Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru attiecībā uz narkotisko vielu definīciju groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā /* COM/2013/0618 final - 2013/0304 (COD) */
LV || EIROPAS KOMISIJA || Briselē, 17.9.2013 COM(2013) 618 final 2013/0304
(COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN
PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru attiecībā uz
narkotisko vielu definīciju groza Padomes 2004. gada 25. oktobra
Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu
darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā {SWD(2013) 319 final} {SWD(2013) 320 final} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Vispārīgais konteksts Narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība un
narkotisko vielu lietošana Eiropas Savienībā nopietni apdraud gan atsevišķu
cilvēku, gan visas sabiedrības veselību un drošību. Tas ietekmē sociālo un
ekonomikas pamatstruktūru un kaitē cilvēku dzīves kvalitātei, kā arī
dalībvalstu drošībai. Lai gan to narkotisko vielu patēriņš, kuras tiek
kontrolētas saskaņā ar ANO konvencijām par narkotiskajām vielām[1] (piemēram, kokaīns, ekstazī vai
kaņepes – „kontrolētās narkotikas”), pēdējos gados ir šķietami stabilizējies[2] (kaut arī augstā līmenī),
svarīgs uzdevums ir kontrolēt jaunas vielas, kas strauji ienāk tirgū. Savienībā arvien vairāk ir pieejamas jaunas
psihoaktīvās vielas, kuras imitē kontrolēto narkotiku iedarbību un bieži tiek
tirgotas kā likumīga alternatīva tām, jo uz šīm jaunajām vielām neattiecas
līdzvērtīgi kontroles pasākumi, un šīs jaunās vielas ir daudzveidīgi
izmantojamas rūpniecības nozarē. 1997.–2012. gada laikposmā dalībvalstis
paziņoja aptuveni 290 vielas, 2012. gadā tika paziņota vairāk nekā
viena jauna viela nedēļā. Laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam
paziņoto vielu skaits ir trīskāršojies – no 24 līdz 73. Aizvien vairāk cilvēku, jo īpaši jauniešu,
lieto jaunas psihoaktīvās vielas. Tomēr šīs vielas – tāpat kā kontrolētās
narkotikas – var kaitēt cilvēku veselībai un drošībai un radīt slogu
sabiedrībai. Jaunu psihoaktīvo vielu iespējamie riski ir likuši valstu iestādēm
veikt dažādus ierobežojošus pasākumus. Tomēr šādi valsts līmeņa ierobežojošie
pasākumi nav pietiekami efektīvi, jo šīs vielas var brīvi pārvietot iekšējā tirgū
– apmēram 80 % paziņoto vielu tika atklāti vairāk nekā vienā dalībvalstī. 2011. gada oktobrī pieņemtajā Komisijas
paziņojumā „Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām”[3] jaunas psihoaktīvās vielas tika
minētas kā viena no problēmām, kuras novēršanai ir vajadzīga izlēmīga rīcība ES
līmenī. Padomes 2005. gada 10. maija
Lēmumā 2005/387/TI[4]
ir paredzēts jaunu psihoaktīvo vielu radīto risku novēršanas mehānisms, saskaņā
ar kuru uz šīm vielām visā Savienībā var attiecināt kontroles pasākumus un
kriminālsodus. Lai ilgtspējīgākā veidā vērstos pret aizvien jaunu psihoaktīvo
vielu parādīšanos un to straujo izplatību Savienībā, Komisija ierosināja
stingrākus noteikumus saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. …/… par jaunām
psihoaktīvajām vielām]. Lai efektīvi samazinātu to kaitīgo jauno
psihoaktīvo vielu pieejamību, kuras atsevišķiem cilvēkiem un visai sabiedrībai
rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu, un lai nepieļautu šo
vielu tirdzniecību un noziedzīgu organizāciju iesaistīšanos šo vielu ražošanā
vai izplatīšanā, uz jaunām psihoaktīvajām vielām ir jāattiecina krimināltiesību
normas – tāpat, kā tas ir kontrolēto narkotiku gadījumā. Padomes 2004. gada 25. oktobra
Pamatlēmumā 2004/757/TI[5]
ir noteikta kopīga pieeja cīņai pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.
Lai nepieļautu to, ka dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu
sadarbībā rodas problēmas tāpēc, ka attiecīgais nodarījums nav sodāms saskaņā
ar pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem,
minētajā pamatlēmumā ir paredzēti kopēji minimuma noteikumi par narkotiku
tirdzniecības jomā veiktu nodarījumu definīciju un atbilstošajām sankcijām.
Tomēr šos noteikumus nepiemēro jaunām psihoaktīvajām vielām, bet gan tikai
vielām, uz kurām attiecas ANO konvencijas, un sintētiskajām narkotikām, kas
tiek kontrolētas saskaņā ar 1997. gada 16. jūnija Vienoto
rīcību 97/396/TI[6]. Lai racionalizētu un precizētu narkotikām
piemērojamo tiesisko regulējumu, uz viskaitīgākajām jaunām psihoaktīvajām
vielām būtu jāattiecina tās pašas krimināltiesību normas, kuras attiecas uz
vielām, kas tiek kontrolētas saskaņā ar ANO konvencijām. Tāpēc jāpaplašina Pamatlēmuma 2004/757/TI
piemērošanas joma, aptverot jaunas psihoaktīvās vielas, uz kurām attiecas
kontroles pasākumi saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI, kā arī vielas,
kas ir pakļautas pastāvīgiem tirgus ierobežošanas pasākumiem atbilstoši [Regulai (ES)
Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām]. Tiesību akta priekšlikums par narkotisko vielu
nelikumīgu tirdzniecību bija paredzēts Komisijas 2012. gada darba
programmā. 1.2. Priekšlikuma pamatojums un mērķi Ar šo priekšlikumu groza Pamatlēmumu 2004/757/TI,
lai iekļautu tā piemērošanas jomā jaunas psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu
risku. Šis priekšlikums ir pievienots priekšlikumam [Regulai (ES)
Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām]. Abi priekšlikumi ir
savstarpēji saistīti, lai nodrošinātu to, ka uz jaunām psihoaktīvajām vielām,
kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu un tāpēc ir
pakļautas pastāvīgam tirgus ierobežojumam saskaņā ar minēto regulu, arī
attiektos Pamatlēmumā 2004/757/TI noteiktās krimināltiesību normas par
narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Šā priekšlikuma sagatavošanā tika ņemtas vērā
atziņas, kas gūtas plaša mēroga apspriedēs ar ieinteresētajām personām un
ekspertiem, kā arī internetā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā. Pamatlēmuma 2004/757/TI un Padomes
Lēmuma 2005/387/TI darbības novērtējuma ietvaros Komisija apspriedās ar
visām dalībvalstīm. Turklāt saistībā ar ārējiem pētījumiem par narkotisko vielu
nelikumīgu tirdzniecību un jaunām psihoaktīvajām vielām Komisija apkopoja un
izvērtēja viedokļus, kurus izteica plašs ieinteresēto personu, praktiķu un
ekspertu loks, tostarp šo instrumentu īstenošanā iesaistītās ES aģentūras. Komisija 2011. gada 10. novembrī un 2012. gada
29. februārī organizēja arī divas ekspertu sanāksmes par narkotisko vielu
nelikumīgu tirdzniecību, savukārt 2011. gada 15. decembrī un 2012. gada
1. martā – divas ekspertu sanāksmes par jaunām psihoaktīvajām vielām. Šo
sanāksmju laikā zinātnes eksperti un praktiķi uzsvēra krimināltiesību normu
nozīmīgumu, lai palīdzētu apkarot un nepieļaut narkotisko vielu nelikumīgu
tirdzniecību un ierobežot kaitīgu jaunu psihoaktīvo vielu izplatību. Vienlaikus
viņi norādīja, ka tiesību aktiem jaunu psihoaktīvo vielu jomā būtu jābūt
samērīgiem un tiem būtu jābūt pielāgotiem dažādām šo vielu izraisītā riska
pakāpēm. Jauniešu (15–24 gadu vecumā) vidū 2011. gadā
tika veikts Eirobarometra pētījums Youth attitudes on Drugs („Jauniešu
attieksme pret narkotikām”). Gandrīz puse no respondentiem (47 %)
uzskatīja, ka būtu jāierobežo tikai tās vielas, par kurām ir pierādīts, ka tās
apdraud veselību, savukārt 34 % uzskatīja, ka būtu jāierobežo visas
vielas, kas imitē kontrolēto narkotiku iedarbību. 2.2. Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā par jaunām psihoaktīvajām
vielām Komisija novērtēja šā priekšlikuma ietekmi uz Pamatlēmuma 2004/757/TI
grozījumiem. Novērtējumā tika secināts, ka (tāpat, kā paredzēts Padomes
Lēmumā 2005/387/TI) uz kaitīgām jaunām psihoaktīvajām vielām (tādām, kas
rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu) būtu jāattiecina krimināltiesību
normas. Novērtējumā tika arī secināts, ka tāpēc uz šīm vielām būtu jāattiecina
krimināltiesību normas par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Šāda
pieeja bija daļa no vēlamā politikas risinājuma, kas paredz pakāpenisku kopumu
ar ierobežojošiem pasākumiem, kuri ir samērīgi ar jaunu psihoaktīvo vielu
izraisītā riska pakāpi un nerada šķēršļus likumīgai tirdzniecībai iekšējā
tirgū. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta
1. punkts, ar kuru Eiropas Parlaments un Padome tiek pilnvaroti paredzēt
noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelegālas
narkotiku tirdzniecības jomā, pieņemot direktīvu saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru. 3.2. Subsidiaritāte,
proporcionalitāte un pamattiesību ievērošana Eiropas Savienībai ir vairāk iespēju nekā
dalībvalstīm rīkoties, lai iekšējā tirgū ierobežotu kaitīgu jaunu psihoaktīvo
vielu pieejamību patērētājiem, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta
likumīgā tirdzniecība. Tas ir tāpēc, ka, atsevišķi rīkojoties,
dalībvalstis nevar efektīvi un ilgtspējīgi vērsties pret šo vielu straujo
parādīšanos un izplatību. Nekoordinēta valsts līmeņa rīcība un liels skaits
dažādu valsts regulējumu jaunu psihoaktīvo vielu jomā var izraisīt domino
efektu uz citām dalībvalstīm (kaitīgo vielu ieplūšana tajās) un radīt problēmas
valstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā. Priekšlikums ir samērīgs un nepārsniedz to,
kas ir vajadzīgs mērķu sasniegšanai, jo tas, piemērojot krimināltiesību normas,
attiecas tikai uz tām jaunām psihoaktīvajām vielā, kuras rada nopietnas bažas
ES līmenī. Šis priekšlikums
netieši ietekmē konkrētas pamattiesības un principus, kas nostiprināti ES
Pamattiesību hartā, jo tas paplašina Pamatlēmuma 2004/757/TI piemērošanas
jomu; šā pamatlēmuma noteikumi ietekmē šādas pamattiesības un principus:
tiesības uz brīvību un drošību (6. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants),
tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants),
nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību (48. pants), kā arī
noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus (49. pants).
Šo tiesību un brīvību izmantošanu var ierobežot, taču tikai ievērojot ES Hartas
52. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus un prasības. 3.3. Juridiskā instrumenta izvēle Saskaņā ar LESD 83. panta
1. punktu direktīva ir piemērots instruments, lai ES līmenī nodrošinātu
minimālo saskaņošanu nelegālas narkotiku tirdzniecības jomā, vienlaikus dodot
dalībvalstīm rīcības brīvību īstenot valsts līmenī principus, noteikumus un to
izņēmumus. 3.4. Paskaidrojošie pavaddokumenti
paziņojumam par transponēšanas pasākumiem Dalībvalstis tiek lūgtas paziņot Komisijai par
valsts līmeņa pasākumiem, kas pieņemti, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis netiek aicinātas iesniegt
Komisijai skaidrojošus dokumentus (tostarp atbilstības tabulas), kas pievienoti
paziņojumam par valsts līmeņa pasākumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas
noteikumu transponēšanas nolūkā. Ierosinātā grozījuma nelielā apmēra dēļ tas
nav nepieciešams. Papildu skaidrojošo dokumentu iesniegšana radītu nepamatotu
administratīvo slogu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. 3.5. Galvenie noteikumi 1. pants –
Šajā pantā ir noteikti Pamatlēmuma 2004/757/TI grozījumi saistībā ar
jēdziena „narkotiska viela” definīciju, noteikumu, saskaņā ar kuru
krimināltiesību normas attiecas uz jaunām psihoaktīvajām vielām, kas rada
nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu, un Komisijas veiktu
novērtējumu par pamatlēmuma īstenošanu un ietekmi. 2. pants –
Šajā pantā ir paredzēts termiņš direktīvas noteikumu transponēšanai valsts
tiesību aktos. 3. un 4. pants – Šajos pantos ir noteikts direktīvas spēkā stāšanās datumus un tās
adresāti. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. 2013/0304 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru attiecībā uz narkotisko vielu
definīciju groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI,
ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem
narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas
valstu parlamentiem, rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Padomes 2004. gada 25. oktobra
Pamatlēmumā 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu
darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā[7], ir paredzēta kopēja pieeja
cīņā pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, kura apdraud Savienības
pilsoņu veselību, drošību un dzīves kvalitāti, kā arī dalībvalstu likumīgo
ekonomiku, stabilitāti un drošību. Lai nepieļautu to, ka dalībvalstu tiesu
iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā varētu rasties problēmas tāpēc,
ka attiecīgais nodarījums nav sodāms saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma
saņēmējas valsts tiesību aktiem, minētajā pamatlēmumā ir paredzēti kopēji
minimuma noteikumi par narkotiku tirdzniecības jomā veiktu nodarījumu
definīciju un atbilstošajām sankcijām. (2) Pamatlēmumu 2004/757/TI
piemēro vielām, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada
Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada
protokolu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par
psihotropajām vielām („ANO konvencijas”), kā arī sintētiskajām narkotikām, kas
Savienībā tiek kontrolētas saskaņā ar 1997. gada 16. jūnija Vienoto
rīcību 97/396/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu
sintētisko narkotiku kontroli[8]
un kas rada tādu risku sabiedrības veselībai, kurš ir pielīdzināms ANO
konvencijās iekļauto vielu izraisītajam riskam. (3) Pamatlēmums 2004/757/TI
būtu jāpiemēro arī vielām, uz kurām attiecas kontroles pasākumi un kriminālsodi
saskaņā ar Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par
informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām
psihoaktīvām vielām[9]
un kuras rada tādu risku sabiedrības veselībai, kurš ir pielīdzināms ANO
konvencijās iekļauto vielu izraisītajam riskam. (4) Jaunas psihoaktīvās vielas,
kas imitē ANO konvencijās iekļauto vielu iedarbību, parādās aizvien biežāk un
strauji izplatās Savienībā. Kā konstatēts [Regulā (ES) Nr. …/… par
jaunām psihoaktīvajām vielām], konkrētas jaunas psihoaktīvās vielas rada
nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu. Saskaņā ar minēto regulu
var veikt pasākumus, lai aizliegtu ražot, izgatavot, darīt pieejamas tirgū,
tostarp importēt Savienībā, transportēt un eksportēt no Savienības jaunas
psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības
apdraudējumu. Lai efektīvi samazinātu to jauno psihoaktīvo vielu pieejamību,
kuras nopietni apdraud atsevišķus indivīdus un sabiedrību, un lai nepieļautu
minēto vielu tirdzniecību Savienībā, kā arī noziedzīgu organizāciju
iesaistīšanos šādā tirdzniecībā, pastāvīgie tirgus ierobežošanas pasākumi, kas
pieņemti saskaņā ar minēto regulu, būtu jāpapildina ar krimināltiesību normām. (5) Tāpēc Savienības
krimināltiesību normas par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību būtu
jāattiecina uz jaunām psihoaktīvajām vielām, uz kurām attiecas pastāvīgs tirgus
ierobežojums saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. …/… par jaunām
psihoaktīvajām vielām]. Tas palīdzētu arī racionalizēt un precizēt
Savienības tiesisko regulējumu, jo viskaitīgākajām jaunām psihoaktīvajām vielām
tiktu piemērotas tās pašas krimināltiesību normas, ko piemēro ANO konvencijās
iekļautajām vielām. Tāpēc būtu jāgroza narkotisko vielu definīcija, kas
iekļauta Pamatlēmumā 2004/757/TI. (6) Lai ātri vērstos pret kaitīgu
jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību Savienībā, dalībvalstīm
attiecībā uz jaunām psihoaktīvajām vielām, kas rada nopietnu veselības, sociālo
un drošības apdraudējumu, divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad šīs vielas ir
pakļautas pastāvīgam tirgus ierobežojumam atbilstoši [Regulai (ES)
Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām], būtu jāpiemēro Pamatlēmuma 2004/757/TI
noteikumi. (7) Tā kā šīs direktīvas mērķi
(proti, paplašināt narkotisko vielu nelikumīgai tirdzniecībai piemērojamo
Savienības krimināltiesību normu darbības jomu, lai aptvertu jaunas
psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības
apdraudējumu) nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc
to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes
principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā
direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi direktīvas mērķa
sasniegšanai. (8) Šajā direktīvā ir ievērotas
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, jo
īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma
prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, tiesības netikt divreiz tiesātam vai
sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī noziedzīgu
nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. (9) [Saskaņā ar 3. pantu 21. Protokolā
par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un
tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par
Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās
vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.] UN/VAI (10) [Saskaņā ar 1. un 2. pantu
21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas
Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā
protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs direktīvas
pieņemšanā, un šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.] (11) Saskaņā ar 1. un 2. pantu
22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas
Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs
direktīvas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav
jāpiemēro. (12) Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza
Pamatlēmums 2004/757/TI, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Pamatlēmumu 2004/757/TI groza šādi: (1)
pamatlēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar
šādu: „„narkotiskās vielas”: (a)
ir visas vielas, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju
Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām
(grozīta ar 1972. gada protokolu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada
Konvencija par psihotropajām vielām; (b)
visas pielikumā uzskaitītās vielas; (c)
jebkura jauna psihoaktīvā viela, kas rada nopietnu
veselības, sociālo un drošības apdraudējumu un uz kuru attiecas pastāvīgs
tirgus ierobežojums saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. …/… par jaunām
psihoaktīvajām vielām 13. panta 1. punktu];”; (2)
pamatlēmuma 9. pantam pievieno šādu 3. un
4. punktu: „3. Attiecībā uz jaunām psihoaktīvajām vielām,
uz kurām attiecas pastāvīgs tirgus ierobežojums saskaņā ar [Regulas (ES)
Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām 13. panta 1. punktu],
dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi,
lai divpadsmit mēnešu laikā pēc pastāvīgā tirgus ierobežojuma stāšanās spēkā
piemērotu šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām šā pamatlēmuma noteikumus.
Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos
ietver atsauci uz šo pamatlēmumu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai
publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 4. Komisija [5 gadus pēc šīs
direktīvas stāšanās spēkā un turpmāk ik pēc 5 gadiem] novērtē, ciktāl
dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā pamatlēmumu
prasības, un publicē atbilstošu ziņojumu.”; (3)
tiek pievienots šīs direktīvas pielikumā iekļautais
pielikums. 2. pants Transponēšana Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un
administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais [divpadsmit mēnešu laikā
pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izpildītu šīs direktīvas prasības.
Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos
iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai
publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 3. pants Stāšanās
spēkā Šī direktīva
stājas spēkā [tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Regula (ES)
Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām]. 4. pants Adresāti Šī direktīva ir
adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS 1. panta
1. punkta b) apakšpunktā minēto vielu saraksts (a)
P-metiltioamfetamīns jeb 4-metiltioamfetamīns, kā minēts Padomes 1999. gada
13. septembra Lēmumā 1999/615/TI, ar ko paredz, ka 4-MTA ir jauna
sintētiskā narkotika, attiecībā uz kuru jāpiemēro kontrolpasākumi un
kriminālsodi[10]. (b)
Parametoksimetilamfetamīns jeb
N-metil-1-(4-metoksifenil)-2-aminopropāns, kā minēts Padomes 2002. gada 28. februāra
Lēmumā 2002/188/TI par kontroles pasākumiem un kriminālsodiem sakarā ar
jauno sintētisko narkotiku PMMA[11]. (c)
2,5-dimetoksi-4-jodfenetilamīns, 2,5-dimetoksi-4-etiltiofenetilamīns,
2,5-dimetoksi-4-(n)-propiltiofenetilamīns un 2,4,5-trimetoksiamfetamīns, kā
minēts Padomes 2003. gada 27. novembra Lēmumā 2003/847/TI par
kontrolpasākumiem un kriminālsodiem attiecībā uz jaunajām sintētiskajām
narkotikām 2C-I, 2C-T-2, 2C-T-7 un TMA-2[12]. (d)
1-benzilpiperazīns jeb 1-benzil-1,4-diazacikloheksāns,
jeb N-benzilpiperazīns jeb benzilpiperazīns, kā minēts Padomes 2008. gada 3. marta
Lēmumā 2008/206/TI par 1-benzilpiperazīna (BZP) pasludināšanu par jaunu
psihoaktīvu vielu, uz kuru attiecas kontroles pasākumi un krimināltiesību
normas[13]. (e)
4-metilmetkatinons, kā minēts Padomes 2010. gada
2. decembra Lēmumā 2010/759/ES par kontroles pasākumu piemērošanu 4-metilmetkatinonam
(mefedronam)[14]. (f)
4-metilamfetamīns, kā minēts Padomes 2013. gada
7. marta Lēmumā 2013/129/ES par kontroles pasākumu piemērošanu 4-metilamfetamīnam[15]. (g)
5-(2-aminopropil)indols, kā minēts [Padomes …
Lēmumā 2013/…/TI par kontroles pasākumu piemērošanu 5-(2-aminopropil)indolam[16]]. [1] Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā
konvencija par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada protokolu) un
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām
vielām. [2] Eiropas
Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs – Situācija narkomānijas problēmas
jomā Eiropā, 2012. gada ziņojums, http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_190854_LV_TDAC12001LVC_.pdf. [3] COM(2011) 689 galīgā redakcija. [4] OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp. [5] OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp. [6] OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp. [7] OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp. [8] OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp. [9] OV L 127, 10.5.2005., 32. lpp. [10] OV L 244, 16.9.1999., 1. lpp. [11] OV L 63, 6.3.2002., 14. lpp. [12] OV L 321, 6.12.2003., 64. lpp. [13] OV L 63, 7.3.2008., 45. lpp. [14] OV L 322, 8.12.2010., 44. lpp. [15] OV L 72, 15.3.2013., 11. lpp. [16] OV L […], […], […]. lpp.