, izņemot datus par vīzu pieteikumiem un atteikumiem, ko ievācis Iekšlietu ĢD.

[13]             Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp).

[14]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[15]             OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[16]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[17]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[18]             OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

[19]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[20]             OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[21]             OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.