PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk "PVN direktīva") Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, ar kuriem atkāpjas no minētās direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai nepieļaut noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2013. gada 2. aprīlī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi attiecībā uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežojumiem par tādu automobiļu nomu vai īri, kurus izmanto arī privātām vajadzībām, un kuru pēdējo reizi atļauts piemērot ar Padomes Lēmumu Nr. 2011/37/ES[1]. Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2013. gada 19. jūnija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Komisija 2013. gada 20. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai.

Vispārīgais konteksts

Iepriekš minētais lēmums atļāva Apvienotajai Karalistei piemērot atskaitīšanas tiesību ierobežojumu 50 % apjomā no PVN priekšnodokļa, kas samaksāts, īrējot vai nomājot automobiļus, kurus ar nodokli apliekamās personas izmanto gan privātām, gan saimnieciskām vajadzībām. Tajā pašā laikā šādu īrētu vai nomātu automobiļu izmantošana ar nodokli apliekamo personu privātām vajadzībām netika uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

Atkāpe paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic sīka to attālumu uzskaite, kas ar katru automobili nobraukti privātām vajadzībām, un PVN uzskaite par automobiļa izmantošanu privātām vajadzībām. PVN direktīvas 168.a panta 2. punktā sniegtais variants neparedz vienotas likmes daļēju atskaitīšanu un var tikt piemērots tikai PVN priekšnodoklim par automobili, kas ir daļa no nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīviem; tādējādi atkāpe ir piemērots pasākums, lai panāktu pieprasīto vienkāršošanu.

Tātad šī atkāpe būtībā ir vienkāršošanas pasākums, kura termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

Parasti atkāpes piešķir uz noteiktu laiku, lai varētu izvērtēt, vai īpašais pasākums ir lietderīgs un efektīvs. Apvienotās Karalistes sniegtajā ziņojumā minēts, ka 50 % sadalījums starp izmantošanu saimnieciskām un privātām vajadzībām (vai citām vajadzībām, kas nav saimnieciskas vajadzības, Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē) joprojām atspoguļo to, kā kopumā Apvienotajā Karalistē ar nodokli apliekamās personas īrētus un nomātus automobiļus izmanto saimnieciskām un privātām vajadzībām. Tāpēc atkāpes pasākuma piemērošanas pagarināšana ir pamatota.

Taču atkāpes pagarinājumam jābūt ar noteiktu beigu termiņu, lai varētu novērtēt, vai joprojām pastāv situācija, kura kalpoja par pamatu atkāpei. Apvienotā Karaliste lūdza pagarināt atkāpes piemērošanu līdz 2018. gada 31. decembrim. Piešķirt atkāpes pasākumu uz trīs gadu laikposmu ir ierasta prakse līdzīgos gadījumos (šajā saistībā skatīt Padomes Īstenošanas regulas 2012/232/ES[2] un 2013/191/ES[3]). Tāpēc tiek ierosināts pagarināt atkāpes piemērošanu līdz 2016. gada beigām un paredzēt, ka Apvienotajai Karalistei gadījumā, ja tā plāno pieprasīt termiņa pagarinājumu pēc šī datuma, līdz 2016. gada 1. aprīlim jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts ierobežojuma procentu likmes novērtējums. Lēmums jebkurā gadījumā zaudēs spēku, ja līdz šim beigu termiņam stāsies spēkā ES noteikumi par atskaitīšanas tiesību ierobežojumiem.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

PVN direktīvas 176. pantā noteikts, ka Padome lems, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Līdz tam dalībvalstīm atļauts saglabāt visus izņēmumus, kas bija spēkā 1979. gada 1. janvārī. Tādējādi ir vairāki "nogaidoši" noteikumi, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt nodokļus attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

2004. gadā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, kas paredzēja noteikumus par to, uz kuriem izdevumu veidiem var attiecināt atskaitīšanas tiesību ierobežojumus, taču Padome par minēto priekšlikumu vēl nav spējusi panākt vienošanos.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Lēmuma mērķis ir pagarināt vienkāršošanas pasākuma piemērošanas laiku. Šis vienkāršošanas pasākums paredz, ka ar nodokli apliekamām personām nav jāveic ne to attālumu uzskaite, kas ar katru saimnieciskām vajadzībām paredzētu automobili nobraukti privātām vajadzībām, ne PVN uzskaite šajā sakarā. Tāpēc šim pasākumam potenciāli ir ekonomiski labvēlīga ietekme. Tomēr šī ietekme nebūs liela, jo ierobežota ir gan atkāpes piemērošanas joma, gan laiks.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šā īstenošanas lēmuma pamatā ir 395. pants 2006. gada 28. novembra PVN direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu.

Priekšlikums ir ES iestāžu ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Šis īstenošanas lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un tas neuzliek nekādus pienākumus. Priekšlikums tādējādi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Ņemot vērā atkāpes ierobežoto darbības jomu, īpašais pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula.

2013/0312 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Padomes Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu[4] un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2013. gada 2. aprīlī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesību ierobežojumiem par tādu automobiļu nomu vai īri, kurus izmanto ne tikai saimnieciskām vajadzībām.

(2)       Komisija 2013. gada 19. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Komisija 2013. gada 20. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)       Ar Padomes Lēmumu 2007/884/EK[5], kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/37/ES[6], Apvienotajai Karalistei atļāva ierobežot PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nosakot, ka var atskaitīt tikai 50 % no priekšnodokļa, ko ar nodokli apliekamās personas samaksājušas, īrējot vai nomājot automobili, kuru izmanto ne tikai saimnieciskām vajadzībām. Tāpat Apvienotajai Karalistei atļāva neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, ja nodokļa maksātāja saimnieciskām vajadzībām nomātu vai īrētu automašīnu izmanto privātām vajadzībām. Šis vienkāršošanas pasākums paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar katru saimnieciskām vajadzībām paredzētu automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un nodokļu uzskaite par faktisko automašīnas nobraukumu privātām vajadzībām.

(4)       Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes sniegto ziņojumu, 50 % sadalījums joprojām atspoguļo to, kā kopumā īrētus un nomātus transportlīdzekļus izmanto saimnieciskām un privātām vajadzībām. Tādēļ ir lietderīgi atļaut Apvienotajai Karalistei pasākumu piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim.

(5)       Ja Apvienotā Karaliste uzskata, ka varētu būt nepieciešams pagarinājums, kas pārsniedz 2016. gada termiņu, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts ierobežojuma procentu likmes novērtējums.

(6)       Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 77/388/EEK[7], kurā saskaņotas to izdevumu kategorijas, kuriem var piemērot atskaitīšanas tiesību izņēmumus. Ar Direktīvu 2006/112/EK ir aizstāta Direktīva 77/388/EEK[8]. Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. oktobrī pieņemto priekšlikumu atskaitīšanas tiesības var piemērot mehāniskiem transporta līdzekļiem. Atkāpes pasākumi, kas paredzēti šajā lēmumā, ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā šāda direktīva, kas pieņemta, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 29. oktobrī pieņemto priekšlikumu, ja šāds datums ir pirms 2016. gada 31. decembra.

(7)       Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(8)       Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/884/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Šā lēmuma darbības termiņš beidzas dienā, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, ar ko nosaka tos izdevumus saistībā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas PVN pilnas atskaitīšanas tiesības, vai 2016. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš no datumiem iestājas agrāk.

Ja tiek iesniegts pieprasījums pagarināt šajā lēmumā paredzētos atkāpes pasākumus, līdz 2016. gada 1. aprīlim Komisijai jāiesniedz arī ziņojums, kurā ietver procentu likmes novērtējumu ierobežojumam, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN par izdevumiem, kas attiecas uz tādu automobiļu īri vai nomu, kurus izmanto ne tikai saimnieciskai darbībai."

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 19, 22.1.2011., 19. lpp.

[2]               OV L 117, 1.5.2012., 7. lpp.

[3]               OV L 113, 25.4.2013., 11. lpp.

[4]               OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[5]               Padomes Lēmums 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 346, 29.12.2007., 21. lpp.).

[6]               Padomes 2011. gada 18. janvāra Īstenošanas lēmums, ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 19, 22.1.2011., 11. lpp.).

[7]               COM(2004) 728 galīgā redakcija.

[8]               Padomes 1977. gada 17. maija Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –– Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).