(1)

Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punkts) būtu jāsasniedz inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijai un sadarbībai, un ar attiecīgām trešām valstīm.

(1)

Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punkts) būtu jāsasniedz inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu , citu valsts iestāžu un attiecīgo Savienības kompetento iestāžu koordinācijai un sadarbībai, un koordinācijai un sadarbībai ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām . Šis mērķis būtu jāsasniedz, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu saskaņā ar Pamattiesību hartas noteikumiem un Savienības starptautiskajām saistībām.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms un organizētā noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība inter alia turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms un organizētā noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, kiberdrošības pārkāpumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība inter alia turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(4)

un uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos. Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un nesaraujamajai saiknei ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(4)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saiknei , un nepieciešamajai saskaņošanai ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(5)

Lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu.

(5)

Lai veicinātu iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un garantētu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, Savienībai dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu un pārvaldot to .

(7a)

Pārrobežu noziegumus, piemēram, cilvēku tirdzniecību un kriminālo organizāciju īstenotu nelegālās imigrācijas ļaunprātīgu izmantošanu, var efektīvi apkarot ar tiesu iestāžu un policijas sadarbību.

(8a)

Efektīva organizētās noziedzības apkarošana ir īpaši būtiska, lai aizsargātu likumīgo ekonomiku no tipiskām kriminālām darbībām, piemēram, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas.

(8b)

Taupības apstākļos attiecībā uz Savienības politikas virzieniem ekonomisko problēmu pārvarēšana prasa atjaunot elastīgumu, veikt novatoriskus organizatoriskos pasākumus, labāk izmantot pašreizējās struktūras un īstenot koordināciju starp Savienības iestādēm, aģentūrām un valstu iestādēm un trešām valstīm.

(9)

Iekšējās drošības fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, kas vajadzīga noziedzības novēršanai, pārrobežu noziegumu un smagu noziegumu, tostarp terorisma apkarošanai, un cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīvai ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldībai, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(9)

Iekšējās drošības fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, kas vajadzīga noziedzības novēršanai, pārrobežu noziegumu un smagu noziegumu, tostarp terorisma , cilvēku tirdzniecības, bērnu seksuālas izmantošanas un attēlu ar bērnu seksuālu izmantošanu izplatīšanas apkarošanai, un cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīvai ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldībai, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(10)

Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi , kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu , paraugprakses apmaiņu , vieglāku un drošu saziņu un koordināciju , darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus , informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju , kriminālistikas pētījumus , kā arī savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi .

(10)

Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi ar mērķi uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Policijas biroju (Eiropolu). Šiem pasākumiem būtu jāveicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa , paraugprakses apmaiņa , vieglāka un droša saziņa un koordinācija , darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgi draudu un riska novērtējumi , sadarbība starp dalībvalstīm un attiecīgajām ES struktūrām, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšana un validācija , kriminālistikas pētījumi , kā arī savstarpēji savietojama aprīkojuma iegāde . Ar finanšu palīdzību šajās jomās būtu jāatbalsta vienīgi tādi pasākumi, kas atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome.

(11)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no šā Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Tie nedrīkstētu būt paredzēti, lai atbalstītu darbības, kas orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast sakanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(11)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no šā Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu , demokrātiskajiem principiem un vērtībām, pamatbrīvībām un tiesībām, ievērojot tiesiskumu un trešo valstu suverenitāti . Tie nedrīkstētu būt paredzēti, lai atbalstītu darbības, kas orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast sakanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(12a)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu ar šo Instrumentu būtu jānodrošina bērna tiesību aizsardzība, tostarp bērnu aizsardzība pret vardarbību, sliktu izturēšanos, izmantošanu un nevērību.

Ar šo Instrumentu jo īpaši būtu jāatbalsta aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī jānodrošina īpaša aizsardzība un atbalsts nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

Būtu regulāri jāveic uzraudzīšana un novērtēšana, tostarp jāuzrauga izdevumi, lai novērtētu to, kā Instrumenta darbībās tiek risināts bērnu aizsardzības jautājums.

(13)

Lai garantētu iekšējās drošības fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti šim finanšu instrumentam, būtu jāizmanto dalītā pārvaldībā , izņemot pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi (Savienības pasākumus), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību , ko īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā .

(13)

Lai garantētu Iekšējās drošības fonda vienotu darbību un Savienībai īpaši svarīgu pasākumu (Savienības pasākumu), ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības efektīvu pārvaldību, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti šim finanšu instrumentam, būtu jāizmanto tiešas vai netiešas pārvaldības režīmā , izņemot pasākumus, kuriem vajadzīga administratīvi elastīga pieeja, un dalībvalstu programmas , kas tiek īstenotas dalītas pārvaldības režīmā .

(13a)

Ja līdzekļi tiek izmantoti dalītas pārvaldības režīmā, ir jānodrošina, lai dalībvalstu programmas tiktu pilnībā saskaņotas ar prioritātēm un mērķiem, kas noteikti Eiropas Savienības līmenī.

(14)

Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jāsadala, pamatojoties uz skaidriem un objektīviem kritērijiem, kuri attiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums, caur starptautiskām lidostām un ostām pārvadāto pasažieru skaits un kravas apjoms , Eiropas kritiskās infrastruktūras daudzums, un šo valstu iekšzemes kopprodukts.

(14)

Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jāsadala, pamatojoties uz skaidriem, objektīviem un izmērāmiem kritērijiem, kuri attiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums, caur starptautiskām lidostām un ostām pārvadāto pasažieru skaits un kravas apjoms un šo valstu iekšzemes kopprodukts.

(16)

Maksimālajam resursu apjomam , kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu būt vienādam ar to resursu apjomu , kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinātu to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajiem pasākumiem būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(16)

Maksimālajam resursu apjomam, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai , vajadzētu būt lielākam par resursu apjomu Eiropas Savienības darbībām . Tādēļ jānodrošina labākas pieejamo līdzekļu izmantošanas spējas ar dalībvalstu kompetento iestāžu labāku apmācību. Tomēr būtu jānodrošina atbilstoši resursi Savienības rīcībā, lai garantētu to, ka tā attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajiem pasākumiem būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās , tostarp kiberdrošības stratēģijās , programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(18a)

LESD ir paredzēts, ka deleģētie akti ir tikai neleģislatīvi akti vispārējai piemērošanai attiecībā uz nebūtiskiem tiesību aktu elementiem. Visi būtiskie elementi būtu jānosaka attiecīgajā tiesību aktā.

(18b)

ES un dalībvalstu līdzekļu izmantošanu šajā jomā vajadzētu labāk koordinēt, lai garantētu papildināmību, lielāku efektivitāti un atpazīstamību, kā arī panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

(18c)

Līdzsvaroti izmantojot un apvienojot publiskos finanšu resursus, ir maksimāli jāpalielina ES finansējuma ietekme.

(18d)

Būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, atbildība un demokrātiska kontrole attiecībā uz mehānismiem, kas saistīti ar ES budžetu.

(18e)

Sekmīgāka īstenošana un kvalitatīvāka līdzekļu izmantošana būtu jānosaka par programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izmantojumu.

(18f)

Ja Komisija Savienības budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes funkcijas būtu jādeleģē dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm, pārvaldot Savienības līdzekļus, būtu jāievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi un jānodrošina Savienības darbības redzamība. Šim nolūkam Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizpilda katrai savi kontroles un revīzijas pienākumi un jāuzņemas izrietošie pienākumi, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumi būtu jānosaka nozaru noteikumos.

(18 g)

Ir jānodrošina pareiza programmas finanšu pārvaldība, kā arī pēc iespējas efektīvāka un lietotājam draudzīgāka programmas īstenošana, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un to, ka programma ir pieejama visiem dalībniekiem.

(18h)

Komisijai ik gadu būtu jāuzrauga šā Instrumenta īstenošana, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Šiem rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, kādā apjomā ir sasniegti programmas mērķi.

(23)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta H punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(24)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmumā 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu.

(25)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES 3. pantu.

b)

“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

b)

“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas tiesībaizsardzības iestādēm ir svarīga Savienībā noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

d)

“organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, ko izdarījusi strukturēta grupa, kurā apvienojušās trīs vai vairāk personas un kura kādu laiku pastāv un darbojas kopā ar mērķi tieši vai netieši gūt finansiālu vai citu mantisku labumu;

d)

organizētā noziedzība” ir darbība, ko izdarījusi strukturēta grupa, kura pastāv laikposmā, kas ir pietiekams, lai šādai rīcībai nebūtu tikai gadījuma raksturs, kurā ir vairāk par divām personām, kam ir saistoši partnerības pienākumi, un kura rīkojas saskaņoti ar mērķi veikt noziegumus, par ko ir paredzēts sods – brīvības atņemšana vai apcietināšana ne ilgāk par četriem gadiem – vai smagāks sods, un ja šādas rīcības mērķis ir tieši vai netieši , tostarp ar iebiedēšanu, gūt finansiālu vai citu labumu;

f)

“riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību;

f)

“riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma , organizētās noziedzības un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību;

h)

“seku pārvaldība” ir pasākumu efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi , lai nodrošinātu pasākumu efektīvu koordināciju valsts un/vai ES līmenī ;

h)

“seku pārvaldība” ir valsts un/vai ES līmenī veiktu darbību efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi;

i)

“kritiskā infrastruktūra” ir jebkuri fiziskie resursi, pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju iekārtas, tīkli un infrastruktūras objekti, kuru sagraušana vai iznīcināšana smagi ietekmētu būtiskas sabiedriskās funkcijas, tostarp apgādes ķēdi, cilvēku veselības aizsardzību, drošību, ekonomisko vai sociālo labklājību vai Savienības vai dalībvalstu funkciju izpildi;

i)

“kritiskā infrastruktūra” ir dalībvalstīs izvietoti objekti, tīkls, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu attiecīgo dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt šo funkciju īstenošanu ;

a)

novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

a)

novērst noziedzību un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu , cilvēku tirdzniecību, bērnu seksuālo izmantošanu, bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšanu, kibernoziegumus un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu , un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm , Savienības kompetentajām iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām .

ba)

pastiprināt dalībvalstu spējas sadarboties ar Eiropolu un labāk izmantot Eiropola produktus un pakalpojumus.

a)

pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

a)

veicināt un attīstīt pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, kibernoziedzību vai terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

b)

administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm;

b)

veicināt un attīstīt administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ;

c)

mācību programmas , lai īstenotu Eiropas izglītības un mācību politiku , tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru;

c)

veicināt un attīstīt mācību programmas attiecībā uz zināšanām par pienākumiem cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas jomā un Eiropas mācību politikas virzienu īstenošanu , tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru;

d)

pasākumus un paraugprakses noziedzīgu nodarījumu liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam;

d)

veicināt un attīstīt pasākumus , mehānismus un paraugpraksi noziedzīgu nodarījumu laicīgai atklāšanai, liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam , jo īpaši aizsardzības pasākumus un palīdzību bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī īpašu aizsardzību un atbalstu nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība ;

g)

pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām.

g)

veicināt un attīstīt pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kurus atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām.

a)

pabeigto pārrobežu operāciju skaits;

b)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 87. pantā minēto kompetento iestāžu darbinieku skaits un procentuālā daļa, kas ir piedalījušies programmas finansētās apmācībās, personāla apmaiņā, mācību vizītēs, kongresos un semināros;

c)

izstrādāto labas prakses kodeksu un organizēto notikumu skaits un kvalitāte;

d)

ieviesto un/vai uzlaboto instrumentu skaits, lai veicinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzību dalībvalstīs visās ekonomikas nozarēs, un draudu un riska novērtējumu skaits, kuri sagatavoti Savienības līmenī;

e)

ieguldījumu skaits, kuri nosūtīti Eiropola datu bāzei, un uzsākto lietu skaits.

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību, koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un sadarbību starp aģentūrām , tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas , piemēram, plašāk izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA) vai īstenojot datu ielādes risinājumus Eiropola informācijas sistēmā ;

c)

analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus;

c)

analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus , kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kurus atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome;

a)

564 miljoni euro valstu programmām dalībvalstīs;

a)

55 % valstu programmām dalībvalstīs;

b)

564 miljoni euro Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

b)

45 % Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

c)

analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs;

c)

analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi , kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kurus atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs;

f)

tehniskā aprīkojuma iegāde un/vai turpmāka atjaunināšana, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IST sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

f)

tehniskā aprīkojuma iegāde un/vai turpmāka atjaunināšana, zinātība, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IST sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

a)

30  % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam;

a)

35  % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam;

c)

10 % proporcionāli pasažieru skaitam un kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un ostām;

c)

20 % proporcionāli pasažieru skaitam un kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un ostām;

d)

10 % proporcionāli Eiropas kritiskās infrastruktūras daudzumam valstī, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu 2008/114/EK;

e)

40  % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju).

e)

35 % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju).

—

Pasākumi, kas paredzēti pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības, jo īpaši narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības, bērnu seksuālas izmantošanas novēršanai un apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

—

Pasākumi, kas paredzēti pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības, jo īpaši narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšanas novēršanai un apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

—

Pasākumi, lai panāktu ciešākas partnerattiecības starp Savienību un trešām valstīm (jo īpaši valstīm pie tās ārējām robežām), un darbības programmu izstrāde un īstenošana, lai īstenotu iepriekš minētās ES stratēģiskās prioritātes.