22.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/49

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, jo īpaši tā 9. un 151. pantu un 153. panta 1. punkta e) apakšpunktu,

—

ņemot vērā 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes secinājumus,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu “2013. gada izaugsmes pētījums” (COM(2012)0750),

—

ņemot vērā to Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0032/2013),

A.

tā kā euro zona kopumā saskaras ar atkārtotu lejupslīdi, ko izraisījis pārmērīgs valsts parāds un finanšu krīze;

B.

tā kā krīze ir postoši ietekmējusi miljoniem Eiropas iedzīvotāju dzīvi, kā to apliecina oficiālie statistikas dati nodarbinātības jomā, proti, laikā kopš 2008. gada vairāk nekā 8 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā jau ir zaudējuši darbu, vairāk nekā 25 miljoni Eiropas iedzīvotāju pašlaik ir bezdarbnieki, un no tiem gandrīz 11 miljoni cilvēku ir bez darba jau ilgāk nekā gadu; bez darba pašlaik ir gandrīz 10 miljoni jauniešu; tikai pagājušajā gadā vien 2 miljoni cilvēku zaudēja darbu;

C.

tā kā darba tirgus regulējuma stingrības dēļ vairākās dalībvalstīs trūkst elastīguma, lai efektīvi absorbētu satricinājumus, piemēram, pašreizējo krīzi; tā kā spēkā esošie darba tirgu regulējošie tiesību akti nesamērīgi aizsargā darba tirgus dalībniekus un negatīvi ietekmē gados jaunu cilvēku iekļaušanu darbaspēkā;

D.

tā kā dramatiski ir palielinājušās bezdarba līmeņu atšķirības dalībvalstīs;

E.

tā kā būtu jāatgādina, ka 2007. gadā, kad sākās krīze, vidējais valsts budžeta deficīts euro zonā bija tikai 0,7 %;

F.

tā kā būtu jāatgādina, ka krīzes sākumā 2007. gadā dažas valstis, kuras patlaban piedzīvo lielākās grūtības, bija pieļāvušas pārmērīgi lielu tekošā konta deficītu;

G.

tā kā vidējais valsts budžeta deficīts 2009. gadā sasniedza augstāko punktu, proti, 6,3 %, un kopš tā laika vērojama lejupejoša tendence, vidējam valsts budžeta deficītam 2010. gadā sasniedzot 6,2 %, 2011. gadā – 4,1 % un turpinot samazināties 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos;

H.

tā kā ticama apņemšanās īstenot izaugsmi veicinošus konsolidācijas pasākumus ir priekšnosacījums jebkuram pārmērīga parāda un budžeta deficīta situācijas ilgtspējīgam risinājumam vairākumā dalībvalstu;

I.

tā kā krīzes laikā ir labi redzama būtiskā nepieciešamība uzsākt vai pabeigt strukturālās reformas, kas veicinātu līdzsvarotu, dažādotu un ilgtspējīgu izaugsmi;

J.

tā kā vienotais tirgus ir ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas galvenais virzītājspēks Eiropā un tā kā Pakalpojumu direktīvas efektīvāka īstenošana vien papildus nodrošinātu IKP pieaugumu 1,8 % apmērā; tā kā jo īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā Savienība nevar atļauties neizmantot šādas iespējas, kas nodrošina tūlītēju izaugsmi; tā kā tādēļ vienotā tirgus noteikumu stingrāka transponēšana, īstenošana, piemērošana un izpilde ir obligāta prasība, lai gūtu labumu no joprojām neizmantotām un tūlītēju ieguvumu sniedzošām iespējām;

K.

tā kā pārmērīga parāda līmenis negatīvi ietekmē kopējo ekonomisko situāciju; tā kā ir stingri jānotur un jāuzlabo fiskālā un makroekonomiskā disciplīna, kā arī koordinācija, lai novērstu vispārējo deficītu un parādu, kas pēdējā desmitgadē kopš tā parādīšanās ir novērojams Eiropā, jo tiem ir ārkārtīgi kaitīga ietekme uz ilgtspējīgu izaugsmi un finanšu stabilitāti, kā arī nodarbinātību daudzās dalībvalstīs;

L.

tā kā izdevumu samazināšanas stratēģijas mērķis ir saglabāt publisko izdevumu pieaugumu līmenī, kas ir zemāks par IKP pieaugumu vidējā termiņā;

M.

tā kā Eiropas ekonomiskā labklājība nākotnē ir savā ziņā atkarīga no tās spējas pilnībā izmantot savus darbaspēka resursus, tostarp palielinot sieviešu un jaunu cilvēku līdzdalību darba tirgū;

N.

tā kā pakāpeniska un netraucēta budžeta konsolidācija ir vēlamāka nekā stratēģija, kas paredz strauju un pēkšņu valsts finanšu nelīdzsvarotības mazināšanu, taču dažu dalībvalstu ekonomiskā situācija nepieļauj alternatīvas, lai atjaunotu piekļuvi tirgum un panāktu investīciju atgriešanos;

O.

tā kā EMS vērojamas būtiskas lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) rādītāju atšķirības;

P.

tā kā vairāku dalībvalstu apstiprinātie konsolidācijas pasākumi ir sasnieguši nepieredzētu mērogu;

Q.

tā kā, neskatoties uz dalībvalstu īstenotajiem centieniem reformu un konsolidācijas jomā, euro zonas valstu obligāciju tirgos saglabājas bažas, par ko liecina lielā ienesīguma starpība un procentu likmju svārstības; tā kā vienas no agrāk nepiedzīvoto atšķirību nepastarpinātajām izraisītājām un galvenajiem iemesliem bija finanšu tirgu bažas par publisko un privāto finanšu noturību vairākās valstīs;

R.

tā kā valstu dažādās procentu likmes rada konkurētspējas atšķirības euro zonā;

S.

tā kā augsto valstu procentu likmju iemesls dažās euro zonas dalībvalstīs daļēji ir konstatētais uzticības trūkums attiecībā uz to spēju veikt strukturālās reformas;

T.

tā kā euro zona pirmajos desmit euro pastāvēšanas gados nav spējusi izmantot valstu procentu likmju vispārējo samazinājumu, lai mazinātu konkurētspējas atšķirības, par ko cita starpā liecina pastāvīgi augstais tekošā konta deficīts un strauji augošās darbaspēka vienības izmaksas dažās dalībvalstīs;

U.

tā kā dažās dalībvalstīs patlaban veiktās korekcijas būtu politiski, ekonomiski un sociāli vienkāršākas, ja pozitīvā ekonomiskā situācija pirmajos desmit euro pastāvēšanas gados būtu izmantota, lai pielāgotos;

V.

tā kā, neraugoties uz dažādām ECB noteiktajām likviditātes programmām, aizdevumu izsniegšana privātajam sektoram, kas ir pamats reālās ekonomikas finansēšanā, vairākās dalībvalstīs vēl joprojām ir ierobežota un privātā kredīta plūsmas ir samazinātas;

W.

tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, un dalībvalstīm tie būtu jāatbalsta, samazinot tiem radīto administratīvo slogu;

X.

tā kā korekcija ir jāuzskata par ticamu, ja investīciju plūsmām ir paredzēts atgriezties;

Y.

tā kā vairākās dalībvalstīs nodokļu maksātāju ieguldījumu kapacitāte ir ievērojami apdraudēta; tā kā aplēses liecina, ka Eiropas ēnu ekonomika veido 22,1 % no kopējās saimnieciskās darbības un tās radītais nodokļu ieņēmumu zaudējums ir aptuveni viens triljons euro gadā; tā kā vienkāršas un paredzamas nodokļu sistēmas, kas ietver zemas nodokļu likmes, uzlabo nodokļu maksātāju saistību izpildi;

Z.

tā kā 2013. gada izaugsmes pētījuma mērķis ir ekonomikas prioritāšu noteikšana 2013. gadam;

AA.

tā kā ikvienā dalībvalstī izaugsmei labvēlīgas fiskālās disciplīnas pīlārs būtu jāattīsta ciešā sasaistē ar izaugsmi veicinošām strukturālām reformām un solidaritātes un demokrātijas pīlāriem;

AB.

tā kā vienotais tirgus ir ES galvenais izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus un lielāku konkurenci, bet dalībvalstis grimst pašapmierinātībā, īstenojot iekšējā tirgus tiesību aktus, jo īpaši Pakalpojumu direktīvu;

AC.

tā kā ikvienai dalībvalstij ir jānodrošina valsts vienotība attiecībā uz reformu stratēģiju, lai to varētu saprast un ievērot gan tauta, gan arī dažādi ekonomikas dalībnieki, tādējādi izvairoties no šķelšanās, pretošanās un rīcības, kuras pamatā ir tikai savtīgas īstermiņa intereses, kas apdraud izvirzīto mērķu sasniegšanu;

AD.

tā kā konkurences politika, kuras pamatā ir atvērtu tirgu principi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi visās nozarēs, ir iekšējā tirgus neierobežotas darbības stūrakmens,

1.

atzinīgi vērtē tendenci, kas ietverta Komisijas sagatavotajā 2013. gada izaugsmes pētījumā; uzskata, ka tas ir atbilstošs turpinājums Eiropas pusgadam 2012. gadā plašākā nozīmē un konkrēti 2012. gada izaugsmes pētījumam; pauž īpašu gandarījumu par to, ka Komisijas ieviestās valstu vajadzībām pieskaņotās stratēģijas ir kļuvušas saprotamākas, par prioritāti nosakot attīstību euro zonas valstīs un attīstību strukturālā, nevis nominālā izteiksmē;

2.

atzinīgi vērtē 2013. gada izaugsmes pētījumā pausto atzinumu, ka, lai izkļūtu no krīzes, ir jānodrošina ilgtspējīgu izaugsmi veicinošas un videi nekaitīgas darbavietas nodrošinošas nozares un darbības, uzsver, ka risinājumi, kas konkrēti paredzēti pašreizējās valsts parāda un finanšu krīzes novēršanai, proti, atbilstošas strukturālas reformas, būtu jāīsteno saskanīgi ar Eiropas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmi veicinošiem pasākumiem un jāatgūst uzticība;

3.

piekrīt Komisijai, ka, lai izkļūtu no krīzes, ir vajadzīga izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija; atgādina, ka galvenais izaugsmes un konsolidācijas saiknes elements ir konsolidācijas struktūra; šajā saistībā uzsver, ka atbilstošs uz izdevumiem un ieņēmumiem vērstu pasākumu komplekss ir atkarīgs no konteksta, tomēr konsolidācija, kuras pamatā ir nelietderīgu izdevumu samazināšana, nevis ieņēmumu palielināšana, vidējā termiņā ir stabilāka un izaugsmi veicinošāka, bet īstermiņā izraisa lejupslīdi;

4.

atzinīgi vērtē divu tiesību aktu kopuma priekšlikumā iekļauto noteikumu attiecībā uz valsts finanšu kvalitatīvāku uzraudzību un novērtēšanu, kā arī uz valsts investīciju izmaksu un ieguvumu novērtējumiem;

5.

atzinīgi vērtē divu tiesību aktu kopuma priekšlikumā iekļautos noteikumus, kas veicina ekonomisko dialogu un visaptverošu pārbaudi par dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta īstenoto pusgada procesu;

6.

pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav īstenojušas ES līmenī saskaņoto politiku un darbības, neļaujot izmantot visas saskaņoto pasākumu iespējas;

7.

aicina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz tās politisko nostāju un to pielāgot saskaņā ar vispārējo izmaksu un ieguvumu novērtējumu par visā Savienībā īstenotajiem politikas virzieniem, un vajadzības gadījumā pārskatīt un vairāk precizēt gada izaugsmes pētījumā sniegtos horizontālās politikas ieteikumus nākamajam gadam;

8.

mudina dalībvalstis novērst pārmērīgo budžeta deficītu Padomes noteiktajā termiņā un atgādina, ka sešu tiesību aktu kopumā ir paredzēts noteikts elastības līmenis;

9.

mudina dalībvalstis uzlabot valsts fiskālo režīmu, lai veicinātu efektīvu un ilgtspējīgu fiskālo politiku;

10.

uzsver to, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno diferencētas stratēģijas atbilstoši budžeta stāvoklim, un uzstāj, ka dalībvalstīm jāraugās, lai valsts izdevumu pieaugums nepārsniegtu IKP izaugsmes rādītāju vidējam laika posmam;

11.

pauž gandarījumu par to, ka ir atzīta vienotā tirgus nozīme un nepieciešamība novērst pakalpojumu nozarē joprojām vērojamos daudzos šķēršļus; atgādina, ka, lai panāktu patiesi vienotu Eiropas tirgu, vēl ir daudz darāmā;

12.

aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu situāciju, ņemot vērā spēcīgo ekonomikas recesiju, kā noteikts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā;

13.

aicina Komisiju un Padomi līdzsvarot produktīvu privāto un publisko investīciju vajadzības ar fiskālās konsolidācijas mērķiem, uzmanīgi novērtējot izaugsmi veicinošās investīciju programmas tās stabilitātes un konverģences programmu novērtējumā, pilnībā ievērojot ES tiesību aktos paredzētos noteikumus; uzskata, ka izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija var vienlaikus nodrošināt valsts finanšu ilgtspējīgu attīstību un atjaunot investoru uzticēšanos;

14.

šajā saistībā gaida Komisijas ziņojumu par valsts izdevumu kvalitāti un pārskatu par iespējamo rīcību saskaņā ar ES regulējumu attiecībā uz investīciju programmu novērtēšanu;

15.

aicina Komisiju bez kavēšanās sākt tādu risinājumu izstrādi, kas nodrošinātu, ka ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas elementus paralēli papildina ar konkrētiem priekšlikumiem par izaugsmi un nodarbinātību, un veicināt privātās investīcijas, kas nodrošina izaugsmes, solidaritātes starp dalībvalstīm un demokrātiskās leģitimitātes elementus, kā arī tik vajadzīgās strukturālās reformas, proti, lai samazinātu jauniešu bezdarba līmeni, tostarp panākot jauniešu kvalifikāciju labāku atbilsmi pieprasījumam darba tirgū, novērstu darba tirgus segmentāciju, uzlabotu pensiju sistēmu ilgtspējību, palielinātu nodokļu sistēmu efektivitāti un konkurenci pakalpojumu nozares attiecīgajās jomās, atvieglotu kredītu pieejamību, novērstu birokrātiskos šķēršļus, likvidētu nevajadzīgos valdības līmeņus un apkarotu nodokļu nemaksāšanu; atzinīgi vērtē pastiprināto demokrātisko leģitimitāti Eiropas pusgadā; atgādina nepieciešamību vēl vairāk uzlabot demokrātisko leģitimitāti Eiropas pusgadā;

16.

aicina Komisiju un Padomi turpināt nepārtrauktu darbu un atbilstoši precīzāk pielāgotu un uzlabotu konkrētām dalībvalstīm adresēto ieteikumu kvalitāti, atbilstību valsts īpatnībām un piemērotību;

17.

atkārtoti uzsver, ka nolūkā saglabāt uzticamību gada izaugsmes pētījumam un visam Eiropas pusgada procesam kopumā, Padomei ir jāsniedz pamatojums, ja tā atsakās ievērot Komisijas ieteikumus, kuru pamatā ir šis pētījums; atzinīgi vērtē principu “ievēro vai paskaidro”, kuru attiecībā uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem ieviesa saistībā ar sešu tiesību aktu kopumu un atbilstoši kuram Padome ir publiski atbildīga par jebkādām izmaiņām, ko tā ievieš Komisijas priekšlikumos, turklāt uzskata, ka šī principa ievērošana būtu jāpastiprina praksē;

18.

aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā tiek pastiprinātas un optimizētas un ka iegūtos rezultātus publiskais un privātais sektors Eiropā nekavējoties pārveido konkurences priekšrocībās un uzlabotā produktivitātē;

19.

aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus mazināt atkarību no enerģijas un izejvielu importa, lai radītu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgāku Eiropu;

20.

aicina dalībvalstis bez kavēšanās vienoties par daudzgadu finanšu shēmu, nodrošinot to, ka tiek pastiprināta šīs shēmas kā ļoti vajadzīgu ilgtermiņa investīciju avota loma ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un nozarēs un darbībās, kuras nodrošina daudzas darbavietas; uzsver ES budžetu struktūras nozīmi, jo tai jāveicina investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību;

21.

aicina Komisiju ierosināt visaptverošu pieeju, kas nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi virzienā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, un šajā pieejā būtu jāiekļauj iekšējā tirgus izveides pabeigšana, lielāka konkurence, patiesa Eiropas rūpniecības politika, noturīga un atbilstoši finansēta kohēzijas politika un garantija tam, ka Eiropa izmantos visu savu spēku un ietekmi ES ārējās tirdzniecības attiecībās; aicina Komisiju pilnībā izmantot visus izaugsmes avotus, ko sniedz ārējo tiešo investīciju piesaistīšana un tirdzniecība ar trešām valstīm, proti, padziļinot un paplašinot transatlantiskās ekonomiskās attiecības; šajā programmā būtu jāietver saistītie mērķi, kas paredz atjaunot un atvērt transatlantisko tirgu, stiprināt starptautiskās ekonomiskās kārtības pamatnoteikumus un paplašināt uz noteikumiem balstītu daudzpusējo sistēmu, tajā iekļaujot jaunus locekļus un jaunas ekonomisko iespēju jomas; aicina Komisiju arī paātrināt sarunu procesā esošo brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu;

22.

pauž gandarījumu par to, ka ir atzīta vienotā tirgus nozīme un nepieciešamība novērst pakalpojumu nozarē joprojām vērojamos daudzos šķēršļus; atgādina, ka, lai panāktu patiesi vienotu Eiropas tirgu, vēl ir daudz darāmā; aicina Komisiju paātrināt tiesību aktu par iekšējo tirgu īstenošanas izpildi; mudina dalībvalstis pilnībā īstenot tiesību aktus par iekšējo tirgu, jo īpaši Pakalpojumu direktīvu;

23.

atzinīgi vērtē pirmo 2013. gada ziņojumu par vienotā tirgus integrācijas stāvokli, kas ir pievienots gada izaugsmes pētījumiem un papildina tos; uzsver, ka vienotajam tirgum ir galvenā nozīme Savienības konkurētspējas atjaunošanā un tādējādi ekonomiskās izaugsmes un darbavietu skaita palielināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst atbilstīgu uzmanību attiecīgajām nepilnībām konkrētajos valstīm paredzētajos ieteikumos un stiprināt nepārtrauktu un regulāru vienotā tirgus noteikumu īstenošanas un izpildes novērtēšanu, lai uzlabotu ekonomisko izaugsmi;

24.

pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis atpaliek produktivitātes ziņā; uzstāj uz strukturālo reformu nepieciešamību šīs problēmas risināšanai; prasa Komisijai savā nākamajā gada izaugsmes pētījumā ziņot par kapitāla un resursu produktivitātes izmaiņu uzraudzību;

25.

uzsver, ka aktīva ES konkurences politikas īstenošana, balstoties uz atvērtā tirgus un vienlīdzīgu konkurences apstākļu principu visās nozarēs, ir sekmīga iekšējā tirgus pamats un priekšnosacījums ilgtspējīgu un uz zināšanām balstītu darbavietu radīšanai;

26.

uzsver, ka mērķtiecīgi dalībvalstu centieni pienācīgā tempā nostiprināt valsts finanses ir nepieciešami, bet var būt sekmīgi tikai tad, ja tiks samazināta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība; norāda, ka šos mērķus var sasniegt vienīgi tad, ja tiek vienlaicīgi sekmēta izaugsme euro zonā kopumā;

27.

norāda, ka makroekonomiskās nelīdzsvarotības rezultātu apkopojums ir papildināts ar jaunu rādītāju attiecībā uz finanšu nozari; pauž nožēlu, ka Komisija neievēroja Regulā (ES) Nr. 1176/2011 paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru “gatavojot rādītāju kopsavilkumu un dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopumu, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi” un jo īpaši saskaņā ar kuru “Komisijai ieteikumi par rādītāju un robežvērtību noteikšanu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām un Padomei komentāru izteikšanai”;

28.

atgādina Komisijai, ka, lai veidotu uzticēšanos starp iestādēm un kvalitatīvu ekonomisko dialogu, ir ļoti svarīgi nākotnē rūpīgāk ievērot Regulā (ES) Nr. 1176/2011 paredzēto procedūru;

29.

aicina Komisiju un Padomi rīkoties visaptveroši un ātri, lai saskaņā ar Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos faktiski nodrošinātu Izaugsmes un nodarbinātības pakta jēgu un efektivitāti;

30.

aicina nekavējoties pieņemt tā saucamo “divu tiesību aktu kopumu”;

31.

ņem vērā Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (Fiskālais pakts) stāšanos spēkā; uzskata, ka Fiskālais pakts pēc iespējas drīzāk jātransponē Savienības sekundārajos tiesību aktos, pamatojoties uz tā īstenošanas pieredzes novērtējuma un saskaņā ar LES un LESD;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu cīņas pret krāpniecību nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas stiprināšanai, ieteikumus par pasākumiem, kas paredzēti trešo valstu mudināšanai piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu jautājumos, un ieteikumus saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu, ko Komisija pieņēma 2012. gada 6. decembrī; atbalsta proaktīvo nostāju, ko paudusi Komisija un jo īpaši nodokļu, muitas, krāpšanas novēršanas un revīzijas komisārs; aicina dalībvalstis ievērot Komisijas ieteikumus, nekavējoties un saskaņoti vērsties pret nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu, tādējādi garantējot godīgāku fiskālo pasākumu sadali un palielinātus dalībvalstu ieņēmumus;

33.

pozitīvi vērtē to, ka beidzot saskaņā ar Ekonomikas un finanšu padomes 2012. gada 13. novembra secinājumiem “visas dalībvalstis atzīst, ka ir svarīgi veikt efektīvas darbības, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecību nodokļu jomā, arī budžeta ierobežojumu un ekonomiskās krīzes laikā”;

34.

atgādina, ka vispārējo tiesību aktu par dalībvalstu nodokļu sistēmām mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro noteikumus, par kuriem ir panākta vispārēja vienošanās, nevis noteikt dalībvalsts politikas izvēli;

35.

aicina Komisiju katru gadu novembra sākumā, sākot no 2013. gada 4.–5. novembra, iesniegt kompetentajām Parlamenta komitejām gada izaugsmes pētījumu, lai Parlamentam būtu pietiekami daudz laika nākt klajā ar savu viedokli nākamajos Eiropas pusgados;

36.

pauž nožēlu, ka Komisija paziņojumā “2013. gada izaugsmes pētījums” (COM(2012)0750) nepievērsa pienācīgu uzmanību ES budžeta nozīmei Eiropas pusgada norisē; izsaka nožēlu īpaši par to, ka, lai gan EK ierosināja galvenās prioritātes, tā nesniedza faktiskus un konkrētus datus par ES budžeta iespējamo rosinošo, katalītisko, sinerģisko un papildinošo nozīmi attiecībā uz vietējiem, reģionāliem un valsts politikas virzieniem un investīcijām šo prioritāšu īstenošanā;

37.

uzskata, ka finansējums ES līmenī var radīt ietaupījumus visu dalībvalstu budžetos un ka šis fakts būtu jāuzsver; uzskata, ka ES budžetam ir ļoti svarīga nozīme izaugsmes veicināšanā, darba vietu radīšanā un sekmīgā makroekonomikas nelīdzsvarotības mazināšanā visā Savienībā, kā arī palīdzot sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; atkārtoti izsaka nožēlu par to, ka Komisija nepievērš uzmanību šim jautājumam ziņojumā par gada izaugsmes pētījumu;

38.

piekrīt Komisijas novērtējumam, ka publisko un privāto dalībnieku uzkrāto parādu līmenis ierobežo jaunu darbību un investīciju apjomu dalībvalstīs; tomēr aicina dalībvalstis neuzskatīt valsts NKI ieguldījumu ES budžetā par korekcijas mainīgo lielumu to veiktajā konsolidācijā, kā arī necensties mākslīgi samazināt to ES budžeta izdevumu apjomu, kas veicina izaugsmi, pretēji to augstākajā līmenī paustajām politiskajām saistībām; tomēr pilnībā izprot ekonomisko spriedzi starp nepieciešamību īsā laikposmā konsolidēt publiskās finanses un to, ka dažām dalībvalstīm var būt jāpalielina uz NKI balstītais ieguldījums, kuru sekmētu palielinātās iemaksas ES budžetā; tāpēc atkārtoti stingri aicina veikt reformas ES budžeta finansēšanas kārtībā (par ko jāvienojas sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam), līdz 2020. gadam samazinot uz dalībvalstu NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot dalībvalstu konsolidācijas centienus (1);

39.

atgādina, ka Eiropas budžets pirmām kārtām ir investīciju budžets, no kura 94 % tiek reinvestēti dalībvalstīs;

40.

prasa Komisijai nodrošināt atjauninātu informāciju par dalībvalstu pašreiz īstenotajiem pasākumiem, kas vērsti uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas pārplānošanu un paātrināšanu ar mērķi veicināt izaugsmi un sociālo kohēziju, jo īpaši attiecībā uz MVU, un cīnīties pret jaunatnes bezdarbu;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.