Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam /* COM/2013/0525 final - 2013/0249 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ES politikas īstenošanai nepieciešama
salīdzināma un uzticama statistikas informācija par ekonomiku,
sociālo un vides situāciju ES un atšķirīgajiem komponentiem
valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī
absolūti nepieciešama, lai nodrošinātu, ka sabiedrība izprot
Eiropu un pilsoņi var piedalīties demokrātiskajā
procesā, un diskutēt par ES tagadni un nākotni. Ņemot to vērā, 2013. gada 15. janvārī
tika pieņemta Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas
programmu 2013.–2017. gadam, lai nodrošinātu vispārīgu
regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un
izplatīšanai 2013.–2017. gadā. Šīs regulas Komisijas priekšlikumā
paredzēts finansējums EUR 299,2 miljoni pieciem programmas
darbības gadiem; parastajā likumdošanas procedūrā pret to
neiebilda ne Padome, ne Eiropas Parlaments. Tomēr Eiropas Parlaments 2012. gada
13. jūnija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu
(DFS) un pašu resursiem ir uzsvēris, ka sarunas par tiesību aktu
priekšlikumiem saistībā ar daudzgadu programmām tiks pabeigtas,
tiklīdz būs panākta vienošanās par to finansējumu. Tāpēc Regulā (ES) Nr. 99/2013
paredzēts finansējums tikai 2013. gadam, kas ietilpst 2007.–2013. gada
plānošanas periodā, un Komisija aicināta ne vēlāk kā
trīs mēnešus pēc DFS pieņemšanas 2014.–2020. gadam
iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko
piešķir finansējumu 2014.–2017. gadam. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI Ar ieinteresētajām personām
apspriedās un ietekmes novērtējumu veica regulas priekšlikuma
par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam vajadzībām (COM(2011) 928
galīgā redakcija, 21.12.2011.), kurā bija iekļauts 2014.–2017. gada
budžets. Tāpēc uzskata, ka nav nepieciešamas
turpmākas apspriešanās vai novērtējums. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Priekšlikumā paredzēts
finansējums četriem 2013.–2017. gada Eiropas statistikas
programmas gadiem, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas
periodā (DFS). Šim nolūkam ierosināts grozīt 7. pantu
par finansēšanu. Regulā, ar ko izveido Eiropas statistikas
programmu 2013.–2017. gadam, nav mainīti citi noteikumi, īpaši
mērķi un pielikums, kurā definēti statistikas
rezultāti pieciem programmas gadiem. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Regulā ir noteikti konkrētie
mērķi un statistikas rezultāti piecu gadu periodam,
tāpēc 2014.–2017. gada periodam ierosinātais budžets ir EUR
234,8 miljoni, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas
periodā. 5. IZVĒLES ELEMENTI Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātā regula attiecas uz EEZ
jautājumu, tāpēc tā jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas
zonu. 2013/0249 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par
Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Regulā (ES) Nr. 99/2013
par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam[1] nodrošināts
regulējums un definēti mērķi un rezultāti Eiropas
statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai 2013.–2017. gadā. (2) Regulā (ES) Nr. 99/2013
paredzēts finansējums tikai 2013. gadam, kas ietilpst 2007.–2013. gada
plānošanas periodā, un Komisija aicināta ne vēlāk
kā trīs mēnešus pēc daudzgadu finanšu shēmas
pieņemšanas 2014.–2020. gadam iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei
tiesību akta priekšlikumu, ar ko piešķir finansējumu 2014.–2017. gadam. (3) Padomes Regula (ES)
Nr. …/..., ar ko paredz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gada
plānošana periodam, tika pieņemta .. (4) Tādēļ Regula
(ES) Nr. 99/2013 būtu attiecīgi jāgroza, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (ES) Nr. 99/2013 groza šādi: Regulas 7. pantu aizstāj ar
šādu: “7. pants Finansēšana 1) Programmas
īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2013. gadam
ir EUR 57,3 miljoni, kas ietilpst 2007.─2013. gada
plānošanas periodā. Programmas īstenošanai paredzētais
Savienības finansējums 2014.─2017. gadam ir EUR 234,8
miljoni, kas ietilpst 2014.─2020. gada plānošanas periodā. 2) Komisija
īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar
Finanšu regulu. 3) Lēmumu
par ikgadējām apropriācijām Komisija pieņem,
ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas.” 2. pants Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA FINANŠU
PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par
paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013
par Eiropas statistikas programmu 2013.─2017. gadam 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[2] Statistika
(3403 ― Statistiskās informācijas sagatavošana, 3480 —
Administratīvais atbalsts Eurostat, 3481 — Eurostat
politikas stratēģija un koordinēšana). 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[3]
X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas
darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Priekšlikums
atbilst Eiropas Savienības prioritātēm, jo saskaņā ar
šo programmu izstrādātā, sagatavotā un izplatītā
statistika palīdzēs īstenot Eiropas Savienības
prioritārās politikas jomas, piemēram, stratēģiju
“Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un
citas politikas jomas, kas minētas Komisijas stratēģiskajās
prioritātēs 2010.─2014. gadam (piemēram,
pastiprinātā un integrētā ekonomikas pārvaldība,
klimata pārmaiņas, izaugsme un sociālā kohēzija,
pilsoniskā Eiropa un globalizācija). 1.4.2. Konkrētie
mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr. 1:
savlaicīgi nodrošināt statistisko informāciju, lai
atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi,
pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi
atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru
starp ekonomikas, sociālo un vides jomu, un izmaksu ziņā
lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas
statistikas lietotāju, tostarp lēmumu pieņēmēju,
pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā,
vajadzības, nepieļaujot lieku darba dublēšanos. Attiecīgā ABM/ABB darbība 3403
― Statistiskās informācijas sagatavošana Konkrētais mērķis Nr. 2:
īstenot jauno Eiropas statistikas sagatavošanas metodi ar mērķi
uzlabot efektivitāti un kvalitāti. Attiecīgās AMB/ABB darbības 3403
― Statistiskās informācijas sagatavošana, 3480 —
Administratīvais atbalsts Eurostat, 3481 — Eurostat politikas
stratēģija un koordinēšana Konkrētais mērķis Nr. 3:
nostiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl
vairāk uzlabotu produktivitāti un ESS vadošo nozīmi
oficiālajā statistikā pasaulē. Attiecīgās
AMB/ABB darbības 3481
— Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana Konkrētais
mērķis Nr. 4: nodrošināt, ka šāda statistika tiek
konsekventi sniegta visā programmas darbības laikā, ar
noteikumu, ka tas netraucē ESS prioritāšu noteikšanas mehānismu
darbībai. Attiecīgās AMB/ABB darbības 3403
― Statistiskās informācijas sagatavošana 1.4.3. Paredzamie rezultāti
un ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Ietekme uz Eiropas Parlamentu un Padomi:
pozitīva, jo Eiropas statistikas programma (ESP) atbilst Līgumiem,
finanšu plāniem un Eiropas Savienības politiskajam
prioritātēm; ESP ir atspoguļotas vajadzības pēc
statistiskās informācijas, lai atbalstītu ES politikas jomas;
ESP ir iekļauts mehānisms, lai labāk noteiktu prioritātes
un samazinātu uzņēmumu un pilsoņu informācijas
sniegšanas slogu. Dalībvalstis piedalās ESP sagatavošanā.
Īstenojot ESP, tiks ievērots subsidiaritātes princips. Ietekme uz komisāru kolēģiju un Komisijas dienestiem: pozitīva, jo ESP atbilst Līgumiem un finanšu plāniem;
ESP ir atspoguļotas vajadzības pēc statistikas
informācijas, lai atbalstītu ES politikas jomas, un kā daļa
no ESP tiks īstenota uzticama kvalitātes pārvaldības
sistēma. Lai sadalītu resursus, ESP tiks efektīvi
vērtēta un uz to attieksies ABB atbilstošs regulējums. Ietekme uz valstu statistikas iestādēm (tostarp, DGINS, ESS komiteju, partnerības grupu,
direktoru grupu) un citiem valstu statistikas sagatavotājiem:
pozitīva, jo ESP ir iekļauts mehānisms, lai labāk noteiktu
prioritātes un samazinātu uzņēmumu un pilsoņu
informācijas sniegšanas slogu. Tajā atspoguļota kopīgā
ESS stratēģija paziņojuma īstenošanai. Dalībvalstis
piedalās ESP sagatavošanā. Īstenojot ESP, tiks ievērots
subsidiaritātes princips Ietekme uz ESPK, Eiropas Centrālo banku, Monetāro, finanšu un
maksājumu bilances komiteju (CMFB) un
citiem neinstitucionālajiem lietotājiem: pozitīva, jo ESP ir
atspoguļotas vajadzības pēc statistiskās informācijas,
lai atbalstītu ES politikas jomas, lietotajiem tiks garantēts, ka
statistika atbildīs vajadzībām (būs savlaicīga un
atbilstoša viņu politikas vajadzībām un prasībām). Ietekme uz Eurostat: pozitīva, jo
ESP atspoguļots paziņojums par ES statistikas sagatavošanas metodi;
kā daļa no ESP tiks īstenota uzticama kvalitātes
pārvaldības sistēma; ESP nodrošinās stabilu regulējumu
resursu saskaņotai, strukturētai gada plānošanai un
piešķiršanai, kā arī skaidru redzējumu par Eurostat
attīstības virzienu; ESP tiks efektīvi vērtēta. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Attiecībā
uz visiem ESP (2013─2017) minētajiem mērķiem tiek
norādītas galvenās darbības un rādītāji. ESP
(2013─2017) minētie mērķi tiks detalizētāk
plānoti gada darba programmās, un rezultāti tiks uzraudzīti
visā plānošanas periodā. Vispārējo
mērķi būt par augstas kvalitātes statistikas vadošo
sniedzēju par Eiropu uzraudzīs, izmantojot - Eurostat
lietotāju apmierinātības apsekojumu, īpaši ņemot
vērā to lietotāju īpatsvaru, kuri Eiropas statistikas
vispārējo kvalitāti novērtē kā “ļoti labu”
vai “labu”. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Daudzgadu
Eiropas statistikas programmas izveide noteikta 13. panta 1. punktā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas
statistiku[4],
kurā paredzēts, ka ar Eiropas Statistikas programmu jānodrošina
pamats Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai,
un tajā jānosaka galvenās paredzēto darbību jomas un
mērķi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Eiropas
Statistikas programmā jānosaka informācijas vajadzību
prioritātes Eiropas Savienības darbību veikšanai.
Paredzētie ieguvēji, kas gūs priekšrocības, pateicoties
priekšlikumam, ir Eiropas statistikas lietotāji un sagatavotāji,
proti, Eiropas Parlaments un Padome, Komisijas
ģenerāldirektorāti, Eiropas Centrālā banka, valstu
statistikas iestādes un citi valstu statistikas sagatavotāji, ESPK,
Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja
(MFBK) un citi neinstitucionālie lietotāji un, protams,
sabiedrība. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Politikas
veidotājiem un tirgus dalībniekiem statistika ir pastāvīgi
nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus un uzraudzītu un
novērtētu to īstenošanu. Statistika nodrošina būtisku
infrastruktūru demokrātijām un mūsdienu
tautsaimniecībām, kas vajadzīga, lai tās varētu
pareizi un efektīvi darboties. Eiropas Savienībai, lai tā
pildītu savu uzdevumu, ir nepieciešams augsti kvalificēts statistikas
informācijas dienests. Eiropas statistikai jābūt ticamai,
savlaicīgai un neatkarīgai no politiskās ietekmes un ērti
pieejamai lietotājiem. Turklāt statistikas sagatavošana nedrīkst
radīt papildu slogu respondentiem un statistikas informācijas
vākšana jāveic saskaņā ar subsidiaritātes un
proporcionalitātes principu. Kopā
ar valstu statistikas iestādēm un citām valstu
iestādēm, kuras katrā dalībvalstī ir atbildīgas
par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, Eurostat
ir izveidojis partnerību, ko sauc par ESS. Šajā
partnerībā ietilpst arī EEZ valstis. Dalībvalstis vāc
un apkopo statistiku valsts un ES vajadzībām. ESS
darbojas kā tīkls, kurā, sadarbojoties ar valstu statistikas
iestādēm, Eurostat uzdevums ir vadīt statistikas
saskaņošanu. ESS darbs galvenokārt veltīts ES politikas
jomām, un līdz ar ES politikas jomu paplašināšanos
saskaņošana attiecas uz gandrīz visām statistikas jomām. ESS
atvieglina zināšanu un paraugprakses apmaiņu starp
dalībvalstīm un jaunu tehnoloģiju, kopīgu rīku un
sadarbības tīklu izveidi, lai gūtu priekšrocības,
pateicoties iespējamai sinerģijai un izvairoties no dubulta darba un
šādi nodrošinot tādas modernas statistikas sagatavošanas
sistēmas izveidi, kura ir piemērota turpmākajiem uzdevumiem. Priekšlikumus
saskaņot, optimizēt un reglamentēt vislabāk var
ierosināt Eiropas Savienības līmenī, kurā šos
projektus var īstenot ar optimālu efektivitāti. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Lielākais
trūkums, kas raksturīgs pašreizējai Kopienas statistikas programmai
no 2008. līdz 2012. gadam[5],
ir tās struktūra, kas veidota piecu gadu periodam, turklāt
mērķi ir detalizēti aprakstīti. Pēc
pašreizējās programmas pieņemšanas ir notikušas vairākas
lielas pārmaiņas. Ir mainījies Eiropas statistikas sagatavošanas
tiesiskais pamatregulējums. Ir pieņemts paziņojums par ES
statistikas sagatavošanas metodi, kam sekoja kopīgā ESS
stratēģija; stājies spēkā Lisabonas līgums; darbu
sākusi jaunā Eiropas Komisija (no 2010. gada janvāra
līdz 2014. gada decembrim); ir ierosinātas vairākas jaunas
politikas iniciatīvas (piemēram, “Eiropa 2020”) un ir
nostiprināta ESS pārvaldības struktūra.
Pašreizējā programmā nav atspoguļots neviens no šiem
notikumiem; programmas daļas ir novecojušas, un plānotās un
faktiskās darbības atšķiras. Tas mazina ziņojumu sniegšanas
atbilstību par programmas īstenošanu, jo daudzas svarīgas
darbības nav atspoguļotas programmā, savukārt dažas
darbības vairs netiek veiktas, tomēr par tām jāziņo. Attiecībā
uz Eiropas statistikas programmas sagatavošanas procesu partnerības grupa
“Darba grupa 3”[6]
ierosināja daudzgadu plānošanas ciklu 2013.─2017. gadam.
Tika ierosināts nostiprināt ESS partneru (ESS komiteja, DGINS,
direktoru grupas un ESPK) nozīmi programmas sagatavošanas procesā. Jānorāda
arī, ka Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei
par Kopienas statistikas programmas (KSP) (2003─2007)[7] ex-post
novērtējumu bija šādi ieteikumi turpmākajām daudzgadu
programmām. Uzlabot saikni starp KSP un gada darba programmām. KSP ir pamatprogramma, ar kuru formulē stratēģisko
redzējumu pieciem gadiem un, izmantojot gada darba programmas, nodrošina
tās elastību un atbilstību visā periodā. Izmantojot
KSP kā atsauci, gada darba programmās par pamatu būtu
jāizmanto attiecīgā KSP un ir jāiekļauj skaidra
norāde uz šo programmu. Uzlabot KSP īstenošanas uzraudzību.
Ir jāveic KSP vispārēja uzraudzība, nosakot galvenos
rādītājus, kas sniedz pietiekamu informāciju par
darbības mērķu un stratēģisko mērķu
īstenošanu programmas periodā. Komisijas
ziņojumā EP un Padomei par KSP (2008─2012) vidusposma
novērtējumu bija iekļauti šādi turpmāk vērā
ņemami aspekti. - Jaunu
statistikas informācijas vajadzību noteikšana. Nepieciešama
integrētāka pieeja, kurā izmanto vairākus kombinētus
datu avotus līdzās metodoloģijas, jēdzienu un definīciju
saskaņošanai. - Partnerības
nostiprināšana ESS. Tika uzsvērta vajadzība izveidot
vairāk dažādu integrācijas un sadarbības modeļu ar
dalībvalstīm. -
Tika uzskatīts, ka jāapsver konceptuāla pieeja
attiecībā uz darbības prioritāšu jaunu noteikšanu un attiecībā
uz resursu pieejamību KSP īstenošanai, lai samazinātu
informācijas sniegšanas slogu un sagatavošanas izmaksas. Jānorāda,
ka pašreizējā KSP (2008─2012) bija minēta Eurostat
Iekšējās revīzijas nodaļas revīzijas
ziņojumā par novērtēšanas funkciju[8], kurā bija
norādīts, ka trūkst pašreizējās programmas ex-ante
novērtējuma, un ieteikts veikt šādu novērtējumu
turpmākajām programmām saskaņā ar Finanšu regulu[9] (27. pants) un tās
īstenošanas kārtību[10]
(21. pants). Lai
izvairītos no ierobežojumiem, kurus rada pārāk detalizēta
programma, un lai varētu pielāgoties jaunām vai
mainīgām politikas prioritātēm un attīstībai, ESP
(2013─2017) ir veidota kā vispārīgs plānošanas
instruments, kurā vispārīgi aprakstīti sasniedzamie
mērķi un veicamās darbības, šādi nodrošinot
visaptverošu regulējumu, lai sagatavotu statistikas gada darba programmas,
kurās ir iekļauti detalizēti mērķi un darbības. Pārmaiņas
ESS un paziņojuma par ES statistikas sagatavošanas metodi īstenošana
nosaka vajadzību veidot Eiropas statistikas programmu (2013─2017)
tā, lai galvenā uzmanība būtu veltīta turpmāko
uzdevumu izpildei un pieprasījuma un resursu līdzsvarošanai.
Izšķiroša ir stipra ESS partnerība, tāpēc šīs
programmas sagatavošanas plānā tika iekļauta plašāka
apspriešanās ar ieinteresētajām personām Izmantojot
iepriekšējo pieredzi, tiek izveidoti mehānismi, lai nodrošinātu
plānošanas un ziņojumu sniegšanas procesu saskaņotību,
labāk sasaistot programmas mērķus ar gada darba programmām
un uzlabojot programmas īstenošanas uzraudzību un
novērtēšanu. KSP
(2008─2012) vidusposma novērtējuma ieteikumi tika ņemti
vērā, izstrādājot ESP (2013─2017) mērķus un
rādītājus. Kas attiecas uz jaunu prioritāšu
noteikšanu attiecībā uz statistikas prasībām ar
mērķi samazināt informācijas sniegšanas slogu un sagatavošanas
izmaksas, tika paredzēts noteikums par prioritāšu noteikšanas
mehānisma īstenošanu, kas tika iesniegts ESS komitejai 2010. gada
18. novembrī[11]. Visbeidzot
saskaņā ar Finanšu regulu[12]
(27. pants) un tās īstenošanas kārtību[13] (21. pants) sagatavoja ex-ante
novērtējumu. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Līdzās
pašreizējai KSP (2008─2012) no 2009. līdz 2013. gadam tiek
īstenota cita daudzgadu programma, proti, Eiropas
uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas
programmas (MEETS). Lai efektīvāk pārvaldītu
programmas, Eurostat nolēma, ka turpmāk būs viena
daudzgadu programma divu vietā. Tas nozīmē, ka
uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas jomas
mērķi pēc 2013. gada un darbības saistībā ar
sociālās statistikas modernizēšanu ietilpst ESP (2013─2017). Turklāt
saskaņā ar Komisijas 2012. gada 17. septembra
Lēmumu 2012/504/ES Eurostat ir koordinējoša funkcija
Eiropas statistikas sagatavošanas jomā. Komisijas
ģenerāldirektorāti un citi dienesti laicīgi iesaista Eurostat
savu programmu izstrādē saistībā ar statistiku. 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva –
þ Priekšlikuma/iniciatīvas
darbības laiks: [1.1.]2014. līdz [31.12.]2017. –
þ Finansiālā
ietekme no 2014. līdz 2017. gadam (saistību apropriācijas)
un no 2014. līdz 2021. gadam (maksājumu apropriācijas) ¨ Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG.
līdz GGGG., –
pēc kura turpinās normāla
darbība 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[14] þ Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība ¨ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām, –
¨ Kopienu izveidotām struktūrām[15] –
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē. ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām, īpaši ar ESAO,
Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Banku. Ja norādīti
vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Pamatojoties
uz Finanšu regulas noteikumiem par izdevumu programmām, Eurostat Stratēģiskās
plānošanas nodaļa ar Finanšu un Juridisko lietu nodaļu
palīdzību no 2010. gada oktobra līdz 2011. gada
aprīlim veica ESP (2013─2017) ex-ante novērtējumu.
To apsprieda ar iekšējo Eurostat ESP (2013─2017)
izstrādes darba grupu, kurā ietilpa nodaļu vadītāju
līmeņa pārstāvji no visiem Eurostat
direktorātiem, un apstiprināja Eurostat direktoru
sanāksmē 2011. gada 12. aprīlī. Galvenie
ex-ante novērtējuma konstatējumi tika iekļauti
tiesību akta finanšu pārskatā. Pamatojoties uz
līdzšinējo pieredzi gūtās atziņas, ko ņēma
vērā, veidojot ESP, ir atspoguļotas tiesību akta finanšu
pārskata 1.5.3. daļā “Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas”. ESP
mērķi ir atspoguļoti priekšlikumā. Priekšlikuma
2. pantā teikts, ka ESP plānošana tiks veikta ik gadu,
izmantojot Komisijas statistikas gada darba programmas atbilstoši Regulai (EK)
Nr. 223/2009. Par šīm programmām kopā ar atbilstošo
finansējumu tiks pieņemti Komisijas lēmumi, kuros tiks sīki
izklāstīti iznākumi un rezultāti (mērķi un
rādītāji), kas ir jāsasniedz pārskata periodā.
Uzraudzība tiks nodrošināta ar regulāriem ziņojumiem par
resursu patēriņu un par mērķu sasniegšanā gūto
progresu. Kas
attiecas uz ziņojumu sniegšanu, paredzēts, ka atbilstoši regulai par
Eiropas statistiku sagatavo starpposma progresa ziņojumu un pēc
apspriešanās ar ESS komiteju iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei ne
vēlāk kā 2015. gada jūnijā. Programmas
perioda beigās par ESP veic ex-post novērtējumu. Par
novērtējuma ziņojumu, ko līdz 2018. gada beigām
iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, apspriežas ar ESS komiteju. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Ierosinātās
programmas pārvaldības metode ir centralizēta tieša
pārvaldība, ko veic Komisija, un ierobežotā mērā
― kopīga pārvaldība ar starptautiskām
organizācijām. No finansiālā viedokļa programmu
īsteno, piešķirot līgumslēgšanas tiesības, īpaši
uzņēmumiem, kuri ir specializējušies statistikas vai
informācijas pakalpojumos, un izmantojot dotācijas lielākoties
valstu statistikas iestādēm. Regulā (EK) Nr. 223/2009 par
Eiropas statistiku ļauts tieši piešķirt dotācijas šīm
iestādēm. Galvenie
programmas īstenošanas riski konstatēti galvenokārt dotāciju
procedūru pārvaldībā. Kā liecina Kopienas
statistikas programmas (2008─2012) īstenošanas pieredze, dažiem
saņēmējiem bija grūtības iesniegt dokumentāciju,
kas vajadzīga, lai noteiktu radušos izmaksu attiecināmību. 2.2.2. Paredzētās
kontroles metodes Galvenie
iekšējās kontroles sistēmas elementi ir šādi: katra
finanšu darījuma operatīvo un finanšu aspektu ex-ante
pārbaude (likumība, pareizība un pareiza finanšu
pārvaldība) saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas
kārtības 49. panta 3. punktu. Ex-ante kontroles
attiecas uz visu izdevumu ciklu, sākot no plānošanas līdz
saistībām un maksājumiem. Šim nolūkam katram finanšu
plūsmu dalībniekam jāveic katra finanšu darījuma kontroles
pēc konkrētiem pārbaudes sarakstiem. Ne
tikai finanšu plūsmas, bet arī pienācīga uzraudzība,
ziņojumu sniegšana, orientējoties uz finanšu aspektiem un
rezultātiem, revīzija un novērtēšana atvieglina programmas
budžeta īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu
pārvaldības principiem un likumības un pareizības
prasībām. Lai izvairītos no dubulta darba un īstenotu
kontroles, ievērojot izmaksu lietderības principu, tiek
nodrošināts, ka iepriekš minētās darbības viena otru
papildina. Ņemot
vērā katram finanšu darījumam piemērotās
visaptverošās un obligātās kontroles saskaņā ar
programmu, šādas papildu kontroles darbības tiks piemērotas
dotāciju procedūru pārvaldībai. Pamatojoties uz
ikgadējām riska analīzēm, papildus iepriekš
aprakstītajām ex-ante kontrolēm tiks veikta
pastiprināta ex-ante un ex-post pārbaude. Pastiprinātās
ex-ante pārbaudes tiks veiktas ar izlases starpniecību,
proti, izmantojot pamatīgas papildu dokumentācijas kontroles pirms
galīgajiem maksājumiem līdzfinansētās dotāciju
darbībās. Turklāt, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta kopš 2005. gada,
tiks veiktas ex-post pārbaudes, lai pārliecinātos,
ka budžeta finansētās darbības ir pareizi īstenotas un jo
īpaši ir izpildīti ex-ante pārbaudē noteiktie
kritēriji. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai tiktu
vienkāršotas administratīvās procedūras un šādi
samazināta kļūdu rašanās iespējamība
saistībā ar dotāciju pārvaldību. To panāks, jo
īpaši pievēršoties lielākiem projektiem (ierobežojot mazas dotācijas),
pieprasot īpašus revīzijas apliecinājumus un visbeidzot ieviešot
alternatīvas maksājumu iespējas, kas pamatojas uz
faktiskajām izmaksām, proti, dotācijas, izmantojot vienotu likmi
un vienības izmaksas. Kontroles izmaksas un ieguvumi.
Paredzēts, ka programmas kontroles stratēģija samazinās
neatbilstības risku zem 2 %, kas atbilst saskaņā ar 2010. gada
darbības pārskatu veiktajam novērtējumam. Ņemot
vērā to, ka jaunās programmas iekšējās kontroles
mērķis ir nepārsniegt vidējo atlikušo kļūdu
līmeni (2 %) visā plānošanas periodā no 2013. līdz 2017. gadam,
iekšējo kontroles sistēmu, kā arī tās izmaksas uzskata
par pienācīgām, lai sasniegtu šo mērķi.
Ģenerāldirektorāts ESTAT uzskata, ka iepriekš
minētās papildu ex-ante un ex-post kontroles izmaksas
saglabājas 1 % apmērā no programmas budžeta ― aptuveni
tāpat kā iepriekšējā programmā. Kas attiecas uz
kontroles veidu un intensitāti, 100 % finanšu darījumu
(tādējādi 100 % budžeta) tiks veiktas obligātas ex-ante
kontroles saskaņā ar Finanšu regulu. Kā minēts iepriekš,
pēc ikgadējās riska analīzes tiks veiktas kontroles,
izmantojot pamatīgu dokumentācijas analīzi. Tās var
attiekties uz 4─6 % budžeta. 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu apkarošanas pasākumi Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus
pretpasākumus. Papildus
visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai tiks
izstrādāta krāpšanas apkarošanas stratēģija atbilstoši
2011. gada 24. jūnijā pieņemtajai Komisijas jaunajai
krāpšanas apkarošanas stratēģijai (CAFS), lai cita
starpā nodrošinātu, ka iekšējās krāpšanas apkarošanas
kontroles pilnībā atbilst CAFS un ka pieeja saistībā
ar krāpšanas risku ir veidota tā, lai noteiktu krāpšanas riska
jomas un pienācīgi reaģētu. Vajadzības
gadījumā tiks izveidotas sadarbības tīkla grupas un
pienācīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas
gadījumus saistībā ar Eiropas statistikas programmu. Eurostat ir definējis 2013.─2017. gada
kontroles stratēģiju, kas papildina ESP programmas īstenošanu.
Vienkāršojot, piemērojot izmaksu lietderības principam
atbilstošas uzraudzības procedūras, kā arī veicot uz risku
balstītas ex-ante un ex-post kontroles, samazināsies
krāpšanas iespēja un tiks uzlabota krāpšanas novēršana.
Kontroles stratēģijā ietilpst konkrēti informēšanas
pasākumi un atbilstoša apmācība saistībā ar
krāpšanas novēršanu. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Apraksts… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([16]) || no EBTA[17] valstīm || no kandidāt-valstīm[18] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē || [XX.YY.YY.YY] || Dif./nedif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Izdevumu kategorija…………………………………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || 29.0201 Eiropas statistikas programma 2013.–2017. gadam || Dif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ 1 || 29.0104 Statistiskās informācijas politika — Administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Numurs || 1. izdevumu kategorija ― Gudra un integrējoša izaugsme (no 2014. gada) ESTAT ĢD || || || 2014[19] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || 29.0201 || Saistības || (1) || 53,391 || 54,922 || 56,443 || 57,960 || || 222,716 Maksājumi || (2) || 32,360 || 33,613 || 46,450 || 52,843 || 92,839 || [20]258,105 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[21] || || || || || || 29.0104 || || (3) || 2,900 || 2,983 || 3,065 || 3,148 || || 12,096 KOPĀ — apropriācijas KOPĀ — ESTAT ĢD || Saistības || =1+1a +3 || 56,291 || 57,905 || 59,508 || 61,108 || || 234,812 Maksājumi || =2+2a +3 || 35,260 || 36,596 || 49,515 || 55,991 || 92,839 || 270,201 KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 53,391 || 54,922 || 56,443 || 57,960 || || || || 222,716 Maksājumi || (5) || 32,360 || 33,613 || 46,450 || 52,843 || 92,839 || || || 258,105 KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 2,900 || 2,983 || 3,065 || 3,148 || || || || 12,096 KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 56,291 || 57,905 || 59,508 || 61,108 || || || || 234,812 Maksājumi || =5+ 6 || 35,260 || 36,596 || 49,515 || 55,991 || 92,839 || || || 270,201 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || “Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ ESTAT ĢD || Cilvēkresursi || 92,335 || 91,479 || 90,615 || 89,829 || || || || 364,258 Pārējie administratīvie izdevumi || || 3.487 || || 3.487 || || || || 13,948 KOPĀ — ESTAT ĢD || Apropriācijas || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || || || 378,206 KOPĀ — apropriācijas Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || || || 378,206 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi 1.6) || KOPĀ KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 152,113 || 152,871 || 153,610 || 154,424 || || || || 613,018 Maksājumi || 131,082 || 131,562 || 143,617 || 149,307 || 92,839 || || || 648,407 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām – Priekšlikums/iniciatīva
neparedz izmantot darbības apropriācijas – X Priekšlikums/iniciatīva
paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes
aiz komata) || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || KOPĀ REZULTĀTI || Norādīt mērķus un rezultātus || Rezultāta veids[22] || Rezultāta vidējās izmaksas vidējās izmaksas of the output || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas || KONKRĒTIE MĒRĶI Nr. 1 un 4[23] Nodrošināt kvalitatīvu statistikas informāciju, lai atbalstītu Eiropas Savienības politikas jomu izstrādi, uzraudzību un novērtēšanu || || - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,304 || || || 85 || 23,694 || 67 || 21,480 || 62 || 21,204 || 58 || 22,129 || 272 || 88,507 || Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || 85 || 23,694 || 67 || 21,480 || 62 || 21,204 || 58 || 22,129 || 272 || 88,507 || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Īstenot Eiropas statistikas jauno sagatavošanas metodi || || - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,298 || || || 84 || 23,694 || 100 || 30,102 || 94 || 31,555 || 87 || 32,194 || 365 || 117,545 || Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || 84 || 23,694 || 100 || 30,102 || 94 || 31,555 || 87 || 32,194 || 365 || 117,545 || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 Stiprināt partnerību ESS un ārpus tās || || - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,306 || || || 19 || 6,003 || 9 || 3,340 || 8 || 3,684 || 7 || 3,637 || 43 || 16,664 || Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || || 19 || 6,003 || 9 || 3,340 || 8 || 3,684 || 7 || 3,637 || 43 || 16,664 || KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || 188 || 53,391 || 176 || 54,922 || 164 || 56,443 || 152 || 57,960 || 680 || 222,716 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
X Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (3
zīmes aiz komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || Cilvēkresursi || 92,335 || 91,479 || 90,615 || 89,829 || || 364,258 Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || 13,948 Starpsumma ― Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || 378,206 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[24] || || || || || || Cilvēkresursi || 2,285 || 2,285 || 2,285 || 2,285 || || 9,140 Citi administratīvie izdevumi (IT; sanāksmes; pētījumi; komandējumi; abonementi) || 0,615 || 0,698 || 0,780 || 0,863 || || 2,956 Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || (1) 2.900 || (2) || (3) || (4) || || (5) KOPĀ || 98,722 || 97,949 || 97,167 || 96,464 || || 390,302 3.2.3.2. Paredzamās vajadzības
pēc cilvēkresursiem –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
X Priekšlikums/iniciatīva paredz
cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Paredzamais apjoms izsakāms veselos
skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 29 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 651 || 645 || 639 || 633 || || || XX 01 01 02 (Delegācijas) || - || - || - || - || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || - || - || - || - || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || - || - || - || - || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[25] 29 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 94 || 93 || 92 || 92 || || || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || - || - || - || - || || || XX 01 04 yy[26] || - galvenā mītne[27] || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (29 01 04 01) || 41 || 41 || 40 || 40 || || || KOPĀ || 789 || 779 || 771 || 765 || || || 29 ir politikas
joma vai attiecīgā budžeta iedaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD
darbiniekus, kas jau ir iesaistīti konkrētās darbības
pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā,
vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta
sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || No vienas puses, veicamie uzdevumi galvenokārt ir metodoloģijas darbs, no otras puses, statistikas informācijas vākšana, apstiprināšana, apstrāde un izplatīšana par regulā XXX minētajām jomām. Uzdevumi attiecas arī uz Eurostat diviem horizontālajiem ABB pasākumiem (“Administratīvais atbalsts Eurostat” un “Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana”). Ārštata darbinieki || Atbalsts ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem iepriekš minēto uzdevumu veikšanā 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
X Priekšlikums/iniciatīva atbilst 2014.–2020. gada
daudzgadu finanšu shēmai. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[28] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || || Kopā Šveices iemaksa || 4,851 || 4,948 || 5,047 || 5,147 || || || || 19,933 KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 4,851 || 4,948 || 5,047 || 5,147 || || || || 19,933 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨ pašu resursus –
¨ dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[29] N gads || N +1 gads || N +2 gads || N +3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu) ………….pants || || || || || || || || Attiecībā uz
īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Norādīt
ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. [1] OV L 39, 9.2.2009., 12. lpp. [2] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām, ABB — ABB — budžeta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [3] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta
a) un b) apakšpunktā. [4] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp. [5] Lēmums Nr. 1578/2007/EK, OV L 344, 28.12.2007.,
15. lpp. [6] Partnerības grupa ir ESS valstu statistikas
iestāžu vadītāju grupa, kuru izdevums ir veicināt ESS
attīstību, galvenokārt atvieglojot ESS komitejas darbu. [7] COM(2009)
1 galīgā redakcija. [8] Internal
Audit Capacity’s Audit Report ESTAT-2009-ESTAT-002, 19.2.2010. [9] Padomes
2002. gada 25. jūnija Regula Nr. 1605/2002 par Finanšu
regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam
(konsolidētā redakcija). [10] Komisijas
2002. gada 23. decembra Regula Nr. 2342/2002, ar ko paredz
īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002 par
Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam
(konsolidētā redakcija). [11] Iesniegts
ESS komitejas sanāksmē 2010. gada 18. novembrī
(dokumenta Nr. 2010/07/08b). [12] Padomes
2002. gada 25. jūnija Regula Nr. 1605/2002 par Finanšu
regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam
(konsolidētā redakcija). [13] Komisijas
2002. gada 23. decembra Regula Nr. 2342/2002, ar ko paredz
īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002 par
Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam
(konsolidētā redakcija). [14] Skaidrojumus
par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb
tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html. [15] Kā
paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [16] Dif.=
diferencētās apropriācijas./ Nedif. = nediferencētās
apropriācijas [17] EBTA — Eiropas
Brīvās tirdzniecības asociācija. [18] Kandidātvalstis
un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [19] N gads
ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [20] Maksājumu
apropriācijās ņem vērā saistības, kas
radušās, kopš 2013. gadā tika sākta Eiropas statistikas
programma. [21] Tehniskais
un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību
īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [22] Rezultāti
ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto
studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros). [23] Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. “Īpašs(-i)
mērķis(-i)..”. [24] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [25] CA — līgumdarbinieki; INT — aģentūras
personāls (Intérimaire); JED – jaunākie eksperti
delegācijās (t.s. Jeune Expert en Délégation); LA —
vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti. [26] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz
ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības
apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām). [27] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas
Zivsaimniecības fonds (EZF). [28] Skatīt
Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [29] Norādītajām
tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas)
summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no
kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.