19.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/67

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 7. decembra paziņojumu par sadarbības tiesībaizsardzības jomā stiprināšanu Eiropas Savienībā – Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIXM) (COM(2012)0735,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 7. decembra paziņojumu par to, kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (COM(2012)0732),

—

ņemot vērā Stokholmas programmu, iekšējās drošības stratēģiju un informācijas vadības stratēģiju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības iekšējo drošību,

—

ņemot vērā tā 2012. gada 22. maija rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju (1),

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 87. pantu,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbības stiprināšanu Eiropas Savienībā – Prīmes lēmuma īstenošana un Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIXM) (O-000067/2013 – B7-0501/2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Stokholmas programma ir atzīta nepieciešamība panākt lielāku saskaņu un konsolidāciju attiecībā uz plašo instrumentu klāstu par informācijas ieguvi, apstrādi un apmainīšanos ar to Eiropas Savienībā tiesībaizsardzības iestāžu starpā, lai uzlabotu ES iedzīvotāju drošību;

B.

tā kā iekšējās drošības stratēģijā ir izteikta prasība izstrādāt visaptverošu informācijas apmaiņas modeli;

C.

tā kā apmaiņa ar informāciju par pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem ir sadarbības tiesībaizsardzības jomā pamats un jo īpaši tā ir svarīga teritorijā, kuras iekšējās robežas netiek kontrolētas; tā kā pārrobežu noziedzība Eiropas Savienībā palielinās, tādēļ radot vēl lielāku nepieciešamību pēc efektīvas un drošas apmaiņas ar informāciju tiesībaizsardzības jomā, kuru īstenojot, tiek aizsargāti dati un ievērotas pamattiesības,

1.

konstatē, ka paziņojumā ir sniegts pārskats par dažādiem izveidotiem apmaiņas ar informāciju Eiropas Savienībā instrumentiem, kanāliem un veidiem, nodrošinot pārrobežu tiesībaizsardzību; uzskata, ka šobrīdējā dažādo instrumentu, kanālu un veidu “ainava” ir sarežģīta un izkliedēta, kā rezultātā instrumenti tiek izmantoti neefektīvi un Eiropas Savienības līmenī netiek nodrošināta demokrātiskā kontrole un dažos gadījumos rodas funkciju un pieeju nesamērīgs pieaugums;

2.

aicina Komisiju veikt Eiropas Savienības un valstu tiesību aktu pārskatu, tostarp par divpusējiem starptautiskiem nolīgumiem, kas reglamentē pārrobežu apmaiņu ar informāciju tiesībaizsardzības jomā; piekrīt Komisijai, ka ir jāiegūst vairāk datu, lai noteiktu minēto instrumentu faktisko vērtību, un prasa veikt izveidoto instrumentu neatkarīgu un ārēju novērtējumu no apmaiņas ar Eiropas Savienības tiesībaizsardzības informāciju viedokļa, lai noskaidrotu to precīzi izmērāmo ietekmi;

3.

piekrīt Komisijas ieteikumiem vienkāršot izveidoto instrumentu un kanālu izmantošanu (piemēram, automātiski izmantot Eiropola kanālu un valstu līmenī radīt integrētu vienas pieturas aģentūru) un uzlabot apmācību un izpratni par pārrobežu apmaiņu ar informāciju. tomēr pauž vilšanos, ka Komisija nesniedza vērienīgāku un vairāk uz nākotni vērstu redzējumu, kā tas bija prasīts Stokholmas programmā un Iekšējās drošības stratēģijā, kas varēja kalpot par ierosmes punktu politiskām debatēm par to, kā izveidot un racionalizēt apmaiņu ar datiem tiesībaizsardzības jomā Eiropas Savienībā, vienlaikus nodrošinot datu stingru aizsardzību un konfidencialitāti; cieši mudina Komisiju nākt klajā, piedāvājot šādu redzējumu, kurā būtu iekļauts optimāli izstrādāts Eiropas Savienības apmaiņas ar informāciju tiesībaizsardzības jomā regulējums, pamatojoties uz tādiem principiem kā vajadzība, kvalitāte, samērīgums, efektivitāte, pārskatatbildība un tostarp arī pienācīgi novērtēts pieejamības princips un savstarpējās salīdzināšanas koncepcija;

4.

lai palielinātu efektivitāti, aicina Eiropas Komisiju izpētīt iespēju automatizēt pašreizējo instrumentu izmantošanas manuālos procesus, par paraugu ņemot dažu dalībvalstu DAPIX ietvaros īstenoto pētījumu un paredzēt universāla informācijas apmaiņas formāta ieviešanu nolūkā paātrināt pieņemto pieprasījumu apstrādi;

5.

norāda, ka dažādie pārrobežu apmaiņas ar informāciju instrumenti tiesībaizsardzības jomā, tostarp pārrobežu iespēju nodrošināšana iepazīties ar valstu datubāzēm, nozīmē izkliedētu un neefektīvu datu aizsardzības režīmu, kas bieži vien ir balstīts uz mazāko kopsaucēju, un tam tiek piemērota gadījuma rakstura pieeja; šajā ziņā atkārto savu nostāju, ka ierosinātā Datu aizsardzības direktīva būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk;

6.

lai nostiprinātu un uzlabotu informācijas apmaiņas sistēmu, prasa Komisijai veicināt pasākumus tādas efektīvas sistēmas atbalstīšanai, kura vienlaikus garantē datu aizsardzību, kā aprakstīts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumā, kā atsauci izmantojot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropolu, ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI;

7.

konstatē, ka aizvien lielākam skaitu valstu Prīmes lēmums ir kļuvis par ikdienas instrumentu, īstenojot pārrobežu policijas sadarbību un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus; pauž nožēlu par Prīmes lēmuma īstenošanas ievērojamu kavēšanos vairākās dalībvalstīs; piekrīt Komisijai, ka nebūtu lietderīgi apsvērt šā instrumenta turpmāku pilnveidošanu, pirms tas nav pilnībā ieviests; aicina attiecīgās dalībvalstis pilnībā un pienācīgi ieviest Prīmes lēmumu, lai to varētu izmantot cik vien iespējams plaši;

8.

norāda, ka Prīmes lēmumu pieņēma atbilstoši agrākajam trešajam pīlāram un ka nav pietiekama Eiropas Parlamenta demokrātiskā uzraudzība un kontrole par tā īstenošanu; aicina Komisiju ātri iesniegt priekšlikumus, lai spēkā esošos pārrobežu policijas sadarbības instrumentus, kas ir pieņemti saskaņā ar trešo pīlāru, piemēram, Prīmes lēmumu un Zviedrijas iniciatīvu, iekļautu Lisabonas līguma regulējumā;

9.

atgādina, ka Eiropas līmeņa policijas apmācība veicina policijas spēku savstarpējo uzticēšanos, tādējādi uzlabojot informācijas apmaiņu un pārrobežu sadarbību, un ka tādēļ tā ir jāsaglabā un jāpastiprina;

10.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.