PASKAIDROJUMA RAKSTS

(1) Padome 2011. gada 2. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti 2011. gada 28. februāra Lēmumā 2011/137/KĀDP.

(2) Padome 2013. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2013/45/KĀDP, kas paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/137/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3) Padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Lēmumu 2013/182/KĀDP, ar kuru veic turpmākus grozījumus Lēmumā 2011/137/KĀDP un paredz papildu atkāpes no ieroču embargo.

(4) Daži no minētajiem pasākumiem ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši – lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(5) Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisija ierosina attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 204/2011.

2013/0154 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/137/KĀDP (2011. gada 28. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā[1],

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padomes Regula (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā[2] īsteno pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2011/137/KĀDP.

(2)       Padomes 2013. gada 22. janvāra Lēmums 2013/45/KĀDP[3] paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/137/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3)       Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/182/KĀDP[4] paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/137/KĀDP saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2095 (2013), ar kuru groza ieroču embargo, kas noteikts ar Rezolūcijas 1970 (2011) 9. punkta a) apakšpunktu un sīkāk izklāstīts Rezolūcijas 2009 (2011) 13. punkta a) apakšpunktā.

(4)       Daži no minētajiem pasākumiem ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši – lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(5)       Regula (ES) Nr. 204/2011 būtu tādēļ attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 204/2011 groza šādi:

(1)        regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

„3. pants

1. Aizliegts:

a) tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā sniegt tehnisku palīdzību saistībā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā[5] (Kopējais militāro preču saraksts) iekļautajām precēm un tehnoloģijām, kā arī saistībā ar minētajā sarakstā iekļauto preču piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi un izmantošanu;

b) tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu vai finanšu palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar I pielikumā norādīto aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām;

c) tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar Kopējā militāro preču sarakstā vai I pielikumā iekļautajām precēm un tehnoloģijām, tostarp it sevišķi dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šo preču vai tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai jebkādai attiecīgas tehniskas palīdzības sniegšanai;

d) tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu vai finanšu palīdzību, starpnieku pakalpojumus vai transporta pakalpojumus, kas saistīti ar bruņotu algotņu nodrošināšanu Lībijā vai izmantošanai Lībijā;

e) apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir a) līdz d) apakšpunktā minēto aizliegumu apiešana.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētos aizliegumus nepiemēro:

a) tehniskas palīdzības, finansējuma vai finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar neletālu militāro aprīkojumu, kas paredzēts vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām;

b) tehniskas palīdzības, finansējuma vai finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar citādu ieroču un attiecīgu materiālu pārdošanu un piegādi, ko iepriekš apstiprinājusi Sankciju komiteja;

c) tehniskas palīdzības, finansējuma vai finanšu palīdzības sniegšanai, kas paredzēta vienīgi, lai sniegtu palīdzību Lībijas valdībai drošības un atbruņošanās jomā;

d) aizsargtērpiem, tostarp pretšķembu vestēm un aizsargķiverēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieki, Savienības vai tās dalībvalstu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības atbalsta darbinieki un saistītais personāls uz laiku ieved Lībijā tikai personiskai lietošanai.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, IV pielikumā norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu un finanšu palīdzību saistībā ar aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, ja tās konstatē, ka šādu aprīkojumu paredzēts izmantot vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām.”;

(2)        regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

„8. pants

1. Atkāpjoties no 5. panta, attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām personām, vienībām un struktūrām IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) uz konkrētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums, kas ir noteikts pirms dienas, kad 5. pantā minētā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta II pielikumā vai tika minēta 5. panta 4. punktā, vai uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas spriedums, kas pieņemts pirms minētās dienas;

b) minētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar šādu spriedumu, tajās robežās, kas paredzētas piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c) apgrūtinājums vai spriedums nav pieņemts II vai III pielikumā uzskaitītās vai 5. panta 4. punktā minētās personas, vienības vai struktūras interesēs;

d) apgrūtinājuma vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai; kā arī

e) dalībvalsts ir ziņojusi par apgrūtinājumu vai spriedumu Sankciju komitejai.

2. Atkāpjoties no 5. panta, attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām personām, vienībām un struktūrām IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 5. pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta III pielikumā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā taisīts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai attiecīgajā dalībvalstī pirms vai pēc minētās dienas izpildāms tiesas nolēmums;

b) līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c) nolēmums nav pieņemts II vai III pielikumā uzskaitītās vai 5. panta 4. punktā minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras interesēs;

d) šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai; kā arī

e) attiecīgā dalībvalsts ir informējusi pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru piešķirto atļauju.”;

3. Regulas 9. panta 1. punktā pievieno šādus c) un d) apakšpunktus:

“c) maksājumiem, kuri paredzēti saskaņā ar tiesas, administratīvu vai šķīrējtiesas noteiktu apgrūtinājumu vai spriedumu, kā minēts 8. panta 1. punktā;

d) maksājumiem, kuri paredzēti saskaņā ar tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem, kas ir pieņemti Savienībā vai ir izpildāmi attiecīgajā dalībvalstī, kā minēts 8. panta 2. punktā.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 58, 3.3.2011., 53. lpp.

[2]               OV L 58, 3.3.2011., 1. lpp.

[3]               OV L 20, 23.1.2013, 60. lpp.

[4]               OV L 111, 23.4.2013., 50. lpp.

[5]               OV C 69, 18.3.2010., 19. lpp.