30.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/94


P7_TA(2013)0027

Cilvēku bojāeja tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā

Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūcija par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā (2012/2908(RSP))

(2015/C 440/15)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK un Bangladešas 2001. gada sadarbības nolīgumu,

atgādinot par tā 2010. gada 25. novembra rezolūcijām par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (1) un uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (2),

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ziņojumu “Sociālo tiesību globalizēšana – Starptautiskā Darba organizācija un ārpus tās veiktie pasākumi”,

ņemot vērā SDO ziņojumu “Darba apstākļi pasaules dienvidu daļā – darba ņēmēju grūtības un alternatīvas iespējas”,

ņemot vērā SDO ziņojumu “Globalizācija, fleksibilizācija un darba apstākļi Āzijā un Klusā okeāna reģionā”,

ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā (3),

ņemot vērā atjauninātās ESAO 2011. gada pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem,

ņemot vērā SDO Konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2006, C-187) un Konvenciju par darba drošību un arodveselību (1981, C-155), kuras Bangladeša un Pakistāna vēl nav ratificējušas, kā arī to attiecīgos ieteikumus (R-197); ņemot vērā arī Bangladešas un Pakistānas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C-081), kā arī tās ieteikumus (R-164),

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā 2012. gada 24. novembrī Dakā, Ašūlijas reģionā Bangladešā, rūpnīcā Tazreen notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā 112 cilvēki un 2012. gada septembrī Karači, Pakistānā, liesmās gāja bojā 289 cilvēki;

B.

tā kā visā Dienvidāzijā līdzīgos negadījumos iet bojā simtiem strādājošo, un aprēķini liecina, ka tikai Bangladešā laika posmā no 2005. gada rūpnīcu ugunsgrēkos bojā gājuši ir apmēram 600 apģērba ražošanā nodarbināto, bet daudzus no šiem ugunsgrēkiem bija iespējams novērst;

C.

tā kā apstākļi tekstilrūpnīcās bieži vien ir slikti un tajās netiek pievērsta liela uzmanība tādām darbinieku tiesībām, kas atzītas SDO galvenajās konvencijās, un dažkārt nekāda vai arī visai neliela vērība tiek pievērsta ugunsdrošībai; tā kā daudzi šādu rūpnīcu īpašnieki nav saņēmuši sodu un tādēļ nav pielikuši lielas pūles, lai uzlabotu darba apstākļus;

D.

tā kā Bangladešā ir vairāk nekā 5 000 tekstilrūpnīcu, kurās strādā apmēram 3,5 miljoni darbinieku, un Bangladeša ir pasaules otrā lielākā gatavo apģērbu eksportētājvalsts aiz Ķīnas;

E.

tā kā Eiropa ir Bangladešas apģērbu un tekstilizstrādājumu lielākais eksporta noieta tirgus un lieli Rietumvalstu uzņēmumi ir atzinuši, ka tie ir noslēguši līgumus ar Tazreen rūpnīcas īpašniekiem par apģērbu piegādi;

F.

tā kā citās pasaules daļās augošo darbaspēka izmaksu dēļ zemas kvalifikācijas darbavietas rūpniecībā ir pārceltas uz Indiju, Pakistānu, Kambodžu, Vjetnamu un jo īpaši Bangladešu, kur apģērbi pašlaik veido 75 % no eksporta;

G.

tā kā ir nožēlojami, ka daži uzņēmumi sākotnēji centās noliegt sadarbību ar Dakas ugunsgrēkā iesaistīto uzņēmumu un tikai vēlāk atzina, ka to apģērbi ir ražoti minētajā ražotnē;

H.

tā kā pēdējo mēnešu laikā strīdi starp Bangladešas valdību un arodbiedrību aktīvistiem ir arvien saasinājušies, jo strādnieki pauž neapmierinātību par zemajām algām un sliktajiem darba apstākļiem;

I.

tā kā joprojām ir neatrisināta lieta saistībā ar 2012. gada aprīlī notikušo Aminul Islam slepkavību, kurš kritizēja nedrošos apstākļus apģērba ražošanas rūpnīcās,

1.

pauž skumjas par nesenajos rūpnīcu ugunsgrēkos zaudētajām cilvēku dzīvībām; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un cietušajiem; uzskata, ka pēdējos gados Dienvidāzijas rūpnīcu ugunsgrēkos bojāgājušo strādnieku skaits ir absolūti nepieņemams;

2.

aicina Bangladešas un Pakistānas valdību turpināt neseno atgadījumu rūpīgu izmeklēšanu un ieviest pasākumus, lai novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos, tostarp nodrošināt, ka visi ražotāji ievēro tiesību aktus veselības un drošības jomā (jo īpaši Bangladešā – 2006. gadā pieņemto darba tiesību aktu), kā arī izveidot efektīvu un neatkarīgu darba apstākļu pārbaudes sistēmu un ražošanas ēku inspekcijas;

3.

atzinīgi vērtē vairāku arodbiedrību, NVO un daudznacionālu tekstilrūpniecības nozares mazumtirdzniecības uzņēmumu noslēgto Bangladešas Ugunsdzēsības un ēku drošības nolīgumu, kura mērķis ir uzlabot drošības standartus ražotnēs un apņemties maksāt par šādiem pasākumiem, jo īpaši ieviešot neatkarīgu pārbaužu sistēmu un aktīvi atbalstot tādu veselības un drošības komiteju izveidi visās rūpnīcās, kurās piedalās darba ņēmēju pārstāvji un kuru darbība – lai gan saskaņā ar likumu tā ir obligāta – tomēr reti tiek īstenota; aicina visus attiecīgos tekstilpreču zīmolražotājus atbalstīt šos centienus;

4.

mudina visas ieinteresētās personas apkarot korupciju piegādes ķēdē, kas ir vērojama daudzās Dienvidāzijas valstīs, tostarp slepenās vienošanās starp drošības inspektoriem un rūpnīcu īpašniekiem; aicina palielināt centienus šādas prakses novēršanā;

5.

cer, ka tie, kas atbildīgi par šādu noziedzīgu nolaidību un citu noziedzīgu darbību saistībā ar šiem ugunsgrēkiem, tiks saukti pie atbildības un ka vietējās iestādes un rūpnīcu vadība sadarbosies ar mērķi nodrošināt visiem cietušajiem garantētu pilnīgu piekļuvi tiesu sistēmai, lai viņi varētu pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem; atzinīgi vērtē Bangladešas un Pakistānas valdību veiktos pasākumus, lai atbalstītu cietušos un viņu ģimenes;

6.

atzinīgi vērtē tos Eiropas mazumtirgotājus, kuri jau ir devuši ieguldījumu šiem cietušajiem un viņu ģimenēm paredzētajās kompensēšanas shēmās, un mudina citus sekot šim piemēram; aicina nodrošināt bezmaksas medicīnisko rehabilitāciju ievainotajiem un aprūpi bojāgājušo darbinieku apgādājamajiem ģimenes locekļiem;

7.

aicina lielākos starptautiskos apģērbu zīmolu uzņēmumus kritiski pārbaudīt savas piegādes ķēdes un sadarboties ar apakšuzņēmējiem, lai uzlabotu arodveselības un drošības standartus; aicina mazumtirgotājus, NVO un visas citus iesaistītos dalībniekus, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu brīvprātīgu marķējuma standartu, kas liecinātu, ka produkts tiek ražots, ievērojot SDO darba pamatstandartus;

8.

aicina Komisiju aktīvi veicināt obligāta atbildīgas uzņēmējdarbības kodeksa ieviešanu ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai šie uzņēmumi stingri ievērotu visas savas juridiskās saistības, sevišķi starptautiskus standartus un noteikumus cilvēktiesību, nodarbinātības un vides jomā;

9.

atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt atbalstu, lai uzlabotu rūpnīcu drošību Bangladešā, piemēram, īstenojot projektu “Darba standartu sekmēšana gatavo apģērbu ražošanas nozarē”, kā arī sadarbojoties ar Bangladešas Ugunsdzēsības dienestu un Civilās aizsardzības direktorātu; aicina sekmēt un paplašināt šādu sadarbību, attiecīgā gadījumā iesaistot arī šā reģiona kaimiņvalstis;

10.

atgādina par nepieciešamību konsekventi īstenot astoņas SDO pamatkonvencijas; uzsver to, ka stingri darbinieku veselības un drošības noteikumi ir svarīgi ikvienā valstī, lai kur arī darbinieki nestrādātu;

11.

prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam nodrošināt, ka ES komercatašeji, ja tie darbojas ES pārstāvniecībās, tiek regulāri apmācīti uzņēmumu sociālās atbildības jautājumos, jo īpaši attiecībā uz ANO Aizsardzības, ievērošanas un atlīdzināšanas satvara īstenošanu, un lai ES pārstāvniecības darbotos kā ES kontaktpunkti sūdzību iesniegšanai par ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem;

12.

norāda, ka darba ņēmēji un arodbiedrības var būtiskā mērā sekmēt, piemēram, to, lai visās rūpnīcās tiktu izveidotas darbinieku vadītas darba drošības komitejas, un ka ir svarīgi, lai arodbiedrībām būtu iespēja izglītot rūpnīcu strādniekus par to, kā viņi var aizsargāt savas tiesības un drošību, tostarp par tiesībām atteikties strādāt nedrošos apstākļos;

13.

atzinīgi vērtē Bangladešas sekmīgos centienus samazināt bērnu darbu apģērba ražošanas nozarē un mudina Pakistānu nostiprināt savu apņemšanos vērsties pret bērnu darbu;

14.

mudina Bangladešas iestādes pienācīgi izmeklēt darba ņēmēju tiesību aktīvista Aminul Islam spīdzināšanu un slepkavību un aicina gan Bangladešas, gan Pakistānas valdību pārtraukt ierobežojumus arodbiedrību darbībai un sarunām par darba koplīguma slēgšanu;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Pakistānas un Bangladešas valdībai un parlamentam un SDO ģenerāldirektoram.


(1)  OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.

(2)  OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.

(3)  OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.