PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk — EASA)[1] regulējuma izstrāde, kas it sevišķi ir noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2008, ir savstarpēji saistīts ar Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas izstrādi. Eiropas vienotās gaisa telpas (turpmāk — SES) iniciatīvas mērķis ir uzlabot Eiropas gaisa telpas organizēšanas un pārvaldības vispārējo efektivitāti, ieviešot reformas nozarē, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus (turpmāk — ANS). Tās izstrādes laikā ir sagatavoti divi vispusīgi tiesību aktu kopumi, proti, SES I un SES II, ko veido četras regulas, t. i., Regula (EK) Nr. 549/2004, Regula (EK) Nr. 550/2004, Regula (EK) Nr. 551/2004 un Regula (EK) Nr. 552/2004[2], kā arī kas ietver vispusīgu projektu, kurš paredz modernizēt aeronavigācijas pakalpojumu aprīkojumu un sistēmas saskaņā ar jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (turpmāk — SESAR)[3].

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 2009. gadā tika paplašināta EASA kompetenču joma, lai ietvertu gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumus (turpmāk — ATM/ANS). Lai gan tas nozīmēja arī dažādu ATM/ANS tehnisko noteikumu elementu ietveršanu EASA darbības jomā, attiecīgās izmaiņas četrās SES regulās netika ieviestas vienlaikus. Tā vietā Eiropas Parlaments un Padome izvēlējās attiecīgās un esošās kompetenču jomas četrās iepriekš minētajās SES regulās atstāt neskartas, lai nodrošinātu, ka nav nekādu nepilnību, pārejot no vecā tiesiskā regulējuma uz jauno, un arī lai atbalstītu domu par to, ka jaunais uz EASA balstītais regulējums būtu jāpamato uz esošajiem SES principiem.

Likumdevēji šo pārklāšanos regulās risināja, iekļaujot jaunu 65.a pantu Regulā (EK) Nr. 216/2008. Šajā pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāierosina grozījumi četrās SES regulās, lai ņemtu vērā Regulas (EK) Nr. 216/2008 prasības.

Turklāt pastāv vispārīgāka nesakritība starp pieeju, ko izmanto visās pārējās aviācijas nozarēs (lidojumderīgums, apkalpes licencēšana, ekspluatācija utt.) EASA regulējumā un gaisa satiksmes pārvaldībā. Būtībā šī pieeja paredz, ka visi tehniskie noteikumi ir koncentrēti EASA darbības jomā, lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 216/2008 2. panta mērķus, savukārt ekonomisko regulējumu nodrošina Komisija. Taču ATM/ANS jomā (t. i., SES) situācija ir nevienmērīgāka, proti, tehniskie noteikumi izriet no dažādiem avotiem[4]. Tāpēc būtu lietderīgi nodrošināt saskaņotu pieeju šai svarīgajai regulatīvajai jomai, lai visas apspriešanas tiktu īstenotas vienlīdz rūpīgi, lai visi noteikumi atbilstu vienai struktūrai un lai tiem būtu vienādi mērķi, kas atvieglo situāciju tām personām, kuras ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu, un, visbeidzot, lai nodrošinātu, ka no SESAR iniciatīvas izrietošais gaidāmais tehnoloģiju inovāciju vilnis varētu tikt īstenots saskaņoti gan gaisa, gan zemes aprīkojumā un procedūrās.

Šīs regulējošās iniciatīvas mērķis ir izpildīt 65.a panta prasības, svītrojot SES un EASA regulu pārklājošās daļas, kā arī vienkāršojot un paskaidrojot robežu starp EASA un SES tiesiskajiem regulējumiem. Tādējādi grozījums arī atbalsta politisko mērķi nodrošināt Komisijas, EASA un Eurocontrol organizācijas uzdevumu skaidrību tā, lai Komisija koncentrētu uzmanību uz ekonomisko un tehnisko regulējumu, EASA varētu funkcionēt kā Komisijas aģents tehnisko noteikumu izstrādē un pārraudzībā, savukārt Eurocontrol varētu koncentrēt uzmanību uz darbības uzdevumiem, it sevišķi koncentrējoties uz „tīkla pārvaldītāja”[5] koncepciju.

Papildus SES noteikumu svītrošanai saistībā ar SES pārstrādāšanu, vajadzīgas arī dažas nelielas korekcijas Regulā (EK) Nr. 216/2008, jo iepriekš šīs regulas teksta pamatā bija dažu SES noteikumu terminoloģija, it sevišķi savietojamības jomā, tādēļ tā pati terminoloģija no četrām SES regulām ir jāievieš Regulā (EK) Nr. 216/2008, jo tagad to atceļ.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts (turpmāk — MOVE ĢD) ir sagatavojis ietekmes novērtējumu, lai atbalstītu tiesību akta priekšlikumus par Eiropas vienotās gaisa telpas efektivitātes, drošības un konkurētspējas uzlabošanu. Tomēr Regulas (EK) Nr. 216/2008 grozījumu mērķis šajā kopumā ir risināt jautājumus, kas netika atrisināti iepriekšējo grozījumu ieviešanas laikā, grozot Regulu (EK) Nr. 1108/2009, it sevišķi ar 65.a pantu. Šie grozījumi bija ietverti 2008. gada ietekmes novērtējumā, pēc kura apstiprināja Regulu (EK) Nr. 1108/2009.

Lai gan nav notikusi nekāda konkrēta apspriešanās par grozījumiem saistībā ar EASA, no 2012. gada septembra līdz decembrim MOVE ĢD tīmekļa vietnē tika organizēta trīs mēnešu sabiedriskā apspriešana par izmaiņām SES. Turklāt tika organizēti divi augsta līmeņa pasākumi, proti, konference Limasolā un uzklausīšana Briselē, kā arī ir notikušas vairākas divpusējas sanāksmes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Minēto pasākumu laikā tika arī ierosināts jautājums par EASA uzdevumu, un ieinteresētās personas pauda vajadzību nodrošināt tehnisko noteikumu saskaņotāku izstrādi.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Darbības joma (Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. pants)

Lai gan tradicionāli Savienībai ir bijusi ļoti ierobežota kompetences joma militāros jautājumos, SES jomā šis nodalījums parasti ir paredzējis, ka, ja pakalpojuma sniedzējs lidostā vai maršrutā esošā centrā galvenokārt (t. i., vairāk nekā 50 %) apkalpo civilo satiksmi, šim pakalpojumu sniedzējam būtu jāievēro tie paši noteikumi, ko piemēro citiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt militārie gaisa telpas lietotāji ir varējuši izvēlēties vai nu lidot saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk — ICAO) noteikumiem, vai arī SES noteikumiem (kas definēti kā vispārējās gaisa satiksmes noteikumi). Viņi arī varēja izvēlēties nepiemērot šos noteikumus ekspluatācijas apsvērumu dēļ, paziņojot, ka attiecīgo operāciju veic kā operatīvu gaisa satiksmi, un tādā gadījumā šiem lietotājiem nepiemēro SES noteikumus. Tādējādi nodalījums garantē civilās satiksmes drošību, bet saglabā militārajiem spēkiem iespēju darboties saskaņā ar viņu pašu uzdevumu prasībām. Regulas (EK) Nr. 1108/2009 pieņemšanas rezultātā radās atšķirības starp SES un EASA noteikumiem, kas, piemēram, radīja situāciju, kurā saskaņā ar SES noteikumiem tas pats pakalpojumu sniedzējs un tā gaisa satiksmes vadības dispečeri bija jāsertificē, savukārt saskaņā ar EASA noteikumiem sertifikācija nebija vajadzīga. Šis grozījums atkārtoti saskaņo EASA Pamatregulas (EK) Nr. 216/2008 un SES Regulas (EK) Nr. 549/2004, Regulas (EK) Nr. 550/2004, Regulas (EK) Nr. 551/2004 un Regulas (EK) Nr. 552/2004 piemērošanas jomas, lai izvairītos no šādām nekonsekvencēm, atjaunojot noteikumu piemērošanu paredzētajam jēdzienam, ar ko saskaņā pakalpojumu sniedzējs ietilpst ES noteikumu piemērošanas jomā, ja vairāk nekā 50 % no satiksmes, kuru tas apkalpo, lidos saskaņā ar vispārējās gaisa satiksmes noteikumiem.

3.2.        Mērķi (2. pants)

Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna (SESAR[6]) izstrādei un īstenošanai ir vajadzīgi regulatīvi pasākumi saistībā ar daudziem dažādiem aviācijas jautājumiem. Iepriekš noteikumu saskaņošana un pielīdzināšana (piemēram, starp gaisa satiksmes pārvaldību un lidojumderīgumu) ir radījusi problēmas, jo nav bijis galvenā koordinatora, kas nodrošinātu konsekvenci starp dažādu iesaistīto personu sagatavotajiem projektiem. Šāda problēma nepastāv citās jomās, izņemot ATM/ANS, jo EASA sagatavo un koordinē visus tehniskos noteikumus, savukārt ATM/ANS joprojām ir sadalīti starp diviem regulējumiem. Regulas 2. panta grozījumā uzvērts, ka ATM/ANS būtu jāpiemēro tāda pati pieeja, kādu piemēro citām nozarēm. Proti, atbalstot Komisiju tehnisko noteikumu izstrādē, EASA būtu jāpieņem līdzsvarota pieeja dažādu darbību reglamentēšanai, pamatojoties uz šo darbību konkrētajām iezīmēm, pieņemamajiem drošības līmeņiem un lietotāju noteikto risku hierarhiju, lai nodrošinātu aviācijas vispusīgu un saskaņotu attīstību.

3.3.        Deklarācijas (sākot no 3. panta, visā regulā)

Ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 ir ieviesta konkrētu lidojumu informācijas pakalpojumu pašdeklarēšanās iespēja sertifikācijas vietā. Viss Regulas (EK) Nr. 216/2008 teksts dažādās vietās, kur ir minēta sertifikācija, ir pielāgots, lai ņemtu vērā šo iespēju.

3.4.        Definīcijas (3. pants)

Lai ņemtu vērā atceltās daļas četrās SES regulās (Regula (EK) Nr. 549/2004, Regula (EK) Nr. 550/2004, Regula (EK) Nr. 551/2004 un Regula (EK) Nr. 552/2004), kā paskaidrots iepriekš, saskaņotu abus regulējumus un padarītu Regulas (EK) Nr. 216/2008 tekstu skaidrāku, ir grozītas terminu „kvalificētā vienība” un „ATM/ANS” definīcijas. Turklāt šajā regulā no SES regulām ir iekopētas termina „gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns” un „vispārējā gaisa satiksme” definīcijas.

3.5.        ATM/ANS (8.b pants)

Regulas 8.b pants ir grozīts, lai tā formulējumu saskaņotu ar priekšlikumu atcelt Regulu (EK) Nr. 552/2004, tādējādi nodrošinot, ka tiek saglabāti Savietojamības regulas (EK) Nr. 552/2004 esošie principi un jēdzieni.

3.6.        Pamatprasības (Vb pielikums)

Pielikuma 2. daļas c) punkta iv) apakšpunktā ir izlabota kļūda, lai tekstu no jauna saskaņotu ar ICAO noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem ES noteikumiem. Tā bija netīša kļūda Regulas (EK) Nr. 1108/2009 izstrādē. Tās dēļ tika noteikta neiespējama prasība gaisa satiksmes vadības dispečeriem gaisa kuģiem nodrošināt informāciju par attālumu no šķēršļiem pat tad, kad tie atradās ārpus lidlauka manevrēšanas zonas.

Turklāt 2. daļas g) un h) punktā, kā arī 3. daļā ir iekļauta daļa teksta no Regulas (EK) Nr. 552/2004, lai uzsvērtu to, ka šo jautājumu reglamentēšanai pašlaik izmantotā pieeja netiks nevajadzīgi grozīta. Šie papildinājumi neizmaina piemērošanas jomu, bet vēl vairāk pielīdzina SES un EASA regulējumus.

3.7.        Citi jautājumi

Ir ieviesti vairāki nelieli tipogrāfiski labojumi (piemēram, 7. pantā) un daži nelieli redakcionāli grozījumi noteikumos (9., 19. un 33. pantā), kur teksts neatspoguļoja faktisko situāciju pēc regulas iepriekšējiem grozījumiem. Turklāt dažas nelielas izmaiņas ir ieviestas visā tekstā (piemēram, 52. un 59. pantā, kā arī Vb pielikumā), lai izvairītos no jebkādām netīšām izmaiņām attiecībā uz SES noteiktajiem principiem kopš 2004. gada.

Regula ir arī saskaņota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantā paredzēto režīmu un Regulu (EK) Nr. 182/2011, ar ko nosaka īstenošanas aktu un deleģēto aktu izmantošanu. Turklāt ir ietverti aģentūru dibināšanas aktu noteikto standarta noteikumu pamatelementi saskaņā ar Komisijas 2012. gada jūlija ceļvedi par Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojuma par decentralizētām aģentūrām īstenošanu. Šī pēdējā minētā vienošanās paredz arī ES aģentūru nosaukumu standartizēšanu, kas paredz, ka EASA nosaukums tiks mainīts uz „Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra” (EAA).

4.           FAKULTATĪVI ELEMENTI

Tā kā ir sagatavots atsevišķs paskaidrojuma raksts, lai to pievienotu ierosinātajai četru SES regulu (Regula (EK) Nr. 549/2004, Regula (EK) Nr. 550/2004, Regula (EK) Nr. 551/2004 un Regula (EK) Nr. 552/2004) pārstrādātajai redakcijai, šajā dokumentā galvenokārt ir ietverti grozījumi, kas vajadzīgi Regulā (EK) Nr. 216/2008, lai nodrošinātu pašreizējās SES pieejas nepārtrauktību pēc četru SES regulu saskaņošanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65.a pantam.

2013/0187 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Lai ņemtu vērā izmaiņas, kuras ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1108/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK[8], un Regulā (EK) Nr. 1070/2009, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspējību[9], Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi saturs ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)[10], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)[11], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula)[12] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula)[13].

(2)       Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna izstrādei un īstenošanai ir vajadzīgas regulatīvas darbības saistībā ar daudziem dažādiem aviācijas jautājumiem. Aģentūrai, atbalstot Komisiju tehnisko noteikumu izstrādē, būtu jāpieņem līdzsvarota pieeja dažādu darbību reglamentēšanai, pamatojoties uz šo darbību specifiku, pieņemamajiem drošības līmeņiem un lietotāju noteikto risku hierarhiju, lai nodrošinātu aviācijas vispusīgu un saskaņotu attīstību.

(3)       Lai ņemtu vērā tehniskās, zinātniskās, ekspluatācijas vai drošības vajadzības, grozot vai papildinot noteikumus par lidojumderīgumu, vides aizsardzību, pilotiem, ekspluatāciju, lidlaukiem, ATM/ANS, gaisa satiksmes vadības dispečeriem, trešo valstu ekspluatantiem, uzraudzību un piemērošanu, elastības noteikumiem, naudassodiem un periodiskiem kavējuma maksājumiem, kā arī maksām un atlīdzībām, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstoši tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(4)       Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus saistībā ar dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(5)       Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, kad tas vajadzīgs pienācīgi pamatotos un neatliekami steidzamos gadījumos, kas saistīti ar lidlauku atbrīvojumiem un lēmumiem neatļaut elastības noteikumu piemērošanu.

(6)       Ar Aģentūras pārvaldību un darbību saistīti noteikti principi būtu jāpielāgo vienotajai pieejai par ES decentralizētajām aģentūrām, ko 2012. gada jūlijā apstiprināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(7)       Tādēļ Regula (EK) Nr. 216/2008 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 216/2008 groza šādi:

(1) regulas 1. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu groza šādi:

i) 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem lidlaukiem vai to daļai, kā arī aprīkojumam, personālam un organizācijām, ko kontrolē un izmanto militārie spēki, kuros apkalpotā satiksme galvenokārt nav vispārējā gaisa satiksme;”

ii) 2. punkta c) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„ATM/ANS, ietverot sistēmas un komponentus, personālu un organizācijas, kas minētas 1. punkta e) un f) apakšpunktā, ko nodrošina vai kuru pieejamību nodrošina militārie spēki galvenokārt tādai gaisa kuģu kustībai, kas nav vispārējā gaisa satiksme.”

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„Neskarot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka militārā infrastruktūra, kas ir pieejama vispārējai gaisa satiksmei, un pakalpojumi, ko vispārējai gaisa satiksmei sniedz militāro spēku personāls, kā arī kas neietilpst 1. punkta piemērošanas jomā, garantē drošības līmeni, kurš ir vismaz tikpat stingrs kā līmenis, kas paredzēts Va un Vb pielikumā noteiktajās pamatprasībās.”

(2) regulas 2. pantu groza šādi:

(a)     panta 2. punktā pievieno šādu g) un h) apakšpunktu:

„g) atbalstīt gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna izstrādi un īstenošanu;

h) regulēt civilo aviāciju veidā, kas pēc iespējas labāk veicina tās attīstību, veiktspēju, savietojamību un drošību, kā arī kas ir samērīgs attiecībā pret katras konkrētās darbības būtību.”

(b)     3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c) neatkarīgas Eiropas Savienības drošības aģentūras (turpmāk „Aģentūra”) izveide;”

(3) regulas 3. pantu groza šādi:

(a) panta a) punktu aizstāj ar šādu:

„„pastāvīga uzraudzība” ir uzdevumi, kas jāveic, lai pārliecinātos, ka jebkurā sertifikāta vai deklarācijas derīguma laika brīdī nepārtraukti tiek ievērota atbilstība nosacījumiem, ar kādiem piešķirts sertifikāts vai kādi ietverti deklarācijā, kā arī jebkuru drošības pasākumu veikšana.”

(b) panta da) punktu aizstāj ar šādu:

„da) „ATM/ANS komponenti” ir jebkurš komponents, kā noteikts Regulas (EK) Nr. [Publikāciju birojs: lūdzu, ievietojiet pārstrādātās SES regulas numuru] par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu 2. panta 18. punktā;”

(c) iekļauj šādu ea) punktu:

„ea) „deklarācija” saistībā ar ATM/ANS ir jebkurš rakstisks paziņojums:

– ko izdot ANM/ANS sistēmu un sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā un uzturēšanā iesaistīta organizācija attiecībā uz sistēmu un sastāvdaļu izmantojuma atbilstību un piemērotību;

– ko izdot pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz pakalpojuma, kuru paredzēts sākt sniegt, vai sistēmas, kuru paredzēts laist ekspluatācijā, atbilstību piemērojamajām prasībām;

– attiecībā uz spējām un līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai uzņemtos ar konkrētiem lidojumu informācijas pakalpojumiem saistīto atbildību.”

(d) panta f) punktu aizstāj ar šādu:

„f) „kvalificēta struktūrvienība” ir struktūra, kam Aģentūra vai nacionālā aviācijas iestāde var uzticēt veikt konkrētus sertificēšanas vai uzraudzības uzdevumus, kurus Aģentūra vai attiecīgā nacionālā aviācijas iestāde arī kontrolē un par kuriem tā atbild;”

(e) panta q) un r) punktu aizstāj ar šādu:

„q) „ATM/ANS” ir gaisa satiksmes pārvaldības pakalpojumi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. [Publikāciju birojs: lūdzu, ievietojiet pārstrādātās SES regulas numuru] 2. panta 10. punktā, aeronavigācijas pakalpojumi, kā noteikts minētās regulas 2. panta 4. punktā, ietverot tās pašas regulas 17. pantā minētos tīkla pārvaldības pakalpojumus, un pakalpojumi, kuri ietver datu iegūšanu un apstrādi, kā arī datu formatēšanu un nosūtīšanu vispārējai gaisa satiksmei, lai garantētu drošībai svarīgu aeronavigāciju;

r) „ATM/ANS sistēma” ir jebkāds aprīkojuma un sistēmu apvienojums, kā noteikts Regulas (EK) Nr. [Publikāciju birojs: lūdzu, ievietojiet pārstrādātās SES regulas numuru] 2. panta 33. punktā;”

(f) pievieno šādu t) un u) punktu:

„t) „vispārējā gaisa satiksme” ir jebkāda civilo gaisa kuģu kustība, kā arī jebkāda valsts gaisa kuģu kustība, ietverot militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kad šī kustība tiek īstenota saskaņā ar ICAO procedūrām;

u) „gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns” ir plāns, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK[14], saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007[15] 1. panta 2. punktu.”

(4) regulas 4. pantu groza šādi:

(a) panta 3.b punktu aizstāj ar šādu:

„Atkāpjoties no 3.a punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu no šīs regulas prasībām atbrīvot lidlauku, kas:

– apkalpo ne vairāk kā 10 000 pasažierus gadā;

– apkalpo ne vairāk kā 850 ar kravu pārvadājumiem saistītas pārvadājumu darbības gadā;

ar nosacījumu, ka atbrīvojums atbilst šīs regulas vispārējiem drošības mērķiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

Komisija novērtē, vai pirmajā daļā minētais nosacījums ir izpildīts, un, ja tā uzskata, ka tas tā nav, šajā saistībā pieņem lēmumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru. Pienācīgi pamatotu, obligātu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar drošību Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 65. panta 4. punktā minēto procedūru.

Attiecīgā dalībvalsts pēc otrajā daļā minētā lēmuma paziņošanas atceļ konkrēto atbrīvojumu.”

(b) panta 3.c punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„3.c ATM/ANS, kas sniegti tādas teritorijas gaisa telpā, uz kuru attiecas Līgums, kā arī jebkurā citā gaisa telpā, kurā dalībvalstis piemēro Regulu (EK) Nr. [Publikāciju birojs: lūdzu, ievietojiet pārstrādātās SES regulas numuru] saskaņā ar minētās regulas 1. panta 4. punktu, nodrošina atbilstību šai regulai.”

(5) regulas 5. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: „organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi un pastāvīga lidojumderīguma pārvaldību, pierāda spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām.”

(b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus par:

a) nosacījumiem, kā izveido un dara pretendentam zināmu tipa sertificēšanas pamatu, ko piemēro ražojumam;

b) nosacījumiem, ar kādiem izstrādā un dara pretendentam zināmas sīki izstrādātas lidojumderīguma specifikācijas, ko piemēro daļām un ierīcēm;

c) nosacījumiem, kā izstrādā un dara pretendentam zināmas konkrētas lidojumderīguma specifikācijas, ko piemēro gaisa kuģiem, kuri atbilst ierobežota lidojumderīguma sertifikāta saņemšanas kritērijiem;

d) nosacījumiem, kā publicē un izplata obligātu informāciju, lai nodrošinātu ražojumu pastāvīgu lidojumderīgumu, kā arī nosacījumiem, kā apstiprina alternatīvus veidus, kā nodrošināt atbilstību šai obligātajai informācijai;

e) nosacījumiem, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, aptur uz laiku un atceļ tipa sertifikātus, ierobežotus tipa sertifikātus, tipa sertifikātu grozījumu apstiprinājumus, papildu tipa sertifikātus, remonta projektu apstiprinājumus, individuālus lidojumderīguma sertifikātus, ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus, lidojumu atļaujas un sertifikātus ražojumiem, daļām vai ierīcēm, arī par:

   i) nosacījumiem attiecībā uz šo sertifikātu derīguma laiku un nosacījumiem šo sertifikātu atjaunošanai, ja noteikts ierobežots derīguma laiks;

   ii) ierobežojumiem, ko piemēro, izsniedzot lidojumu atļauju; šiem ierobežojumiem jo īpaši būtu jāattiecas uz:

– lidojuma mērķi,

– gaisa telpu, ko izmanto lidojumam,

– gaisa kuģa apkalpes kvalifikāciju,

– tādu personu pārvadājumiem, kas neietilpst gaisa kuģa apkalpē;

   iii) gaisa kuģiem, kas atbilst ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu saņemšanas kritērijiem, un ar tiem saistītiem ierobežojumiem;           

   iv) datiem par piemērotību ekspluatācijai, tostarp par:

– minimālo mācību programmu tehniskās apkopes sertificēšanas personāla gaisa kuģa tipa kvalifikācijai, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta f) apakšpunktam,

– minimālo mācību programmu pilota gaisa kuģa tipa kvalifikācijai un ar to saistīto trenažieru kvalifikācijai, lai nodrošinātu atbilstību 7. pantam,

– attiecīgā gadījumā vispārēju minimālo iekārtu sarakstu,

– datiem par attiecīgā gaisa kuģa tipu, kas saistoši attiecīgā gaisa kuģa salona apkalpei,

– un papildu lidojumderīguma specifikācijām konkrēta tipa ekspluatācijai, lai atbalstītu pastāvīgu lidojumderīgumu un gaisa kuģa drošības uzlabojumus;

f) nosacījumiem, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc uz laiku vai atceļ organizāciju apstiprinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, kā arī nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tādi apstiprinājumi nav jāprasa;

g) nosacījumiem, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc uz laiku vai atceļ personāla sertifikātus, kas vajadzīgi saskaņā ar 2. punkta f) apakšpunktu;

h) sertifikātu turētāju pienākumiem;

i) to, kā pierādīt atbilstību pamatprasībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem gaisa kuģiem, uz ko neattiecas 2. vai 4. punkts, kā arī uz 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem;

j) nosacījumiem attiecībā uz ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi un pastāvīga lidojumderīguma pārvaldību.

Attiecībā uz 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu lidojumderīgumu Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, ir pilnvarota vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt I pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības liecību dēļ lidojumderīguma jomā, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(6) regulas 6. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, grozīt 1. punktā minētās prasības, lai tās saskaņotu ar grozījumiem Čikāgas konvencijā un tās pielikumos, kuri stājas spēkā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un kuri ir piemērojami visās dalībvalstīs.

3. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vides aizsardzības augstu un vienotu līmeni, kā arī attiecīgā gadījumā pamatojoties uz 1. punktā minētā 16. pielikuma papildinājumiem, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kas papildina 1. punktā minētās prasības.”

(7) regulas 7. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

„Neatkarīgi no trešās daļas amatierpilota apliecības gadījumā terapeits, kam ir pietiekami sīkas zināšanas par pieteikuma iesniedzēja slimību vēsturi, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, var darboties kā persona, kura veic aviācijas medicīnas pārbaudes. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par terapeita pakalpojumu izmantošanu tās personas vietā, kura veic aviācijas medicīnas pārbaudes, it sevišķi nodrošinot, ka tiek saglabāts drošības līmenis. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.”

(b) panta 2. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu:

„Otrās un trešās daļas prasības var izpildīt, akceptējot apliecības un medicīnas izziņas, kas izdotas trešās valstīs vai trešo valstu vārdā, ciktāl šie dokumenti attiecas uz pilotiem, kuri iesaistīti 4. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā.”

(c) panta 6. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz pilotiem, kas iesaistīti 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī uz lidojumu simulācijas trenažieriem, personām un organizācijām, kuras iesaistītas šo pilotu mācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības stāvokļa vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:”

(d) panta 6. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(d) nosacījumus, ar kādiem notiek jau izdoto nacionālo pilota apliecību un nacionālo lidotāja–inženiera apliecību konvertācija par pilota licencēm, kā arī nosacījumus, ar kādiem notiek nacionālo veselības apliecību konvertācija;”

(e) panta 6. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„f) II pielikuma a) apakšpunkta ii) punktā, kā arī d) un h) apakšpunktā minēto gaisa kuģu pilotu, kad viņus izmanto aviācijas komercpārvadājumiem, atbilstību III pielikuma attiecīgajām pamatprasībām.”

(f) panta 6. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

„Attiecībā uz pilotiem, kas iesaistīti 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī uz lidojumu simulācijas trenažieriem, personām un organizācijām, kuras iesaistītas šo pilotu mācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt III pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības liecību dēļ saistībā ar pilotu licencēšanu, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(8) regulas 8. pantu groza šādi:

(a) panta 5. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus par:”

(b) panta 5. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„g) II pielikuma a) apakšpunkta ii) punktā, kā arī d) un h) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijas, kad tos izmanto aviācijas komercpārvadājumos, atbilstību IV pielikumā un — attiecīgā gadījumā — Vb pielikumā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām;”

(c) panta 5. punktam pievieno šādu h) un i) apakšpunktu:

„h) nosacījumus un procedūras, saskaņā ar kādām specializētām darbībām ir vajadzīga atļauja;

i) nosacījumus, saskaņā ar kādiem darbības tiek aizliegtas, ierobežotas vai pakļautas konkrētiem nosacījumiem, lai garantētu drošību saskaņā ar 22. panta 1. punktu.”

(d) panta 5. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

„Attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt IV pielikumu un — attiecīgā gadījumā — Vb pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības liecību dēļ gaisa operāciju jomā, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(9) regulas 8.a pantu groza šādi:

(a) panta 5. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz lidlaukiem un lidlauku aprīkojumu, kā arī uz lidlauku darbību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:”

(b) panta 5. punktā pievieno šādus apakšpunktus pēc j) apakšpunkta:

„k) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, aptur uz laiku un atceļ perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju sertifikātus;

l) nosacījumus, ar kādiem kā publicē un izplata obligātu informāciju, lai garantētu lidlauka ekspluatācijas un lidlauka aprīkojuma drošību;

m) to pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kuri minēti 2. punkta e) apakšpunktā;

n) nosacījumus, ar kādiem izsniedz, uztur spēkā, groza, pārtrauc uz laiku vai atceļ organizāciju apstiprinājumus, un nosacījumus attiecībā uz to organizāciju uzraudzību, kas ir iesaistītas drošībai svarīga lidlauku aprīkojuma projektēšanā, ražošanā un apkopē;

o) to organizāciju pienākumus, kuras ir iesaistītas drošībai svarīga lidlauku aprīkojuma projektēšanā, ražošanā un apkopē.”

(c) panta 5. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

„Attiecībā uz lidlaukiem un lidlauku aprīkojumu, kā arī lidlauku ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt Va pielikumu un — attiecīgā gadījumā — Vb pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības apsvērumu dēļ lidlauku jomā, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(10) regulas 8.b pantu groza šādi:

(a) panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Pasākumi, kas minēti 6. punktā, var noteikt sertificēšanas vai deklarācijas iesniegšanas prasību attiecībā uz organizācijām, kuras iesaistītas tādu ATM/ANS sistēmu un komponentu projektēšanā, ražošanā un apkopē, no kā ir atkarīga drošība vai sadarbspēja. Sertifikātu šādām organizācijām izsniedz tad, kad tās ir pierādījušas savas spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Piešķirtās tiesības norāda sertifikātā.

5. Pasākumi, kas minēti 6. punktā, var noteikt sertificēšanas vai, kā alternatīvu, validēšanas vai deklarācijas iesniegšanas prasību attiecībā uz ATM/ANS nodrošinātāju vai organizāciju, kura iesaistīta ATM/ANS sistēmu un komponentu projektēšanā, ražošanā un apkopē, saistībā ar tādām ATM/ANS sistēmām un komponentiem, no kā ir atkarīga drošība vai sadarbspēja. Šo sistēmu un komponentu sertifikātu vai deklarāciju izdod vai validāciju piešķir pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātajām specifikācijām, kas noteiktas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām pamatprasībām.”

(b) panta 6. punktu groza šādi:

i) ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka:”

ii) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„nosacījumus un procedūras attiecībā uz 3.–5. punktā minēto ATM/ANS sistēmu un komponentu projektēšanā, ražošanā un apkopē iesaistīto pakalpojumu sniedzēju un organizāciju veikto deklarācijas iesniegšanu un to uzraudzību;”

iii) pievieno šādu g), h) un i) apakšpunktu:

„g) nosacījumus, ar kādiem publicē un izplata obligātu informāciju, lai garantētu drošību ATM/ANS nodrošināšanā;

h) nosacījumus attiecībā uz 5. punktā minēto validēšanu un deklarācijas iesniegšanu, kā arī atbilstības uzraudzību šiem nosacījumiem;

i) ekspluatācijas noteikumus un ATM/ANS komponentus, kas vajadzīgi gaisa telpas izmantošanai.”

iv) punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

„Attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt Va pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības liecību dēļ ATM/ANS jomā, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(c) panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a) atspoguļo jaunākos sasniegumus un paraugpraksi ATM/ANS jomā, it sevišķi saskaņā ar gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu un ciešā sadarbībā ar ICAO;”

(11) regulas 8.c pantu groza šādi:

(a) panta 10. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī uz personām un organizācijām, kas iesaistītas šo gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka:”

(b) panta 10. punktam pievieno šādu e), f) un g) apakšpunktu:

„e)        neskarot saskaņā ar 12. pantu noslēgtus divpusējus nolīgumus, nosacījumus, ar kādiem atzīst trešo valstu izdotas apliecības;

f)          nosacījumus, ar ko saskaņā apmācības veikšanu darbavietā aizliedz, ierobežo vai pakļauj konkrētiem nosacījumiem drošības apsvērumu dēļ;

g)          nosacījumus, ar kādiem publicē un izplata obligātu informāciju, lai garantētu drošību, kad tiek veikta apmācība darbavietā.”

(c) panta 10. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

„Attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī uz personām un organizācijām, kas iesaistītas šo gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, vajadzīgajā mērā grozīt vai papildināt Vb pielikumu, ja tas vajadzīgs tehniskās, ekspluatācijas vai zinātniskās attīstības vai drošības liecību dēļ saistībā ar mācību organizācijām un gaisa satiksmes vadības dispečeriem, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus.”

(12) regulas 9. pantu groza šādi:

(a) panta 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Attiecībā uz 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem, to apkalpi un to ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka:”

(b) panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a) atļaujas piešķiršanu 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem vai apkalpes locekļiem, kam nav standarta ICAO apstiprināta lidojumderīguma sertifikāta vai apliecības, ielidot Kopienā, lidot tajā vai izlidot no tās;”

(c) panta 4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„e) nosacījumus attiecībā uz 3. punktā minēto ekspluatantu veikto deklarācijas iesniegšanu un to uzraudzību;”

(d) panta 4. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

„g) alternatīvus nosacījumus attiecībā uz gadījumiem, kad nav iespējama atbilstība 1. punktā minētajiem standartiem un prasībām vai kad šāda atbilstība ir saistīta ar nesamērīgām pūlēm, − lai nodrošinātu, ka ir sasniegts attiecīgo standartu un prasību mērķis.”

(e) panta 5. punkta e) apakšpunktā svītro vārdu „drošības”;

(13) regulas 10. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Lai īstenotu 1. punktu, dalībvalstis papildus to sertifikātu uzraudzībai, kurus tās izsniegušas, vai to deklarāciju uzraudzībai, kuras tās saņēmušas, veic izmeklēšanas, tostarp peronpārbaudes, un veic visus pasākumus, tostarp piemērojot izlidošanas aizliegumus, lai novērstu pārkāpuma turpināšanos.”

(b) panta 5. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka 1. punktā minētās sadarbības nosacījumus un it sevišķi:”

(c) panta 5. punktam pievieno šādu d) un e) apakšpunktu:

„d) nosacījumus attiecībā uz inspektoru, kuri veic peronpārbaudes, un organizāciju, kas iesaistītas šo inspektoru apmācībā, kvalifikāciju;

e) nosacījumus attiecībā uz uzraudzības un izpildes administrēšanu un piemērošanu, ietverot drošības pārvaldības sistēmas.”

(14) regulas 11. pantu groza šādi:

(a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Dalībvalstis bez papildu tehniskām prasībām vai novērtēšanas atzīst sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, kā arī deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu. Ja sākotnējā atzīšana ir īpašam mērķim vai mērķiem, ikviena turpmākā atzīšana attiecas tikai uz to pašu mērķi vai mērķiem.

2. Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts vai Aģentūras pieprasījuma pieņem lēmumu par to, vai 1. punktā minētais sertifikāts atbilst šai regulai, kā arī deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu ar drošību saistītu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 65. panta 4. punktā minēto procedūru.”

(15) regulas 12. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

„tā var prasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu nolīgumu, pārtrauktu tā piemērošanu vai denonsētu to saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. pantu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā noteikto procedūru.”

(16) regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

„13. pants

Kvalificētas vienības

„Uzticot īpašu sertificēšanas vai uzraudzības uzdevumu kvalificētai vienībai, Aģentūra vai attiecīgā valsts aviācijas iestāde nodrošina, ka šāda vienība atbilst V pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Kvalificētās vienības neizdod sertifikātus vai atļaujas, kā arī nesaņem deklarācijas.”

(17) regulas 14. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Šīs regulas noteikumi un to deleģēto aktu un īstenošanas aktu noteikumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, nekavē dalībvalsti nevilcinoties risināt drošības problēmu, kas skar ražojumu, sistēmu, personu vai organizāciju, ar nosacījumu, ka šāda tūlītēja reaģēšana ir vajadzīga, lai garantētu drošību, un ka problēmu nav iespējams atbilstīgi atrisināt saskaņā ar šo regulu, kā arī saskaņā ar deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu.”

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„Komisija novērtē, vai 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un, ja tā uzskata, ka tas tā nav, šajā sakarā pieņem lēmumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu ar drošību saistītu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 65. panta 4. punktā minēto procedūru.

Attiecīgā dalībvalsts pēc šā punkta pirmajā daļā minētā lēmuma paziņošanas atceļ saskaņā ar 1. punktu pieņemtu pasākumu.

Kad tas vajadzīgs saistībā ar 1. punktā minētās tūlītējas drošības problēmas konstatēšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.c pantu, lai grozītu vai papildinātu šo regulu.”

(c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus no pamatprasībām, kas noteiktas šajā regulā un tās deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, īslaicīgu neparedzētu steidzamu ekspluatācijas apstākļu vai ekspluatācijas vajadzību gadījumā, ar nosacījumu, ka netiek negatīvi ietekmēta drošība. Par šādiem atbrīvojumiem, kad tos piešķir atkārtoti vai uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, informē Aģentūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis.”

(d) panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Komisija novērtē, vai atbrīvojums atbilst 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un, ja tā uzskata, ka tas tā nav, šajā sakarā pieņem lēmumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu ar drošību saistītu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 65. panta 4. punktā minēto procedūru.

Attiecīgā dalībvalsts pēc otrajā daļā minētā lēmuma paziņošanas atceļ konkrēto atbrīvojumu.”

(e) panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„6. Ja ar citiem līdzekļiem var panākt aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot deleģētos aktus un īstenošanas aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, dalībvalstis, nediskriminējot valstspiederības dēļ, var piešķirt apstiprinājumu, atkāpjoties no minētajiem deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, saskaņā ar otrajā daļā un 7. punktā noteikto procedūru.”

(f) panta 7. punkta beigās pievieno šādu daļu:

„Ja Komisija konstatē, ņemot vērā pirmajā daļā minēto ieteikumu, ka ir izpildīti 6. punktā paredzētie nosacījumi, tā nekavējoties piešķir šādu atkāpi, attiecīgi grozot attiecīgos deleģētos aktus vai īstenošanas aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu.”

(18) regulas 15. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„2. Neskarot sabiedrības tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1049/2001, Komisija pēc savas ierosmes pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minētās informācijas izplatīšanu ieinteresētajām personām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru. Šajos pasākumos ņem vērā vajadzību:”

(19) regulas III nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

"EIROPAS SAVIENĪBAS AVIĀCIJAS AĢENTŪRA"

(20) regulas 17. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"Lai īstenotu šo regulu, izveido Eiropas Savienības Aviācijas aģentūru."

(b) panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

"Lai nodrošinātu pareizu civilās aviācijas darbību un attīstību, Aģentūra:"

(c) panta 2. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

„f)      atbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes to uzdevumu veikšanā, nodrošinot informācijas apmaiņas un ekspertu forumu.”

(21) regulas 19. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Šie dokumenti atspoguļo jaunākos sasniegumus un paraugpraksi attiecīgajās jomās, un tos atjaunina, ņemot vērā aviācijas pieredzi pasaulē, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību.”

(22) regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

„i) lidojumu simulācijas trenažieriem, ko ekspluatē Aģentūras sertificētas mācību organizācijas;”

(23) regulas 22. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punkta c) apakšpunktā vārdus „mēneša laikā” aizstāj ar „trīs mēnešu laikā”;

(b) panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„e) ja dalībvalsts nepiekrīt Aģentūras secinājumiem par individuālo shēmu, tā šo lietu nodod Komisijai. Komisija pieņem lēmumu, vai shēma atbilst šajā regulā paredzētajiem drošības mērķiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru;”

(24) regulas 22.a pantā iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

„ca)      izdod un atjauno sertifikātus vai pieņem atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijas saskaņā ar 8.b panta 4. un 5. punktu no organizācijām, kas sniedz pakalpojumus vai nodrošina sistēmas visā Eiropā, un, ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts, arī no citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī no organizācijām, kuras iesaistītas ATM/ANS sistēmu un komponentu projektēšanā, ražošanā un apkopē;”

(25) regulas 24. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„5. Ņemot vērā 52. un 53. pantā noteiktos principus, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Aģentūras darba metodēm to uzdevumu veikšanai, kas minēti 1., 3. un 4. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.”

(26) regulas 25. pantu groza šādi:

(a) panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

„Pamatojoties uz 1. un 2. punktu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, paredz:”

(b) panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) sīki izstrādātus noteikumus par izmeklēšanu, saistītajiem pasākumiem un ziņojumu iesniegšanu, kā arī par lēmumu pieņemšanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi lietai, juridisko pārstāvību, konfidencialitāti un pagaidu noteikumiem, kā arī par naudas sodu un periodisko kavējuma maksājumu apjoma noteikšanu un iekasēšanu.”

(27) regulas 29. panta 2. punktu svītro;

(28) regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

„Aģentūrai un tās personālam piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.”

(29) regulas 33. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a) saskaņā ar 39.a un 39.b pantu ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietniekus;”

(b) panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c) katru gadu līdz 30. novembrim, un saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem Aģentūras gada vai daudzgadu darba programmu nākamajam gadam vai nākamajiem gadiem; šīs darba programmas pieņem, neskarot Kopienas gada budžeta procedūru un Kopienas likumdošanas programmu attiecīgajās aviācijas drošības jomās; Komisijas atzinumu pievieno darba programmām;”

(c) panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„h) īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, ar izpilddirektora piekrišanu, attiecībā uz izpilddirektora vietniekiem;”

(d) panta 2. punktam pievieno šādu n), o) p) un q) apakšpunktu:

„n) saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno iecēlējiestādes pilnvaras saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādes, kas pilnvarota slēgt darba līgumu, pilnvaras saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[16] (turpmāk "iecēlējiestādes pilnvaras");

o) nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk "OLAF") pārbaudēm;

p) pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

q) pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem, kā arī apelācijas padomes(-ju) locekļiem."

(e) pievieno šādu 6. punktu:

„6. Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, ar ko saskaņā šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots pakārtoti deleģēt šīs pilnvaras.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ, valde, pieņemot lēmumu, var uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģēšanu izpilddirektoram, kā arī uz laiku apturēt pilnvaras, ko pakārtoti deleģējis izpilddirektors, un īstenot tās pati vai deleģēt šīs pilnvaras kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.”

(30) regulas 34. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktā vārdus „viens Komisijas pārstāvis” aizstāj ar „divi Komisijas pārstāvji, visi ar balsstiesībām”;

(b) panta 1. punkta otrajā daļā vārdus „savu pārstāvi un viņa aizvietotāju” aizstāj ar „savus pārstāvjus un viņu aizvietotājus”;

(c) panta 1. punkta otrajā daļā vārdu "pieci" aizstāj ar "četri";

(d) panta 1. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

"Valdes locekļus un viņu aizvietotājus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas aviācijas jomā un attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību valdē, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē."

(31) regulas 37. panta 1. punktā izdara šādas izmaiņas:

– vārdus „divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu” aizstāj ar „vienkāršu balsu vairākumu”;

– iekļauj šādu otro teikumu:

„Tomēr divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākums ir vajadzīgs lēmumiem, kas attiecas uz darba programmu pieņemšanu, gada budžetu, kā arī izpilddirektora iecelšanu, amata pilnvaru laika pagarināšanu vai atsaukšanu no amata.”

(32) pievieno šādu 37.a pantu:

„37.a pants

Izpildvalde

1. Valdei palīdz izpildvalde.

2. Izpildvalde:

a) sagatavo lēmumus, kas jāpieņem valdei;

b) kopā ar valdi nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārbaudēm;

c) neskarot 38. pantā noteiktos izpilddirektora pienākumus, palīdz izpilddirektoram un konsultē viņu saistībā ar valdes lēmumu īstenošanu, lai nostiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3. Kad vajadzīgs steidzamības dēļ, izpildvalde var pieņemt konkrētus pagaidu lēmumus valdes vārdā, it sevišķi administratīvās pārvaldības jautājumos, tostarp arī par iecēlējiestādes pilnvaru deleģēšanas apturēšanu uz laiku un budžeta jautājumos.

4. Izpildvaldes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis valdē un trīs citi locekļi, ko iecēlusi valde no saviem locekļiem ar balsstiesībām. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs, bet bez balsstiesībām.

5. Izpildvaldes locekļu amata pilnvaru laiks ir tāds pats kā valdes locekļiem. Izpildvaldes locekļu amata pilnvaru laiks beidzas brīdī, kad beidzas viņu valdes locekļa statuss.

6. Izpildvaldei ir vismaz viena kārtējā sanāksme reizi trīs mēnešos. Turklāt tā sanāk kopā pēc priekšsēdētaja ierosmes vai pēc tās locekļu pieprasījuma.

7. Valde nosaka izpildvaldes reglamentu.”

(33) regulas 38. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un izpildvaldes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.”

(b) panta 3. punkta g) apakšpunktu svītro;

(c) panta 3. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„i) deleģēt savas pilnvaras citiem Aģentūras personāla locekļiem. Komisija nosaka šādas deleģēšanas kārtību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru;”

(d) panta 3. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"k) sagatavot gada un daudzgadu darba programmas un iesniegt tās valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;"

(e) panta 3. punktam pievieno šādu m), n), o) un p) apakšpunktu:

"m) īstenot gada un daudzgadu darba programmas un sniegt ziņojumus valdei par to īstenošanu;

n) sagatavot rīcības plānu turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konstatējumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārbaudēm un divas reizes gadā sniegt progresa ziņojumu Komisijai un regulāri – izpildvaldei un valdei;

o) aizsargāt Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus;

p) sagatavot Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai un iesniegt to valdei apstiprināšanai."

(34) regulas 39. pantu svītro;

(35) pievieno šādu 39.a un 39.b pantu:

„39.a pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu kompetenci un pieredzi, kas saistīta ar civilo aviāciju, un izvēloties no Komisijas ierosinātā kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Slēdzot līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas kandidātu, kuru izvēlējusies valde, var aicināt uzstāties ar paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā perioda beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4. Valde, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku par ne vairāk kā pieciem gadiem.

5. Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Viena mēneša laikā pirms šāda pagarinājuma izpilddirektoru var aicināt uzstāties ar paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.

6. Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā perioda beigās.

7. Izpilddirektoru var atsaukt no amata tikai saskaņā ar valdes lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

8. Valde pieņem lēmumus par izpilddirektora un/vai izpilddirektora vietnieku iecelšanu, amata pilnvaru laika pagarināšanu vai atsaukšanu no amata, pamatojoties uz valdes locekļu ar balsstiesībām divu trešdaļu balsu vairākumu.

39.b pants

Izpilddirektora vietnieku iecelšana

1. Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki izpilddirektora vietnieki.

2. Izpilddirektora vietnieku vai izpilddirektora vietniekus ieceļ, viņu amata pilnvaru laiku pagarina vai viņus atsauc no amata saskaņā ar 39.a pantu pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un, attiecīgā gadījumā, ar izraudzīto izpilddirektoru.”

(36) regulas 40. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Apelācijas padomi vai apelācijas padomes sasauc pēc vajadzības. Apelācijas padomju skaitu un to darba sadalījumu nosaka Komisija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto procedūru.”

(37) regulas 41. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„5. Komisija nosaka kvalifikāciju, kas vajadzīga katras apelācijas padomes locekļiem, individuālu locekļu pilnvaras lēmumu sagatavošanas posmā, kā arī balsošanas nosacījumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 3. punktā minēto procedūru.”

(38) regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) ja vajadzīgs, iesaista ekspertus no attiecīgajām ieinteresētajām personām vai balstās uz īpašajām zināšanām, kas pieejamas no attiecīgajām Eiropas standartizācijas iestādēm, Eurocontrol vai citām specializētām struktūrām;”

(39) regulas 56. pantu aizstāj ar šādu:

„Gada un daudzgadu darba programma

1. Līdz katra gada 30. novembrim saskaņā ar 33. panta 2. punkta c) apakšpunktu valde pieņem programmdokumentu, kas ietver daudzgadu un gada programmu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde šo programmdokumentu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Programmdokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un, ja vajadzīgs, to atbilstīgi koriģē.

Gada un daudzgadu darba programmu mērķis ir sekmēt Eiropas aviācijas drošības pastāvīgu uzlabošanos, un tās atbilst šajā regulā noteiktajiem Aģentūras mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem.

2. Gada darba programma ietver sīki noteiktus mērķus un paredzētos rezultātus, kā arī izpildes rādītājus. Tā arī ietver finansējamo darbību aprakstu un norādi par finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti katrai darbībai, saskaņā ar principiem attiecībā uz budžeta plānošanu un pārvaldību, pamatojoties uz darbībām. Gada darba programma ir saskaņota ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kā minēts 27. panta 2. punktā, un ar šo stratēģiju saistītās darbības.

3. Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Aģentūrai uztic jaunu uzdevumu.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, ar ko pieņēma sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4. Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un darbiniekus.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, it sevišķi, lai reaģētu uz 62. pantā minētā novērtējuma rezultātu.”

(40) regulas 57. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Gada vispārējā pārskata ziņojumā aprakstīts, kā Aģentūra īstenojusi gada darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādas pilnvaras un uzdevumi Aģentūrai ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.”

(41) regulas 59. panta 1. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

„f) atlīdzība, kas samaksāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [SES regula] 13. pantu, par attiecīgiem ATM/ANS iestādes uzdevumiem.”

(42) regulas 62. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktā vārdu "Valde" aizstāj ar "Komisija";

(b) pievieno šādu 4. punktu:

"4. Veicot novērtēšanu katru otro reizi, vērtē arī Aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt."

(43) regulas 64. pantu groza šādi:

(a) virsrakstu "Noteikumi par maksām un atlīdzību" aizstāj ar virsrakstu "Maksas un atlīdzība";

(b) panta 1. punktu aizstāj ar „Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 65.b pantu, lai, pamatojoties uz 3., 4. un 5. punktu, paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par maksām un atlīdzību.”

(c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„Panta 1. punktā minētajos noteikumos it sevišķi nosaka darbības, par kurām pienākas maksas un atlīdzība saskaņā ar 59. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, šo maksu un atlīdzības apmēru un veidu, kā tās jāmaksā.”

(d) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Maksu un atlīdzības apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ienākumi no tām principā ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas pilnā apjomā. Šajās izmaksās it īpaši atspoguļo visus Aģentūras izdevumus, kuri attiecināmi uz personālu, kas ir iesaistīts 3. punktā minētajās darbībās, tostarp darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Minētās maksas un atlīdzību, tostarp tās, kas saņemtas 2007. gadā, piešķir Aģentūrai kā ieņēmumus."

(44) regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

„Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.”

(45) regulas 65.a pantu svītro.

(46) pievieno šādu 65.b un 65.c pantu:

„65.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Regulas 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 6. punktā, 8. panta 5. punktā, 8.a panta 5. punktā, 8.b panta 6. punktā, 8.c panta 10. punktā, 9. panta 4. punktā, 10. panta 5. punktā, 14. panta 3. punktā, 14. panta 7. punktā, 25. panta 3. punktā un 64. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 6. punktā, 8. panta 5. punktā, 8.a panta 5. punktā, 8.b panta 6. punktā, 8.c panta 10. punktā, 9. panta 4. punktā, 10. panta 5. punktā, 14. panta 3. punktā, 14. panta 7. punktā, 25. panta 3. punktā un 64. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esamību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 6. panta 2. punktu, 6. panta 3. punktu, 7. panta 6. punktu, 8. panta 5. punktu, 8.a panta 5. punktu, 8.b panta 6. punktu, 8.c panta 10. punktu, 9. panta 4. punktu, 10. panta 5. punktu, 14. panta 3. punktu, 14. panta 7. punktu, 25. panta 3. punktu un 64. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

65.c pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot Eiropas Parlamentam un Padomei deleģēto aktu, norāda iemeslus, kādēļ tiek izmantota steidzamības procedūra.

2. Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 65.b panta 5. punktā minēto procedūru var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.”

(47) pievieno šādu 66.a pantu:

„66.a pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1. Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Aģentūras izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jānodod Aģentūras rīcībā, kā arī īpašos noteikumus, kurus Aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Aģentūras valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad ir saņemts valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc Regulas (EK) Nr. [..] stāšanās spēkā.

2. Aģentūras uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras darbības nodrošināšanai, ietverot uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.”

(48) pievieno šādu 66.b pantu:

"66.b pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Aģentūra piemēro drošības principus, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (turpmāk „EUCI”) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā paredzēts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā. Drošības principu piemērošana cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu."

(49) regulas V pielikuma 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Vienība un tās darbinieki, kas atbild par sertificēšanas un uzraudzības uzdevumiem, veic savus pienākumus ar pēc iespējas lielāku profesionālo integritāti un pēc iespējas lielāku tehnisko kompetenci, un tos nedrīkst ietekmēt ne ar spiedienu, ne pamudinājumiem, īpaši finansiāliem pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt viņu spriestspēju vai izmeklēšanas rezultātus, īpaši no tādu personu vai personu grupu puses, ko ietekmē sertificēšanas vai uzraudzības uzdevumu rezultāti.

3. Vienībai ir jānodarbina darbinieki, un tās rīcībā jābūt līdzekļiem, lai atbilstīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar sertificēšanas un uzraudzības procesu; tai vajadzētu arī būt iespējai izmantot aprīkojumu, kas vajadzīgs ārkārtas pārbaužu veikšanai.”

(50) regulas Vb pielikumu groza šādi:

(a) pielikuma 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

„Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi un ar tiem saistītie procesi nodrošina, ka ir atbilstīgs attālums starp gaisa kuģiem, un lidlauka manevrēšanas zonā novērš sadursmes starp šķēršļiem un gaisa kuģiem minētajā zonā, un vajadzības gadījumā, ja tas ir iespējams, palīdz izvairīties no citiem apdraudējumiem gaisā, turklāt nodrošina tūlītēju un savlaicīgu koordināciju ar visiem attiecīgajiem pakalpojumu lietotājiem un blakusesošajiem gaisa telpas blokiem.”

(b) pielikuma 2. punkta g) apakšpunkta beigās pievieno šādus vārdus:

„Lai optimizētu pieejamo kapacitāti gaisa telpas izmantošanā un lai uzlabotu gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības procesus, īsteno plūsmas pārvaldību. Šādai pārvaldībai jābūt pārredzamai un efektīvai, nodrošinot, ka kapacitātes piešķiršana ir elastīga un savlaicīga, ievērojot ICAO reģionālā aeronavigācijas plāna ieteikumus Eiropas reģionam.

Regulas 8.b panta 6. punktā minētie pasākumi attiecībā uz plūsmas pārvaldību ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu ekspluatantu un gaisa telpas lietotāju ekspluatācijas lēmumu pamatā un aptver šādas jomas:

a) lidojumu plānošanu;

b) pieejamās gaisa telpas kapacitātes izmantošanu visos lidojuma posmos, ietverot laika nišu piešķiršanu, un

c) vispārējās gaisa satiksmes maršrutu izmantošanu, ietverot:

– vienotas publikācijas izveidošanu par maršrutiem un satiksmes orientāciju,

– vispārējās gaisa satiksmes novirzīšanas iespējas no noslogotiem apgabaliem,

– prioritātes noteikumus vispārējās gaisa satiksmes piekļuvei gaisa telpai, jo īpaši noslogotības un krīzes laikā;

d) ņem vērā lidojumu plānu un lidostu laika nišu saskanību un vajadzīgo koordināciju ar blakus reģioniem.”

(c) pielikuma 2. punkta h) apakšpunkta beigās pievieno šādus vārdus:

„Ņemot vērā dalībvalstu pārziņā esošo militāro jautājumu organizāciju, gaisa telpas pārvaldība arī atbalsta ICAO noteiktā un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 551/2004 īstenotā gaisa telpas elastīgas izmantošanas principa vienotu piemērošanu, lai, īstenojot kopējo transporta politiku, uzlabotu gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes pārvaldību.

Dalībvalstis katru gadu Aģentūrai sniedz ziņojumu par to, kā tās, īstenojot kopējo transporta politiku, savā pārziņā esošajā gaisa telpā piemēro gaisa telpas elastīgas izmantošanas principu.”

(d) pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādus vārdus:

„Sistēmas it sevišķi ietver:

1.          sistēmas un procedūras gaisa telpas pārvaldībai;

2.          sistēmas un procedūras gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai;

3.          sistēmas un procedūras gaisa satiksmes pakalpojumiem, it sevišķi lidojumu datu apstrādes sistēmas, novērošanas datu apstrādes sistēmas un cilvēka un mašīnas saskarnes sistēmas;

4.          zeme-zeme, gaiss-zeme un gaiss-gaiss sakaru sistēmas un procedūras;

5.          navigācijas sistēmas un procedūras;

6.          novērošanas sistēmas un procedūras;

7.          sistēmas un procedūras aeronautikas informācijas pakalpojumiem;

8.          sistēmas un procedūras meteoroloģijas informācijas izmantošanai.”

(e) pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta beigās pievieno šādus vārdus:

„ATM/ANS sistēmas un to komponentus projektē, izstrādā, tiem veic apkopi un tos ekspluatē, izmantojot atbilstīgas un apstiprinātas procedūras, lai vienmēr un visos lidojuma posmos nodrošinātu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sekmīgu darbību. Sekmīgu darbību it sevišķi raksturo informācijas kopīgošana, ietverot attiecīgo ekspluatācijas statusa informāciju, kopīga izpratne par informāciju, salīdzināmi apstrādes rezultāti un saistītās procedūras, kas ļauj vienoties par kopējiem ekspluatācijas rezultātiem attiecībā uz visu vai daļu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN).

EATMN, tā sistēmas un komponenti saskaņotā veidā atbalsta jaunas saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas, kas uzlabo aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti, ilgtspēju un efektivitāti, it sevišķi drošības un kapacitātes ziņā.

EATMN, tā sistēmas un komponenti atbalsta civilo un militāro iestāžu koordinācijas pakāpenisku īstenošanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai efektīvi organizētu gaisa telpu un pārvaldītu gaisa satiksmes plūsmu un lai visi lietotāji varētu droši un efektīvi izmantot gaisa telpu, realizējot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju.

Lai sasniegtu šos mērķus, EATMN, tā sistēmas un komponenti atbalsta savlaicīgu apmaiņu ar pareizu un konsekventu informāciju, ietverot visus lidojuma posmus, starp civilajām un militārajām iestādēm.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Lai gan Komisijas ceļvedī attiecībā uz to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada jūlija kopīgais paziņojums par decentralizētajām aģentūrām, noteikts, ka visu ES aģentūru nosaukumi skaidrības labad jāstandartizē atbilstīgi vienam formātam, šajā paskaidrojuma rakstā visā tekstā izmantots pašreizējais Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) nosaukums. Šā tiesību akta priekšlikuma teksts ir pielāgos saskaņā ar jauno kopīgo paziņojumu un ceļvedi.

[2]               Pamatregula ((EK) Nr. 549/2004), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai; Pakalpojumu sniegšanas regula ((EK) Nr. 550/2004) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā; Gaisa telpas regula ((EK) Nr. 551/2004) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā; Savietojamības regula ((EK) Nr. 552/2004) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību.

[3]               Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007; SESAR (jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma) ir SES tehniskais pīlārs, proti, gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošanas programma, kurā iesaistīta visa aviācija.

[4]               Pašlaik tehniskos noteikumus izstrādā ne tikai EASA, bet arī Eurocontrol un dažādas standartizācijas struktūras, piemēram, EUROCAE.

[5]               Sk. SES pārstrādātā priekšlikuma 19. pantu.

[6]               Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programma. Sk. http://ec.europa.eu/transport/modes/air/sesar/.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               OV L 309, 24.11.2009., 51. lpp.

[9]               OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

[10]             OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

[11]             OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

[12]             OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

[13]             OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

[14]             OV L 95, 9.4.2009., 41. lpp.

[15]             OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.

[16]             Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).