PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Vispārīgais konteksts un priekšlikuma pamatojums

Dalībvalstu tiesību akti par preču zīmēm tika daļēji saskaņoti ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/104/EEK, kodificēta kā Direktīva 2008/95/EK (turpmāk "direktīva"). Tajā pašā laikā un saistībā ar valstu preču zīmju sistēmām ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009 (turpmāk "regula"), izveidoja autonomu sistēmu vienoto tiesību reģistrācijai, kurām ir vienāds spēks visā ES. Minētajā kontekstā tika izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB), kas atbild par Kopienas preču zīmju reģistrēšanu un pārvaldību.

Preču zīmi izmanto, lai viena uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no pārējiem. Tā ir zīme, ar ko uzņēmums var piesaistīt klientu uzticību un to noturēt, un radīt vērtību un izaugsmi. Šajā ziņā preču zīme darbojas kā inovācijas dzinējspēks: vajadzība uzturēt tās nozīmību veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kas savukārt ļauj nemitīgi uzlabot un attīstīt produktus. Šis dinamiskais process arī labvēlīgi ietekmē nodarbinātību. Aizvien konkurējošākā vidē ir stabili pieaugusi ne tikai preču zīmju būtiskā nozīme saistībā ar panākumiem darba tirgū, bet arī to tirgus vērtība. To atspoguļo pieaugošais preču zīmju pieteikumu skaits valstu un ES līmenī, kā arī preču zīmju lietotāju skaits. Līdz ar šo attīstību ieinteresētās personas aizvien vairāk sagaida racionālākas un augstas kvalitātes preču zīmju reģistrācijas sistēmas, kas ir konsekventākas, publiski pieejamas un kurās būtu izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

2007. gadā, kad tika risināts jautājums par ITSB finanšu perspektīvām, Padome[1] uzsvēra, ka ITSB izveide ir guvusi lielus panākumus un ka tas ir būtiski veicinājis ES konkurētspējas nostiprināšanu. Tā atgādināja, ka Kopienas preču zīmju sistēma bija izveidota, lai pastāvētu līdzās valstu preču zīmju sistēmām, kas joprojām bija nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuri negribēja savas preču zīmes aizsargāt ES līmenī. Padome arī norādīja, cik svarīgs ir valstu preču zīmju biroju papildu darbs, un aicināja ITSB paplašināt savu sadarbību ar valstu birojiem Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējās darbības interesēs. Visbeidzot, tā atzina, ka ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš Kopienas preču zīmju izveides, un līdz ar to uzsvēra vajadzību pēc vispārēja novērtējuma par Kopienas preču zīmju sistēmas darbību. Tā aicināja Komisiju sākt darbu pie attiecīga pētījuma, īpaši, lai pastiprinātu un paplašinātu esošos sadarbības instrumentus starp ITSB un valstu preču zīmju birojiem.

Savā 2008. gada Mazās uzņēmējdarbības aktā[2] Komisija apņēmās padarīt Kopienas preču zīmju sistēmu pieejamāku MVU. Turklāt 2008. gada paziņojumā par Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģiju[3] uzsvērta Komisijas apņemšanās efektīvi un lietderīgi aizsargāt preču zīmes un nodrošināt augstas kvalitātes preču zīmju sistēmu. Tika secināts, ka ir pienācis laiks vispārējam novērtējumam, kas varētu veidot pamatu, lai turpmāk pārskatītu preču zīmju sistēmas Eiropā un uzlabotu sadarbību starp ITSB un valstu birojiem. Saistībā ar pamatiniciatīvu "Inovācijas Savienība" Komisija 2010. gada paziņojumā "Eiropa 2020" uzņēmās modernizēt preču zīmju sistēmu, lai uzlabotu pamatnosacījumus inovāciju attīstībai uzņēmumos[4]. Visbeidzot, savā 2011. gada paziņojumā par IĪT stratēģiju Eiropā[5] Komisija paziņoja, ka tiks pārskatīta preču zīmju sistēma Eiropā, lai sistēmu modernizētu gan ES, gan valstu līmenī, padarot to kopumā efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku.

1.2. Priekšlikuma mērķis

Šī iniciatīva tiek izstrādāta kā dokumentu pakete, tās un vienlaikus priekšlikuma regulas grozījumiem kopīgais mērķis ir veicināt inovāciju un ekonomikas izaugsmi, padarot preču zīmju reģistrācijas sistēmas uzņēmumiem pieejamākas un efektīvākas visā ES, risinot jautājumus par zemākām izmaksām un sarežģītību, lielāku ātrumu, lielāku paredzamību un juridisko noteiktību. Šie pielāgojumi saskan ar centieniem nodrošināt līdzāspastāvēšanu un papildināmību starp Savienības un valstu preču zīmju sistēmām.

Konkrētāk, šai iniciatīvai pārstrādāt direktīvu pamatā ir šādi mērķi:

· modernizēt un uzlabot direktīvas spēkā esošos noteikumus, izdarot grozījumus novecojušajos noteikumos, palielinot juridisko noteiktību un izskaidrojot preču zīmju tiesības attiecībā uz to darbības jomu un ierobežojumiem;

· sasniegt lielāku valstu preču zīmju tiesību aktu un procedūru tuvināšanu nolūkā padarīt tās saskanīgākas ar Kopienas preču zīmju sistēmu, a) pievienojot būtiskus papildu noteikumus, b) direktīvā ieviešot galvenos procesuālos noteikumus saskaņā ar regulā ietvertajiem noteikumiem;

· sekmēt sadarbību starp dalībvalstu birojiem un ITSB, lai veicinātu prakses konverģenci un kopīgu instrumentu izstrādi, nosakot juridisko pamatu šādai sadarbībai.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 2.1. Sabiedriskā apspriešana

Šī iniciatīva balstās uz novērtējumu par to, kā Eiropā darbojas preču zīmju sistēma kopumā, un plašām apspriedēm ar galvenajām ieinteresētajām personām.

Novērtējuma galvenais komponents bija pētījums, ko pēc Komisijas pasūtījuma veica Maksa Planka Intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību institūts (Max Planck Institute for Intellectual Property and Competition Law). Pētījums tika veikts laikposmā no 2009. gada novembra līdz 2011. gada februārim[6]. Papildus ekspertu analīzei pētījumā tika veiktas apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tajā ietverta Kopienas preču zīmju sistēmas lietotāju aptauja, to organizāciju viedokļi, kas pārstāv preču zīmju lietotājus valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, un uzklausīšana, kura notika 2010. gada jūnijā un kurā piedalījās minētās organizācijas. Visbeidzot, minētais institūts apspriedās ar visu dalībvalstu intelektuālā īpašuma birojiem un ITSB.

MPI nobeiguma ziņojumā secināts, ka Eiropas preču zīmju sistēmas pamati ir stabili. Jo īpaši procedūras, ko ievēro ITSB, kopumā atbilst uzņēmumu vajadzībām un tam, ko sagaida uzņēmumi. Vienprātīgi tika atzīts arī tas, ka Kopienas un valstu preču zīmju tiesību līdzāspastāvēšana ir ļoti svarīga un nepieciešama tādas preču zīmju sistēmas efektīvai darbībai, kura atbilst dažāda lieluma uzņēmumu un tirgu prasībām un dažādu reģionu vajadzībām. Tomēr ziņojumā konstatēts, ka ir nepieciešams sistēmu modernizēt un uzlabot. Tajā jo īpaši uzsvērta vajadzība panākt lielāku konsekvenci starp Kopienas preču zīmju un valstu preču zīmju sistēmām, turpmāk saskaņojot dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm direktīvas pašreizējā piemērošanas jomā un ārpus tās.

Reaģējot uz pētījuma provizoriskajiem rezultātiem, Padome 2010. gada 25. maijā pieņēma secinājumus[7]. Ņemot vērā spēkā esošās neatbilstības starp Kopienas un valstu preču zīmju režīmiem, secinājumos Komisija tika aicināta savos priekšlikumos ietvert pasākumus, lai direktīvu padarītu saskanīgāku ar regulu, un līdz ar to turpmāk sekmētu atšķirību samazināšanu preču zīmju sistēmā Eiropā kopumā.

Pēc MPI pētījuma Komisijas dienesti 2011. gada 26. maijā rīkoja lietotāju asociāciju uzklausīšanu. Uzklausīšanā apstiprināja, ka preču zīmju sistēmas lietotāju starpā Eiropā valdīja plaša vienprātība par to, ka pašreizējais valstu tiesību aktu tuvināšanas līmenis preču zīmju jomā un to konsekvence ar Kopienas preču zīmju sistēmu nav bijusi pietiekama. Lietotāju organizācijas vienbalsīgi apgalvoja, ka nepieciešams turpmāk tuvināt valstu preču zīmju tiesību aktus attiecībā uz materiālajām tiesībām un procesuālajiem jautājumiem.

2.2. Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā, ko veica par regulas un direktīvas pārskatīšanu, konstatēja divas galvenās problēmas: pirmā attiecas uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma atšķirīgajiem noteikumiem, savukārt otrā — uz zemo sadarbības līmeni starp preču zīmju birojiem Savienībā. Otro problēmu risinās, pārskatot regulu, turpretim jautājums par atšķirīgajiem noteikumiem jāizskata, pārskatot direktīvu.

Apspriešanās un novērtēšanas rezultātā tika secināts, ka uzņēmējdarbības vide preču zīmju jomā aizvien ir visai neviendabīga, lai gan valstu tiesību akti tika daļēji saskaņoti jau 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Ar direktīvu panāktais saskaņošanas līmenis bija diezgan zems, koncentrējoties uz ierobežotu skaitu materiālo tiesību noteikumu, jo tobrīd uzskatīja, ka tie visātrāk ietekmē iekšējā tirgus darbību, savukārt liels skaits jomu, īpaši tās, kas attiecas uz procedūrām, saskaņotas netika. Turklāt regula tika pieņemta dažus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā, kas nozīmēja, ka laikā, kad direktīva stājās spēkā, nebija "kopēja kritērija", pamatojoties uz kuru varētu noteikt valstu procedūru efektivitāti. Tomēr procedūras, ko ievēro ITSB, ir spēkā vairāk nekā 15 gadus, un kopumā tiek uzskatīts, ka tās atbilst uzņēmēju vajadzībām un vēlmēm.

Tā rezultātā Savienības preču zīmju tiesību pašreizējo situāciju aizvien raksturo ievērojamas atšķirības starp valstu noteikumiem un procedūrām gan iekšēji, gan attiecībā uz tiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro ITSB, un nekad nav mēģināts attiecībā uz procedūrām piemērot paraugpraksi.

Uzskata, ka spēkā esošās atšķirības starp valstu sistēmām un Kopienas preču zīmju sistēmu ir būtiskas. Tās eksistē tāpēc, ka direktīva neietver procesuālos aspektus un vēl nav saskaņoti daudzi svarīgi materiālo tiesību jautājumi. Kopā ar ierobežoto prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju birojos zemās sadarbības dēļ esošās atšķirības preču zīmju tiesību aktos un procedūrās ierobežo pieejamību preču zīmju aizsardzības sistēmām, ietver diezgan lielu juridisko nenoteiktību un apdraud papildināmību starp Kopienas preču zīmju un valstu preču zīmju sistēmām. Turklāt tās kavē izveidot vienādus noteikumus uzņēmumiem, kas savukārt negatīvi ietekmē ES uzņēmumu konkurētspēju un Savienības konkurētspēju kopumā.

Tika apsvērti šādi iespējamie problēmas risinājumi.

· Pirmais risinājums: turpmāk nesaskaņot tiesību aktus par preču zīmēm un procedūras.

· Otrais risinājums: daļēji paplašināt valstu tiesību aktu tuvināšanu un to konskevenci ar Kopienas preču zīmju sistēmu. Tas ietvertu galveno procesuālo noteikumu saskaņošanu ar regulas attiecīgajiem noteikumiem, tostarp tiem, kur esošās atšķirības rada būtiskas problēmas no lietotāja skatpunkta un kur šāda saskaņošana tiek uzskatīta par neatņemamu sastāvdaļu, lai radītu harmonisku un papildinošu preču zīmju aizsardzības sistēmu Eiropā. Tas arī attiektos uz materiālo tiesību aspektu turpmāku saskaņošanu saskaņā ar regulas noteikumiem.

· Trešais risinājums: turpmāk saskaņot tiesību aktus par preču zīmēm un procedūras. Šī pieeja būtu balstīta uz otro risinājumu, aptver visas tā sastāvdaļas, bet arī ietver visus preču zīmju materiālo tiesību un procedūru pārējos aspektus.

· Ceturtais risinājums: izstrādāt vienotu noteikumu kopumu par preču zīmēm, kas kopumā aizstātu dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm, ieviešot vienotus noteikumus visā Savienībā.

Ietekmes novērtējumā secināja, ka otrais risinājums būtu samērīgs un vislabāk atbilstu plānoto mērķu sasniegšanai.

3. JURIDISKAIS PAMATS UN SUBSIDIARITĀTE

Saskaņā ar Līguma 114. panta 1. punktu Eiropas Parlaments un Padome ir pilnvaroti pieņemt pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Problēmas, kas konstatētas saistībā ar būtiskām atšķirībām tiesiskajā regulējumā, kavē vienādu noteikumu ES uzņēmumiem izveidi vai tos būtiski kropļo, turklāt negatīvi ietekmējot uzņēmumu konkurētspēju un ES konkurētspēju kopumā. Tādēļ ieteicams pieņemt pasākumus, kas spēj uzlabot iekšējā tirgus darbības apstākļus. Pasākumus, kuru mērķis ir paplašināt tiesību aktu tuvināšanas pašreizējo līmeni ar direktīvas starpniecību, var veikt tikai Savienības mērogā. Turklāt darbība Savienības līmenī ir vienīgais veids, lai nodrošinātu konsekvenci ar Kopienas preču zīmju sistēmu.

Šajā kontekstā jāpatur prātā, ka Kopienas preču zīmju sistēma balstās uz Eiropas preču zīmju sistēmu, kuras pamatā ir līdzāspastāvēšanas un papildināmības princips starp valstu un Savienības mēroga preču zīmju aizsardzību. Lai arī regulā ir noteikta visaptveroša sistēma, kurā ir ietverti visi materiālo un procesuālo tiesību jautājumi, direktīvā paredzētais tiesību aktu tuvināšanas pašreizējais līmenis ir ierobežots un attiecas tikai uz materiālo tiesību konkrētiem noteikumiem. Lai varētu nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu līdzāspastāvēšanu un papildināmību starp iesaistītajiem elementiem, ir nepieciešams izveidot vispārēju saskaņotu preču zīmju aizsardzības sistēmu Savienībā, tajā ietverot būtībā līdzīgus materiālo tiesību noteikumus un vismaz galvenos procesuālo tiesību noteikumus, kuri ir saderīgi.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmēs Eiropas Savienības budžetu, līdz ar to tam nav pievienots Finanšu regulas 31. pantā paredzētais finanšu pārskats (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 996/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu).

5. SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA SKAIDROJUMS

Ierosinātie grozījumi ir izklāstīti saskaņā ar direktīvas pārstrādāšanas mērķiem, kā iepriekš minēts 1.2. iedaļā.

5.1. Spēkā esošo noteikumu modernizēšana un uzlabošana

- Preču zīmes definīcija (3. pants)

Patlaban apzīmējumus ir jāspēj atveidot grafiski, lai tie tiktu aizsargāti kā preču zīme. Prasība par "grafisko atveidojumu" ir novecojusi. Tā rada diezgan lielu juridisku nenoteiktību attiecībā uz konkrētu netradicionālu zīmju, piemēram, tikai skaņu, atveidošanu. Minētajā gadījumā atveidojums ar citiem līdzekļiem, kas nav grafiski līdzekļi (piem., ar skaņu datni), var būt vēlamāks par grafisku atveidojumu, ja tas ļauj precīzāk noteikt preču zīmi un līdz ar to atbilst mērķim panākt uzlabotu juridisko noteiktību. Ierosinātā jaunā definīcija neierobežo pieļaujamos atveidošanas līdzekļus, paredzot tikai grafisku vai vizuālu atveidojumu, bet pieļauj iespējas reģistrēt apzīmējumu, ko var atveidot ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, kas nodrošina pietiekamas garantijas. Pamatdoma nav piedāvāt neierobežotus pieļaujamos veidus apzīmējuma atveidei, bet šajā ziņā piedāvāt lielāku elastību, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību.

- Tiesības, ko piešķir preču zīme (10. un 11. pants)

1.         Tiesības, kas piešķirtas, neskarot agrākas tiesības

Ne direktīvā, ne regulā nav ietverts precīzs noteikums, kas apgalvo, ka preču zīmes īpašnieks nevar veiksmīgi izmantot savas tiesības pret identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu, kas jau ir agrāku tiesību subjekts. Saskaņā ar 16. panta 1. punktu Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS Līgums)[8] šis priekšlikums skaidri norādītu uz to, ka prasības par tiesību pārkāpumu neskar agrākas tiesības.

2.         Lietas saistībā ar divkāršu identitāti

Preču zīmju papildu funkciju atzīšana saskaņā ar direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir radījusi juridisko nenoteiktību. Jo īpaši saistība starp lietām par divkāršo identitāti un paplašināto aizsardzību, ko sniedz direktīvas 5. panta 2. punkts, un preču zīmēm, kurām ir reputācija, ir kļuvusi neskaidra[9]. Juridiskās noteiktības un konsekvences labad ir precizēts, ka lietās par divkāršo identitāti saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un par līdzību saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir ņemama vērā vienīgi izcelsmes norādes funkcija.

3.         Izmantošana par uzņēmuma nosaukumu vai komercnosaukumu

Saskaņā ar Tiesas judikatūru[10] direktīvas 5. panta 1. punktu piemēro, ja sabiedrība uzskata, ka uzņēmuma nosaukums ir (arī) saistīts ar uzņēmuma piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Tādēļ ir lietderīgi pret aizsargātas preču zīmes izmantošanu par tirdzniecības nosaukumu attiekties kā pret pārkāpumu, ja ir izpildītas prasības izmantošanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem.

4.         Izmantošana salīdzinošajā reklāmā

2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[11] regulē nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus. Direktīvas 2006/114/EK saistība ar tiesību aktiem par preču zīmēm ir radījusi šaubas. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka preču zīmes īpašnieks var novērst savas preču zīmes izmantošanu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma neatbilst Direktīvas 2006/114/EK 4. pantā paredzētajām prasībām.

5.         Sūtījumi no komercpiegādātājiem

Būtu jāprecizē, ka preču importēšana Savienībā ir arī aizliegta, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka preču zīmju īpašniekam ir tiesības novērst, ka uzņēmumi (neatkarīgi no tā, vai tie atrodas ES vai ārpus tās) importē preces, kas atrodas ārpus ES un kas tiek pārdotas, piedāvātas, reklamētas vai nosūtītas privātajiem patērētājiem, un novērst viltotu preču pasūtīšanu un pārdošanu, jo īpaši internetā.

6.         Muitas teritorijā ievestas preces

Saskaņā ar Tiesas lēmumu lietās Philips/Nokia[12] ārpuskopienas preču ievešana, atrašanās un pārvietošana ES muitas teritorijā, kurām piemēro atlikšanas procedūru, saskaņā ar spēkā esošo acquis nav pārkāpums attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas piešķirtas ar Savienības un tās dalībvalstu materiālo tiesību normām. Šādas preces var klasificēt kā viltotas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, ka ar tām tiek veikts komercdarījums, kas ir vērsts uz ES patērētājiem, piemēram, pārdošana, pārdošanas piedāvājums vai reklāma. Spriedums lietās Philips/Nokia ir saņēmis smagu kritiku no ieinteresētajām personām, jo tas tiesību īpašniekiem uzliek nesamērīgi augstu pierādīšanas pienākumu un kavē cīņu pret viltošanu. Ir skaidrs, ka ir steidzami jāievieš Eiropas mēroga tiesiskais satvars, kas ļauj efektīvāk cīnīties pret preču viltošanu kā pret strauji augošu darbību. Tādēļ ir ierosināts novērst šo trūkumu, dodot tiesību turētājiem iespēju neļaut trešajām personām no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā ievest preces bez atļaujas un apzīmētas ar preču zīmi, kas ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, neatkarīgi no tā, vai tās tiks laistas brīvā apgrozībā.

7.         Sagatavošanās darbi

Ne direktīvā, ne regulā nav ietverti noteikumi, kas ļauj celt prasības pret etiķešu un iepakojumu un līdzīgu priekšmetu izplatīšanu un pārdošanu, kurus pēc tam var apvienot ar nelegāliem izstrādājumiem. Dažos valsts tiesību aktos ir paredzēti skaidri noteikumi par šādu darbību. Tāda noteikuma iekļaušana šajā regulā un direktīvā ir lietderīga, lai sniegtu vēl vienu praktisku, svarīgu un efektīvu ieguldījumu cīņā pret viltojumiem.

- Preču zīmes spēka ierobežojums (14. pants)

Ierobežojums, kas paredzēts direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā, šajā priekšlikumā attiecas vienīgi uz personvārdu izmantošanu saskaņā ar Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju[13]. Kosekvences labad 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu paplašina, lai attiecinātu to arī uz apzīmējumu vai norāžu bez atšķirīgām īpašībām izmantošanu. Ir uzskatāms par lietderīgu 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēt skaidru ierobežojumu, kas attiecas uz izmantošanu atsaucēs kopumā. Visbeidzot, atsevišķā punktā precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem preču zīmes izmantošana nav uzskatāma par atbilstīgu godīgai uzņēmējdarbības praksei.

5.2. Lielāka materiālo tiesību tuvināšana

- Ğeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzība (4. un 5. pants)

Pretstatā regulai direktīvā ietvertais pamatojums reģistrācijas atteikumam neattiecas uz konfliktiem saistībā ar aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām. Līdz ar to nav garantijas tam, ka, veicot preču zīmju izskatīšanu visā Savienībā, īpaši, piemērojot absolūtu atteikuma pamatojumu, aizsardzības līmeņi, ko minētajām tiesībām piešķīruši citi Eiropas Savienības tiesību aktu instrumenti[14], tiek faktiski piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā. Tādēļ ir ierosināts direktīvā iekļaut konkrētus noteikumus, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām.

- Pazīstamu preču zīmju aizsardzība (5. un 10. pants)

Direktīvas 5. un 10. pants pārveido paplašināto aizsardzību par obligātiem noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs atpazīstamām valstu preču zīmēm piemērotu tādu pašu aizsardzības līmeni, kādu piemēro Kopienas preču zīmēm.

- Preču zīmes kā īpašumtiesību objekti (22., 23., 24., 25., 26. un 27. pants)

Lai arī direktīvā ir paredzēti daži pamatnoteikumi par licencēšanu, atšķirībā no regulas tajā nav ietverti noteikumi par citiem preču zīmju kā īpašumtiesību objektu aspektiem, piemēram, tiesību nodošana vai tiesības in rem. Tā rezultātā preču zīmju tirdznieciskās ekspluatācijas būtiskus aspektus reglamentē nepietiekami vai atšķirīgi visā Savienībā. Tādēļ ir ierosināts direktīvu papildināt ar attiecīgu noteikumu kopumu par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektu kā noteikts regulā.

- Kolektīvās preču zīmes (28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37. pants)

Lai direktīvu saskaņotu ar regulu, grozījumi šajos direktīvas pantos nodrošina īpašu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kolektīvo zīmju reģistrāciju un aizsardzību. Tās ir aizsargājamas vairākās dalībvalstīs un ir izrādījušās īpaši veiksmīgas, lai aizsargātu ekonomisko vērtību, kas pieder šādiem tirdzniecības instrumentiem. Lai arī ES mērogā un vairumā dalībvalstu kolektīvajām zīmēm ir vajadzīgs turētājs, parasti asociācija, kuras dalībnieki izmanto preču zīmi, citās dalībvalstīs tā nav, tādēļ rodas grūtības šāda veida preču zīmi nošķirt no sertifikācijas zīmēm.

5.3. Galveno procesuālo noteikumu saskaņošana

- Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija (40. pants)

Saskaņā ar regulas priekšlikumu šajā pantā ir izklāstīti kopīgie noteikumi par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju. Tie atbilst Tiesas[15] ieviestajiem principiem, saskaņā ar kuriem pieteikuma iesniedzējam pietiekami skaidri un precīzi ir jāidentificē preces un pakalpojumi, kuriem pieprasa aizsardzību, lai attiecīgajām iestādēm un uzņēmumiem sniegtu iespēju noteikt preču zīmei piešķirtās aizsardzības apmēru. Preču vai pakalpojumu identificēšanai var izmantot Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukuma vispārīgos apzīmējumus, ja vien šāda identificēšana ir pietiekami skaidra un precīza. 40. pantā precizēts, ka vispārīgo terminu lietojums ir jāinterpretē tā, lai iekļautu visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme.

- Ex officio pārbaude (41. pants)

Saskaņā ar regulu šis pants paredz, ka ex officio pārbaudi par to, vai pieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir atbilstīgs, veic vienīgi attiecībā uz pamatojumu trūkumu par pašu preču zīmi. Relatīvā pamatojuma ex officio pārbaude rada vairākus nevajadzīgus šķēršļus preču zīmju reģistrācijai. Uzņēmumiem rodas lieki tēriņi un kavēšanās, un bieži vien tie kļūst par izspiešanas upuriem. Agrākas tiesības, uz ko balstās iebildums, nevar izmantot šādu tiesību īpašnieks, kas nozīmē to, ka attiecīgie biroji iebilst, pamatojoties uz tiesībām, uz kurām to īpašnieks nebūtu varējis pamatoti paļauties, lai novērstu vēlākas zīmes reģistrāciju. Līdz ar to ex officio sistēma rada mākslīgus strīdus un kropļo konkurenci, radot nepamatotus šķēršļus ienākšanai tirgū.

Visbeidzot, ex officio pieeja rada juridisko nenoteiktību, jo biroji, kas piemēro ex officio sistēmu, ceļ iebildumus tiktāl, ciktāl tas attiecas uz agrākām tiesībām, vienīgi pamatojoties uz agrāk reģistrētām tiesībām, kas ir reģistrētas attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ tie nevar piedāvāt garantiju, ka pieteikums, kas sekmīgi iztur ex officio pārbaudi, netiks pēc tam apstrīdēts, pamatojoties uz preču zīmi, kas ir ieguvusi atpazīstamību tirgū un/vai pamatojoties uz iepriekš labi atpazīstamu preču zīmi, kas nav reģistrēta. Tas rada nepieņemamu procedūru dubultošanos, kas ir gan laikietilpīgas, gan neefektīvas.

- Nodevas (44. pants)

Lai samazinātu reģistru iespējamo pārblīvētību, šā panta mērķis ir saskaņot biroju nodevu struktūru, preču zīmes reģistrācijai un pagarināšanai piemērojot papildu (kategorijas) nodevu par katru preču un pakalpojumu kategoriju, kas nav ietverta pirmajā kategorijā, un šāda nodeva būtu jāietver sākotnējā (pieteikuma/reģistrācijas) nodevā.

- Iebildumu procedūra (45. pants)

Šis pants pieprasa dalībvalstīm nodrošināt efektīvu un ātru administratīvo procedūru, lai iebilstu pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz to birojos piešķirtām agrākām tiesībām. Administratīva iebildumu procedūra jau ir pieejama saskaņā ar regulu un gandrīz visās dalībvalstīs.

- Neizmantošana kā aizstāvība iebildumu procedūrās (46. pants)

Saskaņā ar regulu šis pants ļauj personai, kas iesniedz pieteikumu preču zīmes reģistrācijai, piemērot neizmantošanu kā aizstāvību attiecībā uz iebildumu, ko iesniedzis agrākas preču zīmes īpašnieks, ja pieteikuma iesniegšanas dienā vai vēlākas preču zīmes prioritātes dienā agrākā preču zīme ir bijusi reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus.

- Atcelšanas vai spēkā neesamības atzīšanas procedūra (47. pants)

Šis pants uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt administratīvo procedūru to birojos, lai apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas derīgumu. Dažās dalībvalstīs preču zīmju pieteikumu iesniedzēji un īpašnieki nevar apstrīdēt agrāku tiesību derīgumu, kuras izmantoja par pamatu pret viņu preču zīmi tajā pašā procedūrā, bet iepriekšējas preču zīmes derīgums tiem ir jāapstrīd tiesas procesā. Tas kavē tiesas procesu un parasti pieprasa kvalificēta jurista iecelšanu lietas izskatīšanai. Šīs sistēmas ir pārāk laikietilpīgas, apgrūtinošas un dārgas. Turpretim administratīvās anulēšanas procedūras, kuras piemēro ITSB un valstu biroji, ir daudz vienkāršākas, jo agrāku tiesību derīgumu var izmantot, aizstāvoties tajā pašā procedūrā un bez vajadzības pēc profesionālās pārstāvības. Praksē tas nozīmē, ka Kopienas preču zīmes pieteikumu iesniedzēji var sekmīgi sevi aizstāvēt pret iebildumu un iegūt preču zīmi daudzus gadus agrāk un ar ievērojami mazākiem izdevumiem, nekā valsts mēroga pieteikuma iesniedzējs.

- Neizmantošana kā aizstāvība procedūrās par spēkā neesamības atzīšanu (48. pants)

Saskaņā ar regulu šis pants dod iespēju personai, kuras vārdā ir reģistrēta preču zīme, aizstāvēties par neizmantošanu tiesas procesā par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, ja dienā, kad iesniegts pieteikums par spēkā neesamību, agrāka preču zīme ir bijusi reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus.

5.4. Sadarbības starp birojiem sekmēšana (52. pants)

Papildus sadarbības tiesiskajam satvaram, kas ierosināts regulas pārskatīšanas kontekstā, 52. pants nodrošina juridisko pamatu, lai sekmētu sadarbību starp ITSB un dalībvalstu intelektuālā īpašuma birojiem nolūkā veicināt prakses konverģenci un kopēju instrumentu izstrādi.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

2013/0089 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm

(Pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu Ö par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 95. Ö 114. Õ pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[16],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ê 2008/95/EK 1. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(1) ð Ir jāizdara vairāki grozījumi ï Eiropas Parlamenta un Padomes Direktîva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina 2008. gada 22. oktobra Direktīvā 2008/95/EK, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm[17] , ir bûtiski grozîta[18]. Skaidrības labad minētā direktīva būtu jākodificē ð jāpārstrādā ï

ê 2008/95/EK 2. apsvērums (pielāgots)

(2) Ö Direktīva 2008/95/EK ir saskaņojusi būtiskus noteikumus preču zīmju materiālajās tiesībās Õ dalībvalstīs piemērojamos tiesību aktos par preču zīmēm Ö , kas pieņemšanas brīdī vistiešāk ietekmēja iekšējā tirgus darbību, radot Õ pastāvēja būtiskas atšķirības, kas varēja radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai Ö Savienībā Õ. un varēja izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū. Tādēļ bija nepieciešams tuvināt šos tiesību aktus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību.

ê 2008/95/EK 3. apsvērums (pielāgots)

Ir svarīgi neignorēt atrisinājumus un priekšrocības, ko Kopienas preču zīmju sistēma var sniegt uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt preču zīmes.

ê 2008/95/EK 4. apsvērums

Neliekas, ka būtu vajadzīgs uzsākt dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm visaptverošu tuvināšanu. Būs pietiekami, ja tuvināšanu ierobežos ar tām attiecīgo valstu tiesību normām, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus funkcionēšanu.

ò jauns

(3) Preču zīmju aizsardzība dalībvalstīs pastāv līdztekus Savienības mērogā pieejamajai Eiropas preču zīmju aizsardzībai, kas ir intelektuālā īpašuma tiesības, kuras ir vienotas pēc būtības un ir spēkā visā Savienībā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi[19]. Preču zīmju līdzāspastāvēšana valstu un Savienības līmenī faktiski ir Savienības pieejas stūrakmens intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

(4) Pēc Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojuma "Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija"[20] Komisija veica vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību Eiropā kopumā, kas attiecās uz Savienības un valstu līmeņa sistēmām un to savstarpējo mijiedarbību.

(5) Savos 2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu[21] Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. Pārskatot direktīvu, būtu jāietver pasākumi, lai to padarītu saskanīgāku ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, un tādējādi tiktu samazinātas neatbilstības visā Eiropas preču zīmju sistēmā kopumā.

(6) Komisija savā 2011. gada 24. maija paziņojumā "Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus"[22] secināja, ka nolūkā apmierināt ieinteresēto personu pieaugošās prasības pēc ātrākām, kvalitatīvākām, racionalizētākām preču zīmju reģistrācijas sistēmām, kas ir konsekventākas, lietotājdraudzīgākas, publiski pieejamas un kurās būtu izmantotas jaunākās tehnoloģijas, ir jāmodernizē preču zīmju sistēma visā Savienībā un tā jāpielāgo interneta laikmetam.

(7) Šīs direktīvas pārskatīšanai veiktajā apspriešanā un novērtēšanā tika konstatēts, ka, lai arī valstu tiesību akti tika iepriekš daļēji saskaņoti, Eiropas uzņēmējdarbības vide joprojām ir ļoti neviendabīga, kas ierobežo pieejamību preču zīmju aizsardzībai kopumā un līdz ar to negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi.

(8) Lai sasniegtu mērķi veicināt un izveidot labi funkcionējošu vienoto tirgu un sekmētu preču zīmju iegūšanu un aizsardzību Savienībā, tiesību aktu tuvināšanas ierobežotā joma, kas panākta ar Direktīvu 2008/95/EK, ir jāpaplašina nolūkā ietvert visus preču zīmju materiālo tiesību aspektus, kas reglamentē preču zīmes, kuras aizsargātas, tās reģistrējot atbilstoši Regulai (EK) Nr. 207/2009.

(9) Lai preču zīmes visā Savienībā varētu vieglāk reģistrēt un pārvaldīt, ir svarīgi tuvināt ne tikai materiālo tiesību noteikumus, bet arī procesuālos noteikumus. Tādēļ būtu jāsaskaņo galvenie procesuālie noteikumi dalībvalstīs un Eiropas preču zīmju sistēmā, arī tie, kuru atšķirības rada būtiskas problēmas iekšējā tirgus darbībai. Attiecībā uz procedūrām, kuras reglamentē valstu tiesību akti, ir pietiekami noteikt vispārīgos principus, ļaujot dalībvalstīm paredzēt konkrētākus noteikumus.

(10) Ir svarīgi nodrošināt, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmas reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību un ka valstu līmenī preču zīmēm tiek nodrošināta tāda pati aizsardzība kā Eiropas preču zīmēm. Saskaņā ar plašu aizsardzību, kas piešķirta Eiropas preču zīmēm, kurām ir reputācija Savienībā, plaša aizsardzība būtu jāpiešķir arī valstu līmenī visām reģistrētajām preču zīmēm, kurām ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī.

ê 2008/95/EK 5. apsvērums (pielāgots)

(11) Šai direktīvai nebūtu jāatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet Ö būtu jāņem Õ ņemt tās vērā tikai attiecībā uz Ö to Õ saistību starp tām un Ö ar Õ preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā.

ê 2008/95/EK 6. apsvērums

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī tiesīgām noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību. Tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes procedūru, vai abas šīs procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas.

ê 2008/95/EK 8. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(12) Mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi.

(13) Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. ð Lai izpildītu preču zīmju reģistrācijas sistēmas mērķus, kurai ir jānodrošina juridiskā noteiktība un pareiza pārvaldība, ir arī svarīgi pieprasīt, lai zīmi varētu atveidot tādā veidā, kas ļauj precīzi noteikt aizsardzības subjektu. Tāpēc būtu jāļauj atveidot zīme jebkādā piemērotā veidā un ne obligāti ar grafiskiem līdzekļiem, ja atveide šajā nolūkā piedāvā pietiekamas garantijas. ï

(14) Ö Turklāt Õ pPamatojumi noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz pašu preču zīmi, piemēram, Ö tostarp Õ jebkādas atpazīstamības trūkums vai iemesli, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no šiem pamatojumiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kuras tādējādi spēj uzturēt spēkā vai ieviest šos pamatojumus savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos. Dalībvalstīm vajadzētu spēt uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos pamatojumus noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas ir saistīti ar apstākļiem tādas preču zīmes iegūšanai vai turpmākai paturēšanai, attiecībā uz kuru nepastāv tuvināšanas noteikumi, piemēram, attiecībā uz tiesībām uz preču zīmi, preču zīmes atjaunošanu vai noteikumiem par nodevām, vai kas ir saistīti ar procesuālo noteikumu pārkāpumiem.

ê 2008/95/EK 9. apsvērums

Lai samazinātu Kopienā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu un tātad konfliktu skaitu, kas rodas to starpā, ir svarīgi prasīt, lai reģistrētās preču zīmes faktiski lietotu vai, ja tās nelieto, pakļautu atcelšanai. Vajag nodrošināt, lai preču zīmi nepadarītu par spēkā neesošu, pamatojoties uz nelietotas agrākas preču zīmes esamību, lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piemērot šo pašu principu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesā par tiesību akta pārkāpumu, ja prasības rezultātā ir konstatēts, ka šo preču zīmi varētu atcelt. Visos šajos gadījumos noteikt piemērojamos procesuālos noteikumus ir dalībvalstu kompetencē.

ê 2008/95/EK 10. apsvērums

Lai atvieglotu preču un pakalpojumu brīvu apgrozību, ir būtiski nodrošināt, lai reģistrētās preču zīmes saņemtu vienādu aizsardzību saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību sistēmām. Tam tomēr nevajadzētu kavēt dalībvalstīm piešķirt pēc savas izvēles plašu aizsardzību tām preču zīmēm, kurām ir reputācija.

ò jauns

(15) Lai nodrošinātu, ka aizsardzības līmeņi, kas ar citiem Savienības tiesību aktu instrumentiem piešķirti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tiktu piemēroti vienotā un izsmeļošā veidā, pārbaudot atteikuma absolūto un relatīvo pamatojumu visā Savienībā, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kādi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 207/2009.

ê 2008/95/EK, 11. apsvērums

(16) Aizsardzībai, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, jābūt absolūtai identitātes gadījumā starp preču zīmi un tās apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Aizsardzība būtu jāpiemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz iespēju sajaukt. Iespējai sajaukt, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, iespējamām asociācijām ar izmantotām vai reģistrētām zīmēm, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jāveido īpaši nosacījumi šādai aizsardzībai. Veidiem, kādos var konstatēt iespēju sajaukt, un jo īpaši pienākumam pierādīt, būtu jābūt attiecīgās valsts procesuālo noteikumu, kuri šai direktīvai nebūtu jāierobežo, jautājumam.

ò jauns

(17) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru agrāk reģistrētai preču zīmei ir prioritāte pār vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir nepieciešams paredzēt, ka tiesību, kas piešķirtas ar preču zīmi, īstenošanai nebūtu jāskar tās preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms minētās preču zīmes iesniegšanas vai prioritātes datuma. Tas atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 16. panta 1. punktam (turpmāk TRIPS Līgums")[23].

(18) Ir lietderīgi paredzēt, ka ar preču zīmi saistītu tiesību pārkāpumu var noteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka pārkāpuma preču zīme vai apzīmējums ir izmantots tirdzniecībā nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus pēc to komerciālās izcelsmes. Izmantošanu citiem nolūkiem reglamentē valstu tiesību aktu noteikumi.

(19) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tādēļ un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes galvenā funkcija – garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi.

(20) Preču zīmes pārkāpumam būtu jāietver arī apzīmējuma izmantošanu kā tirdzniecības nosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda izmantošana notiek nolūkā atšķirt preces vai pakalpojumus pēc to komerciālās izcelsmes.

(21) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[24].

(22) Lai stiprinātu preču zīmes aizsardzību un efektīvi apkarotu viltošanu, reģistrētas preču zīmes īpašniekam būtu jābūt tiesībām neļaut trešajām personām attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, tās dalībvalstī nelaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.

(23)             Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciāla nolūkā.

(24) Lai ļautu reģistrētu preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, viņiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un veikt konkrētus sagatavošanās darbus pirms marķēšanas.

(25) Ekskluzīvajām tiesībām, ko piešķir preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt izmantot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto godīgi un saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās un komerciālās lietās. Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus tirdzniecības nosaukumiem un preču zīmēm, ņemot vērā, ka tirdzniecības nosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda izmantošana attiecas uz sava personvārda lietošanu. Turklāt tajā būtu jāiekļauj aprakstošu apzīmējumu vai norāžu vai apzīmējumu vai norāžu bez atšķirtspējas izmantošana kopumā. Turklāt īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst vispārēju taisnīgu un godīgu preču zīmes izmantošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam.

(26) No brīvas preču aprites principa izriet, ka preču zīmes īpašnieks nedrīkst aizliegt trešajai personai izmantot šo preču zīmi attiecībā uz precēm, kuras šis īpašnieks pats ir laidis apgrozībā Savienībā ar šo preču zīmi vai tas darīts ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumus, kad īpašniekam ir pamatoti iemesli, lai iebilstu pret preču tālāku tirdzniecību.

ê 2008/95/EK 12. apsvērums

(27) Juridiskās noteiktības dēļ un lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses, ir svarīgi nodrošināt, lai pēdējais vairs nevarētu pieprasīt spēkā neesamības atzīšanu, ne arī varētu iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kas ir vēlāka par viņa paša preču zīmi, kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu, ja vien pieteikums par vēlāku preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi.

ò jauns

(28) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu likumīgi iegūtās preču zīmes tiesības, ir lietderīgi un vajadzīgi paredzēt, neskarot principu, ka ar vēlāku preču zīmi nevar vērsties pret agrāku preču zīmi, ka agrāku preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām panākt vēlākas preču zīmes atcelšanu vai paziņošanu par spēkā neesošu vai iebilst pret šādas preču zīmes izmantošanu, ja vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad agrāku preču zīmi varēja pasludināt par spēkā neesošu vai atceltu, piemēram, tāpēc, ka izmantošanas gaitā tā vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju vai ja ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāku preču zīmi, jo vajadzīgos noteikumus nevarēja piemērot, piemēram, ja agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi reputāciju.

(29) Preču zīmes atbilst savam mērķim atšķirt preces un pakalpojumus un ļauj patērētājiem veikt informētu izvēli tikai tad, ja tās tiek faktiski izmantotas tirgū. Prasība par izmantošanu ir arī vajadzīga, lai samazinātu Savienībā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu, tādējādi samazinot konfliktu skaitu, kas rodas to starpā. Līdz ar to ir svarīgi pieprasīt, lai reģistrētās preču zīmes tiktu faktiski izmantotas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tās ir reģistrētas, vai, neizmantošanas gadījumā, lai tās varētu atsaukt.

(30) Tādēļ reģistrēta preču zīme būtu jāaizsargā tikai tiktāl, ciktāl tā tiek faktiski izmantota, un agrākai reģistrētai preču zīmei nebūtu jāsniedz tās īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāku preču zīmi vai pasludināt to par spēkā neesošu, ja attiecīgais īpašnieks savu preču zīmi faktiski nav izmantojis. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot pārkāpuma procedūrā, ja prasības rezultātā konstatēts, ka preču zīmi varētu atcelt, vai, ja prasība ir iesniegta pret vēlākas preču zīmes tiesībām, to būtu bijis iespējams atcelt laikā, kad tika iegūtas šādas tiesības.

(31) Ir lietderīgi nodrošināt, ka gadījumā, kad Eiropas preču zīmei ir pieprasīta valsts preču zīmes senioritāte un pēc tam valsts preču zīme ir atdota vai zaudējusi spēku, minētās valsts preču zīmes derīgumu vēl var apstrīdēt. Apstrīdēšana būtu jāattiecina tikai uz situācijām, kad valsts preču zīmi būtu bijis iespējams pasludināt par spēkā neesošu vai atceltu laikā, kad attiecīgā zīme tika svītrota no reģistra.

(32) Lai nodrošinātu saskaņotību un sekmētu preču zīmju tirdzniecisko ekspluatāciju Savienībā, noteikumi, ko piemēro preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, kurus jau piemēro Eiropas preču zīmēm, un tiem būtu jāietver noteikumi par nodošanu, licencēšanu, tiesībām in rem, izpildi un maksātnespējas procedūrām.

(33) Ir pierādījies, ka kolektīvās preču zīmes ir noderīgs instruments tādu preču un pakalpojumu reklamēšanai, kuriem ir kopīgas konkrētas īpašības. Tādēļ ir lietderīgi valstu kolektīvajām preču zīmēm piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas kolektīvajām preču zīmēm.

(34) Lai uzlabotu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai un palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību, preču zīmju reģistrācijas procedūrai dalībvalstīs būtu jābūt efektīvai un pārredzamai un tajā būtu jāievēro noteikumi, kas ir līdzīgi noteikumiem, kurus piemēro Eiropas preču zīmēm. Lai nodrošinātu konsekventu un līdzsvarotu preču zīmju sistēmu valstu un Savienības līmenī, visiem dalībvalstu galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem ex-officio pārbaude par to, vai pieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir atbilstīgs, būtu jāveic vienīgi attiecībā uz absolūtu iemeslu atteikumam trūkumu. Tam nebūtu jāskar minēto biroju tiesības pēc pieteikumu iesniedzēju lūguma nodrošināt informāciju par agrākām tiesībām tikai informatīvā nolūkā un neskarot vai neradot saistošas sekas attiecībā uz turpmāko reģistrācijas procesu, tostarp sekojošām iebildumu procedūrām.

(35) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju tiesību piemērošanas jomu un sekmētu piekļuvi preču zīmju aizsardzībai, to preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikācijai, uz ko attiecas preču zīmes pieteikums, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi visās dalībvalstīs, un tie būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro Eiropas preču zīmēm. Lai kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem ļautu noteikt preču zīmes aizsardzības apjomu, ko pieprasa, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, preču un pakalpojumu apzīmējumam būtu jābūt pietiekami skaidram un precīzam. Vispārīgo terminu lietojums būtu jāinterpretē tā, lai iekļautu tikai tās visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme.

(36) Lai nodrošinātu efektīvu preču zīmju aizsardzību, dalībvalstīm būtu jādara pieejama efektīva administratīva apstrīdēšanas procedūra, ļaujot agrākas preču zīmes īpašniekiem apstrīdēt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Turklāt nolūkā piedāvāt efektīvus līdzekļus nederīgu preču zīmju atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošām dalībvalstīm būtu jānodrošina administratīva procedūra atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesamību, kas ir līdzīga procedūrai, ko piemēro Eiropas preču zīmēm Savienības mērogā.

(37) Dalībvalstu galvenajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem būtu jāsadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūru ("aģentūra") visās preču zīmes reģistrācijas un pārvaldības jomās, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci, piemēram, kopīgu vai savienotu datu bāzu un portālu izveide un atjaunināšana apspriežu un meklēšanas nolūkos. Dalībvalstu birojiem un aģentūrai būtu jāturpina sadarbība visās pārējās savu darbību jomās, kas ir saistītas ar preču zīmju aizsardzību Savienībā.

ê 2008/95/EK 7. apsvērums

(38) Šai direktīvai nebūtu jānoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

ê 2008/95/EK 13. apsvērums (pielāgots)

(39) Visām dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Ö (Parīzes Konvencija) un TRIPS Līgums Õ. Nepieciešams, ka šīs direktīvas prasības ir pilnībā saskanīgas ar minētās konvencijas Ö un Līguma Õ prasībām. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās konvencijas Ö un Līguma Õ. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro Līguma 307 Ö 351. Õ panta otrā daļa.

ò jauns

(40) Pienākumam šo direktīvu transponēt valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzēti būtiski grozījumi salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

ê 2008/95/EK 14. apsvērums (pielāgots)

(41) Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu dDirektīvas 89/104/EEK transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā,

ê 2008/95/EK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. nodaļa

Ö Vispārīgi noteikumi Õ

ê 2008/95/EK

1. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai starptautiskas reģistrācijas, kas ir spēkā dalībvalstī, priekšmets.

ò jauns

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)           "birojs" ir attiecīgās dalībvalsts galvenais rūpnieciskā īpašuma birojs vai Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs;

b)           "aģentūra" ir Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 2. pantu.

c)           "reģistrs" ir preču zīmju reģistrs, ko uztur birojs.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

2. nodaļa

Ö Tiesību akti par preču zīmēm Õ

1. iedaļa

Ö Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme Õ

23. pants

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, Ö krāsām pašām par sevi, Õ preču vai to iepakojuma formas Ö vai skaņas Õ, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi:

a) spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.;

ò jauns

b) ir atainoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt īpašniekam piešķirtās aizsardzības precīzu subjektu.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

2. iedaļa

Ö Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai Õ

34. pants

Ö Absolūti Õ iIemesli atteikumam vai spēkā neesamībai

ê 2008/95/EK

1. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

a)           apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)           preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c)           preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;

d)           preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas par ierastām pašreizējā valodā vai tirdzniecības bona fide un ieviestajā praksē;

e)           apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

i)       formas, kas izriet no pašu preču īpašībām;

ii)       preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai;

iii)      formas, kas piešķir precēm reālu vērtību;

f)            preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;

g)           preču zīmes, kas pēc savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h)           preču zīmes, kam nav kompetentu iestāžu atļaujas un kas ir jāatsaka vai jāpadara par spēkā neesošām, ievērojot 6.b pantu Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, turpmāk “Parīzes Konvencija”.;

ò jauns

(i)           preču zīmes, kas ir izslēgtas no reģistrācijas un turpmāk netiek izmantotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskajiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība un kuros paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

j)            preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība un kuros paredzēta tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzība.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam ir:

a) iegūts citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās tika iesniegts reģistrācijas pieteikums;

b) iegūts tikai gadījumā, kad preču zīme svešvalodā ir pārtulkota vai pārrakstīta jebkurā attiecīgo dalībvalstu rakstībā vai oficiālajā valodā.

3. Preču zīmi var pasludināt par spēkā neesošu, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts negodprātīgos nolūkos. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka šādu preču zīmi nereģistrē.

ê 2008/95/EK

24. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, to pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

ê 2008/95/EK (pielāgots)

a)           ja šīs preču zīmes izmantošanu var aizliegt, ievērojot normas, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Kopienas Ö Savienības Õ tiesību akti par preču zīmēm;

ê 2008/95/EK

b)           ja preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, īpaši reliģisku simbolu;

c)           ja preču zīme iekļauj simbolus, emblēmas un ģerboņa vairogus, uz ko neattiecas Parīzes Konvencijas 6.b pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien attiecīgās iestādes nav devušas piekrišanu šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un citiem normatīviem aktiem;.

(d)          ja pieteikuma iesniedzējs iesniedzis pieteikumu preču zīmes reģistrācijai negodprātīgi.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

ð jauns

35. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms ð vai pēc ï reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.

6. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu Ö 5. punktu Õ piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc ð un pirms ï reģistrācijas datuma.

4. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, iemeslus reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms datuma, kurā stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, piemēro tām preču zīmēm, par kurām pieteikums iesniegts pirms šā datuma.

45. pants

Precīzāki iemesli Ö Relatīvs pamatojums Õ atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām

ê 2008/95/EK

1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

              a) ja tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

              b) ja tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.

2. “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

              a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

ê 2008/95/EK (pielāgots)

         i) Kopienas Ö Eiropas Õ preču zīmes;

ê 2008/95/EK

         ii) preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī vai – Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā – Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā;

         iii) preču zīmes, kas reģistrētas starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;

ê 2008/95/EK (pielāgots)

              b) Ö Eiropas Õ Kopienas preču zīmes, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi[25] 207/2009 likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;

ê 2008/95/EK

              c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;

              d) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai, vajadzības gadījumā, preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi ”plaši pazīstams” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.bis pantā.

ê 2008/95/EK

ð jauns

3. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

a)           ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei ð , neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz ko ir iesniegts pieteikums vai veikta reģistrācija, ir identiski vai līdzīgi vai ï un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī ð vai, attiecībā uz Eiropas preču zīmi Savienībā, ï un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt.;

ò jauns

(b)          ja preču zīmes īpašnieka starpnieks vai pārstāvis piesakās tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka piekrišanas, ja vien starpnieks vai pārstāvis nepamato savu rīcību;

c)           ja preču zīmi var sajaukt ar agrāku zīmi, kas aizsargāta ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka attiecīgā preču zīme pieteikuma iesniegšanas dienā vēl tika faktiski izmantota un pieteikuma iesniedzējs rīkojās negodprātīgi;

d)           ja tā ir izslēgta no reģistrācijas un turpmāk netiek izmantota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas paredz izcelsmes norāžu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

4. Dalībvalsts turklāt var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

ê 2008/95/EK

(a)          ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai attiecīgās valsts preču zīmei, kā norādīts šā panta 2. punktā, un tā jāreģistrē vai ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas līdzīgi tiem, kam reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākajai preču zīmei ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai to negodīgi izmantotu;

ba)         ja tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu tirdzniecībā izmantotu apzīmējumu iegūtas pirms sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms datuma, kad pieprasīta prioritāte sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizsargāt sekojošās preču zīmes lietošanu;

cb)         preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un ab) apakšpunktā, jo īpaši:

(i)      tiesībām uz nosaukumu;

ii)       tiesībām uz grafisko atveidojumu;

iii)      autortiesībām;

iv)      rūpnieciskā īpašuma tiesībām,.

(d)          ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai preču zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās ilgākais trīs gadus pirms pieteikuma;

e)           ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai garantijas vai sertifikācijas zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās pirms pieteikuma iesniegšanas laika posmā, kuru nosaka dalībvalsts;

f)            ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kas reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un piešķīrusi tiem tiesības, kuras beigušās to neatjaunošanas dēļ ilgākais divus gadus pirms pieteikuma, ja vien agrākās preču zīmes īpašnieks nav devis piekrišanu vēlākās preču zīmes reģistrācijai un nav lietojis savu preču zīmi;

g)           ja preču zīmi iespējams sajaukt ar zīmi, kas lietota ārvalstīs pieteikuma reģistrācijas dienā un joprojām tiek tur lietota, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteicējs rīkojies negodprātīgi.

5. Dalībvalstis var atļaut, ka atkarībā no apstākļiem reģistrāciju nevajag atteikt vai preču zīmi nevajag pasludināt par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.

6. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 5. punktam, pamatojumu reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms dienas, kurā stājas spēkā normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu Direktīvu 89/104/EEK, piemēro tām preču zīmēm, attiecībā uz kurām pieteikums iesniegts pirms šīs dienas.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

ð jauns

146. pants

Preču zīmes spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšana a posteriori

Ja attiecībā uz agrākas Ö valsts Õ preču zīmes, kura ir atteikta vai kuras spēkā esamībai atļauts izbeigties, agrāku izcelsmi izvirza prasību par Kopienas Ö Eiropas Õ preču zīmi, agrākās Ö valsts Õ preču zīmes spēkā neesamību vai atcelšanu var noteikt a posteriori ð , ja spēkā neesamību vai atcelšanu varēja paziņot arī laikā, kad attiecīgā preču zīme tika atteikta vai kuras spēkā esamībai ļāva izbeigties. Šādā gadījumā senioritāte zaudē savu spēku. ï

7. pants

Ö Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem Õ

Ö Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm precēm vai pakalpojumiem. Õ

ò jauns

8. pants

Agrākas preču zīmes reputācijas vai atšķirtspējas neesamība, kas liedz reģistrētu preču zīmi padarīt par spēkā neesošu

Reģistrētu preču zīmi nepasludina par spēkā neesošu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)           ja agrāka preču zīme, kuru pasludina par spēkā neesošu saskaņā ar 4. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, nebija ieguvusi atšķirtspēju saskaņā ar 4. panta 5. punktu reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienā vai prioritātes datumā;

b)           ja pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu balstās uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un agrāka preču zīme nav ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai nerastos iespēja radīt neskaidrību 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienā vai prioritātes datumā;

c)           ja pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu balstās uz 5. panta 3. punktu un agrākai preču zīmei nebija reputācijas 5. panta 3. punkta nozīmē reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienā vai prioritātes datumā.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

ð jauns

9. pants

Ierobežojumi Ö Spēkā neesamības paziņošanas izslēgšana Õ piekrišanas rezultātā

1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 45. panta 2. ð un 3. ï punktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, ne griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša, ne iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka šī panta 1. punktu attiecina mutatis mutandis uz 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā norādīto agrākas preču zīmes vai uz 45. panta 4. punkta ab) vai bc) apakšpunktā Ö jebkuru Õ norādītoajām agrākuām tiesībuām īpašnieku.

ê 2008/95/EK

3. Šā panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot attiecībā uz vēlāko preču zīmi.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

ð jauns

3. iedaļa

Ö Piešķirtās tiesības un ierobežojumi Õ

510. pants

Tiesības, ko piešķir preču zīme

1. Reģistrētā pPreču zīmes Ö reģistrēšana Õ piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības.

2. Ö Neskarot preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, Õ Ö reģistrētas preču zīmes Õ īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu Ö attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem: Õ

a)           kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei Ö un tiek izmantots Õ attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav ir līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ð un kur šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās preču zīmes darbību, garantējot patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi; ï

b)           Ö kas ir Õ identisksuma vai līdzīgsbas dēļ ar agrāko preču zīmei un Ö tiek izmantots Õ precēmču vai pakalpojumiemu, Ö kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, Õ Ö kam Õ ko aptver preču zīmes Ö ir reģistrēta Õ, identiskuma vai līdzības dēļ Ö ja Õ pastāv iespēja maldināt sabiedrību; tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi. iespēja maldināt ir asociāciju iespēja starp apzīmējumu un agrāko preču zīmi;

2. c)       Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei Ö , neatkarīgi no tā, vai to izmanto, Õ attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ð ir identiski, līdzīgi vai ï nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

3. Saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt Ö jo īpaši Õ šādas darbības:

ê 2008/95/EK

a)           apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b)           preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c)           preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

ò jauns

d) izmantot apzīmējumu kā tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukumu vai daļu no tā;

ê 2008/95/EK

de)         izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos.;

ò jauns

f)            izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.

4. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības novērst preču importu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.

5. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbības ietvaros attiecīgās dalībvalsts muitas teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

ê 2008/95/EK

46. Ja, saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu, apzīmējuma lietošanu šī panta 21. punkta b) apakšpunktā vai c)2. apakšpunktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.

57. Šā panta 1., 2., 3. un 6. līdz 4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

ò jauns

11. pants

Īpašnieka tiesību pārkāpums noformējuma, iepakojuma vai citu līdzekļu izmantošanas dēļ

Ja ir iespējams, ka noformējums, iepakojums vai citi līdzekļi, kam attiecīgā zīme ir piestiprināta, tiks izmantota attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, un izmantošana, kas saistīta ar šādām precēm vai pakalpojumiem, veido īpašnieka tiesību pārkāpumu saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šādas darbības:

a)           tirdzniecības gaitā piestiprināt apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs attiecīgajai preču zīmei, uz noformējuma, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, kam var piestiprināt attiecīgo zīmi;

b)           piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt noformējumu, iepakojumu vai citus līdzekļus, kam ir piestiprināta attiecīgā preču zīme.

12. pants

Preču zīmju atveidošana vārdnīcās

Ja preču zīmes atveidošana vārdnīcā, enciklopēdijā vai līdzīgā atsauces materiālā rada iespaidu, ka tas ir sugas vārds precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko preču zīme ir reģistrēta, materiāla publicētājs pēc preču zīmes īpašnieka lūguma nodrošina, ka preču zīmes atveidojumam, vēlākais, nākošajā publikācijas izdevumā pievieno norādi, ka tā ir reģistrēta preču zīme.

13. pants

Aizliegums izmantot preču zīmi, kas reģistrēta uz starpnieka vai pārstāvja vārda

1. Ja preču zīmi bez īpašnieka piekrišanas savā vārdā reģistrē tās personas starpnieks vai pārstāvis, kura ir minētās preču zīmes īpašnieks, attiecīgajam īpašniekam ir tiesības:

a)           iebilst pret to, ka preču zīmi izmanto viņa starpnieks vai pārstāvis;

b)           pieprasīt no starpnieka vai pārstāvja attiecīgās preču zīmes nodošanu savā labā.

2. Šī panta 1. punktu nepiemēro, ja starpnieks vai pārstāvis pamato savu rīcību.

ê 2008/95/EK

614. pants

Preču zīmes darbības ierobežojumi

1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā:

ê 2008/95/EK (pielāgots)

ð jauns

              a) tās Ö personas Õ vārdu vai adresi;

              b) ð apzīmējumus vai ï norādes ð , kurām nav atšķirtspējas vai kuras ï attiecasībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citāmas preču vai pakalpojumu īpašībāmas;

              c) preču zīmi ð nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kas pieder attiecīgās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši ï, ja Ö preču zīmes izmantošana ir Õ nepieciešamas, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves daļas..

ar nosacījumu, ka trešās personas Ö Šī panta pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona Õ rūpnieciskos vai komercdarījumos tās Ö preču zīmi Õ izmanto godīgi.

ò jauns

2. Ja preču zīmi izmanto trešā persona, to neuzskata par saskanīgu ar godīgu praksi, jo īpaši, šādos gadījumos:

a)           rodas priekšstats, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un attiecīgās preču zīmes īpašnieku;

b)           trešā persona bez pamatota iemesla negodīgi izmanto attiecīgās preču zīmes reputāciju vai atšķirtspēju vai tai kaitē.

ê 2008/95/EK

23. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

715. pants

Preču zīmes piešķirto tiesību izmantošana

ê 2008/95/EK (pielāgots)

1. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis Kopienas Ö Savienības Õ tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai, kas laistas Kopienas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.

ê 2008/95/EK

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir likumīgi iemesli iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību, jo īpaši – ja pēc laišanas tirgū preču stāvoklis ir izmainījies vai pasliktinājies.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

1016. pants

Preču zīmju lietošana

1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav faktiski lietojis preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, vai, ja šāda lietošana tikusi atlikta nepārtrauktā piecu gadu laikā, uz preču zīmi attiecas Ö 17.pantā, 19.panta 1. punktā, 46.panta 1. punktā un 48. panta 3. un 4. punktā Õ šajā direktīvā paredzētās sankcijas Ö un ierobežojumi Õ, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās nelietošanai.

ò jauns

2. Ja dalībvalsts uzsāk iebilduma procedūru pēc reģistrācijas, 1. punktā minētos piecus gadus aprēķina, sākot no dienas, kad attiecīgo preču zīmi vairs nevar apstrīdēt, vai gadījumā, kad iebildums ir iesniegts un nav atsaukts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu kļuvis galīgs.

3. Attiecībā uz preču zīmēm, kuras reģistrētas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, 1. punktā minētos piecus gadus aprēķina no dienas, kad preču zīmi vairs nevar noraidīt vai apstrīdēt. Ja iebildums ir iesniegts un nav atsaukts, attiecīgo laikposmu aprēķina no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu kļuvis galīgs.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

4. Šā 1. punkta pirmās daļas nolūkam lietošana ir arī šādas darbības:

ê 2008/95/EK

ð jauns

(a)          preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta; ð neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā tiek izmantota, ir arī reģistrēta īpašnieka vārdā; ï

(b)          preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

25. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu vai, ja to dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu.

3. Attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas:

              a) ja normas, kas ir spēkā līdz minētajai dienai, uzlika sankcijas par preču zīmes nelietošanu nepārtrauktu laika periodu, attiecīgo 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodu uzskata par sākušos tajā pašā laikā kā jebkurš nelietošanas periods, kas minētajā dienā jau ir sācies;

              b) ja līdz minētai dienai norma nebija spēkā, 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodus uzskata par tādiem, kas sākušies, visagrākais, no minētās dienas.

ò jauns

17. pants

Neizmantošana kā aizstāvība pārkāpuma procedūrā

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt izmantot apzīmējumu tikai tādā mērā, kādā viņa tiesības nevar atsaukt saskaņā ar 19. pantu laikā, kad ir ierosināta pārkāpuma procedūra.

18. pants

Vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iejaukties, lai aizstāvētos pret pārkāpuma procedūru

1. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāku reģistrētu preču zīmi, ja vēlāka reģistrēta preču zīme nav pasludināta par spēkā neesošu saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. un 2. punktu un 48. panta 3. punktu.

2. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāku reģistrētu Eiropas preču zīmi, ja minētā vēlākā preču zīme nav pasludināta par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 3. un 4. punktu, 54. panta 1. un 2. punktu vai 57. panta 2. punktu.

3. Ja preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāku reģistrētu preču zīmi saskaņā ar 1. vai 2. punktu, minētās vēlākās reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt agrāku reģistrētu preču zīmi izmantot pārkāpuma procedūrā, pat ja minētās tiesības vairs nevar izmantot pret vēlāku reģistrēto preču zīmi.

ê 2008/95/EK

11. pants

Tiesas un administratīvie procesi par preču zīmju nelietošanu

1. Preču zīmi nevar pasludināt par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1. un 2. punktā vai 10. panta 3. punktā atkarībā no apstākļiem.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1. un 2. punktā vai 10. panta 3. punktā atkarībā no apstākļiem.

3. Neierobežojot 12. panta piemērošanu, ja iesniegta pretprasība atcelšanai, ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesos par pārkāpumiem, ja prasības rezultātā konstatēts, ka preču zīmi varētu atcelt, ievērojot 12. panta 1. punktu.

4. Ja agrākā preču zīme tikusi izmantota attiecībā tikai uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, lai piemērotu šā panta 1., 2. un 3. punktu, to uzskata par reģistrētu attiecībā tikai uz šo preču vai pakalpojumu daļu.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

4. iedaļa

Ö Preču zīmes tiesību atcelšana Õ

1219. pants

Ö Patiesas izmantošanas trūkums kā Õ pamats atcelšanai

ê 2008/95/EK

1. Preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā piecu gadu periodā tā dalībvalstī nav faktiski lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā reģistrēta, un nav atbilstīgu iemeslu tās nelietošanai.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

2. Tomēr nNeviena persona nevar lūgt, lai atceltu īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja starpposmā starp piecu gadu perioda izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma iesniegšanu uzsākta vai atsākta no jauna preču zīmes faktiska lietošana.

ê 2008/95/EK

3. Lietošanas uzsākumu vai atsākumu triju mēnešu periodā pirms atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākās, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas periodam, tomēr neievēro, ja priekšdarbi uzsākumam vai atsākumam notiek tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzina, ka iespējams iesniegt atcelšanas pieteikumu.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

20. pants

Ö Kopīgs nosaukums vai maldinoša norāde kā pamatojums atcelšanai Õ

2. Neierobežojot 1. punktu, pPreču zīme ir atceļama, ja pēc dienas, kurā tā reģistrēta:

ê 2008/95/EC

(a)          īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā produktam vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā reģistrēta:

b)           preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

1321. pants

ê 2008/95/EK (pielāgots)

Iemesli atteikumam vai aAtcelšanai, vai spēkā neesamībai attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem

Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atcelšanai vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai atcelšana vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm Ö minētajām Õ precēm vai pakalpojumiem.

ò jauns

5. iedaļa

Preču zīmes kā īpašumtiesību objekti

22. pants

Reģistrētu preču zīmju nodošana

1. Preču zīmi var nodot atsevišķi no uzņēmuma nodošanas attiecībā uz visām vai dažām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta.

2. Visa uzņēmuma nodošana ietver preču zīmes nodošanu, izņemot, ja ir vienošanās par pretējo vai pastāv apstākļi, kas skaidri liek rīkoties citādi. Šo noteikumu piemēro attiecībā uz līgumsaistībām par uzņēmuma nodošanu.

3. Neskarot 2. punktu, preču zīmi nodod rakstveidā, un tam nepieciešams līguma pušu paraksts, izņemot, ja tas notiek tiesas sprieduma rezultātā; pretējā gadījumā tā nav spēkā.

4. Pēc vienas puses lūguma nodošanu ievada reģistrā un publicē.

5. Kamēr nodošana nav ievadīta reģistrā, tiesību pārņēmējs nevar izmantot no preču zīmes reģistrācijas izrietošās tiesības pret trešām personām.

6. Ja attiecībā uz biroju jāievēro kādi termiņi, tiesību pārņēmējs var izdarīt attiecīgus paziņojumus birojam, līdzko birojs ir saņēmis nodošanas reģistrācijas pieteikumu.

23. pants

Tiesības in rem

1. Preču zīmi neatkarīgi no saistībām var sniegt kā galvojumu un tā var būt tiesību in rem subjekts.

2. Pēc kādas puses lūguma 1. punktā minētās tiesības ievada reģistrā un publicē.

24. pants

Izpilde

1. Preču zīme var būt izpildes darbību subjekts.

2. Pēc kādas puses lūguma informāciju par lēmuma izpildes panākšanu ievada reģistrā un publicē.

25. pants

Maksātnespējas procedūras

Ja preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas vai līdzīgos procesos, pēc kompetentas iestādes lūguma datus par to ievada reģistrā un publicē.

ê 2008/95/EK

826. pants

Licencēšana

1. Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.

2. Preču zīmes īpašnieks var izmantot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz:

              a) licences ilgumu;

              b) reģistrācijā norādīto formu, kādā preču zīmi var izmantot;

              c) preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;

              d) teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt; vai

              e) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

ò jauns

3. Neskarot licences līguma noteikumus, licenciāts var celt prasību par preču zīmes pārkāpumu tikai tad, ja tās īpašnieks tam piekrīt. Tomēr izņēmuma licences licenciāts var šādu prasību celt, ja preču zīmes īpašnieks pēc oficiāla paziņojuma saņemšanas pienācīgā laikā pats neceļ prasību.

4. Lai saņemtu kompensāciju par nodarītiem zaudējumiem, licenciātam ir tiesības iesaistīties preču zīmes īpašnieka celtā prasībā par preču zīmes pārkāpumu.

5. Pēc vienas puses lūguma licences piešķiršanu vai nodošanu attiecībā uz preču zīmi ievada reģistrā un publicē.

27. pants

Pieteikumi par preču zīmi kā īpašumtiesību objektu

Pieteikumiem par preču zīmēm piemēro 22. līdz 26. pantu.

6. iedaļa

Garantijas zīmes, sertifikācijas zīmes un kolektīvās zīmes

28. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

1."Garantijas vai sertifikācijas preču zīme" ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi, materiālu, preču ražošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti.

2. "Kolektīvā preču zīme" ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

1529. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz kolektīvām preču zīmēm, gGarantijas zīmesēm un sertifikācijas zīmesēm

Ö 1. Dalībvalsts var nodrošināt garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju. Õ

12. Neierobežojot 4. pantu, dDalībvalstis, kuru tiesību akti atļauj kolektīvu preču zīmju vai garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju, var paredzēt, ka šādas Ö garantijas vai sertifikācijas Õ zīmes nereģistrē vai atceļ, vai pasludina par spēkā neesošām saskaņā ar Ö papildu pamatojumu, kas nav norādīts Õ 3. Ö , 19. Õ un 12 20. pantā precizēto papildu pamatojumu, ja to prasa šo zīmju funkcija.

23. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka Ö Garantijas vai sertifikācijas zīme, ko veido Õ apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai noteiktu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot kolektīvas, garantijas vai sertifikācijas zīmes. Šāda zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai lietot šādas zīmes vai norādes komercdarbībā ar noteikumu, ka tās lieto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās; jo īpaši šādu zīmi nevar izmantot pret trešo personu, kam piešķirtas tiesības lietot ģeogrāfisku nosaukumu.

30. pants

Ö Kolektīvās zīmes Õ

ò jauns

1. Dalībvalstis nodrošina kolektīvo preču zīmju reģistrāciju.

2. Uz kolektīvajām preču zīmēm var pieteikties izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju apvienības, kurām atbilstoši tiesību aktiem, kas tās reglamentē, savā vārdā ir visu veidu tiesības un pienākumi, spēja slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības un iesniegt prasību tiesā, un būt par šādas prasības subjektu, kā arī juridiskas personas, uz ko attiecas publiskās tiesības.

3. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kolektīvās preču zīmes var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

Ö Kopīga Kolektīvā preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šos apzīmējumus vai norādes izmantot tirdznieciskos darījumos, ar nosacījumu, ka trešās personas rūpnieciskos vai komercdarījumos tās izmanto godīgi; šo preču zīmi jo īpaši nevar izmantot pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku nosaukumu. Õ

ò jauns

31. pants

Noteikumi, kas reglamentē kolektīvās preču zīmes izmantošanu

1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu.

2. Noteikumos, kas reglamentē tās izmantošanu, norāda personas, kam atļauts preču zīmi izmantot, dalības apvienības nosacījumus un preču zīmes izmantošanas nosacījumus, ieskaitot sankcijas. Noteikumi, kas reglamentē 30. panta 3. punktā minētās preču zīmes izmantošanu, atļauj visām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsmes vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir preču zīmes īpašnieks.

32. pants

Pieteikuma noraidīšana

1. Papildus 4. un 5. pantā paredzētajam pamatojumam preču zīmes pieteikuma noraidīšanai pieteikumu par kolektīvo preču zīmi noraida, ja nav atbilstības 28. panta 2. punkta, 30. panta vai 31. panta noteikumiem vai ja noteikumi, kas reglamentē tās izmantošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

2. Pieteikumu par kolektīvo preču zīmi noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā kolektīvo preču zīmi.

3. Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē izmantošanu, grozīšanas atbilst 1. un 2. punkta prasībām.

33. pants

Kolektīvo preču zīmju izmantošana

Direktīvas 16. panta prasības ir izpildītas, ja saskaņā ar 16. pantu kolektīvo preču zīmi faktiski izmanto jebkura persona, kam ir atļauja to darīt.

34. pants

Noteikumu, kas reglamentē kolektīvo preču zīmju izmantošanu, grozīšana

1. Kolektīvās preču zīmes īpašnieks iesniedz birojam visus grozītos noteikumus, kas reglamentē preču zīmes izmantošanu.

2. Grozījumus reģistrā nemin, ja grozītie noteikumi neatbilst 31. pantam vai ir saistīti ar kādu no 32. pantā minētajiem noraidījuma iemesliem.

3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, piemēro 42. panta 2. punktu.

4. Šīs direktīvas piemērošanai grozījumi noteikumos, kas reglamentē preču zīmju izmantošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par grozījumiem ievada reģistrā.

35. pants

Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem

1. Direktīvas 26. panta 3. un 4. punktu piemēro jebkurai personai, kam ir atļauja izmantot kolektīvo preču zīmi.

2. Kolektīvās preču zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kurām ir tiesības izmantot preču zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus preču zīmes neatļautas izmantošanas rezultātā.

36. pants

Papildu iemesli atcelšanai

Papildus 19. un 20. pantā paredzētajiem atcelšanas iemesliem kolektīvās preču zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja birojs saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu, balstoties uz šādiem iemesliem:

a)           īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu preču zīmes izmantošanu tādā veidā, kurš nav savienojams ar izmantošanas nosacījumiem, kas noteikti izmantošanas noteikumos, kuru grozījumi attiecīgi ir minēti reģistrā;

b)           veids, kādā preču zīmi izmanto personas, kam atļauts to darīt, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 32. panta 2. punktā minētajā veidā;

c)           noteikumu, kas reglamentē preču zīmes izmantošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 34. panta 2. punktu, ja vien preču zīmes īpašnieks, turpmāk grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.

37. pants

Papildu iemesli spēkā neesamībai

Papildus 4. un 5. pantā noteiktajiem iemesliem spēkā neesamībai kolektīvo zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 32. panta noteikumus, paziņo par spēkā neesošu, ja vien preču zīmes īpašnieks, grozot noteikumus, kas reglamentē tās izmantošanu, nepanāk atbilstību 32. panta prasībām.

3. nodaļa

Procedūras

1. iedaļa

Pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

38. pants

Nosacījumi, kādiem jāatbilst pieteikumiem

1. Preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver:

a)           reģistrācijas lūgumu;

b)           informāciju, kas identificē pieteikuma iesniedzēju;

c)           preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrāciju pieprasa;

d)           preču zīmes atveidojumu.

2. Par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu jāmaksā reģistrācijas nodeva un, attiecīgā gadījumā, viena vai vairākas nodevas par kategoriju.

39. pants

Iesniegšanas datums

1. Preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir diena, kurā pieteikuma iesniedzējs birojā iesniedz dokumentus, kas ietver 38. pantā norādīto informāciju.

2. Dalībvalstis papildus var noteikt, ka iesniegšanas datumu reģistrē, kad ir veikts maksājums par pamatpieteikumu vai reģistrācijas nodeva.

40. pants

Preču un pakalpojumu apzīmējums un klasifikācija

1. Preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem iesniedz reģistrācijas pieteikumu, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas nolūkos (turpmāk "Nicas klasifikācija").

2. Preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, pieteikuma iesniedzējs identificē ar pietiekamu skaidrību un precizitāti, lai, pamatojoties vienīgi uz iepriekšminēto, ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Preču un pakalpojumu saraksts ļauj katru vienību klasificēt tikai vienā Nicas klasifikācijas kategorijā. 3. Direktīvas 2. panta nolūkā var izmantot Nicas klasifikācijas kategoriju nosaukumos ietvertos vispārīgos apzīmējumus vai citus vispārīgos terminus, ja tie atbilst nepieciešamajiem standartiem par skaidrību un precizitāti.

4. Birojs nepieņem pieteikumu attiecībā uz terminiem, kas ir neskaidri vai neprecīzi, ja pieteikuma iesniedzējs neierosina pieņemamu formulējumu šim nolūkam biroja noteiktajā termiņā. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ biroji, savstarpēji sadarbojoties, sastāda sarakstu, kurā ietver savu attiecīgo administratīvo praksi attiecībā uz preču un pakalpojumu klasifikāciju.

5. Vispārīgo terminu izmantošanu, tostarp Nicas klasifikācijas kategoriju nosaukumos ietvertos vispārīgos apzīmējumus, interpretē kā tādus, kas ietver visas preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas konkrētā apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu apzīmējumu vai terminu izmantošanu neinterpretē kā tādu, kas ietver tiesības uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie neattiecas.

6. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz reģistrāciju par vairāk nekā vienu kategoriju, preces un pakalpojumus sagrupē atbilstīgi Nicas klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, kurai pieder attiecīgā preču un pakalpojumu grupa, un kategorijas sakārto secīgi.

7. Preču un pakalpojumu klasifikācija kalpo tikai administratīviem nolūkiem. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, balstoties uz to, ka tie parādās tajā pašā Nicas klasifikācijas kategorijā, un preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, balstoties uz to, ka tie parādās Nicas klasifikācijas dažādās kategorijās.

41. pants

Ex officio pārbaude

Biroji savu ex-officio pārbaudi par to, vai pieteikums par preču zīmi ir pieņemams reģistrēšanai, veic tikai saistībā ar 4. pantā minēto absolūto atteikuma pamatojumu trūkumu.

42. pants

Trešo personu apsvērumi

1. Pirms preču zīmes reģistrācijas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot pamatojumu atbilstoši 4. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkst reģistrēt ex officio. Minētās personas nav puses lietas izskatīšanā birojā.

2. Papildus 1. punktā minētajam pamatojumam jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot konkrētu pamatojumu, kādēļ kolektīvā preču zīme būtu jānoraida saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.

43. pants

Pieteikumu un reģistrāciju nodalīšana

Pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks var sadalīt pieteikumu par preču zīmi vienā vai vairākos atsevišķos pieteikumos vai reģistrācijās, iesniedzot birojam paziņojumu.

44. pants

Nodevas

Par preču zīmes reģistrāciju un atjaunošanu maksā papildu nodevu attiecībā uz katru preču un pakalpojumu kategoriju, kas neietilpst pirmajā kategorijā.

2. iedaļa

Iebildumu, atcelšanas un spēkā neesamības procedūras

45. pants

Iebildumu procedūra

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu un ātru administratīvo procedūru savos birojos, lai iebilstu pret pieteikuma par preču zīmi reģistrāciju, pamatojoties uz 5. pantā minēto pamatojumu.

2. Šī panta 1. punktā minētā administratīvā procedūra paredz, ka vismaz agrākās reģistrētas preču zīmes tiesību īpašnieks, kā noteikts 5. panta 2. un 3. punktā, var iesniegt paziņojumu par iebildumu.

3. Pusēm piešķir vismaz divu mēnešu periodu, pirms tiek sāktas iebildumu procedūras, lai vienotos par iespēju panākt izlīgumu starp pusi, kas ceļ iebildumu, un pieteikuma iesniedzēju.

46. pants

Neizmantošana kā aizstāvība iebildumu procedūrā

1. Administratīvajās iebildumu procedūrās, ja pieteikuma iesniegšanas dienā vai vēlākas reģistrētas preču zīmes prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu termiņš, kurā agrāka preču zīme bija faktiski jāizmanto, kā noteikts 16. pantā, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma agrākas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis paziņojumu par iebildumu, sniedz pierādījumu, ka agrāka preču zīme ir faktiski izmantota, kā noteikts 16. pantā, piecu gadu laikposmā pēc vēlākas reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas dienas vai prioritātes datuma, vai ka neizmantošanai ir bijuši pamatoti iemesli. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida.

2. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, pieteikuma par iebildumu izskatīšanas nolūkos, kā minēts 1. punktā, uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šī panta 1. un 2. punktu piemēro tikai gadījumos, kad agrākā preču zīme ir Eiropas preču zīme. Šādā gadījumā to, vai Eiropas preču zīme ir faktiski izmantota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.

47. pants

Procedūra par atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

1. Dalībvalstis nodrošina administratīvu procedūru savos birojos preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

2. Administratīvā atcelšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atceļ, pamatojoties uz 19. un 20. pantā minētajiem iemesliem.

3. Administratīvā spēkā neesamības atzīšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties vismaz uz šādiem iemesliem:

a) preču zīmi nevajadzēja reģistrēt, jo tā neatbilda 4. panta prasībām;

b) preču zīmi nevajadzēja reģistrēt, jo spēkā bija agrākā reģistrēta preču zīme 5. panta 2. un 3. punkta nozīmē.

4. Administratīvā procedūra nodrošina, ka pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamību var iesniegt vismaz šādos gadījumos:

a) ja piemērojams 2. pants un 3. panta a) apakšpunkts — jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus un kas atbilstoši likumam, kurš to reglamentē, var savā vārdā iesniegt prasību tiesā un būt par šādas prasības subjektu;

b) ja piemērojams 3. panta b) apakšpunkts — agrāku tiesību īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. un 3. punktā.

48. pants

Neizmantošana kā aizstāvība procedūrās atzīšanai par spēkā neesošu

1. Administratīvajā procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz reģistrētu preču zīmi ar agrāku iesniegšanas datumu vai prioritātes datumu, ja vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieks to pieprasa, agrākas preču zīmes īpašnieks nodrošina pierādījumu par to, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums pat atzīšanu par spēkā neesošu, agrāka preču zīme ir faktiski izmantota, kā minēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko īpašnieks norāda kā pieteikuma pamatojumu, vai ka ir pamatoti iemesli neizmantošanai, ja piecu gadu laikposms, kurā agrākā preču zīme ir bijusi faktiski jāizmanto, ir beidzies dienā, kad iesniegts paziņojums par spēkā neesamību.

2. Ja pieteikuma iesniegšanas dienā vai vēlākas reģistrētas preču zīmes prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu termiņš, kurā agrākā preču zīme bija faktiski jāizmanto, kā noteikts 16. pantā, agrākās preču zīmes īpašnieks, papildus 1. punktā pieprasītajam pierādījumam, sniedz pierādījumu, ka attiecīgā preču zīme ir faktiski izmantota piecu gadu laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas dienas vai prioritātes datuma, vai ka neizmantošanai ir bijuši pamatoti iemesli.

3. Ja netiek iesniegti 1. un 2. punktā minētie pierādījumi, pieteikumu atzīšanai par spēkā neesamību, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, noraida.

4. Ja agrākā preču zīme saskaņā ar 16. pantu ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

5. Šī panta 1. un 4. punktu piemēro tikai gadījumos, ja agrākā preču zīme ir Eiropas preču zīme. Šādā gadījumā to, vai Eiropas preču zīme ir faktiski izmantota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.

49. pants

Atcelšanas un spēkā neesamības sekas

1. Uzskata, ka reģistrētai preču zīmei kopš pieteikuma par atcelšanu iesniegšanas brīža nav šajā direktīvā noteikto seku, ja īpašnieka tiesības ir atceltas. Lēmumā pēc kādas puses lūguma var noteikt agrāku datumu, kurā radies pamats atcelšanai.

2. Uzskata, ka preču zīmei jau no paša sākuma nav bijis šajā direktīvā noteikto seku, ja preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu.

3. iedaļa

Reģistrācijas ilgums un pagarināšana

50. pants

Reģistrācijas ilgums

1. Preču zīmes reģistrē uz desmit gadiem no pieteikuma iesniegšanas brīža.

2. Reģistrāciju var pagarināt saskaņā ar 51. pantu uz turpmākiem desmit gadu laikposmiem.

51. pants

Reģistrācijas pagarināšana

1. Preču zīmes reģistrāciju pagarina pēc preču zīmes īpašnieka vai pēc tās pilnvarotas personas lūguma, ja ir samaksāta pagarināšanas nodeva.

2. Birojs informē preču zīmes īpašnieku un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz šo preču zīmi, par reģistrācijas beigšanos pietiekamu laiku iepriekš. Ja šī informācija netiek sniegta, birojs atbildību neuzņemas.

3. Lūgumu par reģistrācijas pagarināšanu iesniedz un pagarināšanas nodevas samaksā sešu mēnešu laikposmā, kas beidzas tā mēneša pēdējā dienā, kad beidzas aizsardzība. Ja tas netiek izdarīts, lūgumu var iesniegt turpmākā sešu mēnešu laikposmā pēc dienas, kas minēta pirmajā teikumā. Reģistrācijas pagarināšanas nodevas un papildu nodevas samaksā minētajā laikposmā.

4. Ja pieteikums ir iesniegts vai nodevas samaksātas tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko preču zīmi reģistrē, reģistrāciju pagarina tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

5. Reģistrācijas pagarinājums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tam, kad beigusies esošā reģistrācija. Pagarinājumu reģistrē un publicē.

4. nodaļa

Sadarbība administratīvajā jomā

52. pants

Sadarbība preču zīmju reģistrācijas un pārvaldības jomā

Dalībvalstis nodrošina, ka biroji sadarbojas savā starpā un ar aģentūru, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci un panāktu saskanīgus rezultātus preču zīmju reģistrācijā un pārbaudē.

53. pants

Sadarbība citās jomās

Dalībvalstis nodrošina, ka biroji sadarbojas ar aģentūru visās darbību jomās, kas nav minētas 52. pantā, kuras attiecas uz preču zīmju aizsardzību Savienībā.

5. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

ê

54. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis ievieš normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas nepieciešami, lai īstenotu 2. līdz 6., 8. līdz 14., 16., 17., 18., 22. līdz 28. un 30. līdz 53. pantu ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad šī direktīva stājusies spēkā. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvu, ko atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

16. pants

Sakari

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1755. pants

Atcelšana

Direktīvu 89/104/EK Ö 2008/95/EK Õ, kas grozīta ar II pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ no [..] [ Ö dienas pēc šīs direktīvas 54. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma Õ diena pēc šīs regulas 95. panta 54. punkta pirmajā daļā minētā datuma], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Ö Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā norādītās direktīvas Õ II pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

ê 2008/95/EK (pielāgots)

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

1856. pants

Stāšanās spēkā

ê 2008/95/EK

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ê

Direktīvas 1., 7., 15., 19., 20., 21. un 54. līdz 57. pantu piemēro no [dienas, kas ir pēc šīs direktīvas 54. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma].’

ê 2008/95/EK

1957. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

ê 2008/95/EK (pielāgots)

I PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošu grozījumu

(minēts 17. pantā)

Padomes Direktīva 89/104/EEK || (OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 92/10/EEK || (OV L 6, 11.1.1992., 35. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 17. pantā)

Direktīva || Termiņš transponēšanai

89/104/EEK || 1992. gada 31. decembris

ê2008/95/EK (pielāgots)

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 89/104/EEK || Šī direktīva

1. pants || 1. pants

2. pants || 2. pants

3. pants, 1. punkts, a) līdz d) apakšpunkts || 3. pants, 1. punkts, a) līdz d) apakšpunkts

3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ievadvārdi || 3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ievadvārdi

3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, pirmais ievilkums || 3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, i) punkts

3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrais ievilkums || 3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ii) punkts

3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, trešais ievilkums || 3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, iii) punkts

3. pants, 1. punkts, f), g) un h) apakšpunkts || 3. pants, 1. punkts, f), g) un h) apakšpunkts

3. panta 2., 3. un 4. punkts || 3. panta 2., 3. un 4. punkts

4. pants || 4. pants

5. pants || 5. pants

6. pants || 6. pants

7. pants || 7. pants

8. pants || 8. pants

9. pants || 9. pants

10. panta 1.punkts || 10. panta 1. punkta pirmā daļa

10. panta 2.punkts || 10. panta 1. punkta otrā daļa

10. panta 3.punkts || 10. panta 2.punkts

10. panta 4.punkts || 10. panta 3.punkts

11. pants || 11. pants

12. pants, 1. punkts, pirmais teikums || 12. panta 1. punkta pirmā daļa

12. panta 1. punkta otrais teikums || 12. panta 1. punkta otrā daļa

12. pants, 1. punkts, trešais teikums || 12. panta 1. punkta trešā daļa

12. panta 2.punkts || 12. panta 2.punkts

13. pants || 13. pants

14. pants || 14. pants

15. pants || 15. pants

16. panta 1. un 2. punkts || —

16. panta 3.punkts || 16. pants

— || 17. pants

— || 18. pants

17. pants || 19. pants

— || I pielikums

— || II pielikums

é

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2008/95/EK || Šī direktīva

1. pants || 1. pants

--- || 2. pants

2. pants || 3. pants

3. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts || 4. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts

--- || 4. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkts

--- || 4. panta 2. punkts un 3. punkta pirmais teikums

3. pants, 2. punkts, a) līdz c) apakšpunkts || 4. pants, 4. punkts, a) līdz c) apakšpunkts

3. panta 2. punkta d) apakšpunkts 3. pants, 3. punkts, pirmais teikums 3. panta 3. punkta otrais teikums 4. panta 1. un 2. punkts 4. panta 3. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts --- 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts --- 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkts 4. panta 4. punkta d) līdz f) apakšpunkts 4. pants, 5. un 6. punkts --- 5. panta 1. punkta pirmais ievadteikums 5. panta 1. punkta otrais ievadteikums 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts 5. panta 2. punkts 5. pants, 3. punkts, a) līdz c) apakšpunkts --- 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts --- --- 5. panta 4. un 5. punkts --- --- --- 6. pants, 1. punkts, a) līdz c) apakšpunkts --- 6. panta 2. punkts 7. pants 8. panta 1. un 2. punkts --- 9. pants 10. panta 1. punkta pirmā daļa --- 10. panta 1. punkta otrā daļa 10. panta 2. punkts 10. panta 3. punkts 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 11. panta 3. punkts 11. panta 4. punkts --- 12. panta 1. punkta pirmā daļa 12. panta 1. punkta otrā daļa 12. panta 1. punkta trešā daļa 12. panta 2. punkts 13. pants 14. pants --- --- --- 15. panta 1. punkts 15. panta 2. punkts --- 16. pants 17. pants 18. pants 19. pants || 4. panta 3. punkta otrais teikums 4. panta 5. punkts 4. panta 6. punkts 5. panta 1. un 2. punkts 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts 5. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts 5. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts --- 5. pants, 5. un 6. punkts 8. pants 10. panta 1. punkts 10. panta, 2. punkta ievadvārdi 10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts 10. panta 2. punkts 10. pants, 3. punkts, a) līdz c) apakšpunkts 10. panta 3. punkta d) apakšpunkts 10. panta 3. punkta e) apakšpunkts 10. panta 3. punkta f) apakšpunkts 10. panta 4. un 5. punkts 10. panta 6. un 7. punkts 11. pants 12. pants 13. pants 14. pants, 1. punkts, a) līdz c) apakšpunkts 14. panta 2. punkts 14. panta 3. punkts 15. pants 26. panta 1. un 2. punkts 26. panta 3. līdz 5. punkts 9. pants 16. panta 1. punkts 16. panta 2. un 3. punkts 10. panta 4. punkts 10. panta 5. punkts --- 48. panta 1. līdz 3. punkts 46. panta 1. punkts 17. pants 17. pants, 46. panta 2. punkts un 48. panta 4. punkts 18. pants 19. panta 1. punkts 19. panta 2. punkts 19. panta 3. punkts 20. pants 7. pants un 21. pants 6. pants 22. līdz 25. pants 27. pants 28. pants 29. panta 1. un 2. punkts 29. panta 3. punkts 30. līdz 54. panta 1. punkts, 54. panta 2. punkts 55. pants 56. pants 57. pants

_____________

[1]               Konkurētspējas padomes 2007. gada 21. un 22. maija secinājumi, Padomes dokuments Nr. 9427/07.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2008) 394 galīgā redakcija, 2008. gada 26. jūnijs.

[3]               COM(2008) 465 galīgā redakcija, 2008. gada 16. jūlijs.

[4]               COM(2010) 546 galīgā redakcija, 2010. gada 6. oktobris.

[5]               COM(2011) 287 final, 2011. gada 24. maijs, “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus”. Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā.

[6]               MPI veiktā pētījuma galīgo redakciju, tostarp pielikumus, skatīt http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/tm/index_en.htm.

[7]               Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. maija secinājumi par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu.

[8]               OV L 336, 23.12.1994., 213. lpp.

[9]               AG Jääskinen atzinums lietā C-323/09, Interflora, 9. punkts.       .

[10]             2007. gada 11. septembra spriedums lietā C-17/06, Céline, ECR I-07041.

[11]             OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

[12]             2011. gada 1. decembra spriedums lietās C-446/09 Philips un C-495/09 Nokia.

[13]             Kopīgās Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas deklarācijas iekļautas Padomes sanāksmes par Padomes Pirmo Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu attiecībā uz preču zīmēm tuvināšanu, kas pieņemta 1998. gada 21. decembrī, protokolā.

[14]             Īpaši Regula (EK) Nr. 510/2006 (lauksaimniecības produkti), OV L 93, 31.3.2008., 12. lpp.; Regula (EK) Nr. 479/2008 (vīni), OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp. un Regula (EK) Nr. 110/2008 (alkoholiskie dzērieni), OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

[15]             2012. gada 19. jūnija spriedums lietā C-307/10, ‘IP Translator’.

[16]               OV C […]., […]., […]. lpp.

[17]               OV L 40 299, 11.2.1989., 8.11.2008., 1. 25. lpp.

[18]               Sk. I pielikuma A daļu.

[19]               OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[20]               COM(2008) 465.

[21]               OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.

[22]               COM(2011) 287.

[23]               OV L 336, 23.12.1994., 213. lpp.

[24]               OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

[25]             OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.