PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 153. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīts, ka “Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību šādās jomās: uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību”. Saskaņā ar LESD 153. panta 2. punktu Komisija var ierosināt direktīvas, ar kurām nosaka minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ievērojot nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī.

Pamatojoties uz šīm tiesību normām, ir pieņemts atbilstīgs darba drošības un veselības regulējums, kura mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību pret riskiem, kas rodas no ķīmisko vielu iedarbības darba vietā. Tā kā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu[1], lai Eiropas Savienībā ieviestu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņoto sistēmu (turpmāk “GHS”)[2], ir jāpielāgo daži šā tiesiskā regulējuma aspekti.

Direktīvās 92/58/EEK[3], 92/85/EEK[4], 94/33/EK[5], 98/24/EK[6] un 2004/37/EK[7] ir atsauces uz ES tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu. Ja šīm direktīvām jāpaliek spēkā, tās jāpielāgo jaunajiem tiesību aktiem šajā jomā. Tādēļ šīs direktīvas mērķis ir atjaunināt atsauces un terminoloģiju piecās iepriekš minētajās direktīvās, lai saskaņotu tās ar piemērojamajiem ES tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu. Lai to izdarītu, nav jāmaina ne šo direktīvu darbības joma, ne ar tām nodrošinātais aizsardzības līmenis.

Vispārīgais konteksts

GHS ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma, ar kuru identificē bīstamas ķīmiskās vielas un informē lietotājus par saistītajiem apdraudējumiem, izmantojot standarta simbolus un frāzes, kurus norāda iepakojuma marķējumā, un drošības datu lapas.

Pēc sekmīgām sarunām par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlaments un Padome 2008. gada 16. decembrī pieņēma CLP regulu. Šī regula pielāgo spēkā esošos ES tiesību aktus GHS, un 2008. gada 31. decembrī tā tika publicēta Oficiālajā Vēstnesī.

CLP regula stājās spēkā 2009. gada 20. janvārī. Termiņš, kas noteikts pārejai uz klasificēšanu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, attiecībā uz vielām ir 2010. gada 1. decembris un attiecībā uz maisījumiem – 2015. gada 1. jūnijs. Pēc CLP regulas 61. pantā paredzētā pārejas perioda tā pilnībā aizstās pašreizējos noteikumus par vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (Direktīva 67/548/EEK) un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (Direktīva 1999/45/EK).

Paredzams, ka CLP regula atvieglos pasaules mēroga tirdzniecību, veicinās saskaņotu informāciju par ķīmisko vielu radīto apdraudējumu un sekmēs regulējuma efektivitāti. Tā papildinās REACH regulu[8].

Līdz ar GHS ieviešanu Eiropas Savienībā ar CLP regulu uzņēmumiem tiks noteikta prasība attiecīgi klasificēt, marķēt un iepakot vielas un maisījumus pirms to laišanas tirgū pēc pārejas perioda, kura laikā līdztekus tiks piemērotas divas sistēmas, proti, CLP regula un dažādas direktīvas, kas attiecas uz vielām un maisījumiem. Mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus, patērētājus un vidi, izmantojot marķējumu un norādot ķīmisko vielu iespējamo bīstamo iedarbību.

Drošības datu lapas, kuras nodrošina ķīmisko vielu piegādātāji, darba devējiem un ņēmējiem ir galvenais informācijas avots. Pārejas režīms tiks piemērots arī attiecībā uz tiesību aktu prasībām, kas reglamentē drošības datu lapas, uz kurām patlaban attiecas REACH regulas 31. pants.

Piecas iepriekš minētās direktīvas ir jāgroza, lai atjauninātu atsauces uz iepriekš aprakstītajiem ES tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu, taču minēto direktīvu darbības joma vai nodrošinātais aizsardzības līmenis nav jāmaina.

Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums ir saistīts ar pamatdarbību darba un darba apstākļu kvalitātes jomā, kas paredzēta pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darba vietu programma”[9].

Tas atbilst citu Eiropas Savienības rīcībpolitiku mērķiem, jo īpaši mērķim uzlabot tiesisko regulējumu, lai iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs izstrādātu skaidru, saprotamu, atjauninātu un viegli uztveramu ES sekundāro tiesību aktu kopumu.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

- Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSHW) apspriešanās saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu, ar kuru izveido minēto komiteju[10]. Komiteja pieņēma savu atzinumu 2011. gada 1. decembrī.

- Apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. panta 2. un 3. punktu. Pirmā posma apspriešanās (LESD 154. panta 2. punkts) notika no 2009. gada 9. decembra līdz 2010. gada 26. martam. Otrā posma apspriešanās (LESD 154. panta 3. punkts) notika no 2011. gada 17. janvāra līdz 17. martam.

Rezultātus var apkopot šādi.

· Pieci no sešiem sociālajiem partneriem, kuri atbildēja, piekrita paredzētās reglamentējošās iniciatīvas saturam.

· Lielākā daļa respondentu piekrita pieejai, kura paredz pieņemt vienu grozījumu direktīvu. Viens no darba ņēmēju pārstāvjiem ierosināja, ka vajadzīgie grozījumi būtu jāizdara atsevišķi, nevis ar vienu grozījumu direktīvu, jo divas no piecām attiecīgajām direktīvām patlaban tiek pārskatītas citu iemeslu dēļ.

· Kopumā tiek dota priekšroka pieejai, kura paredz saglabāt formālu saikni ar ES ķīmisko vielu klasificēšanas sistēmu (CLP regula).

· Sociālie partneri pauž atbalstu papildu nesaistošiem pasākumiem, kuri var palīdzēt darba devējiem un ņēmējiem izprast darba drošības un veselības jautājumus, kas izriet no jaunajām ķīmisko vielu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas prasībām. Par lietderīgu tiek atzīti skaidrojoši norādījumi, jo īpaši MVU vajadzībām. Komisija sadarbībā ar ACSHW ir sagatavojusi vadlīnijas, kas tiks publicētas tuvākajā laikā.

· Neviens no sociālajiem partneriem nevēlējās uzsākt dialogu par šo jautājumu.

Ietekmes novērtējums

Ierosinātie grozījumi piecās iepriekš minētajās direktīvās saglabā darba ņēmēju pašreizējo aizsardzības līmeni, neieviešot papildu prasības. Tādējādi ierosinātās izmaiņas nerada ievērojamu ietekmi, kuras dēļ būtu jāveic formāls ietekmes novērtējums.

Pilnīgs ietekmes novērtējums par primāro tiesību aktu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, tika iesniegts 2007. gadā[11].

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, ar šo priekšlikumu tiek grozīti attiecīgie panti un pielikumi Direktīvās 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un 2004/37/EK.

Juridiskais pamats

LESD 153. panta 2. punkts.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums attiecas uz jomu, kas neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, proti, darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbā.

Dalībvalstis pašas nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus, jo direktīvu noteikumus nevar grozīt vai atcelt valsts līmenī.

Priekšlikuma mērķus var sasniegt tikai ar Savienības līmeņa rīcību, kas ietver patlaban spēkā esošu ES tiesību aktu grozīšanu, ko dalībvalstis pašas nevar izdarīt.

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo ar priekšlikumu groza spēkā esošu Savienības tiesību aktu.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tiks veikta minimālā ES rīcība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pašreizējās politikas pastāvīgu efektivitāti, neieviešot papildu prasības.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti. Priekšlikuma mērķis ir grozīt piecas ES direktīvas, un to var izdarīt, vienīgi pieņemot citu direktīvu.

4.           Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           Papildu informācija

Vienkāršošana

Priekšlikums palīdz vienkāršot tiesisko regulējumu, ieviešot atbilstošu proporcionalitāti un elastību.

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Neattiecas. Šis priekšlikuma satur tikai grozījumus spēkā esošās direktīvās.

Eiropas Ekonomikas zona

Šis tiesību akta projekts attiecas uz jomu, ko aptver EEZ nolīgums, un tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums pa pantiem

Ar 1.–5. pantu tiek izdarītas vajadzīgās izmaiņas Direktīvu 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un 2004/37/EK attiecīgajos noteikumos, lai salāgotu tos ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

Attiecībā uz neizsmeļošu sarakstu ar ķīmiskajiem aģentiem, kas minēti Direktīvas 94/33/EK pielikuma I daļas 3. iedaļā, precīzu atbilstību starp jau pastāvošo un jauno ķīmisko vielu klasificēšanas sistēmu nav iespējams panākt. Tāpēc priekšlikumā ierosināta pielāgošana, kuras dēļ pielikuma darbības jomā varētu nonākt neliels skaits papildu vielu. Tomēr ierosinātās izmaiņas ir paredzētas, lai saglabātu šīs direktīvas 7. pantā norādīto politikas mērķi, kas paliek nemainīgs.

6. un 7. pants attiecas uz direktīvas transponēšanu, stāšanos spēkā un piemērošanu.

8. pants ir standarta pants, kas atspoguļo direktīvas juridisko būtību.

2013/0062 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai pielāgotu tās Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Saskaņā ar Līguma 153. pantu Eiropas Parlaments un Padome ar direktīvām var noteikt minimālās prasības, lai veicinātu uzlabojumus, jo īpaši darba vidē, ar mērķi uzlabott darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības līmeni. Jāizvairās ar šādām direktīvām uzlikt administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(2)       Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba apstākļiem.

(3)       Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu[14] Savienībā tika izveidota jauna vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas sistēma, kas balstās uz starptautiski atzīto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņoto sistēmu (GHS).

(4)       Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā[15], 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti[16], Direktīvā 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību[17] un Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā[18], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā[19], ir atsauces uz iepriekšējo klasificēšanas un marķēšanas sistēmu. Tāpēc tās būtu jāgroza, lai pielāgotu tās jaunajai sistēmai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(5)       Minētie grozījumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu iepriekš minēto direktīvu pastāvīgu efektivitāti.

(6)       Direktīvas 94/33/EK pielikuma I iedaļas 2. punktā un II iedaļas 1. punktā ir atsauces uz atceltām direktīvām, proti, 1990. gada 26. novembra Direktīvu 90/679/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā[20], un 1990. gada 28. jūnija Direktīvu 90/394/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļautību kancerogēnu iedarbībai darbā[21]. Tāpēc minētās atsauces būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā[22], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā[23].

(7)       Komisija saskaņā ar Līguma 154. pantu ir apspriedusies ar sociālajiem partneriem par Savienības rīcības iespējamo ievirzi šajā jomā.

(8)       Pēc šīs apspriešanās Komisija atzina Savienības rīcību par vēlamu un saskaņā ar Līguma 154. pantu apsprieda plānotā priekšlikuma saturu ar sociālajiem partneriem.

(9)       Pēc šā otrā apspriešanās posma sociālie partneri nevēlējās sākt procesu, kura rezultātā varētu noslēgt nolīgumu, kā noteikts Līguma 154. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Grozījumi Direktīvā 92/58/EEK

Direktīvu 92/58/EEK groza šādi:

(1) direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šo direktīvu nepiemēro zīmēm bīstamu vielu un maisījumu, bīstamu ražojumu un/vai iekārtu laišanai tirgū, ja vien tas nav īpaši norādīts citos Savienības noteikumos.”;

(2) I pielikuma 12. iedaļā vārdus “bīstamu vielu vai preparātu” aizstāj ar vārdiem “bīstamu vielu vai maisījumu”;

(3) III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma 1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1. Konteineriem, ko izmanto darbā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, kuri saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu klasificēti kā bīstami atbilstīgi šādu bīstamības klašu vai kategoriju kritērijiem: 2.1.−2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A–F tips, 3.1.–3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase, un konteineriem, ko izmanto šādu bīstamu vielu vai maisījumu glabāšanai, kā arī redzamajiem cauruļvadiem, kuri satur bīstamas vielas un maisījumus vai pa kuriem tos transportē, jābūt marķētiem ar attiecīgām piktogrammām saskaņā ar minēto regulu.”;

b) pielikuma 5. iedaļā vārdus “bīstamu vielu vai preparātu” un “bīstamo vielu vai preparātu” aizstāj ar vārdiem “bīstamu vielu vai maisījumu”.

2. pants Grozījumi Direktīvā 92/85/EEK

Direktīvas 92/85/EEK I pielikumu groza šādi:

(1) pielikuma A iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Bioloģiskie faktori

Bioloģiskie faktori, kas pieder pie 2., 3. un 4. riska grupas Direktīvas 2000/54/EK[24] 2. pantā norādītās 2., 3. un 4. riska grupas nozīmē, ja ir zināms, ka šie faktori vai ārstnieciskie pasākumi, kuri jāveic saistībā ar šiem faktoriem, apdraud grūtnieces un nedzimušā bērna veselību, un ja tie vēl nav uzskaitīti II pielikumā.”;

(2) pielikuma A iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) ķīmiskās vielas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu marķētas kā kancerogēnas 1.A un 1.B kategorijas vielas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas 1.A vai 1.B kategorijas vielas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, kas ietekmē laktāciju vai rada sekas laktācijas procesā, ja tās vēl nav uzskaitītas II pielikumā.”;

(3) pielikuma A iedaļas 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) ķīmiskās vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā;”

(4) pielikuma B iedaļu aizstāj ar šādu:

“B. PROCESI

Rūpnieciskie procesi, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā.”

3. pants Grozījumi Direktīvā 94/33/EK

Direktīvu 94/33/EK groza šādi:

(1) pielikuma I iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“Bioloģiskie faktori, kas pieder pie 3. un 4. grupas tādā nozīmē, kā noteikts 2. panta otrajā daļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)[25].”;

(2) pielikuma I iedaļas 3. punktu groza šādi:

a)         punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) Vielas un maisījumi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu klasificēti šādi:

– akūta toksicitāte, 1., 2. un 3. kategorija,

– kodīgums ādai, 1.A, 1.B, 1.C kategorija,

– uzliesmojoša gāze, 1., 2. kategorija,

– uzliesmojošs šķidrums, 1., 2. kategorija,

– sprādzienbīstamas vielas, kategorija “nestabilas sprādzienbīstamas vielas” vai 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. apakšgrupa,

– toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (vienreizēja iedarbība), 1. un 2. kategorija,

– toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (atkārtota iedarbība), 1. kategorija,

– elpceļu sensibilizators, 1. kategorija,

– ādas sensibilizators, 1. kategorija,

– kancerogēns, 1.A, 1.B kategorija,

– cilmes šūnu mutācijas izraisošs, 1.A, 1.B kategorija,

– toksisks reproduktīvajai sistēmai, 1.A, 1.B kategorija,

– acu bojājumi, 1. kategorija.”;

b)         punkta b) apakšpunktu svītro;

c)         punkta c) apakšpunktu svītro;

d)         punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) Vielas un maisījumi, kas minēti 2. panta a) punkta ii) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).”;

(3) pielikuma II iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Darba procesi, kas minēti Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā.”

4. pants Grozījumi Direktīvā 98/24/EK

Direktīvu 98/24/EK groza šādi:

(1) direktīvas 2. panta b) punktu groza šādi:

a)         punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) jebkuru ķimikāliju, kura atbilst Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajiem kritērijiem klasificēšanai kādā no šādām bīstamības klasēm vai kategorijām: 2.1.−2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A–F tips, 3.1.–3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase, neatkarīgi no tā, vai šī ķimikālija ir klasificēta saskaņā ar minēto regulu;”

b) punkta ii) apakšpunktu svītro;

c) punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“iii) jebkuru ķimikāliju, kura gan neatbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēta kā bīstama saskaņā ar i) apakšpunktu, tomēr savu fizikālo, ķīmisko vai toksikoloģisko īpašību dēļ un veidā, kādā tā tiek izmantota vai atrodas darba vietā, rada risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, tostarp jebkura ķimikālija, kurai saskaņā ar 3. pantu ir noteikta limita vērtība iedarbībai darbā;”

(2) direktīvas 4. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— piegādātāja sniegto informāciju par drošību un veselību (piemēram, attiecīgo drošības datu lapu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006[26] noteikumiem),”;

(3) direktīvas 8. panta 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— piekļuvi jebkurai drošības datu lapai, ko piegādātājs nodrošinājis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu,”;

(4) direktīvas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja Regulā (EK) Nr. 1272/2008 nav iekļauts pienākums sniegt informāciju, dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēji, vēlams, no ražotāja vai piegādātāja, pēc pieprasījuma var saņemt visu informāciju par bīstamajām ķimikālijām, kas vajadzīga šīs direktīvas 4. panta 1. punkta piemērošanai.”

5. pants Grozījumi Direktīvā 2004/37/EK

Direktīvu 2004/37/EK groza šādi:

(1) direktīvas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Attiecībā uz azbestu, kas ir Direktīvas 2009/148/EK priekšmets, šīs direktīvas noteikumus piemēro visos gadījumos, kad tie ir labvēlīgāki veselībai un drošībai darbā.”;

(2) direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)         panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) “kancerogēns” ir:

i) viela vai maisījums, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā,

ii) viela, maisījums vai process, kas minēts šīs direktīvas I pielikumā, kā arī viela vai maisījums, kas izdalās kādā no procesiem, kuri uzskaitīti minētajā pielikumā;”

b)         panta b) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) “mutagēns” ir:

i) viela vai maisījums, kas atbilst 1.A vai 1.B kategorijas cilmes šūnu mutācijas izraisošu vielu klasifikācijas kritērijiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā;”.

6. pants Transponēšana

(1) Dalībvalstīs vēlākais līdz […] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

(2) Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.) (turpmāk “CLP regula”).

[2]               Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotā sistēma nodrošina saskaņotu pamatu visā pasaulē vienotai informācijai par bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu fizikālajām īpašībām, vides un veselības un drošības aspektiem. Tās īstenošanas plānā, kas pieņemts 2002. gada 4. septembrī Johannesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, valstis tiek mudinātas ieviest saskaņoto sistēmu pēc iespējas drīzāk, lai tā pilnībā darbotos 2008. gadā.

[3]               Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīva 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darbavietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.).

[4]               Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.).

[5]               Padomes Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.).

[6]               Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, 93/67/EEK, 93/105/EK un 2000/21/EK.

[9]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunu prasmju un darba vietu programma: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010) 682).

[10]             Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

[11]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza Direktīvu 67/548/EEK un Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Ietekmes novērtējums; COM(2007) 355 galīgā redakcija.

[12]             OV C […], […], […]. lpp.

[13]             OV C […], […], […]. lpp.

[14]             OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

[15]             OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

[16]             OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

[17]             OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

[18]             OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

[19]             OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

[20]             OV L 374, 31.12.1990., 1. lpp.

[21]             OV L 196, 23.7.1990., 1. lpp.

[22]             OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

[23]             OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

[24]             OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

[25]             OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

[26]             OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.