11.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/15

1.1.

EESK aicina ES iestādes atzīt, ka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD) 9. pantā pieejamība ir noteikta par cilvēka pamattiesību un tāpēc tās pilnīgas īstenošanas rezultātā, veicot tiesiskus un politiskus pasākumus, jāizveidojas apstākļiem, kas personām ar invaliditāti nodrošina iespēju piekļūt jebkurai videi un dzīves aspektam. Tas ir būtiski, lai minētās personas pilnībā varētu izmantot pilsoniskās un politiskās, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Piekļuves iespējas sniedz labumu visai sabiedrībai.

1.2.

EESK aicina visas ES iestādes, politiskās organizācijas un aģentūras, tostarp EESK, apspriežoties ar Eiropas kustību par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, sagatavot konkrētu plānu piekļuves nodrošināšanai, cita starpā, savām attiecīgajām telpām, tīmekļa vietnēm un dokumentiem.

1.3.

EESK atzīst, ka pieejamība ir galvenais priekšnoteikums ilgtspējai un tās sociālajai dimensijai, nabadzības un marginalizācijas izskaušanai un sociālās kohēzijas veicināšanai.

1.4.

EESK norāda, ka ir īstenoti nozīmīgi pasākumi tādās nozarēs kā transports un telekomunikācijas (piem., digitalizācijas programma), bet ir jāveic vēl vairāk pasākumu, tostarp iekšējā tirgus jomā.

1.5.

EESK atzīst, ka pieejamības trūkums pats par sevi ir diskriminācija, tāpēc uzsver, ka ES jāizstrādā tiesību akti par diskriminācijas novēršanu, un aicina Padomi dot iespēju turpināt darbu ar priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas COM(2008) 426 final (LESD 19. pants).

1.6.

EESK aicina Eiropas Komisiju (EK) izpildīt savas sen paziņotās saistības un nākt klajā ar juridiski saistošu Eiropas tiesību aktu par pieejamību.

1.7.

EESK aicina Eiropas Parlamentu un ES Padomi priekšlikuma direktīvai par piekļuvi valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnēm nobeigumā ņemt vērā EESK atzinumu par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (1) un Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma priekšlikumus.

1.8.

EESK aicina ES iestādes vienoties par to, ka spēkā esošajā struktūrfondu kopīgo noteikumu regulā, kā arī ārējās palīdzības instrumentos un citos finansēšanas instrumentos jāiekļauj obligāti ex-ante nosacījumi par pieejamību un invaliditāti.

1.9.

EESK uzskata, ka ES un dalībvalstīm nebūtu jāizmanto krīze un no tās izrietošie taupības pasākumi kā aizbildinājums, lai mazinātu piekļuves iespēju kā cilvēktiesību ievērošanu.

1.10.

EESK norāda, ka, īstenojot piekļuves iespējas kā cilvēktiesības, būtu jāņem vērā šādi pamatprincipi: izvēles un pārvietošanās brīvība, patstāvīgs dzīvesveids, saprātīgs pielāgojums, līdzdalība, t. s. universālais dizains un sagatavošanās pienākums.

1.11.

EESK aicina ES un tās dalībvalstis ieviest uzraudzības un izpildes mehānismus, pilnībā iesaistot organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti.

1.12.

EESK uzsver, ka pieejamības faktors jāiekļauj šādās ES politikas jomās: rīcībspēja, politiskā līdzdalība, nodarbinātība, valsts atbalsts, transports, izglītība, piekļuve precēm un pakalpojumiem, pētniecība, ārpolitika un mājokļi.

1.13.

EESK uzskata, ka ES iestādēm, īstenojot UN CRPD noteikumus, būtu jāiekļauj piekļuves iespējas šādos instrumentos: standartizācija, saskaņošana, tehniskās prasības, stimuli uzņēmumiem, arodbiedrību rīcībpolitikas un kolektīvie līgumi.

1.14.

EESK norāda, ka atbilstoši 8. pantam (UN CRPD) izpratnes veidošanas stratēģijas ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu piekļuves iespēju kā pamattiesību ievērošanu sabiedrībā, ieskaitot pašus iedzīvotājus un tādus nozīmīgus dalībniekus kā skolas un plašsaziņas līdzekļus.

1.15.

EESK uzskata, ka pieejamība būtu iekļaujama dažādu zinātnes nozaru (piem., arhitektūras, inženierzinātņu, datorzinātņu u. c.) mācību programmās.

1.16.

EESK arī uzskata, ka nepietiek statistikas instrumentu, lai atbalstītu piekļuves iespēju kā cilvēktiesību īstenošanu, un tādēļ aicina Eurostat nodrošināt šādu instrumentu izstrādi.

1.17.

EESK atkārtoti pauž savu iepriekšējos atzinumos pausto apņemšanos izveidot koordinācijas komiteju UN CRPD īstenošanas uzraudzībai.

2.1.

Uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātes jautājumiem nozīmē, ka gan Eiropas Savienībai kā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām līgumslēdzējai pusei, gan visiem iedzīvotājiem ir pienākums veidot sabiedrību, kurā visi cilvēki, tostarp arī cilvēki ar invaliditāti, var izmantot savas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

2.2.

ANO konvencijā lietotajā “personas ar invaliditāti” definīcijā ir uzsvērta un pastiprināta cilvēktiesību pieeja invaliditātei: “personas ar invaliditāti ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu orgānu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar pārējiem”.

2.3.

ES ir ratificējusi UN CRPD līdz ar pilnvaru deklarāciju, kurā ietilpst arī pieejamība. UN CRPD ir vienīgais Eiropas Savienības līdz šim ratificētais nolīgums cilvēktiesību jomā.

2.4.

Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Bankas izstrādātajā Pasaules ziņojumā par invaliditāti (2011) uzsvērts, ka ēkas, transports, informācija un sakari bieži vien nav pieejami personām ar invaliditāti (2).

2.5.

Piekļuve fiziskajai videi un transportam ir priekšnosacījums personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvībai, kas garantēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. pantā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 12. pantā. Tāpat piekļuve informācijai un sakariem ir uzskatīta par priekšnosacījumu uzskatu un vārda brīvībai, kas garantēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā un ICCPR 19. panta 2. punktā (3)

2.6.

ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām kontaktpunktam (atrodas EK) ir nozīmīga loma Konvencijas īstenošanā, un tam ir jārīkojas ļoti proaktīvi.

2.7.

ES Padome 2012. gada 29. oktobrī ir apstiprinājusi ietvarstruktūras izveidi, lai aizsargātu, veicinātu un uzraudzītu minētās Konvencijas īstenošanu; šajā struktūrā ir Eiropas Ombuds, Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, ES Pamattiesību aģentūra, Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums un EK.

2.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka minētajā ietvarā visaptveroši ir iesaistīts Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums, un uzsver, ka attiecīgajās norisēs ļoti cieši jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

2.9.

Pieejamība kā tiesības ir atzīta UN CRPD 9., 3. un 21. pantā.

2.10.

UN CRPD pantos, kas attiecas uz pieejamību, ir noteikta svarīga tiesiskā/politiskā programma, kuru nevar skatīt izolēti, un tāpēc pieejamība jāaplūko kā faktors, kas sekmē un veicina visu pārējo pilsonisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību izmantošanu.

2.11.

Pēdējos gados ES likumdevējas iestādes pieejamības jautājumam ir pievērsušas lielāku uzmanību un tas integrēts arī tādās politikas jomās kā publiskais iepirkums, struktūrfondi un citi finansējuma instrumenti, pasažieru tiesības, tehnisko standartu joma (TSI-PRM) un nodarbinātība. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Eiropas sabiedrības novecošanu.

2.12.

Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā, kas ir nozīmīgākais specifiskais politikas instruments invaliditātes jautājumos, ir izvirzīti konkrēti ES mērķi. Ar minēto stratēģiju EK ir apņēmusies izvirzīt juridiski saistošus pasākumus piekļuves nodrošināšanai, tostarp pasākumus tīmekļa pieejamības nodrošināšanai un Eiropas tiesību aktu par pieejamību (4).

2.13.

Eiropas digitalizācijas programma ir labs modelis, ko var izmantot vispārēju politikas stratēģiju īstenošanai, vienlaikus iekļaujot konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu piekļuves iespējas personām ar invaliditāti. Progress pieejamības jomā dos labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, radot jaunas darbvietas un sniedzot pievienoto vērtību. Minētās programmas pilnīgas īstenošanas rezultātā personas ar invaliditāti varētu iegūt digitālu Eiropu bez šķēršļiem.

2.14.

Pieejamības potenciāls jāizmanto iekšējā tirgū, jo tas veicinās pārrobežu mobilitāti Eiropā, vienlaikus sekmējot darba ņēmēju un personu ar invaliditāti mobilitāti. Būtu jānodrošina mūžizglītības programmu pieejamība. Eiropas nodarbinātības stratēģijās būtu jāiekļauj arī nodarbinātības saglabāšana un pārkvalificēšanās tiem, kas iegūst invaliditāti aktīvās nodarbinātības periodā.

2.15.

Stratēģijas “Eiropa 2020” pieeja invaliditātes jautājumiem, tostarp piekļuves iespējām un personu ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizāciju iesaistīšanai, varēja būt aptverošāka. Trūkst vispusīgu rādītāju par invaliditāti, tāpēc invaliditātes jautājumam stratēģijā ir veltīta nepietiekama uzmanība, informācija un līdzekļi. Darbvietu radīšana ir pamatstratēģija sociālās iekļaušanas nodrošināšanai.

2.16.

EESK uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, un tāpēc atzinīgi vērtē EK priekšlikumu direktīvai par piekļuvi valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnēm.

2.17.

EESK aicina EK pildīt savu apņemšanos un ierosināt juridiski saistošu Eiropas tiesību aktu par pieejamību.

2.18.

Ekonomikas krīzei ir ļoti negatīva ietekme uz personu ar invaliditāti cilvēktiesību izmantošanu, tostarp piekļuves iespēju izmantošanu. Pieejamības līmeņi pazeminās, un rezultātā veidojas sabiedrība, kas pieejamībai velta mazāk uzmanības. Būtu jāatzīmē, ka ekonomikas krīze skar visas ģimenes, taču tā neproporcionāli smagi ietekmē ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti (5).

2.19.

ES ir jāpieņem īpaša programma, lai nodrošinātu bērnu ar invaliditāti piekļuvi jebkurai videi un dzīves aspektam.

2.20.

Eiropai ir vajadzīga iekļaujoša izaugsme un pieejamība kā galvenais priekšnoteikums ilgtspējas sasniegšanai un jo īpaši ES sociālās dimensijas īstenošanai, nabadzības un marginalizācijas izskaušanai un sociālās kohēzijas veicināšanai, ko panāktu, iekļaujot personas ar invaliditāti.

3.1.

EESK uzskata, ka “piekļuves iespēju kā cilvēktiesību” koncepcijai ir jātop par politikas un darbības koncepciju. Šī koncepcija attiecas nevis vienīgi uz personām ar invaliditāti, bet gan uz visu sabiedrību.

3.2.

EESK uzsver, ka piekļuves tiesības kā cilvēktiesības, arī attiecībā uz politikas programmu, jāsaprot divējādi:

3.3.

EESK atzīst UN CRPD pamatnostādnes par piekļuves iespēju jēdziena pilnveidošanu un uzskata, ka, veidojot politiku šajā jomā, būtu

3.4.

EESK uzsver, ka jānodrošina iespējas neatkarīgai dzīvei (attiecībā uz dzīvi kopienā un dalību sabiedrības dzīvē), kā tas norādīts ANO Konvencijas 19. pantā, nodrošinot trīs pamatnosacījumus:

3.5.

EESK norāda, ka personām ar invaliditāti ir jābūt personīgās izvēles brīvībai, lai tās varētu pašas izdarīt neatkarīgu un autonomu izvēli, tāpat kā visi pārējie iedzīvotāji.

3.6.

EESK atzīmē “Inclusion International” sagatavoto “Vispārējo ziņojumu par dzīvi un iekļaušanu kopienā” (6), kurā uzsvērts, ka personām ar garīgiem traucējumiem ir liegtas piekļuves iespēju pamattiesības, piemēram, paša dzīvesvietas atslēgas, komerciālu pakalpojumu pieejamība, tiesības izvēlēties pastaigas vietu vai tiesības apmeklēt spēļu laukumu kopā ar citiem skolēniem vai studentiem.

3.7.

EESK atzīmē, ka institucionalizācija (ievietošana aprūpes iestādē) ir ārkārtējs cilvēktiesību pārkāpums. Tā ir Eiropas sociālo pakalpojumu attīstības nevēlams rezultāts salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem un ietekmē visas Eiropas Savienības valstis neatkarīgi no dzīves līmeņa tajās. Deinstitucionalizācijas stratēģijas ir jāpapildina ar alternatīviem, vietējās kopienas sniegtiem pakalpojumiem, jo bez pakalpojumiem nevar būt uzlabojumu; personas ar invaliditāti kļūst par bezpajumtniekiem.

3.8.

EESK uzskata, ka “šķērslis” būtu jāsaprot ne tikai kā fizisks šķērslis, bet arī kā attieksmes un likumdošanas radīti šķēršļi, kā arī politikas, uzvedības un tradīciju aspekti, informētības trūkums un ar kultūru saistīta diskriminācija. EESK vēlētos uzsvērt, ka minēto šķēršļu likvidēšana sniegs labumu visai sabiedrībai.

3.9.

EESK norāda, ka lielāka uzmanība būtu veltāma zīmju valodas un nedzirdīgo personu citu saziņas līdzekļu atzīšanai, kā arī runas pārveidei tekstā vājdzirdīgiem cilvēkiem. Vajadzētu būt arī ierīcēm, lai nodrošinātu dokumentus Braila rakstā un ekrānlasītāju programmas neredzīgajiem un viegli saprotamu informāciju personām ar garīgiem un uzvedības traucējumiem.

3.10.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atbilstīgi apzīmējumi, pieejama informācija un saziņa, atbalsta dienesti, orientēšanās un iekļuve ēkās un pārvietošanās pa tām ir ļoti svarīgi aspekti daudziem cilvēkiem ar invaliditāti, it īpaši cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem.

3.11.

EESK atzīmē divus galvenos instrumentus, kas jāņem vērā, analizējot jautājumu par piekļuves iespējām kā cilvēktiesībām.

3.12.

EESK uzskata, ka universālais dizains būtu jāizmanto par pamatprincipu, lai sabiedrībai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi, un ka politikas izstrādes procesā jānodrošina šādas prasības izvirzīšana attiecībā uz politikas pasākumiem, piemēram, iekļaujot šo prasību tiesību akta pantos (7). Vispārējais dizains ir arī jāpapildina ar papildu palīgierīču un tehnoloģiju izstrādi.

3.13.

Sagatavošanās pienākuma izpilde attiecībā uz pieejamības iespējām var sniegt milzīgu labumu personām ar invaliditāti, jo viņu vajadzības tiek paredzētas, pirms tās faktiski rodas. No produktu vai pakalpojumu sniegšanas viedokļa tas nozīmē, ka šādas potenciālas vajadzības jāņem vērā jau projektēšanas posmā.

3.14.

Pienākums nodrošināt piekļuvi jaunizstrādātiem, jaunuzceltiem un jaunizveidotiem objektiem, infrastruktūrai, precēm, produktiem un pakalpojumiem un pienākums likvidēt šķēršļus būtu jānošķir no piekļuves esošajai fiziskajai videi, pārvadājumiem, informācijai, saziņai un pakalpojumiem, kas domāti visai sabiedrībai. Valsts pienākums ir nodrošināt abus minētos pieejamības veidus, taču pirmais veids ir īstenojams pakāpeniski, tāpēc valsts iestādēm būtu jānosaka skaidri termiņi un jāpiešķir pietiekami līdzekļi esošo šķēršļu likvidēšanai (8).

3.15.

EESK norāda, ka personīga palīdzība (tostarp ANO Konvencijā minētie “palīgu un starpnieku pakalpojumi”) ir viena no mērķtiecīgām pamatdarbībām, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi virknei tiesību.

3.16.

EESK atzīmē, ka nediskriminācija ir viens no pamatinstrumentiem, ar ko panākt cilvēktiesību ievērošanu, taču ar to nepietiek, ja papildus netiek izmantoti arī citi instrumenti, piemēram, pozitīva rīcība un standartizācija, kā arī darba devēju, inženiertehnisko darbinieku, arhitektu, juristu, ekonomistu utt. apmācība par personu ar invaliditāti tiesībām un šo tiesību popularizēšana minētajās aprindās. Šāda apmācība būtu iekļaujama attiecīgajās mācību programmās. EESK uzskata, ka jāturpina darbs ar šobrīd novārtā atstāto priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (pamatojoties uz LESD 19. pantu).

3.17.

Pienākumu nodrošināt piekļuves iespējas kā cilvēktiesības nebūs iespējams pilnībā izpildīt, ja 4. panta 3. punkta un 33. panta, kas attiecas uz pieejamību, īstenošanā reāli un saturiski nepiedalīsies personu ar invaliditāti organizācijas. Šādu līdzdalību var nodrošināt, ja personu ar invaliditāti organizācijas saņems finanšu līdzekļus, kas tām vajadzīgi, lai pilnveidotu savu aizstāvības darbu. EESK aicina izstrādāt Pamattiesību programmu, kas aizstās programmu “PROGRESS”, lai garantētu vienāda apjoma finanšu atbalstu personu ar invaliditāti jumta organizācijām un īpašajām organizācijām.

3.18.

EESK norāda, ka pakāpe, kādā personas ar invaliditāti izmanto cilvēktiesības, lauku apgabalos un pilsētās ir atšķirīga un ka šāda nelīdzsvarotība būtu likvidējama ar efektīviem valsts un reģionālā līmeņa politikas pasākumiem.

3.19.

ES uzņēmumiem un darba devējiem pieejamība būtu jāiekļauj daudzveidības politikā, kā arī būtu jāveicina daudzveidības plānu izstrāde.

3.20.

EESK atzīst, ka pieejamība ietekmē sociālo kohēziju, tāpēc ES ilgtspējas stratēģijās pieejamība būtu jāiekļauj kā viens no līdzekļiem šo stratēģiju mērķu sasniegšanai.

3.21.

EESK atzīmē, ka sievietes ar invaliditāti saskaras ar tiesību ierobežojumiem, tostarp veselības aprūpes, sociālās integrācijas, izglītības un nodarbinātības jomā. Šie ierobežojumi pasliktina dzīves apstākļus, vājina veselību un palielina bezdarbu un nabadzību. Tas pats attiecas uz citām neaizsargātām personām ar invaliditāti, piemēram, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem nepieciešams ievērojams atbalsts, jo minētās personas saskaras ar būtiskiem savu tiesību izmantošanas ierobežojumiem.

3.22.

EESK vēlētos uzsvērt, ka šodienas jaunatne ir mūsu nākotne un ka jāizstrādā pieejamības nosacījumi, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā izmantot savas tiesības. EESK aicina Eiropas Savienību gādāt, lai jaunatnes politikā būtu iekļauta īpaša dimensija jauniešu ar invaliditāti atbalstam.

4.1.

EESK norāda: pēc tam, kad ES ir pievienojusies ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, visas atbilstīgās ES politiskās/tiesiskās iniciatīvas tagad būtu jāanalizē, vērtējot, vai tās spēj personām ar invaliditāti nodrošināt patstāvīgu dzīvi, neierobežotas līdzdalības iespējas un barjeru un šķēršļu likvidēšanu. Šai koncepcijai būtu jāietekmē spēkā esošās ES regulas, no kurām dažas ir konkrēti minētas pilnvaru deklarācijā.

4.2.

EESK uzskata, ka iekšējais tirgus būtu jāveido tā, lai šajā politikas jomā būtu iekļauta invaliditāte, standartizācija un piekļuves iespēju saskaņošana kā veids, kādā modernizēt iekšējo tirgu, kā arī paaugstināt tā konkurētspēju un integrēšanos globālajā ekonomikā. Pastāv invaliditātes ekonomika.

4.3.

EESK aicina izstrādāt ES programmu, pamatojoties uz šādiem diviem faktoriem:

4.4.

EESK uzskata, ka piekļuves iespējas ir pamattiesība, kam vajadzīga īpaša politikas programma, un mudina EK saistībā ar politikas veidošanu nākt klajā ar priekšlikumu programmai piekļuves tiesību jomā.

4.5.

EESK aicina veikt analīzi šādās jomās no piekļuves iespēju kā cilvēktiesību aspekta:

4.6.

EESK, piekļuves iespējas uzskatot par cilvēktiesībām, aicina izstrādāt konkrētus pasākumus šādās jomās: ekonomikas krīzes seku mazināšana attiecībā uz pieejamības standartiem un neatkarīgu dzīvi personām ar invaliditāti; izglītības pieejamības nodrošināšana (9), programma sociālo un kultūras tiesību (10) (sabiedriskās attiecības, atpūta, tūrisms) pieejamības nodrošināšanai; starptautiskā sadarbība; finanšu un tirdzniecības nolīgumi un ES nostāja tādās jomās kā dabas katastrofas un attīstības sadarbība, tūkstošgades attīstības mērķi, patvēruma meklētāji, ANO, SVF; pētniecības jomā būtu jāizmanto programma “Apvārsnis 2020”; mājokļu, tostarp valsts mājokļu, pieejamība; sporta kā sociālās iekļaušanas līdzekļa pieejamība, tostarp piekļuve ēkām, infrastruktūrai, programmām utt.

4.7.

Integrāciju cita starpā iespējams panākt, visām ieinteresētajām personām kopīgi rīkojoties vairākās pamattiesību jomās:

4.8.

EESK aicina izvērst un pastiprināt standartizācijas un pieejamības stratēģijas iekļaušanu tehnoloģiju izstrādē.

4.9.

EESK atzīmē, ka pieejamība dos iespēju izvērst darbību jaunās nozarēs, kur vajadzīgas jaunas prasmes, un jo īpaši IKT sektorā. Personām ar invaliditāti būtu jāspēj pārvarēt digitālo plaisu, ja tās tiks atbalstītas ar mērķtiecīgu ES politiku.

4.10.

EESK uzskata, ka veiktspēja jāuzlabo visām ieinteresētajām personām: valsts iestādēm, privātajām uzņēmējsabiedrībām, pilsoniskajai sabiedrībai un personu ar invaliditāti organizācijām. Īpaša uzmanība būtu veltāma MVU.

4.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju izpildīt savas sen paziņotās saistības un nākt klajā ar juridiski saistošu Eiropas tiesību aktu par pieejamību.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu par piekļuvi valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnēm, un atkārto ieteikumus, kas pausti Komitejas atzinumā par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (11):

4.13.

EESK atzinīgi vērtē pieejamības kritēriju un ar invaliditāti saistītu nosacījumu iekļaušanu struktūrfondu regulās un citās jomās, piemēram, transportā un pasažieru tiesībās.

4.14.

EESK uzskata, ka ES iestāžu priekšsēdētāju sanāksmes par invaliditātes jautājumiem un Komisijas ģenerāldirektorātu sanāksme par ANO Konvencijas īstenošanu būtu jārīko regulāri un tajās jāpiedalās Eiropas Invaliditātes kustības pārstāvjiem, lai veiktu politisku uzraudzību un veicinātu minētās konvencijas, tostarp tās noteikumu par pieejamību, īstenošanu.

4.15.

EESK norāda: nav šaubu, ka finansējuma ir par maz, tomēr uzlabojumus šajā jomā nodrošinātu piekļuves iespēju kā kritērija iekļaušana pašreizējās finansēšanas sistēmās: struktūrfondi, sociālo investīciju pakete, turpmākā vispārējā grupu atbrīvojuma regula par valsts atbalstu nodarbinātības jomā, TENT vadlīnijas.

4.16.

EESK uzskata, ka jāpalielina arī piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un tajos redzamāk jāatspoguļo personu ar invaliditāti vajadzības.

5.1.

EESK aicina izstrādāt iedzīvotāju tiesību nostiprināšanas stratēģiju, jo tas ir būtisks veids, kā nodrošināt piekļuves iespēju pilnīgu īstenošanu. Jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas, un personas ar invaliditāti, tāpat kā visi pārējie iedzīvotāji, jāinformē par viņu piekļuves tiesībām.

5.2.

EESK izsaka nožēlu par to, ka nav attiecīgu rādītāju, un aicina Eurostat nodrošināt stratēģiju konkrētu rādītāju izstrādei, balstoties uz Augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegto informāciju un UN CRPD komitejas Projektu vispārīgām piezīmēm par 9. pantu.

5.3.

EESK aicina iekļaut standartos skaidrus pieejamības kritērijus un uzraudzības mehānismus (ēkas, infrastruktūra, mūsdienīgas IKT, tostarp planšetdatoru un viedtālruņu operētājsistēmas un Eiropas Komisijas piešķirtās pilnvaras M/376 par pieejamības prasībām IKT produktiem un pakalpojumiem). Personām ar invaliditāti būtu pilnībā jāpiedalās visos standartu izstrādes posmos.

5.4.

EESK uzskata, ka jāveido spēcīgas īstenošanas sistēmas, jo Eiropā šobrīd tādu nav.

5.5.

EESK uzsver, ka jāizmanto struktūrfondu jaunajā kopīgo noteikumu regulā iekļautie uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti ex-ante nosacījumi attiecībā uz invaliditāti un ka minētajā uzraudzībā pilnībā piedalās gan sociālie partneri, gan personu ar invaliditāti organizācijas.

5.6.

EESK uzskata: Eiropas un valstu izglītības stratēģijās būtu jāparedz, ka skolu un augstskolu mācību programmās tiek iekļauta pieejamība personām ar invaliditāti.

5.7.

EESK atkārto iepriekšējos atzinumos pausto apņemšanos izveidot koordinācijas komiteju, lai uzraudzītu, kā EESK, kas ir politiska struktūra, savā darbībā īsteno UN CRPD.

5.8.

Ir jāveicina Eiropas līmeņa piekļuves sertifikācijas mehānismu sistēma. Jāiesaista personu ar invaliditāti organizācijas.

5.9.

Pieejamības dimensija būtu jāiekļauj ES tiesību aktu un politikas ietekmes novērtējumos. Jāizstrādā instrumenti, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienotu tās integrēšanu.

5.10.

EESK aicina uzraudzīt, kā ES iestādes (tostarp EESK) īsteno Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā, un vēlētos uzsvērt, ka jānodrošina telpu, darbā pieņemšanas nostādņu un informācijas (gan fiziskās, gan elektroniskās) pieejamība. Stratēģijas pārskatīšanā 2015. gadā šai politikas jomai būtu veltāma īpaša uzmanība.

(a)

ir pieejami kultūras materiāli pieejamos formātos;

(b)

ir pieejamas televīzijas programmas, filmas, teātris un citi kultūras pasākumi pieejamos formātos;

(c)

ir pieejamas tādas kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas kā teātri, muzeji, kinoteātri, bibliotēkas un tūrisma pakalpojumi, un pēc iespējas lielākā mērā ir pieejami valsts nozīmes kultūras pieminekļi un objekti.