PASKAIDROJUMA RAKSTS

ANO/EEK Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu paredz tiesisko regulējumu sadarbībai kopīgo ūdens resursu jomā ANO/EEK reģionā, izmantojot kompleksu ūdens resursu pārvaldību. Tās mērķis ir izveidot regulējumu divpusējai vai daudzpusējai sadarbībai, lai novērstu un kontrolētu robežšķērsojošo ūdensteču piesārņojumu un nodrošinātu ūdens racionālu izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstīs.

Minēto konvenciju Eiropas Kopienas vārdā parakstīja 1992. gada 18. martā Helsinkos un apstiprināja ar Padomes 1995. gada 24. jūlija Lēmumu 95/308/EK.

Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Līgumslēdzēju pušu sanāksmē 2003. gadā konvencijas Līgumslēdzējas puses pauda vēlmi ļaut valstīm, kas atrodas ārpus ANO/EEK reģiona, kļūt par minētās konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, lai visā pasaulē veicinātu sadarbību upju baseinu robežās. Šādai pieejai jau ir precedents — vairākas ANO/EEK vides konvencijas tika padarītas pieejamas valstīm, kas atrodas ārpus ANO/EEK reģiona. To vidū ir Konvencija par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kā arī Protokols par civiltiesisko atbildību un kompensāciju attiecībā pret postījumu, kuru izraisījusi robežšķērsojoša rūpniecisku avāriju ietekme uz robežšķērsojošiem ūdeņiem.

Līgumslēdzējas puses 2003. gada sanāksmē pieņēma grozījumu, ar kuru ikvienai valstij, kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijā, ar Līgumslēdzēju pušu sanāksmes piekrišanu ļauj pievienoties minētajai konvencijai. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis kā konvencijas Līgumslēdzējas puses piedalījās minētajā sanāksmē un atbalstīja minētā grozījuma pieņemšanu. Minētais grozījums stāsies spēkā tad, kad to būs apstiprinājušas visas valstis un organizācijas, kuras 2003. gada 28. novembrī bija minētās konvencijas Līgumslēdzējas puses.

Līdzko minētais grozījums stāsies spēkā, minētā konvencija kļūs īpaši svarīga valstīm, kuras robežojas ar ANO/EEK reģionu, piemēram, Afganistānai, Ķīnai, Irānas Islāma Republikai un dažām Vidusāzijas valstīm. Vairākas no šīm valstīm ir paudušas ieinteresētību pievienoties šai konvencijai. To pievienošanās konvencijai labvēlīgi ietekmētu sadarbību robežšķērsojošo ūdens resursu pārvaldības jomā, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo slodzi, ko rada klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās, kā arī ūdens pieejamības svarīgo lomu stabilitātes un drošības jomā.

Pēc minētā grozījuma pieņemšanas 2003. gadā lielākā daļa konvencijas Līgumslēdzēju pušu to jau ir oficiāli apstiprinājušas. ES ir viena no nedaudzajām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, kam šis grozījums vēl jāapstiprina.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir lietderīgi Eiropas Savienībai tagad apstiprināt minēto grozījumu, lai šo konvenciju padarītu globāli pieejamu un ļautu valstīm, kuras neietilpst ANO/EEK, bet vēlas konvencijai pievienoties, to darīt.

2013/0127 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

attiecībā uz Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 25. un 26. panta grozījuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1)       Savienība pēc Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu pieņemšanas 1995. gadā[2] kļuva par tās Līgumslēdzēju pusi.

(2)       Minētās konvencijas galvenais mērķis ir izveidot regulējumu divpusējai vai daudzpusējai sadarbībai, lai novērstu un kontrolētu robežšķērsojošo ūdensteču piesārņojumu un nodrošinātu ūdens resursu racionālu izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstīs.

(3)       Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Līgumslēdzēju pušu sanāksmē 2003. gadā konvencijas Līgumslēdzējas puses pauda vēlmi ļaut valstīm, kas atrodas ārpus ANO/EEK reģiona, kļūt par minētās konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, lai visā pasaulē veicinātu sadarbību upju baseinu robežās.

(4)       Valstis, kas atrodas ārpus ANO/EEK reģiona, drīkst pievienoties citām ANO/EEK vides konvencijām (t.i., Konvencijai par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un Konvencijai par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā).

(5)       Eiropas Kopiena piedalījās Līgumslēdzēju pušu sanāksmē 2003. gadā, kurā tika pieņemts grozījums, ar kuru ikvienai valstij, kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijā, ar Līgumslēdzēju pušu sanāksmes piekrišanu atļāva pievienoties minētajai konvencijai.

(6)       Minētais grozījums stāsies spēkā tad, kad to būs apstiprinājušas visas valstis un organizācijas, kuras 2003. gada 28. novembrī bija minētās konvencijas Līgumslēdzējas puses.

(7)       Minētais grozījums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā pieņem Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 25. un 26. panta grozījumu (turpmāk “grozījums”), ar kuru šo konvenciju padara pieejamu visām ANO dalībvalstīm un kuru pieņēma Līgumslēdzēju pušu trešajā sanāksmē.

Grozījuma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kas ir tiesīga Eiropas Savienības vārdā deponēt Konvencijas 21. panta 4. punktā paredzēto dokumentu par grozījuma pieņemšanu, izsakot Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šā grozījuma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

ŪDENS KONVENCIJAS GROZĪJUMS

a) pēc Konvencijas 25. panta 2. punkta pievieno jaunu punktu šādā redakcijā:

“3. Jebkura cita valsts, kas nav minēta 2. punktā un kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, drīkst pievienoties šai Konvencijai ar Pušu apspriedes piekrišanu. Attiecīgā valsts savā pievienošanās dokumentā sniedz paziņojumu un norāda, ka no Pušu apspriedes ir saņemta piekrišana par tās pievienošanos Konvencijai, un norāda piekrišanas saņemšanas datumu. Pušu apspriedē netiek izskatīts neviens šāds Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts pievienošanās lūgums piekrišanas saņemšanai, kamēr šis punkts nav stājies spēkā visām valstīm un organizācijām, kuras 2003. gada 28. novembrī bija šīs Konvencijas Puses.”

un attiecīgi maina pārējo punktu numerāciju;

b) Konvencijas 26. panta 3. punktā tekstu “23. pantā minētajai” aizstāj ar tekstu “23. pantā vai 25. panta 3. punktā minētajai”.

[1]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[2]               OV L 186, 5.8.1995., 42.–43. lpp.