26.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 126/26

1.

atzinīgi vērtē ziņojumu (1), kas sniedz jaunāko informāciju par to, cik veiksmīgi īstenots 2009. gadā publicētais paziņojums (2), kurā bija paredzēts noteiktā laikā īstenot pasākumus, lai mazinātu veselības jomā vērojamo nevienlīdzību; atzīmē, ka ziņojums sagatavots rūpīgi, taču uzskata, ka būtu bijis lietderīgi norādīt, cik veiksmīgi bijuši attiecīgie pasākumi, un īpašu uzmanību veltīt tiem, kas jāturpina un jāpabeidz;

2.

uzskata, ka katram cilvēkam un visai sabiedrībai veselība un labklājība ir lielākā bagātība; neraugoties uz ES Pamattiesību hartas 35. pantu, uzskata, ka katras dalībvalsts teritorijā un starp dalībvalstīm veselības jomā vērojamās nevienlīdzības apmērs ir izaicinājums Eiropas Savienībai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti, sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, cilvēktiesības un iespēju vienlīdzību;

3.

atzīmē, ka veselības stāvokli būtiski ietekmē ļoti daudzi personiski, sociāli, ekonomiski un ekoloģiski faktori un ka šo faktoru savstarpējās saiknes nosaka to, kāda ir katra cilvēka un visas sabiedrības veselība. Nevienlīdzību veselības jomā galvenokārt izraisa nelabvēlīgs sociālais un ekonomiskais stāvoklis; veselību un labklājību tieši ietekmē arī visos pārvaldes līmeņos pieņemtie politiskie lēmumi, katra cilvēka izvēlētais dzīves veids, dalība sabiedrības dzīvē, bioloģiski faktori un ģeogrāfiski apsvērumi;

4.

uzsver: tā kā veselību ietekmē visdažādākie faktori, veselības aprūpes nozare vien nespēj mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību un vajadzīga visu veselības aizsardzībā un labklājības nodrošināšanā iesaistīto rīcība, īstenojot integrētus un koordinētus plānus, kas aptver visus pārvaldes līmeņus, veselības aspektam pievēršot uzmanību visās politikas jomās un plašāk iesaistot sabiedrību; uzsver, ka politiska un organizatoriska vadība, kas apņēmusies stratēģiski mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, ir šo ieceru virzības un īstenošanas priekšnoteikums;

5.

atzīst, ka ES dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmas ir atšķirīgas, taču uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, veselības veicināšanā un slimību profilakses jomā; arī tāpēc, ka vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē ir tādas politikas jomas kā nodarbinātība, mājokļi, transports, plānošana, vide un sabiedrības drošība, pašvaldībām ir būtiska loma sabiedrības veselības veicināšanā un veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšanā; uzskata, ka bieži tieši vietējā un reģionālajā līmenī var mērķtiecīgāk un efektīvāk izstrādāt un īstenot būtiski svarīgos daudznozaru pasākumus, ar kuriem veselības jomā mazināt nevienlīdzību, un šo pasākumu rezultāti pašvaldību līmenī izpaužas skaidrāk;

6.

pauž bažas par to, ka pašreizējais stāvoklis ekonomikā rada būtiskus draudus, jo veselības aprūpes budžeta samazināšana līdz ar labi zināmo sabiedrības novecošanu vēl vairāk apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu. Daudzu dalībvalstu pašvaldībās veselības aprūpes sistēmas būs jāreformē, lai paaugstinātu to efektivitāti un nodrošinātu šo sistēmu ilgtspēju, un tāpēc veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšanai jābūt būtiskam solim šajā virzienā;

7.

atzīmē: ziņojumā vienīgi norādīts, ka dažas veselības jomā vērojamās nevienlīdzības izpausmes ir saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu atšķirīgo kvalitāti un efektivitāti Eiropas Savienībā (3); uzskata, ka Marmot ziņojuma par veselības jomā vērojamo nevienlīdzību Eiropas Savienībā (4) vienlaicīga publicēšana būtu vairāk akcentējusi šo apgalvojumu un, iespējams, palielinājusi ziņojuma secinājumu nozīmību;

8.

pauž nožēlu par ziņojumā minēto, ka dalībvalstīs un starp tām joprojām vērojama būtiska un nepieņemami liela nevienlīdzība veselības jomā. Pēdējos gados nedaudzi nevienlīdzības rādītāji ir samazinājušies, savukārt citi nav mainījušies un daži ir pieauguši; īpaši norāda, ka ļoti atšķirīgs ir dalībvalstīs aprēķinātais veselīgas dzīves gadu skaits (šīs atšķirības sasniedz gandrīz 19 gadus); paredzamais mūža ilgums gan pieaug, bet cilvēki dzīvo ilgāk, ciešot no hroniskām slimībām;

9.

atzinīgi vērtē faktu, ka mirstība ir samazinājusies un paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis. Taču šie uzlabojumi rada draudus, ka biežāk būs vērojamas nelabvēlīgas attīstības tendences, kas saistītas ar aptaukošanos, diabētu un nepietiekamu fizisko aktivitāti; paredzams, ka pieaugs hronisku slimību izplatība, un tāpēc, ja nekas netiks darīts, veselības un izmaksu ziņā nākotne nebūs viegla;

10.

atzīmē, ka dažās dalībvalstīs būtiski šķēršļi (tostarp maksa, attālums un gaidīšanas laiks) apgrūtina piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, turklāt ārstēšanas veids un kvalitāte bieži ir atkarīga no tā, kādi pakalpojumi ir pieejami attiecīgās personas dzīves vietā; norāda, ka sabiedrība gūtu labumu, ja ārstus un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus vairāk stimulētu sākt darbību nelabvēlīgos un nomaļos rajonos;

11.

uzskata, ka sociālais stāvoklis ietekmē veselības stāvokli, tāpēc, cenšoties mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, ļoti svarīgi ir īstenot tādu pieeju, kas paaugstina līmeni, nevis statistiski izlīdzina atšķirības, un tādā veidā uzlabot visu iedzīvotāju grupu veselību līdz tādam līmenim, kurš raksturīgs veselīgākajām sabiedrības grupām;

12.

atzinīgi vērtē iniciatīvu “Vienota rīcība saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā”, kuras īstenošanā no 2011. līdz 2014. gadam piedalījušās 15 dalībvalstis; tā kā šim jautājumam liela uzmanība jāvelta arī turpmāk un jābalstās uz gūtajiem panākumiem, Komiteja atbalsta šīs iniciatīvas turpināšanu ar lielāku apņēmību un mērķtiecību; rosina arī apsvērt elastīgākus “Vienotās rīcības” līdzfinansēšanas mehānismus;

13.

aicina attiecīgajos pārvaldes līmeņos ieviest un īstenot visaptverošas, ar pienācīgiem resursiem nodrošinātas daudznozaru stratēģijas, jo veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšanā ir jāiesaistās daudzām ministrijām un pārvaldes līmeņiem, kas bieži sacenšas par finanšu līdzekļu iegūšanu un kam bieži ir atšķirīgs skatījums; valstu līmeņa stratēģijas var sekmēt vietējā un reģionālā līmeņa stratēģiju izstrādi un otrādi;

14.

atbalsta pašlaik īstenotās programmas, kuru mērķis ir izplatīt informāciju par veiksmīgiem projektiem, lai mazinātu plaisu starp pētniecību, politiku un praksi un rosinātu īstenot līdzīgus projektus; tā kā politiķi un ārsti saņem ārkārtīgi daudz informācijas, Komiteja uzskata, ka tās izklāstam jābūt saprotamam un kodolīgam; īpaši norāda, ka vēstījumiem jābūt īsākiem un tie jāilustrē ar veiksmīgiem piemēriem; iesaka arī izveidot un atbalstīt vienu īpašu portālu, kurā var piekļūt informācijai;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija, starptautiskās iestādes un sabiedrības interešu pārstāvji apņēmušies sadarboties, un iesaka iespējami ciešāk sadarboties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona biroju, lai koordinētu pasākumus, kopīgi izmantotu resursus un veicinātu tādas iniciatīvas kā “Healthy Cities” (“Veselīgas pilsētas”), Pasaules Veselības organizācijas tīklu “Regions for Health” (“Reģioni veselībai”) un tīklu “Age-Friendly Cities and Communities” (“Vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgas pilsētas un kopienas”); atbalsta arī ciešāku sadarbību attiecīgo ES aģentūru darba programmu īstenošanā;

16.

atzīmē, ka panākumus ir grūti novērtēt, ja trūkst vajadzīgo datu, un tādēļ mudina visas iestādes ciešā sadarbībā ar vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem turpināt izstrādāt standartizētus Eiropas Savienības veselības rādītājus (ECHI); tādā veidā iespējami jāatvieglo vietējo pārvaldes līmeņu centieni mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību; uzsver: tā kā valstu un starptautiskajā līmenī jau ir jāsniedz dažādi pārskati, datu vākšanā būtu jācenšas nedubultot administratīvo slogu;

17.

atzinīgi vērtē ES programmu, kuras mērķis ir pētīt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, un ierosina šādas turpmāko pētījumu tēmas: pasākumu, kas mazina veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, efektivitāte; faktori, kuri izraisa veselīgo dzīves gadu skaita atšķirības; ilgstošu pētījumu dziļāka analīze, lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē veselības jomā vērojamo nevienlīdzību; garīgās veselības rādītāji; iemesli, kāpēc reģionos ar salīdzinoši zemu IKP ir labi veselības rādītāji, un otrādi;

18.

vēlreiz norāda: lai varētu mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, būtiski ir sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un uzsver, ka starp iedzīvotāju veselību un produktīvu, ilgtspējīgu tautsaimniecību pastāv saikne; uzsver arī, ka visaugstākajā līmenī izvirzītos mērķus jācenšas sasniegt tā, lai konkrēti un izmērāmi rezultāti izpaustos vietējā un reģionālajā līmenī;

19.

norāda, ka cilvēku darbaspēju atjaunošana un veselības aizsardzība darba vietā ir būtiski faktori, kas ietekmē iedzīvotāju veselību; uzsver: lai varētu mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, ļoti svarīgi ir pazemināt ilgtermiņa bezdarba un jauniešu bezdarba līmeni; pauž bažas par akūto un ilgtermiņa ietekmi uz to cilvēku veselību un psihi, kuriem liegtas iespējas sniegt labumu sabiedrībai;

20.

uzsver, ka vajadzīgi stipri sociālā atbalsta tīkli, jo ģimenes, draugu un vietējās kopienas atbalsts veicina veselības, tostarp garīgās veselības, uzlabošanos; tas īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, kas saskaras ar atstumtības, mobilitātes un saziņas problēmām;

21.

uzskata: tā kā patēriņa preču un pakalpojumu reklāmai atvēlētajos budžetos nav paredzēti līdzekļi ar veselību saistītiem vēstījumiem un tā kā veselības uzlabošana ir jāsekmē visai sabiedrībai, noteikti jāiesaista privātais sektors; tas jādara ar uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīvām vai ar juridiskiem un finansiāliem pasākumiem, lai sasniegtu rezultātus, kas pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību (piemēram, samazinot pārtikas izšķērdēšanu, palielinot marķējuma skaidrību, nosakot elektroenerģijas cenas utt.);

22.

rosina analizēt, kādus fiskālus pasākumus varētu īstenot, lai ierobežotu tabakas patēriņu, alkohola pārmērīgu lietošanu, kā arī piesātināto tauku, cukura un sāls daudzumu rūpnieciski ražotos pārtikas produktos, tādējādi precīzāk atspoguļojot minēto produktu radītās izmaksas veselības aprūpei un citiem sabiedriskiem pakalpojumiem; atbalsta arī atbilstošus pasākumus, kas vecina veselīgākas pārtikas patēriņu un veselīgāku dzīvesveidu un līdz ar to mudina cilvēkus mainīt savus ieradumus;

23.

uzskata, ka attiecīgajās politikas jomās, vērtējot ietekmi uz veselību, vairāk uzmanības jāvelta veselības aizsardzībai, lai politiskie pasākumi patiešām veicinātu iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošanu un mazinātu veselības jomā vērojamo nevienlīdzību;

24.

uzskata, ka būtiski ir nodrošināt vislabākās iespējas bērnu dzīves sākuma posmā, jo vispiemērotākais brīdis nevienlīdzības mazināšanai un veselības nostiprināšanai ir laika posms pirms dzimšanas un agra bērnība. Komiteja iesaka nevienlīdzības mazināšanas programmās īpašu uzmanību veltīt bērnu veselībai un uzsver, ka ļoti nozīmīga ir kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamība; šādiem pasākumiem ir lielāka atdeve nekā vēlāk īstenotiem pasākumiem;

25.

norāda, ka pozitīva ietekme ir ar faktiem pamatotām un izmaksu ziņā efektīvām pareizas bērnu audzināšanas programmām (5), kas nodrošina vecākiem praktiskas stratēģijas, kā ietekmēt bērnu rīcību un kā rīkoties pašiem; rosina uzlabot šādu programmu pieejamību, it īpaši riskam pakļautajiem bērniem un vecākiem;

26.

uzskata, ka viena no lielākajām problēmām pašlaik ir bērnu aptaukošanās. Ja cilvēks ar sociālo un ekonomisko nevienlīdzību saskaras jau mūža pirmajos gados, bērnībā iegūtais liekais svars neizzūd arī pieauguša cilvēka vecumā, tas veicina hronisku saslimšanu un pasliktina hronisku slimību sekas (tās ir liels apgrūtinājums gan no tautsaimniecības, gan no cilvēka veselības viedokļa); pauž cerību, ka Eiropas Komisija drīzumā nāks klajā ar rīcības plānu šīs problēmas risināšanai;

27.

norāda: PVO uzskata, ka Eiropā gandrīz 60 % slimību izraisa septiņi galvenie riska faktori (6); uzskata, ka veselības jomā vērojamo nevienlīdzību var būtiski mazināt, ierobežojot šo riska faktoru ietekmi un – jo īpaši ar izglītojošiem pasākumiem – palielinot prognozējamā veselīgā dzīves posma ilgumu; tā kā daži cilvēki neizprot, cik ļoti svarīga ir ilgtermiņa ietekme uz veselību, Komiteja rosina veltīt īpašu uzmanību noteiktām iedzīvotāju grupām, izmantojot informācijas un saziņas tehnoloģijas un sociālos plašsaziņas līdzekļus un iesaistot cilvēkus, kuriem citi vēlas līdzināties; tādā veidā var panākt, ka informācija par veselību un veselīgu dzīvesveidu ir pieejama un saprotama;

28.

aicina Komisiju veicināt pieredzes apmaiņu tādās jomās kā veselības mācība un veselīga dzīvesveida popularizēšana, kā arī profilakse, savlaicīga diagnoze un ārstēšana, kas saistīta ar alkoholismu, smēķēšanu, neveselīgiem ēšanas paradumiem, aptaukošanos un narkomāniju; rosina arī dalībvalstu iestādes popularizēt fizisko aktivitāti, veselīgu dzīvesveidu un programmas, kurās apgūst dzīvei nepieciešamas pamatprasmes (informētību par veselības jautājumiem, zinātnes pamatatziņas, spēju novērtēt informācijas ticamību, budžeta plānošanas prasmes utt.), īpašu uzmanību veltot jauniešiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

29.

norāda, ka gados vecākus cilvēkus var ietekmēt virkne faktoru, piemēram, mazi ienākumi, hroniskas slimības, nošķirtība, mobilitātes problēmas un paredzamā mūža ilguma pieaugums; uzsver, ka svarīgi ir sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām, un atbalsta partnerības rīcības plānu visaptverošu īstenošanu; rosina arī popularizēt Dublinas deklarāciju par vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgām pilsētām un kopienām (7);

30.

uzsver, ka sabiedrības veselības programmas, kas mazina veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, var būt izmaksu ziņā efektīvas, piemēram, profilakse, slimību atklāšana un ārstēšana tajās riska grupās, kurās iedzimtība palielina noteiktu slimību iespējamību; tā kā šādas programmas (piemēram, programma ar mērķi uzlabot sieviešu, kurām ir mazi ienākumi, iespējas veikt pārbaudes dzemdes kakla vēža diagnosticēšanai) ir izmaksu ziņā efektīvas, varētu noteikt, ka tās ir prioritāras;

31.

uzsver, ka veselības jomā vērojamā nevienlīdzība būtu jāmazina vietējā līmeņa iestādēm un dienestiem un aktīvām sabiedriskā labuma organizācijām, jo tās vislabāk pārzina apdraudēto grupu vajadzības un var nodrošināt iespējami plašāku līdzdalību programmās;

32.

norāda: kaut arī par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu atbildīgas ir dalībvalstu iestādes, varam uzskatīt, ka ziņojums un Komisijas īstenotie pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt un koordinēt dalībvalstu pūliņus, atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam; atzinīgi vērtē to, ka dažādās ES politikas un finansēšanas programmas (arī tādās jomās kā sociālā aizsardzība, pētniecība un inovācija, izglītība, enerģētika, lauku attīstība un reģionālā politika) var ietekmēt veselību un tās determinantes un mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas izvirzītos tematiskos mērķus, lai līdzekļus varētu novirzīt konkrētu mērķu sasniegšanai, un to, ka veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšana noteikta par vienu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumu prioritātēm; uzskata, ka ar veselību saistīto aspektu ievērošana dažādās ES programmās un finansējuma plūsmās būs vēl viens stimuls augsta līmeņa daudznozaru stratēģijām; atbalsta attiecīgos ex-ante nosacījumus, kas paredzēti Kopīgo noteikumu regulā, un uzskata, ka visi saskaņā ar to izveidotie stratēģiskie politikas satvari ir jāizmanto piemērotajā darbības līmenī, lai varētu panākt vēlamo ietekmi;

34.

pauž bažas par norādi uz veselības aprūpes sistēmu nepietiekamo veiktspēju, kas kavē ieguldījumus nevienlīdzības novēršanai veselības jomā (8); uzsver, ka veiktspējas uzlabošanai ir jābūt prioritāram uzdevumam, lai izdotos piesaistīt un ieguldīt ES līdzekļus; tāpēc saistībā ar vienotās rīcības iniciatīvu atbalsta tādu resursu kā ES struktūrfondu plašāku izmantošanu un vēlreiz norāda, ka dalībvalstīs jāizveido kontaktpunkti un par tiem jāinformē iedzīvotāji;

35.

uzsver, ka noteikti ir jāatvieglo vietējo un reģionālo veselības aprūpes sistēmu un iestāžu līdzdalība visos struktūrfondu un ieguldījumu fondu plānošanas perioda posmos, lai nodrošinātu atbilstošas uzmanības pievēršanu uzlabojumiem veselības jomā; tas īpaši attiecas uz darbības programmu diskrecionārajiem elementiem, jo reģionos bieži ir vietas, kur sociālais stāvoklis ir īpaši nelabvēlīgs;

36.

pauž vilšanos par to, ka veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšana nav programmas “Veselība izaugsmei” prioritāte; vispārīgi rosina nodrošināt līdzsvaru starp ieguldījumiem infrastruktūrā un ieguldījumiem profilaktiskos veselības aprūpes pasākumos; rosina nodrošināt infrastruktūrai paredzēto ieguldījumu līdzsvaru, līdzekļus piešķirot gan lielu slimnīcu būvniecībai, ja tas vajadzīgs, gan pieejamākai integrētai veselības aprūpei vietējā līmenī; uzsver arī, ka jānovērtē izlietoto ES līdzekļu ietekme, ilgtspēja un atdeve;

37.

aicina iestādes un struktūras, kas veido partnerības pārrobežu projektu īstenošanai, lai mazinātu veselības jomā vērojamo nevienlīdzību, piemēram, veidojot infrastruktūru un nodrošinot vismūsdienīgākā medicīnas aprīkojuma pieejamību, izmantot tādu instrumentu kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG);

38.

atzinīgi vērtē to, ka, saasinoties demogrāfiskajām un ar budžetu saistītajām problēmām, ES nāk klajā ar plašākām iniciatīvām, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstu iestādēm veselības aprūpes jomā izveidot efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas (jo īpaši, ieguldot līdzekļus profilaktiskā veselības aprūpē, lai samazinātu gaidāmās ilgtermiņa izmaksas) un pārstrukturēt veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt augstvērtīgai veselības aprūpei;

39.

atzinīgi vērtē sasniegumus, kas gūti, īstenojot Komisijas pasākumus veselības jomā vērojamās nevienlīdzības mazināšanai, un uzsver, ka visos pārvaldes līmeņos vēl ir daudz darāmā; piemēram, Eiropas pusgada procedūra paver iespēju norādīt uz jautājumiem, kas saistīti ar veselības jomā vērojamo nevienlīdzību dalībvalstīs; savukārt vietējās un reģionālās pašvaldības var ieviest un īstenot stratēģijas, kuru mērķis ir nevienlīdzības mazināšana pašvaldību līmenī, īstenojot ar faktiem pamatotus un izmaksu ziņā efektīvus pasākumus un novirzot līdzekļus visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem;

40.

vēlas, lai, ievērojot vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvaras, RK tiktu iesaistīta attiecīgajās Eiropas Komisijas iniciatīvās, un var piedāvāt tās rīcībā esošos resursus; vēlētos, lai Eiropas Komisija nākamajos trīs gados publicē vēl vienu progresa ziņojumu ar jaunāko informāciju par sasniegto.