15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 468/12

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas 189. pantu par pētniecības, tehnoloģiju attīstības un kosmosa politiku, kurā īpaši minēta Eiropas kosmosa politikas izstrāde, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un Savienības politikas īstenošanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumu “ES kosmosa rūpniecības politika” (COM(2013)0108),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. novembra paziņojumu “Nepieciešamo attiecību izveide starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūru” (COM(2012)0671),

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/578/EK par Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras Pamatnolīguma noslēgšanu (1),

—

ņemot vērā Padomes secinājumus, kas pieņemti 2010. gada 11. oktobrī, 2011. gada 31. maijā, 2011. gada 2. decembrī un 2013. gada 30. maijā,

—

ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0338/2013),

A.

tā kā LESD 189. pantā ir izklāstīti precīzi noteikti Eiropas Savienības uzdevumi kosmosa politikas izstrādē, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu;

B.

tā kā, palielinoties kosmosa darbībās jauniesaistīto valstu konkurencei (kā — Ķīna, Indija), individuālo ES dalībvalstu politiskā nozīme varētu vairs nebūt pietiekama, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem šajā nozarē;

C.

tā kā kosmosa politika ir stratēģijas “Eiropa 2020” izšķirošs elements;

D.

tā kā no kosmosa nozares tieši vai pastarpināti ir atkarīgi neskaitāmi pakalpojumi, kurus pilsoņi izmato savā ikdienā, piem., televīzija, ātrdarbīgs internets, navigācijas sistēmas vai Eiropas automātiskā neatliekamās palīdzības līnija eCall;

E.

tā kā Eiropas kosmosa rūpniecības konsolidētais apgrozījums gadā ir apmēram 6,5 miljardi euro un tajā strādā vairāk nekā 34 500 augsti kvalificētu darbinieku un tā kā šajā ekonomisko grūtību posmā ir jāpastiprina šīs rūpniecības nozares nozīme, kurai ir spēcīgs izaugsmes un inovāciju potenciāls un kura rada darbavietas ar augstu pievienoto vērtību;

F.

tā kā pašlaik vēl joprojām nav pietiekami koordinēti pasākumi kosmosa politikas jomā starp ES, dalībvalstīm un EKA un tādēļ rodas struktūru dublēšanās un nevar tikt izmantots sinerģijas efekts; uzsver, ka ar skaidras pārvaldības struktūras ieviešanu varētu panākt lielāku efektivitāti kosmosa nozarē;

G.

tā kā EKA kā starpvaldību organizācijai nav nekādas oficiālas saistības ar Eiropas Parlamentu un līdz ar to tai trūkst tiešas atgriezeniskās saiknes ar iedzīvotājiem, kura parasti ir visās ES politikas jomās;

H.

tā kā kosmosa rūpniecības nozare ir apjomīgu investīciju nozare ar ārkārtīgi ilgstošiem izstrādes cikliem un tādēļ drošai plānošanai tajā ir izšķiroša loma; tā kā tās nodrošinātā pārredzamība būs stabila tiesiskā regulējuma un skaidras pārvaldības struktūras pastāvēšanas ieguvums;

I.

tā kā Eiropas nesējraķešu sistēmu ekspluatācija var palīdzēt nodrošināt neatkarīgu piekļuvi kosmosam;

J.

tā kā ES ir patlaban atkarīga no militārajiem GNSS, kas nepieder Eiropai, un Galileo tika iecerēts un izstrādāts, un arī turpmāk paliks civilā kontrolē;

K.

tā kā komerciālā tirdzniecība ir daudz svarīgāka Eiropas kosmosa rūpniecības nozarei nekā tās galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem;

L.

tā kā uz satelītiem balstīti pakalpojumi ir ļoti svarīgi informācijas sniegšanai digitālās sabiedrības aizvien augošajiem sektoriem un palīdz sasniegt ES digitālās darba kārtības mērķus;

M.

tā kā eksperti lēš, ka desmit gadu laikā navigācijas satelītu un Zemes novērošanas pakalpojumu tirgus apmērs varētu sasniegt USD 300 miljardus un ka jau šobrīd 6–7 % ES rietumu dalībvalstu IKP ir atkarīgi no satelītu radionavigācijas;

N.

tā kā arvien lielāku nozīmi iegūst spektru izmantošanas starptautiska saskaņošana sakarā ar pieaugošo pieprasījumu pēc bezvadu saziņas iespējām un sakarā ar viļņu izplatības fizikālajām īpašībām un ar to saistīto radiofrekvenču deficītu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES kosmosa rūpniecības politiku; uzskata, ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz nedaudziem paziņojumā nosauktiem kosmosa rūpniecības politikas pasākumiem, lai sasniegtu faktisku izaugsmes potenciāla attīstību kosmosa nozarē;

2.

uzsver, ka turpmāko ES kosmosa politiku pārvaldībā iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, Komisijai, Eiropas GNSS aģentūrai, EKA, nacionālajām aģentūrām un tādām specializētajām aģentūrām kā, piemēram, EUMETSAT, ir jābūt savstarpēji saistītām un jādarbojas ilgtermiņā;

3.

uzskata, ka nacionālās aģentūras varētu sniegt konkrētus priekšlikumus šajā jomā tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu ieguldījumu un definēt ES redzējumu;

4.

uzsver, ka Komisijai ir iespējami drīz jāsniedz skaidra ceļa karte GMES/Copernicus un dažādu Sentinels satelītu izstrādei un izmantošanai, kā arī šai sarežģītajai sistēmai ierosinātais tiesiskais regulējums un darbības struktūra;

5.

atbalsta Komisijas nodomu rīkoties, lai izveidotu vienotu ES kosmosa tiesisko regulējumu; iestājas par to, ka ir jārada patiess ES iekšējais tirgus kosmosa nozares produktiem un kosmosa nozares atbalstītiem pakalpojumiem; uzskata, ka ir svarīgi politiku formulēt un attīstīt tā, lai tās īstenošana negatīvi neietekmētu un nekropļotu komerciālos tirgus nosacījumus; konstatē, ka divi svarīgi Eiropas kosmosa politikas attīstības stūrakmeņi ir konkurētspējas neitralitāte un pārredzamība;

6.

konstatē, ka līdz šim vēl nav horizontālu iestrādņu no Komisijas puses, ar kurām Savienības dažādajās politikas jomās iekļautu kosmosa nozares politiku un tās mērķus; mudina Komisiju turpmāk ņemt vērā kosmosa nozares politiku tādās jomās kā telesakaru, satiksmes, vides, lauksaimniecības, drošības vai kultūras joma;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka telesakari, navigācija un Zemes novērošana no kosmosa nodrošina ES ar stratēģiski svarīgām zināšanām, kas ir tās ārējo attiecību pamatā, sniedzot palīdzību attīstības jomā un humāno palīdzību;

8.

mudina Komisiju prioritāti piešķirt šādām tēmām — institucionāli jautājumi, Galileo un Copernicus, kosmosa nozares rūpniecība kā izaugsmes dzinējspēks un nodarbinātības instruments, ar kosmosa nozari saistītu darbību ietekmes novērtējums, neatkarīga piekļuve kosmosam, pētniecības un attīstības loma, satelītu sakari, kosmosa novērošana un sekošana un kosmosa atkritumi;

9.

atbalsta Komisijas pausto viedokli par to, ka daudziem kosmosa sistēmu komponentiem ir divējāds lietojums vai militārs raksturs, tāpēc uz tiem attiecas 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (3), kurā grozījumi izdarīti ar 2012. gada 14. decembra Direktīvu 2012/47/ES attiecībā uz tādu ražojumu sarakstu, kas saistīti ar aizsardzību, Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (4), vai kopējā nostāja par ieroču eksportu; atzinīgi vērtē paziņojumā iekļauto priekšlikumu līdz 2013. gada beigām iesniegt Parlamentam oficiālu ziņojumu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmu; aicina Komisiju, dalībvalstis un ES Padomes parasto ieroču eksporta darba grupu (COARM) precizēt, kādi reglamentējošie noteikumi būtu jāpiemēro katrai preču un tehnoloģiju kategorijai;

10.

atzīst panākumus, ko iepriekšējos gadu desmitos EKA ir sasniegusi kosmosa nozarē par labu Eiropai, un mudina pārējās valstis, kuras nav EKA dalībvalstis, lemt par pievienošanos un pastiprinātu sadarbību; tomēr konstatē, ka pastiprinātu darbības efektivitāti un ilgtermiņa politisku koordinēšanu un atbildību var panākt tikai EKA un ES ciešākā sadarbībā tādā veidā, ka tiek novērsta centienu dublēšanās un pārklāšanās; mudina Komisiju ļoti rūpīgi pārbaudīt, vai EKA, piemēram, var nākotnē iekļaut kā starpvalstu organizāciju Savienības pārvaldības struktūrās, ciktāl netiek uztverts par piemērotu mērķis pārvērst EKA Eiropas aģentūrā;

11.

uzskata, kamēr tas nav noticis, Eiropas Savienībai būtu visciešākajā sadarbībā ar EKA spēcīgāk jākoordinē dalībvalstu kosmosa nozares politika un programmas, lai panāktu patiesu Eiropas nostāju, vienlaikus nodrošinot EKA un tās dalībvalstu interešu ievērošanu; konstatē, ka tikai ar Eiropas nostāju iespējams ļaut kosmosa nozares rūpniecībai kļūt konkurētspējīgai un šo konkurētspēju arī saglabāt;

12.

mudina Komisiju, dalībvalstis un EKA izveidot noteikta veida koordinācijas grupu, kuras dalībnieki regulārās sanāksmēs savstarpēji saskaņo stratēģijas un pasākumus kosmosa nozarē, lai novērstu struktūru dublēšanos un attīstītu kopēju pieeju starptautiskajiem jautājumiem un forumiem;

13.

norāda, ka kosmosa resursu apjomīgāka izmantošana militārajā jomā nedrīkst samazināt vai ierobežot lietojumu civilām vajadzībām un nākotnē iespējamo pielietojumu civiliem nolūkiem; aicina dalībvalstis un Komisijas augsto pārstāvi/Savienības priekšsēdētāja vietnieci ierosināt novecojušā 1967. gada Kosmosa līguma pārskatīšanu vai ierosināt jaunu tiesisko regulējumu, kurā ņemta vērā tehnoloģiju attīstība kopš 20. gadsimta 60. gadiem;

14.

uzsver, ka Eiropas kosmosa politikas flagmaņu — Galileo izveidei un Copernicus turpināšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, lai 2014. gadā patiešām varētu sabiedrībai darīt pieejamus pirmos Galileo nodrošinātos pakalpojumus;

15.

uzsver, ka EGNOS ir pirmā Eiropas GNSS darbības programma; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un īstenot EGNOS izmantošanu dažādās jomās, piemēram, transporta jomā;

16.

pauž nožēlu, ka līdz šim, veidojot Eiropas satelītu radionavigācijas programmu Galileo, ir bijusi kavēšanās; atzinīgi vērtē to, ka līdz šim Zemes orbītā ir palaisti četri satelīti; uzsver, ka ir labāk jāizskaidro sabiedrībai priekšrocības un noderīgums, kas piemīt konkrēti Galileo un kosmosa nozares rūpniecībai kopumā, un aicina Komisiju saistībā ar Galileo satelītu darbības sākšanu organizēt ES dalībvalstu galvaspilsētās augsta līmeņa pasākumus Galileo un tā iespējamo lietojumu veicināšanai;

17.

uzsver, ka ES nepieciešams apmācīt cilvēkus, piesaistīt nākamos inženierus, izplatīt informāciju par ES satelītu navigāciju un ierosināt iniciatīvu kopumu visiem lietotājiem Galileo un EGNOS nodrošināto tehnoloģiju izmantošanai;

18.

pauž pārliecību, ka mērķis nodrošināt pilnu darbības jaudu (Full Operating Capacity — FOC), izmantojot 27 satelītu konstelāciju kopā ar attiecīgu skaitu rezerves satelītu un atbilstošu infrastruktūru uz Zemes, ir priekšnoteikums tam, lai ar Galileo nodrošinātu pievienoto vērtību jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa precizitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi gūtu daudzas ekonomiskas un sociālas priekšrocības;

19.

pauž nožēlu, ka EGNOS sistēma pašreiz neaptver visu ES, un aicina paplašināt sistēmu, iekļaujot dienvidu, austrumu un dienvidaustrumu Eiropu un tādējādi nodrošinot sistēmas izmantošanu visā Eiropā;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis informēt Parlamentu par iecerēm KDAP misiju un operāciju atbalstam izmantot programmu Copernicus un programmas Galileo publiski regulēto pakalpojumu;

21.

konstatē, ka jo īpaši MVU (bet ne tikai tiem) ir nepieciešama sava veida finansējuma sniegšana no valsts iestāžu puses, lai tiem būtu pietiekami līdzekļi ilgtermiņa ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē; ir pārliecināts, ka ar valsts finansējumu un to, ka kosmosa nozares produktiem un pakalpojumiem ir publiski pasūtītāji, var veicināt inovācijas un tādējādi veidot izaugsmi un radīt darbavietas;

22.

atkārtoti atgādina, ka ES nedrīkst atstāt neizmantotu iespēju attīstīt satelītu navigācijas galapatēriņa tirgu, un uzsver, ka ir būtisks rīcības plāns Eiropas GNSS aģentūrai, lai paplašinātu GNSS tirgu, kuram būs izšķiroša nozīme ES ekonomikas nākotnē;

23.

atgādina, ka jauni satelītu navigācijas lietojumi var palielināt drošību, efektivitāti un darbību uzticamību aviācijas, kuģniecības, sauszemes transporta un lauksamniecības nozarēs un tādās nozarēs kā ceļu drošība, nodevu iekasēšana, satiksmes un stāvvietu pārvaldība, transportlīdzekļu parka pārvaldība, ārkārtas palīdzības zvani, preču uzraudzība un izsekošana, rezervēšana tiešsaistē, kravu pārvadājumu drošība, digitālie tahometri, dzīvnieku transportēšana un ilgtspējīga zemes apsaimniekošana;

24.

norāda, ka saskaņā ar paziņojumā sniegto informāciju 60 % no elektroniskajām ierīcēm, kas tiek lietotas Eiropas satelītos, ir importētas no ASV; šajā sakarā aicina izstrādāt iniciatīvu par to, kā aizsargāt sensitīvus datus vai personas datus, un arī izmantot esošo publiskā iepirkuma procedūru, lai iespēju robežās nodrošinātu, ka kosmosa infrastruktūra tiek iepirkta no dalībvalstīm ar mērķi vairāk veicināt izaugsmi šajā nozarē;

25.

mudina Komisiju, EKA, EAA un dalībvalstis apzināt svarīgākās tehnoloģijas kopīgā Eiropas neatkarības procesa kontekstā un izstrādāt alternatīvus risinājumus, kas ir mazāk atkarīgi no trešām valstīm; atgādina, ka domstarpību gadījumā pastāv risks, ka ASV varētu slēgt vai bloķēt Eiropas kosmosa infrastruktūru;

26.

mudina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus Eiropas rūpniecībai, lai tā izstrādātu Eiropas līmenī komponentus kosmosa nozarei ar mērķi panākt, ka mazinās atkarība no importa no trešām valstīm;

27.

konstatē, ka uzņēmumi, kuri nav kosmosa nozares uzņēmumi, var gūt labumu no produktiem, kas radušies kosmosa pētniecības rezultātā; tādēļ mudina visus dalībniekus veidot sadarbību, apmainoties ar pieredzi kosmosa nozarei un citām nozarēm, un ar partnerības palīdzību strādāt pie tehnoloģiju izstrādēm, kas var novest pie progresīvām inovācijām par labu sabiedrībai; uzsver, cik nozīmīgi ir labāk atspoguļot reālos ieguvumus, ko kosmosa nozare var sniegt Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

28.

uzsver, ka jo īpaši ar kosmosu saistīto pakalpojumu nozare un robotu tehnoloģiju nozare paver daudzveidīgas tirgus iespējas vispirms jau maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

29.

uzsver, ka autonomas un viedas robotu sistēmas ir izšķirošās tehnoloģijas tālākai kosmosa izpētei; balstoties uz šo apstākli, atgādina par Eiropas naudas līdzekļu efektīvu izmantošanu no “Apvāršņa 2020” jo īpaši darbībām, kas saistītas ar tirgu;

30.

uzsver, ka piemērots nodrošinājums ar augsti kvalificētu personālu ir būtiski svarīgs konkurētspējīgai Eiropas kosmosa nozarei; tādēļ aicina visus dalībniekus padarīt ciešāku sadarbību starp augstskolām un tautsaimniecību un (piemēram, izveidojot nacionālās absolventu programmas un mācību shēmas, kā arī konkursus pētniekiem no Eiropas un ārpus tās) mudināt talantīgus jauniešus, jo īpaši — jaunietes — iesaistīties šajā nozarē; turklāt konstatē, ka noteikti ir nepieciešams piesaistīt talantus no trešām valstīm (tostarp — ar pievilcīgiem stimuliem aicinot atgriezties Eiropas talantus);

31.

uzsver, cik nozīmīga ir kosmosa pieejamība visām dalībvalstīm un tirgus noiets Eiropas kosmosa nozarei; vienlaikus norāda, ka Eiropas tautsaimniecībai daļēji ir slēgta piekļuve iestāžu tirgiem trešās valstīs; uzsver, cik liela nozīme ir vienādām izejas pozīcijām Eiropas tautsaimniecībai starptautiskā līmenī; tādēļ mudina Komisiju veicināt savstarpīgumu un nodrošināt iespēju vienlīdzību un taisnīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības nolīgumu (piem., TTIP) ietvaros;

32.

uzsver, cik būtiska neatkarīgai pieejai Visumam ir Eiropas nesējraķešu izstrādāšana un ekspluatācija; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis kopīgi ar EKA ilgtermiņā rūpēties par Eiropas nesējraķešu sistēmas, kā arī raķešu palaišanas dienesta saglabāšanu un izbūvi;

33.

uzskata, ka Eiropas kosmosa rūpniecībai būtu jābalstās uz pastāvošo Eiropas kosmosa infrastruktūru, kas daļēji tika finansēta no Eiropas publiskiem naudas līdzekļiem;

34.

turklāt atzinīgi vērtē to, ka jaunajā pētniecības pamatprogrammā (“Apvārsnis 2020”) paredzēts investēt 1,5 miljardu eiro pētniecībā un inovācijās kosmosa jomā; mudina Komisiju ar to neaprobežoties un “Apvāršņa 2020” ietvaros daļu no budžeta atvēlēt satelītsakaru lietojumprogrammu pētniecībai un izstrādei;

35.

uzskata, ka jo īpaši pētniecībā nepieciešama labāka koordinācija starp ES, EKA un dalībvalstīm; aicina šīs trīs puses izstrādāt kopīgu “pētniecības ceļvedi” laika posmam līdz 2020. gadam, definēt kosmosa politikas prioritātes un mērķus, kas būtu kopīgi jāsasniedz, lai dalībniekiem jo īpaši ražotājiem, garantētu drošu plānošanu; uzsver pētniecības sadarbības ar trešām valstīm nozīmi;

36.

uzsver, ka GNSS lietojumprogrammu un pakalpojumu attīstība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantoti Galileo infrastruktūrā veiktie ieguldījumi un ka pilnībā tiek sasniegta Galileo sistēmas kapacitāte; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka GNSS pētniecībai un attīstībai, ka arī tās ieviešanai tiek nodrošināts pienācīgs finansējums; pauž nožēlu, ka attiecībā uz lietojumprogrammām, kas balstās uz EGNOS un Galileo, pētniecību un inovācijām piešķirtā finansējuma samazinājums ievērojami attālina tehnoloģisko progresu un nozares kapacitātes pieaugumu, kā arī vides ziņā efektīvu īstenošanu Eiropas Savienībā, un tādējādi mudina Komisiju ieviest pasākumus, kas MVU dotu iespēju vieglāk piekļūt finansējumam;

37.

konstatē, ka Eiropā vairāki šķēršļi kavē inovatīvu lietojumprogrammu izstrādi; šajā saistībā atgādina Komisijai, ka pastāv neizmantots tirgus attiecībā uz datu, kas saistīti ar kosmosu, komerciālu realizāciju — šie dati ir radušies Zemes novērošanas un satelītu programmās; mudina Komisiju veikt pētījumu, lai konstatētu šos šķēršļus (piem., atbildība par kosmosa objektu/atkritumu nodarīto kaitējumu, neskaidrība attiecībā uz pakalpojuma pieejamību, drošības apsvērumi un apsvērumi saistībā ar datu aizsardzību, zināšanu trūkums par potenciālu un savstarpējās sadarbspējas trūkums) un iesniegtu iespējamus risinājuma priekšlikumus šo tirgu izvēršanai;

38.

uzsver, ka satelītsakariem ir nozīmīga loma Eiropas kosmosa nozarē, jo pasūtījumi no šā ekonomikas atzara nodrošina kosmosa kuģiem un nesējraķetēm stabilu noslodzi un tādējādi palīdz ES mērķim attiecībā uz neatkarīgu piekļuvi kosmosam; šajā saistībā norāda uz neatkarīgo lietderīgās kravas jaudu lomu, kuras rodas, startējot komerciālajiem satelītiem (tā sauktie “hosted payloads”), ko var izmantot jaunu produktu un tehnoloģiju testēšanai kosmosā, un tādējādi palīdz samazināt gan izmaksas, gan laiku, kas nepieciešams, lai sāktu jaunu pakalpojumu sniegšanu;

39.

uzsver, ka satelītsakari ir efektīva iespēja sniegt multimediju pakalpojumus arī tām ekonomikas un sabiedrības aprindām, ko ar parastajām, ar Zemi saistītajām tehnoloģijām līdz šim nebija iespējams apgādāt;

40.

uzsver, ka satelītsakaru tīkliem ir būtiska loma, lai radītu pilnīgu platjoslas interneta pārklājumu ES jo īpaši attālos apgabalos, tādējādi palīdzot sasniegt ES Digitālās programmas mērķus; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti dažādās tehnoloģijās pienācīgi ņem vērā satelīta internetu, kuras izmantos, lai paplašinātu platjoslas internetu, piemēram ES kohēzijas politikā;

41.

konstatē, ka satelītsakari gūst arvien lielāku loģistikas funkcijas nozīmi krīzes situācijās, kā piemēram, dabas katastrofu gadījumā, vai iekšējās drošības saglabāšanai, jo to datu pārraides sakari un komunikāciju sakari ir neaizstājami situācijās, kad nav nekādas Zemes infrastruktūras vai šāda infrastruktūra tikusi izpostīta;

42.

tādēļ mudina Komisiju veikt analīzi par pašlaik pieejamām radiofrekvencēm satelītsakariem, kā arī — kāds būs pieprasījums pēc tām nākotnē, un nākamajā Pasaules Radiosakaru konferencē rūpēties par to, lai, piešķirot globālās un reģionālās radiofrekvences, tiktu pienācīgi ņemtas vērā ES intereses un satelītsakaru nozares intereses;

43.

uzskata, ka vēl nebūt nav izsmelts inovāciju potenciāls satelītsakaru jomā; norāda uz iespējām, ko paver jaunākās tehnoloģijas, piemēram, “Laser Communication Terminals” (LCT) vai “High Throughput Satellites” (HTS), lai varētu apmierināt nepieciešamību pēc arvien pieaugošas datu apmaiņas, kurā arvien pieaug datu apjomi;

44.

uzsver, ka Eiropa var saglabāt savu tehnoloģiskā līdera lomu satelītsakaru jomāt ikai tad, ja tiek turpināti pētniecības centieni šajā jomā Eiropas līmenī;

45.

uzsver, ka ar kosmosu saistītas infrastruktūras veido pamatu dažādiem pakalpojumiem, ko ikdienā izmanto tautsaimniecība un sabiedrība; norāda, ka pārtraukumi šo infrastruktūru darbībā, piemēram, satelītu un citu kosmosa objektu vai atkritumu sadursmes rezultātā, varētu ietekmēt saimniecisko operatoru un iedzīvotāju drošību;

46.

konstatē, ka kosmosa atkritumi kļūst par arvien lielāku problēmu; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie kosmosa globālas pārvaldības (“Global Governance”); vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot visus diplomātiskos kanālus, mudināt, lai trešās valstis paraksta ES izstrādāto “Rīcības kodeksu attiecībā uz kosmosu”;

47.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz atbalstīt Eiropas līmeņa programmas izveidi, kas ierosināta šā gada sākumā, lai atbalstītu objektu novērošanu un izsekošanu kosmosā, tā lai varētu nodrošināt arvien lielāku neatkarību no iestādēm ASV, kuras brīdina par sadursmes iespējām;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.