PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Vispārīgais konteksts un priekšlikuma pamatojums

Dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm daļēji saskaņoja ar Padomes Direktīvu 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), kas kodificēta kā Direktīva 2008/95/EK (turpmāk “direktīva”). Līdztekus un saistībā ar valstu preču zīmju sistēmām ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi, kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009 (turpmāk “regula”), tika ieviesta autonoma sistēma vienotu tiesību reģistrēšanai, kurai ir vienāda ietekme visā ES. Šajā saistībā tika izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (turpmāk “ITSB”), kas ir atbildīgs par Kopienas preču zīmju reģistrēšanu un pārvaldību.

Preču zīme ir paredzēta, lai atšķirtu uzņēmuma preces un pakalpojumus. Ar šīs zīmes palīdzību uzņēmums var piesaistīt un saglabāt klientu lojalitāti, radīt vērtības un panākt izaugsmi. Tādējādi zīme ir inovāciju dzinējspēks: nepieciešamība saglabāt preču zīmes nozīmīgumu veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, un tā rezultātā produkts nepārtraukti tiek uzlabots un attīstīts. Šis dinamiskais process arī labvēlīgi ietekmē nodarbinātību. Pieaugošas konkurences apstākļos pastāvīgi pieaug ne tikai preču zīmju svarīgā loma, lai gūtu panākumus tirgū, bet arī to komerciālā vērtība un skaits. 2012. gadā tika reģistrēts rekordliels Kopienas preču zīmes pieteikumu skaits (vairāk nekā 107 900, salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad šis skaits bija 98 217, bet pirms desmitgades – 49 503). ITSB 2011. gadā saņēma pēc skaita miljono pieteikumu, kopš birojs sāka darbu 1996. gadā. Līdz ar šo attīstību pieauga arī ieinteresēto personu gaidas attiecībā uz racionālākām un kvalitatīvām preču zīmju reģistrēšanas sistēmām, kas būtu saskaņotākas, publiski pieejamas un tehnoloģiskā ziņā mūsdienīgas.

Risinot jautājumu par ITSB finanšu plānu 2007. gadā, Padome[1] uzsvēra, ka ITSB izveide ir liels panākums un tas ir sniedzis būtisku ieguldījumu ES konkurētspējas stiprināšanā. Tā atgādināja, ka Kopienas preču zīmju sistēma ir izstrādāta tā, lai tā pastāvētu līdztekus valstu preču zīmju sistēmām, kas joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuri nevēlas, lai viņu preču zīmes būtu aizsargātas ES līmenī. Turklāt Padome norādīja, ka ir svarīgs valstu preču zīmju biroju veiktais papildu darbs, un aicināja ITSB paplašināt sadarbību ar tiem, lai sekmētu Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējo darbību. Visbeidzot tā atzina, ka kopš Kopienas preču zīmes izveides ir pagājusi vairāk nekā desmitgade, un uzsvēra, ka ir vajadzīgs Kopienas preču zīmju sistēmas darbības vispārējais novērtējums. Padome aicināja Komisiju sākt attiecīgo pētījumu, jo īpaši lai pastiprinātu un paplašinātu pašreizējos instrumentus ITSB un valstu preču zīmju biroju sadarbībai.

Mazās uzņēmējdarbības aktā[2] 2008. gadā Komisija apņēmās atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi Kopienas preču zīmju sistēmai. Turklāt 2008. gada paziņojumā par Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģiju[3] ir uzsvērta Komisijas apņemšanās nodrošināt efektīvu preču zīmju aizsardzību un kvalitatīvu preču zīmju sistēmu. Komisija secināja, ka ir pienācis brīdis veikt vispārēju izvērtējumu, kas varētu būt par pamatu preču zīmju sistēmas Eiropā turpmākajai pārskatīšanai un sadarbības starp ITSB un valstu birojiem uzlabošanai. Paziņojumā par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” 2010. gadā Komisija apņēmās modernizēt regulējumu par preču zīmēm, lai uzlabotu uzņēmējdarbības pamatnosacījumus inovāciju ieviešanai[4]. Visbeidzot, savā 2011. gada paziņojumā par IĪT stratēģiju Eiropā[5] Komisija paziņoja par preču zīmju sistēmas Eiropā pārskatīšanu, lai sistēmu modernizētu gan ES, gan valstu līmenī, padarot to kopumā efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku.

1.2.        Priekšlikuma mērķis

Šā priekšlikuma un paralēlā priekšlikuma direktīvas pārstrādātajai versijai, kas uzskatāmi par vienu tiesību aktu kopumu, galvenais kopējais mērķis ir veicināt inovācijas un ekonomikas izaugsmi, padarot preču zīmju reģistrēšanas sistēmas visā Eiropas Savienībā uzņēmumiem pieejamākas un efektīvākas, t.i., samazinot izmaksas un sarežģītību, palielinot ātrumu, uzlabojot paredzamību un juridisko noteiktību. Šie pielāgojumi saskan ar centieniem nodrošināt Savienības un valstu preču zīmju sistēmu līdzāspastāvēšanu un komplementaritāti.

Šajā priekšlikumā pārskatīt regulu Komisija neierosina jaunu sistēmu, bet gan spēkā esošo noteikumu mērķtiecīgu modernizēšanu, kuras galvenie mērķi ir šādi:

· pielāgot terminoloģiju Lisabonas līgumam un noteikumus kopējai pieejai decentralizētajām aģentūrām (sk. 5.1. sadaļu);

· vienkāršot Eiropas preču zīmju pieteikšanas un reģistrēšanas procedūras (sk. 5.2. sadaļu);

· palielināt juridisko noteiktību, precizējot noteikumus un novēršot neskaidrības (sk. 5.3. sadaļu);

· izveidot piemērotu regulējumu ITSB un valstu biroju sadarbībai, lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējos instrumentus (sk. 5.4. sadaļu);

· saskaņot regulējumu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 290. pantu (sk. 5.5. sadaļu).

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

2.1.        Sabiedriskā apspriešana

Šis priekšlikums balstās uz novērtējumu par to, kā Eiropā darbojas preču zīmju sistēma kopumā, un plašām apspriedēm ar galvenajām ieinteresētajām personām.

Novērtējuma galvenais komponents bija pētījums, ko pēc Komisijas pasūtījuma veica Maksa Planka Intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību institūts (Max Planck Institute for Intellectual Property and Competition Law). Pētījums tika veikts laikposmā no 2009. gada novembra līdz 2011. gada februārim[6]. Papildus ekspertu analīzei pētījumā tika veiktas apspriedes ar dažādām ieinteresētajām personām. Tajā ietverta Kopienas preču zīmju sistēmas lietotāju aptauja, to organizāciju viedokļi, kas pārstāv preču zīmju lietotājus valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, un uzklausīšana, kura notika 2010. gada jūnijā un kurā piedalījās minētās organizācijas. Visbeidzot minētais institūts apspriedās ar visu dalībvalstu birojiem un ITSB.

Nobeiguma ziņojumā secināts, ka Eiropas preču zīmju sistēmas pamati ir stabili. Jo īpaši procedūras, ko ievēro ITSB, kopumā atbilst uzņēmumu vajadzībām un tam, ko sagaida uzņēmumi. Vienprātīgi tika atzīts arī tas, ka Kopienas un valstu preču zīmju tiesību līdzāspastāvēšana ir ļoti svarīga un nepieciešama tādas preču zīmju sistēmas efektīvai darbībai, kura atbilst dažāda lieluma uzņēmumu un tirgu prasībām un dažādu reģionu vajadzībām. Tomēr ziņojumā secināts, ka ir nepieciešama tiesību aktu par preču zīmēm un prakses ES turpmāka konverģence. Tajā apstiprināts, ka daudzi pašreizējās Kopienas preču zīmju sistēmas aspekti darbojas labi, un sniegti daudzi priekšlikumi uzlabošanai. Tika noteiktas konkrētas jomas, kurās ITSB un valstu biroji varētu pastiprināt sadarbību.

Reaģējot uz pētījuma starprezultātiem, Padome 2010. gada 25. maijā pieņēma secinājumus[7]. Tie apstiprināja 2008. gada septembrī panākto vienošanos starp ITSB vadības struktūrām (Administratīvo valdi un Budžeta komiteju) par budžeta pasākumu kopumu, kas paredzēti, lai turpmāk labāk līdzsvarotu ITSB budžetu. Padome piekrita, ka minētie budžeta pasākumi arī sekmēja preču zīmju sistēmas modernizēšanu, vienkāršošanu, saskaņošanu un stiprināšanu Eiropā kopumā. Tā aicināja Komisiju, veicot pārskatīšanu, ieviest konkrētu noteikumu, lai definētu regulējumu ITSB un valstu biroju sadarbībai. Tajā būtu skaidri jānorāda, ka visiem ES preču zīmju birojiem būtu jāveic prakses saskaņošana un ITSB būtu jāsekmē viņu centieni šajā sakarībā. Tā arī aicināja ieviest juridisko pamatu, lai valstu birojiem izsniegtu summu, kas atbilst 50 % no ITSB maksas par atjaunošanu un kas paredzēta izmantošanai preču zīmju aizsardzībai, veicināšanai un/vai stiprināšanai.

Pēc pētījuma Komisijas dienesti 2011. gada 26. maijā rīkoja lietotāju asociāciju uzklausīšanu. Gūtie rezultāti tika iekļauti Komisijas sākotnējā analīzē un apstiprināja to.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika identificēta viena galvenā problēma, kas jārisina pārskatītajā regulā, proti, Eiropas preču zīmju biroju zemais sadarbības līmenis. Kā paskaidrots ietekmes novērtējumā, starp Kopienas preču zīmju un valstu preču zīmju sistēmām pastāv daudzas saiknes, kas tieši ietekmē gan preču zīmju lietotājus, gan intelektuālā īpašuma birojus. Tādēļ starp abām sistēmām ir nepieciešams zināms komplementaritātes līmenis. Lai to panāktu un nodrošinātu, ITSB un valstu birojiem būtu cieši jāsadarbojas.

Efektīvu sadarbību starp preču zīmju birojiem Eiropā pašlaik ļoti kavē daudzi šķēršļi:

· trūkst skaidra juridiskā pamata sadarbībai attiecībā uz ES tiesību aktiem par preču zīmēm;

· valstu birojos trūkst tehnisku iekārtu;

· trūkst stabila finansējuma vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Lai risinātu minētās problēmas un sasniegtu trīs attiecīgos mērķus, tika apsvērtas šādas iespējas.

1.           Piemērota juridiskā pamata sadarbībai nodrošināšana.

(a) Risinājums Nr. 1: konkrēta juridiskā pamata Eiropas intelektuālā īpašuma biroju sadarbībai neesamība.

(b) Risinājums Nr. 2: juridiskais pamats, kas ļautu valstu birojiem un ITSB sadarboties savā starpā (sadarbība pēc izvēles).

(c) Risinājums Nr. 3: juridiskais pamats, kas valstu birojiem un ITSB uzliek pienākumu sadarboties savā starpā (obligāta sadarbība).

2.           Tehniskās kapacitātes izveide valstu birojos.

(a) Risinājums Nr. 1: katrs birojs iegādājas un attīsta nepieciešamās iekārtas un instrumentus.

(b) Risinājums Nr. 2: piekļuve rīkiem pēc izvēles – nepieciešamās iekārtas un rīki IĪ birojiem ir pieejami brīvprātīgas sadarbības ietvaros.

(c) Risinājums Nr. 3: obligāta piekļuve rīkiem – nepieciešamās iekārtas ir pieejamas obligātas sadarbības ietvaros. Šī iespēja pārklājas ar iepriekš minēto risinājumu nr. 3 par piemērotu juridisko pamatu un turpmāk minēto risinājumu nr. 3 par ilgtermiņa finansējumu sadarbības pasākumiem.

3.           Ilgtermiņa finansējuma nodrošināšana sadarbības pasākumiem.

(a) Risinājums Nr. 1: finansējums no dalībvalstīm.

(b) Risinājums Nr. 2: finansējums no ES budžeta.

(c) Risinājums Nr. 3: finansējums no ITSB budžeta.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka 3. risinājums visos gadījumos būtu samērīgs un vislabāk piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai.

3.           JURIDISKAIS PAMATS UN SUBSIDIARITĀTE

Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību LESD 118. panta 1. punktā paredzēti pasākumi, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā ES, tostarp centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā.

Kopienas preču zīme ir atsevišķs ES intelektuālā īpašuma tiesību veids, kas ieviests ar ES regulu. Ietekmes novērtējuma ietvaros veiktajā analīzē secināts, ka regulas daļas ir jāmaina, lai uzlabotu un vienkāršotu Kopienas preču zīmju sistēmu. Nepieciešamo grozījumu izdarīšana ir vienīgi ES likumdevēja kompetencē.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmēs Eiropas Savienības budžetu, līdz ar to tam nav pievienots Finanšu regulas 31. pantā paredzētais finanšu pārskats (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu).

5.           SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA SKAIDROJUMS

Ierosinātie regulas grozījumi ir izklāstīti saskaņā ar iepriekš 1.2. sadaļā noteiktajiem mērķiem.

5.1.        Terminoloģijas un kopējās pieejas Savienības decentralizētajām aģentūrām pielāgošana

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir atjaunināta regulā lietotā terminoloģija. Tas nozīmē, ka jēdziens “Kopienas preču zīme” ir aizstāts ar “Eiropas preču zīme”.

Ir daudzi pasākumi, lai uzlabotu esošo aģentūru un aģentūru, kas vēl jāizveido saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, pārvaldību un efektivitāti. Regula ir jāpielāgo, lai attiecībā uz noteikumiem par ITSB ņemtu vērā kopējo pieeju. Saistībā ar aģentūras nosaukumu ir ierosināts to pārdēvēt par Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūru (turpmāk „Aģentūra”), lai uzlabotu tās Valdes darbību, saskaņotu augstāko amatpersonu atlases procedūras un nodrošinātu gada un daudzgadu darba programmas un regulārus novērtējumus.

5.2.        Procedūru vienkāršošana

- Pieteikumu iesniegšana (25. pants)

Valstu biroji vairs gandrīz nesaņem pieteikumus Eiropas preču zīmēm. Gandrīz visi pieteikumi (2012. gadā – 96,3 %) tagad tiek tieši iesniegti ar ITSB elektroniskās pieteikumu iesniegšanas sistēmas palīdzību. Ņemot vērā šo situāciju un to, ka pieteikumus tagad var vienkārši iesniegt tiešsaistē, ir jāatceļ iespēja tos iesniegt valstu birojos.

- Iesniegšanas datums (27. pants)

Vairums Eiropas preču zīmju pieteikumu tagad tiek pārbaudīti pirms vienu mēnesi ilgā laikposma beigām, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam ir jāsamaksā reģistrācijas nodeva. Tas sniedz iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt “izmēģinājuma pieteikumus” un nemaksāt nodevu, ja Aģentūra konstatē nepilnības vai ceļ iebildumus. Maksājumi ar norēķinu kontu palīdzību ir uzskatāmi par veiktiem mēneša pēdējā dienā, ja pieteikuma iesniedzēji to vēlas. Tādēļ 27. pants ir grozīts, lai atceltu viena mēneša laikposmu un sasaistītu pienākumu maksāt nodevu ar pieteikuma iesniegšanu, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz pierādījumi par to, ka, iesniedzot pieteikumu, viņi iesniedza maksājuma uzdevumu vai veica maksājumu.

- Meklēšana (38. un 155. pants)

Pašreizējā regulējumā par meklēšanu nav paredzēts ne uzticams preču zīmju pārbaudes rīks, ne arī ļoti vispusīga reģistra uzraudzība. Laika gaitā meklēšanas trūkumi valstu un ES līmenī ir kļuvuši aktuālāki, kaut gan IT priekšrocības mūsdienās sniedz lietotājiem iespēju piekļūt labākām, ātrākām un lētākām alternatīvām. Pieteikuma iesniedzējiem pašlaik ir maza interese par meklēšanas valstu līmenī rezultātu iegūšanu no valstu birojiem, kas piedalās izvēles sistēmā. Aģentūra kopā ar valstu birojiem pašlaik attīsta vairākus daudzsološus rīkus, kas sniedz daudz labākas iespējas veikt prioritāro zīmju meklējumus un uzraudzīt pārkāpumu reģistru. Tādēļ ir atcelti pašreizējie regulējumi par meklēšanu.

- Pieteikuma publicēšana (39. pants)

Meklēšanas sistēmas atcelšana ļaus atcelt arī pašreizējo viena mēneša laikposmu no brīža, kad Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par meklēšanas rezultātiem, līdz pieteikuma publicēšanai. Tas paātrinās reģistrēšanas procedūru.

- Trešo personu apsvērumi (40. pants)

Lai veicinātu trešo personu apsvērumu iesniegšanu, 40. pants ir grozīts un ir pagarināts termiņš, kura laikā var iesniegt apsvērumus. Atsauce uz publicēšanas datumu ir svītrota, ņemot vērā, ka Eiropas preču zīmju pieteikumi jau pāris dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas ir publiski pieejami Aģentūras preču zīmju datubāzē “CTM online”. Lai vienkāršotu procedūras, trešajām personām būs iespēja iesniegt apsvērumus, tiklīdz viņas būs informētas par pieteikumu. Apsvērumu iesniegšanas termiņš būs termiņš, līdz kura beigām var celt iebildumus, vai līdz iebildumu procesa beigām saskaņā ar Aģentūras pašreizējo praksi.

- Lēmumu pārskatīšana inter partes lietās (62. pants)

Izrādās, ka 62. pantam nav praktiskas nozīmes. Līdz šim nav pārskatīts neviens lēmums inter partes lietā saskaņā ar šo noteikumu. Tā galvenais cēlonis ir tas, ka citas puses nav ieinteresētas sniegt apstiprinājumu, kas ir paredzēts 62. panta 2. punktā. Ņemot vērā, ka ir pietiekami tiesiskās aizsardzības līdzekļi kļūdaina inter partes lēmuma labošanai, 62. pants ir svītrots.

- Procesa turpināšana (82. pants)

Regulas 82. panta piemērošanas rezultātā praksē ir radušās dažas problēmas, un tā rezultātā tika publicēts Aģentūras priekšsēdētāja paziņojums Nr. 06/05[8]. Regulas 82. pants ir grozīts, lai vienkāršotu tā piemērošanu un iestrādātu tajā minētā paziņojuma saturu. Tā kā ir svītrots 25. panta 3. punkts un 62. pants, norādes uz tiem arī ir svītrotas no izslēgto termiņu saraksta. Norāde uz 42. pantu arī ir svītrota, lai ļautu turpināties visiem termiņiem iebildumu procesā, izņemot 41. panta 1. punktā paredzēto iebildumu iesniegšanas termiņu un 41. panta 3. punktā paredzēto nodevas par iebildumu iesniegšanu maksājuma termiņu.

- Iebildumu par starptautisku reģistrāciju iesniegšanas termiņš (156. pants)

Tā kā nav nepieciešams saglabāt pašreiz paredzēto sešu mēnešu laikposmu, 156. pants ir grozīts, lai līdz vienam mēnesim saīsinātu laikposmu starp publicēšanu saskaņā ar 152. panta 1. punktu un iebildumu par starptautisku reģistrāciju iesniegšanas termiņa sākumu.

5.3.        Juridiskās noteiktības palielināšana

- Eiropas preču zīmes definīcija (4. pants)

Regulas 4. pants ir grozīts, lai atceltu prasību par grafisko attēlu. Piemērojamais priekšnosacījums, ka ir jābūt iespējai grafiski attēlot apzīmējumu, ir novecojis. Tas rada samērā lielu juridisko nenoteiktību attiecībā uz noteiktām netradicionālām zīmēm, piemēram, tikai skaņām. Tādos gadījumos atveidojumam, kas nav grafisks (piemēram, skaņu datnei), varētu būt pat priekšrocības, salīdzinot ar grafisku atveidojumu, ja tas ļauj precīzāk identificēt zīmi un tādējādi ļauj sasniegt mērķi par lielāku juridisko noteiktību. Atbilstoši ierosinātajai jaunajai definīcijai var brīvi izvēlēties, ko reģistrēt kā preču zīmi, kuru var atveidot ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, nodrošinot pietiekamas garantijas. Tās mērķis ir nevis neierobežoti paplašināt veidus, kādos atļauts atveidot zīmes, bet gan ieviest vairāk elastības šajā saistībā, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību.

- Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzība (7. pants)

Regulas 7. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktos paredzētie noteikumi nenodrošina tādu pašu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmeni, kā tas ir paredzēts šādās tiesību normās:

· Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām[9] 13. un 14. pantā;

· Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs)[10] 118.l un 118.m pantā;

· Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību[11] 16. pantā.

Lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek pilnībā ievēroti procedūrās saistībā ar Eiropas preču zīmju reģistrēšanu, attiecīgie absolūtie atteikuma pamatojumi ir pilnībā saskaņoti ar ES tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un racionalizēti šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību, atteikuma pamatojumi ir paplašināti, lai tos attiecinātu arī uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām.

- Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme (9. un 9.a pants)

1.         Tiesības, kas piešķirtas, neskarot pirmtiesības

Ne regulā, ne direktīvā nav iekļauts skaidrs noteikums, kas paredzētu, ka preču zīmes īpašnieks nedrīkst izmantot savas tiesības attiecībā uz identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu, uz kuru jau attiecas agrākas tiesības. Saskaņā ar Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem[12] 16. panta 1. punktu regulas 9. pants ir grozīts, lai precizētu, ka prasības par pārkāpumiem neskar agrākas tiesības.

2.         Lietas saistībā ar divkāršu identitāti

Preču zīmju papildu funkciju atzīšana, ievērojot direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu (regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu), ir radījusi juridisko nenoteiktību. Jo īpaši saistība starp lietām par divkāršo identitāti un paplašināto aizsardzību, ko sniedz direktīvas 5. panta 2. punkts (regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts), un preču zīmēm, kurām ir reputācija, ir kļuvusi neskaidra[13]. Juridiskās noteiktības un konsekvences labad ir precizēts, ka lietās par divkāršo identitāti saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu un par līdzību saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir ņemama vērā vienīgi izcelsmes norādes funkcija.

3.         Izmantošana par uzņēmuma nosaukumu vai komercnosaukumu

Saskaņā ar Tiesas judikatūru[14] direktīvas 5. panta 1. punkts ir piemērojams gadījumos, kad sabiedrība uzskatīs, ka uzņēmuma nosaukuma lietošana ir (arī) saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, ko piedāvā uzņēmums. Tādēļ pret aizsargātas preču zīmes izmantošanu par tirdzniecības nosaukumu ir jāattiecas kā pret pārkāpumu, ja ir izpildītas prasības izmantošanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem.

4.         Izmantošana salīdzinošajā reklāmā

Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[15] regulē nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus. Minētā tiesību akta saistība ar tiesību aktiem par preču zīmēm ir radījusi šaubas. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka preču zīmes īpašnieks var novērst savas preču zīmes izmantošanu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma neatbilst Direktīvas 2006/114/EK 4. pantā paredzētajām prasībām.

5.         Sūtījumi no komercpiegādātājiem

Ir ierosināti grozījumi, lai precizētu, ka preces nedrīkst importēt ES pat tad, ja vienīgi sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka preču zīmju īpašniekiem ir tiesības novērst, ka uzņēmumi (neatkarīgi no tā, vai tie atrodas ES vai ārpus tās) importē preces, kas atrodas ārpus ES un kas tiek pārdotas, piedāvātas, reklamētas vai nosūtītas privātajiem patērētājiem, un novērst viltotu preču pasūtīšanu un pārdošanu internetā.

6.         Muitas teritorijā ievestās preces

Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietās par Philips/Nokia[16] ārpuskopienas preču ievešana, atrašanās un pārvietošana ES muitas teritorijā, kurām piemēro atlikšanas procedūru, saskaņā ar spēkā esošo acquis nav pārkāpums attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas piešķirtas ar ES un tās dalībvalstu materiālo tiesību normām. Šādas preces var klasificēt kā viltotas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, ka ar tām tiek veikts komercdarījums, kas ir vērsts uz ES patērētājiem, piemēram, pārdošana, pārdošanas piedāvājums vai reklāma. Sprieduma Philips/Nokia lietā sekas asi kritizē ieinteresētās personas, jo tas tiesību īpašniekiem uzliek nesamērīgi lielu slogu saistībā ar pierādīšanas pienākumu un kavē cīņu pret viltojumiem. Ir acīmredzams, ka ir steidzami nepieciešams ieviest Eiropas tiesisko regulējumu, kas ļautu efektīvāk cīnīties pret preču viltošanu, kas strauji attīstās. Tādēļ ir ierosināts novērst esošos trūkumus, dodot tiesību īpašniekiem tiesības aizliegt trešajām personām ievest no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā preces, kas bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, neatkarīgi no tā, vai minētās preces ir laistas brīvā apgrozībā.

7.         Sagatavošanās darbi

Ne regulā, ne direktīvā nav paredzēti noteikumi, kas ļautu veikt procesus pret etiķešu un iepakojumu vai līdzīgu vienību, kuras vēlāk varētu izmantot kopā ar nelikumīgām precēm, izplatīšanu un pārdošanu. Dažos valstu tiesību aktos ir paredzēti skaidri noteikumi par šādu darbību. Tāda noteikuma iekļaušana šajā regulā un direktīvā ir lietderīga, lai sniegtu vēl vienu praktisku, svarīgu un efektīvu ieguldījumu cīņā pret viltojumiem.

- Eiropas preču zīmes spēka ierobežojums (12. pants)

Ierobežojums, kas paredzēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecas vienīgi uz personu vārdu izmantošanu saskaņā ar Kopīgo Padomes un Komisijas deklarāciju[17]. Lai nodrošinātu konsekvenci, 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais ierobežojums ir paplašināts, lai attiecinātu to uz apzīmējumu vai norāžu bez atšķirīgām īpašībām izmantošanu. Ir uzskatāms par lietderīgu 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēt skaidru ierobežojumu, kas attiecas uz izmantošanu atsaucēs kopumā. Visbeidzot, atsevišķā punktā precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem preču zīmes izmantošana nav uzskatāma par atbilstīgu godīgai uzņēmējdarbības praksei.

- Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija (28. pants)

Regulas 28. pants ir grozīts, lai regulā paredzētu būtiskus noteikumus par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju. Šie noteikumi ir iekļauti direktīvā. Tie atbilst Tiesas ieviestajiem principiem[18], saskaņā ar kuriem pieteikuma iesniedzējam pietiekami skaidri un precīzi ir jāidentificē preces un pakalpojumi, kuriem pieprasa aizsardzību, lai attiecīgajām iestādēm un uzņēmumiem sniegtu iespēju noteikt preču zīmei piešķirtās aizsardzības apmēru. Preču vai pakalpojumu identificēšanai var izmantot Nicas klasifikācijas klašu nosaukumu vispārējos apzīmējumus, ja vien šāda identificēšana ir pietiekami skaidra un precīza. Grozījumos precizēts, ka vispārējo terminu lietojums ir jāinterpretē tā, lai iekļautu visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Visbeidzot, grozījumi ļauj to Eiropas preču zīmju īpašniekiem, kuras iesniegtas pirms Aģentūras jaunās klasifikācijas prakses publicēšanas datuma[19], pieņemt preču un pakalpojumu specifikācijas saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu, ka reģistra saturs atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam.

- Eiropas sertifikācijas zīmes (74.b – 74.k pants)

Lai gan dažādās valstu sistēmās ir paredzēta iespēja aizsargāt sertifikācijas zīmes, Eiropas preču zīmju sistēmā pašlaik ir paredzēta vienīgi individuālu un kolektīvu zīmju reģistrēšana. Dažām valsts un privātām struktūrām, kas neatbilst nosacījumiem, lai varētu iegūt kolektīvas preču zīmes aizsardzību, ir nepieciešama sistēma, lai aizsargātu sertifikācijas zīmes ES līmenī. Šāda sistēma arī novērstu pašreizējo nelīdzsvarotību starp valstu sistēmām un Eiropas preču zīmju sistēmu. Ir ierosināts papildināt regulu ar īpašu noteikumu kopumu par Eiropas sertifikācijas zīmju reģistrēšanu.

- Aģentūras uzdevumi (123.b pants)

Lai nodrošinātu visaptverošu segumu, juridisko noteiktību un labāku pārredzamību, visi Aģentūras uzdevumi ir noteikti jaunajā 123.b pantā, tostarp tie uzdevumi, kas izriet no citiem tiesību aktiem un nav saistīti ar ES preču zīmju sistēmu.

5.4.        Sadarbības regulējums (123.c pants)

Regulas 123.c pantā ir paredzēts skaidrs regulējums par obligātu sadarbību starp Aģentūru un dalībvalstu intelektuālā īpašuma birojiem, kuras mērķis ir veicināt prakses konverģenci un attīstīt kopējos instrumentus. Tajā paredzēts, ka Aģentūrai un dalībvalstu birojiem ir pienākums sadarboties, un noteiktas galvenās sadarbības jomas un īpaši kopīgi Savienības nozīmes projekti, ko koordinēs Aģentūra. Turklāt ar minēto pantu ir ieviests finansēšanas mehānisms, kas ļauj Aģentūrai ar dotāciju palīdzību finansēt minētos kopīgos projektus. Finansēšanas shēma ir juridiski un finansiāli iespējama alternatīva pieejai, ko Padome ierosināja savos 2010. gada maija secinājumos.

5.5.        Saskaņošana ar LESD 290. pantu

Ar regulu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras konkrētu noteikumu pieņemšanai. Minētie noteikumi pašlaik ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi[20], Komisijas Regulā (EK) Nr. 2869/95 (1995. gada 13. decembris) par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam[21], un Komisijas Regulā (EK) Nr. 216/96 (1996. gada 5. februāris), ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelācijas padomes procesuālos noteikumus[22]. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir nepieciešams saskaņot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, ar Līguma 290. pantu (jaunie panti 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a).

2013/0088 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi[23], kas 2009. gadā kodificēta kā Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi[24], īpaši Eiropas Savienībai tika radīta preču zīmju aizsardzības sistēma, kurā paredzēta preču zīmju aizsardzība Eiropas Savienības līmenī paralēli preču zīmju aizsardzībai, kas ir pieejama dalībvalstu līmenī saskaņā ar valstu preču zīmju sistēmām, kuras saskaņotas ar Padomes Pirmo Direktīvu 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm[25], kura kodificēta kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm[26].

(2)       Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas nozīmē jēdziena “Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu “Eiropas preču zīme”. Saskaņā ar kopējo pieeju decentralizētām aģentūrām, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, nosaukums „Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)” būtu jāaizstāj ar nosaukumu „Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra” (turpmāk „Aģentūra”).

(3)       Pēc Komisijas paziņojuma „Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (2008. gada 16. jūlijs)[27] Komisija veica vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību Eiropā kopumā, kas attiecās uz Savienības un dalībvalstu līmeņa sistēmām un to savstarpējo mijiedarbību.

(4)       Savos 2010. gada 25. maija secinājumos par preču zīmju sistēmas Eiropas Savienībā turpmāku pārskatīšanu[28] Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai.

(5)       Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas ieviešanas, liecina, ka uzņēmumi no Savienības un no trešām valstīm ir akceptējuši sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī.

(6)       Tomēr valstu preču zīmes joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kas nevēlas savu preču zīmju aizsardzību Savienības līmenī vai kas nevar iegūt Savienības mēroga aizsardzību, kamēr aizsardzībai valsts līmenī nav nekādu šķēršļu. Lēmums par to, vai pieprasīt aizsardzību tikai kā vienas vai vairāku dalībvalstu zīmei vai tikai kā Eiropas preču zīmei, vai arī abu veidu aizsardzību, būtu jāatstāj katras personas ziņā, kas vēlas iegūt preču zīmes aizsardzību.

(7)       Lai gan novērtējumā par Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējo darbību tika apstiprināts, ka vairāki sistēmas aspekti, tostarp pamatprincipi, uz kuriem tā balstās, ir izturējuši laika pārbaudījumu un joprojām atbilst uzņēmējdarbības vajadzībām un cerībām, Komisija savā 2011. gada 24. maija paziņojumā „Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus”[29] secināja, ka ir nepieciešams modernizēt preču zīmju sistēmu Savienībā, padarot to kopumā efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku un pielāgojot to interneta laikmetam.

(8)       Paralēli Kopienas preču zīmju sistēmas uzlabojumiem un grozījumiem būtu jāturpina saskaņot valstu tiesību aktus un praksi attiecībā uz preču zīmēm un pielāgot tos Savienības preču zīmju sistēmai, ciktāl tas iespējams, lai visā Savienībā radītu pēc iespējas līdzīgus preču zīmju reģistrēšanas un aizsardzības nosacījumus.

(9)       Lai sniegtu vairāk elastības, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju atveidojumu veidiem, Eiropas preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, kam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai precīzi un skaidri noteikt precīzu aizsardzības objektu.

(10)     Pašreizējie Regulas (EK) Nr. 207/2009 noteikumi nenodrošina tādu pašu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmeni, kā tas ir paredzēts citos Savienības tiesību aktos. Tādēļ ir nepieciešams precizēt absolūtos atteikuma pamatojumus attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kuros paredzēta minēto intelektuālā īpašuma tiesību veidu aizsardzība. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem Savienības tiesību aktiem, absolūtu atteikumu pamatojuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, lai to attiecinātu arī uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām.

(11)     Preču zīmes, kas pieteiktas rakstībā vai valodā, kura Savienībā nav saprotama, nebūtu jāaizsargā, ja to reģistrēšana būtu jāatsaka absolūtu atteikuma pamatojumu dēļ gadījumā, ja tās tiktu tulkotas vai transkribētas vienā no dalībvalstu oficiālajām valodām.

(12)     Ir lietderīgi padarīt preču zīmju iegūšanu negodīgā veidā grūtāku, paplašinot iespējas iebilst pret Eiropas preču zīmju pieteikumiem, kas iesniegti ļaunprātīgi.

(13)     Lai saglabātu to cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuras ir aizsargātas Savienības līmenī, tiesību stingru aizsardzību, ir nepieciešams precizēt, ka minētās tiesības ļauj celt iebildumus pret vēlākas Eiropas preču zīmes reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai pārbaudītājam ex officio ir jāņem vērā atteikuma pamatojums.

(14)     Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru agrāk reģistrētai preču zīmei ir prioritāte pār vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir nepieciešams paredzēt, ka tiesību, kas piešķirtas ar Eiropas preču zīmi, īstenošanai nebūtu jāskar tās preču zīmes īpašnieka tiesības, kas iegūtas pirms minētās Eiropas preču zīmes iesniegšanas vai prioritātes datuma. Tas atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām[30] 16. panta 1. punktam.

(15)     Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, ir nepieciešams precizēt, ka ne tikai līdzības gadījumā, bet arī gadījumā, ja identiski apzīmējumi tiek lietoti identiskām precēm vai pakalpojumiem, Eiropas preču zīmei būtu jāpiešķir aizsardzība tikai tad un tikai tādā mērā, kādā tiek nelabvēlīgi ietekmēta Eiropas preču zīmes galvenā funkcija – garantēt preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi.

(16)     Gadījumā, ja kāds uzņēmums kā tirdzniecības nosaukumu izmanto tādu pašu vai līdzīgu apzīmējumu tādā veidā, ka rodas saikne starp uzņēmumu ar šādu nosaukumu un minētā uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, var rasties maldīgs priekšstats par preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi. Tādējādi pārkāpumi attiecībā uz Eiropas preču zīmi ietver arī apzīmējuma izmantošanu kā tirdzniecības nosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda izmantošana notiek nolūkā atšķirt preces un pakalpojumus pēc to komerciālās izcelsmes.

(17)     Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka Eiropas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[31].

(18)     Nolūkā stiprināt preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu, Eiropas preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm.

(19)     Lai efektīvāk novērstu pārkāpuma preču ievešanu, jo īpaši saistībā ar pārdošanu internetā, īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt šādu preču importu Savienībā gadījumā, ja vienīgi preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.

(20)     Lai ļautu Eiropas preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, viņiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un veikt sagatavošanās darbus pirms marķēšanas.

(21)     Ekskluzīvajām tiesībām, ko piešķir Eiropas preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt izmantot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto godīgi un saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās un komerciālās lietās. Lai konfliktu gadījumā radītu vienlīdzīgus nosacījumus tirdzniecības nosaukumiem un preču zīmēm, ņemot vērā, ka tirdzniecības nosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda izmantošana attiecas vienīgi uz sava personvārda lietošanu. Turklāt tajā būtu jāiekļauj aprakstošu apzīmējumu vai norāžu vai apzīmējumu vai norāžu bez atšķirtspējas izmantošana kopumā. Īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst vispārēju taisnīgu un godīgu Eiropas preču zīmes izmantošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam.

(22)     Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu tiesiski iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un nepieciešams paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar agrāku preču zīmi nevar vērsties pret vēlāku preču zīmi, ka Eiropas preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes izmantošanu, ja šī vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāku preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāku preču zīmi.

(23)     Vienlīdzības un juridiskās noteiktības labad Eiropas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta, vajadzētu būt pietiekamai, lai paturētu piešķirtās tiesības neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tika izmantota, arī ir reģistrēta.

(24)     Ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras, lai pieņemtu noteikumus minētās regulas īstenošanai. Lisabonas līgums ir stājies spēkā, un pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(25)     Ir jo sevišķi būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā veiktu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)     Lai nodrošinātu, ka tiesību akti par Eiropas preču zīmi kā par īpašuma objektu tiek efektīvi reģistrēti, un nodrošinātu pilnīgu Eiropas preču zīmju reģistra pārredzamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu konkrētas pieteikuma iesniedzēja saistības attiecībā uz īpašām preču zīmēm, detaļas par procedūrām Eiropas preču zīmju nodošanas reģistrēšanai, tiesību in rem ieviešanu un nodošanu, izpildes panākšanu, iesaistīšanos maksātnespējas procesā un licences piešķiršanu vai nodošanu reģistrā un attiecīgo ierakstu anulēšanu vai mainīšanu.

(27)     Ņemot vērā pakāpenisko samazinājumu un nelielo Kopienas preču zīmju pieteikumu skaitu, kas iesniegti dalībvalstu centrālajos intelektuālā īpašuma birojos (turpmāk „dalībvalstu biroji”), Eiropas preču zīmju pieteikumus būtu jāļauj iesniegt vienīgi Aģentūrā.

(28)     Eiropas preču zīmes aizsardzība tiek piešķirta saistībā ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kuru veids un skaits nosaka preču zīmes īpašniekam piešķirto aizsardzības apmēru. Tādēļ ir būtiski Regulā (EK) Nr. 207/2009 ieviest noteikumus par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju un nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, pieprasot, ka pieteikuma iesniedzējs skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Vispārējo terminu lietojumu būtu jāinterpretē tā, lai iekļautu tikai tās visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. Eiropas preču zīmju, kuras Aģentūras iepriekšējās prakses dēļ ir reģistrētas saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, īpašniekiem būtu jādod iespēja pielāgot viņu preču un pakalpojumu specifikācijas, lai nodrošinātu, ka reģistra saturs atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(29)     Lai paredzētu efektīvu regulējumu Eiropas preču zīmju pieteikumu iesniegšanai, tostarp pretendēšanai uz prioritāti un agrāku izcelsmi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas līdzekļus un kārtību, detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, pieteikuma saturu, reģistrācijas nodevas veidu un detaļas par procedūrām, kādās nosaka savstarpību, pretendē uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti, izstādīšanas prioritāti un valsts preču zīmes agrāku izcelsmi.

(30)     Pašreizējais regulējums par Eiropas preču zīmi un meklēšanu valsts līmenī nav uzticams un efektīvs. Tādēļ tas būtu jāaizstāj, sadarbības starp Aģentūru un dalībvalstu birojiem ietvaros darot pieejamas visaptverošas, ātras un jaudīgas meklētājprogrammas, ko sabiedrība varētu lietot bez maksas.

(31)     Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Aģentūra ātri un efektīvi pārbauda un reģistrē Eiropas preču zīmju pieteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām, kas saistītas ar pārbaudi par atbilstību prasībām par iesniegšanas datumu un pieteikuma oficiālajiem nosacījumiem, procedūras pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju, un absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei, detaļas par pieteikuma publicēšanu, procedūras neprecizitāšu un kļūdu labošanai pieteikumu publikācijās, detaļas par procedūrām saistībā ar trešo personu apsvērumiem, detaļas par iebildumu procedūrām, detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un pārbaudei un procedūrām pieteikumu grozīšanai un dalīšanai, ziņas, kas, reģistrējot Eiropas preču zīmi, jānorāda reģistrā, kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, un reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību.

(32)     Lai Eiropas preču zīmes varētu efektīvi pagarināt un droši praksē piemērot noteikumus par Eiropas preču zīmju izmaiņām un dalīšanu, neapdraudot juridisko noteiktību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu Eiropas preču zīmju pagarināšanas kārtību un procedūras, kas reglamentē Eiropas preču zīmju izmaiņas vai dalīšanu.

(33)     Lai ļautu Eiropas preču zīmes īpašniekam vienkāršā veidā atteikties no Eiropas preču zīmes, ievērojot to trešo pušu tiesības, kas iekļautas reģistrā saistībā ar minēto preču zīmi, un lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Eiropas preču zīmi var efektīvā veidā atcelt vai atzīt par spēkā neesošu, un lai ņemtu vērā šajā regulā paredzētos principus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu procedūras, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, un atcelšanas un spēkā neesamības procedūras.

(34)     Lai Apelācijas padomēm ļautu pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās, kurās ņemti vērā Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētie principi, efektīvi un pilnīgi pārskatīt Aģentūras lēmumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par paziņojuma par apelāciju saturu, procedūrām apelācijas iesniegšanai un pārbaudei, Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu un atlīdzību par apelācijas nodevu.

(35)     Papildinot esošos noteikumus par Kopienas kolektīvajām preču zīmēm un lai novērstu pašreizējo nelīdzsvarotību starp valstu sistēmām un Eiropas preču zīmju sistēmu, ir nepieciešams pievienot īpašu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir paredzēt Eiropas sertifikācijas zīmju aizsardzību, kas sniedz iespēju sertifikācijas iestādei vai organizācijai atļaut sertifikācijas sistēmas dalībniekiem lietot minēto zīmi kā apzīmējumu precēm un pakalpojumiem, kuri atbilst sertifikācijas prasībām.

(36)     Lai ļautu efektīvi lietot Eiropas kolektīvās un sertifikācijas zīmes, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu termiņu, kādā jāiesniedz noteikumi, kas regulē minēto zīmju lietošanu, un noteikumu saturs.

(37)     Pašreizējās Kopienas preču zīmju sistēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir iespējams uzlabot konkrētus procedūras aspektus. Tādēļ būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai vajadzības gadījumā vienkāršotu un paātrinātu procedūras un, ja nepieciešams, palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību.

(38)     Lai nodrošinātu Eiropas preču zīmju sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu prasības par lēmumu formu, detaļas par procesa mutisko daļu un pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūru tiesību zaudējuma konstatēšanai, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, un acīmredzamu kļūdu lēmumos un Aģentūras pieļauto kļūdu labošanai, procedūru pārtraukšanas kārtību un procedūras par izmaksu sadalījumu un noteikšanu, reģistrā norādāmās ziņas, detaļas par dokumentu pārbaudi un glabāšanu, publicēšanas Eiropas Preču Zīmju Biļetenā un Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī kārtību, nosacījumus par sadarbību administratīvajā jomā starp Aģentūru un dalībvalstu iestādēm un detaļas par pārstāvību Aģentūrā.

(39)     Juridiskās noteiktības un labākas pārredzamības labad ir lietderīgi skaidri noteikt visus Aģentūras uzdevumus, tostarp tos, kas nav saistīti ar Savienības preču zīmju sistēmas pārvaldību.

(40)     Lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējus instrumentus, ir nepieciešams ieviest piemērotu regulējumu sadarbībai starp Aģentūru un dalībvalstu birojiem, skaidri nosakot sadarbības jomas un ļaujot Aģentūrai koordinēt attiecīgus kopīgus Savienības nozīmes projektus un ar dotāciju palīdzību, nepārsniedzot maksimālo summu, finansēt minētos kopīgos projektus. Uzņēmumiem, kas izmanto preču zīmju sistēmas Eiropā, no minētās sadarbības būtu jāgūst labums. Kopīgajiem projektiem, jo īpaši datubāzēm, ko izmanto meklēšanas un informācijas iegūšanas nolūkā, šajā regulā paredzētā Savienības režīma lietotājiem būtu jāsniedz papildu, iekļaujoši, efektīvi un bezmaksas rīki atbilstoši īpašām prasībām, kas izriet no Eiropas preču zīmes vienotības.

(41)     Konkrēti principi par Aģentūras pārvaldību būtu jāpielāgo kopējai pieejai decentralizētām aģentūrām, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma 2012. gada jūlijā.

(42)     Lielākas juridiskās noteiktības un pārredzamības labad ir nepieciešams atjaunināt dažus noteikumus par Aģentūras organizāciju un darbību.

(43)     Pareizas finanšu pārvaldības interesēs būtu jāizvairās no ievērojama budžeta pārpalikuma uzkrāšanas. Tam nebūtu jāskar Aģentūras rezerves, kas sedz darbības izmaksas viena gada garumā, lai nodrošinātu tās darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi.

(44)     Lai ļautu Eiropas preču zīmes pieteikumu vai reģistrāciju efektīvi pārvērst par valsts preču zīmes pieteikumu, nodrošinot attiecīgo prasību rūpīgu pārbaudi, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst pārvēršanas pieprasījumam, un detaļas par tā pārbaudi un publicēšanu.

(45)     Lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanas metodi, atbilstību valodu režīmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 207/2009, ātru lēmumu pieņemšanu vienkāršos jautājumos un Apelācijas padomju efektīvu organizēšanu, un garantētu piemērotu un saprātīgu Aģentūras iekasēto nodevu līmeni, vienlaikus ievērojot budžeta principus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 207/2009, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par Aģentūrā lietojamajām valodām, gadījumus, kad lēmumi par iebildumiem un anulēšanu būtu jāpieņem vienam dalībniekam, detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, Aģentūrai maksājamās nodevu summas un detaļas par minēto maksājumu veikšanu.

(46)     Lai nodrošinātu starptautisku preču zīmju efektīvu reģistrēšanu, pilnīgi ievērojot Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Protokolā paredzētos noteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām saistībā ar preču zīmju starptautisko reģistrāciju.

(47)     Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 207/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 207/2009 groza šādi:

(1) nosaukumā „Kopienas preču zīmi” aizstāj ar „Eiropas preču zīmi”;

(2) visā regulā vārdus „Kopienas preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(3) visā regulā vārdus „Kopienas preču zīmju tiesa” aizstāj ar vārdiem „Eiropas preču zīmju tiesa” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(4) visā regulā vārdus „Kopienas kolektīvā preču zīme” aizstāj ar vārdiem „Eiropas kolektīvā preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(5) visā regulā, izņemot 2., 3. un 4. punktā minētos gadījumus, vārdus „Kopiena”, „Eiropas Kopiena” un „Eiropas Kopienas” aizstāj ar vārdu „Savienība” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(6) visā regulā vārdu „Birojs”, ja tas attiecas uz regulas 2. pantā paredzēto Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), aizstāj ar vārdu „Aģentūra” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(7) visā regulā vārdu „priekšsēdētājs” aizstāj ar vārdu „izpilddirektors” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(8) regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

„2. pants Aģentūra

1. Ar šo tiek nodibināta Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra, turpmāk „Aģentūra”.

2. Savienības tiesību aktos visas atsauces uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) uzskata par atsaucēm uz Aģentūru.”;

(9) regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

„4. pants Apzīmējumi, kas var būt Eiropas preču zīmes

Eiropas preču zīmi var izveidot no apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, tostarp personvārdiem, modeļiem, burtiem, cipariem, krāsām pašām par sevi, preču vai to iepakojuma formas vai skaņām, ja šādi apzīmējumi

a) ir atšķirami starp dažādu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem;

b) ir atveidoti tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt precīzu zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu.”;

(10) regulas 7. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta j) un k) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

„j) preču zīmes, kas nav reģistrējamas un ko neturpina izmantot saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

k) preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, kas paredz tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzību;

l) preču zīmes, kas attiecībā uz tāda paša veida produktu satur vai ko veido agrākas šķirnes nosaukums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību.”;

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv

a) tikai kādā Savienības daļā;

b) tikai tad, ja preču zīme svešvalodā vai svešā rakstībā ir tulkota vai transkribēta kādā dalībvalsts rakstībā vai oficiālajā valodā.”;

(11) regulas 8. pantu groza šādi:

(a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja preču zīmes īpašnieks iebilst, preču zīmi nereģistrē gadījumos, kad

a) preču zīmes īpašnieka starpnieks vai pārstāvis iesniedz pieteikumu tās reģistrācijai savā vārdā bez īpašnieka atļaujas, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību;

b) preču zīmi iespējams sajaukt ar agrāku preču zīmi, kas aizsargāta ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī agrākā preču zīme joprojām tika faktiski izmantota un pieteikuma iesniedzējs rīkojās ļaunprātīgi.”;

(b) panta 4. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“4. Ja nereģistrētas preču zīmes vai citas plašākā nekā tikai vietējas nozīmes tirdzniecībā izmantotas zīmes īpašnieks iebilst, tad preču zīmi, par kuru iesniegts pieteikums, nereģistrē, ja atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kas paredz cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz šo zīmi:”;

(c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja 2. punkta nozīmē agrāk reģistrētās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tā ir pieprasīta, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Eiropas preču zīmi tā ir Savienībā pazīstama vai attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt.”;

(12) regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

„9. pants Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme

1. Eiropas preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam ekskluzīvas tiesības.

2. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot jebkādu apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja

(a) apzīmējums ir identisks Eiropas preču zīmei un tiek izmantots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, un ja šāda izmantošana ietekmē vai var ietekmēt Eiropas preču zīmes funkciju garantēt patērētājiem preču vai pakalpojumu izcelsmi;

(b) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei un tiek izmantots precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, ja pastāv iespēja maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi;

(c) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai tas tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Eiropas preču zīme, ja šī pēdējā ir Savienībā pazīstama un ja minētā apzīmējuma izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no Savienības preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt.

3. Atbilstoši 2. punktam jo īpaši var aizliegt:

(a) piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam;

(b) piedāvāt preces, laižot tās tirgū vai uzglabājot tās šim nolūkam ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus;

(c) importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu;

(d) izmantot apzīmējumu kā tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukumu vai kā daļu no tirdzniecības vai uzņēmuma nosaukuma;

(e) izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un reklāmā;

(f) izmantot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.

4. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir arī tiesības aizliegt importēt 3. punkta c) apakšpunktā minētās preces, ja vienīgi šo preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā.

5. Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajām personām saistībā ar komercdarbību ievest Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, preces, tostarp iepakojumu, ja tās ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir būtībā identiska Eiropas preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai ko pēc būtiskām pazīmēm nevar atšķirt no minētās preču zīmes.”;

(13) pievieno šādu 9.a un 9.b pantu:

„9.a pants Īpašnieka tiesību pārkāpums, izmantojot apdari, iepakojumu vai citus līdzekļus

Ja pastāv bažas, ka apdare, iepakojums vai citi līdzekļi, pie kuriem piestiprināta zīme, tiks izmantoti precēm un pakalpojumiem un šāda izmantošana saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem būs īpašnieka tiesību pārkāpums saskaņā ar 9. panta 2. un 3. punktu, Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt:

(a) darījumos piestiprināt uz apdares, iepakojuma vai citiem līdzekļiem, uz kuriem var piestiprināt zīmi, apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs Eiropas preču zīmei;

(b) piedāvāt, laist tirgū vai šim nolūkam uzglabāt, vai importēt vai eksportēt apdari, iepakojumu vai citus līdzekļus, uz kuriem ir piestiprināta zīme.

9.b pants Diena, no kuras var izmantot tiesības pret trešajām personām

1. Tiesības, ko piešķir Eiropas preču zīme, var izmantot attiecībā uz trešajām personām kopš preču zīmes reģistrācijas publikācijas dienas.

2. Var pieprasīt atbilstošu kompensāciju attiecībā uz darbībām, kas veiktas pēc Eiropas preču zīmes pieteikuma publikācijas dienas, ja šīs darbības būtu aizliegtas pēc preču zīmes reģistrācijas publikācijas.

3. Tiesa, kam iesniegta prasība šādā jautājumā nevar lemt par lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.”;

(14) regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

„12. pants Eiropas preču zīmes spēka ierobežojums

1. Eiropas preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot

(a) tās personvārdu vai adresi;

(b) apzīmējumus vai norādes, kam nav atšķirtspējas vai kas attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

(c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes izmantošana ir nepieciešama ražojuma vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.

2. Uzskata, ka trešā persona minēto izmanto neatbilstīgi godīgai praksei jo īpaši kādā no šādiem gadījumiem:

(a) tas rada iespaidu, ka pastāv komerciāla saikne starp trešo personu un preču zīmes īpašnieku;

(b) bez pietiekama iemesla netaisnīgi tiek gūts labums no preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēts.”;

(15) regulas 13. panta 1. punktā vārdu „Kopienā” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Ekonomikas zonā”;

(16) pievieno šādu 13.a pantu:

„13.a pants Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka iesaistīšanās tiesības aizstāvībai lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu

1. Lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāk reģistrētu Eiropas preču zīmi, ja šī vēlākā preču zīme nav atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar 53. panta 3. un 4. punktu, 54. panta 1. un 2. punktu un 57. panta 2. punktu.

2. Lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāk reģistrētu valsts preču zīmi, ja šī vēlāk reģistrētā valsts preču zīme nav atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Direktīvas [xxx] 8. pantu, 9. panta 1. un 2. punktu un 48. panta 3. punktu.

3. Ja Eiropas preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot vēlāk reģistrētu Eiropas preču zīmi saskaņā ar 1. un 2. punktu, šīs vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt izmantot minēto agrāko Eiropas preču zīmi lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu.”;

(17) regulas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Pirmā punkta izpratnē par izmantošanu tiek uzskatīta arī:

(a) Eiropas preču zīmes izmantošana tādā veidā, kas atšķiras zināmos elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tika izmantota, arī ir reģistrēta;

(b) Eiropas preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam Savienībā vienīgi eksportam.”;

(18) regulas 16. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1. Ja vien 17. līdz 24. pantā nav noteikts citādi, ar Eiropas preču zīmi kā īpašumtiesību objektu rīkojas visā tās kopumā un visā Savienības teritorijā kā ar valsts preču zīmi, kas reģistrēta dalībvalstī, kurā saskaņā ar Eiropas Preču zīmju reģistru (turpmāk „reģistrs”):”;

(19) regulas 17. panta 4. punktu svītro;

(20) regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

„18. pants Tādas preču zīmes nodošana, kas reģistrēta uz starpnieka vārda

1. Ja Eiropas preču zīme ir reģistrēta uz tās personas starpnieka vai pārstāvja vārda, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks, bez īpašnieka atļaujas, pēdējam ir tiesības pieprasīt Eiropas preču zīmes nodošanu savā labā, ja vien starpnieks vai pārstāvis neattaisno savu rīcību.

2. Īpašnieks saskaņā ar 1. punktu var iesniegt nodošanas pieprasījumu:

(a) Aģentūrā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu vietā, pamatojoties uz 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

(b) Eiropas preču zīmju tiesā, kas minēta 95. pantā, pretprasības par spēkā neesamības atzīšanu vietā, pamatojoties uz 100. panta 1. punktu.”;

(21) regulas 19. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pēc vienas puses lūguma tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, vai šādu tiesību nodošanu ievada reģistrā un publicē.”;

(b) pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3. Reģistrā saskaņā ar 2. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”;

(22) regulas 20. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Reģistrā saskaņā ar 3. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”;

(23) regulas 22. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6. Reģistrā saskaņā ar 5. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”;

(24) II sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu:

„5. IEDAĻA Pilnvaru deleģēšana

24.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) pieteikuma iesniedzēja pienākumu sniegt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto tulkojumu vai transkripciju pieteikuma valodā;

(b) procedūru nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 17. panta 5. punktā;

(c) procedūru in rem tiesību ieviešanas vai nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 19. panta 2. punktā;

(d) procedūru izpildes ievadīšanai reģistrā, kā minēts 20. panta 3. punktā;

(e) procedūru, lai reģistrā ievadītu iesaistīšanos maksātnespējas procesā, kā minēts 21. panta 3. punktā;

(f) procedūru licences piešķiršanas vai nodošanas ievadīšanai reģistrā, kā minēts 22. panta 5. punktā;

(g) procedūru reģistra ieraksta par in rem tiesībām, izpildi vai licenci anulēšanai vai mainīšanai, kā minēts attiecīgi 19. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 22. panta 6. punktā.”;

(25) regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

„25. pants Pieteikumu iesniegšana

Pieteikumu par Eiropas preču zīmi iesniedz Aģentūrā.”;

(26) regulas 26. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„d) zīmes atveidojumu, kas atbilst 4. panta b) punktā paredzētajām prasībām.”;

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Papildus 1. un 2. punktā minētajām prasībām Eiropas preču zīmes pieteikums atbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas ieviesti saskaņā ar 35.a panta b) punktu. Ja minētajos nosacījumos paredzēts, ka preču zīmi atveido elektroniski, Aģentūras izpilddirektors var noteikt šādas elektroniskās datnes formātus un maksimālo lielumu.”;

(27) regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

„27. pants Iesniegšanas datums

Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, par ko iekasē reģistrācijas nodevu, par kuras maksāšanu, vēlākais, minētajā datumā ir dots maksājuma rīkojums.”;

(28) regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

„28. pants Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija

1. Preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, ko ieviesa ar Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (1957. gada 15. jūnijs) (turpmāk „Nicas klasifikācija”).

2. Pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz minēto, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Preču un pakalpojumu sarakstam jāsniedz iespēja katru pozīciju klasificēt tikai vienā Nicas klasifikācijas kategorijā.

3. Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot vispārējus apzīmējumus, kas iekļauti Nicas klasifikācijas kategoriju nosaukumos, vai citus vispārējus terminus, ja vien tie atbilst prasītajiem skaidrības un precizitātes standartiem.

4. Aģentūra noraida pieteikumu neskaidru vai neprecīzu norāžu vai terminu dēļ, ja pieteikuma iesniedzējs nepiedāvā pieņemamu formulējumu laikposmā, ko Aģentūra ir noteikusi šajā nolūkā.

5. Vispārējo terminu lietojumu, tostarp Nicas klasifikācijas kategoriju nosaukumu vispārējos apzīmējumus, interpretē tā, lai iekļautu visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu terminu vai apzīmējumu lietojumu neinterpretē tā, lai iekļautu prasījumu par precēm vai pakalpojumiem, kas nav saprotami.

6. Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt vairāk nekā vienu kategoriju, preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas kategorijām, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārtojot tās kategoriju secībā.

7. Preču un pakalpojumu klasifikācija kalpo tikai administratīviem nolūkiem. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz faktu, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas kategorijā, un preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties uz faktu, ka tie iekļauti dažādās Nicas klasifikācijas kategorijās.

8. To Eiropas preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas vienīgi saistībā ar visu Nicas klasifikācijas kategorijas nosaukumu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās kategorijas nosaukuma burtiskā nozīme, ar nosacījumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs kategorijas alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā.

Šādu paziņojumu iesniedz Aģentūrā četru mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas kategoriju nosaukumu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Aģentūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Šī iespēja neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu.

Uzskata, ka Eiropas preču zīmes, par kurām otrajā daļā minētajā laikposmā nav iesniegts paziņojums, pēc šī laikposma beigām attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko skaidri attiecas to apzīmējumu burtiskā nozīme, kuri iekļauti attiecīgās kategorijas nosaukumā.”;

(29) regulas 29. panta 5. punktam pievieno šādu teikumu:

„Ja nepieciešams, Aģentūras izpilddirektors pieprasa Komisijai apsvērt iespēju uzzināt, vai valsts pirmā teikuma nozīmē nodrošina minēto līdzvērtīgo režīmu.”;

(30) regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

„30. pants Prasība par prioritātes tiesībām

1. Prasības par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu, un tajās iekļauj iepriekšējā pieteikuma datumu, numuru un valsti.

2. Aģentūras izpilddirektors var noteikt, ka papildu informācijā un dokumentos, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu prasību par prioritātes tiesībām, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 35.a panta d) punktu, ja nepieciešamā informācija Aģentūrai ir pieejama no citiem avotiem.”;

(31) regulas 33. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

„Prasību par prioritātes tiesībām iesniedz kopā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu.”;

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas pretendēt uz prioritāti atbilstoši 1. punktam, iesniedz apliecinājumu par preču vai pakalpojumu izstādīšanu zem pieteiktās preču zīmes.”;

(32) regulas 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Agrāka izcelsme, uz kuru pretendē attiecībā uz Eiropas preču zīmi, zaudē spēku, ja agrāko preču zīmi, uz kuras agrāku izcelsmi atsaucas, atzīst par spēkā neesošu vai atceltu. Ja agrāka preču zīme ir atcelta, agrāka izcelsme zaudē spēku, ar nosacījumu, ka atcelšana stājas spēkā pirms Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma.”;

(33) III sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu:

„5. IEDAĻA Pilnvaru deleģēšana

35.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas Aģentūrā līdzekļus un kārtību saskaņā ar 25. pantu;

(b) detaļas par Eiropas preču zīmes pieteikuma saturu, kas minēts 26. panta 1. punktā, 26. panta 2. punktā minēto nodevu, kuras jāmaksā par pieteikumu, veidu, tostarp preču un pakalpojumu kategoriju skaitu, uz ko attiecas minētās nodevas, un pieteikuma oficiālos nosacījumus, kuri minēti 26. panta 3. punktā;

(c) procedūras savstarpības noteikšanai saskaņā ar 29. panta 5. punktu;

(d) procedūru un noteikumus par informāciju un dokumentiem pretendēšanai uz iepriekšēja pieteikuma prioritāti saskaņā ar 30. pantu;

(e) procedūru un noteikumus par pierādījumiem pretendēšanai uz izstādīšanas prioritāti saskaņā ar 33. panta 1. punktu;

(f) procedūru pretendēšanai uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi saskaņā ar 34. panta 1. punktu un 35. panta 1. punktu.”;

(34) regulas 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) Eiropas preču zīmes pieteikums atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, un 26. panta 3. punktā minētajiem oficiālajiem nosacījumiem.”;

(35) regulas 37. panta 2. punktu svītro;

(36) IV sadaļas 2. iedaļu svītro;

(37) regulas 39. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja ievēroti nosacījumi, kādiem jāatbilst Eiropas preču zīmes pieteikumam, pieteikumu publicē 42. panta mērķiem, ja tas nav noraidīts atbilstoši 37. pantam. Pieteikuma publicēšana neskar informāciju, kas jau citādi ir publiski pieejama saskaņā ar šo regulu vai deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.”;

(b) pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3. Aģentūra labo neprecizitātes vai kļūdas pieteikuma publikācijā.”;

(38) regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:

„40. pants Trešo personu apsvērumi

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt Aģentūrai rakstiskus apsvērumus, norādot pamatojumu atbilstoši 5. un 7. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkstētu reģistrēt ex officio.

Minētās personas nav puses lietas izskatīšanā Aģentūrā.

2. Trešo personu apsvērumus iesniedz pirms iebildumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja pret preču zīmi ir iesniegts iebildums, pirms galīgā lēmuma par iebildumu pieņemšanas.

3. Šā panta 1. punktā minētā iesniegšana neskar Aģentūras tiesības pēc savas iniciatīvas jebkurā laikā pirms reģistrēšanas atsākt absolūta pamatojuma pārbaudi, ja nepieciešams.

4. Šā panta 1. punktā minētos apsvērumus nosūta pieteikuma iesniedzējam, kas tos var komentēt.”;

(39) regulas 41. panta 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Iebildumu formulē rakstveidā, un tajā norāda iebilduma pamatojumu. Iebildumu neuzskata par iesniegtu līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva par iebildumu iesniegšanu.

4. Aģentūras noteiktā termiņā persona, kas iebilst, var iesniegt faktus, pierādījumus un argumentus, lai pamatotu savu nostāju.”;

(40) regulas 42. panta 2. punkta pirmajā teikumā frāzi „piecu gadu laikā pirms (..) publicēšanas” aizstāj ar frāzi „piecu gadu laikā pirms (..) pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma”;

(41) regulas 44. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) pirms Aģentūra ir atzinusi 27. pantā minēto iesniegšanas datumu un 41. panta 1. punktā paredzētā iebildumu iesniegšanas termiņa laikā.”;

(b) panta 3. punktu svītro;

(42) regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

„45. pants Reģistrācija

1. Ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja 41. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iebildumi nav iesniegti vai ja iebildumi ir noraidīti ar galīgu lēmumu, preču zīmi reģistrē kā Eiropas preču zīmi. Reģistrāciju publicē.

2. Aģentūra izsniedz reģistrācijas apliecību. Apliecību var izsniegt elektroniski.

3. Reģistrētas Eiropas preču zīmes īpašniekam ir tiesības saistībā ar precēm un pakalpojumiem, uz ko attiecas reģistrācija, tieši blakus preču zīmei izmantot simbolu, kurš apliecina, ka preču zīme ir reģistrēta Savienībā, kamēr reģistrācija ir spēkā. Par simbola precīzu konfigurāciju lemj Aģentūras izpilddirektors.

4. Reģistrētas preču zīmes simbolu neizmanto personas, kas nav preču zīmes īpašnieks, vai bez īpašnieka piekrišanas. Preču zīmes īpašnieks neizmanto preču zīmes simbolu pirms preču zīmes reģistrēšanas vai pēc tās atcelšanas, atzīšanas par spēkā neesošu, reģistrācijas beigām vai atteikšanos no preču zīmes.”;

(43) IV sadaļā pievieno šādu 7. iedaļu:

„7. IEDAĻA Pilnvaru deleģēšana

45.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) procedūru pārbaudei par atbilstību prasībām par iesniegšanas datumu, kas minēta 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un oficiālajiem nosacījumiem, kuri minēti 26. panta 3. punktā, un procedūru pārbaudei, vai ir samaksāta nodeva par kategoriju, kas minēta 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(b) procedūru absolūta atteikuma pamatojuma pārbaudei, kas minēta 37. pantā;

(c) detaļas, kas jāiekļauj 39. panta 1. punktā minētajā pieteikuma publikācijā;

(d) procedūru neprecizitāšu un kļūdu labošanai Eiropas preču zīmes pieteikumu publikācijās, kas minēta 39. panta 3. punktā;

(e) procedūru trešo personu apsvērumu iesniegšanai, kas minēta 40. pantā;

(f) detaļas par iebildumu iesniegšanas un pārbaudes procedūru, kas paredzēta 41. un 42. pantā;

(g) procedūru pieteikumu grozīšanai saskaņā ar 43. panta 2. punktu un pieteikumu dalīšanai saskaņā ar 44. pantu;

(h) ziņas, kas, reģistrējot Eiropas preču zīmi, jānorāda reģistrā, un kārtību, kādā publicē reģistrēšanu, kura minēta 45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punktā minētās reģistrācijas apliecības saturu un izsniegšanas kārtību.”;

(44) regulas 49. panta 3. punktu svītro;

(45) pievieno šādu 49.a pantu:

„49.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) procedūras kārtību Eiropas preču zīmju pagarināšanai saskaņā ar 47. pantu, tostarp maksājamo nodevu veidu;

(b) procedūru, kas reglamentē 48. panta 2. punktā minētās Eiropas preču zīmes reģistrācijas izmaiņas;

(c) procedūru, kas reglamentē 49. pantā minēto Eiropas preču zīmes dalīšanu.”;

(46) regulas 50. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Par atteikšanos preču zīmes īpašnieks rakstveidā paziņo Aģentūrai. Atteikšanās nav spēkā līdz brīdim, kamēr tā ievadīta reģistrā. Atteikšanās no Eiropas preču zīmes, par ko ir paziņots Aģentūrai pēc pieteikuma par minētās preču zīmes atcelšanu iesniegšanas saskaņā ar 56. panta 1. punktu, ir spēkā tad, ja pieteikums par atcelšanu ar galīgu lēmumu ir noraidīts vai atsaukts.”;

“3. Atteikšanos ievada reģistrā tikai ar tiesību īpašnieka, kas ievadītas reģistrā, piekrišanu. Ja pastāv reģistrēta licence, atteikšanos reģistrā ievada tikai tad, kad preču zīmes īpašnieks pierāda, ka ir informējis licenciātu par nodomu atteikties; šos datus ievada pēc termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar 57.a panta a) punktu.”;

(47) regulas 53. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

„Šā punkta a), b) un c) apakšpunktos minētos nosacījumus izpilda Eiropas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datumā.”;

(48) regulas 54. panta 1. un 2. punktā svītro vārdus „vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu”;

(49) regulas 56. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdus „atbilstoši attiecīgās dalībvalsts likumiem” aizstāj ar vārdiem „atbilstoši Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”;

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu nepieņem, ja pieteikums saistībā ar to pašu jautājumu un prasības priekšmetu, kurā iesaistītas tās pašas puses, ir ticis pēc būtības izskatīts Aģentūrā vai Eiropas preču zīmju tiesā, kas minēta 95. pantā, un aģentūras vai minētās tiesas lēmums par minēto pieteikumu ir galīgs.”;

(50) regulas 57. panta 2. punkta otrajā teikumā vārdus „publicēšanas brīdī” aizstāj ar vārdiem „iesniegšanas datumā vai Eiropas preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā”;

(51) VI sadaļā pievieno šādu 6. iedaļu:

„6. IEDAĻA Pilnvaru deleģēšana

57.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) procedūru, kas reglamentē atteikšanos no Eiropas preču zīmes, kura paredzēta 50. pantā, tostarp minētā panta 3. punktā paredzēto termiņu;

(b) procedūras, kas reglamentē 56. un 57. pantā minēto Eiropas preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamību.”;

(52) regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Apelāciju var iesniegt par 130. panta a) līdz d) punktā minēto Aģentūras lēmējiestāžu lēmumiem. Gan apelāciju iesniegšanas termiņam, kas paredzēts 60. pantā, gan apelācijas iesniegšanai ir apturošs efekts.”;

(53) regulas 62. pantu svītro;

(54) regulas 64. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Apelācijas padomju lēmumi stājas spēkā tikai no 65. panta 5. punktā minētā termiņa beigām vai, ja šajā laika periodā ir celta prasība Vispārējā tiesā, kopš šīs prasības noraidīšanas brīža vai no Tiesā iesniegtas apelācijas par Vispārējās tiesas lēmumu noraidīšanas brīža.”;

(55) regulas 65. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pret Apelācijas padomju lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Vispārējā tiesā.”;

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.”;

(c) panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Prasību Vispārējā tiesā ceļ divu mēnešu laikā no Apelāciju padomes lēmuma izziņošanas brīža.

6. Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu Vispārējās tiesas spriedumu, vai gadījumā, ja par minēto spriedumu iesniegta apelācija, Tiesas spriedumu.”;

(56) pievieno šādu 65.a pantu:

„65.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) regulas 60. pantā minētā paziņojuma apelāciju saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un pārbaudei;

(b) regulas 64. pantā minēto Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu;

(c) atlīdzību par apelācijas nodevu, kas minēta 60. pantā.”;

(57) VIII sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

„ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS KOLEKTĪVAJĀM PREČU ZĪMĒM UN SERTIFIKĀCIJAS ZĪMĒM”;

(58) starp VIII sadaļas nosaukumu un 66. pantu iekļauj šādu virsrakstu:

„1. IEDAĻA Eiropas kolektīvās preču zīmes”;

(59) regulas 66. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Regulas I līdz VII un IX līdz XIV sadaļas piemēro Eiropas kolektīvajām preču zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.”;

(60) regulas 67. panta 1. punktā vārdus „noteiktā termiņā” aizstāj ar vārdiem „termiņā, kas noteikts saskaņā ar 74.a pantu”;

(61) regulas 69. pantu aizstāj ar šādu:

„69. pants Trešo personu apsvērumi

Ja Aģentūrā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti rakstveida apsvērumi par Eiropas kolektīvo preču zīmi, tie var būt balstīti uz attiecīgu pamatojumu par to, kādēļ pieteikums par Eiropas kolektīvo preču zīmi ir jānoraida atbilstoši 68. pantam.”;

(62) pievieno šādu 74.a pantu:

„74.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 67. panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas kolektīvās preču zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 67. panta 2. punktā.”;

(63) VIII sadaļā pievieno šādu 2. iedaļu:

„2. IEDAĻA Eiropas sertifikācijas zīmes

74.b pants Eiropas sertifikācijas zīmes

1. Eiropas sertifikācijas zīme ir Eiropas preču zīme, kuru tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kura sniedz iespēju nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi, materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti.

2. Jebkura juridiska persona, tostarp institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var iesniegt Eiropas sertifikācijas zīmes pieteikumu, ja

(a) juridiska persona neveic uzņēmējdarbību, kas saistīta ar sertificētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

(b) juridiska persona ir kompetenta sertificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrē zīmi.

3. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Eiropas sertifikācijas zīmes 1. punkta nozīmē var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Sertifikācijas zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šādus apzīmējumus vai norādes izmantot tirdznieciskos darījumos ar nosacījumu, ka trešās personas tos izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās un komerciālās lietās. Sertifikācijas zīmi nevar izmantot pret trešo personu, kam piešķirtas tiesības lietot ģeogrāfisku nosaukumu.

4. Regulas I līdz VII un IX līdz XIV sadaļas piemēro Eiropas sertifikācijas zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.

74.c pants Noteikumi, kas reglamentē zīmes izmantošanu

1. Eiropas sertifikācijas zīmes pieteicējs termiņā, kas noteikts saskaņā ar 74.k pantu, iesniedz noteikumus, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes izmantošanu.

2. Noteikumos, kas reglamentē izmantošanu, precizē personas, kurām atļauts izmantot zīmi, īpašības, ko sertificē zīme, veidu, kādā sertifikācijas iestāde pārbauda minētās īpašības un uzrauga zīmes izmantošanu, kā arī zīmes izmantošanas nosacījumus, tostarp sankcijas.

74.d pants Pieteikuma noraidīšana

1. Papildus 36. un 37. pantā paredzētajam pamatojumam Eiropas preču zīmes pieteikuma noraidīšanai pieteikumu par Eiropas sertifikācijas zīmi noraida, ja nav izpildīti 74.b vai 74.c panta noteikumi vai ja noteikumi, kas reglamentē tās izmantošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem.

2. Pieteikumu par Eiropas sertifikācijas zīmi noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi.

3. Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē izmantošanu, grozīšanas izpilda 1. un 2. punkta prasības.

74.e pants Trešo personu apsvērumi

Ja Aģentūrā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti rakstveida apsvērumi par Eiropas sertifikācijas zīmi, tie var būt balstīti uz attiecīgu pamatojumu par to, kādēļ pieteikums par Eiropas sertifikācijas zīmi ir jānoraida atbilstoši 74.d pantam.

74.f pants Noteikumu, kas reglamentē zīmes izmantošanu, grozīšana

1. Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam jāiesniedz Aģentūrā visi grozītie noteikumi, kas reglamentē zīmes izmantošanu.

2. Grozījumus reģistrā nemin, ja grozītie noteikumi neatbilst 74.c pantam vai ir saistīti ar kādu no 74.d pantā minētajiem noraidījuma iemesliem.

3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē zīmes izmantošanu, piemēro 74.e pantu.

4. Šīs regulas piemērošanai grozījumi noteikumos, kas reglamentē zīmes izmantošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par grozījumiem ievada reģistrā.

74.g pants Nodošana

Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, Eiropas sertifikācijas zīmi var nodot vienīgi juridiskai personai, kas atbilst 74.b panta 2. punktā paredzētajām prasībām.

74.h punkts Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem

1. Vienīgi Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam vai personai, kuru viņš šajā nolūkā ir īpaši pilnvarojis, ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem.

2. Eiropas sertifikācijas zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kurām ir tiesības izmantot preču zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas izmantošanas rezultātā.

74.i pants Pamats atcelšanai

Papildus 51. pantā paredzētajiem atcelšanas iemesliem Eiropas sertifikācijas zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja Aģentūra saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

(a) īpašnieks vairs neatbilst 74.b panta 2. punktā paredzētajām prasībām;

(b) īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu zīmes izmantošanu tādā veidā, kurš nav savienojams ar izmantošanas nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri reglamentē zīmes izmantošanu un kuru grozījumi attiecīgi ir minēti reģistrā;

(c) veids, kādā īpašnieks zīmi izmanto, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 74.d panta 2. punktā minētajā veidā;

(d) noteikumu, kas reglamentē zīmes izmantošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 74.f panta 2. punktu, ja vien zīmes īpašnieks, tālāk grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.

74.j pants Spēkā neesamības pamats

Papildus 52. un 53. pantā paredzētajiem spēkā neesamības pamatiem Eiropas sertifikācijas zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 74.d pantu, atzīst par spēkā neesošu, Aģentūrai saņemot attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu, ja vien zīmes īpašnieks, grozot izmantošanas noteikumus, nepanāk atbilstību 74.d pantam.

74.k pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot 74.c panta 1. punktā minēto termiņu to noteikumu iesniegšanai Aģentūrā, kas reglamentē Eiropas sertifikācijas zīmes izmantošanu, un minēto noteikumu saturu, kā paredzēts 74.c panta 2. punktā.”;

(64) regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

„75. pants Aģentūras lēmumu un paziņojumu forma

1. Aģentūras lēmumos norāda to pamatojumu. To pamatā ir tikai tādi iemesli vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus.

2. Visos Aģentūras lēmumos, paziņojumos vai brīdinājumos norāda Aģentūras struktūrvienību vai nodaļu, kā arī atbildīgās amatpersonas vai atbildīgo amatpersonu vārdu vai vārdus. Minētos dokumentus paraksta Aģentūras amatpersona vai amatpersonas, vai arī paraksta vietā uz tiem var būt iespiests vai uzspiests Aģentūras zīmogs. Izpilddirektors var noteikt, ka gadījumos, kad Aģentūras lēmumus, paziņojumus vai brīdinājumus pārraida pa telefaksu vai jebkuriem citiem tehniskiem sakaru līdzekļiem, atbildīgās Aģentūras struktūrvienības vai nodaļas un amatpersonas vai amatpersonu vārdu identificēšanai var izmantot arī citus līdzekļus, nevis zīmogu.”;

(65) regulas 76. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

„Lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību saskaņā ar 52. pantu Aģentūra pārbauda tikai pušu iesniegtos pamatojumus un argumentus.”;

(66) regulas 78. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. Aģentūras izpilddirektors nosaka maksājamo izdevumu summas, tostarp avansa maksājumus, attiecībā uz pierādījumu iegūšanas izmaksām, kas minētas 93.a panta b) punktā.”;

(67) regulas 79. pantu aizstāj ar šādu:

„79. pants Paziņošana

1. Aģentūra tieši informē attiecīgās personas par lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu informāciju, uz ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē atbilstoši šīs regulas vai deleģēto aktu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vai kuru izziņošanu norīkojis Aģentūras izpilddirektors.

2. Izpilddirektors var noteikt, kādus dokumentus, izņemot lēmumus, uz ko attiecas apelācijas iesniegšanas termiņš, un pavēstes, paziņo ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par piegādi.

3. Paziņošanu var veikt elektroniski, precīzākas norādes par to nosaka izpilddirektors.

4. Ja paziņošana jāveic ar publisku paziņojumu, izpilddirektors nosaka veidu, kādā veic publisku paziņojumu, un nosaka vienu mēnesi gara laikposma sākumu, pēc kura beigām dokumentu uzskata par paziņotu.”;

(68) pievieno šādu 79.a, 79.b, 79.c un 79.d pantu:

„79.a pants Tiesību zaudēšanas konstatācija

Ja Aģentūra konstatē, ka tiesības ir zaudētas, pamatojoties uz šo regulu vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tā informē attiecīgo personu saskaņā ar 79. pantu. Minētā persona var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā. Aģentūra pieņem šādu lēmumu, ja tā nepiekrīt personai, kas to pieprasa; pretējā gadījumā Aģentūra groza savu atzinumu un informē par to personu, kura pieprasa lēmumu.

79.b pants Aģentūrai sniedzamie paziņojumi

Paziņojumus Aģentūrai var iesniegt elektroniskā veidā. Izpilddirektors nosaka apmēru un tehniskus nosacījumus, atbilstoši kuriem minētos paziņojumus var iesniegt elektroniski.

79.c pants Termiņi

1. Uz termiņu aprēķināšanu un ilgumu attiecas noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 93.a panta f) punktu.

2. Aģentūras izpilddirektors pirms katra kalendārā gada sākuma nosaka dienas, kurās Aģentūrā nepieņem dokumentus vai kurās Aģentūras atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu.

3. Izpilddirektors nosaka pārtraukuma perioda ilgumu gadījumā, ja pasta piegāde dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūra, vispārēji ir pārtraukta vai ja ir pārtraukta Aģentūras piekļuve pieļaujamajiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem.

4. Ja labu saziņu starp pusēm un Aģentūru vai otrādi pārtrauc vai traucē ārkārtas notikumi, tādi kā dabas katastrofa vai streiks, Aģentūras izpilddirektors var noteikt, ka personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese atrodas attiecīgajā valstī vai kuras iecēlušas pārstāvi, kura darbavieta ir attiecīgajā valstī, visi termiņi, kas citos apstākļos būtu beigušies izpilddirektora noteikto notikumu sākšanās dienā vai pēc tās, tiek pagarināti līdz viņa noteiktai dienai. Nosakot minēto dienu, viņš novērtē, kad ārkārtas notikumi beigsies. Ja notikumi skar Aģentūras atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par traucējumu tiek norādīts, ka tas attiecas uz visām pusēm, kas piedalās procedūrā.

79.d pants Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana

Aģentūra labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās Aģentūras lēmumos vai tehniskas kļūdas, ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju.”;

(69) regulas 80. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus „lēmumu, kurā ir acīmredzama procesuāla kļūda” aizstāj ar vārdiem „lēmumu, kurā ir acīmredzama kļūda”;

(b) panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atsaukšana notiek viena gada laikā no dienas, kurā ir izdarīts ieraksts vai pieņemts minētais lēmums, pēc apspriešanās ar pusēm lietas izskatīšanā un īpašniekiem, kam ir attiecīgās Eiropas preču zīmes tiesības, kuras ir iekļautas reģistrā.”;

(c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar 58. un 65. pantu vai iespēju labot kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās saskaņā ar 79.d pantu. Ja par Aģentūras lēmumu, kurā ir kļūda, ir iesniegta apelācija, apelācijas procesam zūd priekšmets, ja Aģentūra atceļ savu lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

(70) regulas 82. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šo pantu nepiemēro termiņiem, kas paredzēti 29. panta 1. punktā, 33. panta 1. punktā, 36. panta 2. punktā, 41. panta 1. un 3. punktā, 47. panta 3. punktā, 60. pantā, 65. panta 5. punktā, 81. pantā. 112. pantā, vai termiņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā, vai termiņiem pretendēšanai uz agrāku izcelsmi saskaņā ar 34. pantu pēc tam, kad pieteikums ir bijis iesniegts.”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja Aģentūra akceptē pieteikumu, tad uzskata, ka termiņa nokavējuma sekas nav iestājušās. Ja lēmums ir pieņemts laikposmā starp neievērotā termiņa beigām un pieprasījumu par procesa turpināšanu, struktūrvienība, kas ir kompetenta lemt par nepaveikto darbību, pārskata lēmumu un gadījumā, ja ir pietiekami izpildīt nepaveikto darbību, pieņem citu lēmumu. Ja sākotnējais lēmums nav atceļams, to apstiprina rakstveidā.”;

(71) pievieno šādu 82.a pantu:

„82.a pants Procesa pārtraukšana

Ja process tiek pārtraukts vai atsākts, Aģentūra ievēro kārtību, kas noteikta saskaņā ar 93.a panta i) punktu.”;

(72) regulas 83. pantu aizstāj ar šādu:

„83. pants Atsauce uz vispārējiem principiem

Ja šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nav noteikti procesuāli noteikumi, Aģentūra ievēro dalībvalstīs vispārēji atzītus procesa tiesību principus.”;

(73) regulas 85. panta 1. punktā vārdus „atbilstīgi īstenošanas regulas nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem „atbilstīgi nosacījumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 93.a panta j) punktu”;

(74) regulas 86. panta 2.punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas atbildīga par lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju Aģentūrai, Tiesai un Komisijai. Rīkojumu par lēmuma izpildi pievieno minētās iestādes lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude.”;

(75) regulas 87. pantu aizstāj ar šādu:

„87. pants Eiropas Preču zīmju reģistrs

1. Aģentūra uztur reģistru, kurā atrodas ziņas, kuru reģistrācija un iekļaušana ir paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Aģentūra pastāvīgi atjaunina reģistru.

2. Reģistrs ir pieejams sabiedrības kontrolei. To var glabāt elektroniski.

3. Aģentūra uztur elektronisku datubāzi, kurā iekļautas ziņas par pieteikumiem Eiropas preču zīmju reģistrēšanai un ieraksti, kas veikti reģistrā. Minētās datubāzes saturs var būt pieejams sabiedrībai. Izpilddirektors paredz nosacījumus par piekļuvi datubāzei un veidu, kādā šīs datubāzes saturu var padarīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tostarp attiecīgās izmaksas.”;

(76) regulas 88. pantu groza šādi:

(a) virsrakstu „Dokumentu pārbaudes” aizstāj ar „Dokumentu pārbaudes un glabāšana”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pārbaudot dokumentus atbilstoši 2. vai 3. punktam, zināmus dokumentus var nepakļaut pārbaudei. Izpilddirektors nosaka pārbaudes veikšanas līdzekļus.

5. Aģentūra glabā jebkurus dokumentus par procedūrām saistībā ar Eiropas preču zīmes pieteikumu vai Eiropas preču zīmes reģistrēšanu. Izpilddirektors nosaka minēto dokumentu glabāšanas veidu. Ja dokumentus glabā elektroniskā formātā, dokumentu oriģinālus, kas ir šādu elektronisko dokumentu pamatā, iznīcina pēc noteikta laikposma, kurš pagājis pēc to saņemšanas Aģentūrā un kuru nosaka izpilddirektors.”;

(77) regulas 89. pantu aizstāj ar šādu:

„89. pants Periodiskas publikācijas

1. Aģentūra periodiski publicē:

(a) Eiropas Preču Zīmju Biļetenu, kurā ir reģistrā veiktie ieraksti, kā arī citas ziņas, kuru publicēšana paredzēta šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

(b) Oficiālo Vēstnesi, kurā publicē vispārējus paziņojumus un informāciju, ko izplata Aģentūras izpilddirektors, kā arī citu ar šo regulu vai tās īstenošanu saistītu informāciju.

Šā punkta a) un b) apakšpunktos minētās publikācijas var veikt elektroniski.

2. Eiropas Preču Zīmju Biļetenu publicē tādā veidā un tik bieži, kā to nosaka izpilddirektors.

3. Izpilddirektors var noteikt, ka konkrētas vienības publicē Oficiālajā Vēstnesī visās Savienības oficiālajās valodās.”;

(78) regulas 92. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot 3. punkta otrā teikuma noteikumus, fiziskas un juridiskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums ir ārpus Savienības, Aģentūrā ir jāpārstāv saskaņā ar 93. panta 1. punktu visos šajā regulā noteiktajos procesos, izņemot pieteikuma par Eiropas preču zīmi iesniegšanu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētās fiziskās un juridiskās personas Aģentūrā nav jāpārstāv gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu.”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu, jāieceļ kopējs pārstāvis.”;

(79) regulas 93. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Fizisku vai juridisku personu pārstāvību Aģentūrā var uzņemties tikai:

(a) dalībvalstī atzīti praktizējoši juristi, kuru uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, ja tiem minētajā valstī ir tiesības darboties kā pārstāvim preču zīmju jautājumos;

(b) profesionāli pārstāvji, kuru vārdi atrodas sarakstā, ko šim nolūkam sastāda Aģentūra.

Pārstāvji, kas veic darbības Aģentūrā, pēc Aģentūras pieprasījuma iesniedz tai parakstītu pilnvaru pievienošanai dokumentiem.”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Aģentūras izpilddirektors var piešķirt atbrīvojumu no:

(a) panta 2. punkta c) apakšpunkta otrajā teikumā noteiktās prasības, ja persona, kas iesniegusi pieprasījumu, apliecina, ka tā ir ieguvusi nepieciešamo kvalifikāciju citādā veidā;

(b) panta 2) punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības gadījumā, ja runa ir par augsti kvalificētiem profesionāļiem, ja ir izpildītas 2. panta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.”;

(c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Personu var svītrot no profesionālo pārstāvju saraksta atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 93.a panta p) punktu.”;

(80) IX sadaļā pievieno šādu 5. iedaļu:

„5. IEDAĻA Kompetences piešķiršana

93.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) prasības attiecībā uz 75. pantā minēto lēmumu formu;

(b) procesa mutiskās daļas kārtību un pierādījumu iegūšanas kārtību, kas minētas 77. un 78. pantā;

(c) regulas 79. pantā minētās paziņošanas kārtību;

(d) procedūru tiesību zaudēšanas konstatācijai, kas minēta 79.a pantā;

(e) noteikumus par saziņas līdzekļiem, tostarp elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kas minēti 79.b pantā un ko izmanto puses lietas izskatīšanā Aģentūrā, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina Aģentūra;

(f) noteikumus, kas reglamentē 79.c panta 1) punktā minēto termiņu aprēķināšanu un ilgumu;

(g) procedūru lingvistiskas vai transkripcijas kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošanai Aģentūras lēmumos vai tehnisku kļūdu labošanai, ko Aģentūra pieļāvusi, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju, kā minēts 79.d pantā;

(h) procedūru lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, kā minēts 80. panta 1. punktā;

(i) kārtību procesa pārtraukšanai vai atsākšanai Aģentūrā, kā minēts 82.a pantā;

(j) procedūru saistībā ar izmaksu sadalījumu un noteikšanu, kā minēts 85. panta 1. punktā;

(k) ziņas, kas minētas 87. panta 1. punktā;

(l) procedūru dokumentu pārbaudei, kas paredzēta 88. pantā, tostarp pārbaudē neiekļaujamās dokumentācijas daļas, un Aģentūras dokumentu glabāšanas kārtību, kā paredzēts 88. panta 5. punktā;

(m) kārtību 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņu un ierakstu publicēšanai Eiropas Preču Zīmju Biļetenā, tostarp informācijas veidu un valodas, kurās minētās ziņas un ieraksti ir jāpublicē;

(n) publikāciju Aģentūras Oficiālajā Vēstnesī veikšanas biežumu, veidu un valodas, kā minēts 89. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(o) kārtību informācijas apmaiņai un paziņojumiem Aģentūras un dalībvalstu iestāžu starpā, un tiesu vai dalībvalstu iestāžu vai ar to starpniecību veiktajām dokumentu pārbaudēm saskaņā ar 90. pantu;

(p) atkāpes no pārstāvības pienākuma Aģentūrā saskaņā ar 92. panta 2. punktu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ kopēju pārstāvi atbilstoši 92. panta 4. punktam, nosacījumus, saskaņā ar kuriem 92. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem un 93. panta 1. punktā minētajiem profesionālajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz Aģentūrā parakstīta pilnvara, lai varētu uzņemties pārstāvību, minētās pilnvaras saturu un nosacījumus, saskaņā ar kuriem personu var svītrot no 93. panta 5. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta.”;

(81) X sadaļā 1. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

„Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana”;

(82) regulas 94. pantu groza šādi:

(a) nosaukumu aizstāj ar šādu:

„Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana”;

(b) panta 1. punktā vārdus “Regulas (EK) Nr. 44/2001 noteikumus” aizstāj ar vārdiem „Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”;

(c) pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3. Šajā regulā atsauces uz Regulu (EK) Nr. 44/2001 vajadzības gadījumā uzskata arī par atsaucēm uz Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas noslēgts 2005. gada 19. oktobrī.”;

(83) regulas 96. panta c) punktā vārdus „9. panta 3. punkta otrajā teikumā” aizstāj ar vārdiem „9.b panta 2. punktā”;

(84) regulas 99. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Prasībās, kas minētas 96. panta a) un c) punktā, prasība par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamību, kas iesniegta citādi nekā pretprasības ceļā, ir pieņemama, ciktāl atbildētājs norāda, ka Eiropas preču zīmes īpašnieka tiesības varētu atcelt tādēļ, ka tā faktiski netika izmantota laikā, kad iesniegta prasība par pārkāpumiem.”;

(85) regulas 100. pantu groza šādi:

(a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eiropas preču zīmju tiesa, kurā iesniegta pretprasība par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, nepārbauda pretprasību, pirms ieinteresētā puse vai tiesa ir informējušas Aģentūru par datumu, kurā iesniegta pretprasība. Aģentūra ievada minēto informāciju reģistrā. Ja Aģentūrā ir pieteikums par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu, Aģentūra par to informē tiesu, un tiesa aptur lietas izskatīšanu līdz galīga lēmuma pieņemšanai par pieteikumu vai līdz pieteikums ir atsaukts.”;

(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ja Eiropas preču zīmju tiesa pretprasībā par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir pasludinājusi spriedumu, kas kļuvis galīgs, tiesa vai kāda no valsts tiesvedības pusēm nekavējoties nosūta Aģentūrai sprieduma kopiju. Aģentūra vai cita ieinteresētā puse var pieprasīt informāciju par šādu pārsūtīšanu. Aģentūra par spriedumu izdara ierakstu reģistrā un veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu tā rezolutīvo daļu.”;

(86) regulas 102. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Eiropas preču zīmju tiesa saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem var arī piemērot pasākumus vai izdot rīkojumus, ko tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā lietas apstākļus.”;

(87) regulas 108. pantu svītro;

(88) regulas 113. panta 3. punktā vārdus „kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 114.a pantu”;

(89) regulas 114. panta 2. punktā vārdus „īstenošanas regulā” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos”;

(90) pievieno šādu 114.a pantu:

„114.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot oficiālos nosacījumus, kuriem jāatbilst pieprasījumam par Eiropas preču zīmes pieteikuma pārvēršanu, un detaļas par tā pārbaudi, kā arī par tā publicēšanu.”;

(91) regulas 116. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot 1. punktu, Aģentūra var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citu personālu, kas nav nodarbināts Aģentūrā. Valde pieņem lēmumu, paredzot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru.”;

(92) regulas 117. pantā vārdus „Uz Biroju” aizstāj ar vārdiem „Uz Aģentūru un tās personālu”;

(93) regulas 119. pantu groza šādi:

(a) panta 6. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Tulkojumu sagatavo termiņā, kas paredzēts saskaņā ar 144.a panta b)punktu.”;

(b) pantā pievieno šādu 8. punktu:

“8. Izpilddirektors nosaka veidu, kādā apliecināmi tulkojumi.”;

(94) regulas 120. panta 1. punktā vārdus „īstenošanas regula” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtais deleģētais akts”;

(95) regulas 122. pantu svītro;

(96) regulas 123. pantu aizstāj ar šādu:

„123. pants Pārredzamība

1. Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (*).

2. Valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3. Aģentūras pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas prasības priekšmets atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā.

4. Uz personas datu apstrādi Aģentūrā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (**).

(*) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(**) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.”;

(97) pievieno šādu 123.a pantu:

„123.a pants Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Aģentūra piemēro drošības principus, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (turpmāk „EUCI”) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā paredzēts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (*) pielikumā. Drošības principu piemērošana cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

(*) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.”;

(98) XII sadaļā pievieno šādu 1.a iedaļu:

„1.a IEDAĻA Aģentūras uzdevumi un sadarbība konverģences veicināšanai

123.b pants Aģentūras uzdevumi

1. Aģentūrai ir šādi uzdevumi:

(a) ar šo regulu izveidotās Eiropas preču zīmju sistēmas pārvaldība un veicināšana;

(b) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (*) izveidotās Eiropas dizainparaugu sistēmas pārvaldība un veicināšana;

(c) prakses konverģences un kopēju instrumentu veicināšana preču zīmju un dizainparaugu jomā, sadarbojoties ar dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp ar Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju;

(d) uzdevumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 386/2012 (**).

2. Veicot 1. punktā paredzētos uzdevumus, Aģentūra sadarbojas ar institūcijām, iestādēm, struktūrām, rūpnieciskā īpašuma birojiem, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.

3. Aģentūra var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus nolūkā palīdzēt pusēm panākt izlīgumu.

123.c pants Sadarbība prakses un instrumentu konverģences veicināšanai

1. Aģentūra, dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs savstarpēji sadarbojas, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā.

Minētā sadarbība attiecas uz šādām darbību jomām:

(a) kopēju pārbaužu standartu izstrāde;

(b) kopēju vai savstarpēji saistītu datubāžu un portālu izveide, ko visā Savienībā izmanto meklēšanas, informācijas iegūšanas un klasifikācijas nolūkā;

(c) pastāvīga datu un informācijas sniegšana un apmaiņa, tostarp b) apakšpunktā minēto datubāžu un portālu papildināšana;

(d) kopēju standartu un prakses izveide, lai nodrošinātu procedūru un sistēmu savietojamību visā Savienībā un uzlabotu to konsekvenci un efektivitāti;

(e) informācijas apmaiņa par rūpnieciskā īpašuma tiesībām un procedūrām, tostarp savstarpējs atbalsts palīdzības dienestiem un informācijas centriem;

(f) tehniskās pieredzes apmaiņa un palīdzība saistībā ar a) līdz e) apakšpunktos paredzētajām jomām.

2. Aģentūra definē, izstrādā un koordinē kopīgus Savienības nozīmes projektus 1. punktā minētajās jomās. Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, kas piedalās, konkrētās saistības un atbildību.

3. Dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs aktīvi piedalās kopīgos projektos, kas minēti 2. punktā, lai nodrošinātu to attīstību, darbību un savietojamību un lai tie būtu pastāvīgi atjaunināti.

4. Aģentūra sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem kopīgajiem Savienības nozīmes projektiem tādā mērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja aktīvu līdzdalību projektos 3. punkta izpratnē. Finansiālu atbalstu var sniegt dotāciju veidā. Kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz 10 % no Aģentūras gada ienākumiem. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro Aģentūrai, un dotāciju procedūrām, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 966/2012 (***) (finanšu regulā) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (****).

(*) OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

(**) OV L 129, 16.5.2012., 1. lpp.

(***) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(****) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.”;

(99) XII sadaļas 2. un 3. iedaļu aizstāj ar šādām:

„2. IEDAĻA Valde

124. pants Valdes funkcijas

1. Neskarot Budžeta komitejas funkcijas, kā norādīts 5. iedaļā, Valdei ir šādas funkcijas:

(a) pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 128. panta 4. punkta c) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde pieņem Aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un nosūta pieņemto gada darba programmu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(b) pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 128. panta 4. punkta d) apakšpunktu iesniegto projektu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un pēc viedokļu apmaiņas ar izpilddirektoru un attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju, Valde pieņem Aģentūras daudzgadu stratēģisko programmu, tostarp Aģentūras stratēģiju starptautiskai sadarbībai, un nosūta pieņemto daudzgadu stratēģisko programmu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(c) pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 128. panta 4. punkta f) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde pieņem gada ziņojumu un nosūta pieņemto gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

(d) pamatojoties uz izpilddirektora saskaņā ar 128. panta 4. punkta g) apakšpunktu iesniegto projektu, Valde pieņem daudzgadu plānu personāla politikas jomā;

(e) Valde pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību Aģentūrā;

(f) saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu tā īsteno pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iestādei, kura ieceļ amatā, un ko Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (turpmāk „iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

(g) Valde pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

(h) Valde ieceļ un var atstādināt no amata izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku vai vietniekus saskaņā ar 129. pantu un ieceļ Apelācijas padomju prezidentu, priekšsēdētājus un locekļus saskaņā ar 136. pantu;

(i) balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kas minēti 165.a pantā, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, Valde nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību;

(j) ar Valdi apspriežas pirms vadlīniju pieņemšanas attiecībā uz Aģentūras veiktām pārbaudēm, kā arī pārējos šajā regulā paredzētos gadījumos;

(k) Valde var sniegt atzinumus un lūgt informāciju izpilddirektoram un Komisijai, ja tā to uzskata par vajadzīgu.

2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 142. pantā, Valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai.

Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt tālāk.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

125. pants Valdes sastāvs

1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji un to aizvietotāji.

2. Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

3. Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

126. pants Valdes priekšsēdētājs

1. Valde no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizvieto priekšsēdētāju, ja to kaut kas kavē izpildīt savus pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir četri gadi. Pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja Valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš.

127. pants Sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi.

3. Valde sanāk uz kārtējo sanāksmi vienreiz gadā. Turklāt to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma.

4. Valde pieņem reglamentu.

5. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko Valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 126. panta 1. punktu un 129. panta 2. un 4. punktu, ir nepieciešamas divu trešdaļu locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.

6. Valde var uzaicināt novērotājus piedalīties tās sanāksmēs.

7. Aģentūra izveido Valdes sekretariātu.

2.a IEDAĻA Izpildu komiteja

127.a pants Izveide

Valde var izveidot Izpildu komiteju.

127.b pants Funkcijas un organizēšana

1. Izpildu komiteja palīdz Valdei.

2. Izpildu komiteja veic šādas funkcijas:

(a) sagatavo lēmumus, kas jāpieņem Valdei;

(b) balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, kopā ar Valdi nodrošina atbilstošu turpmāku rīcību;

(c) neskarot izpilddirektora funkcijas, kas izklāstītas 128. pantā, palīdz izpilddirektoram un dod viņam padomus Valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās pārvaldības uzraudzību.

3. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, Izpildu komiteja Valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanā.

4. Izpildu komitejā ir Valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis Valdē un trīs citi locekļi, ko no savu locekļu vidus ieceļ Valde. Valdes priekšsēdētājs ir arī Izpildu komitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās Izpildu komitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru laiks beidzas, ja beidzas viņu dalība Valdē.

6. Reizi trīs mēnešos Izpildu komiteja rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi. Tā sanāk papildus pēc tās priekšsēdētāja vai locekļu pieprasījuma.

7. Izpildu komiteja ievēro Valdes noteikto reglamentu.

3. IEDAĻA Izpilddirektors

128. pants Izpilddirektora funkcijas

1. Aģentūru vada izpilddirektors. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2. Neskarot Komisijas, Valdes un Budžeta komitejas pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, rīkojas neatkarīgi un nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai citas iestādes.

3. Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

4. Izpilddirektors veic jo īpaši šādas funkcijas:

(a) viņš veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp iekšēju administratīvu instrukciju pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Aģentūras darbu;

(b) īsteno Valdes pieņemtos lēmumus;

(c) sagatavo gada darba programmas projektu, kurā norāda aplēses par to, cik personāla un finanšu resursu vajadzēs katrai darbībai, un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to Valdei;

(d) sagatavo daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, tostarp Aģentūras stratēģiju starptautiskai sadarbībai, un pēc apspriešanās ar Komisiju un viedokļu apmaiņas ar Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju iesniedz to Valdei;

(e) īsteno gada darba programmu un daudzgadu stratēģisko programmu un ziņo Valdei par to īstenošanu;

(f) sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbību un iesniedz to apstiprināšanai Valdē;

(g) sagatavo daudzgadu plāna personāla politikas jomā projektu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz to Valdei;

(h) sagatavo rīcības plānu, balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem secinājumiem, un divreiz gadā ziņo Komisijai un Valdei par panākumiem;

(i) aizsargā Savienības finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām pretlikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības gadījumā, uzliekot efektīvus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus;

(j) sagatavo Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai un iesniedz to apstiprināšanai Budžeta komitejā;

(k) lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, viņš var vērsties pie paplašinātās Apelācijas padomes saistībā ar juridiskiem jautājumiem, jo īpaši tad, ja Apelācijas padomes minētajos jautājumos ir izdevušas dažādus lēmumus;

(l) sastāda Aģentūras ienākumu un izdevumu aplēses un īsteno budžetu;

(m) īsteno pilnvaras, ko Valde saskaņā ar 124. panta 1. punkta f) apakšpunktu viņam piešķīrusi attiecībā uz personālu;

(n) īsteno pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 29. panta 5. punktu, 30. panta 2. punktu, 45. panta 3. punktu, 75. panta 2. punktu, 78. panta 5. punktu, 79. pantu, 79.b pantu, 79.c pantu, 87. panta 3. punktu, 88. pantu, 89. pantu, 93. panta 4. punktu, 119. panta 8. punktu un 144. pantu, ievērojot kritērijus, kuri paredzēti šajā regulā un deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

(o) viņš var deleģēt savas funkcijas.

5. Izpilddirektoram palīdz viens vai vairāki izpilddirektora vietnieki. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams, izpilddirektora vietnieks vai viens no izpilddirektora vietniekiem aizvieto viņu saskaņā ar Valdes noteikto procedūru.

129. pants Izpilddirektora iecelšana amatā un atcelšana no amata un viņa pilnvaru laika pagarināšana

1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ Valde. Pirms iecelšanas Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.

4. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6. Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru. Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kā paredzēts 4. punktā, pēc apspriešanās ar izpilddirektoru minēto pilnvaru laiku var vienreiz pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.”;

(100) regulas 130. pantu groza šādi:

(a) panta c) punktu aizstāj ar šādu:

„c) struktūrvienība, kas uztur reģistru;”

(b) pievieno šādu f) punktu:

„f) citas vienības vai personas, ko šajā sakarā iecēlis izpilddirektors.”;

(101) regulas 132. panta 2. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

„Īpašos gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar 144.a panta c) punktu, lēmumus pieņem viens loceklis.”;

(102) regulas 133. pantu aizstāj ar šādu:

„133. pants Struktūrvienība, kas uztur reģistru

1. Struktūrvienība, kas uztur reģistru, ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz reģistra ierakstiem.

2. Tā ir arī atbildīga par 93. panta 2. punktā minēto profesionālo pārstāvju sarakstu.

3. Šīs struktūrvienības lēmumus pieņem viens loceklis.”;

(103) regulas 134. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Anulēšanas nodaļa ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu saistībā ar:

(a) pieteikumiem par Eiropas preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu;

(b) Eiropas preču zīmes nodošanas pieprasījumiem, kas paredzēti 18. pantā.”;

(b) panta 2. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

„Īpašos gadījumos, kas paredzēti saskaņā ar 144.a panta c) punktu, lēmumus pieņem viens loceklis.”;

(104) pievieno šādu 134.a pantu:

„134.a pants Vispārējā kompetence

Šajā regulā noteiktos lēmumus, kas nav pārbaudītāja, iebildumu nodaļas, anulēšanas nodaļas vai struktūrvienības, kas uztur reģistru, kompetencē, pieņem jebkura amatpersona vai vienība, ko šajā nolūkā ir iecēlis izpilddirektors.”;

(105) regulas 135. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Apelācijas padomes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar apelācijām par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 131. pantu un 134.a pantu.”;

(b) panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a) regulas 136. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētās Apelācijas padomju iestādes lietas; vai”;

(c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Paplašinātā padome ir arī atbildīga par pamatotu atzinumu sniegšanu par juridiskiem jautājumiem, ko tai saskaņā ar 128. panta 4. punkta k) apakšpunktu adresējis izpilddirektors.”;

(d) panta 5. punkta pēdējo teikumu svītro;

(106) regulas 136. pantu aizstāj ar šādu:

„136. pants Apelācijas padomju locekļu neatkarība

1. Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus ieceļ uz piecu gadu termiņu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 129. pantā izpilddirektora iecelšanai. Šā termiņa laikā viņus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietna pamata un Tiesa šajā sakarā nepieņem lēmumu pēc tās iestādes pieteikuma, kas viņus iecēlusi.

2. Apelācijas padomju prezidenta amata termiņu pēc iepriekšēja pozitīva viņa snieguma izvērtējuma, ko veic Valde, var vienreiz pagarināt uz papildu piecu gadu termiņu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā amata termiņa laikā.

3. Padomju priekšsēdētāju amata termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic Valde, ja Apelācijas padomju prezidents sniedz pozitīvu vērtējumu, var pagarināt uz papildu piecu gadu termiņu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā amata termiņa laikā.

4. Apelācijas padomju prezidentam ir šādas vadības un organizatoriskas funkcijas:

(a) vadīt Apelācijas padomju iestādi, kas ir atbildīga par noteikumu paredzēšanu un padomju darba organizēšanu;

(b) nodrošināt iestādes lēmumu īstenošanu;

(c) nodot lietas padomei, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko noteikusi Apelācijas padomju iestāde;

(d) iesniegt izpilddirektoram padomju izdevumu pieprasījumus nolūkā sagatavot izdevumu tāmes.

Apelācijas padomju prezidents vada paplašināto padomi.

5. Apelācijas padomju locekļus ieceļ Valde uz piecu gadu termiņu. Viņu amatu termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic Valde, ja Apelācijas padomju prezidents sniedz pozitīvu vērtējumu, var pagarināt uz papildu piecu gadu termiņu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā amata termiņa laikā.

6. Apelācijas padomju locekļus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietna pamata un Tiesa šajā sakarā nepieņem lēmumu pēc tam, kad Valde nodevusi tai lietu pēc Apelācijas padomju prezidenta ieteikuma, apspriedusies ar tās padomes priekšsēdētāju, kuras sastāvā ir attiecīgais loceklis.

7. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.

8. Lēmumi, ko pieņem paplašinātā Apelācijas padome, vai atzinumi par juridiskiem jautājumiem, kurus tai adresējis izpilddirektors, saskaņā ar 135. pantu, ir saistoši Aģentūras lēmējiestādēm, kas minētas 130. pantā.

9. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi nevar būt iebildumu nodaļas, struktūrvienības, kas uztur reģistru, vai anulēšanas nodaļas pārbaudītāji vai locekļi.”;

(107) regulas 138. pantu aizstāj ar šādu:

„138. pants Budžeta komiteja

1. Budžeta komitejai ir funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo iedaļu.

2. Regulas 125. pants, 126. pants un 127. panta 1. līdz 4. punkts un 6. un 7. punkts attiecas uz Budžeta komiteju mutatis mutandis.

3. Budžeta komiteja pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr attiecībā uz lēmumiem, ko Budžeta komiteja ir pilnvarota pieņemt atbilstoši 140. panta 3. punktam un 143. pantam, ir nepieciešams divu trešdaļu tās locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.”;

(108) regulas 139. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4. Aģentūra divreiz gadā sagatavo ziņojumu Komisijai par tās finansiālo stāvokli. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija pārskata Aģentūras finansiālo stāvokli.”;

(109) pievieno šādu 141.a pantu:

„141.a pants Krāpšanas apkarošana

1. Lai palīdzētu apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas minētas Regulā (EK) Nr. 1073/1999, Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot veidlapu minētā nolīguma pielikumā, pieņem piemērotus noteikumus, kas attiecas uz visiem Aģentūras darbiniekiem.

2. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

5. Budžeta komiteja pieņem stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus.”;

(110) regulas 144. pantu aizstāj ar šādu:

„144. pants Nodevas

1. Papildus nodevām, kas paredzētas 26. panta 2. punktā, 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 4. punktā, 47. panta 1. un 3. punktā, 49. panta 4. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. pantā, 81. panta 3. punktā, 82. panta 1. punktā, 113. panta 1. punktā un 147. panta 5. punktā, nodevas maksā šādos gadījumos:

(a) reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšana;

(b) licences vai citu tiesību reģistrācija attiecībā uz Eiropas preču zīmi;

(c) licences vai citu tiesību reģistrācija attiecībā uz Eiropas preču zīmes pieteikumu;

(d) licences vai citu tiesību reģistrācijas anulēšana;

(e) reģistrētas Eiropas preču zīmes izmaiņas;

(f) izraksta no reģistra izsniegšana;

(g) dokumentu pārbaude;

(h) dokumentu kopiju izsniegšana;

(i) apliecinātu pieteikuma kopiju izsniegšana;

(j) informācijas, kas atrodas dokumentos, nosūtīšana;

(k) atlīdzināmo procesuālo izmaksu noteikšanas pārskatīšana.

2. Panta 1. punktā minēto nodevu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar tām saistītie ienākumi principā ir pietiekami, lai Aģentūras budžets būtu līdzsvarots, izvairoties no ievērojama pārpalikuma uzkrāšanās. Neskarot 139. panta 4. punktu, Komisija pārskata nodevu apmēru, ja atkārtoti veidojas ievērojams pārpalikums. Ja šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās vai nemainās nodevu apmērs, kas var novērst turpmāku ievērojamu pārpalikumu uzkrāšanos, pēc pārskatīšanas uzkrāto pārpalikumu pārvieto uz Savienības budžetu.

3. Izpilddirektors nosaka tos par Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem iekasējamos maksājumus, kas nav minēti 1. punktā, un maksājumus par Aģentūras izdotajām publikācijām saskaņā ar kritērijiem, kuri paredzēti saskaņā ar 144.a panta d) punktu pieņemtajā deleģētajā aktā. Maksājumu apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai segtu Aģentūrai radušās izmaksas, sniedzot konkrēto pakalpojumu.

4. Atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti saskaņā ar 144.a panta d) punktu pieņemtajā deleģētajā aktā, izpilddirektors var veikt šādus pasākumus:

(a) noteikt, kādas īpašas maksājumu metodes, kas nav paredzētas saskaņā ar 144.a panta d) punktu, var izmantot, jo īpaši maksājumus ar noguldījumiem Aģentūras norēķinu kontos;

(b) noteikt mazāko summu, zem kuras pārmaksātā nodevas vai maksas summa nav atlīdzināma;

(c) neizvirzīt prasību par jebkuras pienākošās summas piespiedu piedziņu, ja atlīdzināmā summa ir minimāla, vai šāda piedziņa ir pārāk nenoteikta.

Ja var izmantot a) apakšpunktā minētās maksājumu metodes, izpilddirektors nosaka datumu, kurā uzskatāms, ka šādi maksājumi Aģentūrai ir veikti.”;

(111) pievieno šādu 6. iedaļu:

„6. IEDAĻA Pilnvaru deleģēšana

144.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, lai noteiktu:

(a) konkrētus kritērijus 119. pantā minēto valodu lietošanai;

(b) gadījumus, kad lēmumus par iebildumiem un anulēšanu pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 132. panta 2. punktu un 134. panta 2. punktu;

(c) detaļas par Apelācijas padomju organizēšanu, tostarp 135. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās Apelācijas padomju iestādes izveidi un lomu, paplašinātās padomes sastāvu un noteikumus par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, kā minēts 135. panta 4. punktā, un nosacījumus, atbilstoši kuriem lēmumus pieņem viens dalībnieks saskaņā ar 135. panta 2. un 5. punktu;

(d) to nodevu un maksu sistēmu, kas jāmaksā Aģentūrai saskaņā ar 144. pantu, tostarp nodevu apmēru, maksājumu metodes, valūtu, nodevu un maksu termiņu, datumu, kuru uzskata par maksājuma datumu, un sekas, ja maksājums nav veikts vai veikts novēloti, un ja summa nomaksāta nepietiekamā apmērā vai pārmaksāta, pakalpojumus, ko var sniegt bez maksas, un kritērijus, atbilstoši kuriem izpilddirektors var īstenot 144. panta 3. un 4. punktā paredzētās pilnvaras.”;

(112) regulas 145. pantā vārdus „jebkuras regulas, ar ko īsteno šo regulu” aizstāj ar vārdiem „saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktus”;

(113) regulas 147. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Lai iesniegtu starptautisko pieteikumu, ir jāsamaksā nodeva Aģentūrai. Ja starptautiskā reģistrācija jāpamato uz Eiropas preču zīmi, kad tā reģistrēta, tad nodevas samaksas termiņš ir Eiropas preču zīmes reģistrācijas dienā. Pieteikumu uzskata par neiesniegtu, kamēr nav samaksāta nepieciešamā nodeva.

5. Starptautiskajam pieteikumam jāatbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta a) punktu.

6. Aģentūra pārbauda, vai starptautiskais pieteikums atbilst 146. pantā un šā panta 1., 3. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

7. Aģentūra iesniedz starptautisko pieteikumu Starptautiskajam birojam tiklīdz iespējams.”;

(114) pievieno šādu 148.a pantu:

„148.a pants Paziņojums par pamata pieteikuma vai reģistrācijas spēkā neesamību

Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas datuma Aģentūra informē Starptautisko biroju par faktiem un lēmumiem, kas ietekmē tā Eiropas preču zīmes pieteikuma vai Eiropas preču zīmes reģistrācijas derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija.”;

(115) regulas 149. pantā pievieno šādu teikumu:

„Pieprasījumam jāatbilst oficiālajiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 161.a panta c) punktu.”;

(116) regulas 154. panta 4. punktu svītro;

(117) pievieno šādu 154.a pantu:

„154.a pants Kolektīvās preču zīmes un sertifikācijas zīmes

Ja starptautiskā reģistrācija ir pamatota uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju saistībā ar kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, Aģentūra izpilda procedūras, kas paredzētas saskaņā ar 161.a panta f) punktu.”;

(118) regulas 155. pantu svītro;

(119) regulas 156. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktā vārdus „sešus mēnešus” aizstāj ar vārdiem „vienu mēnesi”;

(b) panta 4. punktu svītro;

(120) pievieno šādu 158.a, 158.b un 158.c pantu:

„158.a pants Nodošanas reģistrācijas tiesiskās sekas

Starptautiskās reģistrācijas īpašumtiesību maiņas ierakstam starptautiskajā reģistrā ir tādas pašas sekas kā nodošanas ierakstam reģistrā saskaņā ar 17. pantu.

158.b pants Licenču un citu tiesību reģistrācijas tiesiskās sekas

Licences vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojuma attiecībā uz starptautisko reģistrāciju ierakstam starptautiskajā reģistrā ir tādas pašas sekas kā licences, tiesību in rem, izpildes vai maksātnespējas procesa ievadīšanai reģistrā saskaņā ar attiecīgi 19., 20., 21. un 22. pantu.

158.c pants Pieprasījumu reģistrēt nodošanu, licences vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumus izvērtēšana

Aģentūra gadījumos, kas precizēti saskaņā ar 161.a panta h) punktu, nodod Starptautiskajam birojam tai iesniegtos pieprasījumus reģistrēt īpašnieka maiņu, licenci vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumu, licences grozījumus vai anulēšanu, vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojuma atcelšanu.”;

(121) regulas 159. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) par attiecinājumu uz dalībvalsti, kas ir Madrides Protokola puse, ar nosacījumu, ka dienā, kad pieprasīta pārveidošana, bija iespējams attiecināt preču zīmi tieši uz šo dalībvalsti saskaņā ar Madrides Protokolu. Piemēro 112., 113. un 114. pantu.”;

(b) panta 2. punktā vārdus „vai Madrides Nolīguma” svītro;

(122) XIII sadaļā pievieno šādu 4. iedaļu:

„4. IEDAĻA Kompetences piešķiršana

161.a pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu, precizējot:

(a) oficiālos nosacījumus par starptautisko pieteikumu, kas minēti 147. panta 5. punktā, starptautiskā pieteikuma pārbaudes procedūru atbilstoši 147. panta 6. punktam, un kārtību starptautiskā pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajā birojā saskaņā ar 147. panta 4. punktu;

(b) regulas 148.a pantā minētās paziņošanas kārtību;

(c) oficiālos nosacījumus par pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas minēti 149. panta 2. punktā, procedūru minēto nosacījumu pārbaudei un kārtību pieprasījuma attiecināt uz plašāku teritoriju iesniegšanai starptautiskajā birojā;

(d) procedūru senioritātes pieprasījuma iesniegšanai saskaņā ar 153. pantu;

(e) procedūras atteikuma absolūtā pamatojuma pārbaudei, kas minēta 154. pantā, un iebildumu iesniegšanai un pārbaudei saskaņā ar 156. pantu, tostarp nepieciešamos paziņojumus, kas jāiesniedz Starptautiskajam birojam;

(f) procedūras saistībā ar 154.a pantā minēto starptautisko reģistrāciju;

(g) gadījumus, kad Aģentūra paziņo Starptautiskajam birojam par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām saskaņā ar 158. pantu, un informāciju, ko iekļauj šādos paziņojumos;

(h) kārtību 158.c pantā minēto pieprasījumu nodošanai Starptautiskajam birojam;

(i) nosacījumus, kas jāizpilda pārveidošanas pieprasījumam saskaņā ar 159. panta 1. punktu;

(j) oficiālos nosacījumus par pārveidošanas pieteikumu, kas minēts 161. pantā, un šādas pārveidošanas procedūras;

(k) kārtību attiecībā uz informācijas nodošanu starp Aģentūru un Starptautisko biroju, tostarp informācijas nodošanu, kas jāveic saskaņā ar 147. panta 4. punktu, 148.a pantu, 153. panta 2. punktu un 158.c pantu.”;

(123) regulas 162. pantu svītro;

(124) regulas 163. pantu svītro;

(125) pievieno šādu 163.a pantu:

„163.a pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Regulas 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 24.a, 35.a, 45.a, 49.a, 57.a, 65.a, 74.a, 74.k, 93.a, 114.a, 144.a un 161.a pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(126) regulas 164. pantu svītro;

(127) pievieno šādu 165.a pantu:

„165.a pants Novērtēšana un pārskatīšana

1. Līdz 2019. gadam un turpmāk reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtējumu par šīs regulas īstenošanu.

2. Novērtējumā pārskata tiesisko regulējumu Aģentūras un dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja sadarbībai, īpašu uzmanību veltot finansēšanas mehānismam. Novērtējumā izvērtē arī Aģentūras un tās darba prakses ietekmi un efektivitāti. Novērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

3. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Novērtējuma rezultātus publisko.

4. Katram otrajam novērtējumam pievieno novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras darba turpināšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem, tā var ierosināt atcelt šo regulu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā [konkrēts datums, 90. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī].

Regulas 1. panta 9. punktu, 10. panta b) punktu, 21., 22., 23., 25., 26., 27., 29., 30., 31., 34., 37., 38., 41., 44., 46., 57., 58., 59., 60., 61., 63., 64., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 75., 76., 77., 78., 79., 88., 89., 93., 94. un 99. pantu, ja vien tas neattiecas uz 128. panta 4. punkta n) apakšpunktu, 101., 103. panta b) punktu, 105. panta d) punktu, 112., 113., 114., 115., 117., 120., 123., un 124. pantu piemēro no [norāda pirmo dienu pirmajā mēnesī pēc 18 mēnešiem pēc pirmajā panta daļā minētā datuma].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Konkurētspējas padomes secinājumi, 2007. gada 21. un 22. maijs, Padomes dokuments 9427/07.

[2]               Komisijas paziņojums ““Vispirms domāt par mazākajiem”, Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act””, COM(2008) 394 galīgā redakcija, 2008. gada 25. jūnijs.

[3]               COM(2008) 465 galīgā redakcija, 2008. gada 16. jūlijs.

[4]               COM(2010) 546 galīgā redakcija, 2010. gada 6. oktobris.

[5]               Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus. Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā, COM(2011) 287.

[6]               MPI veiktā pētījuma galīgo versiju, tostarp pielikumus, skatīt http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/tm/index_en.htm.

[7]               Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. maija secinājumi par ES preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu, OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.

[8]               OV ITSB, 2005. gads, 1402. lpp.

[9]               OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

[10]             OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.

[11]             OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

[12]             Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, OV L 336, 23.12.1994., 213. lpp.

[13]             AG Jääskinen atzinums lietā C-323/09, Interflora, 9. punkts.

[14]             2007. gada 11. septembra spriedums lietā C-17/06, Céline, Krājums, I-07041. lpp.

[15]             OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

[16]             2011. gada 1. decembra spriedums lietās C-446/09 Philips un C-495/09 Nokia.

[17]             Kopīgās Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas deklarācijas iekļautas Padomes sanāksmes par Padomes Pirmo Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu attiecībā uz preču zīmēm tuvināšanu, kas pieņemta 1998. gada 21. decembrī, protokolā.

[18]             2012. gada 19. jūnija spriedums lietā C-307/10, ‘IP Translator’.

[19]             Biroja priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12. OV ITSB, 2012. gada jūlijs.

[20]             OV L 303, 15.12.1995., 1. lpp.

[21]             OV L 303, 15.12.1995., 33. lpp.

[22]             OV L 28, 6.2.1996., 11. lpp.

[23]               OV C 146 E, 12.6.2008., 79. lpp.

[24]               OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[25]               OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

[26]               OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

[27]               COM(2008) 465.

[28]               OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.

[29]               COM(2011) 287.

[30]               OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp.

[31]               OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.