PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Drošības prasībām ir būtiska nozīme ar Galileo un EGNOS programmām saistīto infrastruktūru izstrādē, īstenošanā un ekspluatācijā, jo to izmantošana var ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu drošību. Ņemot vērā satelītu radionavigācijas sistēmu stratēģisko lomu, tās ir kritiska infrastruktūra, kas var tikt izmantota ļaunprātīgi. Turklāt, ņemot vērā satelītu radionavigācijas aizvien pieaugošo izmantojumu dažādās nozarēs, pakalpojumu sniegšanas pārtraukums radītu ievērojamu kaitējumu mūsdienu sabiedrībai.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu[1] nosaka, ka Komisija risina visus ar abām - Galileo un EGNOS - programmām saistīto sistēmu drošības jautājumus. Tomēr arī pati sistēmu drošība tiek akreditēta, pārbaudot sistēmu atbilstību noteiktām drošības prasībām un pārliecinoties, vai tiek ievēroti attiecīgi Padomei un Komisijai piemērojamie drošības noteikumi. Kā jebkuras akreditācijas darbības, abu Eiropas satelītu radionavigācijas programmu drošības akreditācija ir jāveic neatkarīgi, it īpaši no citiem dalībniekiem, kas iesaistīti to izstrādē, izveidē un ekspluatācijā.

Eiropas GNSS aģentūra ir atbildīga par šo akreditācijas darbību, piemērojot, lasot tos kopā, Regulas (EK) Nr. 683/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu(EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 683/2008[2], noteikumus. Pēdējā minētajā regulā ir precizēti nosacījumi par Aģentūrai uzticēto akreditācijas uzdevumu izpildi, un tā it īpaši paredz, ka lēmumus par drošības akreditāciju pieņem neatkarīgi no Komisijas un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par programmu īstenošanu. Neatkarība ir jānodrošina arī attiecībā uz citiem Aģentūrai uzliktajiem pienākumiem.

Lai nodrošinātu to, ka drošības akreditācijas darbības notiek neatkarīgi, tostarp lielā mērā arī no citām darbībām, kas uzticētas Eiropas GNSS aģentūrai, ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 Aģentūrā ir izveidota autonoma struktūra, Drošības akreditācijas padome, kura, līdz ar Aģentūras izpilddirektoru un Administratīvo padomi, veido vienu no trim tās struktūrvienībām. Drošības akreditācijas padome atrodas vienā līmenī ar Administratīvo padomi un ir vienīgā, kuras kompetencē ir akreditācijas lēmumu pieņemšana. Šie lēmumi, tāpat kā Administratīvās padomes lēmumi, tiek pieņemti Aģentūras vārdā un tie uzliek saistības Aģentūrai, kura no juridiskā aspekta ir vienīgā, kam ir juridiskas personas statuss.

Tādējādi Eiropas GNSS aģentūra ir īpaši organizēta struktūra, jo Aģentūrā darbības, kas saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, ir nodalītas no citām Aģentūras darbībām, proti, drošības centra pārvaldības, dalības sistēmu sagatavošanā komercializācijai un citām aktivitātēm, kuras Komisija var deleģēt Aģentūrai.

Komisija 2011. gada 30. novembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju[3] . Šī jaunā GNSS regula ir paredzēta, lai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, aizstātu Regulu (EK) Nr. 683/2008 un lai noteiktu regulējumu programmu pārvaldībai laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Tā jo īpaši paredz, ka lielākā daļa pienākumu, kas saistīti ar Galileo un EGNOS sistēmu ekspluatāciju, tiek uzticēti Eiropas GNSS aģentūrai. Komisijas priekšlikumā izteikto apņēmību deleģēt šos pienākumus Aģentūrai atbalsta arī Eiropas Parlaments un Padome, kuri dokumentu ir vērtējuši kopš 2012. gada sākuma. Padome 2012. gada 7. jūnijā pieņēma daļēju vispārēju pieeju (2012. gada 11. jūnija dokuments Nr. 11105/12), kas apstiprina šo pieeju.

Tas apstāklis, ka Eiropas GNSS aģentūrai pēc 2013. gada būs jāpārvalda abas sistēmas, rada jautājumu par to, kā Aģentūrā notiks akreditācijas darbības. Ņemot vērā to, ka pastāv interešu konflikta risks un ka tiesnesis nevar vienlaicīgi būt lietas dalībnieks, nepieciešamība pieņemt neatkarīgus drošības akreditācijas lēmumus nav savienojama ar faktu, ka tie tiek pieņemti iestādē, kura turklāt ir atbildīga par ekspluatāciju, arī tad, ja Regulā (ES) Nr. 912/2010, kā norādīts iepriekš, ir paredzēti zināmi Drošības akreditācijas padomes neatkarības nosacījumi. Komisija, apzinoties šīs grūtības, savā priekšlikumā par jauno GNSS regulu turklāt paredzēja, ka sistēmu drošības akreditācija būs viens no Aģentūras uzdevumiem “ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam”, dienai, kad ekspluatācijas darbības notiks pilnā apmērā. Tādējādi tā atstāja atklātu jautājumu par akreditācijas darbību nākotni pēc šā datuma, kas tiks aplūkots turpmākajos priekšlikumos par dokumentu.

Deputāti, vērtējot dokumentu dažādās parlamentārajās komisijās, plaši atbalstīja Komisijas pieeju attiecībā uz 2016. gada 30. jūniju. Padomē dalībvalstis uzstāja uz nepieciešamību akreditācijas darbības veikt neatkarīgi, un tās vēlējās, lai jautājums par sistēmu drošības akreditācijas nākotni pēc 2014. gada 1. janvāra tiktu atrisināts pēc iespējas ātrāk. Turklāt Padome 2012. gada 7. jūnijā pieņēma paziņojumu (dokuments 11279/12 ADD 1), kurā tā norādīja, ka akreditācijas darbības ir jāturpina pilnīgi neatkarīgi no citiem Eiropas GNSS aģentūras pienākumiem un ka Aģentūrā šim nolūkam vēlākais līdz 2014. gada 1. janvārim ir jāveic strukturāla un efektīva dažādu darbību nodalīšana, un ka Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam Aģentūrā ir jābūt vienīgajam, kas atbildīgs par akreditācijas darbībām. Tādēļ Padome aicināja Komisiju savlaicīgi iesniegt attiecīgu priekšlikumu Regulas (ES) Nr. 912/2010 grozījumiem.

Ir svarīgi efektīvi atrisināt jautājumu par Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības akreditāciju jaunās 2014.-2020. gada finanšu shēmas ietvarā. Tas nozīmē, ka ir jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010.

Regulas (ES) Nr. 912/2010 grozīšana turklāt sniedz iespēju regulas tekstā ieviest grozījumus, kas Regulu (ES) Nr. 912/2010 padarītu atbilstīgu principiem, kuri norādīti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā pieejā decentralizētajām aģentūrām, kuru Komisija apstiprināja 2012. gada 12. jūnijā.

Visbeidzot, iepriekš minētais 2011. gada 30. novembrī Komisijas pieņemtais priekšlikums par jauno GNSS regulu, kurš paredz iespēju paplašināt Eiropas GNSS aģentūras pienākumus un uzticēt tai ekspluatācijas uzdevumus, būtiski ietekmē tās vajadzību pēc personāla un tādējādi ietekmē arī tās nākamo budžetu. Tādēļ ir svarīgi grozīt tiesību akta finanšu pārskatu, kas pievienots Regulai (ES) Nr. 912/2010.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Komisijas priekšlikumam netika veikts ietekmes novērtējums un par to nenotika oficiālas apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Attiecībā uz grozījumiem, kas paredzēti, lai Regulas (ES) Nr. 912/2010 noteikumus pielīdzinātu iestāžu pieejas principiem decentralizētām aģentūrām, ietekmes novērtējums un oficiālā apspriešanās starp ieinteresētajām personām nebija jāveic, jo šī pieeja jau izrietēja no apspriešanās starp Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu.

Attiecībā uz grozījumiem saistībā ar Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības akreditāciju, ir jāatzīmē, ka dalībvalstis, kuras ir cieši iesaistītas visos jautājumos, kas attiecas uz drošību, šajā gadījumā, līdzās Savienības iestādēm un Eiropas GNSS aģentūrai, ir galvenās, proti, vienīgās ieinteresētās personas. Tādēļ, diskutējot par jauno GNSS regulu Padomē, ar dalībvalstīm notika plaša apspriešanās šajā jautājumā, un Padome savu nostāju pauda iepriekš minētajā 2012. gada 7. jūnija paziņojumā. Izvēlētie shēmas gala noteikumi tika plaši apspriesti ar Eiropas GNSS aģentūru. Savukārt Eiropas Parlaments, saņēmis jaunās GNSS regulas priekšlikumu, līdz šim brīdim nav izteicis īpašu atzinumu šajā jautājumā.

Tomēr tika vērtēti dažādi teorētiski iespējami risinājumi sistēmu drošības akreditācijai pēc 2013. gada. Ir seši šādi risinājumi.

1) Uzticēt akreditāciju privātajam sektoram:

Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības akreditācija tieši attiecas uz Savienības un dalībvalstu drošību, tādēļ tās vēlas cieši iesaistīties akreditācijas procesā un lēmumu pieņemšanā. Tāpēc akreditācijas uzticēšanu privātajam sektoram nevar nopietni apsvērt.

2) Izveidot jaunu regulatīvu aģentūru, kas nodarbotos ar akreditāciju:

Regulatīvas aģentūras, kas nodarbotos ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju, izveidošana šķiet saprātīga, bet ir pretrunā Savienības iestāžu jau ilggadējai kopīgai vēlmei vairs neveidot jaunas regulatīvās aģentūras. Turklāt šis risinājums ir saistīts ar vērā ņemamām izmaksām, kas varētu būt nesamērīgas ar reālajām vajadzībām šajā jomā. Faktiski pastāvīgo darbinieku skaits, kas atbildīgi par sistēmu drošības akreditāciju, ir tuvu desmitam.

3) Uzticēt akreditāciju citai jau esošai regulatīvai aģentūrai:

Jaunas aģentūras izveidei alternatīvs risinājums būtu drošības akreditāciju uzticēt citai jau esošai regulatīvai aģentūrai. No dažādajām Savienības aģentūrām vienīgi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un, mazākā mērā, Eiropas Aizsardzības aģentūra a priori varētu nodrošināt tik sarežģītu sistēmu, kādas ir Galileo un EGNOS, drošības akreditāciju.

Tomēr jānorāda, ka šāds akreditācijas uzdevums neietilpst šo aģentūru pašreizējos pienākumos. Turklāt attiecībā uz EASA, kurai nākotnē būs jāuzņemas EGNOS sertifikācija, varētu pastāvēt nopietns interešu konflikts starp šo jauno sertifikācijas pienākumu un iespējamu drošības akreditācijas uzdevumu. Savukārt attiecībā uz Eiropas Aizsardzības aģentūru, kas galvenokārt nodarbojas ar dalībvalstu sadarbības veicināšanu bruņošanās un aizsardzības nozares jomās, Galileo un EGNOS drošības akreditācijas uzticēšana tai varētu būt pretrunā apgalvojumam, saskaņā ar kuru abas sistēmas ir civilas sistēmas civilā kontrolē.

4) Uzticēt akreditāciju Komisijai:

Abu Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības akreditāciju uzticēt Komisijai bija paredzēts 2007. gadā, kad notika Regulas (EK) Nr. 683/2008, ar kuru tika reformēta programmu pārvaldība, sagatavošanas darbi. Tajā laikā šis risinājums netika izmantots, jo tas šķita nesavietojams ar obligāto neatkarības prasību, tāpēc ka Komisija saskaņā ar regulu pārvalda “visus ar sistēmu drošību saistītos aspektus”. Tāds pats sarežģījums pastāv arī šobrīd, jo jaunajā GNSS regulā, kas, sākot no 2014. gada 1. janvāra, aizstās Regulu (EK) Nr. 683/2008, arī ir paredzēts, ka Komisija nodrošina programmu drošību, tostarp sistēmu drošību. Turklāt dalībvalstis ir cieši iesaistītas Akreditācijas padomes struktūrā, kāda tā ir šobrīd Eiropas GNSS aģentūrā, un no administratīvā viedokļa būtu grūti šādu struktūru iekļaut Komisijas dienestos.

5) Uzticēt akreditāciju Padomei:

Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas uzticēšanai Padomei ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, Padome nav iesaistīta programmu pārvaldībā, un tās neatkarība nav apšaubāma. Turklāt tai ir noteiktas zināšanas sarežģītu sistēmu akreditācijā, jo tā jau ir akreditējusi apmēram piecdesmit sistēmu savām vajadzībām. Otrkārt, tā ir iestāde, kura vislabāk var uzņemties politiskās sekas par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz akreditāciju, kuriem var būt būtiska ietekme uz programmu norisi izmaksu un termiņu ziņā. Visbeidzot, dalībvalstis, kuras vēlas būt cieši iesaistītas akreditācijas procesā, Padomē dabiski ir pārstāvētas daudz vairāk nekā jebkurā citā Savienības struktūrā.

Tomēr šīs priekšrocības aizēno trūkumi, kas saistīti ar šā risinājuma īstenošanu. Faktiski Padome nav pārvaldības iestāde un, lai gan tai ir pieredze vairāku sistēmu akreditācijā, līdz šim brīdim tās ir bijušas vienīgi Padomes iekšējās sistēmas, kas paredzētas tās darbības nodrošināšanai. Turklāt struktūras, kuru veido Akreditācijas padome un tai pakļautās struktūras, kādas tās ir šobrīd, ar personālu, kurā ietilpst pastāvīgie darbinieki, pārcelšana un iekļaušana Padomes ģenerālsekretariāta administrācijā no administratīvā viedokļa rada tādas pašas grūtības, kā pārcelšana uz Komisiju.

6) Pastiprināt darbību nodalījumu Eiropas GNSS aģentūrā:

Runa ir par Aģentūras iekšējās organizācijas izmaiņām tā, lai vairs nebūtu nekādu šaubu par akreditācijas darbību neatkarību no citām darbībām, kuras īsteno Aģentūra.

Šis risinājums, kas izpaustos kā lielāka Eiropas GNSS aģentūras darbību nodalīšana un divu dažādu struktūru, kas apvienotas zem viena juridiskā un institucionālā jumta, autonomijas pastiprināšana, ļautu nodrošināt pietiekamu neatkarību, lai varētu īstenot akreditācijas darbības, un visbeidzot tas būtu vislētākais, vienkāršākais un visvieglāk īstenojamais risinājums. Tieši to Padome ieteica savā 2012. gada 7. jūnija paziņojumā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt sistēmu akreditācijas darbību neatkarību un tāpēc pastiprināt šo darbību nodalīšanu no citām Eiropas GNSS aģentūras darbībām, priekšlikums paredz galvenokārt palielināt Drošības akreditācijas padomes un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja pilnvaras, tās daļēji pielīdzinot attiecīgajām Administratīvās padomes un izpilddirektora pilnvarām.

Ir paredzēts, ka Drošības akreditācijas padome sagatavotu un apstiprinātu Aģentūras darba programmu daļu, kas attiecas uz operatīvajām darbībām, kuras saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, kā arī Aģentūras gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz tām Aģentūras darbībām un attīstības virzieniem, kas saistīti ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām, un tās savlaikus iesniegs Administratīvajai padomei, lai iekļautu Aģentūras darba programmā un gada ziņojumā. Tāpat tai jāīsteno sava priekšsēdētāja disciplinārā uzraudzība.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam attiecībā uz drošības akreditācijas darbībām jāpiešķir līdzīga loma, kāda attiecībā uz citām Aģentūras darbībām ir izpilddirektoram. Papildus Aģentūras pārstāvēšanas funkcijai, kas jau ir noteikta Regulā (ES) Nr. 912/2010 tās pašreizējā redakcijā, viņam Drošības akreditācijas padomes vadībā jāpārvalda drošības akreditācijas darbības un jānodrošina ar akreditāciju saistītās Aģentūras darba programmu daļas īstenošana. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma priekšsēdētājs var arī sniegt ziņojumu par savu pienākumu izpildi un uzstāties ar paziņojumu šajās iestādēs.

Attiecībā uz iestāžu pieejas decentralizētajām aģentūrām īstenošanu, pielīdzināšana principiem, kas definēti pieejā, ietver arī noteikumus par Administratīvās padomes lēmumu pieņemšanu, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes, kā arī to priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, daudzgadu darba programmu, Administratīvās padomes pilnvarām attiecībā uz personālvadību, reglamenta izvērtēšanu un pārskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu, konfidenciālas neklasificētas informācijas apstrādi.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma juridiskajiem aspektiem, kas minēti 3. punktā, nav nekādas ietekmes uz budžetu.

Savukārt Regulas (ES) Nr. 912/2010 tiesību akta finanšu pārskats, kas pievienots priekšlikumam un kurā ir iekļautas Aģentūras jaunās vajadzības to darbinieku skaita palielināšanai, kas piesaistīti jaunajiem uzdevumiem, kurus tai varētu uzticēt, tā piemēram, Eiropas GNSS sistēmu ekspluatācija, atspoguļo šīs prasības finanšu plānā. No budžeta viedokļa nepieciešamās summas jau ir iekļautas Komisijas priekšlikumā par nākamo finanšu shēmu 2014.-2020. gadam. Tās tiks finansētas, iekšēji pārdalot GNSS programmu budžeta pozīcijas tāpat, kā papildu vajadzības 2013. gadam. Jāatzīmē, ka izdevumi, kas saistīti ar Aģentūras jaunajām vajadzībām darbinieku skaita palielināšanai, šai pašā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tiks daļēji kompensēti, par 30 amata vietām samazinot Komisijas štatu sarakstu. Detalizēta budžeta rakstura informācija ir sniegta pielikumā, tiesību akta finanšu pārskatā.

Jebkurā gadījumā ir jāatgādina, ka skaitļi, kas minēti tiesību akta finanšu pārskatā, ir atkarīgi, pirmkārt, no budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtās finanšu shēmas 2014.-2020. gadam un, otrkārt, no jaunās GNSS regulas pieņemšanas.

2013/0022 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       No Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu[6] 16. panta, lasot to kopā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008[7], izriet, ka Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) nodrošina Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu (turpmāk “sistēmas”) drošības akreditāciju un ka šajā nolūkā tā uzsāk un pārrauga drošības procedūru īstenošanu un veic sistēmas drošības pārbaudes.

(2)       Regulas (ES) Nr. 912/2010 noteikumos, it īpaši regulas III nodaļā, ir izskaidroti nosacījumi, ar kādiem Aģentūra izpilda savu pienākumu attiecībā uz sistēmu drošības akreditāciju. Atbilstoši šim principam tajos it īpaši ir paredzēts, ka drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (turpmāk “programmas”) īstenošanu, un ka tādējādi Aģentūras struktūrā sistēmu drošības akreditācijas struktūrvienība ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem neatkarīgi.

(3)       Piemērojot šo principu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (turpmāk “Drošības akreditācijas padome”), kura, līdzās Administratīvajai padomei un izpilddirektoram, veido vienu no trim Aģentūras struktūrvienībām. Šī struktūrvienība veic Aģentūrai uzticētos uzdevumus attiecībā uz drošības akreditāciju un ir tiesīga Aģentūras vārdā pieņemt lēmumus saistībā ar drošības akreditāciju. Tā pieņem reglamentu un ieceļ savu priekšsēdētāju.

(4)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. xxx/2013 par Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju[8], kas aizstāj Regulu (EK) Nr. 683/2008 un kas stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, nosaka shēmu, pēc kādas programmu publiskā pārvaldība notiks laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Tā paplašina Aģentūras pienākumu loku un paredz, ka Aģentūrai var būt būtiska nozīme sistēmu ekspluatācijā.

(5)       Šajā jaunajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt to, lai Drošības akreditācijas padome varētu neatkarīgi pildīt tai uzticētos pienākumus, it īpaši neatkarīgi no citām Aģentūras struktūrvienībām un darbības jomām. Tādēļ ir būtiski Aģentūrā nošķirt darbības, kas saistītas ar akreditāciju, no citām darbībām, tādām kā drošības centra pārvaldība, dalība sistēmu komercializēšanā un citām darbībām, kuras Komisija varētu deleģēt Aģentūrai, it īpaši saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Tādēļ vēlākais līdz 2014. gada 1. janvārim Aģentūrā ir jāveic pārliecinoša un efektīva strukturālā nošķiršana.

(6)       Tādēļ ir jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010, galvenokārt, lai palielinātu Drošības akreditācijas padomes un tās priekšsēdētāja autonomiju un pilnvaras un lielā mērā pielīdzinātu tās Aģentūras Administratīvās padomes un izpilddirektora autonomijai un pilnvarām, vienlaikus nosakot, ka Aģentūras dažādajām struktūrvienībām savā starpā ir jāsadarbojas.

(7)       Ir jāpanāk, ka nevis Administratīvā padome, bet gan Drošības akreditācijas padome sagatavotu un apstiprinātu Aģentūras darba programmas daļu, kas attiecas uz operatīvajām darbībām, kuras saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, kā arī Aģentūras gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz tām Aģentūras darbībām un attīstības virzieniem, kas saistīti ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām, un tās savlaikus iesniegtu Administratīvajai padomei, lai tās iekļautu Aģentūras darba programmā un gada ziņojumā. Tāpat tai būtu jāīsteno sava priekšsēdētāja disciplinārā uzraudzība.

(8)       Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam attiecībā uz drošības akreditācijas darbībām būtu vēlams piešķirt līdzīgu lomu, kāda izpilddirektoram ir attiecībā uz citām Aģentūras darbībām. Tā papildus Aģentūras pārstāvēšanas funkcijai, kas jau ir noteikta Regulā (ES) Nr. 912/2010 tās 2010. gada 22. septembra redakcijā, Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu Drošības akreditācijas padomes vadībā jāvada drošības akreditācijas darbības un jānodrošina ar akreditāciju saistītās Aģentūras darba programmas daļas īstenošana. Tāpat tam vajadzētu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma sniegt ziņojumu par savu pienākumu izpildi un uzstāties ar paziņojumu šajās iestādēs.

(9)       Turklāt, lai nodrošinātu Drošības akreditācijas padomes autonomiju un izvairītos no interešu konfliktiem, būtu lietderīgi, pirmkārt, lai Drošības akreditācijas padome un tai pakļautie Aģentūras darbinieki savu darbu veiktu vietā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, otrkārt, lai Aģentūras iekšējie noteikumi personāla lietās būtu tādi, ka personālam, kas īsteno drošības akreditācijas darbības, tie nodrošinātu autonomiju un neatkarību no citiem darbiniekiem, kuri Aģentūrā veic citas darbības.

(10)     Turklāt, ņemot vērā to, ka Eiropas GNSS programmās ir iesaistītas trešās valstis, tostarp drošības jautājumos, ir skaidri jāparedz, ka trešo valstu pārstāvji noteiktos apstākļos var piedalīties Drošības akreditācijas padomes darbā.

(11)     Turklāt Regula (ES) Nr. 912/2010 ir jāsaskaņo ar Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo pieeju decentralizētajām aģentūrām, kuru trīs iestādes pieņēma attiecīgi 2012. gada 5. jūlijā, 26. jūnijā un 12. jūnijā, it īpaši attiecībā uz Administratīvās padomes lēmumu pieņemšanas noteikumiem, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļu, kā arī to priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, daudzgadu darba programmu, Administratīvās padomes pilnvarām attiecībā uz personālvadību, reglamenta izvērtēšanu un pārskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu, konfidenciālas neklasificētas informācijas apstrādi.

(12)     Visā izdevumu cikla laikā Savienības finansiālās intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, proti, atklājot un novēršot pārkāpumus, veicot aptaujas, atgūstot zaudētos līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti vai nepareizi izlietoti, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

(13)     Visbeidzot, tā kā Regulas(ES) Nr. xxx/2013 [jaunās GNSS regulas] [8]. pantā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja ieguldīt papildu līdzekļus, lai finansētu noteiktas programmas daļas, ir jāļauj Aģentūrai slēgt kopīgus līgumus ar dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams tās pienākumu izpildei.

(14)     Tādēļ ir jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 912/2010 groza šādi:

(1) regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Struktūrvienības

1.           Aģentūras struktūrvienības ir:

a) Administratīvā padome,

b) izpilddirektors,

c) Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome.

2.           Aģentūras struktūrvienības pilda uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā, saskaņā ar Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā.

3.           Administratīvā padome un izpilddirektors, no vienas puses, un Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs, no otras puses, sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, tādiem kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas un dokumentu piekļuves nosacījumi.”;

(2) regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Juridiskais statuss, vietējie biroji

1.           Aģentūra ir Savienības struktūra. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.           Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3.           Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā saskaņā ar 23. pantu.

Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību dalībvalstīs un trešās uzņemošajās valstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra it noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.

Dalībvalstis un trešās uzņemošās valstis nodrošina optimālu ietvaru Aģentūras darbību norisei, jo īpaši:

a)       viegli pieejamas telpas,

b)       attiecīgas izglītības infrastruktūras personāla un norīkoto valsts ekspertu bērniem,

c)       personāla un norīkoto valsts ekspertu ģimenes locekļiem pieejams darba tirgus, sociālās nodrošināšanas sistēma un veselības aizsardzība.

4.           Saskaņā ar 11a. panta 1. punkta d) apakšpunktu Aģentūru pārstāv izpilddirektors.”

(3) regulas 5. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Administratīvajā padomē ir

a)          pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts,

b)         pieci Komisijas iecelti pārstāvji,

c)          viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms.

Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā ir aicināts piedalīties Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomes pārstāvis, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “AP”) un viens Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk “EKA”) pārstāvis.”;

b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un beidzas, kad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.”;

c) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

Lai ievēlētu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, pieņemtu budžetu un darba programmu, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.”;

(4) regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

1.           Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.

2.           Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:

a) vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b) vēlākais līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

c) pilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. panta 5., 6., 10. un 11. punktā un 14. panta 5. punktā;

d) pārrauga Galileo drošības centra (turpmāk “Galileo drošības uzraudzības centrs” jeb “GSMC”) ekspluatāciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā ;

e) saskaņā ar 21. pantu pieņem piemērošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(*);

f) pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem, vispirms iekļaujot tajā daļu, kuru saskaņā ar 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu izstrādā Drošības akreditācijas padome, un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

g) nodrošina 26. pantā paredzēto un no izmeklēšanām, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), izrietošo, kā arī visos iekšējo un ārējo revīziju ziņojumos norādīto secinājumu un ieteikumu atbilstīgu izpildi, un nodod budžeta lēmējinstitūcijām visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;

h) atbilstīgi Regulas [jaunā GNSS regula] [15. panta 1. punkta d) apakšpunktam] konsultējas ar izpilddirektoru pirms parakstīt deleģēšanas nolīgumus, kas noslēgti starp Komisiju un Aģentūru;

i) pieņem savu reglamentu.

3.           Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (iecēlējinstitūcijas pilnvaras).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti. .

Piemērojot šā punkta iepriekšējo daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors. Izņēmuma kārtā un katrā konkrētajā gadījumā Administratīvā padome var atsaukt saskaņā ar šā punkta otro daļu piešķirto pilnvaru deleģēšanu un šā punkta pirmajā daļā minētās pilnvaras uz ierobežotu laika posmu deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Pēc konsultēšanās ar Drošības akreditācijas padomi un pienācīgi ņemot vērā tās apsvērumus, Administratīvā padome paredz arī noteikumus attiecībā uz 15.c pantā minēto valsts ekspertu norīkošanu.

4.           Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaras. Padome īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības.

_________________

(*)     OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.”;

(5) regulas 7. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. pants

Izpilddirektors

Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 11. un 11.a pantu noteiktas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.”;

(6) regulas 8. pantu groza šādi:

“8. pants

Izpilddirektora pienākumi

Izpilddirektors pilda šādus pienākumus:

(1) nodrošina Aģentūras pārstāvēšanu, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu, un īsteno tās vadību; atbilstīgi Regulas [jaunā GNSS regula] [15. panta 1. punkta d) apakšpunktam] paraksta deleģēšanas nolīgumus, kas noslēgti starp Komisiju un Aģentūru;

(2) sagatavo Administratīvās padomes darbu un piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām;

(3) Administratīvās padomes uzraudzībā atbild par Aģentūras darba programmu īstenošanu, izņemot programmu daļas, kas izriet no III nodaļas;

(4) veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

(5) izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;

(6) pienācīgi ņemot vērā Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja apsvērumus attiecībā uz darbībām, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo vispārīgā ziņojuma projektu un iesniedz to Administratīvajai padomei;

(7) nodrošina, ka Aģentūra kā GSMC operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP;

(8) nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

(9) attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētās pilnvaras ir piešķirtas atbilstoši tā paša punkta otrajai daļai;

(10) iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs, kā noteikts 4. pantā;

(11) nodrošina, ka gan Drošības akreditācijas padomei, gan 11. panta 11. punktā minētajām struktūrām ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi;

(12) izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu pagājušajos novērtējumos izteikto secinājumu un ieteikumu atbilstīgu izpildi un divas reizes gadā iesniedz Komisijai progresa ziņojumu;

(13) veic šādus pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai:

i) piemēro preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, kā arī veic efektīvus kontroles pasākumus;

ii) ja ir atklāts pārkāpums, atgūst prettiesiski samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemēro iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus administratīvus sodus;

(14) izstrādā Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai.”;

(7) regulai pievieno šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Darba programmas un gada ziņojums

1.           Aģentūras daudzgadu programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūrai ir jāīsteno laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, ieskaitot darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Šajā programmā ir noteikti cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā tiek ņemts vērā 26. pantā paredzēto novērtējumu iznākums.

2.           Pamatojoties uz daudzgadu darba programmu, gada darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūrai ir jāīsteno nākamā gada laikā, ieskaitot darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Šajā programmā ir noteikti cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijai tajā iekļauti uzdevumi, ko Komisija vajadzības gadījumā ir deleģējusi Aģentūrai saskaņā ar Regulas [jaunā GNSS regula] [15. panta 1. punkta d) apakšpunktu].

3.           8. panta f) apakšpunktā minētais vispārējais gada ziņojums sniedz pārskatu par Aģentūras darba programmu īstenošanu.”;

(8) regulas 10. panta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) Aģentūras struktūrā Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas iestāde ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi, tostarp no Komisijas un citām struktūrām, kas atbildīgas par programmu īstenošanu, kā arī neatkarīgi no izpilddirektora un Aģentūras Administratīvās padomes;”;

(9) regulas 11. pantu groza šādi:

a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Drošības akreditācijas padome pilda šādus uzdevumus:

a)       īsteno sistēmu drošības akreditācijas darbus, saskaņā ar kuriem ir jāvērtē sistēmu atbilstība drošības prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantā, un tas, vai tiek ievēroti attiecīgie drošības noteikumi, kas piemērojami Padomei un Komisijai;

b)      sagatavo un apstiprina 8.a panta 1. punktā minētās daudzgadu darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šās nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami to izpildei, un savlaikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai tā tiktu iekļauta daudzgadu darba programmā;

c)       sagatavo un apstiprina 8.a panta 2. punktā minētās gada darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šās nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami to izpildei, un savlaikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai tā tiktu iekļauta minētajā darba programmā;

d)      sagatavo un apstiprina 6. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz Aģentūras darbībām un plāniem, kas izriet no šās nodaļas, kā arī uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami to izpildei, un savlaikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai tā tiktu iekļauta minētajā ziņojumā;

e)       īsteno sava priekšsēdētāja disciplināro uzraudzību;

f)       pieņem savu reglamentu.”;

b) panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viens AP iecelts pārstāvis. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju piedalīšanās, kā arī šādas piedalīšanās nosacījumi tiek noteikti saskaņā ar 23. pantā minēto kārtību.

8. Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms. Pilnvaru laiks beidzas, ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.”;

c) svītro panta 9. punktu;

d) panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10. Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta g) apakšpunktā minētos autonomijas un neatkarības principus.”;

e) pievieno šādu 17. punktu:

“17. Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls savus darbus veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju.”;

(10) aiz 11. panta pievieno šādu 11.a pantu:

“11.a pants

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja pienākumi

1.           Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus pienākumus:

a)       Drošības akreditācijas padomes vadībā pārvalda drošības akreditācijas darbības;

b)      Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā nodrošina tās Aģentūras darba programmu daļas īstenošanu, kas izriet no šās nodaļas;

c)       sadarbojas ar izpilddirektoru, lai palīdzētu sastādīt 13. panta 3. punktā minēto štatu saraksta projektu;

d)      nodrošina Aģentūras pārstāvēšanu darbībās un lēmumos, kas izriet no šās nodaļas;

e)       attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbībās, kuras izriet no šīs nodaļas, īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā un kas priekšsēdētājam ir piešķirtas atbilstoši tā paša punkta ceturtajai daļai.

2.           Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju sniegt ziņojumu par savu uzdevumu izpildi un uzstāties ar paziņojumu šajās iestādēs.”;

(11) regulas 13. pantu groza šādi:

a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Izpilddirektors, cieši saskaņojot ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju darbības, kas izriet no III nodaļas, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta to Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.”;

b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu, Administratīvā padome, cieši saskaņojot ar Drošības akreditācijas padomi darbības, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.”;

(12) regulas 14. panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoru atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi N gadā, izņemot to budžeta īstenošanas daļu, kas attiecas uz uzdevumiem, kuri uzticēti Aģentūrai saskaņā ar Regulas [jaunā GNSS regula] [15. panta 1. punkta d) apakšpunktu], un kurai piemēro procedūru, kas minēta 164. un 165. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu.

_________________

(*)     OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.”;

(13) aiz IV nodaļas pievieno šādu IVa nodaļu:

“IVa NODAĻA

CILVĒKRESURSI

15.a pants

Personāls

1.           Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.           Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas nosacījumi un dokumentu piekļuves nosacījumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta g) apakšpunktam.

15.b pants

Izpilddirektora iecelšana un pilnvaru termiņš

1.           Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.           Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pietiekties.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3.           Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā arī nākotnes uzdevumus un Aģentūras uzdevumus.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu ne vairāk kā uz pieciem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu komitejas locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, nedrīkst piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu, beidzoties amata pilnvaru pagarināšanas termiņam.

4.           Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

5.           Eiropas Parlaments vai Padome var uzaicināt izpilddirektoru sniegt ziņojumu par to, kā ir izpildīti uzdevumi, un teikt uzrunu šajās iestādēs.

15.c pants

Valstu norīkotie eksperti

Aģentūra var arī izmantot valstu ekspertus. Šiem ekspertiem jābūt attiecīgām drošības pielaidēm.”;

(14) regulas 16. pantu groza šādi:

“16. pants

Krāpšanas apkarošana

1.           Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (*). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (**), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.

2.           Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.           Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (***), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4.           Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

_________________

(*)     OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(**)   OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(***) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.”;

(15) regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Protokols Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti. ”

(16) svītro regulas 18. pantu;

(17) regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Drošības noteikumi attiecībā uz klasificēto informāciju un neklasificētu konfidenciālo informāciju

Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus attiecībā uz Savienības klasificēto informāciju, kas izklāstīti Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (*). Šos noteikumus piemēro arī konfidenciālai neklasificētai informācijai. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par šās informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

_________________

(*)     OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.”;

(18) aiz 22. panta pievieno šādu 22.a pantu:

“22.a pants

Interešu konflikts

1.           Izpilddirektors, kā arī dalībvalstu un Komisijas uz laiku norīkotie ierēdņi aizpilda saistību deklarāciju, kā arī interešu deklarāciju, kas apliecina, ka tiem nav nekādas tiešas vai netiešas intereses, kas varētu kaitēt to neatkarībai. Stājoties amatā, šīs deklarācijas tiek iesniegtas rakstiski un ir atjaunojamas, ja mainās šo ierēdņu personīgā situācija.

2.           Ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, pirms katras sanāksmes, kurās tie piedalās, rakstiski paziņo par savām interesēm, kuras varētu kaitēt to neatkarībai, ņemot vērā dienas kārtībā iekļautos punktus.

3.           Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome īsteno politiku, kas ļauj izvairīties no interešu konfliktiem.”;

(19) aiz 23. panta pievieno šādu 23.a pantu:

“23.a pants

Kopīgu publisko iepirkumu īstenošana ar dalībvalstīm

Lai pildītu savus uzdevumus, Aģentūrai ir atļauts īstenot kopīgus publiskos iepirkumus ar dalībvalstīm saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (*).

_________________

(*)     OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.”;

(20) regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Šās regulas izvērtēšana un pārskatīšana

1.           Vēlākais līdz 2016. gadam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija veic Aģentūras izvērtēšanu, it īpaši attiecībā uz tās efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Šī izvērtēšana it īpaši ietver iespējamu Aģentūras uzdevumu grozījumu un šādu grozījumu finanšu ietekmes pārbaudi.

2.           Komisija izvērtēšanas ziņojumu, kā arī savus secinājumus par šā ziņojuma saturu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.

3.           Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras mērķu un uzdevumu bilances pārbaude. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā var ierosināt atcelt šo regulu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz [struktūras] apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

              3.4.    Paredzamā ietekme uz Komisijas cilvēkresursiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru groza 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru – finanšu pārskata grozījums

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[9]

Attiecīgā(s) politikas joma(s): Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Nodaļa 02 05: SATELĪTU RADIONAVIGĀCIJAS PROGRAMMA (Galileo UN EGNOS)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma programmu/sagatavošanas darbību[10]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Atbalstīt Eiropas dalību kosmosa izpētē un tādu pakalpojumu pilnveidošana, kas saistīti ar satelītiem

Satelītu radionavigācijas programmas (turpmāk “programmas”) ir Savienības galvenie projekti. To mērķis ir sniegt radionavigācijas pakalpojumus un tās veicinās ievērojamu attīstību virknē nozaru, kas ir tehnoloģiskā novatorisma un Eiropas ekonomikas konkurētspējas nozīmīgi faktori, kā arī radīs darbavietas, komerciālus ieņēmumus un sociālekonomiskus ieguvumus. Tādēļ tās atbilst stratēģijai “Eiropa 2020” un ilgtspējīgas attīstības politikai.

Programmas Galileo mērķis ir izveidot Eiropas globālo navigācijas satelītu sistēmu (turpmāk “GNSS”). Tā ļaus lietotājiem visā pasaulē sniegt pozicionēšanas, sinhronizēšanas un navigācijas pakalpojumus virknei lietojumu, kas sniedzas no transporta, elektroenerģijas apgādes, laika prognozēm un maksas par ceļu lietošanu līdz pat vērtspapīru norēķiniem.

EGNOS ir Eiropas sistēma, kas izveidota, lai uzlabotu ASV GPS sistēmas darbību Eiropas zonā. Tā ļauj izmantot esošos satelītnavigācijas pakalpojumus kritiskiem lietojumiem drošības jomā - tādiem kā gaisa un jūras transports — lidaparātu vadīšanai un nosēdināšanai vai kuģu izvadīšanai cauri kanāliem.

Pamatojoties uz pārvaldības struktūru, kuru Komisija piedāvā savā priekšlikumā Regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju[11], kā arī pārvaldības struktūru, kuru Eiropas Parlaments un Padome atbalsta savā daļēji vispārējā pieejā, kas pieņemta 2012. gada 7. jūnijā, Eiropas GNSS aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) kļūs par svarīgu dalībnieku sistēmu ekspluatācijas posmā.

Tomēr, tā kā regulu par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju (turpmāk “GNSS regula”) koplēmēji joprojām apspriež, un tā vēl nav pieņemta, un tā kā tā ir atkarīga no galīgā lēmuma par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, daži pieņēmumi, kas izmantoti, lai sagatavotu šo tiesību akta finanšu pārskatu, varētu mainīties.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Ņemot vērā to, ka Aģentūra būs vairāk iesaistīta programmu ekspluatācijas posmā, šis priekšlikums ir paredzēts, lai palielinātu Drošības akreditācijas padomes (vienas no trim Aģentūras struktūrām) neatkarību un nodrošinātu atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai Aģentūra varētu īstenot tai uzticētos uzdevumus.

1. Drošības akreditācija:

To stratēģiskās nozīmes dēļ Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas ir kritiskas infrastruktūras. Tās var tikt izmantotas ļaunprātīgi, kas apdraudētu Savienības un dalībvalstu drošību. Turklāt, ņemot vērā to, ka aizvien vairāk ekonomikas nozaru ir atkarīgas no satelītu radionavigācijas, to darbības pārtraukšana varētu radīt būtiskus zaudējumus Eiropas ekonomikai.

Lai varētu garantēt sistēmu drošību, ir jāveic neatkarīga drošības akreditācija un sistēmām tas ir ļoti būtiski. Šāda akreditācija garantē to, ka drošības pasākumi ir pietiekami, lai pasargātu sistēmu no apdraudējumiem un kaitējuma, un ka pati sistēma savas kalpošanas laikā nav pakļauta nepieņemamiem riskiem, un ka tā saskaņā ar noteiktiem īpašajiem nosacījumiem var apstrādāt, uzglabāt un nodot konfidenciālu vai klasificētu informāciju bez nepieņemamiem riskiem.

Tā kā jaunās pārvaldības struktūras ietvaros Aģentūra vairāk piedalīsies programmu īstenošanā, ir jāpastiprina nodalīšana starp darbībām, kas saistītas ar drošības akreditāciju, no citām darbībām, lai novērstu interešu konfliktu starp šiem diviem darbību veidiem un saglabātu drošības akreditācijas neatkarību.

2. Tirgus un lietojumu attīstība:

Aģentūrai ir jāveicina Galileo un EGNOS pakalpojumu komercializācija, lai sekmētu to iekļaušanos tirgū. Kas attiecas uz pakalpojumu komercializāciju, tā ir ļoti būtiska, lai maksimāli palielinātu no sistēmām sagaidāmos sociālekonomiskos ieguvumus.

3. Galileo drošības uzraudzības centru (Galileo Security Monitoring Centres) izmantošana un PRS lietojumu attīstība:

Aģentūra būs atbildīga par GSMC (Galileo Security Monitoring Centre) izmantošanu.

GSMC tiek uzskatīts par Galileo sistēmas “smadzenēm” attiecībā uz tās vispārējo drošību. Tas ir sistēmai kritisks operatīvais centrs. Tas spēs analizēt dažādus apdraudējumus un uzbrukumus un tiem pretoties. Tātad tam ir jādarbojas, pirms tiek sagatavoti un sāk darboties Galileo pakalpojumi; tajā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā ir jādarbojas kvalificētiem ekspertiem. Tas atrodas divās ģeogrāfiskajās vietās – Francijā, Senžermēnanlē (Saint-Germain-en-Laye), un Apvienotajā Karalistē, Svanvikā (Swanwick).

4. Sistēmu ekspluatācija:

Sistēmu ekspluatācijas mērķis ir nodrošināt ļoti kvalitatīvus pakalpojumus, lai apmierinātu lietotāju vajadzības, un darīt visu iespējamo, lai šo pakalpojumu pieņemšana notiktu pēc iespējas ātrāk un plašāk. Lai nodrošinātu sistēmu ilgtermiņa darbību un maksimālo sociālekonomisko ieguvumu, ļoti būtiska ir atbilstīga ekspluatācijas strukturēšana.

Pārvaldības shēma ir jāpielāgo dažādajām programmām (Galileo un EGNOS), ciktāl pēdējās minētās ir atšķirīgās attīstības stadijās. Tā ir jāpielāgo arī posmiem, kuros programmas atrodas, lai izvairītos no pakalpojumu sniegšanas pārtraukuma riska. Tā kā EGNOS jau darbojas un atrodas ekspluatācijas posmā, Galileo drīzumā nonāks savai attīstībai ļoti būtiskā posmā, kad tiks sniegti pakalpojumi, kas iezīmēs tās ekspluatācijas posma sākumu.

Par EGNOS:

- tās ekspluatācijas posms sākās 2009. gada oktobrī;

- Komisija šobrīd ir atbildīga par EGNOS ekspluatācijas pārvaldību. Šī atbildība 2014. gada 1. janvārī tiks nodota Aģentūrai, veicot pakāpenisku ieviešanu, sākot no 2012. gada;

- jaunās ierosinātās pārvaldības ietvaros (sākot no 2014. gada) Aģentūra pārvaldīs visas darbības, kas saistītas ar EGNOS ekspluatāciju, un citām iestādēm, galvenokārt sistēmas EGNOS operatoram, nodos dažus operatīvos uzdevumus.

Par Galileo:

- nākamajos gados pārklāsies dažādi programmas posmi;

- pašreizējā izvēršanas posmā turpināsies pašreizējā organizācija, lai nodrošinātu šā posma nepārtrauktību un konsekvenci. Tādējādi Komisija joprojām būs atbildīga par Galileo programmas infrastruktūras pabeigšanu;

- ekspluatācijas posma laikā, kuram būtu jāsākas 2014. gadā, nodrošinot pirmos pakalpojumus, Aģentūrai saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu ar Komisiju pakāpeniski tiks deleģēta to darbību pārvaldība, kuras ir saistītas ar šo ekspluatācijas posmu. Aģentūra būs atbildīga par visu to uzdevumu koordinēšanu, kuri ir saistīti ar sistēmas ekspluatāciju, tostarp, uzturēšanu, uzdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu sistēmas pareizu darbību, pakalpojumu sniegšanu un nākamās paaudzes sistēmu veidošanu. Tai būs arī jādefinē prasības nākotnes sistēmām, sniedzot atgriezenisko informāciju par operatīvo vajadzību un lietotāju vajadzību attīstību. Šis ekspluatācijas posms ir jauns programmas posms, un tā pārvaldība notiks saskaņā ar attiecīgu Komisijas programmas pārvaldības deleģēšanu Aģentūrai.

Lai varētu uzņemties uzdevumus, kas saistīti ar sistēmu ekspluatāciju, Aģentūras rīcībā ir jābūt pietiekamam darbinieku skaitam. Turklāt, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību un Galileo ekspluatācijas posma pareizu uzsākšanu 2014. gadā, ir ārkārtīgi svarīgi līdz 2014. gadam īstenot nepieciešamos pārejas periodus.

Konkrētais mērķis

Izveidot un nodrošināt infrastruktūru un pakalpojumus, kuru pamatā ir satelītu radionavigācija (Galileo)

Attiecīgās AMB/ABB darbības

02 05 SATELĪTU RADIONAVIGĀCIJAS PROGRAMMA (GALILEO UN EGNOS)

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Eiropas satelītu radionavigācijas programmas tika uzsāktas pirms vairāk nekā desmit gadiem, un to politiskais mērķis bija izveidot un ekspluatēt sistēmu, kas pārklātu visu pasauli un kas ļautu Eiropas Savienībai no tā gūt stratēģiskus un ekonomiskus ieguvumus un sniegt satelītu radionavigācijas pakalpojumus, kuri ir pilnībā pielāgoti civilai lietošanai.

Galileo un EGNOS sniegs Eiropas Savienībai ievērojamus sociālekonomiskos ieguvumus sakarā ar:

i) tiešiem ieguvumiem no GNSS pakārtotā tirgus (uztvērēji un lietojumi) izaugsmes. Tā piemēram, ja pieaug to lidaparātu skaits, kuri ir aprīkoti ar GNSS uztvērējiem, tad šo uztvērēju ražotājiem rodas papildu ieņēmumi;

ii) netiešiem ieguvumiem no jaunu lietojumu rašanās. Ja sakarā ar labāku navigāciju samazinās lidojumu laiks, lidaparāti mazāk piesārņo gaisu un pasažieri iegūst laiku. Turklāt drošāks transports un efektīvāki glābšanas dienesti dos iespēju izglābt vairāk dzīvību;

iii) tiešiem ieguvumiem no iepriekšējā posma tirgus izaugsmes un tehnoloģiskās ietekmes uz citām nozarēm. Ieguldījumi GNSS iepriekšējā posma segmentā dos labumu rūpniecībai. Turklāt arī citas nozares gūs labumu no notikumu attīstības kosmosa nozarē. Tā piemēram, instrumentus starta iekārtu vai tvertņu strukturālās integritātes novērtēšanai un uzraudzībai var izmantot autorūpniecības, celtniecības un enerģētikas uzņēmumos, kā arī sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos.

Pat ja ar Galileo programmu izveidotā sistēma būs autonoma, tās pakalpojumi tiks optimizēti, pateicoties tās sadarbspējai ar citām sistēmām, tādām kā ar ASV GPS vai Krievijas GLONASS. Tādējādi sadarbība ar citām valstīm, kuras sniedz satelītu navigācijas pakalpojumus, ļaus optimizēt lietotāju, iedzīvotāju vai kopējos ekonomikas ieguvumus.

Pārvaldot sistēmu ekspluatāciju un drošības akreditāciju, Aģentūra būs pakalpojumu sniegšanas stūrakmens. Tāpat tai būs būtiska nozīme pakārtotā tirgus attīstības veicināšanā. Tādēļ Aģentūras darbībai būs tieša ietekme uz sociālekonomiskajiem ieguvumiem, kas sagaidāmi no šīm sistēmām.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Rādītāji, kas ļauj sekot Aģentūras darbībai, tiks noteikti atkarībā no darbības veida, kā ir norādīts turpmāk:

1. Drošības akreditācija:

Aģentūrai ir jānodrošina, lai drošības akreditācijas darbības katram programmas Galileo posmam tiktu veiktas laikus (tā piemēram, lai būtu iespējama katra satelīta palaišana). Īstenošana tiks vērtēta, pamatojoties uz tās ieguldījumu infrastruktūras izvēršanas panākumos un katru gadu veiktajām drošības pārbaudēm/kontrolēm.

Šīs pārbaudes un kontroles veido, ar sistēmu drošību, kā arī ar drošību saistīta kriptogrāfijas vai informātikas produkta drošības aspektu detalizētas tehniskās pārbaudes, ko veiks atbilstīgā iestāde vai nozīmēti tās atbildīgie pārstāvji, vai kāds to labā. Novērtēšana apstiprina prasīto drošības funkciju esību un vērtē šo funkciju nemainīgumu. Novērtējumā tiek noteikts līmenis, kādā sistēmas drošības prasības ir izpildītas, kā arī noteikts sistēmas uzticamības līmenis.

Veikto pārbaužu/kontroļu skaits ir saistīts ar uz zemes bāzētu staciju darbību un izvēršanu.

Tiek lēsts, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam katru gadu tiks veiktas 10 pārbaudes/kontroles un laikā no 2016. līdz 2020. gadam - aptuveni 5 katru gadu.

2. Tirgus un lietojumu attīstība:

Aģentūras darbības attiecībā uz pakalpojumu komercializāciju tiks vērtētas, pamatojoties uz to, kā tirgus pieņems EGNOS un Galileo nodrošinātos pakalpojumus, izmantojot pakalpojumus raksturojošus rādītājus, kas izstrādājami, tiklīdz tie sāks darboties, tostarp tas var būt to lidostu skaits, kuras izmanto tuvošanās procedūras, kas balstās uz EGNOS, autovilcēju skaits, kas aprīkoti ar EGNOS uztvērējiem, vai sistēmu radītā kopējā sociālekonomiskā ieguvuma aprēķins.

Šobrīd 82 lidostas ir izstrādājušas tuvošanās procedūras, izmantojot EGNOS sistēmu. Mērķis 2020. gadam ir panākt, lai 50 % no piemērotajām lidostām, kurām ir būtiski izmantot EGNOS, būtu izstrādājušas šādas procedūras.

3. Galileo drošības uzraudzības centru (Galileo Security Monitoring Centres) izmantošana un PRS lietojumu attīstība:

Šo darbību izpildes līmeni var izmērīt ar ieviesto procedūru skaitu. Mērķis ir aptuveni 500 procedūru 2016. gadā. Šobrīd, tā kā centri vēl nedarbojas, šīs procedūras vēl nav ieviestas.

4. Sistēmu ekspluatācija:

Saskaņā ar priekšlikumu “Regula par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju” darbības, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, balstīsies uz deleģēšanas nolīgumu starp Komisiju un Aģentūru. Šajā deleģēšanas nolīgumā detalizēti būs norādīti darbības rādītāji, kas jāievēro šo darbību īstenošanā, kā tas šobrīd ir saistībā ar EGNOS.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā pašreizējos skaitļus par Aģentūras attīstību, nav iespējams īstenot jaunos uzdevumus, kas paredzēti priekšlikumā “Regula par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju”, it īpaši attiecībā uz “ekspluatācijas” daļu. Tādēļ ir jāpārskata finanšu pārskats, lai to piemērotu Aģentūras reālajām vajadzībām pēc personāla.

Turklāt ir jānorāda, ka, lai īstenotu ierosināto pārvaldības modeli, Aģentūras rīcībā ir jābūt atbilstīgam, augsti specializētā jomā ļoti profesionālam tehniskajam un operatīvajam personālam. Turklāt Aģentūras organizatoriskajai struktūrai ir jābalstās uz veicamo darbību specifiku.

Arī tad, ja Aģentūra pati neīstenos visas darbības un lielai daļai darbību, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un būtiskas attīstības un jaunākās paaudzes sistēmu izstrādi, piesaistīs ārpakalpojumus, tās rīcībā jābūt atbilstīgiem tehniskajiem ekspertiem, kas pārraudzīs nepieciešamos publiskos iepirkumus, kontrolēs darbības, kas tiks veiktas, piesaistot ārpakalpojumus, un sagatavos kvalitatīvus pārskatus Komisijai. Ņemot vērā programmu sarežģītību, ir svarīgi novērst jebkāda veida “intelektuālu risku”, kas varētu traucēt tādas informācijas iegūšanai, paziņošanai, izmantošanai un piemērošanai, kura ir būtiska veiksmīgai darbībai, tādējādi kaitējot programmu saskaņotai, saprātīgai un efektīvai darbībai.

Šā papildu personāla finansēšana tiks nodrošināta, iekšēji pārdalot GNSS programmu budžeta pozīcijas.

1.5.2.     Pievienotā vērtība, ko devusi ES iesaistīšanās

ES tiesības rīkoties izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta un no GNSS regulas.

Saskaņā ar Eiropas satelītu radionavigācijas programmām izveidotās sistēmas ietver infrastruktūru, kura izveidota kā Eiropas pārrobežu tīkli un kuras izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi jo īpaši palīdz attīstīt Eiropas pārrobežu tīklus transporta, elektronisko sakaru un enerģētikas infrastruktūru jomā.

Katra dalībvalsts atsevišķi nevar ieviest satelītu navigācijas sistēmas, jo tas pārsniedz tās finansiālās un tehniskās iespējas. Tādēļ šo mērķi var sasniegt tikai ar ES līmeņa rīcību.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Nepiemēro.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Sinerģija ir iespējama ar citām esošām vai nākotnes kosmosa programmām, piemēram, paplašinot lietotāju segmentu (lietojumi pakārtotajam tirgum).

Tāpat ir jācenšas veidot sinerģiju ar citiem Eiropas Komisijas direktorātiem pētniecības un inovāciju jomā. Lietojumprogrammas un tehnoloģijas, kas izmanto satelītnavigācijas sistēmas, varētu ietekmēt dažādas ekonomikas un sabiedrības nozares, tādas kā transportu, enerģētiku, atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumus, banku pakalpojumus, lauksaimniecību utt. Ir svarīgi nodrošināt, lai pētniecības un inovāciju programmas tiktu koordinētas Komisijas līmenī, tādējādi maksimizējot sociālekonomiskos ieguvumus, kas tiek sagaidīti no šajās nozarēs iesaistītajām programmām.

Turklāt ir jāpastiprina sadarbība ar Kopīgo pētniecības centru. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar GNSS sistēmu drošību un GNSS lietojumu attīstību, programmas varētu gūt labumu no tā zinātniski tehniskajām speciālajām zināšanām, kā arī no tā ultramodernajām testēšanas un mērīšanas iekārtām.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.-GGGG.

þ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2014. līdz 2016. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[12]

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– þ  Eiropas Savienības izveidotām struktūrām[13]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai tām struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Pašreizējais pārvaldības modelis tika izveidots Galileo izstrādes un izvēršanas posmam, kā arī EGNOS sākotnējai ekspluatācijai, tas ir, laikam no 2008. līdz 2013. gadam. Šis modelis ir jāpārstrādā, jo Galileo izvēršanas posms turpināsies vēl pēc 2013. gada un 2014. gadā sāksies jauns programmas posms, sniedzot sākotnējos pakalpojumus. Ir jādefinē arī EGNOS pārvaldība, jo sistēma ir iegājusi darbības posmā. GNSS regulas priekšlikuma, kuru šobrīd apspriež Eiropas Parlaments un Padome, mērķis ir noteikt programmu pārvaldības modeli šajā jaunajā kontekstā.

Kā ir norādīts GNSS regulas priekšlikumā, ir jādefinē stabils, ilgtspējīgs un ilgtermiņa pārvaldības modelis. Šis modelis optimizēs un racionalizēs esošās struktūras un nodrošinās pakāpenisku pāreju no izvēršanas posma uz ekspluatācijas posmu, saglabājot pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Attiecībā uz raksturīgajām Aģentūras darbībām tā piemēros uzraudzības un ziņošanas noteikumus, kas definēti Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajā kopējā pieejā decentralizētajām aģentūrām. Tādējādi Aģentūra ierosinās:

- stratēģisku plānu (daudzgadu darba programmu), kurā būs iekļautas galvenās darbības, provizorisks budžets un laika grafiks savu mērķu sasniegšanai, ne vēlāk kā līdz 2014. gada 30. jūnijam;

- gada darba plānu, kurā stratēģiskais plāns būs sadalīts detalizētos pasākumos un rādītājos un kurš jāiesniedz vēlākais līdz iepriekšējā gada 15. novembrim;

- gada ziņojumu, kurā ir izvērtēta gada darba programmas īstenošana.

Turklāt ik pēc pieciem gadiem Aģentūras darbība tiks izvērtēta attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ik pēc desmit gadiem tiks izvērtēta arī tās leģitimitāte.

Papildus šiem standarta pasākumiem, attiecībā uz Komisijas deleģētajiem uzdevumiem, Aģentūrai būs jāraugās, lai visos līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar programmām Galileo un EGNOS, būtu paredzēta finanšu uzraudzība un kontrole. Visos uzraudzības un novērtēšanas mehānismos īpaša uzmanība tiks pievērsta programmu izmaksu pārvaldībai, sniedzot pakalpojumus saskaņā ar noteiktajiem termiņiem.

Turklāt Komisija, īstenojot savas programmu Galileo un EGNOS politiskās uzraudzības pilnvaras, pastiprinās savus kontroles un izvērtēšanas mehānismus, pieprasot detalizētus gada pārvaldības plānus un īstenošanas pārskatus, kā arī rīkojot regulāras tikšanās par programmu virzības stāvokli un īstenojot finanšu un tehnoloģiskos auditus.

Visbeidzot, ikdienas pārvaldībā Aģentūra īstenos risku pārvaldības mehānismu un izmantos pienācīgus vadības instrumentus, lai ierobežotu ar programmām saistītās izmaksas, veicot labāku izmaksu novērtējumu, apkopojot iepriekš gūto pieredzi un sistēmas ieviešanas līdzšinējo gaitu..

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Aģentūra būs atbildīga par darbībām, kuras ir ļoti būtiskas sistēmām, to drošībai un to pieņemšanai tirgū.

Ja tās rīcībā nebūs atbilstīgas organizatoriskās struktūras un personāla šo darbību īstenošanai, programmas kopumā būs hipotētiskas.

Galvenie apzinātie riski ir šādi:

• Tirgus riski: Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu piedāvāto pakalpojumu pieņemšana tirgū ir atkarīga no diviem galvenajiem faktoriem: piedāvāto pakalpojumu kvalitātes un tirgus vēlmes šos jaunos pakalpojumus pieņemt. Ja tehniskais izpildījums būs vājāks par solīto un pakalpojumi tiks pārtraukti, tam būs negatīva ietekme uz lietotājiem visā pasaulē un infrastruktūras netiks izmantotas. Tādēļ svarīgākais ir, lai sistēmu ekspluatācija notiktu efektīvi. Turklāt ir jānodrošina uzticamu uztvērēju pieejamība visiem pakalpojumiem, kurus varētu piedāvāt Galileo, it īpaši “publiski regulētajam pakalpojumam” (PRS), un jāinformē lietotāji par Galileo un EGNOS sniegtajiem pakalpojumiem, lai pēc iespējas palielinātu pieņemšanu tirgū un tādējādi palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas tiek gaidīti no šīm sistēmām.

• Tehnoloģiskie riski: satelītu radionavigācijai ir nepieciešamas jaunākās tehnoloģijas, kuru novērtējums vēl ir jāveic un kuru specifikācijas nepārtraukti attīstās. Ir jāīsteno efektīvi procesi, lai nodrošinātu to, ka attīstība un jaunākās paaudzes sistēmas balstās uz lietotāju aktuālākajām vajadzībām un visveiksmīgākajām tehnoloģijām. Aģentūras rīcībā ir jābūt atbilstīgiem resursiem, lai īstenotu šos procesus un sniegtu Komisijai nepieciešamo informāciju, lai tā varētu noteikt prioritātes attiecībā uz uzdevuma attīstību.

• Rūpnieciskie riski: infrastruktūras ieviešanā ir iesaistīti daudzi rūpnieciskie uzņēmēji vairākās valstīs; to darbs ir jākoordinē efektīvi, lai iegūtu uzticamas un pilnībā integrētas sistēmas, jo īpaši attiecībā uz drošību. Ja programmas netiks efektīvi koordinētas, resursu trūkums Aģentūrā varētu radīt kavēšanos un pārmērīgas izmaksas.

• Drošības riski: Lai garantētu Savienības un tās dalībvalstu drošību, Aģentūrai ir jāraugās, lai sistēmu drošība tiktu nodrošināta efektīvi.

• Pārvaldības risks: programmu pārvaldība prasa, lai kopā strādātu dažādas iestādes; tādēļ ir svarīgi nodrošināt atbilstīgu stabilitāti un organizāciju. Aģentūrai būs būtiska nozīme programmu ekspluatācijā un tādēļ tās nespēja rīkoties efektīvi varētu radīt paaugstinātu pārvaldības risku.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Aģentūras grāmatvedības kontus apstiprinās Revīzijas palāta, un uz to attiecinās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic Aģentūras iekšējo auditu. Turklāt Aģentūra strādā pie savu galveno procesu kvalitātes un drošības sertifikācijas, kura jāpiemēro, sākot no 2014. gada.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Aģentūru kontrolē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…..................................] || Dif./nedif. ([14]) || no EBTA valstīm[15] || no kandidātvalstīm[16] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || 02.0502.01 Eiropas GNSS aģentūra (GSA) – 1. un 2. sadaļa 02.0502.02 Eiropas GNSS aģentūra (GSA) – 3. sadaļa || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…..................................] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| Neviena jauna budžeta pozīcija nav prasīta || || || || ||

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Pirms uzsākt detalizētu šā priekšlikuma paredzamās ietekmes aprakstu, ir svarīgi precizēt, ka aplēses šajā stadijā ir provizoriskas, jo tās ir atkarīgas no tā, kādu daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam[17] pieņems budžeta lēmējinstitūcija.

Turklāt daži pieņēmumi, kas izmantoti, gatavojot šo tiesību akta finanšu pārskatu, varētu mainīties. Programmu pārvaldības metode un Aģentūras uzdevumi, kas no tā izriet, nav definēti šajā tiesību akta priekšlikumā, bet gan GNSS regulā, kura tiek apspriesta Eiropas Parlamentā un Padomē. Aģentūras papildu vajadzības pēc personāla būs saistītas ar jaunajiem uzdevumiem, kas Aģentūrai tiks uzticēti saskaņā ar GNSS regulas priekšlikumu.

Tādēļ Komisija patur tiesības grozīt savu priekšlikumu tad, ja ar jaunās GNSS regulas tekstu tiks ieviestas būtiskas finansējuma vai pārvaldes modeļa izmaiņas. Tādējādi, ja budžeta lēmējinstitūcija izlems radikāli samazināt programmām piešķirto budžetu, Aģentūrai uzticētie uzdevumi un piešķirtais personāls būs jāpārvērtē. Ja budžeta lēmējinstitūcija nolems Aģentūrai uzticēt papildu uzdevumus, būs jāpārvērtē nepieciešamība pēc personāla. Tā piemēram, Eiropas Parlamenta ziņojuma projektā par Regulu par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju[18] (ziņotājs: Marinescu) ir paredzēts, ka Aģentūras pienākums būs pārvaldīt “izcilības centrus”, kuru mērķis ir veicināt GNSS lietojumu attīstību un pieņemšanu, kas papildina to darbību skaitu, kuras Komisija tai ir uzticējusi savā GNSS regulas priekšlikumā.   

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1. kategorija – Gudra un iekļaujoša izaugsme

[Struktūrvienība]: <…….> || || || 2013[19][20] || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014-2020

Budžeta pozīcija 02.050201 Eiropas GNSS aģentūra (GSA) – 1. un 2. sadaļa || Saistības || (1) || 11,087[21] || 18,632 || 21,495 || 22,710 || 22,272 || 24,623 || 24,497 || 25,239 || 159,468

Maksājumi || (2) || 11,087 || 18,632 || 21,495 || 22,710 || 22,272 || 24,623 || 24,497 || 25,239 || 159,468

Budžeta pozīcija 02.050202 Eiropas GNSS aģentūra (GSA) – 3. sadaļa || Saistības || (1a) || 2,363 || 6,550 || 6,150 || 6,100 || 6,150 || 6,800 || 6,800 || 6,300 || 44,85

Maksājumi || (2a) || 2,363 || 6,550 || 6,150 || 6,100 || 6,150 || 6,800 || 6,800 || 6,300 || 44,85

|| || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas GSA || Saistības || =1+1a -3a || 13,450 || 25,182 || 27,645 || 28,810 || 28,422 || 31,423 || 31,297 || 31,539 || 204,318

Maksājumi || =2+2a -3b || 13,450 || 25,182 || 27,645 || 28,810 || 28,422 || 31,423 || 31,297 || 31,539 || 204,318

Aģentūras budžets 2014.-2020. gadam jau ir iekļauts Komisijas priekšlikumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam. Jaunie uzdevumi un ar tiem saistītie izdevumi tiks finansēti, veicot pārdali GNSS programmās, kādas tās sākotnēji bija paredzētas 2013.-2020. gadam. Ietekme būs tāda, kā ir norādīts turpmāk, un sasniegs EUR 117,1 miljonus.

Budžeta pozīcija 02.0501 Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (EGNOS un Galileo) || Saistības || (3a) || -1,750 || -13,482 || -15,645 || -16,610 || -16,022 || -18,723 || -18,297 || -18,339 || -117,118

|| Maksājumi || (3b) || -1,750 || -13,482 || -15,645 || -16,610 || -16,022 || -18,723 || -18,297 || -18,339 || -117,118

KOPĀ apropriācijas GSA pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =1+1a +3a || || 11,700 || 12,000 || 12,200 || 12,400 || 12,700 || 13,000 || 13,200 || 87,200

Maksājumi || =2+2a +3b || || 11,700 || 12,000 || 12,200 || 12,400 || 12,700 || 13,000 || 13,200 || 87,200

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD: <…….> ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || || || || 0

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || 0

KOPĀ ĢD <….> || Apropriācijas || || || || || || || || 0

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads[22] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. –līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || || 0

Maksājumi || || || || || || || || 0

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz GSA Aģentūras finansējumu – sadalījums pa mērķiem un pozīcijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || || 2020. gads

REZULTĀTI (rezultāta veids)

Veids || Vidējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas

1. mērķis - GNSS drošības akreditācija || ||

1. un 2. sadaļa || || || || 2,123 || || 2,749 || || 2,804 || || 2,762 || || 2,637 || || 2,878 || || 2,845 || || 2,912 ||

3. sadaļa || || || || 1,043 || || 1,400 || || 1,400 || || 1,400 || || 1,400 || || 1,400 || || 1,400 || || 1,400 ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 3,166 || || 4,149 || || 4,204 || || 4,162 || || 4,037 || || 4,278 || || 4,245 || || 4,312 ||

2. mērķis - Tirgus un lietojumu attīstība, ieskaitot kvalitātes sertifikāciju un komunikāciju par GNSS || ||

1. un 2. sadaļa || || || || 1,415 || || 1,833 || || 1,869 || || 1,688 || || 1,612 || || 1,759 || || 1,739 || || 1,780 ||

3. sadaļa || || || || 664 || || 3,750 || || 3,250 || || 3,200 || || 3,250 || || 3,750 || || 3,750 || || 3,250 ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || 2,079 || || 5,583 || || 5,119 || || 4,888 || || 4,862 || || 5,509 || || 5,489 || || 5,030 ||

3. mērķis - Galileo drošības uzraudzības centru (Galileo Security Monitoring Centres) izmantošana un PRS lietojumu attīstība: || ||

1. un 2. sadaļa || || 3,303 || || 5,193 || || 5,763 || || 6,138 || || 5,861 || || 6,396 || || 6,322 || || 6,472 ||

3. sadaļa || || 656 || || 1,400 || || 1,500 || || 1,500 || || 1,500 || || 1,650 || || 1,650 || || 1,650 ||

Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || 3,959 || || 6,593 || || 7,263 || || 7,638 || || 7,361 || || 8,046 || || 7,972 || || 8,122 ||

4. mērķis – GNSS sistēmu ekspluatācija || ||

1. un 2. sadaļa || || 1,750 || || 6,567 || || 8,878 || || 9,974 || || 10,110 || || 11,352 || || 11,379 || || 11,811 ||

Atbalsts (publiskie iepirkumi, finanses, CR, projekta pārvaldība un kontrole, juridiskās lietas, komunikācija) || ||

1. un 2. sadaļa || || 2,496 || || 2,291 || || 2,181 || || 2,148 || || 2,051 || || 2,238 || || 2,213 || || 2,265 ||

KOPĀ GSA izmaksas || || 13,450 || || 25,182 || || 27,645 || || 28,810 || || 28,422 || || 31,423 || || 31,297 || || 31,539 ||

Pieņēmumi, pamatojoties uz kuriem ir aprēķināts Aģentūras budžets laikam no 2013. līdz 2020. gadam, ir šādi:

– jaunajai GNSS regulai, kuru šobrīd apspriež Eiropas Parlaments un Padome, ir jābūt pieņemtai saskaņā ar Komisijas ierosinātajiem noteikumiem. Ja tā notiks, tad EGNOS ekspluatācijas posma pārvaldībai ir jābūt nodotai Aģentūrai un programmas Galileo ekspluatācijas posma pārvaldībai ir jābūt deleģētai Aģentūrai, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Pat tad, ja tā tiktu atbrīvota no šā svarīgā uzdevuma, Aģentūras rīcībā ir jābūt attiecīgam personālam un budžeta līdzekļiem, lai varētu īstenot dažādus programmas posmus. GNSS programmas prasībām un to attīstībai būtu jāveicina Aģentūras paplašināšanās, kurai ir jābūt īpaši straujai līdz 2016. gadam un vēlāk tā var viegli pieaugt;

– Galileo drošības uzraudzības centru izvietošana Francijā un Apvienotajā Karalistē šobrīd tiek gatavota. Pilnīga to izvēršana būtu jāīsteno laikā no 2013. līdz 2014. gadam un tad arī sāksies 24 mēnešu ilgie funkcionālās izvērtēšanas testi, tāpēc tādēļ 2014. gadā ir jāparedz noteikts skaits papildu darbinieku un konkrētas izmaksas. Vajadzība pēc šāda centra jo īpaši tika uzsvērta detalizētajos pakalpojumu sagatavošanas darbos. Šai centrā ir jānodarbina kvalificēti operatori, kas strādās ar programmatūru un iekārtām un kam būs padziļinātas zināšanas par sistēmas drošības aspektiem un kuri izvēršanas un pakalpojumu pakāpeniskas sniegšanas posmā jāapmāca. Jo īpaši šiem operatoriem jāatbilst “publiski regulētā pakalpojuma” (PRS) pieejas prasībām, kas noteiktas PRS lietotājiem. Viņiem arī vajadzēs izstrādāt ekspluatācijas procedūras un nodrošināt ar drošību saistīto starpgadījumu uzraudzību un vadību visas sistēmas mērogā;.

– līdz 2017. gada jūnijam nav jāmaksā nomas maksa par Aģentūras iekārtošanos Prāgā. Pēc šā datuma Aģentūrai būs jāmaksā Čehijas iestādēm nomas maksa 25 % apmērā no aizņemto telpu komercvērtības. Aplēses ir veiktas, pamatojoties uz nekustamo īpašumu cenām Prāgā. Aģentūrai būs jāmaksā nomas maksa arī par citām telpām, kur Aģentūra darbosies, piemēram, Francijā (Senžermēnanlē, Tulūzā), Apvienotajā Karalistē (Svanvikā) un Nīderlandē (ESTEC, Eiropas Kosmosa aģentūra);

– Aģentūras personāla izdevumi ir aprēķināti, balstoties uz Komisijas vidējām izmaksām. Tās paredz samērā nelielu personāla rotāciju un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā orientējoši katra gada aprīlī. Ir ņemti vērā arī korekcijas koeficienti atkarībā no dzīves dārdzības (Prāgā tas ir par 15 % mazāks nekā Briselē, kas savukārt ir par 16 % mazāks nekā Francijā);

– izmaksas, kas pakļautas ikgadējai inflācijas likmei 3 % apmērā ir algas, nomas maksājumi, maksas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām un Komisijas sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī pasta izdevumi un elektronisko sakaru pakalpojumi. Citas aprēķinātās izmaksas inflācija neskar, kas faktiski nozīmē Aģentūras reālo izmaksu samazinājumu;

– pašreizējās administratīvās izmaksas ir aprēķinātas, balstoties uz 2011. un 2012. gada reālajām izmaksām, bez cenu paaugstināšanās inflācijas dēļ;

– 2012.-2013. gada laikā, pēc Aģentūras mītnes vietas pārcelšanas uz Prāgu 2012. gada septembrī, Aģentūras datortīkli un datoru aprīkojums tiks pilnībā modernizēti. Ņemot vērā tā vērtības pazemināšanos un nolietojumu, 2018. gadā šis aprīkojums būs jāatjaunina gan Aģentūras mītnes vietā, gan Galileo drošības uzraudzības centros;

– laikā no 2014.-2020. gadam ir jāīsteno vairāki svarīgi komunikācijas pasākumi: 2014.-2015. gadā jāuzsāk Galileo sākotnējie pakalpojumi, 2018.-2019. gadā jāuzsāk Galileo pilnīgas ekspluatācijas posms. Sakarā ar šiem lielajiem notikumiem būs nepieciešams Aģentūras globālajās komunikācijas kampaņās iekļaut vairāk tirgus segmentu un pārveidot interneta vietni un esošos sakaru rīkus (tostarp jāuzlabo satura pakalpojumi reālā laikā);

– izmaksas ir aprēķinātas, pieņemot, ka, pastiprināti nodalot darbības, kas saistītas ar drošības akreditāciju, no citām Aģentūras darbībām, netiks dublēti centrālie administratīvie pakalpojumi.

Nākamajā tabulā ir sīki izklāstīts Aģentūras budžets 2013.-2020. gadam.

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz Aģentūras cilvēkresursiem un budžetu

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu.

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Ierēdņi (AD pakāpe) || || || || || || || || ||

Ierēdņi (AST pakāpe) || || || || || || || || ||

Līgumdarbinieki || || 1,125 || 1,276 || 1,376 || 1,393 || 1,435 || 1,478 || 1,522 || 9,606

Pagaidu darbinieki || || 9,768 || 11,081 || 13,071 || 12,960 || 13,550 || 14,061 || 14,599 || 89,090

Valstu norīkotie eksperti || || || || || || || || ||

KOPĀ || || 10,893 || 12,357 || 14,447 || 14,353 || 14,985 || 15,539 || 16,122 || 98,696

Personāla izdevumi ir aprēķināti, balstoties uz šādiem galvenajiem pieņēmumiem:

- pagaidu darbinieku proporcija = Komisijas vidējā proporcija (EUR 95 000 + inflācija);

- līgumdarbinieku proporcija = Komisijas vidējā proporcija (kopā FGIII un FGIV = EUR 40 000 + inflācija);

- inflācija 3 % gadā;

- personāla izdevumu samazinājums par 3 % rotācijas dēļ;

- izmaksu, kas saistītas ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, samazinājums par 25 % – stāšanās darbā vidēji 1. aprīlī;

- iekārtošanās izmaksas, atkarībā no darbinieku statusa: iekārtošanās pabalsts, dienasnauda (tikai trīs mēnešus), pārcelšanās izmaksas, ceļa izdevumi.

2013.-2020. gadā Aģentūrai nepieciešamais personāls (cilvēku skaits)

|| 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Pagaidu darbinieki || 77 || 97 || 109 || 117 || 121 || 123 || 124 || 125

VNE / LD || 17 || 25 || 29 || 31 || 31 || 31 || 31 || 31

KOPĀ || 94 || 122 || 138 || 148 || 152 || 154 || 155 || 156

Aģentūras personāls pēc darbībām (cilvēku skaits)

|| 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Darbinieki, kas tieši piesaistīti GNSS sistēmu ekspluatācijai || 20 || 43 || 57 || 65 || 69 || 71 || 72 || 73

Darbinieki, kas tieši piesaistīti GSMC || 28 || 34 || 37 || 40 || 40 || 40 || 40 || 40

Darbinieki, kas piesaistīti raksturīgajiem GSA uzdevumiem (esošajiem uzdevumiem) || 46 || 45 || 44 || 43 || 43 || 43 || 43 || 43

KOPĀ || 94 || 122 || 138 || 148 || 152 || 154 || 155 || 156

Aģentūras personāls pēc darbībām (% no kopskaita)

|| 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

To GSA darbinieku procentuālais daudzums, kas piesaistīti ekspluatācijai || 21 % || 35 % || 41 % || 44 % || 45 % || 46 % || 46 % || 47 %

To GSA darbinieku procentuālais daudzums, kas piesaistīti GSMC || 30 % || 29 % || 27 % || 26 % || 26 % || 26 % || 26 % || 26 %

To GSA darbinieku procentuālais daudzums, kas piesaistīti raksturīgajiem GSA uzdevumiem (esošajiem uzdevumiem) || 49 % || 36 % || 32 % || 30 % || 29 % || 28 % || 28 % || 27 %

KOPĀ || 100% || 100% || 100% || 100% || 100% || 100% || 100% || 100%

Kā iepriekš ir norādīts, Aģentūra būs atbildīga par dažādu uzdevumu izpildi, no kuriem daži ir jauni un citi ir tikai turpinājums tās pašreizējai darbībai. Pašreizējiem Aģentūras uzdevumiem piesaistīto darbinieku skaits tika samazināts par 5 %, radot samazinājumu par 3 PLE šo uzdevumu izpildei, pa 1 PLE par katru – 2014., 2015., 2016.

gadu. Aģentūras vajadzību pēc personāla Komisija vērtēja pēc apspriešanās ar Aģentūru un balstoties uz pētījumu, kurā detalizēti ir izklāstītas visas īstenojamās darbības saistībā ar programmu ekspluatāciju[23] .

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || 1. GNSS sistēmu drošības akreditācija (raksturīgs Aģentūras uzdevums) 2. Galileo drošības uzraudzības centru pārvaldība (raksturīgs Aģentūras uzdevums, kas tiks pastiprināts galvenokārt 2014. gadā pēc tam, kad 2012. un 2013. gadā būs izveidotas pirmās darbavietas) 3. GNSS tirgus un lietojumu attīstība, ieskaitot tehnoloģijas, kas paredzētas PRS lietotājiem (raksturīgs Aģentūras uzdevums, iespējams to papildinās deleģēti papilduzdevumi) 4. GNSS komunikācija: (raksturīgs Aģentūras uzdevums) 5. GNSS sistēmu ekspluatācija (jauns uzdevums, kuru deleģēs Komisija – EGNOS ekspluatācija ir saistīta ar Komisijas kompetences nodošanu Aģentūrai, savukārt ar Galileo programmu saistītās sistēmas ekspluatācija izpaužas kā Komisijas programmas pārvaldības deleģēšana Aģentūrai) Darbības, kas īstenojamas programmu ekspluatācijas posmā, tika sakārtotas prioritārā secībā un strukturētas uzdevumu sadalījuma shēmā. Aģentūrai tiks deleģēti visi pienākumi saistībā ar ekspluatācijas darbībām, un tai jānodrošina to koordinēšana, bet ne vienmēr to izpilde. Ir jānorāda, ka lielākā daļa šo darbību izriet no nepieciešamības nodrošināt pakalpojumu sniegšanas operācijas, un ka šīs darbības vēl netiek īstenotas programmu pašreizējā organizācijā. Uzdevumu sadalījuma shēmā visas darbības, kas saistītas ar ekspluatāciju, ir sadalītas piecās turpmāk norādītajās grupās: -           Programmu īstenošanas pārvaldība, kas galvenokārt ietver: o          Komisijas noteiktu augsta līmeņa mērķu, starptautisku un starpvaldību līgumu, kā arī sistēmas drošības prasību sīku izklāstīšanu “Mission Requirement Document” (uzdevuma prasību dokumentā); o          programmu plānošanas, izmaksu un risku kontroli; o          programmu ekspluatācijai nepieciešamo nolīgumu un līgumu noslēgšanas un uzraudzības nodrošināšanu; -           Programmu inženierija, kas ietver turpmākas attīstības izstrādi atbilstoši uzdevuma prasību dokumentam, sistēmas normalizācijas procesu koordinēšanu, jaunu infrastruktūru (tostarp programmatūru) izstrādi un apstiprināšanu, uzdevuma inženierijas nodrošināšanu un sistēmas izpildījuma izvērtēšanu. -           Sadaļa, kas saistīta ar infrastruktūru, kura ietver darbības, ko veido infrastruktūras projekta pārvaldība, sistēmas inženierijas nodrošināšana, kosmosa un zemes infrastruktūru veidošana un sistēmas atjauninājumu izvēršana. -           Ekspluatācija un pakalpojumu nodrošināšana, kas ietver pakalpojumu sniegšanas darbību pārvaldību, infrastruktūru ekspluatāciju un operāciju pareizas izpildes kontroli. -           Pakalpojumu izmantošana, pateicoties komerciālas stratēģijas definēšanai un uzturēšanai, pakalpojumu izmantošanas un pieņemšanas veicināšanai un jaunu lietojumu ieceres un izstrādes atbalstam.

Ārštata darbinieki || Galvenokārt atbalsta/administratīvie uzdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu darbības pareizu norisi. Sākot no 2015. gada atbalsta personāls veidos 16 % no visa Aģentūras personāla un tādējādi tas būs pieticīgā līmenī, salīdzinot ar aģentūru un Savienības noteikumiem šajā jautājumā (faktiski šis līmenis Savienības aģentūrām, kas sasniegušas pilnu attīstības ātrumu, tiek lēsts 25 % apmērā, un Komisijā tas ir vēl augstāks).

Nākamajā tabulā sniegts sīki izstrādāts Aģentūras darbinieku skaits 2013.-2020. gadam:

Ir paredzēts, ka papildu personāls, kas nepieciešams sistēmu ekspluatācijai, galvenokārt ieņems AD amatus, no kuriem mazāk par 10 % ir piesaistīti pārvaldības uzdevumiem (AD10–AD12 pakāpe). Lielākā daļa pārējo amatu tiks aizpildīti, pieņemot darbā AD6–AD9 pakāpes darbiniekus, ņemot vērā grūtības pieņemt darbā pieredzējušus darbiniekus, kuriem ir augsti specializētas tehniskās zināšanas.

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

Priekšlikums neparedz Komisijai izmantot papildu cilvēkresursus, gluži pretēji, ir plānota darbinieku skaita samazināšana — tas detalizēti izskaidrots 3.4. punktā.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 2013. gadam un – attiecībā uz nākošajiem gadiem – ar Komisijas priekšlikumu par finanšu shēmu 2014.-2020. gadam.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[24] .

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

– þ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨            pašu resursus

– ¨            dažādus ieņēmumus

3.4.        Paredzamā ietekme uz Komisijas cilvēkresursiem

Lai gan šajā finanšu pārskatā vairāk tiek aplūkots tas, kā to jauno pienākumu deleģēšana, kuri saistīti ar GNSS programmu operatīvo pārvaldību, ietekmēs Aģentūru, tomēr ir lietderīgi pievērties arī tam, kā GNSS programmu nākotnes pārvaldība varētu ietekmēt Komisijas cilvēkresursus.

Kā jau iepriekš ir paskaidrots, uzdevumi, kas nupat piešķirti Aģentūrai, lielākoties ir jauni uzdevumi, kuriem pašreizējā GNSS programmu organizācijā nav ekvivalentu. Ja ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju saistītie uzdevumi tiks nodoti no Komisijas Aģentūrai, ar programmu Galileo izveidotās sistēmas ekspluatācijas uzdevumi patiešām uzskatāmi par jauniem uzdevumiem, jo šī sistēma vēl nav operatīva. Šā iemesla dēļ Galileo šobrīd vēl nesniedz pakalpojumus un Komisijas un Aģentūras darbinieku komandas savus centienus koncentrē uz infrastruktūras izvēršanu. Pārejai uz operatīvu infrastruktūru un tādu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai, no kuriem būs atkarīgas dzīvības, būs nepieciešamas pilnīgi jaunas darbības un papildu personāls. Kamēr Komisijas un Aģentūras darbinieku kopīgais skaits pieaugs par 31 %, vidējais pārvaldītais gada budžets laikā no 2007.–2013. gadam un no 2014.–2020. gadam pieaugs par 103 %.

Dažu gadu laikā un līdz attiecīgā posma pabeigšanai Komisija aizvien būs atbildīga par Galileo infrastruktūras izvēršanu un tai būs jāsaglabā darbinieku komandas, kas šos centienus uzraudzīs. Pēc tam Komisija pievērsīsies programmu politiskajai uzraudzībai, un tādēļ Komisija ir ierosinājusi laikā no 2014.–2020. gadam savu darbinieku skaitu samazināt kopumā par 30 cilvēkiem. Šis samazinājums it īpaši atspoguļo:

2) EGNOS ekspluatācijas darbību (Galileo programmas ekspluatācijas posms būs jauns uzdevums) nodošanas procesu Aģentūrai, kā rezultātā Komisijas GNSS darbinieku skaits samazināsies par trīs PLE (3,3 %);

3) principu samazināt darbinieku skaitu, par ko Komisija pieņēma lēmumu attiecībā uz esošajām darbībām, kādēļ darbinieku skaits samazināsies vēl par 12 PLE (13 %).

4) principu darbinieku skaita papildu samazināšanai par 15 PLE, izmantojot resursu iekšējo pārgrupēšanu Komisijā.

Tādējādi Komisijas personāla attīstība GNSS dienestu vajadzībām ir tāda, kā norādīts turpmāk:

GNSS uzdevumiem piesaistītais Komisijas personāls || 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopējais samazinājums

Samazinājums || 0 || -3 || || || -3 || -4 || -5 || 0 || -15

KOPĀ || 92 || 89 || 89 || 89 || 86 || 82 || 77 || 77 ||

Iepriekš 3) apakšpunktā minētais papildu samazinājums tiks sadalīts nevienmērīgi uz septiņiem gadiem. Komisijas darbinieku skaita vispārējā samazināšanā par 5 % no 2013. līdz 2017. gadam netiek ņemta vērā šī 30 amata vietu samazināšana, kas līdz ar to ir vēl papildu samazināšana; šīs amata vietas tiks pilnībā svītrotas no Komisijas štatu saraksta.

Komisijas personāla papildu samazinājums

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopējais samazinājums

KOPĀ papildu samazinājums Komisijā || –2 || –3 || –3 || –2 || –2 || –2 || –1 || –15

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kas jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Šis samazinājums tiek īstenots, neraugoties uz to, ka Komisijai saglabājas vispārīga atbildība par GNSS programmām, un neraugoties uz daudziem jauniem uzdevumiem, kurus Komisijai uzticēja Padome un Eiropas Parlaments (kā tas tika konstatēts sarunās par jauno GNSS regulu), tostarp, jaunu politiku attiecībā uz IĪT definēšanu, pienākumu paplašināšanos un stingras prasības ziņojumiem GNSS komitejai, Padomei un Eiropas Parlamentam. Komisija centīsies izpildīt jaunos uzdevumus, veicot iekšēju pārdalīšanu.

Precīzāk Komisijas nākotnes lomu var apkopot, izmantojot turpmāk norādītos sešus darbību lokus:

– veicināt plašākus ES stratēģiskos mērķus: mērķis ir veicināt GNSS tehnoloģiju iekļaušanu dažādās pētniecības jomās un tās iekļaut nozaru stratēģiskajās iniciatīvās, kas attiecas, piemēram, uz pārvadājumu veidiem, lauksaimniecību, cilvēku mobilitāti, sinhronizēšanu vai enerģētiku, un tas jādara, lai nodrošinātu to, ka ES politika šajās nozarēs pēc iespējas vairāk izmantotu Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu inovāciju potenciālu un pievienoto vērtību;

– noteikt un attīstīt programmu augsta līmeņa mērķus, lai atspoguļotu citu dalībnieku un lietotāju politiskās prasības un vajadzības, pārvēršot šīs prasības un vajadzības stratēģijā un tehniskos priekšrakstos;

– definēt un pieņemt īstenošanas nosacījumus. Atbilstoši Komisijas stratēģiskajiem mērķiem attiecībā uz programmām, ir jādefinē pasākumi, kas nepieciešami to īstenošanai, tādi kā deleģēšanas nolīgumi, jāprecizē vietņu mitināšanas līgumi un jāizstrādā attiecīgie noteikumi. Turklāt Komisija aizvien būs atbildīga par sistēmu drošību. Tādēļ tai ir jādefinē drošības prasības un jānodrošina drošības jautājumu koordinēšana;

– definēt un attīstīt ar GNSS saistīto politiku, izveidot reglamentējošu un starptautisku vidi, kas labvēlīgi ietekmē GNSS programmu mērķu īstenošanu. Strādājot pie GNSS programmu tiesiskā regulējuma, Komisija pievērsīsies jautājumam par GNSS lietotāju uzticēšanos un drošību, izvērtēs satelītu radionavigācijas sistēmu un ierīču neaizsargātību un ierosinās kompensācijas pasākumus, rūpēsies par Eiropas radionavigācijas pakalpojumu saskaņošanu, palielinās stabilitāti, lai ļautu nozarei plānot nākotnes ieguldījumus, un pastiprinās uzticamību un drošību (tā piemēram, īstenojot pasākumus, lai samazinātu atkarību no GPS). Starptautiskā jomā tā sagatavos starptautiskus līgumus un vedīs par tiem sarunas, un saskaņos savas darbības ar starptautiskām iestādēm, lai nodrošinātu saderību un sadarbspēju ar citām GNSS sistēmām;

– sekot līdzi programmu īstenošanai. Pat tad, ja Komisija nebūs atbildīga par programmu operatīvo pārvaldību, tā saglabās vispārīgu atbildību par to pareizu darbību un būs atbildīga par visām papildu izmaksām un termiņu kavējumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Komisija cieši sekotu tam, kā Eiropas Kosmosa aģentūra (pabeidzot izvēršanas posmu) un Eiropas GNSS aģentūra (ekspluatācijas posmā) īsteno programmas. Arī dalībvalstis un Eiropas Parlaments, izmantojot GNSS regulas projektu, kas šobrīd atrodas koplēmuma pieņemšanas procesā, ir izvirzījuši ļoti stingras prasības attiecībā uz ziņojumu nodošanu. Visbeidzot, Komisija raudzīs, lai šie ziņojumi tiktu sagatavoti, iesniegti un izplatīti GNSS komitejai un it īpaši budžeta lēmējinstitūcijai;

– nodrošināt attiecības ar ieinteresētajām pusēm, sniedzot tām atjauninātu, pozitīvu, konsekventu un lietderīgu informāciju par to, kā attīstās EGNOS un Galileo programmas, kā arī sagatavojot regulārus profesionālos ziņojumus iekšējai un ārējai komunikācijai.

[1]               OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[2]               OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

[3]               COM(2011) 814 galīgā redakcija.

[4]               OV C […], […], […]. lpp.

[5]               OV C […], […], […]. lpp.

[6]               OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[7]               OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

[8]               OV L [..], [..].[..].2013., [..]. lpp. ...[Ir jānorāda ka, tā kā šī regula un regula, kas noteiks nākotnes finanšu daudzgadu shēmu, vēl nav pieņemtas, Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto uzdevumu apmērs un attiecīgi piešķirtie budžeta līdzekļi nav uzskatāmi par galīgiem].

[9]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[10]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[11]             COM(2011) 814 galīgā redakcija.

[12]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_fr.html

[13]             Kā ir paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[14]             dif.= diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas

[15]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[16]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[17]             “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011)500.

[18]             PE489.561v02-00.

[19]             Šī summa atšķiras no budžeta, kas Aģentūrai piešķirts 2013. gadam, ciktāl tajā ir ņemts vērā 20 papildu darbavietu finansējums 2013. gadā, veicot GNSS programmu pārdali. Komisija iesniegs priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai 2013. gadā.

[20]             Šo summu papildina peļņas un zaudējumu pārskata saldo atmaksa (0,709) un trešo valstu iemaksas (0,325). Tādējādi kopā 2013. gadā pieejamās apropriācijas palielinās līdz 14,484.

[21]             Šai summā iekļauts skaitlis 1,75, lai finansētu 20 papildu darbavietas 2013. gadā. Šis aprēķins ietver 6 mēnešu algu 2013. gadā, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai pieņemtu darbā 20 jaunus darbiniekus.

[22]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[23]             Šo izpēti 2011. gadā EGNOS un 2012. gadā Galileo veica konsultāciju uzņēmums “Roland Berger”. Pēc tās tika sagatavota sistēmas ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo uzdevumu sadalījuma shēma, tajā iekļaujot attiecīgo personālu šo uzdevumu izpildei. Izpildāmo uzdevumu apraksta tabulā tika iekļauts šo uzdevumu kopsavilkums.

[24]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.