PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 

Šis tiesību akta priekšlikums saskaņā ar LESD 149. pantu ir veicināšanas pasākums un tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestiem (VND). VND ir atbildīgi par aktīvas darba tirgus politikas īstenošanu un nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs. Tie ir daļa no attiecīgajām ministrijām, valsts organizācijām vai (bezpeļņas) sabiedrībām, kas ir publisko tiesību subjekti. VND darba ņēmējiem un darba devējiem piedāvā tādus pakalpojumus kā informācija par darba tirgu, atbalsts darba meklēšanā, konsultācijas, profesionālā orientācija, iekārtošana darbā un atbalsts profesionālajai un ģeogrāfiskajai mobilitātei. Bieži vien VND pārziņā ir arī bezdarbs un citas sociālo pabalstu sistēmas. VND efektivitāte ir būtisks faktors, lai nodarbinātības politika būtu sekmīga.

VND sadarbības veicināšana ES ir atzīta par izšķirošu elementu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020”[1] mērķus nodarbinātības jomā. Komisija vienmēr ir atbalstījusi VND pakalpojumu sniegšanas modernizēšanu, partnerību izveidi starp VND un citiem nodarbinātības dienestiem un VND pārveidi par „pārejas pārvaldības aģentūrām”, kas īstenotu jaunu „aktīvas” un „pasīvas” nodarbinātības politikas[2] kombināciju. Padome nesen aicināja veidot partnerības starp valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, darba devējiem, sociālajiem parteriem un jauniešu pārstāvjiem, lai īstenotu jaunatnes garantijas shēmas[3]. VND jautājumu tiešā veidā risina spēkā esošās Eiropas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes jeb „nodarbinātības pamatnostādnes”[4].

Sarūkošie valstu budžeti un nepieciešamība paaugstināt VND izmaksu lietderību mudināja vairākas dalībvalstis reformēt VND, apvienojot tos ar bezdarbnieku pabalsta nodrošinātājiem, nododot pakalpojumus privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, nododot nodarbinātības pakalpojumus reģionālo un vietējo pašvaldību pārziņā un ar IKT un pašapkalpošanās rīku palīdzību uzlabojot pakalpojumu sniegšanu. Tajā pašā laikā VND izdevumi (izņemot bezdarbnieku pabalstus) pastāvīgi mainās: regulārajā VND aptaujā[5] tika konstatēts, ka laikā no 2007. līdz 2010. gadam to izdevumi pieauga, savukārt 2011. gadā tie lielākoties samazinājās. Jaunākās budžeta prognozes liecina, ka lielākajai daļai VND 2013. gadā paredzami lielāki izdevumi nekā iepriekšējā gadā.  

Tā kā VND uzņēmējdarbības modeļi, instrumenti, darba tirgus apstākļi un juridiskais konteksts katrā valstī atšķiras, dažādi ir arī VND efektivitātes līmeņi, īstenojot darba tirgus programmas. Kaut arī dalībvalstis joprojām atbild par savu VND darba organizāciju, personāla atlasi un darbību, ar šo tiesību akta priekšlikumu tiek izveidots Eiropas Valstu nodarbinātības dienestu tīkls, kas nodrošina platformu šo dienestu snieguma salīdzināšanai Eiropas līmenī, labu prakšu noteikšanai un savstarpējas mācīšanās veicināšanai, lai stiprinātu pakalpojumu jaudu un efektivitāti. Pieredze liecina, ka dalībvalstis pašas nepietiekami iesaistās savstarpējas mācīšanās un salīdzinošās vērtēšanas pasākumos.

VND sadarbība ES līmenī aizsākās 1997. gadā, kad Komisija izveidoja neoficiālu VND padomdevēju grupu, lai starp tās dalīborganizācijām[6] veicinātu sadarbību, pieredzes apmaiņu un savstarpēju mācīšanos un iegūtu speciālistu viedokli par politikas iniciatīvām nodarbinātības jomā. Neskatoties uz gadu gaitā panākto progresu, pašreizējam sadarbības modelim ir ievērojami ierobežojumi.          

VND dalība šajos pasākumos joprojām ir brīvprātīga, līdz ar to tiek kavēta iespēja agrīni konstatēt vāju VND sniegumu un tā rezultātā darba tirgū radušās iespējamās strukturālās problēmas. Trūkst arī ziņošanas mehānisma, un tas nozīmē, ka politikas veidotāji valstu un ES līmenī netiek regulāri informēti par spēkā esošo salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās prakses rezultātiem. 

Centieni sekmēt VND salīdzināmību, tos sagrupējot atbilstīgi uzņēmējdarbības modeļiem, līdz šim nav bijuši veiksmīgi. Saikne starp salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumiem ir vāja un nekonsekventa, un spēkā esošās Savstarpējas mācīšanās programmas pasākumu pierādījumu bāze nav zinātniski pamatota. Savstarpējas mācīšanās programmā drīkst piedalīties vien neliela VND grupa, līdz ar to tai nav pietiekami plašas ietekmes.

Ja VND vēlas kļūt par „mācību iestādēm” un iesaistīties Nodarbinātības komitejas darbā, tiem savi organizācijas modeļi, uzņēmējdarbības stratēģijas un procesi jāpielāgo straujajām pārmaiņām. VND tīkls savā jaunākajā dokumentā „VND devums stratēģijā „Eiropa 2020””[7] noteica piecas būtiskākās jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un tās ir: i) saiknes nodibināšana ar pieprasījuma pusi; ii) līderības uzņemšanās, veidojot sadarbību/partnerības; iii) uz prasmēm vērstu darbību izstrāde; iv) ilgtspējīgu rezultātu sekmēšana attiecībā uz personu iesaistīšanu darba tirgū; v) karjeru uzlabošana.

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir paplašināt, pastiprināt un konsolidēt pašreizējās iniciatīvas, lai ieguvēji būtu visi VND. Priekšlikumā par VND ciešāku sadarbību ir ietverta saskaņota rīcība to modernizēšanai un rīcības iespēju nodrošināšanai, lai tiem ļautu kopīgi un sekmīgi darboties pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos.

Uz stabila tiesiskā pamata izveidotam Eiropas VND tīklam būtu iespējams paplašināt vispārēji saskaņotus pasākumus VND vidū un nodrošināt šā tīkla darbības leģitimitāti. Oficiāla struktūra ir priekšnosacījums, lai sekmētu šā tīkla iespēju veicināt novatorisku, zinātniski pamatotu politikas īstenošanas pasākumu izstrādi atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Tā arī sekmēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansēto darba tirgus projektu īstenošanu. Ierosinātā iniciatīva varētu arī uzlabot izmaksu efektivitāti.      

Saskaņā ar šo lēmumu izveidotais VND tīkls īstenos iniciatīvas ar veicināšanas pasākumu palīdzību, kuri tika izveidoti, lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību nodarbinātības jomā. Tie papildina VND sadarbību EURES tīklā, pamatojoties uz Līguma 45. un 46. pantu.

2.           APSPRIEŽU AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI         

Tā kā uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei tiek pievērsta lielāka uzmanība, šis priekšlikums ir balstīts uz vairākiem novērtējuma pētījumiem un apspriedēm ar ieinteresētajām personām.

Īpaši svarīgi bija šādi informācijas avoti: pētījums par VND uzņēmējdarbības modeļiem[8], par VND snieguma novērtēšanas sistēmām un darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti[9], par VND lomu saistībā ar „elastdrošību”[10], par VND lomu saistībā ar darbaspēkam nepieciešamo prasmju prognozēšanu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar jaunām darbavietām[11]. Tika ņemti vērā VND Savstarpējas mācīšanās programmas[12] rezultāti un atbildes anketā par VND reakciju uz krīzi 2009.-2013. gadā[13], kā arī Komisijas finansētā pašreizējā VNZ salīdzinošās vērtēšanas projekta[14] rezultāti.

Kopā ar pašreizējo VND padomdevēju grupu 2012. un 2013. gadā tika vairākkārt pārrunāta VND salīdzinošās vērtēšanas iniciatīvas nākotne. 2013. gada martā un maijā ar šo grupu notika apspriedes par šā priekšlikuma svarīgākajiem elementiem. Tās locekļi tika aicināti sniegt komentārus par šā priekšlikuma iespējamajiem mērķiem, iniciatīvām un politikas iespējām.

2013. gada janvārī šī grupa sagatavoja darba dokumentu „Virzoties uz integrētu Eiropas valstu nodarbinātības dienestu salīdzinošās mācīšanās iniciatīvu”. Šis VND darba dokuments tika pārrunāts neoficiālā nodarbinātības un sociālo lietu ministru sanāksmē („neoficiāla EPSCO sanāksme”) un Nodarbinātības komitejā (EMCO). Neoficiālajā EPSCO sanāksmē tika atzīts, ka līdz ar plašāku un mērķtiecīgāku VND sadarbību uzlabotos apmaiņa ar labāko praksi, un tika lūgts iesniegt sīki izstrādātu priekšlikumu par „salīdzinošās mācīšanās” iniciatīvu[15].

Iepriekš minētajās apspriedēs un pētījumos tika apstiprināts, ka ieinteresēto personu vidū valda vienprātība par VND ciešākas sadarbības nepieciešamību. Visiem VND būtu jākļūst par aktīviem šā tīkla dalībniekiem. Tāpat tika plaši atbalstīta iecere paplašināt salīdzinošās vērtēšanas mehānisma piemērošanas jomu un uzlabot saikni starp salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumiem.

VND arī tika savlaicīgi un pārredzami iesaistīti šā lēmuma sagatavošanā pirms tā paziņošanas Komisijas darba programmā 2013.—2014. gadam un šā dokumenta teksta padziļinātākā sagatavošanā. To viedokļi tika apkopoti gan rakstiskā veidā, gan atklātās konsultatīvās sanāksmēs un tika izskatīti saistībā ar svarīgākajiem aspektiem, kas tiešā veidā attiecas uz tiem, t. i., tīkla iniciatīvām/pasākumiem; tīkla pārvaldības struktūru; Komisijas lomu; sadarbību ar citiem nodarbinātības pakalpojumu sniedzējiem un sadarbību ar Padomi, jo īpaši Nodarbinātības komiteju (EMCO).

Tā kā šim tiesību akta priekšlikumam lielākoties būs netieša ietekme un galvenie salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās iniciatīvas tehniskie elementi tiks noteikti ar deleģētā akta palīdzību, ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu. Tāpat arī nav paredzams, ka tas ietekmēs budžetu.         

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI         

Tiesības rīkoties izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 149. panta, kurā noteikts, ka „Eiropas Parlaments un Padome (..) var noteikt veicināšanas pasākumus, lai rosinātu dalībvalstu sadarbību un atbalstītu to rīcību nodarbinātības jomā, uzņemoties iniciatīvas, kas vērstas uz informācijas apmaiņas un labākas prakses attīstīšanu, sniedzot salīdzinošu analīzi un padomus, kā arī veicinot jaunas pieejas un izvērtējot pieredzi, jo īpaši izmantojot izmēģinājuma projektus (..)”.

Savienības rīcība ir arī pamatota ar to, ka tiesību akta priekšlikums par VND ciešāku sadarbību sekmēs līgumā noteiktos mērķus, jo īpaši pilnīgu nodarbinātību (LES 3. pants).

Viss šis priekšlikums par ciešāku sadarbību starp VND 149. panta izpratnē ir veicināšanas pasākums. Ņemot vērā ierosinātā veicināšanas pasākuma raksturu, vispiemērotākais tiesību instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums.

Ciešāka sadarbība, stimulējot VND sadarbību konkrētu iniciatīvu jomā, atbilst subsidiaritātes principam, ciktāl pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos tas cenšas sniegt atbalstu valsts nodarbinātības dienestu modernizēšanā, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi nodarbinātības jomā.

Kopumā Savienības iesaistīšanās VND koordinēšanā rada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu vienpusēju rīcību. Valstu nodarbinātības dienesti ir tiesīgi veicināt valstu intereses un prioritātes. Parasti tie nesadarbojas ES mērogā. ES līmeņa salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumi rada pievienoto vērtību līdzīgiem mazāka mēroga pasākumiem, kuros sadarbību ES mērogā brīvprātīgi veido, iespējams, tikai dažu dalībvalstu VND.

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas tiek ierosināts kā valstu nodarbinātības dienestiem paredzēts veicināšanas pasākums un tā termiņu ierobežo stratēģijas „Eiropa 2020” grafiks, par ko ir vienojusies Padome.  

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu ietilpst priekšlikums par EUR 958,19 miljonu piešķiršanu Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmai (PSCI) laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Finansējumu VND ciešākai sadarbībai piešķirs no PSCI/„PROGRESS”/Nodarbinātības sadaļas. Iepriekš minētajam veicināšanas pasākumam paredzēts piešķirt aptuveni EUR 4 miljonus gadā. Salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumiem paredzēts piešķirt aptuveni EUR 3 miljonus. Iespējams, tiks publicēti vairāki uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus. Līdz pat EUR 1 miljonam, visticamāk, izlietos VND tīkla sanāksmēm un zinātniskajiem pētījumiem VND jomā.

Šis tiesību akta priekšlikums neietekmē budžetu, un tam nav nepieciešams piešķirt papildu personālsastāvu. Tas COM personāls, proti, 2 ½ pilnslodzes ekvivalenta, kas EMPL ĢD šobrīd strādā ar VND jautājumiem, kļūs par VND tīkla sekretariātu.     

5.           DELEĢĒTIE AKTI

Šajā tiesību aktu priekšlikumā ir ietverts noteikums piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Tas lielākoties attieksies uz deleģētajiem aktiem par vispārējas sistēmas izveidi salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās iniciatīvu īstenošanai.      

Izvēle izmantot deleģētā akta tiesību instrumentu ir pamatota, jo tas pamataktu papildinās ar detalizētākiem nebūtiskiem elementiem, šajā gadījumā — vispārēju sistēmu salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanas iniciatīvu īstenošanai. 

Vispārējā sistēmā būs ietverti tādi salīdzinošās vērtēšanas sistēmas tehniskie elementi kā metodika, kvantitatīvie un kvalitatīvie pamatrādītāji dažādu VND uzņēmējdarbības modeļu, procesu, sniegumu un instrumentu iznākumu, rezultātu, ietekmes un izmaksu novērtēšanai, kā arī citi labāko prakšu noteikšanas kritēriji. Šī sistēma VND noteiks prasības attiecībā uz datu sniegšanu reizi mēnesī un/vai reizi gadā, integrētas savstarpējas mācīšanās programmas mācību instrumentiem, piemēram, darbsemināriem, salīdzinošo izvērtēšanu, tehnisko palīdzību, mācību komandējumiem, un attiecībā uz nosacījumiem dalībai salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumos.  

Attiecībā uz datu vākšanu un salīdzinošās vērtēšanas analīzi tiek plānots izmantot ārpakalpojumu sniedzējus. VND ar šo procesu būs saistīti, lai nodrošinātu atbildību par salīdzinošās vērtēšanas rezultātiem.      

Saskaņā ar VND vienošanos paredzams, ka būs iespējams izmantot lielu daļu no spēkā esošajiem brīvprātīgajiem VND salīdzinošās vērtēšanas projektiem. Vairākiem rādītājiem, ar kuriem mēra darba meklētāju iesaistīšanos darba tirgū, piemēram, pāreju no bezdarba uz nodarbinātību, pāreju uz nodarbinātību, kamēr bezdarba periods vēl nav ieildzis, pāreju no mācībām uz nodarbinātību, ir pieejamas laika rindas. Ar vairākiem rādītājiem mēra arī piekļuvi brīvajām darbavietām un piemērotu kandidātu pieejamību, kā arī darba meklētāju un darba devēju apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem.   

Būs jānosaka papildu rādītāji un mainīgie lielumi, lai būtu iespējams novērtēt uzņēmējdarbības modeļu un procesu savstarpējo atkarību attiecībā pret rezultātiem.        

Ar vispārējo sistēmu tiks noteikta lielākā daļa salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumu elementu. Tie tehniskie dati, kuri laika gaitā varētu mainīties, tiks iekļauti VND tīkla ikgadējā darba programmā.

2013/0202 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 149. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[16],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[17],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā[18] atbalstīja Komisijas priekšlikumu par stratēģiju „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”[19]. Eiropadome atbalstīja attiecīgo ES instrumentu un politikas jomu pilnīgu mobilizāciju, lai veicinātu kopējo mērķu īstenošanu, un aicināja dalībvalstis vēl vairāk saskaņot rīcību. Valstu nodarbinātības dienestiem (VND) ir būtiska loma stratēģijas „Eiropa 2020” mērķa īstenošanā, proti, līdz 2020. gadam līdz 75 % palielināt sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem.

(2) Ar Līguma 45. pantu Savienībā tiek garantēta darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, savukārt 46. pants nosaka pasākumus, kādi jāveic, lai šo brīvību īstenotu, īpaši nodrošinot valstu nodarbinātības dienestu ciešu sadarbību. Saskaņā ar šo lēmumu izveidotais VND tīkls ietver ne vien vispārējus ģeogrāfiskās mobilitātes aspektus, bet arī virkni dažādu mērķu un iniciatīvu veicināšanas pasākumu veidā, kas izveidoti, lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību nodarbinātības jomā. Tādēļ Līguma 149. pants ir pienācīgs šā lēmuma juridiskais pamats.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Šīs integrētās pamatnostādnes dalībvalstīm sniedz norādes par valstu reformu programmu noteikšanu un reformu īstenošanu. Nodarbinātības pamatnostādnes kalpo par pamatu Padomes konkrētiem ieteikumiem, ko tā sniedz katrai dalībvalstij saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Pēdējos gados tajās ir ietverti konkrēti ieteikumi par VND darbību un jaudu, un aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti dalībvalstīs.

(4) Šie ieteikumi būtu vēl efektīvāki, ja tos papildinātu ar plašāku pierādījumu klāstu, informāciju par politikas sekmīgu īstenošanu un sadarbību starp dalībvalstu VND. Šim nolūkam saskaņā ar šo lēmumu izveidotajam VND tīklam būtu jāīsteno konkrētas iniciatīvas, piemēram, vispārējas uz pierādījumiem balstītas salīdzinošās vērtēšanas sistēmas, pienācīgi savstarpējas mācīšanās pasākumi, savstarpējs atbalsts starp VND tīkla dalībniekiem un jāīsteno stratēģiski pasākumi, lai modernizētu VND. VND tīkla un katra tā dalībnieka konkrētās zināšanas būtu arī jāizmanto, lai pēc Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO padome) un Nodarbinātības komitejas (EMCO) lūguma sniegtu pierādījumus nodarbinātības politikas izstrādei.

(5) Neoficiālajā EPSCO ministru sanāksmē tika atzīts, ka ciešāka un mērķtiecīgāka VND sadarbība veicinātu apmaiņu ar labāko praksi, un tika lūgts iesniegt sīki izstrādātu priekšlikumu par „salīdzinošās mācīšanās” iniciatīvu[20].

(6) Saskaņā arī šo lēmumu izveidotajam VND tīklam, pamatojoties uz LESD 150. pantu, būtu cieši jāsadarbojas ar EMCO un jāveicina tās darbs, sniedzot ar faktiem pamatotus pierādījumus un ziņojumus par politikas īstenošanu. EMCO informēs Padomi par VND tīkla ieguldījumu. Nodarbinātības politikas izvērtēšanā un veidošanā gan valstu, gan ES līmeņa politisko lēmumu pieņēmējiem jo īpaši var palīdzēt VND tīkla kopējās zināšanas par nodarbinātības politikas īstenošanu un VND salīdzinošā analīze.

(7) VND tīklam būtu jāpalīdz īstenot tādas nodarbinātības politikas iniciatīvas kā Padomes ieteikums par Jaunatnes garantijas izveidošanu[21]. VND tīkls var arī atbalstīt tādas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pāreju no izglītības un apmācībām uz nodarbinātību, tostarp uzlabojot prasmju un kvalifikācijas pārredzamību.

(8) VND tīklam būtu jāstiprina savu dalībnieku sadarbība, jāizstrādā kopējas iniciatīvas, kuru mērķis ir informācijas un labākās prakses apmaiņa visās VND aptvertajās jomās, salīdzinošā analīze un konsultācijas, kā arī novatorisku pieeju sekmēšana nodarbinātības pakalpojumu sniegšanā. Izveidojot šo tīklu, būs iespējams salīdzināt visus VND iekļaujošā, uz pierādījumiem balstītā un uz sniegumu vērstā veidā, un tā rezultātā varēs noteikt labākās prakses. Pateicoties šiem rezultātiem, VND tīkla dalībniekiem būtu jāspēj izstrādāt nodarbinātības pakalpojumu struktūru un sniegšanu saskaņā ar savu specifisko atbildību. VND tīkla īstenotajām iniciatīvām būtu jāpalielina VND un valsts izdevumu efektivitāte.

(9) Lai izveidotu vispārēju sistēmu salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās iniciatīvu īstenošanai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz salīdzinošās vērtēšanas sistēmu un savstarpējas mācīšanās pasākumu tehnisko elementu noteikšanu būtu jādeleģē Komisijai. Tajās būtu jāietver metodika, kvantitatīvie un kvalitatīvie pamatrādītāji VND snieguma novērtēšanai, integrētas savstarpējas mācīšanās programmas mācību instrumenti un nosacījumi dalībai šajās iniciatīvās. Ir īpaši svarīgi, ka Komisija sagatavošanas darba laikā rīko atbilstīgas apspriedes, tostarp ekspertu — jo īpaši NVD ekspertu — līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti Eiropas Parlamentam un Padomei tiek nosūtīti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi.

(10) Tā kā VND modeļi, uzdevumi un pakalpojumu sniegšanas veidi ir dažādi, katrai dalībvalstij no sava valsts nodarbinātības dienesta augstākās vadības jāizraugās viens loceklis pārstāvībai VND tīkla padomē. Attiecīgos gadījumos šim VND tīkla padomes loceklim būtu jāpārstāv citu dalībvalstu nodarbinātības dienesti. Ieceltajiem locekļiem jābūt tiesīgiem pieņemt lēmumus savu nosūtītājorganizāciju vārdā. Lai nodrošinātu visu VND iesaistīšanos VND tīkla darbībā, to pasākumiem būtu jābūt brīvi pieejamiem visos dalības posmos.

(11) VND tīklam par pamatu būtu jāizmanto tās pašreizējās neoficiālās ES/EEZ VND padomdevēju grupas pieredze, kuru Komisija atbalsta jau kopš 1997. gada, un būtu tā jāaizstāj. Izstrādājot šo lēmumu, tika ņemti vērā minētās grupas viedokļi.

(12) Galvenās darbības jomas, ko šī neoficiālā ekspertu grupa ir noteikusi dokumentā „VND devums stratēģijā 2020. gadam”[22], būtu jāizmanto kā vadlīnijas, lai praksē īstenotu paredzēto VND modernizēšanas un stiprināšanas koncepciju.

(13) VND tīklam būtu jānodrošina savstarpējas palīdzības sniegšana tā dalībniekiem un jāveicina savstarpējs atbalsts organizatorisko struktūru un pakalpojumu sniegšanas modernizēšanā, pastiprinot sadarbību, jo īpaši zināšanu nodošanu, mācību komandējumus un darbinieku apmaiņu.

(14) Finansējums VND tīklam un tā iniciatīvām būtu jāpiešķir no Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas „PROGRESS” Nodarbinātības sadaļas, nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas.

(15) Attiecībā uz projektiem, kurus izstrādājis VND tīkls vai kuri noteikti savstarpējas mācīšanās pasākumos un pēc tam īstenoti atsevišķos VND, dalībvalstīm ir pieejams Eiropas Sociālā fonda (ESF), Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un „Apvārsnis 2020” finansējums.

(16) Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai šo VND tīklu izveidotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Struktūra

Tiek izveidots ES mēroga valsts nodarbinātības dienestu (VND) tīkls, turpmāk „Tīkls”, kura darbības termiņš ir no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šis Tīkls īstenos 3. pantā noteiktās iniciatīvas.

Tīklā ietilpst:

(a) dalībvalstu izraudzītie valsts nodarbinātības dienesti;

(b) Komisija.

Dalībvalstis, kurās ir autonomi reģionālie valsts nodarbinātības dienesti, nodrošina to atbilstīgu pārstāvību Tīkla īpašajās iniciatīvās.

2. pants Mērķi

Šajā lēmumā paredzētais veicināšanas pasākums ar Tīkla palīdzību sekmē:

(a) stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei „Eiropa 2020” un tās galveno mērķu īstenošanu, jo īpaši nodarbinātības jomā;

(b) ES darba tirgu darbības uzlabošanu;

(c) darba tirgu integrācijas uzlabošanu;

(d) ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes palielināšanu;

(e) sociālās atstumtības apkarošanu un no darba tirgus atstumto personu integrāciju.

3. pants Tīkla iniciatīvas

1.           Tīkls jo īpaši:

(a) izstrādā un īsteno uz pierādījumiem balstītas Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu salīdzinošās vērtēšanas sistēmas, pamatojoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju izmantošanu VND snieguma novērtēšanai, un vāc pierādījumus ar mērķi izveidot pienācīgu savstarpējas mācīšanās mehānismu. Tas arī aktīvi piedalās minēto pasākumu īstenošanā, apmainoties ar informāciju, zināšanām un praksi;

(b) sniedz savstarpēju palīdzību vienādranga vai grupu pasākumu veidā, sadarbojoties, apmainoties ar informāciju, pieredzi un personālu starp tās dalībniekiem, tostarp sniedz atbalstu Padomes ieteikumu īstenošanai, ko tā sniegusi katrai dalībvalstij saistībā ar VND;

(c) pieņem un īsteno koncepciju VND modernizēšanai un stiprināšanai būtiskākajās jomās;

(d) pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas sagatavo ziņojumus par nodarbinātības jomu;

(e) palīdz īstenot nodarbinātības politikas iniciatīvas nodarbinātības jomā;

(f) Tīkls pieņem un īsteno ikgadējo programmu, kurā izklāstītas tā darba metodes, veicamie uzdevumi un papildu informācija saistībā uz salīdzinošās vērtēšanas sistēmu īstenošanu.

2.           Tīkls izveido ziņošanas mehānismu attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām iniciatīvām. Saskaņā ar šo noteikumu Tīkla dalībnieki tam iesniedz ikgadēju ziņojumu.

4. pants Sadarbība

Tīkls sadarbojas ar darba tirgus ieinteresētajām personām, tostarp citiem nodarbinātības pakalpojumu sniedzējiem, tos iesaistot attiecīgajos Tīkla pasākumos un sanāksmēs un apmainoties ar informāciju un datiem.

5. pants Tīkla darbība

1.           Tīklu pārvalda padome, kurā katra dalībvalsts no savas valsts nodarbinātības iestādes augstākās vadības ieceļ vienu locekli un vienu locekļa aizvietotāju. Komisija Tīkla padomē ieceļ vienu locekli un vienu locekļa aizvietotāju. Locekļu aizstājēji, kad vien nepieciešams, aizvieto locekļus.

2.           No Tīkla padomes locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus; priekšsēdētājs pārstāv visu tīklu. Priekšsēdētāja vietnieki, kad vien nepieciešams, aizvieto priekšsēdētāju.

3.           Tīkla padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem reglamentu, kas cita starpā ietver padomes lēmumu pieņemšanas kārtību, noteikumus par Tīkla priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu un pilnvaru termiņu. Tīkla padome ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par ikgadējo darba programmu, tostarp darba grupu izveidi un Tīkla sanāksmju valodām, un par publicēšanai paredzēto Tīkla gada pārskatu.

4.           Tīkla padomei atbalstu sniedz sekretariāts, kuru nodrošina un kas atrodas Komisijā. Sekretariāts kopā ar priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem sagatavo Tīkla padomes sanāksmes, ikgadējo darba programmu un gada pārskatu.

6. pants Finansiālais atbalsts veicināšanas pasākumam

Globālos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem.

7. pants Vispārējas sistēmas pieņemšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu attiecībā uz salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās iniciatīvu īstenošanas vispārējo sistēmu, kā to paredz 3. panta 1. punkts, tostarp metodiku, kvantitatīvos un kvalitatīvos pamatrādītājus VND snieguma novērtēšanai, integrētas savstarpējas mācīšanās programmas mācību instrumentus un nosacījumus dalībai šajās iniciatīvās. 

8. pants Deleģējuma īstenošana

1.           Ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus.

2.           Šā lēmuma 7. pantā norādītās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 7. pantu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par 2 mēnešiem.

9. pants Pārskats

Četrus gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši tiks izvērtēts, kādā apmērā Tīkls ir palīdzējis 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā un vai tas savus uzdevumus ir izpildījis.       

10. pants Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Komisijas paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”; COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[2]               Komisijas paziņojums „Jaunu prasmju un darba vietu programma. Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”; COM (2010) 682 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”; COM (2012) 173 galīgā redakcija.

[3]               EPSCO 2013. gada 28. februāra secinājumi.

[4]               Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

[5]               Anketa par VND reakciju uz krīzi 2010.–2013. gadā, Eiropas Darba mobilitātes laboratorija.

[6]               Šajā grupā ietilpst VND no ES dalībvalstīm, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas (EEZ).

[7]               Valstu nodarbinātības dienestu devums stratēģijā „Eiropa 2020”, VND stratēģijas dokuments 2020. gadam, 2012.

[8]               Study on PES business models, Eiropas Darba mobilitātes laboratorija, 2012.

[9]               PES performance measurement systems and geographical labour mobility, Ecorys, 2012.

[10]             The role of the Public Employment Services related to ‘Flexicurity’ in the European Labour Markets; Dānijas Tehnoloģiju institūts, 2009.

[11]             Anticipating skill needs of the labour force and equipping people for new jobs - Which role for Public Employment Services in early identification of skill needs and labour up-skilling?, Dānijas Tehnoloģiju institūts, 2010.

[12]             „Dialogs starp valstu nodarbinātības dienestiem” ir Eiropas Komisijas valstu nodarbinātības dienestu savstarpējas mācīšanās atbalsta programma. Sīkāka informācija pieejama šeit:   http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=964&langId=lv.

[13]             Anketa par VND reakciju uz krīzi 2010.–2013. gadā, Eiropas Darba mobilitātes laboratorija.

[14]             VND salīdzinošās vērtēšanas projekts ir brīvprātīgs VND projekts, kuru līdzfinansē programma „PROGRESS”. Sīkāka informācija pieejama šeit: http://www.pes-benchmarking.eu/english/about.asp?IdPageLv=1.

[15]             EPSCO ministru neoficiālā sanāksme Dublinā, 2013. gada 7.–8. februārī.

[16]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[17]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[18]             Nr. EUCO 13/10, 17.6.2010.

[19]             Komisijas paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”; COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.

[20]             EPSCO ministru neoficiālā sanāksme Dublinā, 2013. gada 7.–8. februārī.

[21]             Padomes ieteikums par Jaunatnes garantijas izveidošanu (7123/13).

[22]             Valstu nodarbinātības dienestu devums stratēģijā „Eiropa 2020”, VND stratēģijas dokuments 2020. gadam, 2012.