Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam /* COM/2013/0263 final - 2013/0138 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS Priekšlikuma konteksts || Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā, kas attiecas uz antidempinga maksājumu, kas ir spēkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes velosipēdu importu, piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk “pamatregula”). || || Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. || Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93[1] Padome ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā. Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta atbilstoši pamatregulas 13. pantam, minētais maksājums ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97[2] tika attiecināts arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu sastāvdaļu importu. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000[3] nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus. Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005[4] nolēma palielināt spēkā esošo antidempinga maksājumu līdz 48,5 %. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011[5] nolēma minētos pasākumus paturēt spēkā. || Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Neattiecas. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums || Apspriešanās ar ieinteresētajām personām || Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. || Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana || Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. || Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. Priekšlikuma juridiskie aspekti || Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 2012. gada 9. martā informēja, ka tiek sākta ĶTR izcelsmes velosipēdu importam piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšana. Pārskatīšana tika sākta ex officio. Pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka apstākļi attiecībā uz dempingu un kaitējumu nav būtiski mainījušies un tāpēc, lai neitralizētu dempingu, ir jāturpina piemērot pasākumus. Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, dempings un būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei turpinātos. Tika arī konstatēts, ka pasākumu turpināšana nav pretrunā Savienības interesēm. Attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izmeklēšanā tika konstatēts, ka apstākļu pārmaiņas ir ilgstošas un tāpēc ir jāmaina minētajiem ražotājiem eksportētājiem piemērojamā individuālā dempinga starpība. Tāpēc Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 990/2011 grozīšanu, un tas būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais līdz 2013. gada 5. jūnijam. || Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis. || Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. || Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. || Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. || Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. || Juridisko instrumentu izvēle || Ierosinātais juridiskais instruments: regula. || Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Pamatregula neparedz alternatīvas. Ietekme uz budžetu || Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. 2013/0138 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011,
ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta
3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas
izcelsmes velosipēdu importam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību, ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra
Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām
no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[6] (“pamatregula”), un jo īpaši
tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu, ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija
(turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, tā kā: A. PROCEDŪRA 1. Spēkā esošie pasākumi (1) Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93[7] Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā Ķīnas
Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes velosipēdu importam
(“sākotnējā izmeklēšana”). Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta
atbilstoši pamatregulas 13. pantam, šis maksājums ar Padomes Regulu (EK)
Nr. 71/97[8] tika attiecināts arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu
importu. Turklāt, pamatojoties uz pamatregulas 13. panta 2. punktu,
tika nolemts izveidot “atbrīvojumu sistēmu”. Sistēma sīkāk aprakstīta Komisijas
Regulā (EK) Nr. 88/97[9]. Lai saņemtu atbrīvojumu no paplašinātā maksājuma, velosipēdu
ražotājiem Savienībā ir jāizpilda pamatregulas 13. panta 2. punkta
nosacījumi, proti, to Ķīnas izcelsmes velosipēdu daļu īpatsvaram, kuras tie
izmanto, jābūt mazākam par 60 % vai arī visu izmantoto daļu vērtība
jāpaaugstina vairāk nekā par 25 %. Līdz šim ir piešķirts vairāk nekā 250 atbrīvojumu. (2) Pēc termiņbeigu
pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam,
Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000[10]
nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus. (3) Pēc
starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam
(“starpposma pārskatīšana, pēc kuras izdarīti grozījumi”), Padome, pieņemot
Regulu (EK) Nr. 1095/2005[11], nolēma
palielināt spēkā esošo antidempinga maksājumu līdz 48,5 %. (4) Pēc
pretapiešanas pasākumu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 13. panta
4. punktam un 11. panta 3. punktam, Padome, pieņemot Regulu (EK)
Nr. 171/2008[12], nolēma paturēt spēkā ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteiktos
paplašinātos antidempinga maksājumus, kas attiecināti arī uz konkrētu ĶTR
izcelsmes velosipēdu daļu importu. (5) Pēc termiņbeigu
pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam,
Padome, pieņemot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011[13] (“iepriekšējā izmeklēšana”),
nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus. 2. Izmeklēšanas
sākšana ex officio (6) Pēc termiņbeigu pārskatīšanas
pabeigšanas 2011. gada oktobrī pierādījumi, kas bija Komisijas rīcībā, esošie
liecināja, ka attiecībā uz dempingu un kaitējumu apstākļi, uz kuru pamata tika
piemēroti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un ka šādas pārmaiņas var būt
ilglaicīgas. (7) Komisijas rīcībā esošie prima
facie pierādījumi norādīja, ka 2011. gada janvārī tika atcelta
eksporta kvotu sistēma, ko piemēroja velosipēdu ražotājiem ĶTR un kas
starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi, liedza piešķirt tirgus
ekonomikas režīmu ražotājiem eksportētājiem. (8) Turklāt ir mainījusies Savienības ražošanas nozares
struktūra. Konkrēti — vairāki Savienības ražotāji ir pārorientējušies no
pilna ražošanas cikla uz (daļējas) montāžas operācijām, kurās izmanto
importētas daļas. (9) Turklāt
pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007. gadā Savienības velosipēdu
ražošanas nozarē ir ienācis ievērojams skaits ražotāju. Turklāt vairāki
ražotāji, kas pirms abām paplašināšanās kārtām darbojās Savienības ražošanas
nozarē, pārvietoja savas ražotnes vai izveidoja jaunas ražotnes jaunajās
dalībvalstīs. Tāpēc varētu būt mainījies Savienības ražošanas nozares izmaksu
līmenis. (10) Visbeidzot pašreizējais
kaitējuma novēršanas līmenis tika aprēķināts, ņemot vērā velosipēdus, kas
izgatavoti no tērauda, savukārt pašlaik lielāko daļu velosipēdu izgatavo no
alumīnija sakausējumiem. (11) Visas šīs pārmaiņas ir bijušas
ilglaicīgas, tāpēc tās pamatoja vajadzību atkārtoti novērtēt konstatējumus par
kaitējumu un dempingu. (12) Turklāt to uzņēmumu skaits,
kuri gūst labumu no atbrīvojumu sistēmas, strauji palielinās, un sistēmā nav
veikti pielāgojumi kopš tās ieviešanas 1997. gadā. Arī no antidempinga
pasākumiem atbrīvoto daļu importa uzraudzības sistēma ir kļuvusi īpaši
sarežģīta un apgrūtinoša, un tas varētu apdraudēt tās efektivitāti. (13) Apspriedusies ar padomdevēju
komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi
izmeklēšanas sākšanai atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam,
Komisija paziņojumā (“paziņojums par procedūras sākšanu”)[14], kas publicēts Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2012. gada 9. martā, informēja, ka
tā ex officio sāk ĶTR izcelsmes velosipēdu importam piemērojamo
antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu. 3. Vienlaicīgi notiekošā
pretapiešanas izmeklēšana (14) Komisija
2012. gada 25. septembrī ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 875/2012[15] sāka izmeklēt, vai Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu
importam ar Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 990/2011 noteiktie
antidempinga pasākumi tiek apieti, importējot velosipēdus, kurus nosūta no
Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem
deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme, un noteica,
ka šāds imports jāreģistrē (“pretapiešanas izmeklēšana”). (15) Padome 2013. gada maijā
ar Regulu (ES) Nr. XXX/2013[16] (“pretapiešanas regula”)
paplašināja antidempinga pasākumus, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR izcelsmes
velosipēdu importu, attiecinot tos arī uz tādu velosipēdu importu, kurus nosūta
no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem
ir vai nav deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme,
jo tika konstatēts, ka šāds imports, kas saistīts ar pārsūtīšanas un/vai
montāžas operācijām, izraisa pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1.
un 2. punkta izpratnē. 4. Vienlaicīgi
notiekošā antisubsidēšanas izmeklēšana (16) Komisija 2012. gada 27. aprīlī,
publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[17], informēja, ka sāk
antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu
Savienībā (“antisubsidēšanas izmeklēšana”). (17) Komisija 2012. gada
novembrī paziņojumā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[18], informēja, ka pretapiešanas
izmeklēšanā gūtos konstatējumus var izmantot 14. un 15. apsvērumā minētajā
antisubsidēšanas izmeklēšanā. (18) Komisija 2013. gada
maijā, pieņemot Regulu (ES) Nr. xxx/2013,
beidza antisubsidēšanas izmeklēšanu, nenosakot pasākumus[19]. 5. Personas, uz kurām attiecas
izmeklēšana (19) Komisija
par izmeklēšanas sākšanu oficiāli informēja zināmos Savienības ražotājus,
zināmās Savienības ražotāju apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un
Ķīnas ražotāju apvienību, attiecīgās valsts pārstāvjus, zināmos importētājus un
importētāju apvienības, zināmos velosipēdu daļu ražotājus Savienībā un to
apvienības, kā arī zināmo lietotāju apvienību. Ieinteresētajām personām tika
dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski
darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. (20) Ņemot vērā ražotāju
eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo
skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu
tika paredzēts veikt atlasi. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga
atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji un to
apvienības, kas bija zināmas, visi Savienības ražotāji un nesaistītie
importētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par
procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par to darbībām, kas saistībā ar
attiecīgo ražojumu veiktas no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. (21) Kad procedūra tika sākta, attiecīgās valsts pārstāvji
nepieteicās, tāpēc Komisija sazinājās ar aptuveni 70 Ķīnas uzņēmumiem, kas
Komisijas dienestiem jau bija zināmi no iepriekšējās izmeklēšanas. Vēlākā
posmā, kad tika sākta 16. apsvērumā minētā antisubsidēšanas izmeklēšana,
Komisija apzināja vēl aptuveni 300 Ķīnas ražotāju eksportētāju, ar kuriem
tā sazinājās arī saistībā ar šo starpposma pārskatīšanu. (22) Lai gan Komisija centās panākt
sadarbību, atsaucās tikai astoņas Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, no kurām
tikai četras norādīja, ka 37. apsvērumā definētajā pārskatīšanas
izmeklēšanas periodā (“PIP”) veikušas eksportu uz Savienību, kura apjoms bijis
mazāks nekā 4 % no kopējā ĶTR velosipēdu importa PIP laikā. (23) Pamatojoties uz iepriekš
minēto, tika nolemts, ka ĶTR ražotāju eksportētāju atlase nav jāveic. (24) Kā
norādīts 63., 64. un 131. apsvērumā, attiecībā uz vienu Ķīnas eksportētāju
grupu, proti, Giant China, bija pamatoti piemērot pamatregulas 18. panta
1. punktu. Tādējādi Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis kļuva
vēl zemāks. (25) Kā paskaidrots 32.–35. apsvērumā,
tika izveidota Savienības ražotāju izlase. (26) Kā paskaidrots 36. apsvērumā,
tika nolemts, ka nesaistīto importētāju atlase nav jāveic. (27) Komisija nosūtīja anketas
visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kas to
pieprasīja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti,
atlasītajiem Savienības ražotājiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas
sadarbojās, nesaistītajiem importētājiem, kas pieteicās, kā aprakstīts 36. apsvērumā,
un zināmajiem velosipēdu daļu ražotājiem Savienībā. (28) No četrām Ķīnas ražotāju
eksportētāju un to pārstāvju grupām, astoņiem atlasītajiem Savienības
ražotājiem, vienas lietotāju apvienības un astoņām Savienības ražotāju
apvienībām, 53 velosipēdu daļu ražotājiem un vienas velosipēdu daļu
ražotāju apvienības tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem un cita
informācija. Neviens no nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, uz
anketas jautājumiem neatbildēja. (29) Komisija
pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai
noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības intereses,
un veica pārbaudes turpmāk norādīto uzņēmumu telpās: (a)
velosipēdu ražotāji Savienībā: –
Accell Hunland,
Ungārija, –
Decathlon RGVS,
Portugāle, –
Denver srl, Itālija, –
SC Eurosport DHS,
Rumānija, –
Koninklijke Gazelle,
Nīderlande, –
Maxcom Ltd, Bulgārija, –
MIFA, Vācija, –
Sprick Rowery, Polija; (b)
velosipēdu daļu ražotāji Savienībā: –
Chimsport, Rumānija, –
Telai Olagnero,
Itālija; (c)
ražotāji eksportētāji ĶTR: –
Ideal (Dong Guan) Bike Co., –
Oyama Bicycles (Taicang) Co., –
Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. (30) Ņemot vērā vajadzību noteikt
normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem
nevarēja piešķirt tirgus ekonomikas režīmu (“TER”), lai noteiktu normālo
vērtību, pamatojoties uz datiem no analogas valsts, tika veikts apmeklējums
turpmāk norādīto uzņēmumu telpās: –
Distribuidora de Bicicletas Benotto, S.A. DE
C.V., Mehiko, Meksika, –
Bicicletas Magistroni,
Mehiko, Meksika, –
Bicicletas Mercurio SA DE CV, Sanluisa Potosi, Meksika. (31) Pēc būtisko faktu un apsvērumu
izpaušanas (“informācijas izpaušana”) dažas personas apgalvoja, ka piezīmju
sniegšanai noteikts nepiemērots termiņš. Šajā sakarībā tiek norādīts, ka
saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu personām tika dots
pietiekams laiks, kurā sniegt piezīmes. Tāpēc šī piezīme tiek noraidīta. 6. Savienības ražotāju atlase (32) Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir
izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. No vairāk nekā 380 Savienības
ražotājiem, kas bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, izlasē tika iekļauti
astoņi uzņēmumi, proti, tie tika atlasīti pēc vislielākā reprezentatīvā ražošanas
un pārdošanas apjoma, ko var pamatoti izmeklēt pieejamā laikā, ņemot vērā to
dažādo ģeogrāfiskās atrašanās vietu. Izlasē bija iekļautas lielākās
ražotājvalstis, kas noteiktas pēc ražošanas apjomiem. Attiecībā uz katru no
minētajām valstīm izlasē iekļautie uzņēmumi bija vieni no lielākajiem
reprezentatīvajiem ražotājiem, kas sadarbojās. Izlasē bija iekļauti arī tiesību
subjekti, kas ietilpst lielākajās grupās, kuras sadarbojās. Šajā gadījumā īpaša
uzmanība tika pievērsta tam, lai tiktu atlasīts vienāds skaits uzņēmumu gan no
vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm. (33) Izlasē bija pārstāvēti
aptuveni 25 % no kopējā lēstā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā PIP
laikā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par
procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt piezīmes
par izvēles piemērotību. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to
pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. (34) Konkrētas
ieinteresētās personas izteica iebildumus par Savienības ražotāju izlases
izveidi. Tās norādīja, ka i) provizoriskajā izlasē iekļauti tikai konkrēti
tiesību subjekti, kas pieder pie saistīto uzņēmumu grupām, nevis visi tiesību
subjekti, kas kopā veido veselu saimniecisko vienību, kura ražo attiecīgo
ražojumu; un ii) priekšlikumā ir ietverts uzņēmums, kas nesen darbojies ar
zaudējumiem, savukārt Savienības ražotāji attiecīgajā periodā piedzīvojuši
izaugsmi. Turklāt tika apgalvots, ka šādi zaudējumi nav saistīti ar attiecīgo
ražojumu. (35) Šie apgalvojumi tika
noraidīti, pamatojoties uz to, ka i) tiesību subjekti, kas pieder pie
lielākām grupām un kas, kā tika konstatēts, darbojas neatkarīgi no citiem tās
pašas grupas uzņēmumiem, tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas
nozarei, tāpēc nebija vajadzības konsolidēti izmeklēt visu grupu; ii) attiecīgā ieinteresētā persona nepamatoja savu
apgalvojumu, ka atlasē iekļautais uzņēmums, kas esot darbojies ar zaudējumiem,
patiešām nav Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs. Visbeidzot, kaut arī
izveidotajai izlasei būtu jābūt Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvam,
atlasītajiem uzņēmumiem nav noteikti jābūt viendabīgiem. Tāpēc šīs
ieinteresētās personas apgalvojums bija jānoraida. 7. Nesaistīto
importētāju atlase (36) Paziņojumā par procedūras
sākšanu bija arī paredzēta nesaistīto importētāju atlase. Sākot procedūru,
notika saziņa ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Ņemot vērā to,
cik maz atbilžu tika saņemts saistībā ar atlases procesu, izlase netika izveidota.
Visi nesaistītie importētāji, kas atsaucās, tika aicināti sadarboties un saņēma
anketu. Neviens nesaistītais importētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem un
arī turpmāk šajā izmeklēšanā nesadarbojās. 8. Izmeklēšanas
periods (37) Dempinga un kaitējuma
izmeklēšana aptvēra laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
(“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču pārbaude saistībā ar
kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 2008. gada janvāra līdz PIP beigām
(“attiecīgais periods”). B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN
LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS 1. Attiecīgais ražojums (38) Ražojums,
uz kuru attiecas šī pārskatīšanas izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas
izcelsmes nemotorizēti divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas
trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi 8712 00 30
un ex 8712 00 70 (“pārskatāmais ražojums”). (39) Tāpat kā iepriekšējā
izmeklēšanā velosipēdi tika klasificēti šādās kategorijās: –
(A) ATB (universālie velosipēdi, tostarp 24″ vai 26″
kalnu velosipēdi); –
(B) 26″ vai 28″ treka/pilsētas/hibrīdu/VTC/tūrisma
velosipēdi; –
(C) 16″ vai 20″ jauniešu (BMX) un bērnu velosipēdi; –
(D) citi divu un vairāku riteņu velosipēdi (bet ne
vienriteņi). (40) Visiem iepriekš definētajiem
velosipēdu veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības. Turklāt
Savienības tirgū tos pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus,
piemēram, specializētus mazumtirgotājus, sporta preču veikalu ķēdes un lielus
tirdzniecības centrus. Velosipēdu pamatlietojums ir identisks, tāpēc tie lielā mērā
ir savstarpēji aizstājami, un dažādu kategoriju modeļi savstarpēji konkurē.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka visas kategorijas ir viens
ražojums. (41) Viena
ieinteresētā persona apgalvoja, ka šiem dažādajiem velosipēdu veidiem būtiski
atšķiras īpašības un paredzētais lietojums, kā arī cena, savukārt no patērētāju
viedokļa šie dažādie velosipēdu veidi nav savstarpēji aizstājami. Turklāt tika
apgalvots, ka tērauda un alumīnija velosipēdi nav uzskatāmi par savstarpēji
aizstājamiem un ka atšķiras arī to cena. (42) Lai pamatotu savu apgalvojumu,
attiecīgā ieinteresētā persona iesniedza pētījumu par piecu dažādu ražojuma
veidu fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām un lietojumiem, kā arī to
savstarpējo aizstājamību. Būtu jāatgādina, ka pētījuma pamatā, kā tika
apgalvots, bija 36 personu atbildes, tomēr nav skaidrs, kā tika izvēlēti
respondenti. Turklāt šķiet, ka pētījums tika veikts tieši pašreizējai
izmeklēšanai. Pētījumā nav iekļauti kvantificējami dati. Tiek norādīts, ka
minētā pētījuma saturs acīmredzot ir pamatots ar klientu un/vai velosipēdu
ražotāju atsauksmēm, nevis pārbaudāmiem pierādījumiem. Tāpēc minētā pētījuma
rezultātu reprezentativitāte ir apšaubāma. (43) Attiecīgā persona nav
iesniegusi citus pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu. (44) Izmeklēšanā ir apstiprināts,
ka visiem iepriekš definētajiem velosipēdu veidiem ir vienādas fizikālās un
tehniskās pamatīpašības. Proti, tika secināts, ka atšķirīgu izejvielu
izmantošana neietekmē velosipēda pamatīpašības. Lai gan tēraudam un alumīnijam
ir dažas atšķirīgas tehniskās īpašības, piemēram, svars, no tērauda un no
alumīnija izgatavoto velosipēdu pamatīpašības joprojām ir līdzīgas. (45) Līdzīga kārtā minētā persona
nebija sniegusi arī konkrētus pierādījumus, ka velosipēdiem, kas ražoti no
tērauda, un velosipēdiem, kas ražoti no alumīnija, patiešām ir atšķirīgas
fizikālās un tehniskās pamatīpašības. (46) Attiecībā uz konkrēto
lietojumu un patērētāju uztveri pašreizējā izmeklēšanā ir apstiprināts, ka
visiem velosipēdiem ir vienāds pamatlietojums un ka tie visi veic būtībā vienu
un to pašu funkciju. Lai gan atšķirīgas kategorijas patiešām ir paredzētas
atšķirīgu galalietotāju prasību apmierināšanai, galalietotāji tomēr konkrētas
kategorijas velosipēdus regulāri izmanto dažādiem lietojumiem. (47) Tāpēc nav skaidra nodalījuma,
kas būtu pamatots ar to, kā galalietotāji un patērētāji uztver dažādas ražojuma
kategorijas. (48) Turklāt Savienības ražotāji
paši bieži vien nenodala atšķirīgās kategorijās klasificētus velosipēdus pēc
ražošanas, izplatīšanas un grāmatvedības kritērijiem. Tie patiešām bieži
izmanto līdzīgu ražošanas procesu visām velosipēdu kategorijām. (49) Turklāt Savienības tirgū
dažādo kategoriju velosipēdus pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus,
piemēram, specializētus mazumtirgotājus, sporta preču veikalu tīklus un lielus
tirdzniecības centrus. (50) Pamatojoties uz iepriekš
minēto, tika secināts, ka visas kategorijas ir viens ražojums. (51) Viena persona norādīja, ka
pašreizējā izmeklēšana attiecas uz ražojumu ar diviem KN kodiem, kas norādīti 38. apsvērumā,
savukārt iepriekšējā izmeklēšana, kas minēta 5. apsvērumā, attiecās uz
ražojumiem ar trim KN kodiem, t. i., ex 8712 00 10, 8712 00 30
un ex 8712 00 80. Šajā sakarībā tiek norādīts, ka kodi
tika mainīti, ņemot vērā grozījumus, kas kombinētajā nomenklatūrā no 2012. gada
1. janvāra noteikti ar Regulu (ES) Nr. 1006/2011[20]. (52) Šajā kontekstā attiecīgā
persona apgalvoja, ka velosipēdi bez lodīšu gultņiem un velosipēdi ar lodīšu
gultņiem nebūtu uzskatāmi par vienu un to pašu ražojumu. Tomēr izmeklēšanā tika
parādīts, ka velosipēdiem ar lodīšu gultņiem un velosipēdiem bez lodīšu
gultņiem ir vienādas tehniskās īpašības un lietojumi. Turklāt attiecīgā persona
nav pamatojusi apgalvojumu ar apstiprinošiem pierādījumiem, tāpēc tas tiek
noraidīts. (53) Ieinteresētā persona arī
apgalvoja, ka starp abiem KN kodiem, kas piešķirti attiecīgajam ražojumam,
pastāv būtiska vidējās importa cenas atšķirība, ko reģistrējis Eurostat.
Šajā sakarībā tiek uzsvērts 157. apsvērumā norādītais, ka ražojuma
daudzveidības dēļ Eurostat reģistrēto vidējo cenu var izmantot tikai par
cenu tendenču indikatoru, bet tā nav izmantojama, lai salīdzinātu cenas dažādās
valstīs un Savienībā. (54) Pēc
informācijas izpaušanas viena persona atkārtoti norādīja, ka dažādie velosipēdu
veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, nav līdzīgi ražojumi, un apgalvoja,
ka ir iesniegusi apstiprinošus pierādījumus, kas pamato izejvielu, fizikālo
īpašību, tehnoloģisko īpatnību un galalietojumu atšķirības, kuras, kā tika apgalvots,
esot raksturīgas dažādu veidu divriteņiem. (55) Šajā sakarībā būtu jānorāda,
ka apstiprinošie pierādījumi, ko minētā persona esot iesniegusi, faktiski ir
pētījumus, ko Komisija izvērtējusi 42. apsvērumā. Pētījumu pienācīgi
izvērtējusi, Komisija secināja, ka 42. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šā
pētījuma rezultātu reprezentativitāte ir apšaubāma. (56) Personas pieprasīja, lai no
ražojumu klāsta izslēgtu bērnu velosipēdus, kas saskaņā ar vienas personas
definīciju ir velosipēdi, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas. Šīs
prasības tika balstītas uz pieņēmumu, ka jo īpaši lietošanas ilguma un
vienkāršības dēļ šie velosipēdi viegli nošķirami no citiem velosipēdu veidiem,
kas ietilpst pašreizējās izmeklēšanas jomā. (57) Tomēr šīs prasības netika
uzskatītas par pietiekamām, lai attiecīgā ražojuma definīciju neattiecinātu uz
velosipēdiem, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, jo tās nebija
pamatotas ar pietiekamiem pierādījumiem, kas liecinātu, ka šajā izmeklēšanā var
nepārprotami nošķirt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas,
no citiem velosipēdu veidiem, kas ietilpst izmeklēšanas jomā. Faktiski tika
konstatēts gluži pretējais: velosipēdiem, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas,
būtiskās fizikālās un tehniskās īpašības ir tādas pašas kā attiecīgajam
ražojumam — tos darbina cilvēka spēks, tie darbojas ar pedāļu mīšanu, pie
rāmja ir piestiprināts vairāk nekā viens ritenis —, un šīs īpašības ir
daudz svarīgākas nekā atšķirības (proti, lielākoties ir runa par riteņa
izmēru). Turklāt noskaidrojies, ka ražošana, pārdošanas kanāli un klientu
apkalpošana nav būtiski atšķirīga kā citiem velosipēdu veidiem, uz kuriem
attiecas izmeklēšana. Pat fakts, ka velosipēdi, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas,
ir ražojuma apakšgrupa, kas ražojumu klāstā atšķiras, nenosaka, ka tā būtu
jāizslēdz no ražojumu klāsta. Faktiski tika konstatēts, ka nevar skaidri
nošķirt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, no attiecīgā
ražojuma, bet ka daudzos aspektos šie velosipēdi atbilst attiecīgā ražojuma
definīcijai: tos darbina cilvēka spēks, tie darbojas ar pedāļu mīšanu, pie
rāmja ir piestiprināts vairāk nekā viens ritenis, tos izmanto galvenokārt
pārvadāšanai un sportam. Šajā ziņā izmeklēšanā tika atklāts, ka viens no Ķīnas
ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, faktiski eksportē uz Savienību
velosipēdus, kuru riteņa izmērs ir 12 collas un kuri ne vienmēr tiek
uzskatīti par bērnu velosipēdiem, bet ietver velosipēdus, ko izmanto
pieaugušie, kuriem ir svarīgi, cik daudz vietas tie aizņem. (58) Tāpēc prasība no ražojumu
klāsta izslēgt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, tiek
noraidīta. 2. Līdzīgais ražojums (59) Velosipēdiem, ko Savienības
ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, velosipēdiem, ko ražo un
pārdod analogās valsts tirgū, un ĶTR izcelsmes velosipēdiem, ko importē
Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un
lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta
izpratnē. C. DEMPINGS 1. Tirgus ekonomikas režīms 1.1. TER novērtējums (60) Atbilstīgi pamatregulas 2. panta
7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā, kas attiecās uz
ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu
nosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta
7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Vienīgi ērtības
labad šeit sniegts īss šo kritēriju kopsavilkums: –
ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti,
reaģējot uz tirgus signāliem, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas
atspoguļo tirgus vērtību, –
uzņēmumiem ir viena skaidri saprotama grāmatvedības
pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
(SGS) revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; –
nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās
sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; –
tiesību akti par maksātnespēju un īpašumtiesībām
garantē stabilitāti un juridisko noteiktību; un –
valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas
kursam tirgū. (61) Šajā izmeklēšanā visas eksportētāju
grupas, kas sākotnēji izmeklēšanā sadarbojās, pieprasīja TER atbilstoši
pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un norādītajos
termiņos atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapā iekļautajiem jautājumiem. (62) Par visām eksportētāju grupām,
kas sākotnēji sadarbojās izmeklēšanā, Komisija pieprasīja visu informāciju, ko
uzskatīja par nepieciešamu, un pārbaudīja TER pieprasījumā sniegto informāciju,
apmeklējot attiecīgo grupu uzņēmumu telpas. (63) Vienas
grupas, proti, Giant China, atbilde tika uzskatīta par ļoti nepilnīgu,
jo tajā nebija iekļauta visa prasītā informācija par grupas struktūru, lai gan
Komisija no tās centās iegūt vajadzīgo informāciju. (64) Kā
paredz pamatregulas 18. panta 1. punkts, Giant China tika
informēta, ka attiecībā uz to varētu izmantot pieejamos faktus, un tā tika
aicināta iesniegt piezīmes. Tomēr Giant China atteicās sniegt Komisijai
nepieciešamo informāciju, tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. panta 1.
punkts un TER pieprasījums tika noraidīts. (65) Turklāt izmeklēšanā tika
atklāts, ka TER nevar piešķirt nevienai Ķīnas uzņēmumu grupai, jo turpmāk
izklāstīto iemeslu dēļ neviena no tām neatbilda visiem pamatregulas 2. panta
7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. 1. kritērijs (66) Neviena no eksportētāju grupām,
kas sadarbojās, nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam, jo lēmumu
pieņemšanā par galvenajām izejvielām (tēraudu un alumīniju) iejaucās valsts.
Eksportētāju grupām, kas sadarbojās, tērauda un alumīnija izmaksas bija vismaz
aptuveni 20 %–25 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Daudzi
uzņēmumi ir pilnībā vertikāli integrēti, proti, tie iepērk alumīnija lietņus
vai tēraudu, lai izgatavotu caurules, ko pēc tam izmanto, lai izgatavotu
rāmjus/dakšas un visbeidzot velosipēdus. (67) Izmeklēšanā tika parādīts, ka
trīs Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, tēraudu un alumīniju,
ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai, iegādājas Ķīnas iekšzemes tirgū. (68) Cenas tiek noteiktas,
pamatojoties uz alumīnija cenām valsts kontrolētajā Šanhajas Krāsaino metālu
biržā (turpmāk “birža” jeb “SHFE”). SHFE ir slēgta birža Ķīnā
reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem, un to kontrolē Valsts vērtspapīru
regulatīvā komisija. Vairāki noteikumi, kas regulē biržas darbību, nodrošina
mazu svārstīgumu un cenas, kas biržā neatspoguļo tirgus vērtību — dienas cenas
svārstības ir ierobežotas līdz 4 % virs vai zem iepriekšējās tirdzniecības
dienas norēķinu cenas, tirdzniecība notiek reti (līdz katra mēneša 15. datumam),
nākotnes līgumi tiek noslēgti uz ierobežotu laiku līdz 12 mēnešiem, un
darījumu maksu iekasē gan birža, gan brokeri. (69) Turklāt atšķirībā no
starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē, SHFE
darījumos fiziskas piegādes var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR
teritorijā. Turklāt SHFE ir tikai fiziskās apmaiņas platforma (netiek
pārdoti atvasinātie produkti), tāpēc Ķīnas alumīnija tirgus ir pilnīgi izolēts.
Rezultātā praktiski nav iespējama arbitrāža ar pasaules references biržu —
Londonas metāla biržu (“LME”) — vai citiem tirgiem, un birža darbojas
izolēti no citiem pasaules tirgiem. Tāpēc arbitrāža starp šiem tirgiem nav
iespējama. PIP laikā primārā alumīnija cenas, tās salīdzinot pēc tūlītējās
cenas, SHFE bija aptuveni par 7 % zemākas (neskaitot PVN) nekā LME
(arī neskaitot PVN). (70) Valsts iejaucas arī SHFE
cenu noteikšanas mehānismos, jo tā ar Valsts rezervju biroja un citu valsts
struktūru starpniecību ir gan primārā alumīnija pārdevēja, gan pircēja. Turklāt
valsts ar valsts regulatora, proti, Ķīnas Vērtspapīru regulatoru komisijas (“CSRC”),
apstiprinātajiem SHFE noteikumiem nosaka dienas cenas ierobežojumus. (71) ĶTR atbalsta alumīnija
ražojumu pārstrādi, piešķirot daļēju PVN atmaksu par daudzu alumīnija ražojumu
eksportu (velosipēdiem šī likme ir 15 %), savukārt, ja primāro alumīniju
eksportē, šāda atmaksa netiek piešķirta. Tas ir stimuls Ķīnas ražošanas nozarei
turpināt alumīnija pārstrādi, un tas tieši ietekmē primārā alumīnija pieejamību
un cenu iekšzemes tirgū. Turklāt izmeklēšanā tika parādīts, ka eksportam paredzētajam
primārajam alumīnijam piemēro 17 % nodokli, savukārt velosipēdu eksportam
izvedmuitas nodokli nepiemēro. Tas nostiprina konstatējumu, ka Ķīnas valsts
iejaucas alumīnija iekšzemes tirgū. Šie instrumenti samazina iekšzemes cenas,
tādējādi iedrošinot iekšzemes ražošanas nozari ražot gatavās preces, kuru
sastāvā ir alumīnijs (piemēram, attiecīgo ražojumu), gan iekšzemes tirgum, gan
eksporta tirgiem. (72) Vēl viens Ķīnas valsts radīts
izkropļojums ir Valsts attīstības reformu komisijā (“NDRC”) ietilpstošā Valsts
rezervju biroja (“SRB”) iejaukšanās tirgū. SRB 2008. gada
beigās un 2009. gada sākumā sāka iepirkt primārā alumīnija krājumus no
Ķīnas alumīnija lietuvēm, lai tādējādi paaugstinātu šīs preces cenu. SRB
pārdeva primāro alumīniju atpakaļ tirgū, piemēram, kā ziņo Bloomberg[21], 2010. gada novembra
sākumā. Ziņu aģentūra Xinhua 2008. gada decembrī ziņoja par krājumu
uzkrāšanas pasākumiem, skaidrojot, ka, īstenojot cenu uzturēšanas pasākumu,
plānots uzkrāt 300 000 tonnu alumīnija, kuru iepērk par cenām, kas par
10 % pārsniedz tirgus cenu[22].
Īstenojot krājumu uzkrāšanas plānu, SRB veica iepirkumus no vairākām
Ķīnas lietuvēm, tomēr aptuveni puse bija jāiepērk no Aluminium Corporation
of China Ltd. Iepriekš minētais parāda, ka Ķīnas valsts ir galvenā, kas
nosaka primārā alumīnija cenas, un ka tā iejaucas tirgū. (73) To, ka iepriekš aprakstītā
valsts iejaukšanās ir acīmredzami mērķtiecīga, cita starpā apstiprina 12. piecgades
alumīnija nozares attīstības plāns (2011.–2015. gadam), kurā ĶTR valdība
skaidri izsaka nodomu “koriģēt nodokļu un izvedmuitas nodokļu atlaides un citas
ekonomiskās sviras un stingri kontrolēt primāro produktu kopējo nozares
paplašināšanos un eksporta apjomu”. Šis plāns ir turpinājums politikai, kas
aizsākta ar iepriekšējo alumīnija nozares plānu. Turklāt šie plāni tiek
īstenoti jau daudzus gadus, un, kā parādīts iepriekš, PIP laikā tika veikti
vairāki īstenošanas pasākumi. (74) Tādējādi daudzie valsts
izraisītie Ķīnas primārā alumīnija cenu izkropļojumi ietekmē izejvielu cenas.
Turklāt ražotājiem šie izkropļojumi sniedz priekšrocības, jo tie iegādes
parasti veic Ķīnas tirgū no vietējiem piegādātājiem, par mērķkritēriju
izmantojot Ķīnas tūlītējās tirgus (vai SHFE) cenas. PIP laikā šīs cenas
bija aptuveni par 7 % zemākas nekā cenas pasaules tirgū. Teorētiski Ķīnas
uzņēmumi var arī iegādāties konkrētus daudzumus par LME cenām, ja valsts
iejaukšanās dēļ cenas Ķīnas tirgū ir augstākas, savukārt tirgus dalībniekiem no
citām valstīm nav iespējas rīkoties pretēji. (75) Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas
alumīnija tirgus ir izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ. (76) Par Ķīnas valsts iejaukšanos
tērauda rūpniecībā liecina tas, ka vairākums lielo Ķīnas tērauda ražotāju
pieder valstij un tērauda ražošanas jaudu un produkcijas izlaidi ietekmē
dažādie piecgades rūpniecības plāni, jo īpaši pašreizējais 12. piecgades
plāns (2011.–2015. gadam) dzelzs un tērauda rūpniecībai. (77) Valsts arī ievērojami kontrolē
izejvielu tirgu. Koksam (kas kopā ar dzelzsrūdu ir galvenā tērauda ražošanas
izejviela), to eksportējot, piemēro kvantitatīvus ierobežojumus un izvedmuitas
nodokli 40 % apmērā. Tāpēc var secināt, ka Ķīnas tērauda tirgus tiek
izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ. (78) Antidempinga izmeklēšanā, ko
veica Komisija[23],
tika apstiprināts, ka valsts iejaukšanās būtiski ietekmē arī to cauruļu un
caurulīšu ražošanas nozari, kuras ir galvenā izejviela tērauda velosipēdu
ražošanai. (79) Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas
tērauda tirgus ir izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ. (80) Šādos apstākļos neviens no
uzņēmumiem nav varējis pierādīt, ka ar uzņēmējdarbību saistītie lēmumi par
izejvielu iegādi pieņemti bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un ka svarīgāko
izejvielu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtību. Tāpēc tie nevarēja
pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam. (81) Trīs
Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, varēja pierādīt, ka tie atbilst
pārējiem četriem kritērijiem. (82) Ņemot vērā iepriekš minētos
konstatējumus par 1. kritēriju, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju
tika uzskatīts, ka TER piešķiršana minētajām trim Ķīnas ražotāju eksportētāju
grupām, kas sadarbojās, būtu jāatteic. (83) Komisija attiecīgajiem ĶTR
uzņēmumiem un sūdzības iesniedzējam oficiāli izpauda konstatējumus par TER.
Tiem arī tika dota iespēja rakstiski paust viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja
tai būtu īpaši iemesli. 1.2. Ieinteresēto personu piezīmes (84) Pēc tam, kad bija izpausta
informācija par TER, viens uzņēmums apgalvoja, ka TER piešķiršana ir noraidīta,
spriežot pēc Ķīnas velosipēdu ražošanas nozares kopumā, nevis atsevišķiem uzņēmumiem.
Šajā ziņā tiek norādīts, ka neatkarīgi no tā, ka Komisija veica Ķīnas tērauda
un alumīnija rūpniecības nozaru novērtējumu, ĶTR pastāv acīmredzama saikne
starp tērauda un alumīnija tirgiem un tērauda un alumīnija ražojumu iegādi
izmantošanai par izejvielu, ko veic grupas, kuras sadarbojās. (85) Turklāt tika apgalvots, ka
Ķīnas velosipēdu ražotājiem radītā priekšrocība izmaksu ziņā attiecībā uz
tēraudu un alumīniju ir nenozīmīga, jo tā ir tikai no 1,4 % līdz 1,75 %,
ņemot vērā, ka primārā alumīnija un tērauda izmaksas ir 20 –25 % no
velosipēdu ražošanas izmaksām un ka PIP laikā atšķirība starp LME un SHFE
cenām bija 7 %. (86) Šajā sakarībā tiek uzsvērts,
ka izšķirošais faktors analīzē ir izejvielu īpatsvars attiecībā pret ražošanas
izmaksām (kas šajā gadījumā bija ievērojams, jo tas bija vismaz 20 %–25 %
no ražošanas izmaksām) un ka izejvielu tirgus ĶTR ir izkropļots. Izkropļojumu
precīza kvantitatīvā ietekme uz uzņēmuma izmaksām netika uzskatīta par
izšķirošu faktoru. (87) Tika arī apgalvots, ka citā izmeklēšanā
Komisija ir analizējusi to tiešo izejvielu cenas, kuras izmanto attiecīgā
ražojuma ražošanā, nevis primārās izejvielas cenas un tāpēc šajā gadījumā
Komisijai būtu vajadzējis novērtēt valsts iejaukšanos attiecībā uz tiešo
izejvielu, t. i., alumīnija sakausējumu ekstrūzijas, cenām, nevis primārās
izejvielas — primārā alumīnija — cenām. (88) Šajā ziņā tiek norādīts, ka
katrā izmeklēšanā analīze tiek veikta atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.
Turklāt tas, ka valsts kontrolē primārā alumīnija tirgu, liecina, ka arī
alumīnija starpproduktu tirgū nedarbojas tirgus ekonomikas nosacījumi,
t. i., tas nereaģē uz pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc apgalvojums tika
noraidīts. (89) Tika arī apgalvots, ka primārā
alumīnija cenu atšķirības starp SHFE un LME nevar izraisīt
alumīnija sakausējumu ekstrūziju cenu atšķirības starp attiecīgajiem tirgiem un
ka ir jāņem vērā tādi faktori kā ražošanas efektivitāte, atlikusī jauda un
ekoloģisko saistību izmaksas. (90) Šajā ziņā jāuzsver, ka netika
iesniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Apstiprinoši pierādījumu
netika sniegti, tāpēc Komisija nevarēja analizēt un pārbaudīt šo apgalvojumu un
tas tika noraidīts. (91) Tika arī apgalvots, ka,
neņemot vērā faktu, ka pastāv vairāki starpproduktu atvasinājumi, Komisija ir
ignorējusi faktiskās raksturīgās īpašības un faktorus, kas saistīti ar gatavo
velosipēdu cenu noteikšanu. Proti, velosipēdus (atšķirībā no primārā alumīnija)
pārdod tieši galapatērētājiem, tāpēc velosipēdu cenu nosaka ne vien izejvielu
cena, bet arī citi faktori, piemēram, velosipēda konkrētie tehniskie parametri
un patērētāju pieprasījums. (92) Tomēr par šiem parametriem un
faktoriem netika sniegta konkrētāka informācija, kura būtu ņemama vērā, tāpēc
Komisijai nebija iespējams tos komentēt. (93) Tika arī apgalvots, ka
Komisija ir kļūdaini novērtējusi SHFE darbības principus. Tika
apgalvots, ka CSRC reglamentē SHFE funkcijas līdzīgi kā,
piemēram, Autorité des marchés financiers (“AMF”) Francijā vai
Finanšu pakalpojumu iestāde (“FSA”) Apvienotajā Karalistē, un ka CSRC
uzdevums un īpašie reglamentācijas/uzraudzības pasākumi atbilst G-20 principiem.
Tāpēc secinājumiem par TER, kas izdarīti, pamatojoties uz CSRC uzdevumu
un SHFE darbību, nav nozīmes. (94) Tiek norādīts, ka attiecīgais
uzņēmums nav ņēmis vērā, ka FSA[24]
un AMF[25]
ir neatkarīgas nevalstiskas iestādes, bet CSRC ir ministrijas līmeņa
struktūrvienība, kas ir tieši pakļauta Valsts Padomei[26]. Valsts Padome ir visaugstākā
valsts varas izpildiestāde un arī visaugstākā valsts pārvaldes iestāde[27]. Šis ir vēl viens piemērs, kas
pierāda, ka valsts aktīvi iesaistījusies ĶTR alumīnija tirgus regulēšanā.
Attiecībā uz atbilstību G-20 principiem minētais uzņēmums tikai izteica
apgalvojumu, reāli neizskaidrojot principus, uz kuriem tas atsaucās. Tāpēc
apgalvojums tika noraidīts. (95) Turklāt viens uzņēmums
nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka arbitrāža starp pasaules references
biržu LME vai citiem tirgiem un SHFE cenām ir praktiski
neiespējama un ka tāpēc SHFE darbojas izolēti no citiem pasaules
tirgiem. (96) Jānorāda, ka tas ir pretrunā
faktam, ka attiecīgais uzņēmums atzina cenu atšķirību starp SHFE un LME
laikposmā, kad SHFE cena bija augstāka nekā LME cenas,
apgalvojot, ka minētajā laikposmā Ķīnas ražotāji par alumīnija izstrādājumiem
maksāja vairāk nekā Savienības ražotāji. (97) Turklāt attiecīgais uzņēmums
apgalvoja, ka kopš 2010. gada SHFE atļauj veikt alumīnija fiziskas
piegādes uz muitas noliktavām Šanhajas brīvās tirdzniecības zonā. No tā izriet,
ka šis apgalvojums nav pretrunā Komisijas novērtējumam, ka fiziskas piegādes
var notikt tikai uz SHFE apstiprinātu noliktavu ĶTR atšķirībā no
starptautiskām biržām, kur piegādes var notikt visā pasaulē, bet drīzāk
apstiprina šo novērtējumu. (98) Tika arī apgalvots, ka SHFE
ir standartizētu nākotnes līgumu tirgus un ka tirdzniecība ar standartizētiem
alumīnija nākotnes līgumiem SHFE ir notikusi kopš 1991. gada, un
tāpēc Komisijas novērtējums, ka SHFE netiek pārdoti atvasinātie
produkti, ir kļūdains. (99) SHFE patiešām ir
standartizētu nākotnes līgumu tirgus. Tomēr standartizētie nākotnes līgumi, ar
kuriem notiek tirdzniecība SHFE, tiek noslēgti, veicot fizisku piegādi.
Atvasinātie produkti bez fiziskas piegādes, t. i., tādi, kas netiek
faktiski izmantoti, bet tiek tirgoti pirms to piegādes dienas, ĶTR ir
ierobežoti, un tāpēc SHFE ir tikai platforma fiziskai apmaiņai, kas
izolē Ķīnas alumīnija tirgu. (100) Tika arī apgalvots, ka
Komisijas argumentācija par to, kā PVN/nodokļu pasākumi un ar primāro alumīniju
saistītie inventarizācijas pasākumi ietekmē velosipēdu cenas, ir ekonomiski
apšaubāma un nepietiekami pamatota. (101) Tomēr, tā kā attiecīgais
uzņēmums nepaskaidroja, kādus elementus Komisija savā analīzē nav ņēmusi vērā,
un arī nepamatoja savu apgalvojumu, Komisijai nebija iespējams to komentēt. (102) Turklāt tika apgalvots, ka
pastāv līdzības starp rūpniecības politiku ĶTR un ES politikas virzieniem un ka
Komisija nav pierādījusi, ka rūpniecības politika ĶTR jebkādā veidā tieši vai
netieši ietekmē Ķīnas velosipēdu ražotāju eksportētāju lēmumus par izejvielām,
velosipēdu ražošanu vai pārdošanu. (103) Šajā sakarībā tiek norādīts, ka
netika precizēts, uz kuru no ES politikas virzieniem uzņēmums atsaucas, tāpēc
Komisija nevar komentēt šo apgalvojumu. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka
nav parādīta ĶTR rūpniecības politikas būtiskā ietekme uz Ķīnas velosipēdu
ražotāju eksportētāju lēmumiem par izejvielām, ražošanu vai pārdošanu, tiek
norādīts, ka piecgades plāns ĶTR alumīnija rūpniecībā, alumīnija cenas
izkropļojumi un tas, ka alumīniju tirgo izolētā biržā, tam veidojot 20 %–25 %
no velosipēda kopējām ražošanas izmaksām, liecina par nepārprotamu saikni starp
rūpniecības politiku un Ķīnas velosipēdu ražotāju eksportētāju lēmumiem par
izejvielām, ražošanu un pārdošanu. (104) Tika arī apgalvots, ka Komisija
nav ievērojusi pamatregulā norādīto trīs mēnešu termiņu. Šajā sakarībā tiek
norādīts, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti zems,
tāpēc Komisija centās sadarbību palielināt, sazinoties vēl ar daudziem citiem
eksportētājiem, kas tika apzināti vēlāk izmeklēšanā. Tāpēc noteiktajā termiņā
nebija iespējams pieņemt lēmumu par TER. Turklāt tiek atgādināts, ka Vispārējā
tiesa[28]
nesen lēma, ka lēmuma par TER pieņemšana, neiekļaujoties pamatregulas 2. panta
7. punkta c) apakšpunktā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, pati par
sevi nav pietiekams faktors, lai atceltu regulu, ar ko nosaka antidempinga
pasākumus. Jānorāda arī, ka pamatregulas 2. panta 7. punkts pa to laiku ir
grozīts un paredz, ka Komisija pieņem lēmumus par TER tikai attiecībā uz
uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē, un ka šādu lēmumu parasti pieņem septiņu
mēnešu laikā, tomēr nekādā ziņā ne ilgāk kā astoņu mēnešu laikā no izmeklēšanas
sākuma[29].
Minētais grozījums ir piemērojams visām jaunajām un iesāktajām izmeklēšanām,
tostarp pašreizējai. Lēmumi tika pieņemti astoņu mēnešu laikā no izmeklēšanas
sākšanas dienas. (105) Ņemot vērā iepriekš minēto,
apgalvojums par trīs mēnešu termiņa neievērošanu ar šo tiek noraidīts. 1.3. Ieinteresēto personu prasība (106) Viena ieinteresētā persona
prasīja, lai tiktu analizēti arī to ĶTR ražotāju pieprasījumi piešķirt tirgus
ekonomikas režīmu, kuri pārtraukuši eksportu uz Savienību. Tika apgalvots, ka
minētie ražotāji eksportu uz Savienību pārtraukuši tikai kopš 2005. gada
ieviesto antidempinga maksājumu dēļ. (107) Šajā sakarībā jāuzsver, ka
konstatējumi par dempingu un kaitējumu attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas
periodu, kas noteikts atbilstoši pamatregulas 6. panta 1. punktam.
Tas nozīmē, ka arī dati, kas savākti no ražotājiem eksportētājiem, lai noteiktu
normālo vērtību un eksporta cenu, attiecas tikai uz minēto periodu. TER analīze
tiek veikta, vienlaikus nosakot normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR,
kuru tad salīdzina ar eksporta cenu tajā pašā periodā. Ja ražotājs PIP laikā
attiecīgo ražojumu nav eksportējis, tad eksporta cenu nevar noteikt un dempinga
starpību nevar aprēķināt. Tāpēc nav iemesla izvērtēt TER ražotājam, kas PIP
laikā attiecīgo ražojumu nav eksportējis. Tomēr tiek atgādināts, ka visiem
ražotājiem eksportētājiem ir iespēja pieprasīt “starpposma pārskatīšanu”, kurā
to stāvoklis tiktu pārskatīts atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam,
vai arī ražotājiem eksportētājiem, kas izmeklēšanas periodā, pēc kura analīzes
noteikti pasākumi, nav eksportējuši attiecīgo ražojumu, ir iespēja pieprasīt
“jauna eksportētāja pārskatīšanu” atbilstoši tās pašas regulas 11. panta 4. punktam. (108) Turklāt prasībā attiecīgā
persona arī minēja Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Brosmann lietā[30], tādējādi, šķiet, vēlēdamās
norādīt, ka, pamatojoties uz minēto spriedumu, būtu jāļauj ražotājiem ĶTR
iesniegt TER pieprasījumu veidlapas pat tad, ja tie pašreizējās izmeklēšanas
periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību nav eksportējuši. Tiek norādīts, ka
minētais spriedums neattiecas uz situāciju, kad TER pieprasījumus iesniedz
ražotāji eksportētāji, kas nav veikuši eksportu izmeklēšanas periodā, tāpēc
šajā kontekstā tas nav būtisks. (109) Tāpēc prasība tika noraidīta. (110) Tika arī apgalvots, ka eksporta
cenas uzņēmumiem, kas PIP laikā nav veikuši eksportu uz Savienību, būtu
jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu,
t. i., izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu. (111) Šajā sakarībā tiek norādīts, ka
pamatregulas 2. panta 9. punkts nav interpretējams tādējādi, ka
jānosaka eksporta cena attiecīgās valsts ražotājiem gadījumā, ja tie nav
eksportējuši nekādus daudzumus uz Savienību. Tieši pretēji — pamatregulas 2. panta
9. punktā ir norāde uz importētā ražojuma tālākpārdošanas cenu kā
pamatojumu eksporta cenas noteikšanai un uz visu to izmaksu koriģēšanu, kas
radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un tas netieši nozīmē
pieņēmumu, ka faktiski ir noticis imports uz Savienību. “Jebkurš cits pienācīgs
pamatojums” minētā noteikuma pirmajā teikumā attiecas uz konkrētiem gadījumiem,
kad tajā iepriekš minētās metodes nevar izmantot. Tas neatspēko faktu, ka
minētais pants nozīmē, ka PIP laikā ir noticis imports uz Savienību. 1.4. Secinājums (112) Pamatojoties uz iepriekš
minēto, neviena no Ķīnas grupām, kas pieprasījušas TER, nav varējusi pierādīt
atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā
izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc tika uzskatīts, ka TER piešķiršana būtu
jāatsaka visām minētajām grupām. 2. Individuālais režīms (113) Ar Regulu (ES) Nr. 765/2012[31], kas stājās spēkā 2012. gada
6. septembrī, Eiropas Parlaments un Padome grozīja pamatregulas 9. panta
5. punktu. Regulas (ES) Nr. 765/2012 2. pantā paredzēts, ka
grozījums attiecas tikai uz izmeklēšanu, kas sākta pēc regulas stāšanās spēkā.
Pašreizējā izmeklēšana tika sākta 2012. gada 9. martā, tāpēc
attiecīgais grozījums uz to neattiecas. (114) Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta
a) apakšpunktam valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts,
nosaka valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var
pierādīt saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, ka to eksporta
cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, ka valūtas
maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un ka valsts iejaukšanās
nepieļauj pasākumu apiešanu, ja eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma
likmes. (115) Trīs ražotāju eksportētāju
grupas, kas pieprasīja TER, prasīja arī individuālo režīmu gadījumā, ja tām
netiek piešķirts TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek secināts, ka
visas trīs uzņēmumu grupas ĶTR atbilst visām individuālā režīma piešķiršanas
prasībām. 3. Normālā vērtība 3.1. Analogā valsts (116) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta
7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem,
kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto
normālo vērtību analogajā valstī. (117) Šajā nolūkā paziņojumā par
procedūras sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izvēlēties Meksiku,
kas tika izmantota par analogo valsti arī iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz
ĶTR. (118) Visām ieinteresētajām personām
tika dota iespēja iesniegt piezīmes par paredzētās analogās valsts izvēli. (119) Viena persona apgalvoja, ka
Meksika nav vislabākā analogās valsts izvēle un ka labāka izvēle ir Taivāna, jo
tā ir liela velosipēdu ražotājvalsts, tai ir vairāk kopīga ar ĶTR nekā
Meksikai, un, izmantojot Taivānu par analogo valsti, ir lielāka iespēja noteikt
uzticamāku normālo vērtību. (120) Komisija centās panākt, lai ar
to sadarbotos 15 valstis, proti, ASV, Bangladeša, Filipīnas, Indija, Indonēzija,
Kambodža, Kanāda, Malaizija, Meksika, Norvēģija, Šrilanka, Taivāna, Taizeme,
Tunisija un Turcija. (121) Komisija saņēma atbildes uz
anketas jautājumiem tikai no trim Meksikas velosipēdu ražotājiem, kas arī
piekrita, ka to atbildes tiek pārbaudītas, apmeklējot uzņēmumus. Citi uzņēmumi
no valstīm, ar kurām sazinājās, nesadarbojās. Minēto trīs ražotāju iekšzemes
pārdošanas apjomi bija vairāk nekā 30 % no Meksikas tirgus, un 2011. gadā
tie tika lēsti 1,7 miljonu vienību apmērā. Tika konstatēts, ka vairāk nekā
14 ražotāji un vairāki importētāji darbojas konkurences apstākļos.
Saražotajiem velosipēdiem 2011. gadā lielākoties bija ĶTR izcelsme (vairāk
nekā 60 %) un Taivānā (20 %). Šis imports bija aptuveni 5 % no
iekšzemes tirgus (avots: Meksikas velosipēdu ražotāju apvienības ANAFABI
gada pārskats). (122) Attiecīgā ražojuma tirgus
struktūra Meksikā, tirgus dalībnieku skaits, konkurence iekšzemē un ražošanas
procesa īpatnības apstiprināja, ka Meksiku vēl aizvien var uzskatīt par
piemērotu analogo valsti. Ņemot vērā iepriekš minēto, Meksikas tirgu varētu
uzskatīt par reprezentatīvu un konkurētspējīgu. Tāpēc tika secināts, ka Meksika
ir atbilstīga analogā valsts. 3.2. Normālās vērtības analogajā
valstī noteikšana (123) Atbilstoši pamatregulas 2. panta
7. punkta a) apakšpunktam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz
pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, kā
izklāstīts turpmāk. (124) Izmeklēšanā tika pierādīts, ka
attiecīgais ražojums Meksikas iekšzemes tirgū tika pārdots reprezentatīvos
daudzumos. (125) Turklāt tika analizēts, vai var
uzskatīt, ka tas tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši
pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma
veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma
īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. (126) Ja pārdošanas apjoms kādam
ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar
aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no
šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā
svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo
vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu
aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem
iekšzemes tirgū PIP laikā neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana bijusi rentabla. (127) Ja kāda ražojuma veida
rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā
apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas
izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes
tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu
vidējo svērto cenu. (128) Turklāt izmeklēšanā netika
konstatēts neviens ražojuma veids, kas netika pārdots rentabli. 4. Eksporta cena (129) Visos gadījumos, kad
attiecīgais ražojums tika eksportēts neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta
cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti,
pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā. (130) Gadījumos, kad pārdošana notika
ar saistīta importētāja vai tirgotāja starpniecību, eksporta cenas tika
noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz
attiecīgā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem
klientiem Savienībā. Tika koriģētas visas izmaksas, kas veiktas laikā starp
importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējie un
administratīvie izdevumi un peļņa. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota
attiecīgā ražojuma nesaistītā importētāja/tirgotāja saņemtā peļņa, jo, ņemot
vērā saistību starp ražotājiem eksportētājiem un saistīto
importētāju/tirgotāju, saistītā importētāja/tirgotāja faktiskā peļņa netika
uzskatīta par ticamu. (131) Kā
norādīts 63. un 64. apsvērumā, Giant China atteicās sniegt
Komisijas dienestiem vajadzīgo informāciju par grupas struktūru un būtisko
informāciju par ražošanu, eksporta pārdošanas apjomiem un Jinshan
Development un Construction Ltd grupā (“Jinshan Group”), kas
ĶTR ražo un pārdod attiecīgo ražojumu, ietilpstošo uzņēmumu PIP laikā uz
Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma cenām, tādēļ attiecībā uz eksporta cenu
tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts. (132) Giant China apstrīdēja
pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu gan attiecībā uz
atteikumu piešķirt TER, gan pieejamo faktu izmantošanu eksporta cenas
aprēķinos. Tā apgalvoja, ka Komisijas pieprasītā informācija dempinga starpības
aprēķināšanai nav nepieciešama. Šajā sakarā Giant China apgalvoja, ka
informācija, kas tika pieprasīta no Jinshan Group, kas atrodas ĶTR, nav
būtiska ne TER novērtējumam, ne eksporta cenu aprēķiniem, jo ar Giant China un
tā saistītajiem uzņēmumiem (Giant Group) saistīta ļoti netieši. (133) Tomēr izmeklēšanā tika
apstiprināts, ka daļā PIP viens no Giant Group uzņēmumiem attiecīgo
ražojumu aktīvi ražojis un eksportējis uz Savienību, proti, Shanghai Giant
& Phoenix Bicycles Co Ltd (“GP”), kas ar kopīgu akciju paketi,
strukturālām un vadības saitēm ir saistīts ar Jinshan Group, kas bija
iesaistīta attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Aizpildīta TER
pieprasījuma veidlapa un antidempinga anketa no Jinshan Group
uzņēmumiem, kas ĶTR bija iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā,
netika saņemta, tāpēc nebija iespējams novērtēt, kāda mērā Jinshan Group
produkcija un pārdevumi ietekmējuši eksporta cenas noteikšanu attiecībā uz GP
un tādējādi arī uz visu Giant Group. Nebija iespējams izmeklēt, vai ir
izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nosacījumi.
Šajā aspektā sadarbības nebija, tādēļ bija jānoraida Giant China
prasības. (134) Turklāt Giant China
apgalvoja, ka, aprēķinot ražotāja eksportētāja individuālo starpību, nav jāņem
vērā cenu informācija par pārējiem ražotājiem eksportētājiem, ja vien, ņemot
vērā ciešās finansiālās, komerciālās un vadības saites, Giant Group un Jinshan
Group nav viens tiesību subjekts. (135) Lietas materiāli apstiprina
konstatējumu, ka GP un Jinshan Group ir cieši saistīti un tos
saista kopīga akciju pakete, strukturālas un vadības saites. Visaptverošas
informācijas par visām personām, kas saistītas ar GP, nav, jo īpaši par
Ķīnas velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, kas ietilpst Jinshan Group,
nav iespējams veikt pilnīgus un uzticamus eksporta cenas aprēķinus un pēc tiem
noteikt individuālo starpību nedz attiecībā uz GP, nedz uz visai Giant
Group. (136) Tika arī apgalvots, ka prasība
sniegt informāciju uzliek nesamērīgu slogu uzņēmumam Giant China un ka
uzņēmums izmeklēšanā rīkojies atbilstīgi savām iespējām. Šajā ziņā būtu
jānorāda, ka līdz brīdim, kad tika iesniegtas piezīmes par izpausto galīgo
informāciju, netika iesniegti pierādījumi, kas parādītu, ka Giant China
vispār ir mēģinājis vākt MET pieprasījuma veidlapā un antidempinga anketā
prasīto informāciju par Jinshan Group uzņēmumiem, kuri iesaistīti
attiecīga ražojuma ražošanā un pārdošanā. Izmeklēšanas laikā Giant China
apgalvoja, ka nav nepieciešams sniegt pieprasīto informāciju, nevis ka šādas
informācijas ieguve būtu nesamērīgs slogs. Apgalvojumam par nesamērīgo slogu Giant
China iesniedza pierādījumus tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas,
proti, tad, kad šādu informāciju vairs nevarēja pārbaudīt. Tāpēc to vairs
nevarēja ņemt vērā. (137) Giant China apgalvoja,
ka nekādā ziņā nepastāv risks, ka kādu no potenciālajiem antidempinga
pasākumiem varētu apiet, piemēram, pārvietojot ražošanu no vienas grupas uz
otru, jo GP, kas vienīgais bija saistīts ar abām grupām, 2011. gada
septembrī pārtraucis darbību. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka PIP beigās, GP
kā tiesību subjekts vēl pastāvēja, un to apstiprina arī Giant China.
Tāpēc tas nākotnē jebkurā brīdī varētu atsākt ražošanu un tas, ka 2011. gada
septembrī GP visu darbību esot pārtraucis, nav būtiski. Turklāt Giant
China apgalvoja, ka pasākumu apiešanas risku varētu novērst citādi, proti,
ar 276. un 277. apsvērumā minēto uzraudzības noteikumu. Šajā sakarībā būtu
jāatzīmē, ka uzraudzības noteikums attiecas tikai uz nesaistītiem uzņēmumiem,
tāpēc ar to saistītie riski nav līdzīgi un nevar izmantot tādus pašus
aizsardzības līdzekļus. (138) Turklāt Giant China
apgalvoja, ka ir veikta pārbaude uzņēmumā GP Ķīnas Tautas Republikā, lai
pārbaudītu GP veikto ražošanu un pārdošanu pēc 2011. gada
septembra. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka netika uzskatīts par būtisku tas, vai
pēc 2011. gada septembra GP pārtraucis savu darbību. Faktiski, pat
ja darbība būtu bijusi pārtraukta, GP būtu varējis atsākt velosipēdu
ražošanu un pārdošanu jebkurā laikā, un pārbaude uzņēmumā šādu risku nebūtu
samazinājusi. (139) Turklāt Giant China
iesniedza pierādījumus, ka Giant Group 2013. gada 30. martā
pārdevis uzņēmuma GP akcijas. Tomēr būtu jānorāda, ka šis darījums
notika pēc PIP un agrākam izmeklēšanas posmam šo informāciju nevar pārbaudīt,
un šajā izmeklēšanā tā nav būtiska. Šajā sakarībā, ja Giant pieprasītu
pārskatīt tā stāvokli pēc akciju pārdošanas, to var apsvērt pienācīgā laikā
atbilstoši pamatregulas noteikumiem. (140) Tajā pašā iesniegtajā
informācijā Giant China sniedza vēl citus precizējumus par Komisijas
novērtējumu, kura dēļ bija jāpiemēro pamatregulas 18. panta 1. punkts.
Tomēr tie nebija tādi, kas varētu grozīt Komisijas sākotnējo novērtējumu. (141) Tādēļ tiek apstiprināti
konstatējumi par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu
attiecībā uz Giant Group. 5. Salīdzinājums (142) Normālā vērtība un eksporta
cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās
vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta
10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā
atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad
pieprasījumi tika atzīti par pienācīgiem, precīziem un pamatotiem ar
pierādījumiem, vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas attiecībā uz
netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, tirdzniecības līmeni, transporta,
apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas, kredīta izmaksām
un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksu. 6. Dempinga starpība 6.1. Ražotājiem eksportētājiem, kas
sadarbojās (143) Trim
uzņēmumiem, kas sadarbojās, dempinga starpības tika noteiktas, vidējo svērto
normālo vērtību, kas noteikta Meksikas ražotājiem, kuri sadarbojās, salīdzinot
ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību, kā paredzēts
pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā. (144) Dempinga starpības, kas
izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu
samaksas, ir šādas. Uzņēmums || Dempinga starpība Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd. || 19,2 % Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd. || 20,9 % Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd. || 0 % 6.2. Visiem pārējiem ražotājiem
eksportētājiem, kas sadarbojās (145) Ņemot vērā 22. un 24. apsvērumā norādīto, ka ĶTR
sadarbības līmenis bija ļoti zems, konstatējumus par uzņēmumiem, kas
sadarbojās, nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz valsti. Tāpēc
valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem
eksportētājiem ĶTR, nevar pārskatīt. (146) Tāpēc saskaņā ar Padomes
Regulu (ES) Nr. 1095/2005 noteiktā valsts mēroga dempinga starpība,
t. i., 48,5 %, ar šo netiek mainīta. D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES
DEFINĪCIJA 1. Savienības produkcija un
Savienības ražošanas nozare (147) Tiek lēsts, ka līdzīgo ražojumu
Savienībā ražo aptuveni 380 zināmu ražotāju. Turklāt ir pieteikušās arī
sešas Savienības valstu ražotāju apvienības. (148) Lai noskaidrotu Savienības
kopējo produkciju, kuras apjoms PIP laikā bija aptuveni 11 miljoni
velosipēdu, tika izmantota visa pieejamā informācija, tostarp no Savienības
ražotājiem un valsts apvienībām savāktie dati, kā arī Komisijai pieejamie ražošanas
statistikas dati. (149) Savienības
ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta
izpratnē veido Savienības ražotāji, kas ražo visu produkciju Savienībā,
turpmāk — “Savienības ražošanas nozare”. (150) Kā norādīts iepriekš, ņemot
vērā to, cik liels skaits Savienības ražotāju sadarbojās, izlasē tika iekļauti
astoņi Savienības ražotāji, kas pārstāv aptuveni 25 % no līdzīgā ražojuma
Savienības ražošanas nozares kopējās produkcijas un pārdošanas apjoma PIP
laikā. Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmantoja 1. apsvērumā
aprakstīto atbrīvojuma sistēmu. E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ 1. Patēriņš Savienībā (151) Savienības ražošanas nozares
pārdošanas apjomi tika novērtēti, pamatojoties uz datiem no ražotāju
aizpildītajām atlases anketām un datiem no dažādām velosipēdu ražotāju
apvienībām Savienībā. (152) Savienības patēriņš tika
noteikts, pamatojoties uz visas Savienības ražošanas nozares pārdošanas
apjomiem Savienības tirgū, kas aplēsti 151. apsvērumā, un importu no visām
valstīm, par kurām ir Eurostat dati. (153) Attiecīgajā periodā kopējais
patēriņš Savienībā samazinājās no 22 459 062 vienībām 2008. gadā
līdz 20 116 602 vienībām PIP laikā, t. i., par 10 %.
Šo samazinājumu izraisīja galvenokārt kritums par 8 % laikā no 2008. gada
līdz 2009. gadam, lai gan patēriņš pēc tam saglabājās stabils un PIP laikā
samazinājās tikai nedaudz (par 2 %). Tirgu 2009. gadā īpaši ietekmēja
ekonomikas krīze, un kopš tā laika tas nav atveseļojies. Krituma turpināšanos 2011. gadā
izraisīja galvenokārt pašreizējos ekonomikas apstākļos raksturīgā patērētāju
pastāvīgā piesardzība tēriņos. 1. tabula Patēriņš || 2008 || 2009 || 2010 || 2011 Apjoms (vienības) || || || || + kopējais imports || 10 017 616 || 8 974 906 || 9 734 143 || 8 840 362 + Savienības tirgū pārdotā Savienības produkcija || 12 441 446 || 11 604 072 || 10 946 875 || 11 276 240 = patēriņš || 22 459 062 || 20 578 978 || 20 681 018 || 20 116 602 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 92 || 92 || 90 Avots: Eurostat, atbildes uz anketas jautājumiem. 2. Imports no ĶTR 2.1. Importa par dempinga cenām apjoms un ĶTR izcelsmes
velosipēdu tirgus daļa (154) Attiecīgā ĶTR izcelsmes
ražojuma importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat
iesniegto statistikas informāciju. ĶTR importa apjoms laikposmā no 2008. gada
līdz 2009. gadam strauji samazinājās no 941 522 vienībām līdz
attiecīgi 597 339 vienībām, t. i., par 37 %. Importa apjoms
2010. gadā nedaudz palielinājās, bet PIP laikā tas atkal samazinājās līdz 581 459 vienībām.
Šis ievērojamais Ķīnas importa samazinājums notika vienlaikus ar ekonomikas
krīzi, un kopš tā laika imports nav atguvies. Ķīnas importa apjoms attiecīgajā
periodā kopumā samazinājās par 38 %. (155) Ķīnas tirgus daļa attiecīgi
samazinājās no 4,2 % 2008. gadā līdz 2,9 % PIP laikā. Tirgus
daļas samazinājumu daļēji neitralizēja patēriņa samazināšanās Savienībā. (156) Tomēr
jāuzsver, ka salīdzinoši mazā Ķīnas importa tirgus daļa, kas samazinās, jāskata
kontekstā ar konstatējumiem, kas izdarīti vienlaicīgi notiekošajā 14. un 15. apsvērumā
minētajā pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 223. un 224. apsvērumu). 2. tabula Imports no ĶTR || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Importa apjoms no attiecīgās valsts (vienības) || 941 522 || 597 339 || 627 120 || 581 459 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 63 || 67 || 62 attiecīgās valsts importa tirgus daļa || 4,2 % || 2,9 % || 3,0 % || 2,9 % Avots: Eurostat. 3. Attiecīgā importa cenas 3.1. Cenu pārmaiņas (157) Kā
noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1095/2005[32], nosakot
importa par dempinga cenām cenu tendences laikposmā no 2008. gada līdz
PIP, turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ Eurostat datus varēja izmantot tikai
ierobežoti. (158) Importa cenās, kas pamatotas ar
Eurostat datiem, nav ņemti vērā dažādie ražojuma veidi un dažādo
ražojuma veidu ievērojamās cenu atšķirības. Vidējo cenu valstī ļoti ietekmē
ražojuma daudzveidība katrā valstī. Turklāt, salīdzinot vairākus to ražotāju
eksportētāju importētos modeļus, kuri sadarbojās, pat attiecībā uz vieniem un
tiem pašiem ražojumu veidiem un modeļiem pastāv ievērojamas cenu atšķirības
atkarībā no velosipēdu sastāvdaļām. Tāpēc šīs izmeklēšanas vajadzībām Eurostat
dati par cenām ir nepārliecinoši. Eurostat dati par ĶTR importa cenām,
kas turpmāk norādītas ar indeksu, noder vienīgi kā cenu tendenču rādītāji, bet
nav izmantojami, lai salīdzinātu pārdošanas cenas dažādās valstīs un Savienībā. (159) Saskaņā ar Eurostat
datiem vidējās svērtās ĶTR importa cenas, kas turpmāk norādītas ar indeksu,
attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, kā parādīts 3. tabulā. Tomēr
bez zināšanām par to velosipēdu veidu, kas tika importēti no ĶTR, un to, vai
ražojumu daudzveidībā no gada uz gadu notikušas izmaiņas, secinājumus nevar
izdarīt. 3. tabula ĶTR importa cena || 2008 || 2009 || 2010 || PIP ĶTR importa cena || || || || Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 173 || 217 || 214 Avots: Eurostat. 3.2. Cenu
samazinājums (160) Cenu samazinājums ražotājiem
eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem konstatēts dempings, tika aprēķināts,
pamatojoties uz to faktisko pārbaudīto eksporta cenu (CIF cenu līdz Savienības
robežai) gan ar antidempinga maksājumu, gan bez tā. Par Savienības ražošanas
nozares attiecīgajām cenām uzskatīja tās, par kurām ražojumu iegādājās
neatkarīgi klienti Savienībā, nepieciešamības gadījumā tās koriģējot līdz EXW
līmenim. Pamatojoties uz dažādajiem ražojumu veidiem, kas bija definēti anketā,
cenu samazinājums PIP laikā tika konstatēts tikai vienam no ražotājiem
eksportētājiem, un tas bija 61 % bez antidempinga maksājuma un 44 %
ar antidempinga maksājumu. (161) Ņemot vērā to, ka Ķīnas
ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis izmeklēšanā ļoti zems un ka
konstatējumus par uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevarēja uzskatīt par
reprezentatīviem attiecībā uz valsti, kā arī faktu, ka Eurostat datus
par vidējo cenu nevarēja uzskatīt par izšķirīgiem, tika uzskatīts, ka, nosakot
ĶTR valsts mēroga cenu samazinājumu, par pamatu būtu jāizmanto cenu
samazinājums, kas noteikts pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, kas tika pabeigta
ar 3. apsvērumā minēto Padomes Regulu (EK) Nr. 1095/2005, jo
uzticamāka informācija nebija pieejama, t. i., 53 % pēc antidempinga
maksājuma atskaitīšanas un 39 % ar antidempinga maksājumu. 4. Savienības ražošanas nozares
ekonomiskais stāvoklis (162) Kā norādīts 8., 9. un 10. apsvērumā,
šajā izmeklēšanā tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozares stāvoklī ir
notikušas pārmaiņas, kuras pamatotu vajadzību atkārtoti novērtēt konstatējumus
par kaitējumu, kas izdarīti starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti
grozījumi. Izmeklēšanā tika apstiprināts: i) Atbilstoši vispārējai
tendencei velosipēdu ražošana Savienībā izpaužas galvenokārt kā tādu velosipēdu
daļu darbietilpīgas montāžas operācijas, kas konstruētas un iegūtas no dažādas
izcelsmes avotiem atbilstoši klientu specifikācijām. ii) Lai mazinātu
ražošanas izmaksas, kā parādīts izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozare ir
pastāvīgi centusies automatizēt un racionalizēt montāžas procesu. Turklāt
atšķirībā no izmeklēšanas perioda, uz kuru attiecās starpposma pārskatīšana,
pēc kuras tika izdarīti grozījumi, daži Savienības ražotāji ir guvuši labumu no
salīdzinoši mazākām darbaspēka izmaksām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Komisijai
pieejamā statistika par ražošanu apstiprina šo tendenci. iii) Izmeklēšanā
tika apstiprināts, ka no izejvielām priekšroka tiek dota sakausējumiem,
savukārt zemāka cenas modeļiem un bērnu velosipēdiem galvenā izejviela joprojām
ir tērauds. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, tika izvērtēts Savienības ražošanas
nozares ekonomiskais stāvoklis — tas aprakstīts turpmāk. (163) Saskaņā ar pamatregulas 3.
panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un
rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. (164) Lai veiktu kaitējuma analīzi,
tika noteikti šādi kaitējuma rādītāji: ·
makroekonomiskie rādītāji (produkcija, ražošanas
jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība,
ražīgums, izaugsme, dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā
dempinga sekām), kuri tika novērtēti visas Savienības produkcijas līmenī par
visiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz informāciju, kas savākta no
Savienības valstu ražotāju apvienībām un individuāliem Savienības ražotājiem.
Ja bija iespējams, šie faktori tika pārbaudīti salīdzinājumā ar vispārējo
informāciju, kas ietverta attiecīgā oficiālajā statistikā; ·
mikroekonomiskie rādītāji (krājumi, vienības
pārdošanas cena, ražošanas izmaksas, naudas plūsma, rentabilitāte, ienākums no
ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu, ieguldījumi un algas) atlasītajiem
Savienības ražotājiem tika novērtēti, pamatojoties uz to sniegto informāciju. Makroekonomiskie rādītāji (a)
Produkcija, ražošanas jauda un jaudas izmantojums (165) Attiecīgajā periodā Savienības
ražošanas nozares saražotā produkcija pastāvīgi samazinājās, turklāt, kā
norādīts 153. apsvēruma 1. tabulā, straujāk nekā patēriņš Savienībā.
Tādējādi ražošanas apjoms samazinājās no 13 541 244 vienībām 2008. gadā
līdz 11 026 646 vienībām PIP laikā, t. i., par 19 %. 4. tabula Kopējais ražošanas apjoms Savienībā || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Apjoms (vienības) || || || || Produkcija || 13 541 244 || 12 778 305 || 11 682 329 || 11 026 646 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 94 || 86 || 81 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika. (166) Ražošanas
jauda laikposmā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 5 %, daļēji
neitralizējot 19 % ražošanas apjoma samazinājuma ietekmi uz jaudas
izmantojumu. Jaudas izmantojums tajā pašā laikposmā samazinājās par 14 procentu
punktiem, PIP laikā sasniedzot 74 %. 5. tabula Ražošanas jauda un jaudas izmantojums || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Apjoms (vienības) || || || || Ražošanas jauda || 15 804 000 || 15 660 000 || 15 150 000 || 15 000 000 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 99 || 96 || 95 Jaudas izmantojums || 86 % || 82 % || 77 % || 74 % Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 95 || 90 || 86 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika. (b)
Pārdošanas apjoms (167) Savienības ražošanas nozares
pārdošanas apjoms Savienības tirgū kopumā samazinājās līdzīgi kā patēriņš
Savienībā attiecīgajā laikposmā, proti, par 9 % no 12 441 446 vienībām
2008. gadā līdz 11 276 240 vienību PIP laikā. Tomēr 2009.
un 2010. gadā pārdošanas apjoms turpināja samazināties, bet patēriņš bija
stabils — par to, kā redzams 7. tabulā 168. apsvērumā, liecina
Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana 2010. gadā. PIP laikā
pārdošanas apjoms atkal palielinājās, tomēr 2008. gada līmeni tas
nesasniedza. 6. tabula Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Apjoms (vienības) || 12 441 446 || 11 604 072 || 10 946 875 || 11 276 240 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 93 || 88 || 91 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika. (c)
Tirgus daļa (168) Savienības ražošanas nozares tirgus
daļa palielinājās no 55,4 % 2008. gadā līdz 56,1 % PIP laikā,
t. i., PIP laikā — par 0,7 procentu punktiem. Šis nelielais
uzlabojums par 0,7 procentu punktiem attiecīgajā periodā ietvēra
ievērojamu samazinājumu no 56,4 % 2009. gadā līdz 52,9 % 2010. gadā.
Savienības ražošanas nozares tirgus daļas vispārējo palielinājumu laikā, kad
notika pārdošanas apjoma kritums (sk. 167. apsvērumu), var izskaidrot ar
vispārējo patēriņa samazinājumu (sk. 153. apsvērumu). 7. tabula Savienības ražošanas nozares tirgus daļa || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Savienības tirgus daļa || 55,4 % || 56,4 % || 52,9 % || 56,1 % Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 102 || 96 || 101 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika (d)
Nodarbinātība un ražīgums (169) Tiešā
nodarbinātība samazinājās par 17 % no 14 197 darbiniekiem 2008. gadā
līdz 11 783 darbiniekiem PIP laikā. Šis samazinājums notika tūlīt pēc
ražošanas apjoma samazināšanās. (170) Kopumā ražīgums attiecīgajā
periodā samazinājās par 2 %. Ražošanas apjoma samazinājums laikposmā no 2008. gada
līdz 2009. gadam apvienojumā ar nemainīgu nodarbinātību tajā pašā
laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam izraisīja ražīguma
samazinājumu. Pēc tam 2009.–2010. gadā ražīgums palielinājās, un to var
izskaidrot ar ražošanas nozares pārstrukturēšanu un ieguldījumiem efektīvākos
ražošanas procesos tajā pašā laikposmā. Ražošanas apjoma samazinājuma
turpināšanās PIP laikā apvienojumā ar straujo nodarbinātības samazinājumu
izraisīja kārtējo ražīguma samazinājumu PIP laikā. 8. tabula Kopējā nodarbinātība un ražīgums Savienībā || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Darbinieku skaits || 14 197 || 14 147 || 12 067 || 11 783 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 100 || 85 || 83 Ražīgums (vienības/darbinieks) || 954 || 903 || 968 || 936 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 95 || 102 || 98 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika. (e)
Izaugsme (171) Patēriņš attiecīgajā periodā
samazinājās par 10 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palika
salīdzinoši nemainīga (kā izklāstīts 168. apsvērumā, tā attiecīgajā
periodā palielinājās tikai nedaudz, t. i., par 0,7 procentu
punktiem). Savienības tirgus daļas samazināšanās liecina, ka Savienības
ražotājiem nav iespējams gūt labumu no izaugsmes. (f)
Dempinga starpības lielums (172) Kā paskaidrots 143.–145. apsvērumā,
PIP laikā imports par dempinga cenām no ĶTR turpinājās. Ņemot vērā lielo
neizmantoto jaudu ĶTR (sk. 203. apsvērumu) un konstatēto apiešanu (sk. 223.
un 224. apsvērumu), faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības
ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. (g)
Atgūšanās no iepriekšējā dempinga (173) Tika
analizēts, vai Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā
dempinga. Tika secināts, ka pretēji gaidītajam Savienības ražošanas nozares no
iepriekšējā dempinga nav atguvusies, par ko īpaši liecina ilgstoši zemā
rentabilitāte un izmantotās jaudas samazināšanās. Savienības ražošanas nozares
atgūšanos ir kavējusi arī konstatētā apiešanas prakse (sk. 223. un 224. apsvērumu).
Mikroekonomiskie rādītāji (h)
Krājumi (174) Savienības ražotāju velosipēdu
krājumi līdz PIP beigām saglabājās 517 977 vienību līmenī, tātad bija
kopumā stabili attiecībā pret to līmeni 2008. gadā, lai gan 2008. un 2009. gadā
bija 25 % samazinājums. (175) Dažiem Savienības ražotājiem
krājumi bija ļoti ierobežoti, jo ražotāji visu savu produkciju pārdeva
saistītiem uzņēmumiem to attiecīgajā grupā. Turklāt tika konstatēts, ka
Savienības ražotāji ražo galvenokārt pēc klientu pasūtījumiem. Krājumu dinamiku
attiecīgajā periodā kropļoja visi šie faktori, un tāpēc šo rādītāju nevar
uzskatīt par nozīmīgu. 9. tabula Krājumi || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Apjoms (vienības) || || || || Krājumi perioda beigās || 519 832 || 390 398 || 522 779 || 517 977 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 75 || 101 || 100 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (i)
Pārdošanas cenas un izmaksas (176) Vidējā EXW pārdošanas cena
Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās stabila, kaut arī 2008.–2009. gadā
tā palielinājās par 3%. PIP laikā pārdošanas cena atkal samazinājās līdz 2008. gada
līmenim. 10. tabula Vienības pārdošanas cena Savienībā || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Vienības pārdošanas cena ES (EUR) || 144 || 149 || 146 || 144 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 103 || 102 || 100 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (177) Ražošanas izmaksas tika
aprēķinātas, ņemot vērā Savienības ražotāju saražotā visu veidu līdzīgā
ražojuma vidējo svērto vērtību. Kā noradīts 11. tabulā, ražošanas izmaksas
attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 %. 11. tabula Vienības ražošanas izmaksas || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Vienības ražošanas izmaksas (EUR par vienību) || 141 || 147 || 146 || 145 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 104 || 103 || 102 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (j)
Rentabilitāte (178) Rentabilitātes līmenis tika
noteikts, pamatojoties uz pārdevumiem nesaistītiem klientiem. No 2010. gada
līdz PIP Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz bez peļņas. Kopumā
attiecīgajā periodā rentabilitāte pasliktinājās, proti, no 1,9 % 2008. gadā
līdz −0,1 % PIP laikā. 12. tabula Rentabilitāte || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Savienības pārdevumu rentabilitāte || 1,9 % || 1,6 % || 0,3 % || −0,1 % Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 100 || 98 || 98 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (k)
Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem (179) Ieguldījumi attiecīgajā periodā
būtiski palielinājās par 16 % — no EUR 7 952 150 2008. gadā
līdz EUR 9 263 184 PIP laikā. Tas liecina par nepārtrauktiem
Savienības centieniem palielināt ražošanas procesu efektivitāti un saglabāt
konkurētspēju. (180) Ienākums no ieguldījumiem
mainījās līdzīgi kā rentabilitāte. Piemēram, 2008. gadā ienākums no
ieguldījumiem bija pozitīvs (14 %), bet PIP laikā tas samazinājās līdz −1 %. 13. tabula Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Ieguldījumi (tūkst. EUR) || 7 952 150 || 9 421 745 || 19 288 284 || 9 263 184 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 118 || 243 || 116 Ienākums no ieguldījumiem || 14 % || 11 % || 2 % || −1 % Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (l)
Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu (181) Naudas plūsma mainījās līdzīgi
kā rentabilitāte, tomēr saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā. Turpmāk 14. tabulā
tā ir izteikta procentos no apgrozījuma. (182) Par īpašām problēmām piesaistīt
kapitālu neziņoja tikai tie Savienības ražotāji, kuri ietilpa lielākās grupās.
Savienības ražotāji, kas neietilpa lielākās grupās, ziņoja par palielinātu
spiedienu uz to skaidrās naudas stāvokli, ko bija radījusi zemā rentabilitāte
un darījumu nosacījumu pasliktināšanās attiecībās ar piegādātājiem un
klientiem. Spēju piesaistīt kapitālu vēl vairāk pasliktināja tas, ka
pašreizējos ekonomikas apstākļos bankas nelabprāt finansēja velosipēdu tirgu. 14. tabula Naudas plūsma || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Naudas plūsma || 3,2 % || 3,1 % || 1,8 % || 1,3 % Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 97 || 99 || 98 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem (m)
Algas (183) Attiecīgajā
periodā algu izmaksas uz vienu darbinieku kopumā saglabājās stabilas,
palielinoties tikai 2009. gadā. Tā iemesls bija galvenokārt darbinieku
skaita samazināšanas ietekme uz uzņēmumu algu likmēm, vienlaikus efektivitātes
un kvalitātes saglabāšanai paturot apmācītos darbiniekus. 15. tabula Algas || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Algu izmaksas uz vienu darbinieku (EUR) || 15 747 || 17 393 || 17 383 || 16 581 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 110 || 110 || 105 Avots: atbildes uz anketas jautājumiem 5. Secinājums par kaitējumu (184) Lai gan
tika veikti pasākumi, lielākā daļa kaitējuma rādītāju, kas attiecas uz Savienības
ražošanas nozares darbības rezultātiem, attiecīgajā periodā pasliktinājās.
Būtiski pasliktinājās makroekonomiskie rādītāji, piemēram, ražošanas apjomi (−19 %),
ražošanas jauda (−5 %), jaudas izmantojums (−14 %) un nodarbinātība
(−17 %). Turklāt attiecīgajā periodā samazinājās ar peļņu saistītie
mikroekonomiskie rādītāji, rentabilitātei PIP laikā sasniedzot −0,1 %. (185) Iepriekš minētais liecina, ka
Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils, tās peļņa
samazinājusies, un 2010. gadā un PIP laikā tā darbojusies gandrīz bez
peļņas. Turklāt turpmākās izaugsmes un peļņas gūšanas iespējas ir kavējis ĶTR
importa par dempinga cenām radītais spiediens un imports, kas veikts, apejot
pasākumus (sk. 223. un 224. apsvērumu). (186) Tomēr
Savienības ražošanas nozarei ir izdevies saglabāt un pat nedaudz palielināt
savu tirgus daļu tirgū, kas saruka. Ieguldījumu palielinājums (+16 %) attiecīgajā
periodā liecina, ka Savienības ražošanas nozares centusies saglabāt
konkurētspēju. Šie centieni un 248. apsvērumā aprakstītā pēdējā laikā
notikusī inovācija Savienības ražošanas nozarē apliecina tās vitalitāti un
ekonomisko dzīvotspēju. (187) Pamatojoties uz iepriekš
minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ticis nodarīts
būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta izpratnē un ka tā joprojām
palikusi neaizsargāta. (188) Pēc informācijas izpaušanas,
atsaucoties uz konservēto mandarīnu lietu[33],
personas apgalvoja, ka Komisijai bijis pienākums rīkoties, lai kompensētu
informācijas trūkumu, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju mazā sadarbība;
nerīkojoties Komisija esot pārkāpusi pamatregulā noteiktos procesuālos
pienākumus. Turklāt personas ierosināja izmantot Ķīnas eksporta statistiku,
kurā pretstatā Eurostat ir galveno uz ES tirgu eksportēto velosipēdu
veidu sadalījums, vai saskaņā ar pamatregulas 6. panta 3. vai 4. punktu
pieprasīt no lielāko importētāju dalībvalstu muitas dienestiem dažādo no ĶTR
importēto ražojuma veidu analīzi. (189) Kā minēts 19. un 21. apsvērumā,
Komisija par izmeklēšanas sākšanu oficiāli informēja zināmos ĶTR ražotājus
eksportētājus, Ķīnas ražotāju apvienību un attiecīgās valsts pārstāvjus.
Komisija sazinājās ar aptuveni 70 Ķīnas uzņēmumiem, kas Komisijas
dienestiem jau bija zināmi no iepriekšējās izmeklēšanas, un vēlāk, kad tika
sākta 16. apsvērumā minētā antisubsidēšanas izmeklēšana, Komisija apzināja
vēl aptuveni 300 Ķīnas ražotāju eksportētāju, ar kuriem tā sazinājās arī
saistībā ar šo starpposma pārskatīšanu. Turklāt izmeklēšanas sākumā attiecīgās
valsts pārstāvji tika informēti, ka tad, ja lietā ražotāju eksportētāju
sadarbība nebūs pietiekama, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija var
pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Tika uzsvērts, ka
konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt
mazāk labvēlīgs. (190) Konservēto mandarīnu lietā
Tiesa analizēja, cik lielā mērā Komisijai, tiecoties panākt sadarbību no
apzinātajiem iespējamajiem analogajiem tirgiem, būtu bijis jācenšas iegūt
pienācīgu informāciju normālās vērtības aprēķināšanai, pamatojoties uz
iekšzemes ražotāju cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. (191) Šajā izmeklēšanā informācijas trūkums ir saistīts ar to, ka
lielā mērā nesadarbojās personas, uz kurām faktiski attiecas izmeklēšana. Kā
minēts 186. apsvērumā, personas vairākkārt tika aicinātas sadarboties,
taču nesadarbojās. Tādējādi atšķirībā no konservēto mandarīnu lietas Komisija
aktīvi un atkārtoti centās panākt, lai attiecīgās personas sadarbotos.
Paralēles starp konservēto mandarīnu lietu un šo izmeklēšanu tāpēc nav
pamatotas. (192) Komisija
novērtēja citu avotu, tostarp Ķīnas eksporta statistikas, lietderību. Tika
secināts, ka alternatīvi avoti šajā izmeklēšanā nav piemēroti, jo informācija
nebija pietiekami detalizēta, lai nodrošinātu jaunās starpības aprēķināšanu.
Turklāt tika konstatēts arī tas, ka Ķīnas statistika nav saderīga ar Eurostat
statistiku, jo Ķīnas statistikā, piemēram, norādīts ievērojami lielāks importa
apjoms nekā Eurostat. Tāpēc ierosinātos alternatīvos avotus nevarēja
izmantot. Dažas personas arī ieteica Komisijai sadarboties ar lielāko
importētāju dalībvalstu muitas dienestiem, lai veiktu dažādu no ĶTR importētā
ražojuma kategoriju analīzi. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek uzskatīts, ka tas
ir ne vien praktiski neiespējami, bet, pat ja šādi dati tiktu vākti, tie
nevarētu pilnībā apmierināt vajadzību pēc trūkstošās informācijas, ko
izraisījusi nesadarbošanās. Tas konkrēti skaidrojams ar to, ka nepieciešamais
analīzes līmenis ir tāds, ka to nevar vienkārši balstīt uz rēķiniem, kur nav
pietiekami detalizēta attiecīgā ražojuma veida apraksta, kas nepieciešams
pienācīgai produkta veidu salīdzināmībai. (193) Vairākas
ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisija nav veikusi produktu
daudzveidības analīzi attiecībā uz importu no ĶTR, lai būtu iespējams taisnīgi
salīdzināt importētos un Savienībā ražotos velosipēdus un tādējādi kaitējuma un
cenu samazinājuma noteikšanā iegūt objektīvu un taisnīgu salīdzinājumu. Turklāt
personas apgalvoja, ka Komisija izmantojusi cenu samazinājuma rādītāju, kas
noteikts 5. apsvērumā minētajā iepriekšējā izmeklēšanā un aprēķināts,
ņemot vērā no Eurostat iegūtās vidējās cenas, bez zināšanām par importa
faktisko sastāvu. Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nebija centusies noteikt,
vai importētie ražojumi bijuši faktiski salīdzināmi ar Savienībā ražotajiem
velosipēdiem, tādēļ Komisijas cenu samazinājuma analīzē attiecībā uz
ražotājiem, kas nesadarbojās, esot trūkumi. Šo iemeslu dēļ personas apgalvoja,
ka ir jāsecina, ka Komisija nav objektīvi izvērtējusi un pienācīgi
izskaidrojusi, kā ir noteikts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek
nodarīts būtisks kaitējums. (194) Šajā ziņā būtu jānorāda 160. apsvērumā
minētais, ka cenu samazinājums, ko īstenoja ražotāji eksportētāji, kas
sadarbojās un kam tika konstatēts dempings, tika aprēķināts, pamatojoties uz
faktisko pārbaudīto eksporta cenu (CIF cena līdz Savienības robežai) gan ar
antidempinga maksājumu, gan bez tā, ņemot vērā eksportēto ražojumu daudzveidību
PIP laikā. Tomēr Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti zems
un tādējādi, kā minēts 145. apsvērumā, konstatējumus par Ķīnas ražotājiem
eksportētājiem, kas sadarbojās, nevarēja uzskatīt par reprezentatīviem
attiecībā uz ĶTR kopumā, tāpēc cenu samazinājuma līmeni, kas noteikts 3. apsvērumā
minētajā starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi, nevarēja
mainīt. (195) Ņemot vērā, ka lielā mērā
nebija sadarbības, Komisija, lai noteiktu valsts mēroga dempinga, cenu
samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmeni, bija spiesta izmantot pieejamos
faktus. Šajā kontekstā Komisija apsvēra iespēju izmantot alternatīvus
informācijas avotus, bet 192.–194. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ tas
nebija iespējams. Tādēļ, situācijā, kad nebija pretrunīgu konstatējumu, šajā
izmeklēšanā tika ņemti vērā valsts mēroga dempinga, cenu samazinājuma un
kaitējuma novēršanas līmeņi, kas noteikti 3. apsvērumā minētajā starpposma
pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi. (196) Ir apstiprināts, ka pretēji
personu apgalvojumam tika izmantoti tie līmeņi, kas noteikti termiņbeigu
pārskatīšanā, kas tika pabeigta ar 3. apsvērumā minēto Padomes Regulu (EK)
Nr. 1095/2005, nevis līmeņi, kas noteikti termiņbeigu pārskatīšanā, kas
pabeigta ar 5. apsvērumā minēto Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011.
(197) Turklāt tika apgalvots, ka
Komisija nav analizējusi norādītās valsts muitas kļūdas, kuru dēļ neesot bijis
iespējams taisnīgi salīdzināt Ķīnas importa cenas. Tiek atgādināts, ka jēgpilnu
cenu salīdzinājumu šajā izmeklēšanā nevarēja veikt, tādēļ ka lielā mērā nebija sadarbības,
tāpēc šādos apstākļos apgalvojums tika uzskatīts par nebūtisku. F. MAINĪTO APSTĀKĻU ILGLAICĪGUMS UN
DEMPINGA UN KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA 1. Dempings (198) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta
3. punktu tika analizēts, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un kaitējumu
ir būtiski mainījušies un vai šādas pārmaiņas varētu pamatoti uzskatīt par
ilglaicīgām. (199) Iepriekšējā izmeklēšanā trim
Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika piemērota atlikusī
maksājuma likme, bet pašreizējā izmeklēšanā tiem tika aprēķinātas individuālas
maksājuma likmes. Kā minēts 113. un 115. apsvērumā, visi trīs ĶTR ražotāji
eksportētāji atbilst visām individuālā režīma piešķiršanas prasībām. Lietas
materiālos nebija informācijas, kas būtu parādījusi, ka to attiecīgo ražotāju
eksportētāju stāvoklis, kuri sadarbojās, paredzamā nākotnē varētu mainīties. (200) Turklāt izmeklēšanā ir
atklājies, ka ĶTR valdība atcēlusi Ķīnas eksporta kvotu sistēmu, kas bija
piemērojama starpposma pārskatīšanas laikā, pēc kuras izdarīti grozījumi, un ka
šī sistēma visticamāk netiks atjaunota, jo īpaši ņemot vērā uz eksportu vērsto
valdības politiku velosipēdu ražošanas nozarē, kā aprakstīts 203. apsvērumā.
Turklāt izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka minēto trīs uzņēmumu eksporta
cenu politika paredzamā nākotnē būtiski mainīsies. (201) Tāpēc tiek uzskatīts, ka
mainītie apstākļi, kuru rezultātā attiecīgajiem trīs Ķīnas ražotājiem
eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķinātas dempinga starpības, ir
ilglaicīgi. (202) Attiecībā uz ĶTR valsts mēroga
maksājumu izmeklēšanā mainīti apstākļi netika konstatēti, un tiek ierosināts
saglabāt tādu pašu maksājuma līmeni, kāds tika noteikts starpposma
pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi. (203) Tika
arī pārbaudīts, vai joprojām ir jāturpina pasākuma piemērošana, lai
neitralizētu dempingu. Pēc Ķīnas velosipēdu ražotāju apvienības datiem kopējā
velosipēdu izlaide ĶTR 2011. gadā bija 83,45 miljoni vienību, kas ir
par 2,3 % vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt Ķīnas velosipēdu ražošanas
nozare joprojām ir vērsta uz eksportu. Tādējādi 2011. gadā ĶTR eksportēja 55,72 miljonus
velosipēdu jeb 67 % no kopējās produkcijas — tas ir par 4,2 %
mazāk nekā 2010. gadā. Iekšzemes pārdošanas apjoms 2011. gadā bija
aptuveni 23,73 miljoni vienību. Vissvarīgākais ražošanas reģions ĶTR ir
Tjaņdzjiņa, kas 2011. gadā saražoja pusi no kopējās izlaides. Saskaņā ar
Tjaņdzjiņas pašvaldības Vieglās rūpniecības un tekstilrūpniecības attīstības
plānu 12. piecgadei šajā teritorijā tiek veidoti jauni rūpnieciskie parki,
kas specializējušies velosipēdu ražošanā. Tādējādi tiek lēsts, ka līdz 2015. gadam
velosipēdu ražošanas jauda Tjaņdzjiņā būs 55 miljoni velosipēdu, kas ir
par 44 % vairāk nekā 2011. gadā, bet apmēram puse no izlaides tiks
eksportēta (vairāk nekā kopējais velosipēdu patēriņš Savienībā PIP laikā). (204) Turklāt visi trīs uzņēmumi, kas
sadarbojās, ziņoja, ka PIP laikā to jaudas izmantojums bija no 72 % līdz 81 %.
Veicot ekstrapolāciju, var aprēķināt, ka Ķīnas ražošanas nozares neizmantotā
jauda ir 25 miljoni velosipēdu, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz
Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas apjomu PIP laikā un par 24 %
pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. Turklāt, tā kā velosipēdu ražošana ir
darbietilpīga nozare, ĶTR pieejamā ievērojami lētā darbaspēka dēļ Ķīnas
ražotāji var diezgan ātri radīt jaunu jaudu. (205) Turklāt ražošanas apjoma ziņā
Savienības tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz Ķīnas tirgus, un tāpēc
Savienība ir ļoti pievilcīga iespējamā pieprasījuma ziņā. (206) Konstatējumi, kas izdarīti
pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 14. apsvērumu), apstiprina, ka Savienības
tirgus joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ka ir
ļoti ticams, ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti, minētie ražotāji
eksportētāji atkārtoti novirzītu ievērojamus apjomus uz Savienību. (207) Turklāt citos ĶTR iespējami
svarīgos eksporta tirgos ir ieviesti antidempinga pasākumi (Kanādā[34]), kas samazina to iespējamo
trešo valstu tirgu skaitu, kuri pieejami Ķīnas eksportam bez maksājumiem. (208) Tiek atgādināts, ka ASV
iepriekš iekšzemē ir ražoti velosipēdi un tur bija ieviesti antidempinga
maksājumi pret ĶTR. Tomēr pēc antidempinga maksājumu atcelšanas 20. gadsimta
90. gadu beigās ASV tirgu pārplūdināja Ķīnas eksports. Turpmākajos gados
iekšzemes ražošana gandrīz iznīka. 2011. gadā tika lēsts, ka 99 % ASV
pārdoto velosipēdu ir importēti — 93 % no ĶTR un 6 % no
Taivānas. Aplēsts, ka ASV velosipēdu ražošanas apjoms iekšzemē ir 56 000 vienību
gadā un gada patēriņš — aptuveni 16 miljoni velosipēdu. Novērtēts, ka
ASV velosipēdu tirgus kopējā vērtība (ieskaitot saistīto daļu un piederumu
pārdošanu) 2011. gadā bijusi USD 6 miljoni. (209) Visbeidzot Ķīnas velosipēdu
ražošanas nozare ir uz eksportu vērsta nozare, kas iepriekš vairākos pasaules
tirgos ir īstenojusi netaisnīgu cenu politiku. Turklāt antidempinga pasākumu
apiešanas izmeklēšanā gūtie konstatējumi apstiprināja, ka Ķīnas eksportētājiem
ir pastāvīga interese par Savienības tirgu. Šāda politika arī liecina, ka ir
ļoti ticams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgu pārplūdinātu
Ķīnas imports par zemām cenām ar mērķi pārņemt iekšzemes tirgu. Tāpēc var
secināt, ka pasākumu piemērošana ir joprojām nepieciešama, lai neitralizētu
dempingu. (210) Pēc informācijas izpaušanas
tika apgalvots, ka analīzē nav ņemts vērā fakts, ka ražošanas pieaugumu ĶTR
ierobežo darbaspēka pieejamība un ka ĶTR zaudē darbaspēka izmaksu priekšrocības
citām Dienvidāzijas valstīm, kas darbojas saskaņā ar tirdzniecības preferenču
nolīgumiem. Nesadarbošanās dēļ apgalvojumu nebija iespējams pārbaudīt, tāpēc
tas netika ņemts vērā. 2. Kaitējums (211) Attiecībā
uz ex officio starpposma pārskatīšanas sākšanas pamatojumu
izmeklēšanā tika izvērtētas vairākas pārmaiņas ES velosipēdu ražošanas nozares
struktūrā: i) pāreja no pilna ražošanas cikla uz (daļējas) montāžas
operācijām, kurās izmanto importētas daļas; ii) izmaksu līmeņa pārmaiņas,
ko izraisījusi ražotņu paplašināšana un pārvietošana un jaunu ražotņu
izveidošana Centrāleiropā un Austrumeiropā; iii) atbilstīgi patēriņa tendencēm
arvien biežāk par izejvielu izmanto nevis tēraudu, bet sakausējumus.
Pamatojoties uz 162. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, var
uzskatīt, ka visas iepriekš minētās norises pašlaik notiek un ir vispārējas,
tāpēc paredzamā nākotnē visticamāk nemainīsies. (212) Attiecībā uz kaitējuma
turpināšanās iespējamības novērtējumu, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas
nozares stāvoklis jau tagad ir nestabils, kā aprakstīts 184.–187. apsvērumā,
ir arī iespējams, ka Savienības ražotāji nevarētu pretoties turpmākam cenu spiedienam,
ko radītu Ķīnas imports par dempinga cenām, tāpēc būs spiesti pamest Savienības
tirgu, rezultātā radīsies darbavietu un ieguldījumu, tehnoloģiju un zinātības
zaudējumi (sk. 247. un 248. apsvērumu). Tāpēc var secināt, ka šajā lietā
pastāv kaitējuma turpināšanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Ieinteresēto personu piezīmes (213) Dažas personas apgalvoja, ka
Savienības ražošanai nozarei netiek nodarīts būtisks kaitējums, jo pieejamā
informācija liecina, ka tās finanšu stāvoklis ir labs. Tiek norādīts, ka
Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis novērtēts, pamatojoties uz
informāciju, kas izmeklēšanā savākta un pārbaudīta no reprezentatīvas
Savienības ražotāju izlases. Šo novērtējumu nevar aizstāt ar publiski pieejamu
informāciju, kas attiecas uz dažiem Savienības ražotājiem, pat ja tiek
apgalvots, ka to ražošanas un pārdošanas vērtība ir liela. Tāpēc izmeklēšanas
konstatējumi, kas analizēti 162.–187. apsvērumā, ir pretrunā minēto
ieinteresēto personu sniegtajai informācijai. Tādēļ to apgalvojumi tika
uzskatīti par nepamatotiem. (214) Tika arī apgalvots, ka
antidempinga pasākumu turpmāka piemērošana pret ĶTR būtu diskriminējoša, jo
imports no citām trešām valstīm, jo īpaši no Šrilankas, tiek veikts par
dempinga cenām un izraisa kaitējumu, tomēr pret importu no šīm valstīm nav
spēkā antidempinga pasākumi. Pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā antidempinga
pasākumi ir paplašināti, tos attiecinot arī uz velosipēdu importu cita starpā
no Šrilankas. Turklāt netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka faktiskie
ražotāji attiecīgajā valstī īsteno dempingu. Tāpēc attiecīgās ieinteresētās
personas apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu un noraidīts. G. CĒLOŅSAKARĪBA 1. Ievads (215) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta
6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai būtisko kaitējumu Savienības
ražošanas nozarei ir izraisījis attiecīgais imports par dempinga cenām. Lai uz
importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu
kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas tomēr
Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt nodarījuši kaitējumu, tika
izvērtēti arī citi zināmie faktori. Proti, tika analizēti pretapiešanas
izmeklēšanas rezultāti. 2. Ķīnas importa par dempinga cenām radītā ietekme (216) Ķīnas imports attiecīgajā
periodā samazinājās un PIP laikā tā tirgus daļa bija 2,9 %. Šī salīdzinoši
nelielā tirgus daļa, kas samazinās, skatāma kontekstā ar importu no
Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus
(sk. 223. un 224. apsvērumu). (217) Kā minēts 160. apsvērumā,
tika secināts, ka ĶTR importa cenas joprojām bija ievērojami zemākas nekā
Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, tādējādi
Savienības tirgū uz cenu līmeni tika izdarīts ievērojams spiediens. (218) Vienlaikus lielākā daļa
kaitējuma rādītāju liecināja par lejupēju tendenci, jo īpaši tādi rādītāji kā
produkcija (−19 %) un pārdošanas apjoms (−9 %), jauda (−5 %) un
jaudas izmantojums (−14 %). (219) Savienības
ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā samazinājās, jo Ķīnas
cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz ar zaudējumiem.
Tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz rentablam
līmenim, nezaudējot ievērojamu tirgus daļu. (220) Tādējādi tiek secināts, ka
spiedienam, ko radīja velosipēdu imports par dempinga cenām, bijusi izšķiroša
ietekme uz pašlaik nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. (221) Pēc informācijas izpaušanas
tika apgalvots, ka ražošanas un jaudas izmantojuma samazinājums neesot
pietiekami pamatots, jo īpaši ņemot vērā uzskatu, ka ražošanas samazinājums
ietekmējis rentabilitāti. Tiek norādīts, ka Savienības ražošanas nozares
ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai būtiski ir visi kaitējuma faktori neatkarīgi
no tā, vai tie ietekmē rentabilitātes līmeni katrā konkrētā gadījumā. Kā
paskaidrots 237. apsvērumā, rentabilitātes un pārējo ar peļņu saistīto
rādītāju samazinājumu nav izraisījis sarūkošais tirgus, bet tas saistīts ar to,
ka joprojām turpinās Ķīnas importa par dempinga cenām spiediens. Tāpēc
apgalvojums tiek noraidīts. (222) Tā pati persona arī apgalvoja,
ka Ķīnas importa tirgus daļas izmaiņas nav analizētas pienācīgi, jo analīzē nav
aplūkots importa straujais samazinājums attiecīgajā periodā. Tika arī
apgalvots, ka cēloņsakarības analīzē nav ņemts vērā, ka attiecībā uz šo
eksportu eksporta cenai bija tendence pieaugt. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek
atgādināts, ka Ķīnas importa apjoms, kas samazinājās, jāskata kontekstā ar
konstatējumiem kas gūti vienlaicīgi notiekošajā pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 216. apsvērumu).
Ķīnas importa cenu tendences, kas noteiktas, pamatojoties uz Eurostat,
nav būtiskas, jo tajās nav ņemtas vērā tā Ķīnas velosipēdu importa cenu
izmaiņas, kurš tiek pārsūtīts caur valstīm, kas veic pasākumu apiešanu. Ņemot
vērā iepriekš minēto, apgalvojums tika noraidīts. 3. Ietekme, ko radīja imports,
kurš veikts, apejot pasākumus (223) Kā norādīts 15. apsvērumā,
pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka ar montāžas operācijām un pārsūtīšanu,
kas notiek Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā un Tunisijā, tiek apieti pasākumi,
kas ir spēkā pret ĶTR. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, atšķirību starp
importa apjomiem no attiecīgajām valstīm, par ko ziņoja Eurostat, un
apjomiem, ko eksportēja zināmie faktiskie ražotāji, t. i., tie, kuri
atbilda prasībām, lai tos atbrīvotu no paplašinātajiem pasākumiem Regulā (ES)
Nr. XX/2013 izklāstīto iemeslu dēļ,
uzskatīja par importu, ar kuru tiek apieti spēkā esošie pasākumi (“imports, kas
veikts, apejot pasākumus”). (224) Cēloņsakarības analīzē šis
imports tika uzskatīts par faktisku importu no Ķīnas, tāpēc tas būtu jāskata
kopā ar tiešo importu no Ķīnas. Šādi noteiktais Ķīnas imports PIP laikā
sasniedza 1 904 761 vienību. Imports 2008. gadā sasniedza 2 321 240 vienības.
2009. gadā tas samazinājās līdz 1 802 101 vienībai,
t. i., par 22 %, un 2010. gadā palielinājās gandrīz līdz 2008. gada
līmenim, sasniedzot 10,6 % no tirgus daļas. Visbeidzot PIP laikā imports
atkal samazinājās par 13 %, kas atbilst tirgus daļai 9,5 %. Importa
apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. Laikā, kad tirgus saruka
(sk. 153. apsvērumu), aprakstītais importa apjomu samazinājums
neizraisīja būtisku tirgus daļas zaudējumu, jo tirgus daļa attiecīgajā periodā
samazinājās tikai par 0,8 %. Nav zināma ne tā ražojuma daudzveidība, kas
importēts no ĶTR, ne kas importēts, apejot pasākumus, tāpēc nav jēgas
salīdzināt šā importa cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām Savienības
tirgū. 16. tabula Imports no ĶTR kopā ar importu no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus || 2008 || 2009 || 2010 || PIP Importa apjoms (vienības) || 2 321 240 || 1 802 101 || 2 194 354 || 1 904 761 Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 78 || 95 || 82 Tirgus daļa || 10,3 % || 8,8 % || 10,6 % || 9,5 % Avots: Eurostat. (225) Pēc informācijas izpaušanas
dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, analizējot, kāda bijusi ietekme
importam, kas veikts, apejot pasākumus, pieļautas nepilnības, jo analīze bijusi
balstīta uz apjoma ietekmi un tādējādi nav salīdzinātas cenas, pamatojoties uz
ražojuma dažādības analīzi. Tika apgalvots, ka nepietiekamās analīzes cēlonis
esot procedūras nepilnības, jo ražojumu daudzveidības analīze neesot veikta,
kaut arī ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm sadarbojušies. Turklāt tika
apgalvots, ka imports no šīm valstīm Savienībā attiecas uz bērnu velosipēdiem
par zemām cenām vai citiem velosipēdiem, kas nekonkurē ar Savienībā ražotajiem
velosipēdiem. Atbildot uz šo argumentu, tiek norādīts, ka ražojuma
daudzveidības analīze nav veikta 192. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.
Turklāt, gadījumos, kad nebija pieejama informācija par ražojuma daudzveidību,
imports, kas veikts, apejot pasākumus, lielākoties tika pārsūtīts. Visbeidzot
tiek norādīts konstatējums par to, ka Savienības ražotāji ražo visos ražojumu
segmentos; Tāpēc apgalvojums par to, ka importētie bērnu velosipēdi un
velosipēdi par zemām cenām nekonkurē, tika atzīts par nepamatotu. 4. Citu faktoru ietekme 4.1. Imports no citām valstīm (226) Kopējais
importa apjoms no citām trešām valstīm PIP laikā bija 6 931 333 vienības.
Šis importa līmenis liecināja par nelielu 1 % palielinājumu attiecīgajā
periodā. (227) Ņemot vērā patēriņa
samazināšanos Savienībā, citu trešo valstu importa tirgus daļa kopumā
saglabājās stabila, PIP laikā sasniedzot 34 %. (228) Taivāna joprojām bija galvenā
valsts, kas eksportēja uz Savienību, ar salīdzinoši nemainīgu tirgus daļu
attiecīgajā periodā, pārstāvot 14 % no patēriņa Savienībā PIP laikā. (229) Taizeme ir valsts ar otro
lielāko eksporta apjomu uz Savienību. Tās tirgus daļa attiecīgajā periodā
samazinājās par 2 procentu punktiem, t. i., no 7 % 2008. gadā
līdz 5 % PIP laikā. (230) Kā
norādīts 157. apsvērumā, Eurostat datos par cenām nav ņemta vērā no
katras valsts importētā ražojuma daudzveidība, tāpēc cenu tendenču norādīšanai
izmantoti tikai indeksi. Nav zināma no citām trešām valstīm importētā ražojuma
daudzveidība, tāpēc nav jēgas salīdzināt šā importa cenas ar Savienības
ražošanas nozares cenām Savienības tirgū. (231) Tomēr būtu jānorāda, ka Ķīnas
importa apjomu pārsniedz tikai imports no Taivānas (ieskaitot importu, kas
veikts, apejot pasākumus). Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka velosipēdu imports
no Taivānas parasti ir vērsts uz augsta cenu līmeņa tirgu un nav iesniegti
pierādījumi par pretējo. Tāpēc tiek secināts, ka šo importu nevar uzskatīt par
Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni. (232) Vairākas ieinteresētās personas
apgalvoja, ka imports no citām trešām valstīm veikts par zemākām cenām nekā
Ķīnas imports, tāpēc Savienības ražošanas nozarei būtisko kaitējumu neesot
izraisījis Ķīnas imports. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt, jo 157. apsvērumā
minēto iemeslu dēļ pēc Eurostat datiem nevarēja noteikt vidējās importa
cenas, tāpēc uz šāda pamata nevarēja izdarīt secinājumus. (233) Cita persona apgalvoja, ka ir
paredzams, ka imports no trešām valstīm, kam no 2011. gada 1. janvāra
piemēro vispārējo preferenču sistēmu (VPS), palielināsies (Kambodža un
Bangladeša). Tomēr ietekmi uz importa cenām un daudzumiem un ietekmi uz
Savienības tirgu nevar novērtēt a priori. Turklāt nebija pieejama
informācija par minēto valstu spēju palielināt ražošanas jaudu un pārdošanas
apjomu Savienības tirgū. Tāpēc uz šā pamata nevar izdarīt pārliecinošu
secinājumu, un šis apgalvojums bija jānoraida. (234) Pēc informācijas izpaušanas
personas apgalvoja, ka, ietekmes analīze attiecībā uz importu no trešām
valstīm, ar kurām noslēgti preferenciāli tirdzniecības nolīgumi, neesot bijusi
pienācīga, jo tika apgalvots, ka imports no šīm valstīm salīdzinājumā ar importu
no Ķīnas bijis ievērojams apjoma ziņā un daļai no šā importa bijušas arī ļoti
zemas cenas. Šajā sakarībā tiek atgādināts, ka ĶTR ir otrā lielākā importētāja
Savienībā. Imports no citām trešām valstīm bija mazāks par Ķīnas velosipēdu
importa apjomiem. Turklāt pret šīm valstīm netika izvirzīti apgalvojumi par
dempingu. Tādēļ tika secināts, ka importam no šīm valstīm nevarēja būt tāda
ietekme, kas izjauktu konstatēto cēloņsakarību starp lielo importa apjomu par
dempinga cenām no Ķīnas un vienlaicīgo būtiskā kaitējuma turpināšanos
Savienības ražošanas nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums tiek
noraidīts. 17. tabula Imports no citām trešām valstīm* || 2008 || 2009 || 2010 || PIP || Vienības || Tirgus daļa || Cena EUR par vienību || Vienības || Tirgus daļa || Cena EUR par vienību || Vienības || Tirgus daļa || Cena EUR par vienību || Vienības || Tirgus daļa || Cena EUR par vienību Taivāna || 3 428 043 || 15 % || || 2 949 433 || 14 % || || 3 458 448 || 17 % || || 2 864 114 || 14 % || Indekss || 100 || 100 || 100 || 86 || 94 || 126 || 101 || 110 || 125 || 84 || 93 || 151 Taizeme || 1 522 209 || 7 % || || 1 384 410 || 7 % || || 1 234 123 || 6 % || || 993 952 || 5 % || Indekss || 100 || 100 || 100 || 91 || 99 || 118 || 81 || 88 || 114 || 65 || 73 || 113 Citi || 2 746 124 || 12 % || 66 || 2 838 962 || 14 % || 73 || 2 847 164 || 14 % || 80 || 3 077 535 || 15 % || 80 Indekss || 100 || 100 || 100 || 103 || 113 || 111 || 104 || 113 || 122 || 112 || 125 || 121 Kopā || 7 696 376 || 34 % || 99 || 7 172 805 || 35 % || 116 || 7 539 735 || 36 % || 122 || 6 935 601 || 34 % || 132 Indekss || 100 || 100 || 100 || 93 || 102 || 118 || 98 || 106 || 124 || 90 || 101 || 134 * Nav iekļauts imports no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus. Avots: Eurostat. 4.2. Patēriņa pārmaiņas (235) Kā norādīts 153. apsvērumā,
no 2008. gada līdz PIP patēriņš samazinājās par 10 %. Tomēr
Savienības ražošanas nozare saglabāja un pat nedaudz palielināja savu tirgus
daļu (sk. 168. apsvērumu). Tāpēc tirgus sarukums nevar būt kaitējuma
cēlonis. 4.3. Ekonomikas krīze un
klimatiskie apstākļi (236) Dažas personas apgalvoja, ka
dominējošie nelabvēlīgie ekonomikas apstākļi Savienībā attiecīgajā periodā
ietekmējuši patērētāju pirktspēju. Tika arī apgalvots, ka arī sliktie
laikapstākļi Savienībā 2011. gadā ir vismaz daļēji ietekmējuši Savienības
ražošanas nozares stāvokli. Šie faktori Savienībā esot izraisījuši velosipēdu
patēriņa vispārējo samazināšanos. (237) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka
patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā patiešām samazinājās. Tomēr, kā norādīts
234. apsvērumā, tirgus sarukumu nevar uzskatīt par kaitējuma cēloni. (238) Minētās
personas arī apgalvoja, ka ražošana un nodarbinātība samazinājusies tikai
patēriņa samazināšanās dēļ, nevis importa par dempinga cenām dēļ. Tomēr, tā kā
velosipēdu ražošanas nozarē nav augstu nemainīgo izmaksu, ražošanas apjoma
samazināšanās neietekmēja Savienības velosipēdu ražošanas nozares
rentabilitāti. Savukārt nodarbinātība samazinājās tāpēc, ka Savienības
ražošanas nozarē tika sākts pārstrukturēšanas process. Katrā ziņā ar šīm
norisēm nevar izskaidrot citu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences. 4.4. Imports, kas nenotika par
dempinga cenām (239) Imports, ko veica viens
ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un kas nenotika par dempinga cenām,
bija niecīgs, t. i., tuvs 0 % no kopējā ĶTR importa, tāpēc tam
nevarēja būt vērā ņemama ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. 4.5. Elektriskie velosipēdi (240) Tika apgalvots, ka kaitējumu
Savienības ražošanas nozarei izraisījusi elektrisko velosipēdu izstrāde, jo ar
tiem esot aizstāts attiecīgais ražojums. Tomēr elektrisko velosipēdu izstrāde
ir sākusies ļoti nesen, un PIP laikā to pārdošanas apjoms bija pavisam neliels.
Tāpēc tie nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli. 4.6. Strukturālo pārmaiņu ietekme (241) Pēc informācijas izpaušanas
viena persona apgalvoja, ka Komisija kaitējuma un cēloņsakarības analīzē nav
aplūkojusi atzīto tirgus un Savienības ražošanas nozares strukturālo pārmaiņu
ietekmi. Tā apgalvoja, ka Komisija ražošanas izmaksu analīzē nav aplūkojusi,
piemēram, ražošanas pārvietošanu uz Austrumeiropas valstīm. Atbildot uz šo
apgalvojumu, tiek norādīts, ka tika veikta pārmaiņu ilglaicīguma analīze
(sk. 162. apsvērumu) un tika secināts, ka pārmaiņas ir ilglaicīgas
(sk. 211. apsvērumu). Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz Savienības
ražotāju izlasi, kas tika izveidota, lai ņemtu vērā strukturālās pārmaiņas,
kaitējuma analīze tika veikta vēlreiz. Tādēļ tiek uzskatīts, ka šo izmaiņu
ietekme ir pienācīgi ņemta vērā kaitējuma un cēloņsakarību analīzē. Tāpēc
apgalvojums tiek noraidīts. 4.7. Secinājums (242) Kaut arī patēriņš Savienībā
saruka, tika konstatēts, ka Savienībā notiek ievērojams tiešs Ķīnas velosipēdu
imports par dempinga cenām un imports, kas tiek veikts, apejot pasākumus. Tomēr
laikā, kad šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabila
un ievērojama, Savienības ražošanas nozarē joprojām bija vērojama ekonomiskā
nestabilitāte (sk. 184.–187. apsvērumu). Tāpēc tiek secināts, ka pastāv
cēloņsakarība starp importu no ĶTR (tiešo importu un importu, kas veikts,
apejot pasākumus) un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. (243) Tika izvērtēti arī citi
faktori, piemēram, ietekme, ko radīja imports no citām trešām valstīm, patēriņa
pārmaiņas, ekonomikas krīze un klimatiskie apstākļi, imports, kas netika
veikts, apejot pasākumus, un elektrisko velosipēdu izstrāde. Tika konstatēts,
ka neviens no šiem faktoriem nebija pietiekami nozīmīgs, lai izjauktu
konstatēto cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un nodarīto
būtisko kaitējumu. (244) Pamatojoties uz iepriekš minēto
analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares
stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko
izraisīja imports par dempinga cenām, tika secināts, ka imports par dempinga
cenām no ĶTR apvienojumā ar importu, kas veikts, apejot pasākumus, ir radījis
Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta
izpratnē. H. SAVIENĪBAS INTERESES 1. Ievads (245) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu
tika pārbaudīts, vai neatkarīgi no secinājuma par kaitējumu izraisošo dempingu
pastāv pārliecinoši iemesli, lai nepārprotami secinātu, ka antidempinga
pasākumu piemērošana pret importu no ĶTR atbilstoši turpmāk norādītajām likmēm
(sk. 279. apsvērumu) nav Savienības interesēs. (246) Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā
izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības
interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir starpposma pārskatīšana atbilstoši
pamatregulas 11. panta 3. punktam, tāpēc, analizējot stāvokli, kad
antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem
antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz
attiecīgajām ieinteresētajām personām. (247) Nosakot Savienības intereses,
tika izvērtētas iesaistīto personu, t. i., Savienības ražošanas nozares,
velosipēdu daļu ražotāju, nesaistīto importētāju un lietotāju, dažādās
intereses. 2. Savienības ražošanas nozares
intereses (248) Izmeklēšanā
tika pierādīts, ka stāvoklis ražošanas nozarē joprojām ir nestabils. Ņemot vērā
ĶTR importa par dempinga cenām ievērojamo apjomu un dempinga un kaitējuma
turpināšanās iespējamību, ir ļoti liela iespēja, ka tad, ja pasākumi tiktu
atcelti, ražošana Savienībā izzustu. (249) Savienības ražošanas nozare
būtiski veicina tehnoloģisko inovāciju un jaunu uzņēmumu izveidi uz esošo
bāzes, piemēram, nesen izstrādātie velosipēdi ar elektrisko piedziņu (Electronically
Power Assisted Cycles) un elektriskos velosipēdus, kas nebūtu ekonomiski
dzīvotspējīgi, ja Savienībā nebūtu velosipēdu ražošanas nozares. Turklāt
Savienības ražošanas nozare lielā mērā veicina vides mērķu sasniegšanu,
piemēram, “zaļāka” transporta nodrošināšanu un dekarbonizāciju. (250) Savienības ražošanas nozare ir
arī saistīto nozaru virzītājspēks, piemēram, velosipēdu daļu ražošanas,
velosipēdu piederumu ražošanas un saistīto pakalpojumu sniegšanas nozarei.
Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū tieši un netieši rada kopumā 60 000–70 000 darbavietu. (251) Savienības
ražošanas nozare ir veikusi pārstrukturēšanas pasākumus un ieguldījusi
inovācijā, kas būtu zaudēta, ja Savienības ražošanas nozare izzustu. Savukārt,
ja tiktu piemēroti pasākumi, Savienības ražošanas nozare varētu saglabāt un pat
palielināt pārdošanas apjomu un tādējādi gūt vajadzīgo ienākumu no
ieguldījumiem, kas ļautu tai arī turpmāk atkārtoti ieguldīt jaunā tehnoloģijā
un inovācijā. (252) Ņemot vērā 184.–187. apsvērumā
izklāstītos secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, var gaidīt,
ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti, Savienības ražošanas nozares
finansiālais stāvoklis varētu būtiski pasliktināties un visbeidzot varētu
rasties ražošanas izbeigšanas risks. Tāpēc antidempinga pasākumi ir Savienības
ražošanas nozares interesēs. 3. Velosipēdu daļu ražotāju
intereses (253) Izmeklēšanas laikā pieteicās
Velosipēdu daļu ražošanas apvienība (COLIPED). COLIPED informēja,
ka Savienībā ir aptuveni 370 uzņēmumu, kas piegādā sastāvdaļas velosipēdu
ražotājiem un nodarbina aptuveni 16 000 cilvēku. Piegādes nozare ir
atkarīga no tā, vai Savienībā tiks turpināta velosipēdu ražošana. (254) Atbalstu pasākumiem izteica 53 velosipēdu
daļu ražotāji, kuru saražotā produkcija ir 39 % no velosipēdu daļu
ražošanas nozares kopējā apgrozījuma, kas tiek lēsts EUR 1,2 miljardu
apmērā. Velosipēdu daļu ražotāji gūst labumu no spēkā esošo pasākumu
paplašināšanas attiecībā uz būtiskajām velosipēdu daļām (sk. 1. apsvērumu).
Spēkā esošā atbrīvojumu sistēma (sk. 1. apsvērumu) veicina velosipēdu daļu
vietējo ražošanu, ierobežojot izmantoto Ķīnas velosipēdu daļu īpatsvaru līdz
mazāk nekā 60 % no kopējās vērtības. Pateicoties ieviestajiem pasākumiem,
Savienības ražošanas nozare varēja attīstīties un ieguldīt jaunos projektos,
kuru mērķis bija atsākt konkrētu būtisku daļu ražošanu Savienībā. (255) Šajā sakarībā tika konstatēts,
ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti un notiktu paredzamā velosipēdu ražošanas
izbeigšana Savienībā, tas nelabvēlīgi ietekmētu arī Savienības velosipēdu daļu
ražošanas nozari, jo tā zaudētu klientus. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga
pasākumu noteikšana būtu velosipēdu daļu ražošanas nozares interesēs. 4. Lietotāju/patērētāju intereses (256) Spēkā esošo antidempinga
pasākumu turpināšanu atbalstīja Eiropas Riteņbraucēju federācija (ECF),
kas ir valstu riteņbraucēju apvienību “jumta” federācija. ECF norādīja,
ka vietējā ražošana ir patērētāju interesēs, jo tā nodrošina kvalitāti un
drošumu, kā arī specializētus pakalpojumus klientiem. (257) ECF
arī apgalvoja, ka ĶTR importa palielināšanās uz patērētāju rēķina nelabvēlīgi ietekmētu
augstos kvalitātes un drošuma standartus Savienībā. (258) Tiek lēsts, ka antidempinga
maksājumu ietekme uz patēriņa cenām nav ievērojama, jo lielākā daļa Savienības
velosipēdu ražotāju darbojas atbilstoši atbrīvojumu sistēmai, bet būtiskās
velosipēdu daļas var importēt no ĶTR bez maksājumu līdz 60 % no izmantoto
daļu kopējās vērtības. (259) Tiek atgādināts, ka
iepriekšējās izmeklēšanās ir konstatēts, ka pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes
uz lietotājiem/patērētājiem. Lai gan pasākumi ir spēkā, ir pieejams velosipēdu
piedāvājums no ĶTR, kā arī no valstīm, kurām nepiemēro pasākumus. Tāpēc tiek
secināts, ka antidempinga pasākumiem nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz
lietotājiem Savienībā. (260) Pēc informācijas izpaušanas
viena persona apgalvoja, ka analīzē nav ņemta vērā pasākumu negatīvā ietekme uz
lietotājiem, proti, pasākumu izraisītās papildu izmaksas. Tiek norādīts, ka ECF,
kas pārstāv patērētājus, atbalstīja pasākumus ar kvalitāti un drošumu saistītu
iemeslu dēļ (sk. 255. apsvērumu). Turklāt, pateicoties atbrīvojuma
sistēmai, patērētāji jau tagad gūst labumu no mazākām konkrētu velosipēdu daļu
cenām (sk. 257. apsvērumu). Tādēļ apgalvojums tika atzīts par nepamatotu. 5. Nesaistīto importētāju
intereses (261) Neviens no nesaistītajiem
importētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc nebija iespējams novērtēt
pasākumu ietekmi PIP laikā. Būtu arī jāatgādina, ka antidempinga pasākumu
mērķis ir nevis kavēt importu, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību un
nodrošināt, ka imports netiek veikts par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. (262) Tiek
atgādināts, ka ir arī citi importa avoti un ka aptuveni 45 % no velosipēdu
patēriņa faktiski nodrošina importēti velosipēdi. (263) Tā kā Savienībā joprojām būs
atļauts imports no ĶTR par taisnīgām cenām un tā kā turpināsies arī imports no
citām trešām valstīm, iespējams, ka importētāju darījumi turpināsies, kā
ierasts, pat tad, ja antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR tiks paturēti
spēkā. Grozītie antidempinga pasākumi attiecībā uz tiem trim ražotājiem
eksportētājiem, kas sadarbojās, palielinātu ĶTR importa iespējas par 0 %
vai mazāk. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumiem nav būtiskas
ietekmes uz nesaistītajiem importētājiem Savienībā. 6. Pasākumu efektivitāte (264) Viena ieinteresētā persona
apgalvoja, ka pasākumi nebūtu efektīvi, jo Savienības ražošanas nozarei pēc to
antidempinga pasākumu ieviešanas, kas ir spēkā gandrīz 20 gadus, joprojām
tiek nodarīts kaitējums. Tiek norādīts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji veica
pasākumu apiešanu ar citu trešo valstu starpniecību, kaut arī tie bija spēkā,
un ar to vismaz daļēji varēja izskaidrot Savienības ražošanas nozares stāvokli
PIP laikā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. (265) Pēc informācijas izpaušanas
dažas personas apgalvoja, ka pasākumi, kas ir spēkā jau vairāk nekā divdesmit
trīs gadus, nav pamatoti ne ar juridiskiem, ne ar tirdzniecības politikas
apsvērumiem. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka uz pasākumiem
neattiecas laika ierobežojumi, kamēr saglabājas to noteikšanai vai saglabāšanai
nepieciešamie nosacījumi. Arī šajā lietā pasākumi ir pamatoti, jo konstatējumi
apstiprina, ka pastāv dempings, kurš izraisa kaitējumu. Turklāt Savienības
ražošanas nozares stāvokli pasliktinājusi arī pasākumu apiešana. Tāpēc šis
apgalvojums tiek noraidīts. 7. Secinājums (266) Pasākumu turpināšana attiecībā
uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu acīmredzami būtu Savienības ražošanas
nozares un Savienības velosipēdu daļu piegādātāju interesēs. Tā ļaus Savienības
ražošanas nozarei attīstīties un uzlabot stāvokli, ko izraisījis imports par
dempinga cenām. Turklāt importētāji netiktu būtiski ietekmēti, jo tirgū par
taisnīgām cenām joprojām būtu pieejami velosipēdi no ĶTR un citām trešām
valstīm. Ņemot vērā spēkā esošās atbrīvojumu sistēmas plašo izmantošanu
Savienības ražošanas nozarē, tika arī secināts, ka spēkā esošajiem pasākumiem
nav bijis būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem/patērētājiem. Turpretī,
ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības velosipēdu ražotāji, visticamāk izbeigtu
ražošanu, tādējādi apdraudot arī Savienības velosipēdu daļu ražotāju
pastāvēšanu. (267) Ņemot vērā iepriekš minēto,
tiek secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības
interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā
ražojuma importu nenoteiktu pasākumus atbilstoši 279. apsvērumā
norādītajām likmēm. I. IEROSINĀTIE MAKSĀJUMI 1. Kaitējuma novēršanas līmenis (268) Ņemot vērā secinājumus par
dempingu, izrietošo kaitējumu un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā spēkā
esošie pasākumi, kas piemēroti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 990/2011, ar
turpmāk noteiktajiem izņēmumiem. (269) Nosakot šo pasākumu līmeni,
tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds
vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu. (270) Pasākumi būtu jāpiemēro
pietiekamā apjomā, lai novērstu attiecīgā importa radīto kaitējumu,
nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds
vajadzīgs kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, tika uzskatīts, ka
pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas
izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida
ražošanas nozare šajā nozarē varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu
Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par
dempinga cenām. Peļņas starpība pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim
aprēķinam, bija 8 % no velosipēdu pārdošanas apgrozījuma. Tā ir tāda pati
kā iepriekšējā izmeklēšanā, jo netika konstatētas norādes, ka šī likme būtu
jāmaina. (271) Ņemot vērā 22. un 24. apsvērumā
norādīto, ka ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti zems, konstatējumus par
uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz
valsti. Tādējādi valsts mēroga kaitējuma starpība ar šo netiek mainīta un
paliek tāda pati, kāda noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1095/2005[35]. (272) Abiem eksportētājiem, kuri
sadarbojās un kuriem tika konstatēts dempings, kaitējuma starpība tika
noteikta, to eksporta cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī salīdzinot
ar kaitējumu neradošajām atbilstošā ražojuma veida cenām Savienības ražošanas
nozarē. Trešajam uzņēmumam, kuram dempings netika konstatēts, kaitējuma
starpība netika aprēķināta. Attiecībā uz Oyama Bicycles (Taicang)
Co. Ltd. kaitējuma starpība netika konstatēta. Tomēr attiecībā uz
uzņēmumu Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd. tika konstatēta būtiska
kaitējuma starpība, kas pārsniedza dempinga starpību. (273) Pēc informācijas izpaušanas
viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka 8 % peļņas norma tika noteikta
tirgus apstākļos, kas neatbilst pašreizējai situācijai, un Komisija nav
sniegusi pietiekamu pamatojumu, kādēļ mērķa peļņa, kas noteikta 5. apsvērumā
minētajā iepriekšējā izmeklēšanā, joprojām ir pamatota. Tiek norādīts, ka
pašreizējā pārskatīšanā netika konstatētas norādes, ka mērķa peļņas būtu
jāmaina. Attiecīgā persona neiesniedza alternatīvu mērķa peļņas aprēķinu, ko
varētu izmantot. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. 2. Galīgie pasākumi (274) Trim Ķīnas eksportētāju grupām,
kas sadarbojās, individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas
norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas
konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli
attiecībā uz šīm grupām. Šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga
maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir
piemērojamas vienīgi to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam,
kurus ražo minētās grupas un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz
importētajiem ražojumiem, kurus ražojusi kāda cita grupa, kas nav konkrēti
minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot tiesību subjektus, kuri
saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, nevar attiecināt šīs
likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma
likmi. (275) Visas prasības piemērot
uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc
uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības
izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai[36], sniedzot visu attiecīgo
informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu,
pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam saistībā, piemēram, ar
nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības
gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu
sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes. (276) Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu,
atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri
nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri PIP laikā neveica eksportu uz Savienību. (277) Lai pēc iespējas mazinātu
antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ,
tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu
antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Minētie īpašie pasākumi ir šādi.
Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs
regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins,
attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem
ražotājiem eksportētājiem. (278) Ja uzņēmumam, kam noteiktas
mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas
būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var
uzskatīt par tirdzniecības modeļa pārmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana
pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka
ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā
cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc
tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu. (279) Saskaņā ar pamatregulas 7. panta
2. punktu maksājuma likmes eksportētājiem, kas sadarbojās, tiek noteiktas
pietiekamā apjomā, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto
kaitējumu. Uzņēmumiem Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd. un Ideal
(Dongguan) Bike Co., Ltd. maksājuma likmes nosaka, pamatojoties uz dempinga
starpībām, kas konstatētas izmeklēšanā, jo tās bija mazākas nekā kaitējuma
starpības. Attiecībā uz uzņēmumu Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd.
kaitējuma starpība bija mazāka nekā dempinga starpība, tāpēc tam noteiktais
maksājums ir vienāds ar kaitējuma starpība. (280) Individuālajām
maksājuma likmēm, ko aprēķina attiecībā uz PIP, būtu jābūt šādām. Uzņēmums || Galīgais maksājums Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd. || 19,2 % Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd. || 0 % Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd. || 0 % Visi pārējie uzņēmumi || 48,5 % (281) Tiek norādīts, ka atbilstoši
Padomes Regulas (EK) Nr. 71/97 2. panta 1. punktam
antidempinga maksājums 48,5 % apmērā, kas ar šo regulu noteikts visiem
pārējiem uzņēmumiem (sk. 279. apsvērumu), piemērojams arī ĶTR izcelsmes
būtiskajām velosipēdu daļām, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 71/97 1. pantā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants 1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu
tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nemotorizētu divriteņu un citu
velosipēdu importam (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem
attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70
(TARIC kodi 8712 00 70 91 un 8712 00 70 99).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko
piemēro turpmāk minētajos uzņēmumos ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu
neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda: Uzņēmums || Galīgais maksājums || TARIC papildu kods Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd. || 19,2% || B772 Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd. || 0 % || B773 Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd. || 0 % || B774 Visi pārējie uzņēmumi || 48,5 % || B999 3. Šā panta 2. punktā minētajiem
uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja
dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā
izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem
uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi. 4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā
esošos noteikumus par muitas nodokļiem. 2. pants Ar šo patur spēkā paplašināto antidempinga
maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 71/97 noteikts Ķīnas Tautas
Republikas izcelsmes velosipēdu importam un attiecināts arī uz konkrētu Ķīnas
Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu importu. Regulas (EK) Nr. 71/97 2. panta
1. punktā minētais galīgais antidempinga maksājums ir “visiem pārējiem
uzņēmumiem” piemērojamais antidempinga maksājums, kas noteikts šīs regulas 1. panta
2. punktā. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši
piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā – priekšsēdētājs PIELIKUMS Šīs regulas 1. panta 3. punktā
minētajā derīgajā rēķinā jābūt iekļautai izrakstītāja tiesību subjekta
pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā: 1) rēķina izrakstītāja tiesību subjekta
amatpersonas vārds, uzvārds un amats; 2) šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā
rēķinā norādītos (apjoms) velosipēdus, ko pārdod eksportam uz Eiropas
Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese), (TARIC
papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā
informācija ir pilnīga un pareiza. Datums un paraksts.” [1] OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp. [2] OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp. [3] OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp. [4] OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp. [5] OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp. [6] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp. [7] OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp. [8] OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp. [9] OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp. [10] OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp. [11] OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp. [12] OV L 55, 28.2.2008., 1. lpp. [13] OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp. [14] OV C 71, 9.3.2012., 10. lpp. [15] OV L 258, 26.9.2012., 21. lpp. [16] OV L XXX, datums, lpp. [17] OV C 122, 27.4.2012., 9. lpp. [18] OV C 346, 14.11.2012., 7. lpp. [19] OV L
XXX, datums, lpp. [20] OV L 282, 28.10.2011., 1. lpp. [21] www.bloomberg.com [22] http://news.xinhuanet.com/english/2008-12/26/content_10564812.
htm [23] Komisijas Regula (ES) Nr. 627/2011, ar ko piemēro
pagaidu antidempinga maksājumu nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu
importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, un Padomes Īstenošanas
regula (ES) Nr. 1331/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas
Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu
importam. [24] http://www.fsa.gov.uk/about/who [25] http://www.amf-france.org/affiche_page.asp?urldoc=lesmissionsamf.htm&lang=en&Id_Tab=0 [26] http://www.csrc.gov.cn/pub/csrc_en/about/ [27] http://english.gov.cn/links/statecouncil.htm [28] Vispārējās tiesas 2012. gada 18. septembra
spriedums lietā T-156/11 Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd /
Padome, 167. punkts (vēl nav publicēts), un Vispārējās tiesas 2012. gada
10. oktobra spriedums lietā T-150/09 Ningbo Yonghong Fasteners Co., Ltd
/ Padome, 53. punkts (vēl nav publicēts). [29] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2012,
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu
par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis;
OV L 344, 14.12.2012., 1. lpp. [30] Lieta C-249/10 P. [31] OV L 237, 3.9.2012., 1. lpp. [32] OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp. [33] Lieta C-338/10, 2012. gada 22. marts. [34] SIMA – Notice of Conclusion of re-investigation –
Bicycles – 2011. [35] OV L183, 14.7.2005., 1. lpp. [36] European Commission, Directorate-General for Trade,
Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.