Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas Savienības un Kotdivuāras Republikas protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē /* COM/2013/0190 final - 2013/0100 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Pamatojoties uz
attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1],
Eiropas Komisija risināja sarunas ar Kotdivuāras Republiku par to,
lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam
zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras
Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2013. gada 9. janvārī
tika parafēts jaunā protokola projekts. Jaunais protokols aptver 5 gadu
laikposmu, sākot no 13. pantā noteiktā provizoriskās
piemērošanas datuma — 2013. gada 1. jūlija. Nolīguma
protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas
Eiropas Savienības kuģiem Kotdivuāras ūdeņos
saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisijas nostāja
sarunās bija balstīta arī uz [iepriekšējā protokola]
retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica
neatkarīgi eksperti. Vispārējais
mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un
Kotdivuāras Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas
partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir
izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un
nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kotdivuāras
zvejas zonā. Konkrētāk, šajā protokolā
ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās: –
28 tunzivju saldētājseineri, –
10 kuģi zvejai ar dreifējošām
āķu jedām. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija
ierosina, lai Padome atļauj parakstīt un provizoriski piemērot
šo jauno protokolu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA
REZULTĀTI Vērtējot 2007.–2013. gada
protokolu, ar ieinteresētajām personām notika apspriedes.
Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar
dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka
zvejas protokolu ar Kotdivuāras Republiku ir lietderīgi
saglabāt. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Šī
procedūra ir uzsākta paralēli procedūrām, kas attiecas
uz Padomes lēmumu par minētā protokola noslēgšanu un
Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu ES
dalībvalstīm. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Gada
finansiālā ieguldījuma kopējo summu 680 000 euro
apmērā veido: a) 6500 tonnu liels atskaites daudzums par
summu EUR 422 500 apmērā, kura saistīta ar
piekļuvi, un b) atbalsts EUR 257 500 apmērā
zivsaimniecības nozares politikas izstrādei Kotdivuāras
Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem
zivsaimniecības jomā un jo īpaši Kotdivuāras Republikas
vajadzībām cīņai pret maluzvejniecību. 2013/0100 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības
vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas
Savienības un Kotdivuāras Republikas protokolu, ar kuru nosaka zvejas
iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp
abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību
nolīgumā zivsaimniecības nozarē EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu
saistībā ar tā 218. panta 5. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Padome 2008. gada 12. februārī
pieņēma Lēmumu (EK) Nr. 151/2008 par to, lai
noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas
paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija
līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un
finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību
nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un
Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās[2]. (2) Eiropas Kopiena un
Kotdivuāras Republikas valdība 2008. gada 18. aprīlī
ir viena otrai paziņojušas, ka tās ir pabeigušas vajadzīgās
procedūras, lai stātos spēkā Eiropas Kopienas un
Kotdivuāras Republikas zivsaimniecības nozares partnerattiecību
nolīgums[3]. (3) Partnerattiecību
nolīgumam pievienotā, pašreiz spēkā esošā protokola
termiņš beidzas 2013. gada 30. jūnijā. (4) Padome pilnvaroja Komisiju
risināt sarunas par jaunu protokolu, ar kuru Eiropas Savienības
kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas
attiecībā uz zveju ir Kotdivuāras Republikas jurisdikcijā. Šīm sarunām noslēdzoties, 2013. gada
9. janvārī tika parafēts jaunā protokola projekts. (5) Lai garantētu
Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, ar jaunā
protokola 13. pantu paredzēts, ka katra puse protokolu var
provizoriski piemērot no 2013. gada 1. jūlija. (6) Būtu jāatļauj
parakstīt un provizoriski piemērot šo jauno protokolu, līdz tiek
pabeigtas tā noslēgšanai vajadzīgās procedūras, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo tiek atļauts Savienības
vārdā parakstīt protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas
Savienību un Kotdivuāras Republiku un kurā noteiktas zvejas
iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu
pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību
nolīgumā zivsaimniecības nozarē, ņemot vērā
minētā protokola noslēgšanu. Protokola teksts ir pievienots šim
lēmumam. 2. pants Padomes Ģenerālsekretariāts
izveido instrumentu, kas piešķir protokola sarunvedēja
norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt
protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu. 3. pants Protokolu saskaņā ar tā 13. pantu
provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija, kamēr
tiek pabeigtas procedūras tā oficiālai noslēgšanai. 4. pants Šis lēmums stājas spēkā
tā parakstīšanas dienā. Lēmumu publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs PIELIKUMS PROTOKOLS, ar ko nosaka zvejas iespējas un
finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību
nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas
Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018) 1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas
iespējas 1. Zvejas
iespējas, kas no 2013. gada 1. jūlija uz pieciem (5) gadiem
piešķirtas saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, ir
šādas. Tālu
migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada
konvencijas 1. pielikumā): — tunzivju
saldētājseineri: 28 kuģi, — kuģi
zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 10 kuģi. 2. Šā panta 1. punktu
piemēro saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantu. 3. Kuģi, kas
peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu (turpmāk „Eiropas
kuģi”), zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā drīkst
veikt tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas licence, kuru Kotdivuāra
izdevusi saskaņā ar šo protokolu. 2. pants Finansiālais ieguldījums un
maksāšanas kārtība 1.
Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā
minētais finansiālais ieguldījums, kas noteikts 1. pantā
minētajam laikposmam, ir EUR 680 000. 2. Finansiālo
ieguldījumu veido: a) EUR 422 500
liela ikgadēja summa par piekļuves tiesībām
Kotdivuāras zvejas zonai; šī summa gadā atbilst 6500 tonnu
lielam atskaites daudzumam, un b) īpaša
ikgadēja summa EUR 257 500 apmērā, kas paredzēta
Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai. 3. Šā panta 1. punktu
piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 5., 6. un 9. pantam un
Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam. 4. Ja kopējais
daudzums, kuru Eiropas kuģi nozvejojuši Kotdivuāras zvejas
zonās, pārsniedz atskaites daudzumu, katra nozvejotā papildu
tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmēru
palielina par EUR 65. Tomēr gadā Eiropas Savienības
samaksātā kopējā summa nedrīkst būt lielāka
par divkāršotu 2. punkta a) apakšpunktā norādīto
summu jeb par EUR 422 500. Ja Savienības kuģu nozvejotais
daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai
ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto
daudzumu, izmaksā nākamajā gadā. 5. Šā panta 1. punktā
noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne
vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola pagaidu
piemērošanas, bet par nākamajiem gadiem — ne vēlāk
kā protokola spēkā stāšanās gadadienā. 6.
Kotdivuāras iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta
a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma
izmantošanu. 7. Finansiālo
ieguldījumu pārskaita tikai vienā Kotdivuāras Valsts kases
kontā, kura rekvizītus Kotdivuāras iestādes paziņo
reizi gadā. 3. pants Atbildīgas zvejniecības
veicināšana Kotdivuāras ūdeņos 1. Eiropas
Savienība un Kotdivuāra ne vēlāk kā līdz 2013. gada
1. oktobrim nolīguma 9. pantā noteiktajā
Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un
sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo
īpaši par šādiem jautājumiem; a) gada un
daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2. punkta
b) apakšpunktā minētās finansiālā
ieguldījuma summas izmantošanu; b) gada un
daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu
ilgtspējīgu zvejniecību un atbildīgu zveju, ņemot
vērā Kotdivuāras zivsaimniecības politikas
prioritātes, jo īpaši tādās jomās kā
uzraudzība, kontrole un cīņa pret nelegālu,
nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju; c) ikgadējo
rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras. 3. Visi
ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai
konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām
īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm
jāapstiprina Apvienotajā komitejā. 4. Puses katru
gadu Apvienotajā komitejā veic nozares daudzgadu programmas
īstenošanas rezultātu novērtējumu. Ja vajadzīgs, Puses
turpina šo uzraudzību arī pēc šā protokola darbības
termiņa beigām, līdz 2. panta 2 punkta
b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma
īpašā summa ir pilnībā izmantota. 4. pants Zinātniskā un tehniskā
sadarbība atbildīgas zvejniecības veicināšanā 1. Puses
apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kotdivuāras
ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu
attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos
ūdeņos. 2. Šā
protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība un
Kotdivuāras iestādes pēc iespējas seko līdzi resursu
stāvokļa izmaiņām Kotdivuāras zvejas zonā. 3. Puses
apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas
zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā un
īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas
komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā
apakšreģionālā vai starptautiskā organizācijā.
Puses apņemas ievērot visus ICCAT ieteikumus. 4.
Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz ICCAT
pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot
vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses
apspriežas nolīguma 3. pantā paredzētajā
Apvienotajā komitejā, lai — attiecīgā
gadījumā pēc zinātniskas apspriedes (iespējams,
apakšreģiona mērogā) —, savstarpēji vienojoties, pieņemtu
tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai,
kas ietekmē Eiropas kuģu darbību. 5. Puses
sadarbojas, lai stiprinātu zvejas kontroles un inspekcijas mehānismus
Kotdivuāras Republikā. 5. pants Zvejas iespēju
pārskatīšana pēc vienošanās 1. Šā
protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc 4. panta
4. punktā minētajā apspriedēm un pēc
savstarpējas vienošanās var tikt palielinātas ar
nosacījumu, ka šāds palielinājums neapdraudēs
Kotdivuāras Republikas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.
Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto
finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli
laikam palielina. 2. Ja turpretim
Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas
iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un
proporcionāli laikam samazina. 3. Var
pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu
tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās,
ievērojot 4. panta 4. punktā minētās
zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu
pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses
vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja
tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju
sadalījuma dēļ. 6. pants Jaunas zvejas iespējas un
izpētes zveja 1. Ja Eiropas
zvejas kuģi vēlas izmantot 1. pantā neminētas zvejas
iespējas, Eiropas Savienība un Kotdivuāras Republika apspriežas
par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Šajās
apspriedēs Puses ievēro attiecīgos zinātniskos atzinumus,
it īpaši tos, ko sniegušas reģionālās zvejniecības
pārvaldības organizācijas, piemēram, Austrumu
Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF). Attiecīgā
gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju
iedalīšanas nosacījumiem un daudzgadu pārvaldības
plānu ieviešanu. Ja vajadzīgs, Puses izdara grozījumus šajā
protokolā un tā pielikumā. 2. Pēc 4. panta
4. punktā paredzētajām apspriedēm Puses var
atļaut veikt izpētes zvejas reisus Kotdivuāras zvejas zonā,
lai noskaidrotu jaunas zvejas tehnisko iespējamību un jaunu
zvejniecību ekonomisko rentabilitāti. 2.1. Šim
nolūkam Eiropas Savienība paziņo Kotdivuāras
iestādēm par izpētes zvejas licenču pieprasījumiem,
pamatojoties uz tehnisku dokumentāciju un norādot: — kuģa
tehniskos parametrus, — kuģa
apkalpes pieredzi attiecīgā zvejā, — priekšlikumu reisa tehniskajiem
parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni utt.). 2.2. Izpētes
zvejas reisu ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Par šiem reisiem
jāsamaksā Kotdivuāras iestāžu noteikta maksa. 2.3. Visu
reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais
novērotājs un Kotdivuāras iestāžu izraudzīts
novērotājs. 2.4. Nozveja,
kas gūta saskaņā ar izpētes zveju un tās reisa
laikā, pieder kuģa īpašniekam. 2.5. Sīki
izklāstītus reisa rezultātus analizēšanai paziņo
Apvienotajai komitejai. 7. pants Piemērojamie valsts tiesību
akti 1. Savienības
zvejas kuģu darbības Kotdivuāras ūdeņos
reglamentē Kotdivuārā piemērojamie tiesību akti,
izņemot tad, ja nolīgumā, šajā protokolā vai tā
pielikumā ir noteikts citādi. 2.
Kotdivuāras iestādes informē Eiropas Savienību par
visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem
saistībā ar zivsaimniecības nozari. 3. Eiropas
Savienība informē Kotdivuāras iestādes par visām
izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar
Eiropas Savienības tālbraucēju kuģu flotes zvejas
darbībām. 8. pants Protokola darbības
apturēšana 1. Šā
protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc
apspriešanās Apvienotajā komitejā aptur, ja ir izpildīti
viens vai vairāki šādi nosacījumi: a) radušies tādi
ārkārtas apstākļi, kas noteikti Zivsaimniecības
partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas
traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā; b) tādas būtiskas
izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā
un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus; c) ja iedarbināti
apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū
nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad
pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un
pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā;
d) Eiropas Savienība neveic 2. panta
2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā
ieguldījuma maksājumus šā protokola 9. pantā
neparedzētu iemeslu dēļ; e) starp abām Pusēm
radušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā
protokola piemērošanu vai interpretāciju. 2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta
c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ,
apturēšanā ieinteresētā Puse attiecīgu rakstisku
paziņojumu par šādu nodomu iesniedz vismaz trīs mēnešus
pirms dienas, kurā šāda apturēšana stājas spēkā.
Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto
iemeslu dēļ piemēro nekavējoties pēc apturēšanas
lēmuma pieņemšanas. 3. Apturēšanas gadījumā Puses
turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas,
protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu
samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no
laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta. 9. pants Finansiālā ieguldījuma
maksājumu apturēšana un pārskatīšana 1. Finansiālo
ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un
b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā
komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja ir izpildīti
viens vai vairāki šādi nosacījumi: a) radušies tādi
ārkārtas apstākļi, kas noteikti Zivsaimniecības
partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas
traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā; b) notikušas tādas būtiskas
izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā
un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus; c) ja iedarbināti
apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū
nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad
pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un
pamatelementi, kasparedzēti minētā nolīguma 9. pantā. 2. Eiropas Savienība var
pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta
2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā
ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais
ieguldījums nav izmantots vai pēc Apvienotās komitejas
veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie
rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem. 3.
Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības
var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais
stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto
apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās
rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā
minētie finansiālās izpildes rezultāti to pamato.
Tomēr 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā
minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas
maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši 6 mēneši
pēc protokola darbības termiņa beigām. 4. Eiropas
Savienības kuģiem piešķirtās zvejas licences var tikt
apturētas, kamēr ir apturēta finansiālā
ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 2. panta 2. punkta
b) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo
zvejas licenču derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas
atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam. 5. Ievērojot
šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus, ja Eiropas
Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā
paredzētos maksājumus, Kotdivuāras iestādes oficiāli
informē Eiropas Savienību par maksājumu neveikšanu.
Pēdējā veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs,
veic maksājumu ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc
oficiālā paziņojuma saņemšanas dienas. Ja, beidzoties šim
termiņam, maksājums nav veikts vai ja nav attiecīga pamatojuma,
Kotdivuāras iestādes var apturēt protokola piemērošanu
saskaņā ar 8. pantā paredzētajiem noteikumiem.
Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais
maksājums. 10. pants Pāreja uz elektronisku datu
apmaiņu 1.
Kotdivuāras Republika un Eiropas Savienība apņemas bez
kavēšanās ieviest vajadzīgās sistēmas, lai
elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas
saistīti ar nolīguma īstenošanu. 2. Dokumentu
elektroniskā formātā vienmēr uzskata par
līdzvērtīgu dokumentam papīra formā. 3.
Kotdivuāras Republika un Eiropas Savienība nekavējoties
informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas
darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto
informāciju un dokumentus šādā gadījumā
automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā
atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem. 11. pants Datu konfidencialitāte Kotdivuāras
Republika apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos datus
attiecībā uz Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas
darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar
konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. 12. pants Protokola darbības izbeigšana 1. Protokola
darbības izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus (6) mēnešus
pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā,
rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola
piemērošanu. 2. Pēc
iepriekšējā punktā minētā paziņojuma
nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos. 13. pants Provizoriska piemērošana Šo protokolu
provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija. 14. pants Stāšanās spēkā 1. Šis protokols
stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par
šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu. PIELIKUMS Eiropas Savienības KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI KOTDIVUĀRAS ZVEJAS
ZONĀ I NODAĻA Vispārīgi noteikumi 1.
Kompetentā iestāde Ja vien nav norādīts citādi,
visas atsauces uz Eiropas Savienības (ES) vai Kotdivuāras Republikas
kompetento iestādi šajā pielikumā ir — –
attiecībā uz ES — atsauces uz
Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar
Kotdivuārā atrodošās ES delegācijas starpniecību; –
attiecībā uz Kotdivuāras
Republiku — atsauces uz Zivsaimniecības ministriju. 2. Zvejas
zona Eiropas Savienības kuģi zvejas
darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk
par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām,
ievērojot 3. punktā izklāstītos noteikumus. 3.
Kuģošanai un zvejai aizliegtās zonas Kuģošanai un
zvejai aizliegto zonu robežas Kotdivuāras Republikas Zivsaimniecības
ministrija paziņo kuģu īpašniekiem zvejas licenču izdošanas
brīdī. Informēta tiek arī ES delegācija. 4. Bankas konts Pirms protokola stāšanās
spēkā Kotdivuāras Republika paziņo ES tā bankas konta
rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu
jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Maksu par
bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki. II NODAĻA Zvejas licenču pieprasīšanas un izdošanas kārtība Šā pielikuma noteikumu piemērošanai
termins „licence” ir ekvivalents terminam „zvejas atļauja”, kāds tas
definēts Eiropas Savienības tiesību aktos. 1. Zvejas
licences saņemšanas nosacījumi un zvejottiesīgie kuģi Tikai uz licenci
tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu
Kotdivuāras zvejas zonā. Tādēļ tiem jābūt
reģistrētiem ES zvejas kuģu reģistrā. Kuģis ir
tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz
pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Kotdivuārā.
To saistībām pret Kotdivuāras iestādēm jābūt
nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt
izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas
darbībām, ko tie Kotdivuārā veic saskaņā ar
šīs valsts un ES noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem. 2. Licences
pieprasījumi ES
kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā
licences derīguma termiņa sākuma elektroniskā vai
jebkādā citā ātrā veidā iesniedz par
zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai
pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā
ar nolīgumu. Par
zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz
tādā formā, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā.
Katram licences
pieprasījumam pievieno: — pierādījumu
par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz licences
derīguma termiņa laiku, — kuģa
(sānskats) krāsu fotoattēlu, zvejas palīgkuģu
krāsu fotoattēlu, kā arī antenas tipa zivju lokācijas
palīgierīces krāsu fotoattēlu, — izmantoto
zvejas rīku attēlu un sīku aprakstu. Saskaņā
ar spēkā esošo protokolu, lai atjaunotu zvejas licenci kuģim,
kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam
pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu. 3. Vienotas
likmes maksa Maksu par licenci
iemaksā kontā, kuru Kotdivuāras iestādes norāda
saskaņā ar protokola 1. panta 6. punktu. Licences
maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas
nodokļus un maksu par pakalpojumiem. 4.
Provizorisks zvejas licenču saņēmušo kuģu saraksts Saņemot
zvejas licenču pieprasījumus un paziņojumu par avansa
maksājumu, Kotdivuāra sagatavo provizorisku zvejas licenču
pieprasītāju kuģu sarakstu. Šo sarakstu nekavējoties
nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES. ES nosūta
provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai
līdzparakstītājam. ES pārstāvniecības
slēgšanas gadījumā Kotdivuāra var izdot provizoriskā
saraksta kopiju tieši kuģa īpašniekam vai
līdzparakstītājam. Kuģiem atļauts zvejot, tiklīdz
tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem
kuģiem līdz zvejas licences izdošanai pastāvīgi jāglabā
provizoriskā saraksta kopija. 5.
Licenču izdošana Visiem kuģiem
licences izdod 21 darbdienā pēc tam, kad par zivsaimniecību
atbildīgā Kotdivuāras ministrija ir saņēmusi visus 2. punktā
minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti
licences saņem ar Kotdivuārā atrodošās Eiropas
Savienības Delegācijas starpniecību. Licences ir
derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas. Tās izdod laikposmam
no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. 6. Zvejas
licenču saņēmušo kuģu saraksts Tūlīt
pēc licences izdošanas, Kotdivuāras Republika sagatavo to kuģu
galīgo sarakstu, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras zveja
zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli
atbildīgajai valsts iestādei un ES, un šis saraksts aizstāj
iepriekš minēto provizorisko sarakstu. 7. Licences
nodošana Licenci izdod
konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis. Tomēr
pēc ES pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas
varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai
dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, licenci bez
papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tāda paša,
protokola 1. pantā minēta tipa kuģim. Šādā
gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai
ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu
kopējo nozveju summu. Aizstājamā
kuģa īpašnieks vai aģents ar ES Delegācijas
starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ par zivsaimniecību
atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai. Jaunā licence
kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks
anulēto licenci nodod atpakaļ par zivsaimniecību
atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai. ES Delegācija
Kotdivuārā tiek informēta par licences nodošanu. 8. Licences
turēšana uz kuģa Licencei
vienmēr jāatrodas uz kuģa. Tomēr kuģiem atļauts
zvejot, tiklīdz tie tiek ierakstīti šīs nodaļas 4. punktā
minētajā sarakstā. III NODAĻA Licences izdošanas nosacījumi — maksas un avansa
maksājumi 1. Maksa tunzivju
seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu
jedām ir EUR 35 par Kotdivuāras zvejas zonā nozvejotu tonnu
zivju. 2. Licences izdod
pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi
kompetentajām valsts iestādēm: — EUR 5390
par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par vienā
gadā nozvejotām 154 tonnām zivju, — EUR 1960
par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī
summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 56 tonnām
zivju. 3.
Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā
paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos
daudzumus (tonnās), kurus apstiprinājuši šīs nodaļas 4. punktā
minētie zinātniskie institūti. 4. Pamatojoties uz
kuģu īpašnieku sagatavotiem nozvejas ziņojumiem, ko
apstiprinājuši kompetentie zinātniskie institūti, Eiropas
Komisija ne vēlāk kā n+1 gada 31. jūlijā
pieņem galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi
jānomaksā saistībā ar n gada zvejas sezonu. 5. Minēto
paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību
atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai un — ar dalībvalstu
starpniecību — kuģu īpašniekiem. 6. Ja galīgajā paziņojumā
norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas
nokārtota par zvejas licences saņemšanu, kuģa īpašnieks 45 dienu
laikā, ja viņam nav iebildumu, atlikumu pārskaita
Kotdivuāras Republikai. 7. Tomēr, ja
galīgajā paziņojumā norādītā summa ir
mazāka nekā šīs iedaļas 2. punktā noteiktais
avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem
neatlīdzina. IV NODAĻA Nozvejas deklarēšanas kārtība 1. Zvejas žurnāls Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša
ES kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai
zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 3. papildinājumā. Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par
katru dienu, kurā kuģis atrodas Kotdivuāras zvejas zonā. Kapteinis katru dienu ieraksta zvejas
žurnālā nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas
daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu
un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā
gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis
norāda arī nulles apjoma nozveju. Attiecīgā
gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā
arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus
vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar
lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis. Par zvejas žurnālā
reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis. 2. Nozvejas datu paziņošana Kapteinis ziņo par kuģa nozveju,
iesniedzot Kotdivuāras Zivsaimniecības ministrijai zvejas
žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kotdivuāras
zvejas zonā. Vienlaikus viņš nosūta kopiju Kotdivuāras Okeāna
pētniecības centram un vienam no šādiem zinātniskajiem
institūtiem: i. IRD
(Institut de recherche pour le développement); ii. IEO
(Instituto Español de Oceanografia); iii. INIAP
(Instituto Nacional de Desenvolvimento das Pescas). Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot
šādu kārtību: i. ieejot
Kotdivuāras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod
vietējam Kotdivuāras pārstāvim, kas savukārt nodod to
Kotdivuāras iestādēm, kuras rakstveidā apstiprina tā
saņemšanu; ii. izejot
no Kotdivuāras zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas
Kotdivuāras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 30 dienu
laikā pēc iziešanas no Kotdivuāras zvejas zonas nosūta: a. pa e-pastu (ieteicamais
variants), b. pa pastu vai c. pa faksu. Zvejas licences izsniegšanas brīdī
kuģiem paziņo faksa un telefona numurus, kā arī e-pasta
adresi. Kotdivuāra nekavējoties paziņo attiecīgajiem
kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai
izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai
nosūtīšanas biežumā. Ja netiek ievēroti šīs nodaļas
noteikumi, Kotdivuāras valdībai ir tiesības līdz
attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt
pārkāpēja kuģa licences darbību un uzlikt kuģa
īpašniekam sodu, ko paredz Kotdivuārā spēkā esošie
tiesību akti. Par to informē Eiropas Savienību un karoga
dalībvalsti. 3. Pāreja uz elektronisku
sistēmu Puses apliecina kopīgu vēlmi
nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu nozvejas
deklarēšanai, pamatojoties uz 5. papildinājumā
definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses piekrīt Apvienotajā
komitejā kopīgi noteikt šīs pārejas kārtību, lai
sistēma sāktu darboties no 2014. gada 31. decembra. V NODAĻA Jūrnieku nodarbināšana 1. Eiropas
Savienības kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK
valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un
ierobežojumus: — no
jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts
zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK
valstu izcelsmes jūrnieki, — no
jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām
āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas
sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki. 2. Kuģu
īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk
Kotdivuāras jūrnieku. 3. Uz Kopienas
kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas,
kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO)
Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.
Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba
koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā
arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz
nodarbinātību un profesijām. 4. ĀKK valstu
jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku
aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu
arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma
parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie
līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp
dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu
pret nelaimes gadījumiem. 5. ĀKK valstu
jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru
vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un
jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji.
Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi
nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu
kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā
ziņā par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem. 6. Uz Kopienas
kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās
attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms
paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks
nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa
īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma
nodarbināt minēto jūrnieku. 7.
Informāciju attiecībā uz nodarbinātajiem jūrniekiem
kuģu īpašnieki paziņo reizi gadā. Informācijā
ietilpst nodarbināto jūrnieku skaits no: – Eiropas
Savienības, – ĀKK
valsts, Kotdivuāras jūrnieku skaitu uzrādot atsevišķi no
pārējo ĀKK valstu jūrnieku skaita, – valsts, kas
nav ĀKK valsts un ES dalībvalsts. VI NODAĻA Tehniskie pasākumi Tehniskie
pasākumi, kurus piemēro zvejas licenču saņēmušiem
kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un
piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās
šā pielikuma 2. papildinājumā. Kuģiem
jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu
pieņemtie ICCAT pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas
rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī
visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo
kuģu veiktajām zvejas darbībām. VII NODAĻA Novērotāji 1. Kuģi,
kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras ūdeņos saskaņā
ar nolīgumu, uzņem kompetento reģionālo zvejniecības
organizāciju izraudzītus novērotājus, ievērojot
šādus noteikumus: 1.1. Pēc
kompetentās iestādes pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem
šīs iestādes izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir
pārbaudīt Kotdivuāras ūdeņos gūtās nozvejas. 1.2.
Kompetentā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem
jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju
sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir
gatavi, tos nosūta Eiropas Savienībai, un turpmāk šādus
sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā
laikā ir tikuši atjaunināti. 1.3.
Kompetentā iestāde paziņo attiecīgajam kuģa
īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja
vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo
paziņojumu veicot licences izsniegšanas brīdī vai
vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja
uzņemšanas. 2.
Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr
pēc skaidra Kotdivuāras kompetento iestāžu pieprasījuma uz
kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem
atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim.
Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad
paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz
konkrētā kuģa. 3. Kuģu
īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes
vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem
uz kuģa. 4.
Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka
izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, kuru
Kotdivuāras ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu
saraksta paziņošanas. 5. Attiecīgie
kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas
iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā
datumā plānots uzņemt novērotājus. 6. Ja
novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas
apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa
izdevumus. Ja kuģis, uz kura ir reģionālais
novērotājs, iziet no reģionā esošās zvejas zonas,
jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu
iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un šīs
atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks. 7. Ja
novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un
neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās pēc
norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski
atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz
kuģa. 8.
Novērotājam uz kuģa ir apkalpes locekļa statuss. Kamēr
kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, viņa uzdevumi ir
šādi: 8.1. novērot
kuģu zvejas darbības; 8.2.
pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu
atrašanās vietas koordinātas; 8.3. ņemt
bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām; 8.4.
atzīmēt izmantotos zvejas rīkus; 8.5.
pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus
attiecībā uz Kotdivuāras ūdeņos gūto nozveju; 8.6.
pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un
novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu; 8.7. paziņot
nozvejas datus (arī uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas daudzumu) novērotāja
kompetentajai iestādei, izmantojot jebkādus piemērotus sakaru
līdzekļus. 9. Kapteinis dara
visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko
drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes
laikā. 10.
Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas
vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam
nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi
novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši
saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas
žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām,
kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja
pienākumu izpildi. 11. Atrazdamies uz
kuģa, novērotājs: 11.1. veic visus
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa
ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un
nekavē zvejas darbības; 11.2. saudzē
materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro
visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti. 12.
Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa
novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko
nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma
eksemplāru nosūta Eiropas Savienībai. Novērotājs
ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var
ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas
piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais
novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu
ziņojuma eksemplāru. 13. Kuģa
īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz
kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos
uzturas kuģa apkalpes locekļi, un ievērojot praktiskās
iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa. 14.
Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic
kompetentā iestāde. 15. Puses
savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām
iespējami drīz apspriežas par reģionālo
novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās
reģionālās zvejniecības organizācijas izvēli.
Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav
ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā
saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos
novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kotdivuāras
kompetentās iestādes izraudzījušās, ievērojot iepriekš
paredzētos noteikumus. VIII NODAĻA Kontrole un inspekcija 1. Kuģa
ieiešana zonā un iziešana no tās 1.1. Eiropas
kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas kontroli
atbildīgajām Kotdivuāras kompetentajām iestādēm
savu nodomu ieiet Kotdivuāras zvejas zonā vai iziet no tās. Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu
kuģis jo īpaši norāda: i. plānoto ieiešanas/iziešanas
datumu, laiku un vietu; ii. katras uz kuģa
paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas
apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot
dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā,
īpatņu skaitu; iii. produkcijas veidu un tās
sagatavošanas veidu. 1.2. Sniedzot šos
paziņojumus, priekšroka dodama e-pastam, bet ja tādas iespējas
nav, tad faksam. Kotdivuāras Republika nekavējoties apstiprina
saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu. 1.3. Kuģi,
kuru pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai
Kotdivuāras iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpēju. 2. Inspekcijas
kārtība 2.1. To Eiropas
kuģu kapteiņi, kuri iesaistīti zvejas darbībās
Kotdivuāras zvejas zonā, pakļaujas katram tādam
Kotdivuāras ierēdnim viņa uzdevumu veikšanas laikā, kuram
ir pienācīgas pilnvaras un pierādījumi par to, ka viņš
ir norīkots zvejas darbību kontrolei. 2.2.
Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik
vajadzīgs viņu pienākumu izpildei. 2.3. Pēc katras inspekcijas
Kotdivuāras inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa
kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas
piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir
sagatavojis, un ES kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts inspekcijas
ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās
no tiesībām aizstāvēties saistībā ar
konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt
dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un
inspektors protokolā pievieno norādi „Paraksts atteikts”. Pirms
nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori izdod ES kuģa
kapteinim inspekcijas ziņojuma eksemplāru. 2.4. Eiropas
kuģu kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu citā
kuģī kādā Kotdivuāras ostā, pakļaujas šo
darbību kontrolei, ko veic Kotdivuāras inspektori, kuriem ir
pienācīgas pilnvaras un pierādījumi par to, ka viņi ir
norīkoti šādai kontrolei. Pēc katras veiktās inspekcijas un
kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu. 2.5. Kotdivuāra
var atļaut ES piedalīties pārbaudēs novērotāja
statusā. 3. Pārkraušana
citā kuģī 3.1. Visi Eiropas
kuģi, kuri nozvejas pārkraušanu citā kuģī vēlas
veikt Kotdivuāras ūdeņos, to dara Kotdivuāras ostās
un/vai to ārējā reidā. 3.2. Šo kuģu
īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo
kompetentajām Kotdivuāras iestādēm šāda
informācija: — pārkraušanā
iesaistīto zvejas kuģu vārdi, — kravas
kuģa vārds, SJO numurs un karoga valsts, — pārkraujamo
nozveju daudzums tonnās pa sugām, — pārkraušanas
datums un vieta. 3.3.
Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no
Kotdivuāras zvejas zonas. Kuģa kapteinim jāiesniedz
Kotdivuāras kompetentajām iestādēm nozvejas
deklarācija un jāpaziņo, vai kuģis turpinās zveju
Kotdivuāras zvejas zonā vai izies no tās. 3.4. Nozvejas
pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā
iepriekš neminētā veidā, Kotdivuāras zvejas zonā ir
aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā
ar Kotdivuārā spēkā esošajiem tiesību aktiem. IX NODAĻA Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) 1. Kuģa
atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma Atrodoties Kotdivuārā zvejas
zonā, licenci saņēmušiem ES kuģiem jābūt
aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel
Monitoring System — VMS), kas nodrošina automātisku un
pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā
kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries
Monitoring Center — FMC). Katrs atrašanās vietas ziņojums
satur: a. kuģa
identifikācijas datus, b. nesenāko
kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais
garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m
un ticamības intervāls ir 99 %; c. atrašanās
vietas reģistrēšanas datumu un laiku; d. kuģa
ātrumu un kursu. Katru ziņojumu sagatavo šā pielikuma
4. papildinājumā norādītajā formātā.
Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas
Kotdivuāras zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas
turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu „POS”,
izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas
no Kotdivuāras zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina
atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un,
vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu.
Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā
un glabā trīs gadus. 2. Kuģa datu nosūtīšana
gadījumā, ja nedarbojas VMS sistēma Kapteinim ir pienākums vienmēr
nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu
pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu
pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC. Ja kuģa VMS sistēma
nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav
izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā
beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas
zonā. Kuģi, kuri zvejo Kotdivuāras zvejas
zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās
vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio
vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus 1. punktā
minētos obligātos datus. 3. Atrašanās vietas ziņojumu
droša nosūtīšana Kotdivuāras FMC Karoga valsts FMC attiecīgo
kuģu atrašanās vietas ziņojumus automātiski nosūta
Kotdivuāras FMC, tiklīdz tas spēj ziņojumus
saņemt. Karoga valsts un Kotdivuāras FMC apmainās ar
savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties
informē par visām šo adrešu izmaiņām. Atrašanās vietas ziņojumus
pārsūta starp karoga valsts un Kotdivuāras FMC,
izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu. Kotdivuāras FMC nekavējoties
informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem
traucējumiem zvejas licenču saņēmuša kuģa
atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par
to, ka attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no
zvejas zonas. 4. Sakaru sistēmas traucējumi Kotdivuāras Republika nodrošina sava
elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC
un nekavējoties informē ES par visiem sakaru un atrašanās vietas
ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas
drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību
atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju. Kapteinis ir atbildīgs par visām
kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuras veic ar
nolūku traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas
ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Kotdivuāras
spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas. 5. Atrašanās vietas ziņojumu
biežuma pārskatīšana Ja pastāv pamatoti pierādījumi
par iespējamu pārkāpumu, Kotdivuāra var pieprasīt
karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju
arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa
atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu
līdz trīsdesmit minūtēm. Kotdivuārai šāds
dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC
un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Kotdivuārai
atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno
nosūtīšanas biežumu. Kad noteiktais izmeklēšanas laiks
beidzas, Kotdivuāra par to nekavējoties informē karoga valsts FMC
un ES; turpmāk Kotdivuāra tos informē par iespējamiem
šīs izmeklēšanas turpinājuma pasākumiem. X NODAĻA Pārkāpumi 1. Pārkāpumu noformēšana Saskaņā ar šā pielikuma
noteikumiem visus licenci saņēmuša ES kuģa izdarītos
pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā. Šo
ziņojumu nosūta ES un karoga valstij 7 darbdienu laikā. 2. Kuģa aizturēšana un
informatīva sanāksme Pārkāpumu izdarījušam ES
kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un — ja
kuģis atrodas jūrā — atgriezties Kotdivuāras
ostā. Kotdivuāras Republika ne vēlāk
kā 24 stundu laikā paziņo ES par zvejas licenču
saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno
pierādījumus par konstatēto pārkāpumu. Pirms jebkādu pasākumu veikšanas
attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot
pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus,
Kotdivuāras Republika izraugās izmeklētāju un pēc ES
pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par
kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai
noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika
aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem
pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var
piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. 3.
Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra Sankcijas par konstatēto
pārkāpumu nosaka Kotdivuāras Republika saskaņā ar
spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja par izdarīto pārkāpumu ir
jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja
vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu
nodarījumu, Kotdivuāras Republika un kuģa īpašnieks vai
viņa pārstāvis uzsāk izlīguma procedūru, lai
noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā
izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts
un ES pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne
vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par
kuģa aizturēšanu. 4. Tiesvedības process un
drošības nauda Ja izlīgumu nav izdevies panākt un
pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu
iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks
iemaksā drošības naudu Kotdivuāras Republikas
norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa,
kuru nosaka Kotdivuāras Republika, sedz visas ar kuģa
aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un
iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības
nauda nav atbrīvojama pirms tiesvedības beigām. Drošības naudu atbrīvo un
nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma
pasludināšanas: a. pilnā
apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas; b. daļēji,
t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas
nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu. Kotdivuāras Republika informē ES par
tiesvedības procesa rezultātiem 7 darbdienu laikā pēc
sprieduma pasludināšanas. 5. Kuģa un apkalpes
atbrīvošana Kuģis un
tā apkalpe drīkst atstāt ostu: – tiklīdz
ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā
noteiktās sankcijas vai – tiklīdz
ir iemaksāta drošības nauda. Papildinājumi 1. Licences
pieprasījuma veidlapa 2. Tehnisko datu
lapa 3. ICCAT
zvejas žurnāls 4. VMS
atrašanās vietas ziņojuma formāts 5. Zvejas
darbību elektroniska paziņošana (ERS) 1. papildinājums — Licences
pieprasījuma veidlapa Zivsaimniecības
nolīgums starp Kotdivuāru un Eiropas Savienību ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪJUMS I – Iesniedzējs 1. Kuģa īpašnieks:
…………………………………………….…Valstspiederība: …................................ 2. Kuģa īpašnieka
asociācija vai pārstāvis:
................................................................................... 3. Kuģa īpašnieka
asociācijas vai pārstāvja adrese:
............................................................................... ....................................................................................................................................................................... 4. Tālrunis:
................................................. Fakss:
....................................................................... 5. Kapteinis:
…………………………………………….…Valstspiederība: ….................................. II – KUĢA
IDENTIFIKĀCIJA 1. Kuģa vārds:
.................................................................................................................................................... 2. Karoga valsts:
....................................................................................................................................... 3. Iepriekšējais karogs, ja
tāds ir: …………………………………………………………………………… 4. Datums, kurā kuģis
ieguvis pašreizējo valstspiederību: ……………………………………………………………. 5. Ārējais
reģistrācijas numurs:
............................................................................................................... 6. Reģistrācijas
osta:… ........................................ MMSI …………………………………………. 7. Kuģa
būves gads un vieta:
.................................................................................................................. 8. Radio
izsaukuma signāls: .................................. Radio izsaukuma
frekvence: ........................................................ 9. Korpusa materiāls: Tērauds
¨ Koks ¨ Poliesteris ¨ Cits ¨ III – KUĢA TEHNISKIE
PARAMETRI UN IEKĀRTAS 1. Lielākais garums:
.................................................. Platums:
.......................................................................... 2. Tilpība (izteikta
GT London [saskaņā ar Londonas konvenciju]) ................................................................................................................ 3. Galvenā dzinēja jauda
kilovatos: : ................ Modelis:
.............................. Tips: ........................... 4. Kuģa tips:
.................................................. Zvejas
kategorija: ..................................................... 5. Zvejas rīki:
........................................................................................................................................... 6. Zvejas zonas:
.................................................. Mērķsugas:
............................................................ 7. Apkalpes locekļu skaits:
................................................................................................................. 8. Nozveju glabāšanas veids uz
kuģa: Svaigā ¨ Atdzesētā ¨ Jauktā ¨ Sasaldētā ¨ 9. Saldēšanas jauda
diennaktī (tonnās):
........................................................................................ 10. Kravas telpu tilpība:
................................................. Skaits:
....................................................... Sagatavots
…………………………………, ……………………….. Iesniedzēja paraksts
……………………………………………………. 2. papildinājums –
Tehnisko datu lapa TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR dreifējošām āķu JEDĀM 1. Zvejas zona Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas. 2. Atļautie zvejas rīki Zvejas vadi Dreifējošas āķu jedas 3. Zvejai aizliegtās sugas Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts. Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu. 4. Atļautā tilpība/ Maksas 4.1. Papildmaksa par nozvejas tonnu || EUR 35 par tonnu 4.2. Ikgadējā vienotās likmes maksa || Seineriem — 5390 euro par 154 tonnām Kuģiem zvejai ar āķu jedām — 1960 euro par 56 tonnām 4.3. Zvejottiesīgo kuģu skaits || 28 seineri, 10 kuģi zvejai ar āķu jedām 3. papildinājums — Zvejas
žurnāls ICCAT TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS || || || Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Outros (Cits) || || || || || || || || || || || || || Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Reģistrētā bruto tilpība: …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || || Karoga valsts: ……………………………………………………………………........................... || Tilpība tonnās: ……………………………………………........ || || || || || || || || Reģistrācijas numurs: ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || || Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits: ….…………………………………………………........................ || || || || || || || || Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: ………………………………………………...... || || || || (Auteur du rapport): ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reisa Nr.: || || || || || || Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) || Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) || Mēnesis || Diena || Z/D platums || A/R garums || Zilā tunzivs jeb dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetraptunus audax vai albidus || (Melnais marlīns) Makaira indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane vai platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Jaukta nozveja) || Dienas kopējā nozveja (svaru norāda tikai kg) || Saira || Dienvidatlantijas kalmārs || Dzīvā ēsma || (Cita) || || || || || || || Daudzums || svars, kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Piezīmes || || || || || 1 — Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 3 — „Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. || 5 — Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || || 2 — Pēc katra reisa šā zvejas žurnāla kopiju nosūta savam korespondentam vai ICCAT, Calle Corazón de María, 8, 28002 Madrid, Spānija || || 4 — Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. || || 6 — Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || || || 4. papildinājums — VMS
atrašanās vietas ziņojuma formāts VMS ziņojumi Kotdivuārai
ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU Datu elements || Lauka kods || Obligāti vai fakultatīvi || Piezīmes Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods Numurs || RN || F || Ziņojuma dati: ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips — „ENT”, „POS” vai „EXI” Kuģa vārds || NA || F || Kuģa vārds Ārējais reģistrācijas numurs || XR || F || Kuģa dati: kuģa borta numurs Radio izsaukuma signāls || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls ES flotes reģistra numurs || IR || F || Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs — karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs Ģeogrāfiskais platums || LT || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 99 999 (WGS-84) Ģeogrāfiskais garums || LG || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 999 999 (WGS-84) Ātrums || SP || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa ātrums mezglos ar desmitdaļām Kurss || CO || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa kurss 360° skalā Datums || DA || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD) Laiks || TI || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM) Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas Formatējums Datus pārraida pēc šāda
parauga: – divas diagonālas svītras (//)
un burti „SR” norāda ziņojuma sākumu, – datu elementa sākumu
apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un
attiecīgo kodu, – datu elementa kodu no datiem atdala ar
vienu slīpsvītru (/), – datu elementus atdala ar atstarpi, – burti „ER” un divas diagonālas
svītras (//) norāda ieraksta beigas. 5. papildinājums — Zvejas
darbību elektroniska paziņošana Elektroniskās
reģistrācijas un ziņošanas sistēmas 1. Visiem ES kuģiem, kas zvejo
saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar
elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, kas
turpmāk saukta par ERS (ERS — Electronic Reporting System)
un kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras
ūdeņos, darbojas un spēj reģistrēt un
pārsūtīt datus par zvejas darbībām. Eiropas
kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS
sistēma nedarbojas, nav atļauts uzsākt zvejas darbības
Kotdivuāras ūdeņos. 2. Karoga ES dalībvalsts un
Kotdivuāra nodrošina, ka to Zvejas uzraudzības centra (FMC)
rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā
programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML
formātā, kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm,
un ERS datu elektroniskai uzglabāšanai vismaz 3 gadus.
Jebkāds minētā formāta grozījums vai
atjauninājums ir jāidentificē un jādatē, un tas
stāsies spēkā pēc 6 mēnešiem. 3. ERS datu pārraidīšanai
izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, ko ES vārdā
pārvalda Eiropas Komisija. 4. Puses nodrošina, ka ERS dati tiek
reģistrēti secīgā veidā. 5. Karoga dalībvalsts un Kotdivuāra
nodrošina, ka to FMC paziņo viens otram noderīgus kontaktpersonu
vārdus, elektroniskās adreses, kā arī tālruņa un
faksa numurus. Turpmākus šo datu grozījumus paziņo
nekavējoties. ERS datu nosūtīšana 6. Visi ES kuģi, kas zvejo
saskaņā ar šo protokolu: a. kārto elektronisku
zvejas žurnālu par katru dienu, kad tie uzturas Kotdivuāras
ūdeņos. Katras sugas identificēšanai izmanto FAO
trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai,
attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu; b. neskarot
VII nodaļā paredzētos noteikumus, ik reizi, kad tie ieiet
Kotdivuāras ūdeņos vai iziet no tiem, nosūta datus par
nozvejotiem daudzumiem, kas atrodas uz kuģa, atsevišķi par katru
zvejas licencē norādīto sugu; c. reģistrē
Kotdivuāras ūdeņos veikto nozveju pa sugām un par katru
zvejas rīku iemetienu, norādot nozvejotos daudzumus un izmetumus. Par
sugām, kas uzskaitītas zvejas licencē, kapteinis norāda
arī nulles apjoma nozveju; d. neskarot
V nodaļā paredzētos noteikumus, reģistrē pa
sugām pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus; e. elektroniski pārraida ERS
datus savas karoga valsts FMC līdz plkst. 23.59 pēc UTC. 7. Kapteinis atbild par reģistrēto
un pārraidīto ERS datu pareizību. 8. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka
tās FMC nekavējoties pārraida ERS datus
Kotdivuāras FMC saskaņā ar 2. punktā
noteiktajām procedūrām un noteiktajā formātā. 9. Kotdivuāras FMC: a. ievēro
konfidencialitāti attiecībā pret visiem ERS datiem; b. pārraida ERS
datus kuģa karoga valsts FMC ne vēlāk kā 48 stundas
pēc katras pārkraušanas un/vai izkraušanas darbības beigām.
Tehniskas kļūmes 10. ES
kuģa karoga valsts nodrošina, ka kapteinis, īpašnieks vai tā
pārstāvis tiek nekavējoties informēts par katru tehnisku
kļūmi, kas atgadās tās ERS sistēmas
darbībā, ar kuru aprīkots kuģis. 11. Ja ERS sistēmas
darbībā atgadījusies tehniska kļūme, kuģa
kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ERS sistēma tiek
salabota vai aizstāta ar citu viena mēneša laikā pēc
atgadījušās kļūmes. 12. Katrs ES kuģis, kas veic zvejas
darbības un kam ERS sistēmā ir kļūme, katru
dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus
savas karoga valsts FMC, izmantojot jebkuru citu elektronisku
saziņas līdzekli. ERS datu
nesaņemšana 13. Kotdivuāras
FMC nekavējoties paziņo kompetentajai karoga valsts FMC
un ES par jebkādu pārtraukumu tāda ES kuģa ERS datu
pārraidē, kurš zvejo saskaņā ar šo protokolu. 14. Tiklīdz
šis paziņojums ir saņemts, karoga valsts FMC nekavējoties
noskaidro iemeslus, kuru dēļ ERS dati nav tikuši
pārraidīti, un veic attiecīgus pasākumus problēmas
atrisināšanai. Karoga valsts FMC
nekavējoties informē Kotdivuāras FMC un ES par
noskaidrotajiem cēloņiem un attiecīgajiem pasākumiem
stāvokļa labošanai. 15. Trūkstošos ERS datus karoga
valsts FMC nekavējoties nosūta Kotdivuāras FMC. 16. Ja Kotdivuāras FMC nedarbojas,
Eiropas Savienība paziņo Kotdivuāras iestādēm apstiprinātos ikmēneša ERS datus par Eiropas
kuģiem, kas zvejojuši Kotdivuāras ūdeņos. [1] Pilnvarojumu 2012. gada 24. septembrī
pieņēma Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome. [2] OV L 48, 22.2.2008. [3] OV L 118, 6.5.2008.