19.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/41

—

ņemot vērā 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

—

ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

—

ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, ko FAO konference pieņēma 1995. gada oktobrī,

—

ņemot vērā Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko parakstīja 1992. gada aprīlī Bukarestē,

—

ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību un tās protokolus, ko parakstīja 1976. gada februārī Barselonā un grozīja 1995. gada jūnijā Barselonā,

—

ņemot vērā Melnās jūras vides aizsardzības un sanācijas stratēģisko rīcības plānu, ko pieņēma 2009. gada aprīlī Sofijā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (1),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības sistēmu (COM(2013)0133),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulas (ES) Nr. […]/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (2) [VII daļu – ārpolitika],

—

ņemot vērā 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Melno jūru (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūciju par Melnās jūras zvejniecības pašreizējo un turpmāko pārvaldību (4),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575),

—

ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par integrēto jūrniecības politiku (IJP) – sasniegtā progresa novērtēšanu un jauniem uzdevumiem (6),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā” (COM(2009)0466),

—

ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politiku un ar to saistītos finansēšanas instrumentus,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Zināšanas par jūru 2020 – jūras dati un novērojumi pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2010)0461),

—

ņemot vērā EKPI pārrobežu sadarbības programmu “Vidusjūras baseins” 2007.–2013. gadam, ko Komisija pieņēma 2008. gada 14. augustā,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošas iespējas” (COM(2012)0494),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0288/2013),

A.

tā kā līdz 2025. gadam urbanizācijas līmenis Vidusjūras reģionā var sasniegt 60 %, trešajai daļai iedzīvotāju koncentrējoties piekrastes teritorijās, tādējādi dubultojot pieprasījumu pēc ūdens un zivju resursiem;

B.

tā kā Vidusjūrā notiek 30 % no pasaules jūras satiksmes;

C.

tā kā Vidusjūrai un Melnajai jūrai no okeanogrāfijas, zvejniecības, vides un sociāli ekonomiskā viedokļa ir īpašas iezīmes;

D.

tā kā jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un tajā ir iesaistītas dažādas privātā un valsts sektora iestādes;

E.

tā kā Vidusjūras un Melnās jūras baseiniem ir ļoti zems ūdens apmaiņas līmenis (attiecīgi 80–90 un 140 gadu), un tāpēc tās ir ārkārtīgi jutīgas pret jūras piesārņojumu;

F.

tā kā aptuveni 75 % Vidusjūras zivju krājumu tiek izmantoti pārmērīgi,

G.

tā kā tiesiskais regulējums, kas reglamentē kuģu piekļuvi valstu zvejniecībai, ir atšķirīgs atkarībā no kuģa valstiskās piederības,

1.

pauž bažas par lielāku konkurenci uz samazinātiem zivju krājumiem un jūras resursiem, kas var novest pie reģionāliem saspīlējumiem un iespējamiem piekrastes valstu strīdiem par jūras teritorijām; šajā sakarībā aicina palielināt centienus reģionālajā, valstu un ES līmenī pastiprināt regulējumu, kas nosaka piekļuvi resursiem;

2.

mudina visas piekrastes valstis pastiprināt centienus, lai panāktu, ka tiek izbeigta pārzveja Vidusjūrā un Melnajā jūrā, jo zivju krājumu izsīkšana palielina konfliktu iespēju šajā reģionā;

3.

ir pārliecināts, ka miermīlīgs konfliktu risinājums attiecībā uz jūras teritorijām un jūras robežu noteikšanu saskaņā ar dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti ES un starptautiskajās tiesībās, jo īpaši ANO Jūras tiesību konvencijā, ir okeānu labas pārvaldības būtisks aspekts;

4.

uzskata, ka jūras vides pārvaldībai Vidusjūrā un Melnajā jūrā ir vajadzīga lielāka politiskā kohēzija un sadarbība starp attiecīgajām piekrastes valstīm; uzsver divpusējās sadarbības un starptautisko nolīgumu svarīgo lomu, jo vairums Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstu nav ES dalībvalstis un tām nav pienākuma ievērot ES tiesību aktus;

5.

atzinīgi vērtē Komisijas nozīmi stabilāka un strukturētāka dialoga vecināšanā ar valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības un robežojas ar Vidusjūru un Melno jūru, par kopēju zivju krājumu apsaimniekošanu šajos baseinos; mudina Komisiju, izmantojot reģionālu pieeju, palielināt centienus šā mērķa sasniegšanai;

6.

uzskata, ka jūras vides apsaimniekošana Vidusjūras un Melnās jūras reģionos sniedz starptautisku attiecību un efektīvas reģiona pārvaldības iespējas;

7.

uzsver, ka konkurence par samazinātajiem zivju krājumiem un jūras resursiem var kļūt par iemeslu konfliktiem ar trešām valstīm; mudina ES un dalībvalstis sadarboties, lai kopīgi garantētu piekrastes un teritoriālo ūdeņu, ekskluzīvu ekonomikas zonu (EEZ), kontinentālā šelfa un jūras infrastruktūras, un jūras resursu uzraudzību, kontroli, drošību un drošumu; norāda, ka ES šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība un jācenšas novērst starptautiskus konfliktus;

8.

mudina ES izmantot savus diplomātiskos resursus, lai veicinātu dialogu starp dalībvalstīm un trešām valstīm un nodrošinātu, ka tās ievēro ES kopējās zivsaimniecības politikas principus, un uzraudzītu, kā tiek pildīti tās noteikumi; uzsver, ka jo īpaši tām valstīm, kas kandidē uz pievienošanos ES, ir jāievēro ES zivsaimniecības politikas principi, kā arī attiecīgās ES un starptautiskās tiesības, ko piemēro zvejas darbībām;

9.

norāda, ka no 21 Vidusjūras reģiona valsts trīs valstis nav parakstījušas un nav ratificējušas UNCLOS; pieprasa, lai Komisija mudina valstis, jo īpaši ES kandidātvalstis, pievienoties konvencijai un īstenot ANO Jūras tiesību konvencijas principus kā ES jūrlietu tiesiskā regulējuma neatņemamu daļu;

10.

aicina Komisiju un trešās valstis pieņemt reģionālu pieeju zivju saglabāšanai un zvejniecībai Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņos, ņemot vērā zvejniecības pārrobežu dimensiju un dažu zivju sugu migrāciju; šajā sakarībā uzsver Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) lielo nozīmi godīgas konkurences nosacījumu nodrošināšanā un – kā reģionālajam forumam – ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā Melnajā jūrā;

11.

uzsver vajadzību aizsargāt vidi un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību šajos baseinos, kā arī palielināt centienus pārvaldīt un kontrolēt jūras vidi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām – jo īpaši ar UNCLOS —, tādējādi veicinot piekrastes zonu un jūras vides pastiprinātu aizsardzību;

12.

uzskata, ka integrētajai jūrniecības politikai un jo īpaši jūras teritoriālajai plānošanai var būt centrālā loma, novēršot konfliktus ES dalībvalstu starpā, kā arī trešās valstīs;

13.

mudina dalībvalstis ieviest integrētu piekrastes zonas pārvaldību un jūras darbību plānošanu – piekrastes vēja ģeneratoru darbību, zemūdens kabeļu un cauruļvadu izbūvi, jūras transportu, zivsaimniecību un akvakultūru un krājumu palielināšanas zonu izveidi – zilās izaugsmes stratēģijas ietvaros un saskaņā ar pastāvošajiem nolīgumiem ar kaimiņvalstīm, ieskaitot trešās valstis, kas atrodas pie tās pašas reģiona jūras;

14.

mudina izveidot jūras zonas, jo īpaši ekskluzīvas ekonomikas zonas un aizsargājamās jūras teritorijas, kas ne tikai palīdzēs saglabāt zvejniecību un uzlabot tās pārvaldību ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, bet arī veicinās ilgtspējīgus zivju resursus, sekmēs kontroli un cīņu pret NNN (nelegālu, nereģistrētu un neregulētu) zveju, kā arī uzlabos jūras vides apsaimniekošanu šajos baseinos; uzsver, ka ES šajā jautājumā jāsniedz dalībvalstīm pienācīgi norādījumi, koordinācija un atbalsts;

15.

aicina Komisiju izskatīt šos jautājumus, lai nodrošinātu attiecīgo ES politikas jomu saskaņu, jo īpaši kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrniecības politikas saskaņu, un veicināt šo saskaņu un vienādus konkurences apstākļus gan ES ietvaros, gan ar kaimiņvalstīm, izmantojot uzlabotu sadarbību un dialogu;

16.

uzsver zivju krājumu novērtēšanas nozīmi un aicina zinātniskos institūtus abos baseinos ciešāk sadarboties, tostarp apmainoties ar zinātniskiem datiem un informāciju; uzskata, ka ES ir jāveicina, jāstimulē un jāatvieglo ES zinātnieku grupu, kā arī viņu kolēģu no iesaistītajām valstīm, kas nepieder pie ES, sadarbība un kopīgs darbs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020”, kas vērsta uz to, lai datus par jūras vidi darītu plaši pieejamus potenciāli ieinteresētajām pusēm, ieskaitot valsts, rūpniecības, izglītības un pētniecības iestādes un pilsonisko sabiedrību;

17.

aicina pastiprināt zvejas darbību uzraudzības, kontroles un novērošanas sistēmu integrētā perspektīvā uzlabot ekosistēmas aizsardzību abos baseinos saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši UNCLOS, tādējādi ilgtermiņā veicinot ilgtspējīgu zivju krājumu izmantošanu un efektīvāk apkarojot NNN zveju;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.