PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padomes 1999. gada 29. marta Regula (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai[1] ieviesa flotes jaudas regulēšanas mehānismu, noteikumu "vecs par jaunu", kura mērķis ir novērst flotes jaudas pārpalikumu rašanos vai pastiprināšanos ES iekšējo ūdensceļu tirgū. Noteikumu "vecs par jaunu" 2003. gada aprīlī pārveidoja par rezerves mehānismu, ko izmantos tādā nopietnu tirgus traucējumu gadījumā, kā minēts Direktīvā 96/75/EK[2].

Saskaņā ar to flotes jaudas politiku dalībvalstis, kuru iekšējie ūdensceļi ir saistīti ar citas dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem un kuru flotes kopējā tonnāža ir virs 100 000 tonnām, izveidoja Iekšējo ūdensceļu fondu ("rezerves fonds") saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 718/1999 3. pantu.

Rezerves fondu finansē no to struktūras uzlabojumu shēmu virsnormas finansējuma, kuras īstenoja līdz 1999. gada 28. aprīlim, un īpašām iemaksām, kas saņemtas saskaņā ar noteikumu "vecs par jaunu". Tie sastāv tikai no finanšu iemaksas no iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozares, un to kopējā vērtība patlaban ir aptuveni EUR 35 miljonu apmērā.

Fondu pārvaldību veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un izmantojot pašu administratīvos resursus. Valsts organizācijas, kas pārstāv iekšējo ūdensceļu pārvadātājus, ir iesaistītas šai pārvaldībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 718/1999 3. panta 2. punktu.

Saskaņā ar regulas 3. panta 4. un 5. punktu rezerves fondu var izmantot tikai divos gadījumos[3]:

A.        Iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tirgus "nopietnu traucējumu" gadījumā, kā minēts Direktīvas 96/75/EK 7. pantā, Komisija pēc dalībvalsts lūguma var veikt piemērotus pasākumus, jo īpaši pasākumus, kas novērstu jebkādu jaunu pieaugumu pārvadājumu jaudā konkrētajā tirgū esošajā piedāvājumā.

Regulas (EK) Nr. 718/1999 6. panta nozīmē ar piemērotiem pasākumiem ir jāsaprot noteikuma "vecs par jaunu" atjaunošana ierobežotā laika posmā, iespējams, līdz ar strukturālas uzlabošanas pasākumiem, piemēram, piemaksu par kuģu nodošanu metāllūžņos, ko maksā no rezerves fonda.

B.         Ja to vienprātīgi lūdz organizācijas, kuras pārstāv iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozari. Tādā gadījumā jebkura dalībvalsts var veikt pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pantā.

Saistībā ar ES flotes modernizāciju un pārstrukturēšanu pasākumi, kurus var piemērot, lai radītu apstākļus, kas ir labvēlīgi videi un drošībai, ir šādi:

– iekšējo ūdensceļu pārvadātājiem, kas aiziet no darba šajā nozarē, atvieglot priekšlaicīgu pensionēšanos vai pāriešanu darbā citā saimnieciskā jomā,

– organizēt arodmācības vai pārkvalificēšanās programmas darbiniekiem, kas aiziet no šīs nozares,

– veicināt šīs nozares privātu uzņēmēju iestāšanos aroda apvienībās,

– veicināt kuģu pielāgošanu tehnikas attīstībai, lai uzlabotu darba apstākļus un pilnveidotu tehniskās drošības prasības, un

– pilnveidot šīs nozares uzņēmēju prasmes, lai nodrošinātu nozares attīstību un nākotni.

Līdz šim rezerves fonda kapitāls nav izmantots. Nīderlande 2009. gadā informēja Komisiju par iespējamiem nopietniem tirgus traucējumiem tās iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tirgū un lūdza veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar Direktīvu 96/75/EK (A situācija). Taču no sniegtās informācijas Komisija nevarēja apstiprināt nopietnus tirgus traucējumus šīs direktīvas nozīmē.

ES līmeņa pārstāvības organizācijas vienu reizi vērsās pie Komisijas 2003. gadā, lai noskaidrotu iespējas izmantot līdzekļus (B situācija). Tomēr tika uzskatīts, ka paredzētie pasākumi nav Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. panta darbības jomā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Komisija 2013. gada 11. aprīlī apspriedās ar pārstāvju organizācijām par iemesliem, kāpēc rezerves fonds nekad nav izmantots, lai gan nozarē bija vērojama lejupslīde, un par iespējamiem risinājumiem. Tās apstiprināja, ka 8. panta ierobežotā piemērošanas joma ir šķērslis līdzekļu izmantošanas uzsākšanai. Tās norādīja, ka vēlētos paplašināt šā panta darbības jomu, lai piemērotu pašreizējos pasākumus attiecībā uz arodmācības vai pārkvalificēšanās programmām visiem darbiniekiem, kuri atstāj šo nozari. Pašreizējais noteikumu formulējums izslēdz pašnodarbinātās personas, tādējādi ievērojamai nozares procentuālai daļai nedodot tiesības izmantot fondu šim nolūkam, bet personāla apmācības vajadzības neatšķiras no citu darbinieku attiecīgām vajadzībām. Ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka būtu jāveic pasākumi, lai stiprinātu profesionālās apvienības, kas varētu mazināt šīs nozares sadrumstalotību. Turklāt tās uzskatīja, ka būtu lietderīgi pievienot pasākumu, kura mērķis ir ieviest jauninājumus uz kuģiem un pielāgot tos tehnikas attīstībai attiecībā uz vidi, kas atspoguļo šīs nozares realitāti, ja tās veikumu vides jomā attiecībā uz emisijām salīdzina ar citiem transporta veidiem.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pantā minētie pasākumi attiecas tikai uz sociālajiem aspektiem. Tomēr šos pasākumus varētu paplašināt, lai aptvertu plašāku apmācību sistēmas jomu, nostiprinātu nozari un radītu apstākļus, kas ir labvēlīgi inovācijām, un uzlabotu iedarbību uz vidi.

Tādēļ tiek ierosināts 8. pantā paredzētos pasākumus paplašināt šādi:

· dot iespēju organizēt arodmācības vai pārkvalificēšanās programmas visiem darbiniekiem, kuri pamet nozari, ne tikai darba ņēmējiem (vai strādniekiem);

· atļaut atbalstu profesionālo asociāciju stiprināšanai Savienības līmenī; un

· veicināt kuģu inovācijas un to pielāgošanu tehnikas attīstībai attiecībā uz vidi.

2013/0303 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

nosūtījuši leģislatīvā akta projektu valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Padomes Regula (EK) Nr. 718/1999 nosaka Savienības flotes jaudas politiku attiecībā uz kuģiem, ko dalībvalstīs izmanto kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem.

(2)       Saistībā ar flotes modernizēšanu un pārstrukturēšanu būtu jāparedz sociālie pasākumi, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kuri vēlas pamest iekšējo ūdensceļu nozari vai pārkvalificēties darbam citā jomā, kā arī veikt pasākumus, lai stimulētu uzņēmumu apvienību veidošanu, uzlabotu uzņēmēju prasmes un veicinātu kuģu pielāgošanu tehnikas attīstībai.

(3)       Šajā nolūkā katrā dalībvalstī, kuras iekšējie ūdensceļi ir saistīti ar citas dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem un kuras flotes kopējā tonnāža ir virs 100 000 tonnām, ir izveidots rezerves fonds, kuru varētu izmantot, ja to vienprātīgi lūdz organizācijas, kuras pārstāv iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozari.

(4)       Rezerves fondi, kas sastāv vienīgi no nozares finanšu iemaksas, nekad nav izmantoti.

(5)       Pasākumi saistībā ar ES flotes modernizāciju, kas minēti Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pantā, attiecas tikai uz sociālajiem jautājumiem. Nav paredzēti cita veida atbalsta pasākumi, lai izveidotu apstākļus, kas ir labvēlīgi jauninājumiem un videi.

(6)       Pasākumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pantā, kas attiecas uz arodmācības vai pārkvalificēšanās programmām, attiecas uz visiem darbiniekiem, kas atstāj nozari, tostarp pašnodarbinātajām personām, un nevis tikai uz tiem, kuri ir kvalificēti kā darba ņēmēji.

(7)       Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pants paredz pasākumus, kas veicinātu pašnodarbināto personu iestāšanos arodapvienībās, bet neparedz pasākumus, kas nostiprina organizācijas, kuras pārstāv iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozari Savienības līmenī, lai gan lielāka mēroga organizācijas var palīdzēt mazināt sadrumstalotību šajā nozarē.

(8)       Tādēļ Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pants būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot arodmācības vai pārkvalificēšanās programmas darbiniekiem, kas nav kvalificējami kā "darba ņēmēji" un kas pamet nozari, rosināt uzņēmējus iestāties arodapvienībās, stiprināt profesionālās apvienības un veicināt kuģu inovācijas un to pielāgošanu tehnikas attīstībai attiecībā uz vidi, un attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 718/1999 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants

Neierobežojot 3. panta 5. punktu, jebkura dalībvalsts var veikt pasākumus, īpaši, lai:

– iekšējo ūdensceļu pārvadātājiem, kas aiziet no darba šajā nozarē, atvieglotu priekšlaicīgu pensionēšanos vai pāriešanu darbā citā saimnieciskā jomā,

– organizētu arodmācības vai pārkvalificēšanās programmas darbiniekiem, kas aiziet no šīs nozares,

– pilnveidotu prasmes iekšējā navigācijā, lai nodrošinātu nozares attīstību un nākotni,

– veicinātu pašnodarbināto personu iesaistīšanos arodapvienībās un stiprinātu organizācijas, kas pārstāv iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozari Savienības līmenī,

– veicinātu kuģu pielāgošanu tehnikas attīstībai, lai uzlabotu darba apstākļus un drošību,

– veicinātu kuģu inovācijas un to pielāgošanu tehnikas attīstībai attiecībā uz vidi."

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV L 90, 2.4.1999., 1.-5. lpp.

[2]               Padomes 1996. gada 19. novembra Direktīva 96/75/EK par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā, OV L 304, 27.11.1996., 12. lpp.

[3]               Tomēr Vācijā un Nīderlandē ieņēmumus no fondiem izmanto, lai atbalstītu iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozari, it sevišķi, lai atbalstītu inovāciju (NL) vai sniegtu profesionālo apmācību iekšējās navigācijas personālam uz apmācību kuģa (DE). Rezerves fonds tomēr nekad nav izmantots.

[4]               OV C , , … lpp.

[5]               OV C , , … lpp.