15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/6

1.

atgādina, ka, neraugoties uz valsts pilsonības piešķiršanas kārtību, Savienības pilsonība ne vien dod iespēju Eiropas Savienībā līdzāspastāvēt dažādām nacionālajām identitātēm un pilsoņiem iesaistīties Eiropas integrācijas procesos, bet arī veicina Eiropas demokrātijas nostiprināšanos;

2.

uzsver, ka pārvietošanās brīvība ir ES turpmākās saimnieciskās un politiskās attīstības stūrakmens, tā ES pilsoņiem paver profesionālās un mācību iespējas, ļauj veidot ciešākas saiknes starp eiropiešiem un tādējādi ir viens no Savienības pilsonības pamatelementiem;

3.

uzsver, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš arī ekonomikas dimensijai, lai Eiropa būtu ekonomiski spēcīga un varētu stiprināt ES pilsonības sociālo dimensiju, ņemot vērā arvien smagāko parāda krīzi un bezdarba pieaugumu, kas skar arvien vairāk ES pilsoņu un īpaši jauniešus;

4.

ņem vērā daudzu Eiropas pilsoņu ievēroto plaisu, kas tos šķir no lēmumu pieņemšanas procesa Eiropas līmenī, un atgādina, ka lēmumi ir jāpieņem tik atklāti, cik vien iespējams un pēc iespējas tuvāk pilsoņiem;

5.

apzinās, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir pietuvinātas pilsoņiem, tāpēc tām ir vislabākās iespējas, lai palīdzētu izprast, ko nozīmē Savienības pilsonība, popularizēt šo pilsonību un konkrētās priekšrocības, ko tā dod katram pilsonim;

6.

uzsver, ka laikā, kad ekonomiskā un monetārā savienība tiek padziļināta un vienlaikus notiek pārrunas, kuru mērķis ir, izmantojot līgumu pārskatīšanas iespēju, stiprināt politisko savienību, ir nepieciešams gan pastiprināt integrāciju, gan palielināt demokrātisko leģitimitāti;

7.

atgādina, ka būtisks un ļoti simbolisks Eiropas identitātes un demokrātijas veidošanas posms tika pabeigts, ar Māstrihtas līgumu ieviešot Savienības pilsonības jēdzienu, kas ir piešķirta visiem jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem. Ar Amsterdamas līgumu tā tika noteikta par valsts pilsonību papildinošu;

8.

uzsver arī, ka jaunie noteikumi, kas ieviesti ar Lisabonas līgumu, stiprina Savienības pilsonību, kas tagad ir pieskaitāma valsts pilsonībai, nevis vienkārši to papildina. Taču ES pilsonība valsts pilsonību arī neaizstāj. Eiropas pilsonība nav veidota kā iepriekšpastāvošu saikņu izteiksme, kas aptver politisku vienību, bet kā noteikumu kopums, kas tiesības brīvi pārvietoties no vienas valsts uz otru transformē par elementu, kurš nodrošina tiesības, nevis izslēdz;

9.

norāda, ka divdesmit gadus pēc tam, kad ar Māstrihtas līgumu ieviestas ES pilsoņu tiesības, tās vēl joprojām nav viņu ikdienas realitāte. ES pilsoņi to ir apstiprinājuši plašā sabiedrības aptaujā par Eiropas pilsonību, kuras laikā 12 000 cilvēki minēja tādus birokrātisku šķēršļu piemērus, ar kuriem viņi ir saskārušies, īstenojot tādas tiesības kā personu brīva pārvietošanās (1). Nepieciešamību paplašināt darbību šajā jomā ir apstiprinājušas Eirobarometra aptaujas par pilsoņu tiesībām (2) un par vēlēšanu tiesībām (3), virkne tiešu dialogu, kas tikuši rīkoti starp pilsoņiem un atbildīgiem valsts un Eiropas līmeņa politiķiem, kā arī daudzie jautājumi, ko dažādi sabiedrības locekļi iesnieguši informācijas dienestam Europe Direct par Eiropas tiesībām;

10.

uzsver, ka ziņojumā minētās tiesības ir ES līgumos garantētās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, bet daudzas no tām ir pamattiesības, kas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem;

11.

norāda, ka Savienības pilsonības saikne ar dalībvalstu pilsonību joprojām nav nepārprotama. No vienas puses, tā ir tieši atkarīga no valstu tiesību aktos noteiktās dalībvalstu pilsonības, kas ir vienīgais ES pilsonības iegūšanas priekšnosacījums. Šis Eiropas pilsonības aspekts nosaka to, ka tā ir papildu tiesību avots tikai dalībvalstu pilsoņiem. Tajā pašā laikā ar to pilsonības jēdziens tiek atdalīts no nācijvalsts un uzsvars vairs nav likts uz indivīda integrāciju pilsoņu kopienā, bet gan uz dzīvesvietu, uz individuālo, politisko un sociālo tiesību vienlīdzību un uz Eiropas pilsoņa pārvietošanās brīvību;

12.

konstatē, ka dalībvalsts pilsonības un līdz ar to ES pilsonības iegūšana var būt būtisks mehānisms trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas sabiedrībā, tāpēc tai jābūt pietiekami pieejamai imigrantiem, kas ilgu laiku likumīgi uzturējušies ES. Pilsonības piešķiršana šiem imigrantiem ir svarīgs instruments viņu integrācijai sabiedrībā Eiropas valstīs;

13.

norāda, ka kopš 2010. gada atzinuma, kas bija veltīts Savienības pilsonībai, Komiteja ir aicinājusi ES padarīt savas politikas jomas un lēmumu pieņemšanas instances demokrātiskākas un pārredzamākas. Komiteja ir aicinājusi arī pieņemt tādus mehānismus, kas varētu veicināt abpusēju dialogu un līdzdalības demokrātijas principa ieviešanu praksē;

14.

atzīmē, ka Komisija savā ziņojumā sniedz pārskatu par pasākumiem, kas veikti līdz šim, un apliecina centienus pildīt solījumus stiprināt ES pilsonību, ierosinot divpadsmit pamatdarbības;

15.

tomēr aicina pievērst uzmanību tam, ka ziņojumā ir iekļauti priekšlikumi, kas attiecas uz ES ekonomisko dimensiju un kas tikai netieši skar Eiropas integrācijas politisko un sociālo dimensiju. Piemēram, tajā nav neviena reāla un konkrēta priekšlikuma par slimnieku tiesību stiprināšanu vai par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, par kultūru daudzveidības veicināšanu, aktīvāku atbalstu sociālai Eiropai, izmantojot, piemēram, nabadzības vai sociālās atstumtības apkarošanu, vai par pakāpenisku Eiropas identitātes veidošanu;

16.

konstatē, ka Komisijas ziņojumā ietvertās darbības visumā šķiet atbilstošas subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Tomēr ir svarīgi, lai Eiropas Komisija sniedz detalizētu pamatojumu katrai konkrētai darbībai, ko tā oficiāli piedāvās, jo dažu šo darbību īstenošanai (piemēram, fakultatīvu vienotu Eiropas dokumentu izsniegšanai) varētu būt nepieciešama padziļināta izpēte. Turklāt šīs paredzētās darbības nedrīkst izraisīt pārmērīgu administratīvo un finansiālo slodzi attiecīgajām valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādēm;

17.

norāda, ka 2014. gadā gaidāmo Eiropas vēlēšanu perspektīvā šis ziņojums jāsaista arī ar neseno Eiropas Komisijas paziņojumu un ar to saistīto ieteikumu (4). Šo dokumentu mērķis ir Eiropas Savienībā stiprināt demokrātiskos procesus un līdzdalības demokrātiju, aicinot pilsoņus piedalīties Eiropas vēlēšanās;

18.

atgādina, ka RK bija cieši iesaistīta ziņojuma sagatavošanā un ka tajā ņemti vērā rezultāti un ieteikumi, ko sniedzis pēc RK pasūtījuma izstrādātais pētījums par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Eiropas pilsonības un Eiropas pilsoņu tiesību veicināšanā (5);

19.

ierosina veikt pasākumus, kas nodrošinātu apmācību un izglītību pilsonības jomā, pilsoņu sagatavošanu apzinātai un brīvai tiesību izmantošanai un pienākumu pildīšanai, arvien asākas ekonomikas krīzes apstākļos stiprinātu pilsonības sociālo dimensiju, kā arī novērstu šķēršļus, kas ierobežo Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos;

20.

uzsver, ka, pasaulē pieaugot mobilitātei, ļoti svarīgi ir veidot reālu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas kalpotu pilsoņiem (6), un norāda, ka ir būtiski nodrošināt, lai ES pilsoņi brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības varētu netraucēti izmantot, jo tās ir ES līgumā noteiktās tiesības, kuras pilsoņi vērtē visaugstāk un uzskata par svarīgāko ES integrācijas sasniegumu. Šajā kontekstā ar tiesību noteikšanu vien ir par maz. Tikpat svarīgi ir garantēt visu pārvaldības līmeņu kopīgu darbu, lai nodrošinātu, ka šo tiesību turētāji var tās brīvi izmantot;

21.

uzsver, ka viens no svarīgākajiem 2010. gada ziņojuma secinājumiem liecina, ka grūtības, ar kurām ES pilsoņi saskaras savu tiesību īstenošanā, rodas ne tik daudz ES tiesību aktu trūkuma dēļ, bet gan tādu faktoru dēļ, kas saistīti ar tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu valsts līmenī. Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komiteja uzskata, ka Komisijas ziņojumā nav padziļināti skatīts reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījums Eiropas pilsonības efektīvā un kvalitatīvā īstenošanā;

22.

norāda, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir ļoti liela nozīme līdzdalības procesos, kas jāievieš, lai varētu īstenot patiesi augšupēju pieeju no pašiem pamatiem, ļaujot pilsoņiem dot būtisku ieguldījumu tās ES politikas definēšanā, ar kuru tiek īstenotas viņu tiesības;

23.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas ietekmēt ar Savienības pilsoņu pārvietošanos un uzturēšanos saistītu problēmu risināšanu, kā arī tos jautājumus, kas saistīti ar migrantu uzņemšanu. Komiteja atzīst pašvaldību iespējas vērsties pie grupām, piemēram, pie jauniešiem un migrantiem, kuru politiskās līdzdalības līmenis bieži vien ir ļoti zems;

24.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot vietējām pašvaldībām paredzētu tiešsaistes apmācības instrumentu, lai šo pašvaldību darbiniekus pietiekami informētu par Eiropas pilsoņu tiesībām, jo neinformētība bieži vien ir cēlonis kļūdainas informācijas izplatīšanai ieinteresētajām personām un tāpēc ir grūtāk īstenot šīs tiesības. Tā kā Komitejas locekļiem ir labas iespējas būt informētiem par viņu izcelsmes reģionu vietējo ierēdņu vajadzībām un spējām, Reģionu komiteja ir gatava aktīvi sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai šādu instrumentu izstrādātu un to popularizētu dalībvalstīs;

25.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas jaunās iniciatīvas, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus, kas traucē reāli īstenot ar Savienības pilsonību saistītās tiesības, tomēr vienlaikus norāda, ka dalībvalstīs joprojām vērojama neatbilstība starp piemērojamajām tiesību normām un pilsoņu ikdienas dzīves realitāti, sevišķi pārrobežu situācijās. Komisijai vajadzētu tam pievērst vairāk uzmanības;

26.

uzskata, ka Savienības pilsonību ir iespējams stiprināt, pamatojoties uz atbalstu pilsoņu aktīvai līdzdalībai vietējo kopienu dzīvē un īpaši uz jauniešu līdzdalību, jo viņu mobilitāte Eiropas teritorijā ir daudz lielāka;

27.

uzskata, ka ir svarīgi Eiropas līmenī stimulēt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt sociālo pilsonību, jo iespējas izmantot sociālās tiesības dažos gadījumos ir saistītas ar dalībvalstu noteiktiem kritērijiem un prasībām. Šāds stāvoklis veicina dažādus diskriminācijas veidus un ir pretrunā līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes principam, kas noteikts ES tiesību aktos;

28.

atzīst, ka Eiropas Komisijas ziņojumā ir ietverti daži pasākumi sociālas pilsonības stiprināšanai – viens no piemēriem ir pozitīvi vērtējamais pasākums ar mērķi ieviest stažēšanās kvalitātes sistēmu – un principā tos var saukt par jēgpilniem;

29.

pilnīgi noteikti pozitīvi vērtē pārvietošanās brīvības efektīvu stiprināšanu. Īpaši tas attiecas uz jauniešu mobilitāti, ņemot vērā nepārtraukti augošo bezdarba līmeni dalībvalstīs;

30.

norāda, ka šajā jomā vēl būtu jāveic pasākumi. Saskaņā arī īpašajiem Eirobarometra rezultātiem (8) aptaujas dalībnieki tikai daļēji bija informēti par Eiropas ombuda eksistenci un viņa pilnvarām. Viņi bija vāji informēti arī par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam (9);

31.

šajā saistībā ierosina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības ar attiecīgo Eiropas fondu atbalstu rīko speciālus efektīvus pasākumus Eiropas pilsoņu informētības palielināšanai par Eiropas ombudu un par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam;

32.

konstatē, ka līdzdalības līmenis Eiropas vēlēšanās kopš 1979. gada nepārtraukti samazinās, 2009. gadā sasniedzot 43 % (10), turklāt šī tendence apstiprina secinājumu, ka, pēc Eiropas pilsoņu domām, viņu viedoklis Eiropas līmeņa lēmumpieņemšanas procesā netiek ņemts vērā. Saskaņā ar Eirobarometra datiem šādu viedokli pauž 68 % vēlētāju;

33.

aicina pievērst uzmanību labai praksei (11), kuru ievērojot vietējās un reģionālās pašvaldības var ar atbilstošu Eiropas resursu palīdzību veidot programmas un rīkot kampaņas informētības palielināšanai vietējā un reģionālā līmenī un informēt savu reģionu iedzīvotājus par viņu balsošanas tiesībām, kā arī par tiesībām kandidēt Eiropas vēlēšanās. Reģionu komiteja uzsver arī to svarīgo lomu, ko vietējās un reģionālās pašvaldības var pildīt skolēnu un studentu informēšanas un informētības palielināšanas jomā, viņus sagatavojot aktīvai savu vēlēšanu tiesību īstenošanai;

34.

aicina pievērst uzmanību, ka arī turpmāk ir jāstiprina trešo valstu pilsoņu politiskās tiesības, un mudina dalībvalstis nepiemērot pārmērīgi ierobežojošus noteikumus trešo valstu pilsoņiem attiecīgās valsts pilsonības ieguvei. Iepriekšējos atzinumos Reģionu Komiteja ir secinājusi, ka, pirmkārt, imigranti, kuri dalībvalstīs uzturas likumīgi, vēlas iegūt ES pilsonību, un, otrkārt, ka likumīgo imigrantu līdzdalība politiskajā dzīvē ir ļoti svarīgs faktors, kas veicina viņu integrāciju vietējā sabiedrībā;

35.

aicina visas dalībvalstis bez izņēmuma atvieglot saviem pilsoņiem iespējas īstenot tiesības balsot un balotēties valsts vēlēšanās neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo/uzturas valsts teritorijā vai nē. Fakts, ka persona izmanto savas tiesības uz mobilitāti Eiropas Savienībā, nedrīkst mazināt viņas politiskās prerogatīvas;

36.

uzskata, ka patlaban ir izveidojušies vajadzīgie apstākļi, lai izveidotu vai padziļinātu, ja tas jau pastāv, dialogu par ES pilsoņu balsstiesību paplašināšanu, tās attiecinot arī uz viņu dzīvesvietas valsts reģionālā un valsts līmeņa vēlēšanām, vienlaikus jebkurā gadījumā saglabājot katras dalībvalsts suverenitāti (jus domicilii);

37.

uzsver, ka Eiropas pilsonības jēdziens var pastiprināt ES paplašināšanās procesa dinamiku, jo šis process nenozīmē tikai ekonomikas un likumdošanas pielāgošanu acquis communautaire, bet arī nosaka nepieciešamību īstenot politiskus pasākumus valstīs, kas gatavojas pievienoties ES, lai stiprinātu demokrātiskās struktūras un tiesiskumu. Eiropas pilsonības perspektīva var izcelt šo pasākumu nozīmi;

38.

atgādina, ka ir nepieciešamas vietējā un reģionālā līmenī īstenot administrācijas vienkāršošanas pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu tiesību īstenošanas un īpaši pārvietošanās brīvības efektivitāti, kā arī lai novērstu visas atturošās darbības un citus pastāvošos diskriminācijas veidus, kuri saistīti ar atšķirīgu attieksmi pret Eiropas pilsoņiem, īpaši uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā. Turklāt, balsoties uz to problēmu virkni, kas tās skar, vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzētu būt spējīgām piemērot atbilstošus risinājumus;

39.

atzīst, ka Komisijas iecerētie pasākumi ļaus gūt zināmus panākumus šajā jomā. Tā kā viena no darbības jomām ietver aktīvu vietējo pašvaldību iesaisti (12), ir nepieciešams veikt gan ietekmes novērtējumu, gan paredzēt finansējumu no Eiropas fondiem;

40.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu sekmēt automobiļu tehniskās apskates apliecību pārrobežu atzīšanas atvieglošanu Eiropas Savienībā, kā arī ierosinājumu saskaņot automobiļu tehniskā stāvokļa kontroles standartus; minētās iniciatīvas būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk un nodrošinot, ka pilsoņi var vieglāk izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, tostarp pārreģistrēt automobili citā valstī;

41.

iesaka stiprināt sadarbības iniciatīvas, piemēram, pilsētu sadraudzības, pārrobežu sadarbības iniciatīvas u.c., ar mērķi uzlabot pilsoņu informētību par viņu tiesībām brīvi pārvietoties;

42.

atgādina (13), ka, gatavojoties 2014. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir ļoti svarīgi visus Savienības pilsoņus vairāk informēt par tiesībām, sevišķi vēlēšanu tiesībām, kuras tiem ir viņu dzīvesvietas dalībvalstī, kā arī atvieglot šo tiesību izmantošanu;

43.

jaunās daudzgadu finanšu shēmas (2014–2020) perspektīvā uzsver to būtisko stimulu, ko programma “Pamattiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem” var dot Eiropas pilsonības stiprināšanā un to pasākumu atbalstā, kuru mērķis ir veicināt informētību par Eiropas tiesību aktiem un politikas nostādnēm, kā arī to piemērošanu dalībvalstīs;

44.

iesaka ar Eiropas pilsonību saistītu pasākumu finansēšanas jomā izvēlēties vienkāršāku un efektīvāku pieeju, skaidrāk nosakot prioritātes atbilstoši politiskajiem lēmumiem, kā arī īpašu uzmanību veltīt tam, lai darbību rezultāti tiktu izplatīti, stiprinot to reputāciju, un tiktu sasniegti stratēģiskie un politiskie mērķi. Lai to īstenotu, ir svarīgi vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt šo pasākumu plānošanā, īpaši apmācībā un gada darba programmu sagatavošanā.